Dzīvās Ētikas Mācība
(Agni Joga)

Aum

Agni Jogas Zīmes

   Uzsakot darbu, parūpēsimies, lai, to darot, nepagurtu. Aiz nezināšanas var nodoties domām, kas vājina un apgrūtina apziņas paplašināšanu. Tad atgādināsim sev par Pirmsākuma Spēku. Atcerēsimies panākumu un nenogurdināmības Avota pamatus.
   Dāsnie pamati bieži tiek aizmirsti, tādēļ aicināsim talkā vērīgumu, lai paturētu prātā Pirmsākuma Spēku.

   1. Aplūkosim varavīksni - ievērojiet, tajā nav piesātinātas sarkanās krāsas, nav arī melnās; augstāko izstarojumu vidū atradīsim tikai mirdzumu un krāsas smalkumu. Zemes virsmu sasniedz dažas krāsas, kas liek atcerēties Augstākās Sfēras. Dažiem cilvēkiem patīk šīs Augstākās Pasaules atskaņas, bet citi, gluži otrādi, dod priekšroku pašām blīvākajām krāsām, un pēc šīs atšķirības var cilvēkus pareizi iedalīt. Ja kāds vēl nav atzinis krāsu smalkās īpašības, tad tas vispār nav spējīgs saprast Augstākās Pasaules. Nemēģiniet pat pieskarties tādam cilvēkam - viņš ir spilgti sarkanas miglas ietverts. Tādi cilvēki bieži tiek iznīcināti, jo viņus pārstrādāt gandrīz nav iespējams un viņiem nelīdzēs arī daudzas zāles.

   2. Ārsts ievēro, ka dažas zāles uz cilvēkiem iedarbojas pilnīgi atšķirīgi. Lielisks tonizējošs līdzeklis noteiktiem cilvēkiem būs tikai seksuāls uzbudinātājs. Ar zālēm var pārbaudīt cilvēkus. Zemākā daba no zālēm paņem tikai zemāko, bet katrs uz Augstāko tiecīgs spēks pasmelsies tieši Augstāko. Šis likums ir jāiegaumē. Pat ārsts visai reti spēj pareizi izskaidrot zāļu iedarbības atšķirīgās sekas. Tomēr itin visā ir samērojamība.

   3. Ārsti var būt īsti palīgi cilvēcei tās garīgajā augšupejā. Ārsta saprātu vajadzētu stiprināt sirdij. Ārsts nedrīkst būt tum-sonīgs noliedzējs. Ārstam jābūt psihologam, un viņš nedrīkst noniecināt brīnišķīgo psihisko enerģiju.
   Tas nav dīvaini, ka pierakstos par Aurn jau pašā sākumā tiek pieminēts ārsts. Jāpiemin visi, kas ir atbildīgi par saikni ar augstākajām enerģijām.

   4. Jau zemes vielas tik dažādi iedarbojas uz cilvēkiem, bet cik gan atšķirīga būs augstāko enerģiju iedarbība uz viņiem! Cilvēki jau loti sen saprata, ka organisms jānoskaņo harmoniski, lai tas varētu pareizi uztvert šos starus. Gudrie šai nolūkā raidīja svēto saucienu spēku. Aum jeb skanējumā Om bija šādas skanu raidīšanas sintēze. Lūgšana, gudra darbība ir lieliski pasākumi gara stāvokļa uzlabošanai. Gara saspringtību katrs ir centies panākt savā veidā: dažs risinājumu meklējis mūzikā, cits - dziedāšanā, cits - dejā; ir lietoti pat rupji paņēmieni, kā novest sevi līdz apreibumam un afekta stāvoklim. Daudz ir bijis noviržu un nomaldu, taču pamatā cilvēks allaž ir tiecies radīt īpaši pacilātu noskaņojumu, kas sekmētu augstāko enerģiju uztveršanu.

   5. Cilvēks nevar nodzīvot savu mūžu, kaut reizi neizjutis sirds siltumu. Protams, tā ir ugunīga izjūta, bet, kad to ietvers gaiša diadēma un varavīksne, tad tā jau būs savienota ar augstākajām enerģijām.
   Cilvēkiem nevajadzētu teikt un sūdzēties, ka viņiem nekas nav pieejams, gluži otrādi - jau savā zemes dzīvē viņi var sajust šīs diženās enerģijas. Zemes ķermenis nedrīkst šādas izpausmes sajust pastāvīgi - tas sadegs. Taču gara augstākais stāvoklis tomēr var izjust Svētības starus.
   Lai cilvēki nesūdzas, bet gan tīrāk dzīvo!

   6. Ja dziļāk padomāsit, tad ieraudzīsit Mūsu ceļu. Mēs esam gatavi palīdzēt visur, kur vien likums to atļauj. Mums ir žēl, kad redzam, ka neprāši, neaizgājuši līdz glābjošajai līnijai, metas bezdibenī. Cik daudz domu tiek patērēts, lai aizvestu līdz vienkāršākajām un labākajām sekām. Taču neprāšus bieži vien ietin tumsa, un viņi uzdrošinās uzbrukt Augstākajam. Līdzīgi notiek, kad okeāna vilnī iemet akmeni. Tiesa, nelielas šļakatas pašķīdīs, bet vai ietekmēs vareno straumi? Tā mēdz notikt ar visiem izlēcieniem pret dižajām enerģijām. Pats negantākais uzbrukums sašķīst pret neuzvaramā gara klinti. Tumšo spēku lielīšanās vienīgi apliecina viņu neprātu.
   Varenais Aum nosegs pašu neprātīgāko, pašu niknāko uzbrukumu.

   7. Tagad daudz kas notiek. Veltīgi dažs domā, ka kaut kas neeksistē, kad īstenībā tas jau pastāv. Tā tas ir pat ar veselām tautām - dažas staigā mirušas, citas nāk atdzimušas. Tā mēdz būt visās lietās.

   8. Jūs lieliski zināt, ka zibenīgas un pēkšņas ir domas, kas tiek sūtītas no Augšas. Tas, ka šādas domas tiek aizmirstas, parāda, cik lielā mērā parastajā apziņas struktūrā ielaužas cita enerģija. Šāda aizmāršība ir atkarīga nevis no apziņas kādības, bet gan no pilnīgi cita spēcīgo enerģiju nosacījuma. Nedrīkst aizmirst, cik grūti ir šādus sūtījumus paturēt atmiņā. Cenšanās atcerēties nepalīdz, bet, ja arī ataust atmiņā, tad nāk kaut kā negaidīti, citiem vārdiem runājot, tad, kad pieskārāmies līdzīgai enerģijai.
   Sena gudrība mācīja, ka šādus sūtījumus vieglāk iegaumēt, ja uzspiež uz trešās acs. Padoms bija ļoti saprātīgs, jo tādā kārtā trešās acs centrs var aizturēt domas staru, to var panākt, vienkārši uzspiežot ar pirkstu uz virsdegunes.
   Jūs lieliski zināt arī to, ka Augstākā Samādhi stāvoklis uz Zemes mītošam ķermenim ir bīstams. Trauslie apvalki nespēj izturēt augstāko enerģiju spēku, bet parastā satraukuma stāvoklis ir jāpārvar, un tad Augstāko Spārnu pieskāriens nebūs tik bīstams. Vēlreiz atcerēsimies visdažādākos paņēmienus, kā tiek panākts pacilātības pilns stāvoklis; tos centās izmantot, lai pasargātos no Augstāko Spēku bīstamās iedarbības. Taču labākais līdzeklis ir pastāvīgas pārdomas par Augstākajiem Spēkiem. Tādā kārtā psihiskā enerģija pierod pie varbūtējas Augstāko Spēku iedarbības un nervu viela attiecīgi nostiprinās, lai netiktu satricināta. Pat labākais draugs taču var izraisīt satricinājumu, negaidīti ienākdams.

   9. Maz ir tādu, kas neizbīsies, ja viņiem pastāstīs, tieši kas no visām pusēm ieskauj cilvēku. Tie ir visu tālo pasauļu un pašas Zemes stari un ķīmiskā iedarbība. Atstarotie un lauztie stari taču ļoti atšķiras no pamatstariem. Kad cilvēks uzzinās, ka gaisa vietā - zemes dzīves izpratnē - ap viņu ir granulāciju kristāli un notiek nemitīgas eksplozijas, tad daudzas sirdis nodrebēs šausmās. Gaiss taču ir zils un tukšs. Zeme ir cieta un nekustīga, bet saule izpilda luktura uzdevumu! Pajautājiet veikalniekam uz stūra - viņa uzskati būs tuvi minētajiem. Tikai neliela cilvēku daļiņa mēģina domāt par to, kas ir ap viņiem.

   10. Nevēlēšanas domāt aizver durvis uz nākotni. Tomēr iedomāsimies, cik atšķirīga ir katra gadsimta apziņa. Vai' pabrīnīties par apziņas kvalitāšu dažādību. Nezināšanas pakāpe ļoti bieži ir gandrīz vienāda, taču tās īpašības ir dažādas. Šīs svārstības būtu jāatzīmē Kultūras vēsturē, tad izveidotos visai īpatna cieša spirāle. Ievērosim, ka tās apļi ir gandrīz saskārušies un noliekušies, lai atkal atgrieztos pacēlumā. Tādēļ varam būt optimisti.

   11. Es priecājos, kad redzu, ka kareivji ir modri. Ceļu ir daudz, un vajātāji nepanāks. Turklāt katra ar tumsu izcīnīta Kauja ir atzinīgi vērtējama rīcība. Tumsas kliedēšana allaž ir cilvēka pienākums. Varonis ar taures skaņām izaicina pūķi, lai to satriektu. Kamēr pūķis ir pazemē, cilvēki nevar būt mierīgi pie saviem pavardiem. Ikkatra netikumu izskaušana jau ir nākamības celšana.
   Varonis nedrīkst apmulst.

   12. Gan jaunrades darbā, gan veicot pētījumus, gan izdarot atklājumus - visur parādās psihiskā enerģija un domu sūtījumi no ārienes. Tie var būt cilvēku sūtījumi, Smalkās vai Ugunīgās Pasaules un, visbeidzot, neizsakāmo Augstāko Steru sūtījumi. Bieži vien nav viegli noteikt sūtījumu pakāpi. Lai to spētu, vajag daudz novērot sevi un apkārtni. Pēc novērojumiem izdosies saskatīt dažas pazīmes.
   Zemes dzīves domas vieglāk iegulst apziņā, taču niknuma pilnas domas var izraisīt nepatīkamus nervu satricinājumus. Smalkās Pasaules domas rada zināmas sirds trīsas, un tās nav tik viegli apgūstamas. Šīs domas, gluži kā ieurbdamās smadzenēs, var sagādāt pat galvassāpes. Ugunīgās domas mēdz būt kā meteori, un, kad ugunīgo vēstnešu lidojums aizdedzina apkārtējo atmosfēru, rodas pat skanīga dunoņa. Ugunīgo domu parādīšanos pavada ugunis, un šīs domas pat it kā izsit no parastā domu plūduma. Ugunīgās domas ir acumirklīgas un viegli aizmirstas. Bet reti sasniedzamie Augstāko Sfēru gaišie sūtījumi gan ar savu pēkšņumu, gan ar ietriekšanos sirdī ir kā zibens. Maz ir cilvēku, kuri iztur šos zibeņus. Var minēt daudzas domu sūtījumu pazīmes, bet īpaši svarīgi ir vispār apzināties, ka šādi sūtījumi eksistē.

   13. Jāsajūt ar sirdi, ka cilvēki nav atrauti no Augstākajam Pasaulēm. Šāda stingra apziņa palīdzēs izprast vienu no varenākajiem brīnumiem - lai kurā stratosfērā jūs paceltos, lai kādus lidojumus izgudrotu, visur trauksies augstākā doma. Padomājiet vien, ka doma no Bezrobežības traucas uz visām Pasaulēm. Aum ir Svētība. Jau sirmā senatnē cilvēki Dievišķo Gudrību uztvēra kā enerģiju, kas visu piepilda.
   Vai doma, kas nāk no Bezrobežības, nav liels brīnums?!

   14. Dzīvā doma, kas nākusi no Bezrobežības, jau ir cilvēka kā apgarotas būtnes, kā sūtņa, kā visa Gaišā sargātāja apliecinājums. Tikai nedaudzi sapratīs izplatījuma dzīvās domas brīnišķīgo nozīmi. Vai gan dzīvās domas daiļumu izpratušai apziņai neatplauks visa pasaule?
   Apliecinu, ka doma no Bezrobežības plūst pieejamā izteiksmē.

   15. Izplatījuma domu dažkārt mēdz izskaidrot ar tālo pasauļu domas kāpinājumu un svārstībām. Doma, gluži kā rotēdama Bezrobežības megafonā, attīrās un, kļuvusi cildenāka, atgriežas izpaustajās pasaulēs. Ne reizi vien cilvēki ir mēģinājuši piedāvāt savus mehāniskos izskaidrojumus. Taču šie mēģinājumi vienīgi pierāda viņu domāšanas ierobežotību. Patības vadīts, cilvēks grib. lai viņa paša doma atgrieztos, kļuvusi cildenāka. Bet, ja zinām par Hierarhijas bezrobežīgumu, tad te būs vietā daudz cildenāks risinājums. Nepiezemēsim to, ko var padarīt cildenāku!

   16. Doma spēj pārvietot ķermeņus un blīvus priekšmetus. Tāpat ir jāatspoguļojas arī izplatījuma domai. Par to liecina eksperimenti, kas veikti pirms daudziem gadsimtiem: pie dzīvokļa griestiem piestiprināja daudzus dažāda resnuma un krāsas pavedienus. Pēc tam kad dzīvoklī iestājas mierīga atmosfēra, raidīja domas. Tā saucamā gara arfa sāka šūpoties, turklāt cilvēki ievēroja, ka atsevišķas domas skāra noteiktas krāsas pavedienus. Tad novēroja, kā var iedarboties no tālienes sūtītas domas. Protams, izdarot šādus novērojumus, jāprot atbrīvoties no saviem patvaļīgiem sūtījumiem. Visiem būs atmiņā, ka dažreiz bez redzama iemesla ir sākuši svārstīties viegli priekšmeti. Skeptiķiem tas ir tikai caurvējš, tāpat kā viņu galvās. Cilvēku patība nevēlas pieļaut, ka bez "viņu augstībām" varētu pastāvēt vēl kas cits.

   17. Jāatsauc atmiņa izplatījuma domas dažādas izpausmes. Ikviens var sajust tādu kā neredzamu tīmeklīti uz sejas. Jebkurš var sajust pieskārienu un pagriezties uz citiem nedzirdama sauciena pusi. Cilvēks spēj sadzirdēt radioviļņus bez aparāta palīdzības, tātad cilvēkā esošais uztvērējs spēj uztvert arī citus viļņus. Ļoti svarīgi ir novērot, ka pat jūtīgums var atsaukties uz psihisko vilni. Tāpat var uztvert tālo pasauļu domas.

   18. Vai daudzi rūpējas par izplatījuma domu? Tādu ir tik maz, ka par to pat sāpīgi runāt. Vai var nodzīvot visu dzīvi, nedomājot par Augstāko? Šādas veģetēšanas piemēri nav tālu jāmeklē. Taču nevienam nekur un nekad nevajadzētu līdzināties pēc zemākā. Tādēļ vienmēr atcerēsimies, ko cilvēkam dod kaut vai pati tuvošanās tālajām pasaulēm. Tāda tuvošanās taču atrauj cilvēku no visa zemākā. Tālo pasauļu vīzija vien jau pārveido visu dzīvi. Tas, ka tiks saprasta kaut daļiņa no citu pasauļu dzīves, paliks spilgtā atmiņā uz laiku laikiem - tāda tuvošanās jau ir apziņas apskaidrība. Aum ir Svētība, un katram, kurš vēlas atirties no blīvuma krasta, ir sagatavota palīdzība. Ir jānovērtē pat visniecīgākā piebiedrošanās izplatījuma domai.
   Lai šaubu un noliegsmes vietā ieskanas tālo pasauļu stīgas. Ikreiz, kad tiek sadzirdētas balsis no tāluma, tiek gūta uzvara pār izplatījumu. Daži ir iepazinuši sfēru mūziku un izplatījuma dziesmu. Nav daudz to, kas sasnieguši šo pakāpi, tomēr viņi, šie dzīves pārveidotāji, ir. Saudzēsim šos tālo pasauļu priekšvēstnešus.

   19. Taču palīdzības nozīme ir jāsaprot. Katrs vēlas palīdzību pēc sava prāta, bet īsto palīdzību izpratīs tikai nedaudzi. Tā arī tagad, kad pasaule nodreb, lielākā daļa cilvēku nemana ugunīgās briesmas. Lai nāktu kaut kas neparasts, viņiem vajadzīgs debesu mēroga Ercenģelis! Katru dienu notiek kaut kas neiedomājams. Pagājusi gada nedēļa, palūkojiet, kas jau notiek! Daudzas tautas maina savu seju.

   20. Arī Zemi neatstājiet bez uzraudzības. Tālo pasauļu apzināšanās palīdzēs paplašināt apziņu, bet tai nav jāatbrīvo no zemes dzīves ciešanām. Citādi katrs aizlidos tālu prom un pametīs savu pavardu.
   Viss ir jāsamēro, lai mierā sadzīvotu debess un zeme.

   21. Zemes dzīves darbu pilnīgošana nekaites tālo pasauļu izzināšanai. Darba kvalitāte attīstīs arī spēju koncentrēties visos plānos. Nevis mazināsim, bet gan vairosim iespējamības. Kas nesavtīgi vēlas vairāk sasniegt, tas spēs atrast ceļu uz Augstākajām Pasaulēm.

   22. Kuģis pagūs laikā atgriezties, ja jūra būs mierīga. Bet jūrasbraucēji zina, ka var sacelties vētra, un, nosakot atgriešanās laiku, rēķināsies ar iespējamo aizkavēšanos. Tā pašos labākajos lēmumos var paredzēt arī stihiska rakstura grūtības. Bet, ja gars tiecas uz Augstākajām Pasaulēm, haosa uzbangojumi tam nav bīstami - tas it kā lidinās pār haosa viļņiem.

   23. Katrs akmens uz planētas ir domas radīts, katrs priekšmets ir radošas domas apdvests. Ikviens priekšmets, kas radīts, ir jāciena. Jābūt iecietīgiem pret nepilnīgumu. Ikviens radītājs taču reiz ir bijis nepilnīgs. Katrs uzkrājums ir nācis ar darbu un saspringumu. Tikai ar šādu izpratni iemācīsimies cienīt radošu darbu. Caur sīko izpratīsim arī dižo. Lai lietderīgi uzsāktu Aum skanējumu, ir jāciena jaunrades diženums.
   Tā Svētības izpratne kļūs par daiļu balvu. Tikai labākie centieni tiks atalgoti. Labākā jēdziens jāsaprot kā atbilstība Augstākajai Sākotnei. Stīga stīdz no kaut kā uz kaut ko. Ja netiks nostiprināta, tā plandīsies izplatījumā.

   24. Bez ārēji redzamā varoņdarba var būt arī vērtīgs neredzams varoņdarbs. Gara varonis sasniedz augstāko jaunradi un līdz ar to kļūst par Radītāja līdzdalībnieku. Uz Zemes un virs Zemes - divās Pasaulēs saplūst kopā visu aptverošā doma, un tāds varoņdarbs skan cilvēces glābšanai.

   25. Kādēļ teikt Aum, ja var sacīt - lūgšana? Būtībā tas ir viens un tas pats, tikai senatnīguma un smalkuma ziņā Aum skanējums vibrācijas dēļ būs spēcīgāks. Skanējumam Augstākā Jēdziena tuvumā jābūt apdomātam. Vārds ir vibrācija, un tādi skanējumi ir vajadzīgi izplatījuma harmonijai. Varoņi aizlūdz ne jau par sevi.

   26. Kādi atnāks un apgalvos, ka pat Visaugstākā Mācība viņus neapmierina. Viņi grib vēl kaut ko. Pajautājiet viņiem - kādu personisku labumu viņi vēlas, un jūsu jautājums būs vietā. Neapmierinātību pārāk bieži rada alkas pēc pašlabuma. Tādus liekuļus nevaldzina pati Bezrobežība. Viņu interese saistīta vienīgi ar dedzīgiem miesīgo baudu meklējumiem. Ne jau ilgi viņi pievērsīsies Mācībai - atkritīs, tiklīdz sajutīs nevis miesīgo, bet garīgo. Paši briesmīgākie nodevēji veidojas tieši no šādiem sudraba grašus neatradušajiem. Ne Svētība, ne Aum tādus nesa-vilņos, neapskaidros - pārogļotā sirds paliks melna un izplēnēs.

   27. Paši redzat, ka labākās sirdis cieš cilvēku tumšo ieceru dēļ. Šķīstās pārpasaulīgās domas ļaunajiem radījumiem ir tikai zobgalību objekts. Nav iespējams izteikt, ar ko ir piepildīts gaiss ap Zemi! Tumsas kalpu domu tēli ir kā neskaitāmi zvēru nagi! Dzīvības simbolu - krustu - viņi ir nolieguši kā nepieļaujamu augšupgaitas līdzekli. Pat tad, ja šī zīme brīdina par briesmām, tumsas kalpi pūlas to sadragāt. Nevajag pamest neievērotas tumšo intrigas.
   Gudri ir jāpazīst realitāte, lai jo labāk novērtētu glābšanai doto Svētību.

   28. Buršana kā noziegums pret cilvēci nav pieļaujama. Buršanu nevajag uzskatīt par ļaundarību pret atsevišķu personu. Buršanas sekas ir daudz kaitīgākas - tās izjauc kosmiskās parādības un rada sajukumu pārzemes slāņos. Ja burvis nav spējis pieveikt savu pretinieku, tas nebūt nenozīmē, ka viņa trieciens nav nogalinājis vairākus cilvēkus kaut kur citur, pat dažādās zemēs. Varbūt ļaunās gribas vibrācija īstenojusies pavisam negaidītā vietā. Nav iespējams iedomāties, cik daudz nāves un saslimšanas gadījumu izraisa ļauna griba! Izplatījumā joņo veseli plēsīgu ķetnu mākoni, un neviens nezina, kur šis indīgais bars nolaidīsies. Spēcīgs gars no ļaunajiem sūtījumiem sevi pasargās, bet vārgu cilvēku kaut kur šī sērga skars. Nav iespējams aprēķināt šādu kosmisko kaitējumu. Vienīgi Aum skanējuma varenais spēks var harmonizēt izjauktās vibrācijas. Pat Svētība nenonāks pilnā apjomā, ja ceļā tā būs jātērē ļaunuma kliedēšanai. Ļoti jābrīdina cilvēce no jebkādām burvestībām.

   29. Nevienam nevajag zoboties par lūgšanu. Pat primitīva būdama, tā tomēr ir garīguma pazīme. Cilvēkam neklājas apsmiet sava ciltsbrāļa labākos centienus. Cilvēkam nav tiesību smīnēt, kad cits raida lūgšanu Augstākajam. Citu lūgšanām parasti uzbrūk zemiski cilvēki. Viņiem Aum un citas lūgsnas ir tikai nepiedienīgu joku avots. Šāda neattīstīta apziņa ka primitīvas nezināšanas sekas sastopama ļoti bieži.

   30. Saistībā ar ticībām ir izveidojušās raksturīgas iezīmes. Senatnē pastāvēja prasība, ka priesterim pirms lūgšanas jānomazgājas un jāapvelk tīras drānas. Tagad notiek otrādi - parādījušies krāšņi virstērpi, bet dziļākā tīrība aizmirsta. Salīdzināsim šādu pamatjēdzienu involūciju un padomāsim par garīguma stāvokli. Lielā mērā ir aizmirsts, ko nozīmē vēršanās pie Augstākā. Daudz grāmatu ir sarakstīts, bet sirdis apklusušas. Jāpatur prātā, ka vajadzīgs nevis krāšņs tēips, bet gan tīrība.
   Lai tīrs ceļš ved uz skaidru sirdi. No netīras sirds nākusi lūgšana augšup necelsies.

   31. Neviena ticība nav likusi celt tempļus. Tie radušies pamazām kā cieņas apliecinājums. Pirmā Derība vienmēr ir garīga un ļoti tieša. Vēlāk jau gara likums pakļaujas zemes dzīves noteikumiem.
   Cik daudz labāko spārnu jau ir apsvilinājušas zemes ugunis! Jātiek cauri visiem spraišļiem, lai trauksmaini uzlidotu augšup. Tāpēc lai Aum svētā saskaņa piepilda sirdi ar Svētību - kā tas bijis cilvēces labākajās dienās.

   32. Bieži sastapsit neizpratni par to, ko nozīmē saskaņa. Cilvēki to iedomājas kā skalu skanēšanu, bet skanēšana var būt arī nedzirdama - kā sirds spriegums. Sirds taču dzied, tā skan un piepilda visu organismu ar īpašu enerģiju. Pati Aum lūgsna var būt arī sirdī, taču tā radīs tos pašus izstarojumus kā skaļa skaņa.
   Jāpierod izteikties ar sirdi. Neviens savu pastāvīgo tiekšanos nevar izteik labāk kā sirsnīgā lūgšanā.

   33. Pareizi esat novērojuši, ka dažām mantrām nav jēdzieniska satura, bet ir tikai skanējums. No tā redzam, cik vajadzīga ir vibrācija. Tā paša iemesla dēļ daudz kas netika pierakstīts, bet nodots tālāk mutvārdiem. Ja burtiem nav noteikta skanējuma, nav taču arī seku. Turklāt arī pašai balss kvalitātei ir īpaša nozīme. Krūšu balss spēj izraisīt lielāku rezonansi nekā ārējā seklā jeb deguna skaņa. Tā nozīmīga ir ne vien pati melodija, bet arī balss kvalitāte. Uzskatu, ka balss kvalitāte tagad netiek pienācīgi novērtēta. Nevis spēks un izteiksme, bet gan iekšējais magnētisms - šis pamats būs vienmēr vajadzīgs dziedāšanai. Ārējais nostādījums daudzām balsīm laupa to dabiskās īpašības.

   34. Lūgšana nebūs neglīta, ja tā gan tuvumā, gan tālumā paudīs to pašu vareno mantru.
   Iemīliet skanējuma daiļumu. Cilvēka balss taču ir brīnums. Var redzēt, kā balss iedarbojas pat bez vārdiem. Ikviens būs dzirdējis kori dziedam iztālēm - vārdi jau izdzisuši, bet skaņas burvība dzīvo.
   Tā allaž jāatceras, cik daudz brīnumu slēpj sevī cilvēks.

   35. Lūgšana ir pacilātība un jūsma. Izlūgšanās sevis labā ir jau vēlāka parādība. Kā cilvēks vai' lūgt savā labā? It kā Augstākā Gudrība nezinātu, kas viņam vajadzīgs!
   Lūgšana ir vads uz Svētības straumi. Šī straume plūst bagātīgi, taču tai ir jāpievienojas. Jārod sirds atbilstība, kas būtu cienīga tikties ar Augstāko apslēpto Vērtību, tāpēc katrs lūgums sevis labad būs nesamērīgs. Tikai tad, kad reliģijas kļuva par valsts pārvaldītiem instrumentiem, tajās aizvien lielāku vietu ieņēma ikdienišķi lūgumi par samaksu. Lūgšana un samaksa ir nesamērojamas lietas. Tāpēc tik daudzi cilvēki novēršas no apmaksātā dievkalpojuma. Prieks, ko sagādā pacilātības pilna lūgšana, metāla šķindoņā izgaist.

   36. Jūs esat dzirdējuši putnu lūgšanas - mūsu mazie brāļi prot sveikt Gaismu. Tie atrod labāko izteiksmi, kā paust savu sajūsmu par Gaismas varenību. Augi tiecas pretī Gaismai, vienīgi cilvēki domā par vēderu, kad garam vajadzētu sevī uzņemt Visaugstākā diženumu. Tā notiek zaimošana, ko var pielīdzināt pašnāvībai. Uzrakstītas visskaistākās himnas, taču cilvēki tās lasa bez sirds trīsām, it kā šķindētu sasistu trauku lauskas.
   Ir laiks atgriezties pie sākotnēm, lai pat zemāko brāļu paraugs spētu atkal pievērst augstākajiem ceļiem.

   37. Lūgšanu var salīdzināt ar magnētu. Lūgšana ar savu iedarbību liek saspringt sirdij un pievelk no izplatījuma labākās domas; pat tad, ja tādas zemes slāņu domas nav pati Svētība, tās tomēr ir labas domas. Bagātināšanās ar tādām domām dod jaunus spēkus, tā ir kā tikšanās ar draugiem. Tādi draugi ir jānovērtē. Ar viņiem var arī netikties, tomēr viņi ir tuvi. Viss izplatījums ir pilns ar viņiem, un ir vērts sūtīt viņiem labu domu. Lūgšanai piemīt magnēta īpašība.

   38. Lūgšanas pretstats ir ķengāšanās. Tā samulsina un piesārņo izplatījumu. Ir aizliegts pilsētās celt indīgu gāzu pilnas fabrikas, taču zaimiem un lamām ir daudz kaitīgākas sekas. Cilvēki negrib atbrīvoties no vispostošākās vielas, kas rada drausmīgu sairumu. Nemaz nerunāju par slimībām, ko izraisa atmosfēras sajaukšana. Briesmīgāka par visām slimībām būs planētu ietverošo slāņu sapostīšana. Cik daudz lūgšanu un labu domu vajadzīgs, lai aizpildītu šos izplatījuma bezdibeņus un sadziedētu tā čūlas. Bīstami ir bezūdens tuksneši un virpuļviesuļi, bet tas pats vērojams, kad cilvēks izposta dzīvinošos spēkus savā apkārtnē. Pašu iztukšoti karkasi ir līdzīgi trūdošiem zārkiem.
   Vairieties no neķītrām lamām!

   39. Nevar būt līguma ar sātanu. Var būt tikai vergošana sātanam. Pielūgties sātanu nevar. Var tikai bezbailīgi tam iet virsū un pāri. Ir sena teiksma par to, kā sātans gribējis iebiedēt vientuļnieku. Viņš tam parādījies visbriesmīgākajā izskatā. Bet vientuļnieks vērties Ugunīgā parādībā un gājis sātanam virsū tā, ka izgājis tam cauri un to it kā izdedzinājis. Sirds uguns ir spēcīgāka par sātana liesmu. Jāpiepildās ar tādu uguni - un jebkurš izsmiekls pārvērtīsies apdeguma radītos vaikstos. Tā vērsīsimies pret sātanu.

   40. Katrs cilvēks pat ikdienas dzīvē parāda savas dabas īpatnības. Dažiem sevišķi patīk kalnu virsotņu zilgme, kur gars gūst vislabāko apliecinājumu, citiem vajadzīgs zaļums, un viņi to dēvē par cerības krāsu; vēl citi dzīvo pilsētu drūzmā un jūtas tur lieliski. Dažādas būs arī šo cilvēku lūgšanas. Cits citu viņi ne visai labi sapratīs. Tāpēc jāaudzina apziņa, lai tā kļūtu iecietīga un spētu pieskaities dažādām Esības šķautnēm.

   41. Kādam vientuļniekam jautāja, kā gan viņš spēj pastāvīgi klusēt. Viņš loti izbrīnījās un sacīja: "Gluži otrādi - es nekad neklusēju, es nepārtraukti sarunājos - tik daudz sarunbiedru mani apmeklē." Vientuļnieks bija tik ļoti pietuvojies Neredzamajai Pasaulei, ka tā viņam bija kļuvusi pilnīgi reāla. Lūgšana bija izvērtusies sarunā, un Pasaule atklājusies visā savā diženumā. Tāds gars vispār nemana pāreju Smalkajā Pasaulē.
   Sarunājoties par labo, iespējams doties augšup pa jebkuram kāpnēm. Vispirms ārēja lūgšana, tad sirds lūgsna un pēc tam sarunas par Labo.

   42. Pastāv uzskats, ka lūgšana ir kaut kas pavisam atšķirīgs no ikdienišķās dzīves, bet lūgšana taču ir dzīves pamats. Bez saiknes ar Augstāko Pasauli cilvēce nav iedomājama - tā būtu sliktāka par zvēriem! Tātad saikni ar Augstāko Pasauli var uzskatīt par Esamības Pamatu. Nav svarīgi, kādā valodā lūgšana skan. Domai nav savas valodas, tomēr tā caurstrāvo visu.

   43. Daži pilnīgi nododas lūgšanai, citi prot lūgšanu apvienot ar darbu. Neprātosim par to, kā ir labāk, ja vien lūgšana un saikne ar Augstāko Pasauli pastāv un pārveido dzīvi. Nebrīnieties, ja darbinieks labāko darba kvalitāti sasniedzis, piesaucot Augstāko Palīdzību. Nebrīnieties, ja vislabāk mērķi sasniegs pati īsākā lūgšana.
   Tāpēc piebiedrosimies Augstākajai Pasaulei nevis pavēles skubināti, bet gan sirds aicināti. Zemes dzīvi var pārveidot vienīgi tad, ja pastāv saikne ar Augstāko Pasauli, pretējā gadījumā ciešanas nevis mazināsies, bet gan novedīs līdz bojāejai. Gara tumsība ir jāizdeldē, bet īstā apgaismība nāks no Augšienes.

   44. Varbūt atradīsies tik tumšas apziņas, kas uzskatīs, ka saikne ar Augstāko Pasauli vispār nav vajadzīga, - sārņi mēdz būt visur, taču pasargājiet bērnus no tādas tumsonības. Pārak-meņojusies sirds vairs nav sirds, tā ir atkritumu pika.
   Tā visās lietās centīsimies rast iespēju kontaktēties ar Augstāko Pasauli.

   45. Apziņas nosvērtība veidojas atkarībā no Augstākās Pasaules izzināšanas pakāpes. Nav lielāka prieka un skaistuma par Augstākās Pasaules esamības apliecināšanu. Lūgsna radās, kad bija nešaubīgi atzīta dzīvā saikne ar Augstāko Pasauli. Pati šādas saiknes izpratne vien jau padara cilvēku stipru un tiecīgu.
   Izturieties ar cieņu pret visu, kam ir Augstākās Pasaules pazīmes.

   46. Vai tiešām cilvēki nesaredz visu sātanisko viltību pret Augstāko Pasauli?

   47. Cilvēks lūdz piedošanu, bet dzīvesveidu nemaina. Cilvēks skumst par savām likstām, tomēr neatmet nevienu no paradumiem, kas viņu noveduši līdz ciešanu stāvoklim. Taču nav nozīmes tikai lūgt piedošanu, ja dzīvē viss paliek pa vecam. Ja Augstāko Gudrību apgrūtina ar sevis žēlošanu, tā ir nevis bēdāšanās, bet gan liekulība. Arī piespiedu lūgšanai nav nozīmes. Kamēr cilvēki nebūs sapratuši, kāda nozīme ir saiknei ar Augstāko Pasauli, viņu izlikšanās ir tikai zaimošana. Patiesībai nevar samelot, neko nevar noslēpt no visur ieplūstošās Gaismas. Un kālab gan noklusēt apslēpto, sirds izloloto? Saikne ar Augstāko Pasauli būs pievilcīga, kad sirds apstiprinās savu lēmumu.

   48. Labo no ļaunā palīdz atšķirt sirds - tādējādi var aiznest līdz Augstākajam nesatricināmu apliecinājumu. Var atzīt visas salīdzināmās nepilnības, bet ari bez šaubīšanās apliecināt, kas ir labais. Noziedzniekus mēģina atklāt pēc asinsspiediena, bet neņem vērā, ka aizdomas vien jau var satraukt visu organismu. Labāk būtu piebiedroties Augstākajai Pasaulei, kur visi slepenie tīstokli ir atklāti.

   49. Sapņi neiekļaujas laikā - tie parāda uz Zemes pieņemto mērvienību nosacītību. Ari doma spēj sasniegt Augstākās Pasaules, neprasot tam laiku. Vēstules nosūtīšanai ar visātrāko gaisa pastu tomēr ir vajadzīgs laiks. Lai pēta domas ātrumu - šāds novērojums ir noderīgs tālo pasauļu apzināšanai.

   50. Loti iespējams, ka skanēšana tiks saprasta pareizi, tomēr seku nebūs. Tāpēc neaizmirsīsim sirds enerģiju, kam jānāk līdz ar skanēšanu. Būtu necienīgi, ja izšķirošā nozīme būtu skaņai vien. Tad daudzi dziedoņi izraisītu sekas. Tukša skaņa ir kā šķindošs varš. Esat dzirdējuši, ka no vibrācijas plīst stikla trauki. Taču pat tādai vibrācijai nāk līdzi doma. Pat blakus domas vilnis var pastiprināt sekas. Tāpēc doma ir tik nozīmīga - tā ir kā dzinējspēks.
   Nebrīnieties, ka, runājot par lūgšanu, jāatgādina par vibrāciju. Tas ir pareizais ceļš - vispusīgi izpētīt saikni ar Augstāko Pasauli. Novērojumos nedrīkst aizmirst sirdi, bet visām pārējām īpatnībām būs tai jāpakļaujas.

   51. Glabājiet ne tikai skaidru sirdi, bet ari skaidru apziņu. Saduļķotam ūdenim cauri redzēt nevar. Kā ūdens, tā ari apziņa saviļņojas pilnīgi vienādi. Jāatrod pareizais samērs starp atsaucību un satraukumu. Zemes dzīves visai grūtajos apstākļos nav viegli izvairīties no satraukuma, kas ir tik kaitīgs veselībai. Saikne ar Augstāko Pasauli dod tumšo strāvojumu neaizmiglotu jūtīgumu un skaidrību.

   52. Vienotība un uzvara ir labākā mantra. Pret tādu klinti sašķīst tumšo spēks. Vajag arī atcerēties, ka nedrīkst velti apgrūtināt Skolotāju. Lai sirdī mājo ari mīlestība un uzticība.

   53. Visdažādākās ar lūgšanām saistītās ceremonijas ir gluži veltīgi centieni pastiprināt lūgšanas nozīmi. Simtiem gadu cilvēce centās sevi attīstīt, lai apliecinātu Augstākās Pasaules nozīrņi. Taču tagad tā atkal attālinās no pamatlikumu atzīšanas. Rituālu vietā zinātne tuvina pareizo ceļu, bet dzīves kņadā zinātnes aicinājumi paliek kā vientuļas izpausmes.
   Tāpēc atkal no jauna ir jāpārliecina par Augstākās Pasaules esamību. Kauns cilvēcei, ka tā aizgājusi prom no izziņas krasta!

   54. Jauno uzskata par veco. Tāpēc jaunais ir aizmirstais, un tas jāattīra, citādi daiļo Tēlu vietā būs vien apputējuši vaibsti.
   Aicinām visus, kas ir spējīgi bez nopulgošanas tuvoties dižajiem Tēliem. Lai ietērpj tos katrs pēc savas tautas paražas, jo sagaidīsim taču visos ceļos, kas ved uz Augstāko Pasauli.

   55. Cilvēki zina to, ka katrs redz priekšmetus savā apgaismojumā. Jau ir izskaidrotas atšķirības acs uzbūvē, taču nepavisam netiek ievērots tas, ka cilvēki skatās caur savu auru. Ap katru cilvēku ir sava krāsa, un caur to viņš redz. Ja pateiksit šo patiesību ārstiem, viņi smiesies, jo izstarojumu krāsa nav redzama un mācību grāmatās par acu slimībām nav nemaz pieminēta. Bet no satricinājuma var iestāties pat aklums. Ari kurlums un citas sajūtas ir atkarīgas no sirds. Pati izstarošana ir atkarīga no tā, kādā stāvoklī ir sirds. Tātad viss, kas nāk no sirds kā lūgšana, ir ļoti daudzkrāsains. Piesargāsimies no spilgti sarkanās un melnās lūgsnas.

   56. Lūgšana parasti izraisa gaiši zilu un violetu liesmu. Var būt arī sidrabota lūgšana, bet nav iedomājama brūna. Zemes esībā gaismas pamats ir loti būtisks. Var atdarināt balss skaņu, bet sirds izstarojumu nav iespējams viltot.

   57. Lūgšana ir šķīstītāja. Šis apzīmējums nav jāsaprot abstrakti. Garīgā veselība ir fiziskās veselības galvenais pamats. Tieši lūgsna kā reāla saikne ar Augstāko Avotu vislabāk attīrīs organismu no visam slimībām. Inficēšanās notiek tad, kad ķermenis ļauj sevī iekļūt izpaustajiem ļaunuma sūtņiem. Katrs ķermenis ir uzņēmīgs pret daudzām slimībām, bet garīgais spēks neļauj tādiem nemieriem izvērsties. Ja gars spēj pareizi stiprināties ar augstākajām enerģijām, tad tās pasargā ari ķermeni no briesmām. Tāpēc var apgalvot, ka lūgšana ir šķīstītāja.

   58. Gadās nejēgas, kas domā, ka lūgšanai vispār nav vietas lietišķajā dzīvē. Jājautā - kādu darbu tad viņi uzskata par nesavienojamu ar lūgšanu - acīmredzot ļaunu un savtīgu. Patiesi - ļaunums nav savienojams ar lūgšanu, bet katram krietnam darbam ir vajadzīga lūgšana, kas dara pieejamus Augstākos Spēkus.
   Jaunajā Pasaulē jānostiprina patiesās realitātes. Nebūsim retrogrādi, ja atgādināsim to, kas vienmēr un nemainīgi būs Esības likums.

   59. Var vērot, kādi necienīgi paņēmieni tiek izmantoti lūgšanā. Afekta stāvoklis nevar veicināt saskarsmi ar Augstāko Pasauli. Augstāko vīziju aculiecinieki apstiprinās, ka viņi stipru vibrāciju laikā nespēj pat kājās nostāvēt. Turklāt pirms vīzijām garu pārņem īpašs miers. Vai tad riņķošana un griešanās var būt brīnišķīgas parādības slieksnis? Un cilvēks ari nevar patvarīgi paskubināt Augstākās Pasaules parādību. Var piesaistīt Smalko Pasauli, bet Augstākās Pasaules Diženums stāv pāri zemes dzīves dabai. Vientuļnieki gadiem ilgi gaida Augstāko Vārdu. Pat izcilie varoņi tikai vienu reizi ir spējuši uzņemt Augstākās Pasaules parādību bez veselības satricinājuma. Bet Augstākā Pasaule pati zina, kad un ko drīkst.

   60. Hierarhijas cienīšana apliecinās un nostiprinās Augstākās Pasaules tuvumu. Sadarbībā ar Hierarhiju jūs atradīsit it kā izturīgus tiltus uz viņu krastu. Ikviena ticība atklāj gan Sargeņģeļus, gan Vadītājus un Mierinātājus - ar dažādiem vārdiem tajās izteikts viens un tas pats Hierarhijas jēdziens. Tiešām, lai katrs izprot pēc sava prāta, bet katra sirds lai tiecas augšup. Vienīgi tas ir ceļš uz pilnīgošanos.
   Lūgšana ir saruna par Visskaistāko.

   61. Lūgšana iedvesmo uz zināšanām. Ikviens, kas apzinājies tādas sarunas diženumu, katrā ziņā sāks tiekties pēc izzināšanas. Tādas apziņas augsme prasīs visdažādākos zinātniskos atzinumus.
   Filozofija, tāpat kā dabaszinātnes, atklās tos pašus ceļus uz Augstāko Pasauli. Nejēgas spriedelē par materiālajām zinātnēm, kuras noliedz visu, kas nav saskatāms ar neapbruņotu aci. Taču viņi jau zina par smalkajiem atomiem un saprot, ka nepieciešams mikroskops un teleskops. Patiesi, viņi paši padara zinātni par tukšu čaulu. Kad apziņā parādīsies arī Augstākās Pasaules pazīmes, pārveidosies katra zinātne. Nav tādu zinību, kas neapstiprinātu pasauļu diženo saikni. Nav tādu ceļu, kas nevestu uz Augstāko Pasauli. Kas nesajūt Vienotības un Bez-robežības diženumu, tas vēl nav savā apziņā izaudzis. Lūgšana nav nedzīvs šausmu kliedziens, tā ir mīlestības un uzticības pilna saruna.

   62. Ja kaut kas sevī satur trulu, domas nepamatotu noliegumu, tāds kroplums jāuzskata par neprātu. Jūs paši daudzreiz esat sastapuši šādus neprāšus. Viņi izraisa vienīgi nožēlu. Kā sīkbodnieks atzīst skaitļus vienīgi savas peļņas aprēķināšanai, bet smejas par augstāko matemātiku, tā arī nejēga no dižena varoņdarba ērkšķiem iztaisa sev zobu bakstāmo.
   Darbs ved uz Augstāko Pasauli tāpat kā zinība. Ikviens darbs taču ir izzināšana. Tādējādi darbs ir lūgšana.

   63. Lūgšanas laikā bieži notiek izdziedināšanās. Nav grūti saprast, ka saikne ar Augstāko Pasauli palīdz sirdij un iznēsā pa nerviem dziedinošo Svētību. To nav grūti saprast pat no konvencionālās zinātnes viedokļa. Taču nezināšana ir tik liela, ka nemitīgi jārunā pat par tik vienkāršu apsvērumu, jo nedrīkst taču palaist garām nevienu iespēju pieminēt Augstāko Pasauli. Tā rodas vēl viena lūgšana.

   64. Ir briesmīgi redzēt neprāta ainu, kad ļaunums grib notraukt no Zemes vaiga visu, kas ir saprātīgs. Kā postoša viesuļvētra darbojas ļaunums. Vienīgi saikne ar Augstāko Pasauli var sniegt līdzsvaru.

   65. It īpaši pretīgi ir vērot, no vienas puses, vislielāko uzticību Augstākajai Pasaulei, bet no otras - vispilnīgāko tumšo sātanismu. Tā dzīves piemēros var atrast kaut ko Armagedonam līdzīgu. Jāpatur prātā, ka Gaismas Spēki nemitīgi satriec tumsu.
   Lūgšana būs arī kaujas sauciens, kad Augstāka vārda tiek satriekti meli. Kliedēdami melus, mēs kalpojam Gaismai.

   66. Dusmas lūgšanai nepiedien. Meli jāsatriec ar Ugunīgo Zobenu, nevis ar dusmām.

   67. Lūgšana nepazemo, tā padara cildenāku. Ja kāds pēc lūgšanas jūtas nomākts, tas nozīmē, ka lūgšanas kvalitāte nav bijusi augsta. Cilvēks nav samērojams ar Bezrobežību, bet augstākās enerģijas dzirkstij ir nozīme pat ārpus iedomājamā izplatījuma. Augstākās enerģijas dzirksts ir dota katram cilvēkam, un viņam kā tās nesējam tiek uzlikts augsts pienākums. Viņš ir tilts starp Augstākajām Pasaulēm; tātad nejēga, kurš noliedz Augstāko Pasauli, ar to pašu noliedz ari savu cilvēciskumu.
   Atgādinājums par Augstāko Pasauli ir ikviena gara pārbaudes akmens.

   68. Katrai darbībai ir garīga sākotne. Nevar būt fiziskas darbības, iekams nav noticis garīgs savienojums. Tā ikviens, kas noliedz garīgo sākotni, jau laupa jēgu visai savai darbībai. Evolūcija nevar turpināties, ja galvenais virzītājs tiek noraidīts. Melnā Laikmeta īpašības ir arī Sākotņu un Pamatu noliegsme. Bet tieši tāda tumsa ir pārejoša. Cilvēkam jāgatavojas saņemt Gaismu, bet, lai nelīdzinātos kurmim, viņam jāizprot Gaismas būtība.
   Kad izsakos par Augstākajām Sarunām, visupirms aicinu izprast realitāti visā tās Bezrobežībā.

   69. Lūgšanai nevar būt nekā kopīga ar varmācību. Bērna pirmo lūgšanu nedrīkst izsmiet vai nopelt. Zēns lūdzās: "Kungs, mēs esam gatavi Tev palīdzēt." Garāmgājējs par to loti sašuta un nosauca zēnu par augstprāti. Tā tika apsmietas pirmās pašaizliedzības jūtas. Meitenīte aizlūdza par māti un par govi - un ari šī lūgšana tika izsmieta. Šādas rūpes taču bija tik aizkustinošas, bet atmiņā palika kaut kas gandrīz smieklīgs.
   Biedēšana ar Dievu ari ir liela zaimošana. Aizliegums lūgties saviem vārdiem jau ir ielaušanās jaunajā apziņā. Varbūt bērns atceras kaut ko ļoti svarīgu un turpina savu domu, raidot to augšup. Kurš gan drīkst iejaukties, lai apslāpētu gaišos centienus?! Pirmais norādījums par lūgšanu būs pamācība visam dzīves ceļam.

   70. Ari mājas apstākļi uzspiež zīmogu visai dzīvei. Pat visnabadzīgākā būdiņa var neaizvainot garīgās jūtas. Nevajag domāt, ka bērni nepamana dzīves tukšumu. Gluži otrādi - viņi loti dziji izjūt visu ikdienas dzīvi, tāpēc lūgšana labāk mīt tīrā mājoklī.

   71. Lūgšana ir laba jebkurā laikā, taču ir divi brīži, kad mainās strāvas un kad vērsties pie Augstākās Pasaules ir īpaši vēlams: saulei lecot un tūlīt pēc tās norietēšanas. Bez tam uzrunāt Augstāko Pasauli vēlams, laižoties miegā.
   Zinātne miegu nav izpratusi. Ideja par atpūtu ir primitīva. Ja pirms katras darbības ir garīgs akts, tad tāds neparasts stāvoklis kā miegs īpaši jāatzīmē. Gandrīz pusi dzīves cilvēki sevi uztic neredzamajai Pasaulei. Pirms ieiešanas apslēptajos Vārtos jāattīra apziņa. Doma par Augstāko Pasauli, doma par Sargātājiem jau apgaismos vīstošo apziņu, un sastapšanās būs labākas, un uzbrukumus varēs atvairīt. Vienīgi sirsnīga doma par Augstāko Pasauli var būt necaursitamas bruņas.
   Tā apjautīsim visu daiļāko un vajadzīgāko tālajam ceļam.

   72. Lai sirds ar saviem pukstiem vienmēr atgādina par garīgo barību. Neatradinieties no lūgšanas, nedzeniet prom labās domas. Daudzkārt cilvēks pats sev laupa tiesības ieiet. Draugiem un līdzdarbiniekiem Augstākā Pasaule nav visu aprijēja uguns. Dzīvē cilvēki sargājas no apdegumiem - lai tikpat rūpīgi viņi izturas pret nākotni.

   73. Ir labi sapulcēties domas apvienošanai - tā var dot labumu izplatījumam. Tāda doma ir lūgšana - tikai nedomājiet par sevi, pulcējieties Labā vārdā! Palīdzība draugiem stāv loti tālu no pašlabuma!
   Uzskatu - pašas vērtīgākās ir tās stundas, kad sūtām domas draugiem un visiem, kam tās vajadzīgas.

   74. Ar ko kopā var padarīt stiprākas domas? Tikai ar Guru. Viņš ir kā klints, pie kuras var tverties negaisā. Guru cienīšana ir ceļš uz Augstāko Pasauli. Bet haoss celsmi necieš. Lai neiekļūtu viesulī, uzmanība jāvirza uz domas pamatiem.

   75. Ir cilvēki, kas apgalvo, ka nekad nelūdzoties un tomēr jūtoties pacilāti. Cēloņu tam ir daudz. Varbūt, darot darbu, viņi sarunājas ar Augstāko Pasauli, paši to nemanīdami. Varbūt viņu apziņa sirds dziļumos glabā cilvēkam nedzirdamus kvēlus aicinājumus. Varbūt apslēptā atmiņa glabā no iepriekšējām dzīvēm palikušos hieroglifus nezināmās valodās. Tā cilvēki nereti sāk atkārtot nepazīstamu vārdu, kuram ir nozīme pavisam citā valodā. Daudz apslēptu atmiņu glabājas apziņā. Daudzas reizes labu rīcību nosaka ar iepriekšējām dzīvēm saistīti cēloņi. Nevajag sevi sasaistīt ar apgalvojumiem, kuru cēlonis ir dziļi pārdzīvojumi.

   76. Neviens nedzīvo ar svešu domu. Pasaules priekšā būs jāatbild par paša domām. Tā kāds vientuļnieks lūdzās, savā valodā atkārtodams vienīgi vārdu: "Tu, Tu, Tu!" Viņš ticēja, ka šajā visīsākajā apstiprinājumā ir koncentrējis vislielāko spēku. Kaut ari dažādās valodās apziņas sevi izpauž dažādi, taču tās visas tiecas vienā virzienā.

   77. Nejēga skeptiķis jautās: "Kāpēc domāt par kaut kādām tur Augstajām Pasaulēm? Nekad neko tamlīdzīgu neesmu dzirdējis." Nāksies atbildēt: "Dažas dzīvnieku sugas neko nezina par Augstākajām Pasaulēm, bet cilvēki ir redzējuši un neskaitāmas reizes sajutuši Augstākos pieskārienus un var runāt par realitāti. Ja kāds ne reizes nav sajutis Neredzamās Pasaules tuvošanos, tas nozīmē, ka viņa centri ir sastinguši." Tā nāksies atbildēt tumsonīgajiem skeptiķiem.
   Kāda lūgšana gan iespējama noliedzēja lūpās? Tumsoņu klātbūtnē nav iespējams pat runāt par lūgšanu. Pazemojošo mēģinājumu auglis būs ļoti rūgts. Attīstīta apziņa pateiks priekšā, kur nedrīkst pieskarties Augstākajām Pasaulēm.

   78. Lai nepieļautu aizvainojošus salīdzinājumus, daži aiz lielas cieņas apgalvo: "Nav tas, nav tas." Citi vispār aizliedz izrunāt vārdu Dievs, lai nepiezemētu Augstākā diženumu, - tik atšķirīga ir cilvēku tuvošanās Bezrobežībai. Apziņas dziļumos viņu nojauš, ka nevar vārdos izteikt vai salīdzināt to, kas ir augstāks par jebkuru priekšstatu. Aklais aptausta zemāko kārtu akmeņus, bet nezina, cik augsts ir tornis. Taču cilvēks nevar atrauties no Hierarhijas Kāpnēm. Ceļinieks nonāks līdz šīs augšupgaitas pakāpieniem.
   Dzied Gaismas ceļš, un skan neizmērojamie plašumi.

   79. Aum skan nevis kā vārds, bet gan kā jēdziens. Izpratnes meklētājs nonāks pie skanējuma, kas sasauksies ar steru mūziku. Ar parasto dzirdi tikai retumis var saklausīt šo sfēru skanējumu, bet nejēga to noturēs par džinkstēšanu ausīs.
   Tad nu dosimies turp, kur skan pati Bezrobežība.

   80. Liela Mīlestība ir ieguldīta Augstākās Pasaules pamatos. Tai var atbildēt tikai tāda pati mīlestība. Bez šādas mīlestības pati dziļākā godināšana mērķi nesasniedz. Kāda gan var būt uzticība bez mīlestības? Kāda kvēle var būt izsusējušā sirdī? Pēc mīlestības izpausmes var gaidīt samērojamību ar Augstāko Pasauli. Ikviens priekšmets izpētāms tikai ar mīlestību. Mīlestības spēks uzveic katru grūtumu.
   Patiesi, dižena mīlestība ir Augstākās Pasaules pamatos!

   81. Lielā Kalpošana ir pieejama katram cilvēkam. Jauna dzīvība ieplūst tajā, kurš uzdrīkstas iesaistīties Lielajā Kalpošanā. Katrs pats noteiks, cik liela būs viņa ienākšana. Katrs pats sev liks nevis sīki, bet diženi kalpot un pats nemaldīgi ievedīs sevi Augstākajā Pasaulē.
   Tādējādi Lielā Kalpošana ir pienākums un gods.

   82. Tas, kurš vissīkākajā prot samanīt Augstākās Pasaules klātesamību, jau atrodas uz augšupgaitas ceļa. Itin visā sevi jāsaista ar Augstāko Pasauli. Bez šādas piesaistes ceļš būs ilgs. Pat visblīvākajos apstākļos tomēr ir iespējams tiekties uz Augstāko Pasauli, un šī Daiļā Pasaule būs tuva. Jau zemes ķermenī būdams, gars iemācīsies pieķerties Augstākajai Pasaulei, it kā atgriezīsies brīnišķīgajā dzimtenē. Cilvēks pieķeras pat Zemei, savai īslaicīgajai dzimtenei, taču vēl lielāka ir pieķeršanās mūžīgajai tēvzemei. Vienīgi haoss var cilvēkam aizsegt viņam piederošo dārgumu. Harmonijas skanējums uzveic haosa radīto jucekli - Aum!

   83. Garam, kas saistīts ar Augstāko Pasauli, brīnumi nevar būt kaut kas abstrakts. Ikviena neparasta parādība uz Zemes ir pašas Augstākās Pasaules daļiņa, citiem vārdiem runājot, realitāte. Šī pati harmoniskā skanēšana jau atver apslēptās ieejas. Bet ievērojiet pašas sīkākās Augstākās Pasaules zīmes. No šādām sīkām sēkliņām izaug koks - ļoti augsts un stiprs.
   Uzmanīgi jāievēro visas zīmes. Nepalaidiet garām ari prāvākas parādības, kuras, miesas apmānīti, jūs uzskatāt par ievērību nepelnošām. Miesa ir rupja, vienīgi sirds pukst Augstākās Pasaules vārdā - Aum!

   84. Uguns jeb Augstākas Pasaules Gaisma nav pilnīgi neparasta parādība. Daudz biežāk, nekā pierasts domāt, šīs dzirkstis ienāk Zemes slāņos. Protams, tās izskaidro kā elektriskās parādības. To būtība ir tuva tam, ko pieņemts saukt par elektrību, taču šādus sūtījumus rada Augstākās Pasaules domu enerģija. Tādas Ugunis un Gaismas neuzliesmo nejauši - sūtītajās Gaismās izskan vai nu uzmundrinājums, vai brīdinājums, vai apstiprinājums. Cilvēki parasti sūdzas, ka šie vēstneši atlido negaidīti. Parasto darbu veicot, pēkšņi var ieraudzīt Gaismas norādījumu. Varbūt tā uzdevums ir iedvest vīrišķību un možumu, atgādināt par Augstāko Pasauli, lai ieliktu apziņā vēl vienu stipru akmeni?
   Brīnišķīgas ir Augstākās Pasaules Ugunis un Gaismas. Tās nededzina tur, kur ir labais. Ikreiz tās liek padomāt par Neredzamo Varenību. Šie tilti jāpieņem kā vienotais ceļš. Ir briesmīgi, ja nobīstas no Gaismas, jo tad Uguns var pārvērsties visu aprijošā liesmā. Bailes nav vietā, un šausmas sagrauj pašas sevi.

   85. Būt pārliecinātam nozīmē uzticēties, Tādēļ Augstākās Pasaules apzināšanās vairs netiks aizmirsta visās turpmākajās dzīvēs. Tieši šī īpašība paliks vienmēr nemainīga. Tādēļ jo vairāk jānostiprina zināšanas par Augstāko Pasauli. Apliecinājums nāks nekavējoties.

   86. Visā cilvēces vēsturē redzama Augstākā Gara, Svētā Gara, Mierinātāja Gara un daudzu citu ar Augstāko Pasauli saistītu nosaukumu izpratne. Tādai visu gadsimtu un visu tautu liecībai vajadzētu likt pat nejēgām padomāt. Nevar taču kļūdīties visa cilvēce! Dažādos apstākļos cilvēki ir sajutuši vienu un to pašu augstāko un daiļāko Sākotni. Gara parādību cilvēki uzskatīja par filozofu akmeni. Var atrast ļoti daudzveidīgās diženās Realitātes pazīmes, ko tautas saglabājušas. Tā ir nevis savtīga iedvesma, bet gan patiesības izpratne. Lai pameklē senajā Ēģiptē un Babilonijā un vēl neatklātajās maiju kultūrās - visur aiz izsmalcinātajiem simboliem var atrast tos pašus Augstākos Tēlus.
   Tā zinātne var vest uz Augstāko Pasauli.

   87. Vēlība ir viena no Augstākās Pasaules īpašībām, tādēļ ikvienam savukārt jāprot šo īpašību parādīt visur, kur vien ir labā dzirksts. Lai nepagurst meklēt šo Svētību. Tā var mūžīgajā sardzē uzņemties kalpošanu Augstākajai Pasaulei. Nav jālepojas ar tādu iezīmi - īpaša lepnība nepiedien, bet īpašs prieks ir atļauts.

   88. Saikne ar Augstāko Pasauli dāsni bagātina apziņu. Augstie sūtījumi dažādā veidā sasniedz savu mērķi. Tos var uztvert miegā, var saņemt nomodā kā zibenīgu domu. Nav jānoskumst, ja dažreiz šādas domas tūdaļ arī aizmirstas, pareizāk sakot, tās iegrimst apziņā. Varbūt doma bija paredzēta apslēptajai apziņai. Tā parādīsies īstajā laikā, bet pagaidām, līdz termiņam, tai jāmīt apziņā un jāpadara apziņa bagātāka.
   Stāsta, ka apziņas augsme līdzinās zāles augšanai. Cilvēks nevar izsekot zāles ikstundas pieaugumam, un tikpat nemanāmi parādās arī zieda aizmetnis. Tikai pēc zināma laika var pamanīt, ka apziņā notikusi pārmaiņa, taču vārdos tā nav izsakāma. Apziņa aug sintēzes ceļā, tā nevar virzīties uz priekšu šaurā gultnē. Apziņas kustība nāk no centra, aptverot aizvien jaunus izpratnes lokus.
   Zinātniekiem paredzētie sūtījumi arī nebūs materiāli šauri, tie virzīs domu plašā apredzē. Prāts būs tas, kas sniegs maksti Liesmainajam Zobenam. Tā no Augstākās Pasaules nāk plaša vēriena uzdevumi. Zemes dzīves ierobežojumi reducēs pārpasaulīgo domu cilvēkam saprotamos vārdos, bet apziņas dzīlēs saglabāsies debess hieroglifa nospiedums.

   89. Saikne ar Augstāko Pasauli ir tikpat nepieciešama kā tīrs gaiss. Nevajag sēdēt smacīgā, indīgā atmosfērā. Pat paši tumsonīgākie cilvēki saprot, cik kaitīga ir saindēšanās.
   Vērojams arī, ka, garīgi attīstoties, cilvēki atbrīvojas no nepatīkamām smakām, kas raksturīgas neattīstītiem organismiem. Padomāsim par to, ka Augstākā Pasaule spēj pārveidot pat asiņu sastāvu. Nedomāsim, ka šāda iedarbība ir pārdabiska, gluži otrādi - tā ir visdabiskākā. Kad cilvēks ienāk no tīra gaisa, viņš smaržo. Tāpat smaržo Svētības apdvesta apziņa.

   90. Pat zemes doma spēj pārvietot blīvus priekšmetus. Var iedomāties, cik varens radošs spēks piemīt Augstākās Pasaules domai! Cilvēki mēdz teikt, ka domu sadursme atklāj patiesību, - tā, paši to neapzinādamies, viņi izsaka lielu patiesību. Tiešām, domu enerģijas radošais spēks ir tas noslēpums, par ko galvas lauza gudrajie. Proti, nevis viena doma, bet domu strāvu krustošanas veido dīgļa aizmešanas spirāli. To pierada daudzi zinātniski eksperimenti, bet vispirms ir jānosaka domas fiziskais spēks. Ja domas spēka ietekmē var kustēties viegli priekšmeti, tad to pašu var iztēloties arī Bezrobežības progresijā. Ne garīga, ne ētiska, bet gan fiziska izskaitļošana var radīt priekšstatu par Augstāko Diženumu. Cilvēki spēj saprast, cik milzīgas sekas var radīt viņu enerģija, jo domas potenciāls ir dots katram un to var izmantot zinātnieki, saprātīgi vai izšķērdīgi - par ļaunu visam Esošajam. Tādā kārtā lūgšana var būt izcils zinātnisks eksperiments un pierādījums.
   Kad saku - Aum, tad domāju par labumu Pasaulei.

   91. Nevajag uzskatīt, ka īsto zinātni nedrīkst pieminēt saistībā ar lūgšanu par Augstāko Labumu. Jebkura izzināšana var būt loti tuva Augstākajai Pasaulei, bet katrs var pievienot savus novērojumus, un dažādās Pasaules malās var rasties domu strāvas, kas krustojoties spēj radīt veselus jaunu iespējamību atvarus. Augstākā Pasaule taču ir pati lieliskākā iespējamība.

   92. Plaša ir cilvēces darbības joma, ar savu virsotni - varoņiem, pašaizliedzīgiem cīnītājiem - tā nāk saskarsmē ar Augstāko Pasauli; lejā tā rada kosmiskus gružus, kas piepilda kaimiņplanētu akmeņus. Neizmērojams ir atstatums starp varoņiem, kas jau ir Augstākās Pasaules Gaismas apstaroti, un padibeņu sārņiem.
   Grūti iedomāties, ka pamatenerģijas potenciāls ticis dots katram cilvēkam, bet cik ļoti dažādi cilvēki ir izturējušies pret šo dižo balvu! Pat iztēle nespēj aptvert tādu plaisu. Cilvēki uzskata par grūtu to, kas viņiem nepatīk, un par vieglu to, kas viņus neapgrūtina; šādas nosacītības dēļ draud plaši bezdibeņi. Cilvēki neradinās turēt apziņā Augstāko Pasauli, bet nav taču grūti tukšuma sajūtu aizstāt ar bezrobežīgu dzīvību. Cik daudzkārt lieliskāk ir apzināties Augstāko Pasauli nekā ieslēgt sevi akmens važās!
   Kālab sākt atkal visu no gala, ja var bezrobežīgi attīstīties!

   93. Var attīstīt jebkuras jūtas. Arī bezbailību. Šausmu sajūtas vietā var sev uzdot bezbailības veidošanas uzdevumu.
   Rēgi ir tikpat reāli kā ēnas uz smiltīm. Bet mēs zinām, no kā rodas ēna. Ari Smalkās Pasaules veidoli nav neiespējami. Taču nebaidīsimies no tiem, bet skaļi izrunāsim Skolotāja Vārdu.

   94. Uguns ir daudz, tāpēc saprotami ir viļņi, kas apdedzina un nogurdina. Pazemes uguns un pārzemes Uguns ir radniecīgas, bet iedarbības ziņā ļoti atšķirīgas. Cilvēki negrib saprast savu ietekmi uz pazemes uguni. Astroloģiskās pazīmes liek domāt par īpašu piesardzību, bet tās vietā cilvēki briesmas tikai palielina. Kāda daļa divkājainajiem, ja viņu dēļ citā kontinentā pēkšņi izšaujas postoša liesma!

   95. Kosmosa likums ir negrozāms, bet tajā pašā laikā redzam tādu kā tā svārstīšanos. Ņemsim kaut vai kannas apstiprinājumu, bet arī to var grozīt, un atgriešanās laiks blīvajā dzīvē ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem - tas var svārstīties no mirkļa līdz gadu tūkstošiem. Nezinīgie brīnīsies: kā gan negrozāmība tā var novirzīties? Bet tāda nezināšana liecinās vienīgi par ietilpīguma neizpratni.
   Nesapratīs arī, kura enerģija var būt izšķirošais apstāklis. Visās kosmiskajās amplitūdās galvenais pamats ir doma, tā spēj mainīt karmu, noteikt termiņus, atvērt vārtus un ari tos aizvērt. Tā audzē pieplecu spārnus. Tā tuvina Augstākajai Pasaulei. Tā ari nogrūž bezdibenī. Likums balstās uz domas. Gudra doma ir vairogs un sargs pret haosu. Tieši doma savalda haosa niknumu.
   Patiesi, Kosmosa likums ir negrozāms, taču domas izgaismots un tāpēc lietderīgs. Vienīgi samērojamības izpratne iemācīs izprast pamatlikumu.
   Tāpēc allaž atcerēsimies radošo domu - Aum\

   96. Karmas mainīšanās daudziem šķiet neiedomājama, tomēr viņi maldās, jo aizmirst pārpasaulīgo Taisnīgumu. Var taču vienā mirklī nākt pār cilvēku visaugstākās izpratnes atklāsme. Kur kāja var solot, tur doma spēj pārlidot. Dažos kultos cilvēku aizmidzināja un ar iedvesmas palīdzību lika viņam ātri iziet visu grūto seku ceļu. Tā saprata neizbēgamību un ari likuma darbības paātrināšanu. Doma veido dzīvi.

   97. Ne vien Karmas likumu aptver ar grūtībām, bet vēl grūtāk tiek uztverts loti vienkāršais Iemiesošanās likums. Arī seno laiku Raksti bieži ir pauduši tādu dzīves maiņu. Nereti Smalkās Pasaules iemītnieki zemes ļaudīm nodeva savas vēstis. Cilvēki dažkārt saglabā atmiņas par savām iepriekšējām dzīvēm. Gadsimtiem ilgi atkaliemiesošanās tika atzīta, bet pēc tam atkal aizmirsta, reizēm pat aizliedza domāt par to. Grūti saprast, kādēļ notika šī cīņa pret acīmredzamību. Reizēm šķita, ka gudrie grib pievērst uzmanību vienīgi nākotnei, bet tāda gudrība būtu vienpusīga.
   Cilvēkiem jātiecas pēc neierobežotām zināšanām. Nedrīkst pavēlēt nezināt. Nedrīkst atņemt cilvēkam tiesības pilnīgoties. Lai zina un atceras, bet robežu starp bijušo un nākamo novilks dzīves Skolotājs.
   Tātad neaizvērsim acis īstenības priekšā. Atkaliemiesošanās likums ir taisnīgs. Gara kodols ir neiznīcīgs un mūžīgs. Bez-robežība apstiprina mūžību, bet Bezrobežību saskatīt var katrs. Tātad katrs var apzināties mūžību.
   Nedrīkst noraidīt to, ko bērni stāsta par savu iepriekšējo dzīvi. Viņi reāli zina, kas ap viņiem ir norisinājies. Tagad sevišķi bieži būs paātrinātas iemiesošanās. Daudzi Smalkās Pasaules iemītnieki steidz atgriezties, un ar to iezīmējas evolūcijas attīstība un steiga. Un šādā paātrinājumā saskatāma Pasauļu tuvināšanās.

   98. Daudzkārt jāmēģina cilvēkus pārliecināt, lai viņi cenšas savā dzīvē pamanīt galvenos momentus. Cilvēki tik ļoti neprot atšķirt galveno no mazsvarīgā. Bieži netiek veltīta nekāda vērība pašiem nozīmīgākajiem esamības posmiem. Šāda izglītošana jāveic skolām.

   99. Cilvēkiem ir sevišķi grūti saskatīt sevī pašu svarīgāko. Ārsts, uztaustījis ļaundabīgu iekšējo audzēju, steidz pārgriezt ārējos audus, lai novērstu briesmas, bet mazdūšīgie žēlo savu ādu un, audzējam izplešoties, aiziet bojā. Ja kaut kam ir jādod priekšroka, tad lai tiek pasargāts pats galvenais. Tāpat arī vēršoties pie Augstākās Pasaules, jāatrod laiks padomāt par pašu svarīgāko.

   100. Trejkārtu palimpsests ir triju Pasauļu zīmju uzslā-ņojuma paraugs. Iedomāsimies pergamentu, uz kura bijis uzrakstīts kosmogonisks traktāts. Pēc tam tas pats pergaments noderēja mīlestības sonetām, un beidzot uz tā tika uzrakstīts audumu un zvērādu rēķins. Starp skaidri salasāmajiem tirgus cenu skaitļiem grūti saskatīt mīlestības pilnos vārdus, bet gandrīz neiespējami izlasīt traktātu par pašu svarīgāko. Vai tas pats nenotiek ar triju Pasauļu hieroglifiem? Taču pieredzējis zinātnieks prot izlasīt vissarežģītākos rakstus, un tāpat apskaidrota apziņa spēj saprast Augstākās Pasaules aprišu nozīmi.
   Neuzskatīsim tirgus rēķina samudžinātās zīmes par Visuma likumiem.

   101. Ar nejēgām sastopoties, noder visi salīdzinājumi. Noliedzējiem patīk visu apgāzt, bet nekādu risinājumu vai izeju viņi nedod. Viņi izsmej vislabāko aicinājumu, taču paši neprot pat trīs burtus savilkt kopā.

   102. Tuvojoties pārejai Smalkajā Pasaulē, cilvēki kļūst dievbijīgi. Viņi neaptver, ka šāda sasteigta pielabināšanās robežojas ar zaimošanu. Iznāk nevis Augstākās Pasaules apzināšanās, bet gan steidzīga maksāšana par labāku vietu. Taču tuvoties Smalkajai Pasaulei jāsāk ar zemes dzīves pirmajām dienām.
   Nevis nosacītas ceremonijas, bet sirsnīga lūgšana padara Brīnišķīgo Pasauli tuvu un nepieciešamu kā dienišķo maizi. Visaugstākajam var tuvoties ar pilnu kausu labāko nodomu. Var veltīt labākos eksperimentus, galvojot, ka tie ir vērsti uz labu. Ja dzīvo labais, tas atvērs visus vārtus uz Augstāko Pasauli.

   103. Cilvēki, kuri pat zina par Smalko Pasauli, uzskata, ka pilnīgošanos domās var atlikt līdz nonākšanai tur. Viņi maldās, jo domāšanas virziens ir jāveido tieši šeit. To var attīstīt, ja ir dots impulss. Domāšanas pieredze jāapstiprina ar zemes dzīves domāšanu. Nevar mulsi un izklaidīgi ieiet Smalkajā Pasaulē. Ja apziņa ir skaidra, tā nes augšup - tāpat kā gāze palīdz pacelties gaisa balonam. Neviens un nekas neaizturēs zemākajos slāņos stingru apziņu, kura tiecas uz labo, tādēļ neatliksim domāšanas nostiprināšanu. Šis ir īsākais ceļš uz Augstāko Pasauli.

   104. Klusumā padomāt par Augstāko Pasauli ir tas pats, kas ieņemt labākās zāles. Tā var uztaustīt Esošā realitāti. Taču šāds paņēmiens nav ierobežojums, gluži otrādi - tas kāpina domas lidojumu. Kad pasauli pārņems milzīgs apjukums, tad sakiet pašu vienkāršāko.
   Taču esamība uz Zemes nevar būt galīgā, un šādā pārejas stāvoklī var tikai asināt pašu vajadzīgāko nākamajam lidojumam - domu. Spārnus audzē vienīgi doma.

   105. Droši vien jums daudz jautā par to, kā Smalkā Pasaule saskaras ar zemes dzīvi. Pareizi ir teikt, ka tas notiek nepārtraukti. Smalka Pasaule reaģē uz ikvienu darbību, kas notiek uz Zemes. Ikviena doma uz Zemes tur izraisa vai nu gaišu prieku un cenšanos palīdzēt, vai arī ļaunu prieku un postošus sūtījumus. Pat necilie gari kļūst modri pret zemes dzīves domām. Spēcīgās zemes dzīves domas taču ari Smalkajā Pasaulē rada pastiprinātu vibrāciju, tādēļ ir tik dabiski, ka Smalkā Pasaule atbalso arī zemes domas. Kad saku, ka spalvas izkrišana no putna spārna izraisa pērkonu tālajās pasaulēs, tas nav simbols, tas ir tikai atgādinājums par visa Esošā kooperāciju. Jāpierod pie tā, ka tukšuma nav. Stingri jāapzinās, cik nozīmīgs ir cilvēka uzdevums, cik svarīgas viņa saistības un pienākums.
   Kad cilvēks uzņemas pārrunas ar Augstāko Pasauli, viņš patiesi ir drosmīgs, bet šāda iedrosme ir svēta. Smalkā Pasaule uzklausa tādus aicinājumus un saprot to nozīmi. Šādas Pārrunas pievelk milzum daudz klausītāju - it kā līdzdarbiniekus, tādēļ lūgšanā nedrīkst izpausties patība, bet labākā lūgšana būs pašaizliedzība un laba vēlēšana.
   Lai Mācība nepagurst atkārtot, cik lietderīga ir saikne ar Augstāko Pasauli, - tikai tā iespējams nostiprināt Lielo Kalpošanu.

   106. Neskumsim, ja atbilde nepienāks ikreiz. Nebrīnīsimies, ja atbilde pārsteigs negaidītā brīdī. Iemācīsimies saprast pār-zemes apstākļus un, galvenais, sapratīsim, cik milzīgs ir neredzamais darbs. Jūs jau zināt, ka Augstākās Pasaules Spēki nepazīst atdusas. Šāds gaišs Spēks lai nakts stundā vada katru ceļinieku.

   107. Vieglprātība, ziņkāre, šaubas un neticība nāk no vienas tumšas dzimtas. Iedomāsimies izcilu matemātiķi, kas iesācējiem mazuļiem rāda sarežģītas formulas risinājumu. Tie ne vien nesapratīs šo uzdevumu, bet pat neticībā smīkņās. Ja kāds tuvojas Augstākajai Pasaulei ziņkāres dzīts, ari tad var sagaidīt sekas šaubu un nodevības veidā. Ja apziņa ir tādā līmenī, ka atļaujas apmierināt ziņkāri tur, kur vajadzētu godināt diženumu, tad sagaidāmi kosmiskie atkritumi. Vai Augstākajai Pasaulei drīkst tuvoties ziņkāres dēļ? Drīzāk var ielikt roku ugunī - tā tiks apdedzinātas šaubas.
   Cieņa pret Augstāko Pasauli jānes sirdī kā pats svarīgākais un daiļākais zemes dzīvē.

   108. Ja kāds saka, ka viņš jau bieži dzirdējis šādus aicinājumus uz Augstāko Pasauli, tad jo ļaunāk viņam, jo šāds kurlums nav pieļaujams. Bet daudzi teiks, ka aicinājumi ir neiederīgi praktiskajā dzīvē, - tik tāla cilvēkiem ir īstā Esības izpratne, lai gan planēta jau pastāv miljoniem gadu. Tāpēc jo skanīgāk pieminēsim Augstāko Pasauli.

   109. Mežonīgums un rupjība tagad sasnieguši neticamus apmērus. Mežonīgums beidzot ielauzies pilsētās un sapostījis visu, ko radījis gars. Vairākuma apziņa atgriezusies atpakaļ - vistumšākajā laikmetā. Mašīnu troksnis apslāpē gara vaimanas, tāpēc katrs Augstākās Pasaules piesaukums ir sauciens pēc glābiņa.

   110. Pilnīgi panākumi ir iespējami tikai tad, ja pilnīgi uzticas. Vienīgi tāda pilnīguma izpratne var tuvināt varoņdarbam. No ārienes nevar iedvest, kas ir pilnīga uzticēšanās, - tikai sirds spēj palīdzēt atrast šo dziedinošo ceļu.
   Guru nav vajadzīga godināšana, bet uzticēšanās Skolotājam būs vienīgā dzīvā saikne ar Augstāko Pasauli. Ja uzticēšanās nozīme ir apzināta šeit, uz Zemes, tad tādu pašu uzticēšanās pakāpi var attiecināt ari uz visu Hierarhiju. Ir pareizi uzskatīt, ka Guru izprašana ir stingrs balsts visai tautai. Guru sagraušana būs ari visu sasniegumu bojāeja.
   To iegaumēsim par pilnīgu uzticēšanos.

   111. Augstākā Pasaule bija pamatā visām cilvēka, valsts un sabiedriskajām celsmēm. Varbūt cilvēki ari nezina savu sabiedrisko veidojumu sākotnējo izcelšanos, tomēr pat pārejas stāvokļos var redzēt pēdas, ko atstājusi dzīvā saikne ar Augstāko Pasauli. Nevajag samazināt planētas pastāvēšanas ilgumu un dzīvības senumu uz tās - pareizāk būtu šo skaitli palielināt. Tikai neaizmirsīsim, ka kontinenti daudzreiz ir mainījuši savu stāvokli un ka ap poliem vēl tagad pastāv ļoti daudzu atklājumu iespējamības. Tāpēc būsim apdomīgi zemes dzīves problēmu ierobežošanā. Pēc mežoņiem ieraudzīsim gudras tautas, kas jau aizgājušas. Likumi, kas saglabājušies, liecina, ka dzina izprast Augstāko Pasauli parādījusies jau neatminamos laikos.

   112. Jāsaprot pareizi, ka tā saucamie svētie dzīvnieki nebija dievības, to godināšana ir vietējo apstākļu dabiskas sekas. Arī tagad cilvēki bieži runā par svētu pienākumu, ar to domādami nevis reliģiskas ceremonijas, bet gan lietderīgu ētisku rīcību. Senatnē apstākļi bieži vien prasīja pievērst īpašu uzmanību zināmiem dzīvniekiem vai kokiem un augiem. Svēts nozīmēja neaizskarams. Tā tika saglabāts kaut kas rets un vajadzīgs. Šo pašu aizsardzību mūsdienu cilvēki sauc par rezervātiem. Tāpēc pret neskaidriem jēdzieniem jāizturas ļoti uzmanīgi. Reliģijas jomai ir tik daudz kas piejaukts klāt, ka pagātnes tāluma dēļ pavirši vērotāji pilnīgi nespēj atšķirt pamatu no uzslāņojumiem. Svētnīca ari tagad ir pulcēšanās vieta, kur līdztekus ceremonijām notiek pirkšana un pārdošana un tiek iztiesātas vietējās lietas. Tāds sablīvējums ir ari mūslaikos, tāpēc nebūsim pārāk bargi pret dzīvniekiem un citiem aizmirstiem senatnes simboliem.

   113. Lūgšanai jābūt līksmai, jo saruna ar Augstāko Pasauli taču notiek priekpilnā un svinīgā atmosfērā. Bet šāds prieks būs īpaša gudrība. Tas iespējams tikai tad, ja apzinās lietderīgumu. Tas būs dziedinošs, ja pastāvēs pilnīga uzticēšanās. Tajā skan vīrišķība, ja ceļš ir vienots.
   Daudz tiek runāts par Samādhi, bet vai daudz ir to, kas izjutuši šādas ekstāzes dažādās pakāpes? Tāds prieks atbrīvo no jebkādām bēdām, tādēļ šā prieka ceļš ir Patiesības ceļš.

   114. Aum ir sīki izskaidrots dažādos rakstos. Vibrāciju smalkums, skanēšanas gudrība, uzbūves daiļums - tās ir jau sen zināmas lietas, bet, ja sirds ir mirusi, tad pat šāds "sēžams" aizslēgu neatvērs.
   Atkal jāatceras samērīgums un sirds būtības stiprināšana. Bezsirdībai Aum nav pieejams.

   115. Viens no iemesliem, kādēļ tik rets ir Samādhi stāvoklis, ir cilvēku neprasme apieties ar tik augstu stāvokli. Viņi cenšas katru neparastu stāvokli pārtraukt jau tā sākumstadijā. Turklāt Samādhi stāvoklī nonākušo citi cilvēki neliek mierā un ar saviem rupjajiem paņēmieniem izraisa bīstamu satricinājumu. Taču pat parastajā dzīvē ir saudzīgi jāizturas citam pret citu. Cilvēks, kas guvis satricinājumu, jāatstāj mierā. Taču pat tik primitīvu piesardzību cilvēki reti ievēro.
   Kamēr cilvēka domāšana nebūs aptvērusi, kā jārīkojas ar augstākajām enerģijām, tikmēr ir bīstami dot tai Samādhi. Tādēļ noderīga būs pat katra doma par Augstākās Pasaules realitāti.

   116. Dižena Kalpošana attiecas uz visu cilvēci. Ne tautība, ne an kādi citi iedalījumi nedrīkst ierobežot Kalpošanu Labajam. Nav viegli izvairīties no dažādiem gadu tūkstošu gaitā radītiem uzslānojumiem. Vienīgi Augstākās Pasaules izpratne var palīdzēt uzveikt visas māņticības un atavisma paliekas. Turklāt nedrīkst atstāt savā vaļā jūtas attiecībā uz karmiskiem aizspriedumiem. Taisnīgums pat nelabvēlīgos apstākļos tomēr ļaus pareizi spriest. Sprieduma objekts ir personība kā atbildīgā vienība. Zem visiem konvencionālajiem ietērpiem grūti saskatīt personības vērtību. Vienīgi uzticīga Kalpošana atvērs acis un ļaus ļoti skaidri saskatīt gara kodolu.
   Tādējādi vienīgi Augstākā Pasaule dos ari Augstāko spriedumu.

   117. Asaras un siekalas maina savu sastāvu atkarībā no gara stāvokļa. Taču art katra nopūta ķīmisma zinā ir atšķirīga. Elpošana tās parastā sekluma dēļ nav viegli izpētāma, bet nopūta, radīdama organisma trīsas, jau ir iezīmīga. Var pamanīt, ka dziļa nopūta izraisa kaut ko līdzīgu iekšējām konvulsijām. Šāda nervu saraušanās norāda uz pastiprinātu psihiskās enerģijas atdevi. Atkarībā no impulsa tā liks darboties ari dažiem orgāniem, kas piešķirs nopūtai īpašu ķīmismu. Izrunājot Aum, rodas nopūta, kuras ķīmisms ir ļoti labdarīgs.

   118. Vieni domā, ka cilvēks pastāvīgi mirst, citi zina, ka cilvēks nemitīgi dzimst. Vienus vada bailes, citus - prieks. Vieni iedveš sev nāvi, citi iepazīst dzīvību. Tā cilvēks lielā mērā pats nosaka savu nākotni. Varam būt pārliecināti, ka tas, kurš sev izlēmis nāvi, nekā nezina par Augstāko Pasauli. Var jau būt, ka viņš pilda ārējās ceremonijas, taču viņa sirds no patiesības stāv tālu.
   Apliecināt dzīvību nozīmē apliecināt Gaismu. Cilvēka gars ir nemirstīgs, tomēr šī vienkāršā patiesība nav tuva cilvēkiem, jo viņi vairāk rūpējas par miesu nekā par garu.

   119. Dzīvība cilvēkam liek tiekties augšup, bet nāve ir lejupslīde. Paši cilvēki principā vēlas uzskatīt nāvi par sairšanu. Bet Esība apliecina mūžīgu atjaunotni. Ikviens mirst vakardienai un atjaunojas rītdienai. Ik dienas notiek visu triju sākotņu atjaunošanās. Katru dienu un stundu cilvēks vai nu tuvojas Augstākajai Pasaulei, vai attālinās no tās.
   Lai ikviens ar savas domāšanas kadību palīdz savai augšup-gaitai un Augstākās Pasaules uztveršanai.

   120. Mierīgums ir gara vainags.

   121. Aura sevī ietver daudz īpašību. Tās mērījamas ne vien pēc auras lieluma, bet arī pēc tās iekšējā sprieguma. Tieši saspriegta aura ir labākais vairogs un visspēcīgāk iedarbojas. Dažreiz izstarojumi ir labi krāsas ziņā, bet nepietiekami saspriegti.
   Auras pastiprināšanās notiek, nākot saskarē ar Augstāko Pasauli, kad atkrīt patība un uzliesmo pašaizliedzība.Tā katra kontaktēšanās ar Augstāko Pasauli pastiprina izstarojumus. To vajadzētu zinātniski novērot.

   122. Patiesi, kontaktējoties ar Augstāko Pasauli, var novērot, ka saliektām vai sakrustotām kājām ir liela nozīme. Lai ārsti izpēta, kāda ietekme ir šādam locekļu stāvoklim uz asinsriti un nervu centriem. Lai velta vērību ari elpošanas kanālu stāvoklim. Tas, kas ir sapratis, kāda nozīme ir elpošanas kanālu ieeļļošanai, jau ir apjautis šo vadu nozīmīgumu.

   123. Visās īpaši derīgajās izpausmēs ir nepieciešama gudra ārsta līdzdalība. Lai nedomā, ka Mēs vairāmies no zinātniskiem novērojumiem, gluži otrādi - Mēs augstu vērtējam katru zinātniski pamatotu domu.

   124. Kad cilvēks briesmu brīdī saspringst, viņa spēks pieaug; tāpat ekstāzes stāvoklī pieplūst pārpasaulīgie spēki. Ja šāds saspriegums ir iestājies, to var ari turpināt, citiem vārdiem sakot, cilvēka spēku var pastāvīgi palielināt. Vajadzīgs tikai, lai Spēku Avots kļūtu pastāvīgs un tuvs. Tā jautājums par Augstākās Pasaules apjēgšanu kļūs vitāli svarīgs un pati zinātne pie tā nonāks kā pie evolūcijas dzinējspēka. Par šādu tuvināšanos var ne tikai sapņot, bet var arī tuvoties Augstākajai Pasaulei ar zemes dzīves pasākumiem. Katra Pasauļu tuvināšana ir jau uzvara pār miesu.

   125. Pasaules notikumi bieži vien neizraisās pašu darbību rezultātā, bet norisinās šo darbību tuvošanās zīmēs. Cilvēki daudz ko izdara prieka zīmē, kaut paša prieka vēl nav, vai ari briesmu vai kara zīmes ietekmē, kad pats karš vēl nav sācies. Daudz kas notiek šo zīmju ietekmē, tāpēc šādiem refleksiem dzīves pārveidošana ir loti svarīga nozīme. Tas redzams jo daudzos piemēros. Kam vajadzīgs pats karš ar visām tā nedienām, ja kara mirāža vien spēj saspriegot enerģiju? Daudz kas tiek uzcelts pilnīgi reāli, vienīgi mirāžas skubināts. Maija dažkārt var būt loti stiprs dzinējspēks.
   Tādēļ tik rūpīgi jāievēro vadošās zīmes. Panākumi šo zīmju izprašanā, protams, paātrina evolūciju.
   Tādēļ lai par vadošo sākotni ir pats nozīmīgākais.

   126. Ja izdodas izraisīt kustību, vadoties vienīgi pēc zīmes, tas jau ir liels sasniegums. Paši lielākie pārkārtojumi notiek nemanāmi, un vienīgi sekas parādīs, cik daudz ir noticis. Tā itin visā var redzēt virzību, kas notikusi zīmju ietekmē. Simbola jēdziens nav nekas cits kā zīmes atgādinājums. Veselas tautas gūst panākumus simbola ietekmē.
   Uzskatu, ka zem Augstākās Zīmes iespējams nonākt galā pa visbīstamākajām pārejām.

   127. Augstākās Pasaules iepazīšanai jānotiek brīvi, nepiespiesti un labestīgi. Tik cildenā lietā nav vietas varmācībai. Katram skolotājam par Augstāko Pasauli jāmāca kā par Augstāko prieku. Prieku neviens par varmācību nenosauks, īsta prieka atnesēju neviens nepels. Bet cik daudz iejūsmas sevī jāattīsta, lai kļūtu par prieka vēstnesi! Ja skolotājs sasniedzis tādu pakāpi, viņš pelna visdziļāko cieņu.
   Augstākā Pasaule ir izziņas pārbaudes akmens.

   128. Kāpēc sava Guru nodošana ir tik pretīgs noziegums? Pirmajā trīsgadē var nostiprināt apziņu, bet pēc tam Guru izvēle jau ir galīga. Tādam likumam ir dziļa nozīme. Guru ir tilts uz Augstākās Pasaules izzināšanu. Tāda uz Zemes sasniegta pakāpe viegli nodibinās saikni ar Augstāko Pasauli, tādēļ nav iespējams izraudzīties Guru un pēc tam viņu nodot: šāda rīcība nozīmētu, ka uz visiem laikiem tiek pārrauta saikne ar Augstāko Pasauli. Kad ir pārrauts glābējpavediens, var nonākt vistumšāko spēku ietekmē. Cilvēki vēl var kustēties, ēst, gulēt un tenkot, bet viņos jau sāk ieperināties spitālības infekcija. Tāpat arī nodevēji var vēl vilkt dzīvību, bet cilvēka pašcieņa būs jau zaudēta. Tā darbībā izpaužas gudrie likumi, kas noteikuši dzīvās pakāpes uz Augstāko Pasauli.

   129. Jāpriecājas par katru ārstu, kas grib pievērsties Pasauļu tuvināšanās pamatu izpētei. Kad trīskārša zīme ved uz trīsvienību, tad cilvēka organisma novērojumi kļūst vajadzīgi un nepieciešami. Trīsvienības pamats var ietekmēt visu organismu. Ārstam jāpazīst Smalkā un Augstākā Pasaule. Tikai tad viņš var uztvert organisma smalkākos stāvokļus. Un Aum viņam nebūs tukša skaņa!

   130. Ja kāds atzīmēs kaut vai šā gada ārējos notikumus, viņš iegūs visievērojamāko pasaules mēroga kauju norises sarakstu. Tā, protams, būs tikai ārējo pazīmju vākšana, taču ari tāda tabula būs ļoti nozīmīgs vēsturisks dokuments. Protams, ārējās zīmes ir tikai iekšējo kustību dzirksteles, taču šādi baismīgi satricinājumi nenobiedēs vienīgi pašus zinīgākos.
   Var novērot arī dažu personu saistību ar pasaules notikumiem. Neviens nesapratīs, kā atsevišķos cilvēkos personificējas pasaules kustība.

   131. Satraukts bērns piekļaujas mātes ceļgaliem. Viņš nelūdz par sevi, bet sajūt drošu balstu un patvērumu. Ari satricinājumu piedzīvojis cilvēks agri vai vēlu pievēršas Augstākajai Pasaulei. Viņam nebūs kurp iet, viņš var mulst nelūgto liecinieku dēļ, bet viņa sirds, kaut vai slepeni, ietrīsēsies par pašu Augstāko.

   132. Līdz ar daudzajiem vārda Aum skaidrojumiem iegaumēsim, ka A ir Doma - Pamats, U ir Gaisma - Sākotne un M ir Noslēpums - Apslēptais.

   133. Atkal jautās: kādēļ tiek runāts tikai par trim stāvokļiem, ja ir zināms, ka to ir vairāk? Stingri jānorāda, ka ir divi celi: sadalīšanas un sintēzes ceļš. Var atrast daudz starpstāvokļu, tā ka izrādīsies, ka pasaules ir viens saistīts veselums. Taču vēlāk nāksies galvenās grupas atkal atdalīt, un tad atkal nonāksim pie trīs vienīgās uzbūves.
   Pat uz Zemes var redzēt milzīgu garīguma pakāpju daudzveidību. Dažreiz cilvēki gandrīz jau nonāk saskarē ar Smalko Pasauli, taču dažos Smalkās Pasaules slāņos apziņa nemaz nav augstāka par apziņu uz Zemes. Tā pasaules ne vien saskaras, bet ari ietiecas viena otrā. Visā Dabā ir krasi izteikts secīguma likums. Pat kataklizmas, kas it kā iziet ārpus sfēru robežām, būtībā atsaucas uz kādu ārpuszemes ritmu.
   Tādēļ nesadalīsim tur, kur ir iespējams likumīgi grupēt. Cilvēks ir tā attālinājies no skaidriem priekšstatiem, ka viņam jāieiet pa vienkāršākajiem Vārtiem.

   134. Cilvēkam ir nepieciešama Augstākās Pasaules reāla iepazīšana un izprašana. Reliģiju dēļ ir izcēlušies paši briesmīgākie kari. Konvulsīvas domas par Augstāko Pasauli ir izraisījušas gluži satriecošu nežēlību. Šāds šausmīgs stāvoklis liecina par to, ka Augstākā Pasaule visā tās Diženumā nav izprasta.
   Daiļās Diženās Pasaules iepazīšana dos pareizās domāšanas plūsmu. Nevis slepkava, bet gan gudrs radītājs būs Augstākās Pasaules izzinātājs. Garā, virsotnē būdams, cilvēks spēj katrā elpas vilcienā sajust saskarsmi ar Augstāko Varu.
   Tā vienīgi reāla Augstākās Pasaules izpratne dos cilvēcei līdzsvaru.

   135. Līdzsvars ir Esamības pamats. Kad gan cilvēks savā zemes dzīvē zaudē līdzsvaru? Kad viņš ir satriekts un slims, viņš grīļojas un iet nedroši, pieķerdamies nejaušiem priekšmetiem. Vai tas pats nenotiek, kad cilvēks ir garīgi slims un zaudē līdzsvaru attiecībā uz Augstāko Pasauli?
   Pajautājiet dažādu ticību ļaudīm, cik stingrs ir viņu priekšstats par Augstāko Pasauli, un jūs saņemsit daudz ļoti izvairīgu atbilžu. Vieni, aizbildinājušies ar liekulīgu nevēlēšanos par tādu lietu runāt, vispār atteiksies atbildēt. Citi atkārtos iemācītas formulas, kādu viņu sirdīs nemaz nav. Trešie apgalvos, ka Pasaule radīta divtūkstoš gadu pirms Kristus dzimšanas. Tā apgarotu, mīlestības un svinīguma pilnu atbilžu vietā var saņemt vien sausas lapas.
   Bet pašai dzīvei kā Neredzamās Esības atspulgam būtu jāvirza cilvēka apziņa. Puse dzīves tiek atdota noslēpumainam stāvoklim, kuru zinātne nav izpētījusi. Turklāt katra dzirdīga auss un redzīga acs spēj pamanīt daudz ko tādu, kas neiekļaujas parastajā ikdienas dzīvē.
   Cilvēki par līdzsvaru dēvē vienaldzību un trulumu, taču pati Daba parāda, ka līdzsvars - tas ir saspriegums. Uzskatiet, ka saspriegums ir tuvošanās Atradumu Ceļam.

   136. Līdz ar pašiem cildenākajiem vārdiem atcerieties, ka daļu no tā, kas saņemts par katru veikumu, var atdot kopīgajam labumam. Ne tikai materiāli, bet ari gaņģi tas jāsaprot ka likums, kas ved uz līdzsvaru.

   137. Debess ķermeņu apdzīvotība līdz pat šai dienai tiek apšaubīta. Pat labākie astronomi neuzdrīkstas izteikties šajā jautājumā. Tā cēlonis galvenokārt ir cilvēka iedomība. Viņš negrib pieļaut to, ka iemiesošanās iespējama ari kādos citos, ne tikai Zemes apstākļos. Traucē ari bailes Bezrobežības priekšā. Vai gan daudz būs to, kas iedrošināsies padomāt par tādu tālu milzi kā Antaress, aiz kura Piena Ceļa okeānā stīdz bezrobežīgs Izplatījums? Un tomēr cilvēkiem ir jādomā par tālām apdzīvotām pasaulēm.
   Savā zemes dzīves stāvoklī cilvēki nespēj tām tuvoties, bet smalkajā ķermenī labākie gari jau ir tuvojušies tādām planētām un atnesuši līdzi atmiņas par to virsmas uzbūvi, par krāsu bagātību, par iemītniekiem. Šādi eksperimenti gan notiek reti, tomēr tie ir. Tie var stiprināt apziņu par Bezrobežīgo realitāti. Bez trim Neredzamajām Pasaulēm jāapzina arī apdzīvotās pasaules. Ir jāizprot šie domu okeāni, kuri rada sfēru mūziku. Tādēļ neatlaidīgi virzīsim savu domu uz tālajiem draugiem un līdzdarbiniekiem, un Aizgādņiem. Doma par tālo pasauļu apdzīvotību nav fantastiska. Apzinoties Varenību, kas ir visapkārt, cilvēks droši nostaigās savu zemes dzīves ceļu.

   138. Gudrajie daudzreiz ir arī ieteikuši turēties tuvāk pie Zemes. Vai šāds padoms nerunā pretī domai par Bezrobežību? Nepavisam ne. Mēs esam iemiesoti uz Zemes, un tam ir bijis daudz cēloņu. Ja jau mēs modri sargājam Zemi, mums tā arī jāmīl, jo nevar taču rūpēties par to, ko nemīl.
   Pati Zeme ir vēl neizsmeltu bagātību pilna. Planētu var nostiprināt, uzlabojot tās veselību. Par Zemes veselību domājot, nevajag aizmirst ari Augstāko Diženumu, - tā veidosies patiess līdzsvars.

   139. Pasaules Dārgumu krātuvē ir daudz novēlējumu un leģendu, kas apliecina Augstākās Pasaules esamību. Cilvēki nevar aizbildināties ar to, ka trūkst norādījumu, kas ved uz izziņu. Parasti dzird sūrošanos, ka nav zināms ceļš uz Augstāko Pasauli. Tāda sūdzēšanās ir liekulība. Tie, kas gaužas, paši nemaz nepūlas atrast Avotu. Var taču vērot, ka tiekšanās pilni cilvēki pat visnelabvēlīgākajos apstākļos rod speķu atrast Gaismu. Mēs vērojam tādus gaismas nesējus, kuri pārvar pašas neticamākās grūtības.
   Likums ir dots; Ceļš ir parādīts; meklētājam atliek vienīgi atrast.

   140. Doma ir meklētāja draugs. Doma pārvalda visu. Katrā muskuļu kustībā ir doma. Doma vada un apliecina. Doma atrod ceļus uz Novēlējumiem un Norādījumiem. Doma, ja to nenoniecina, pamāca, kā atšķirt Augstāko no zemākā. Doma dzīvo pastāvīgi un bezrobežīgi. Tā nostiprina kustību un ritma apzināšanos. Doma nepamet cilvēku ne dienu, ne nakti. Doma attīsta apziņu, kad cilvēks iemīļo domāšanas procesu.

   141. Katru mirkli cilvēks vai nu rada, vai grauj. Pasaule ir pretrunīgu domu pilna. Daudzu slimību cēlonis ir iznīcinošas domas. Visvairāk slepkavību lielos attālumos izraisa domas vai domu krustošanās, bet gandrīz neiespējami ir iedvest cilvēkam, ka nepārtraukta domāšana ir viņa priekšrocība. Nav pasakāms, cik ļoti atbildīgs ir cilvēks par savas domāšanas kvalitāti. Sirds pukst nepārtraukti, un tikpat pastāvīgs ir domu pulss. Taču par to nemēdz runāt.
   Cilvēks vai nu rada, vai grauj.

   142. Neprātīgie nezina, kas viņiem pieder! Parasti pret izšķērdību izturas nicinoši, bet vai doma netiek izšķērdēta? Vai ar pūlēm iegūtā diženā dāvana netiek izniekota? Doma, šī Skolotāja diženā balva, zūd nejēdzīgu darbību rezultātā. Cilvēki ir gatavi pat savu planētu nodot, lai tikai nebūtu jādomā.
   Jau daudzreiz Mēs esam norādījuši uz domu nozīmi un vēl pie tā paša atgriezīsimies. Kā slimniekam atkārtoti jādod zāles, tā nedrīkstam pagurt, atkārtoti apstiprinot pirmo pamatu - Aum.

   143. Tagad pievērsīsimies Trīsvienības vārda otrajai zīmei: Sākotne - Gaisma. Cilvēki tik ļoti sajaukuši Gaismas jēdzienu ar apgaismojumu, ka nespēj iedomāties Gaismu kā enerģiju. Neielūkosimies tādā Bezrobežībā, kur gan doma, gan gaisma un viss Esošais saplūst kopā. Atbilstoši zemes dzīves apziņai sapratīsim Gaismu kā dziedinošu enerģiju, bez kuras nav iespējams dzīvot. Gaisma ir itin visur iekļūstošā glābējsūtne. Mēs ļoti labi saprotam atšķirību starp rokām radīto uguni un Kosmisko Gaismu. Nevis uguns, bet gan mirdzums ietver katru dzīvu radību. Labu domu nesēju apņem varavīksne, un ar savu gaismu viņš dziedina. Tik daudz reižu Mēs esam norādījuši uz šo izstarojumu nākotni. Mēs esam teikuši, ka ar šādu pieeju tiks pārveidota pati dzīves uzbūve. Gaismu ar pilnām tiesībām var saukt par sākotni, kas ved uz atjaunotni. Doma un Gaisma ir tik cieši saistītas, ka domu var saukt par gaismas nesēju.

   144. "Melna tumsa!" izsaucas izmisumā nonācis cilvēks. "Gaisma nodzisusi," saka cerību zaudējis cilvēks. Itin viss, kas attiecas uz gaišu nākotni, saistās ar Gaismu. Taču cilvēki neprot priecāties par Gaismu kā par enerģiju. Vainojami kā ārsts, tā zinātnieks, kuri gan lieto gaismas dziedniecību, bet neizmanto izdevību izskaidrot Gaismas nozīmi; uz muskuļiem, uz kauliem, uz nerviem - uz itin visu iedarbojas Gaismas stars. Smadzenes dzīvo, pateicoties Gaismai, dzīvinošajai smadzeņu vielai ir nepieciešami Gaismas stari. Var uzskaitīt visus fizioloģiskos nosacījumus, un izrādīsies, ka tie ir Gaismas Mācība.
   Jāattīsta vērīgums, lai pamanītu, kāda brīnišķīga apmaiņa notiek starp domājošu būtņu izstarojumiem un Bezrobežības ārējiem stariem. Izplatījuma stari saspriegojas kā sudraba pavedieni. Gaismas kondensēšanās redzama elektriskajās parādībās. Cilvēka roka izsauc no izplatījuma brīnišķīgu uguni. Urusvati zina, kā no pieskāriena vien iedegas nededzinoša liesma. Šādas parādības ir retas, tomēr tās pastāv un rāda, cik liela nozīme ir augstākā garīguma saiknei, sūtot izplatījuma strāvu. Taču šādas zīmes jāuzņem pilnīgi mierīgi. Gaisma nesaderas kopā ar satraukumu un bailēm.

   145. Bailes un šausmas veido savdabīgu magnētu. Var uzminēt, ko pievelk tāds tumšs magnēts. Ļaudis ievērojuši, ka no bailēm acis metas tumšas. Tieši tumsa uzbrūk šausmu pārņemtajam.
   Ik mirkli cilvēks izsauc Gaismu vai tumsu.

   146. Smalkās Pasaules Gaismai nav nekāda sakara ar Saules gaismu zemes dzīves izpratnē. Zemajos slāņos aptumšotās apziņas rada tumsu, bet, jo augstāka ir apziņa un doma, jo gaišāks ir ne roku darinātais mirdzums. Tieši Smalkās Pasaules iemītnieki saredz gan Zemi, gan Spīdekļus, bet apziņa Zemes gaismas pārveido citādi. Arī Smalkas Pasaules domu pamata ir tā pati enerģija, tomēr to process ir savdabīgs. Līdzsvara likums normē domāšanas ekscesus.

   147. Vistīrākajā vietā vistīrākais sniegs ir Zemes un Kosmosa putekļu pilns - tā pat vienkāršs novērojums rāda, cik piesātināts ir izplatījums. Pievienojiet vēl loti daudzās strāvas un starus, un jūs iegūsit īstenības ainu - tā no visām pusēm ir apņemtas iemiesotās būtnes. Smalkās Pasaules domas plūst nepārtraukti, dažreiz cilvēks apgriežas un iekliedzas no domu belziena, tomēr neiedomājas, ka tas ir kaut kas no ārienes nācis. Cilvēks redz dzirksteles un pat ugunīgus uzliesmojumus, bet domā, ka tas ir viņā pašā. Nav iespējams cilvēkus pieradināt pie tā, ka pret apkārtējo jāizturas ar cieņu. Cilvēki tik loti neizprot līdzsvaru, ka vai nu krīt svētulībā, vai ari kļūst pārlieku augstprātīgi. Tik grūti pieveicams viņiem ir tilts uz Tālajām Pasaulēm.

   148. Ari trešo Apslēptā Noslēpuma zīmi izprot tikai nedaudzi. Vieglprātība iečukst ausī, ka nekas Apslēptais nav vajadzīgs. Iedomība diktē, ka visam jābūt pieejamam, bet zibens apstulbots cilvēks vaimanā par neciešamo Gaismu. Domu daudzuma nospiests cilvēks sūdzas, ka nespēj tās ietilpināt. Patiesi, Apslēptais ir samērojamība, kas ļauj doties augšup bez svār-stīšanās.
   Noslēpums satur Pasauli. Bezrobežībai nav gala.

   149. Apslēptība ir arī saudzība un lietderība. Var stādīt puķes, kuras attiecīgajā augsnē spēj augt. Jāzina, kam un kad var uzticēt graudus, - tā izaug Guru izpratne. Sevišķi nepieciešamo Guru pateiks visvienkāršākajā un vajadzīgākajā veidā. Ja viņš neizpaudīs Apslēpto, tas nozīmē, ka pagaidām tā vajag. Nedrīkst turēt Guru aizdomās, ka viņš slēpj, lai kaitētu. Guru jāpieņem kā Vadītājs, tad mainīsies ari noslēpuma izpratne.
   Ļoti svarīgi ir saprast, ka tā saucamais Lielais Noslēpums ir nevis šķērslis, bet tikai ceļa apsargāšana. Ja šaubu un baiļu dēļ cilvēks vēl nav ceļam sagatavojies, tad nekas viņu nepavirzīs uz priekšu. Tāds cilvēks pusceļā griezīsies atpakaļ, bet atpakaļ iet ir pretīgi. Tāpēc Guru palīdzēs rast labāko ceļu. Viņš paskaidros, ka Apslēptais ir neizlaupīts dārgums.

   150. Samērojamības zaudēšana nozīme ceļa pazaudēšanu. Vai gan iespējams noliegt to, kas nav zināms? Vai iespējams Bezrobežības priekšā sludināt galīgumu? Vai var pieļaut ķengāšanos, ja sarunas priekšmets ir svešs? Vai gan var nostādīt sevi pret visu Gaismu un visu domu? Kā ārprāts aptumšo sapratu, tā arī Gaismas ceļa nodošana iegrūž tumsā.

   151. Ari nodevēju vārdi tiek ierakstīti cilvēces vēsturē. Bet kur tversies nodevēji Smalkajā Pasaulē, kad noskaidrosies atmiņa? Nevis kauns no citiem, bet neremdināms negoda rūgtums sirdī iedzīs nodevējus ledū un liesmās. Un kur būs tie, kas klusiņām viņus mudināja uz nodevību? Kāpēc viņi nepalīdz saviem dēliem? Viņi nenāks tos tumsā meklēt. Drausmīgs ir nodevēju - miesas un gara slepkavu - stāvoklis!

   152. Nedrīkst neuzmanīgi izlaistīt indi. Daudzi saindēsies, un neviens nesapratīs, kur nāveklis izlikts. Tumšie indētāji, vai jūs zināt visus savus upurus? Taču neziņā jūs nepaliksit. Atvērsies jūsu acis, un jūs ieraudzīsi! visās malās savus nodarījumus. Tā sevi notiesās indētāji.

   153. Ikviens cilvēks nes sevī noslēpumu. Reti paveras pagātnes aizkars, kad smalkā enerģija ari zemes dzīvē ir pārpilnībā. Tikai ārpus Zemes robežām cilvēks apskaidrojas un uzzina dalu no sava noslēpuma. Tas ir brīnišķīgs process, kad smalkā enerģija atver uzkrājumu kausu. Atmiņa pēkšņi apskaidrojas, un visā savā tiešumā paveras pagātne. Var pabrīnīties, kā pārvēršas cilvēks tajā mirklī, kad viņš atstāj Zemes sfēru. To dēvē par nāvi, taču tā ir piedzimšana, tāpēc ir žēl, ja smalkais ķermenis ilgi paliek miega stāvoklī, īpaši brīnumaina ir pāreja tad, kad saglabājas apziņa. Tad skaidri var vērot, kā nokrīt zemes dzīves drazas un paceļas neiznīcīgais uzkrājums, kas var izrādīties par patiesu dārgumu. Ir saprotams, kāpēc šo pašu smalkāko dārgumu nevar izpaust rupjajos apstākļos.

   154. Cilvēki var zemes dzīves apstākļus izsmalcināt: noteicošā nav ne bagātība, ne vara, bet tās svētsvinīguma trīsas, kas pieejamas smalkajiem izredzētajiem. Ikreiz, kad pārskrien šādas cildenuma pilnas trīsas, tiek gūta zināma uzvara pār miesu.
   Svētku reizēs no slepena šķirsta mēdz izņemt senu vērpumu. Ne jau katru dienu smalkāko darbu drīkst pakļaut rupjam viesulim. Var tikai priecāties, kad zemes dzīve augstāko prieku dod darbs.

   155. Bez zemestrīcēm ir iespējami ari gaisa satricinājumi. Kad Zemes sfēra tiek satricināta, iespējamas tādas kā kontūzijas. Cēlonis ir ne vien strāvu krustošanās, bet ari Smalkās Pasaules apstākļi. Izdarot atklājumus, nereti tiek uztaustīts kaut kas nezināms. Šādos gadījumos vajadzētu atcerēties enerģiju pilno Neredzamo Pasauli. Uzskatu, ka var ieteikt rakstniekiem vākt šādus nepazīstamus faktus, - tā uzkrāsies jaunu salīdzinājumu grāmata.

   156. Ja Smalkās Pasaules iedarbība notiek tik bieži, starp divu Pasauļu darbiniekiem ir jānodibinās dziļām un ilgstošām mijattiecībām. Tā tas arī ir. Turklāt šīs savstarpējās attiecības veidojas ne tik daudz uz asinsradniecības, kā uz gara radniecības pamatiem. Bieži vien tādi darbinieki satiekas arī zemes dzīvē. Kaut ari viņus šķir piederība pie dažādām tautām un atšķirīgs sabiedriskais stāvoklis, tomēr iekšējās jūtas šos cilvēkus tuvina, īpaši viegli viņu starpā rodas uzticēšanās, taču ir ari gluži pretēja rakstura izņēmumi. Nepateicība ir grimšana tumsā.

   157. Planētas dzīve jāsaprot kā visu reizē ar pašu planētu radīto sākotņu kopums. Tāpēc jo lielāka ir visu planētas domājošo apdzīvotāju atbildība. Tiek uzskatīts, ka viņi ir planētas kronis, bet, ja kronī dārgakmeņu vietā izrādās ogles, no tā cieš visa planēta. Tiek izjauktas visas vienojošās strāvas.

   158. Runājot par sakariem ar Smalko Pasauli, neieteicu to nodibināšanai izmantot nekādus mākslīgus paņēmienus. Šie sakari jau dabiski pastāv visā dzīvē. Atliek vienīgi pieradināties lietišķi tos saskatīt. Bez jebkādām narkotikām var sev visapkārt pamanīt daudzas zīmes, kuras acīm redzami neiekļaujas zemes dzīves esamības šaurajos ietvaros.
   Ir jāsaprot, cik lielā mērā šie dabiskie novērojumi var paplašināt cilvēku priekšstatu par dzīvi. Lūgšana izvērtīsies sarunā, un cienīšana būs nevis dogmas diktēta, bet gan vitāli svarīga un mīlestības pilna.
   Bez mīlestības nav celsmes.

   159. Var priecāties par to, kas rod vietu sirdī, citiem vārdiem sakot, par to, ko mīlam. Vai vārdus Doma, Noslēpums, Gaisma - drīkst izrunāt bez mīlestības? Noslēpums vērtīsies slēpšanā, Doma - izdomā, bet Gaisma - ugunsgrēka pagalē. Tā var izkropļot pat pašu Daiļāko. Bet patiesais mīlestības ceļš zaimus nepieļaus. Šķietamais vērtīsies realitātē; tirgus kņada norims; cilvēks sapratīs, kas ir Svētsvinīgums. Tā sāks zaigot Dižais Kalpojums.

   160. Dažreiz jūs it kā atrodaties ārpus kārtējās dzīves. Citreiz sadzirdat tālo pasauļu skanēšanu. Dažkārt sajūtat tālu apvidu gaisu un aromātu. Tā jūs savā ikdienas esamībā saskaraties ar ļoti daudzām parādībām. Patiesi, jūs sev nemelojat, sajūtot šos acumirklīgos pieskārienus, kas rāda, cik varena spēka pilna ir cilvēka būtne. Nevar sevi piespiest sajust šādus Izplatījuma Aicinājumus - tie sasniedz tikai atvērtas sirdis. Manīgie sadzīves "gudrinieki" mēģinās pierādīt, ka jūsu sajūtas ir tikai pašiedvesma, taču pirms pašiedvesmas ikreiz ir jānosūta domu pavēle. Bet jūs labi zināt, ka šādas jūtziņas atlido negaidīti, tās neiekļaujas cilvēka priekšstatos. Jūs pārceļaties uz tālām zemēm - gara parādības ir tikpat ātras kā Gaisma. Tā var sākt apzināties, kāds ir pārvietošanās ātrums Smalkajā Pasaulē.

   161. Katrai patiesai izzināšanai vajadzīga pilnīga uzticēšanās un dabiskums. Šāda izzināšana kā veiksmes pamats ir it sevišķi jāsekmē. Var pierādīt, ka šaubas un mākslotība ir ļaunākie ienaidnieki, - tie aprij dzīvības enerģiju. Tie ir asi kā šķēršļi. Cik daudz spēka jāizlieto, lai ceļu turpinātu iznīcinošu lēcienu veidā! Tādēļ apslēptais skanējums var atgriezt domu pie pamata un Gaismas.
   Tā pārvarēsim visus šķēršļus un iemīlēsim. Nerunāsim daudz par to, kas jāiemīl, jo sirds zina.

   162. Tumsa nav bezgalīga, bet Gaisma ir izpausta bezro-bežīgi. Ikviens, kas zina šo loti vienkāršo patiesību, ir jau neuzvarams. Ja pieļauj, ka Gaisma ir vāja un tumsa - stipra, tad uzvara nav iespējama. Lai cik daudz tiktu dots mazticīgajam, viņš visu nogremdēs tumsas okeānā. Tāpēc kā drošākos tversim Gaismas ieročus.

   163. Dabas parādības jāpēta kopsakarā ar pasaules notikumiem. Tiks atrastas raksturīgas atbilstības, un tās vēlreiz parādīs, cik dzīvs organisms ir planēta. Viss, kas ir saistīts ar planētu, apvienojas ka viena ķermeņa orgāni, tāpēc nav iespējams aplūkot katru būtni kā neatkarīgu eksemplāru. Visas būtnes pieder pie vienas organizācijas, un tām sevi jāuzskata par atbildīgiem vienkopas locekļiem. Tādā kārtā pasaulē vērojama noteikta, pabeigta struktūra.
   Nevajag brīnīties, redzot pastāvīgus mēģinājumus atkāpties no likuma, kas reglamentē kārtību. Haosa spēks ir kā virpulis, un vājas apziņas viegli padodas tādai epidēmijai. Haosa uzplūdi jāuzskata tieši par lipīgu slimību epidēmijām.
   Novērojiet un salīdziniet notikumus. Šādi novērojumi palīdzēs saprast atbilstības un saāķēšanās likumu. Mācība dod mājienus, kurus apstiprina realitāte.

   164. Kādēļ ārsti tik maz vērības velta atmosfēras spiedienam? Viņi sūta slimniekus uz avotiem, pie jūras vai kalnos, bet nebrīdina, ka strāvu ietekmē var pilnīgi mainīties gaisa kvalitāte. Pastāv dažādi novērošanas punkti, taču tiem jākļūst arī par ārstniecības darbam derīgiem ziņu avotiem. Veselības sargāšana - tas ir valsts uzdevums.

   165. Pareizi esat ievērojuši, ka diženas Iedarbības notiek īpašā veidā. Cilvēki bieži vien ārēji pretojas, taču atsūtīto pieņem labprāt. Bet Mums ir svarīgi, lai notiktu derīgais. Nevajag uzstāt, lai kaut kas notiktu atbilstoši šodienas kritērijiem, - svarīgas ir sekas. Mums jābūt iecietīgiem un nav jāievēro neprasme un rupjība. Notiekošais jāvērtē pēc būtības.

   166. Uzskatu, ka bērnus jau no mazām dienām var virzīt uz Augstākās Pasaules izzināšanu. Tā nebūs varmācība, jo palīdzēs bērniem vieglāk atcerēties daudz ko tādu, kas ātri aizmirstas. Turklāt šāda izpausme parādīsies nesalīdzināmi daiļās formās. Ļaudis tiecas uz daiļumu un svinīgumu, un, balstoties uz to, viņiem var pastāstīt par Pārpasaulīgo Diženumu. Nevajag cilvēkus atraut no savas zemes labākajiem uzkrājumiem - katrai tautai ir savs izpausmes veids.
   Aprobežotību var uzveikt, vienīgi paplašinot apzinu. Ir jāzina, ka, apziņai paplašinoties, iespējams apdomīgi tuvoties cilvēces sirdij. Jau izzūd daudzas robežas, taču šādos jaunos ceļos vajadzīga īpaša cilvēkmīlestība. Šī īpašība jāieaudzina līdz ar miesas un gara tīrību. Lai gara higiēna ieņem savu vietu skolās, tad labākas būs tas stundas, kad risināsies Cildenas Sarunas.

   167. Dzīvei nav vajadzīgi nekādi vilinājumi. Dzīve var pārveidoties jebkuros apstākļos. Gara Vienkopa ir augstākais dzīves pārveidojums. Daudzi nejēgas nevēlas saprast, ka Gara Vienkopa nav atkarīga no ārējās formas. Tā veidojas tur, kur mīt apziņas paplašināšanas izpratne.

   168. Gara Vienkopa ir iespējama tur, kur eksistē dzīvais Magnēts. Tad katra Sadraudzība var rast saikni pāri visām Zemes robežām. Kad Vienkopas dzīve ir viena vienīga Kalpošana Patiesībai, tad nepastāv šķēršļi un īpaša savstarpēja palīdzība kļūst par dabisku izpausmi.
   Atzinība veidojas nepiespiesti, tādēļ Gara Vienkopu īpaši raksturo prieks - katrs vēlas izdarīt kaut ko labu.

   169. Aizvien no jauna jāpārlasa Sākotņu un Pamatu grāmatas. Vispār iespaidus par lasīto vajag atjaunot. Veltīgi domā, ka pirms trim gadiem lasītā grāmata nākamajā lasījumā nedos neko jaunu. Cilvēks pats šajos gados ir mainījies. Viņa apziņa un izpratne nevarēja palikt tajā pašā līmenī, visā apkārtnē notikušas pārmaiņas, un cilvēks nevar atgriezties iepriekšējos apstākļos. Ar atjaunotu apredzi cilvēks saskatīs grāmatā jaunu saturu. Tādēļ reiz izlasītu grāmatu nekad nevajag uz visiem laikiem iemest tumšā kambarī. Zinības dzīvo, un katrai to zīmei jābūt dzīvai.

   170. Cilvēks nezina, kas ir viņa labākais devums, tāpēc dižošanās ar darbiem liecina par nezināšanu. Cilvēku darbošanās ir atkarīga no ļoti daudziem apstākļiem. Tālās pasaules būs vai nu palīgi, vai pretinieki. Cēloņi un dzenuļi ir ierakstīti tik garos tīstokļos, ka ar cilvēka acīm sekas nav salasāmas.
   Tāpēc ļausim izlemt Augstākajai Pasaulei, bet paši pūlēsimies un tieksimies ar visiem labākajiem spēkiem.

   171. Novērojiet, kas notiek ar sajūtām Augstākās Sarunas laikā. Var ievērot, ka pamazām zūd locekļu apjauta un beidzot būs sajūtama vienīgi sirds. Tās būs nevis sāpes, bet gan tāds kā saspriegums un piepildījums. Saruna var risināties, ķermenim esot jebkurā stāvoklī - stāvus, sēdus vai guļus. Minēto sajūtu sirdī sauc par sudraba pavedienu. Tas var it kā uztīties un pievilkt, un šāda saikne ir tuvības pazīme.

   172. Cilvēki bieži runa par dubultniekiem - viņi it ka redz paši sevi. Daudz izskaidrojumu ir šai parādībai. Parasti aizmirst pašu dabiskāko - astrālā ķermeņa izdalīšanos. Smalkais ķermenis izdalās biežāk, nekā pierasts uzskatīt. Tas var kļūt blīvs, tomēr ne visi to redzēs. Lai smalko ķermeni saskatītu, vajadzīga gaišredzības pakāpe. Taču cilvēks pats sevi var vieglāk ieraudzīt, būdams gan snaudas stāvoklī, gan nomodā. Tikai nedaudzi velta vērību snaudai kā pārejas stāvoklim, bet tieši tad notiek zīmīgas parādības.
   Taču parastajā dzīvē cilvēks tādiem novērojumiem nenododas: viņš vai nu pilnīgi noliedz savu sajūtu pamācošo jēgu, vai arī krīt mākslīgā sasprindzinājumā, kas par dabisku nav uzskatāms, tāpēc jāmeklē līdzsvars. Ja to ir grūti panākt, tad vismaz tas jāatceras un jātiecas uz to.

   173. Cilvēki vēlas visu padarīt parastu un mazsvarīgu, bet, kad saskata savos rāmjos neietilpināmo, uzmanības vietā viņus pārņem panika. Šādu neparasta apmēra notikumu izpausmi, protams, uzskata par nejaušību. Tā nesaprātīgi tiek sarauti -ļoti vērtīgi audumi. Notikumu acīmredzamība bieži vien ir satriecoša, un tomēr atrodas vārdi, kas iznīcina pat acīmredzamību. Cilvēki prot sadrupināt akmeņus un var palikt stāvam pie šķembu kaudzēm.

   174. Cilvēce izdzēš cilšu atšķirības, tādēļ par ciltīm jārunā īpaši piesardzīgi. Pat tās ciltis, kas vēl atšķiras pēc izskata un valodas, būtībā senlaikos nebūs bijušas šķirtas. Skaidrs ir iedalījums pēc konvencionālajiem nosaukumiem, bet ne pēc asinīm. Notiek sajaukšanās, kas ir tik raksturīga rasu nomaiņā. Tāpēc jo vairāk vietā ir runāt par cilvēci, bet ne par nosacītiem tās zaru savijumiem.
   Svarīgi ir novērot cilvēcei doto Pamatu vienotību. Nevajag aizmirst katra cilvēka individuālo izpausmi, kas visai reti atbildīs visai ciltij. Katras valsts vēsture parāda, cik daudzi ceļinieki pārstaigājuši tās zemi. Godīga izpēte ļaus domāt par cilvēci kā par vienu veselumu.

   175. Jautājumam par cilvēci kā par vienotu sirdi jāpievēršas bieži. Pārāk daudz visur ir nezināšanas un šķēršļu, lai gan pienāktos būt draudzīgai sadarbībai. Vajadzētu uzrakstīt cilvēka sirds sašķelšanās vēsturi.

   176. Psihiskajos pētījumos piemirsts kāds visai būtisks apstāklis. Nekad nav salīdzināta paša primitīvākā mežoņa un visaugstāk attīstītā domātāja apziņa. Tāds darbs, protams, prasa ilgstošus novērojumus. Taču šādu apziņu atšķirība būs pārsteidzoša. Tā ļaus ne vien spriest par cilvēces daudzveidību, bet liks arī domāt par dzīvnieku un augu valsts apziņu.
   Patiesi, dzīvniekiem ir attīstīta apziņa. Tā parādās gan dzīvnieku pieradināšanas laikā, gan it īpaši to savvaļas dzīvē. Tāpat nav aplami runāt par augu apziņu. Mēs jau zinām par augu nerviem, turklāt tie ne tikai atsaucas uz gaismu, bet arī pieķeras konkrētam cilvēkam. No vienas puses, ir cilvēka psihiskā enerģija, bet no otras - ari tiekšanās uz konkrētu personu. Var ievērot, ka, gribēdams izpatikt iemīļotajam cilvēkam, augs pat uzzied neparastā laikā. Daudz sīkumu var minēt, kas saskatīti tiešos novērojumos.
   Bet Mūsu vēlēšanās ir atgādināt, ka apziņa mīt krietni dziļāk, nekā ir parasts domāt.

   177. Ari minerāliem ir apziņas iedīgļi, bet šī valoda ir pārāk tāla cilvēka valodai.
   Var izdarīt daudz runas un domu eksperimentu, taču šādiem pētījumiem vajadzīgs ilgs laiks un īpaša pacietība. Kurš gan spēs ziedoties, lai bez redzamām sekām neatlaidīgi turpinātu novērojumus? Zināms ari, ka sekas var parādīties negaidītā vietā. Psihiskās enerģijas likumi taču dažkārt ir grūti uztverami. Tie darbojas krietni plašāk par cilvēka iztēli.

   178. Niknums ir kā rūsa.

   179. Nav iespējams niknoties, nesaindējot apziņu. Ne tikai miesas indi, bet arī daudz ļaunāku sairumu ienes niknums. Kosmisko drazu lielākā daļa ir niknuma radīta. Mēs nevaram vienaldzīgi noraudzīties uz ļaunprātīgu iznīcināšanu.

   180. Esmu jau runājis par to, cik sarežģīti ir psihiskās enerģijas likumi. Nesen jūs varējāt vēlreiz par to pārliecināties. Cilvēks, kas nekad nav personiski redzēts, saņem paziņojumu par neaizmirstamu dienu. Ja padomā par šādas cilvēka piesaistīšanas lietderīgumu, var saprast, cik ļoti laikā nāk tāda rīcība. Tālu esošais cilvēks saņem psihisku vēsti, un tādējādi tiek nostiprināta saikne starp tālām pasaules dalām.
   Tālab psihiskas izpausmes jāizpēta plašos apvidos. Ir grūti sasaistīt kopā psihiskās enerģijas sekas, ja nav savstarpējas informācijas. Ārstiem un zinātniekiem ir rūpīgi jāsalīdzina fakti.

   181. Patiesi, zināmais ārsts dziedina ne vien ar medikamentiem, bet arī ar psihisko enerģiju. Šādai izpaustajai enerģijai nepieciešams papildinājums, un tāds pastiprinājums nāk no Ašrama. Tādējādi jūs redzat sadarbību lielos attālumos. Paši enerģijas sūtītāji jūt tikai tās izplūšanu, taču savukārt saņems derīgu staru.

   182. Tā sauktie simboliskie sapņi stiprā mērā parāda saikni ar Neredzamo Pasauli. Apziņa viena pati nespēj sintezēt, tai jāsaņem impulss no Augšas, lai nākotni redzētu vienkāršā un skaidrā simbolā.

   183. Vēl par iedarbībām. Varbūt esat dzirdējuši par ķīmiķi, kas savā eksperimentā parādīja dažādu iedarbību cīņu? Viņš saaicināja kopā draugus, lai tie paklausītos pazīstamus rakstniekus. Pats sagatavoja dažādus ķīmiskos sastāvus, kas var izraisīt smieklus, asaras, dusmas vai aizkustinājumu. Pašās izjustākajās lasījuma vietās ķīmiķis ielaida telpā pretēja rakstura gāzi. Un iznāca tā, ka klausītāji bēru ainas laikā smējās, prieka brīdī raudāja, bet mierīgu notikumu apraksts viņos izraisīja dusmas. Tā pēc veselas eksperimentu virknes kļuva skaidrs, cik lielā mērā kaut kas neredzams un nedzirdams pārspēj runāto vārdu.
   Pat samērā rupjā gāzu iedarbība var pārspēt valodu un tās radītos tēlus, bet cik daudzkārt spēcīgāka ir psihiskās enerģijas iedarbība, kura tāpat rada tēlus!
   Tā visā dzīvē vērojamas gan rupjās, gan ari pašas augstākās iedarbības. Ir jāpazīst kā vistumšākā apsēstība, tā arī augstākā iedvesma. Sauciet tās, kā gribat, bet šādas iedarbības reāli pastāv.

   184. Pieredzējis ārsts, palīdzēdams slimniekam atgūt veselību, viņam saka: "Aizmirstiet par savu slimību." Viņš zina, ka cilvēki parasti neprot sev iedvest domas par izveseļošanos. Tāpēc labāk lai nenomoka sevi ar šaubām par savu stāvokli. Cilvēki varētu sev palīdzēt izveseļoties, ja virzītu savu spēku uz dziedināšanu, bet viņi visbiežāk atņem sev spēku, tā neļaujot Dabai veikt tās svētīgo darbu.
   Vai nav dengi atcerēties par iedarbībām, kad runājam par Augstākajām Pasaulēm?

   185. Iedarbības sūtītājs ne vienmēr zina, kas tiek darīts. Viņš pamanīs, ka izplūdusi viņa enerģija, viņš var pēkšņi sajust nogurumu, bet, būdams dāsns ziedotājs, nezina mēru savai labdarībai. Tā rodas līdzcietība, bet pēc tam - mīlestība pret cilvēci.
   Kas mīl, tam ir pieejamas pašas Augstākās Sarunas.

   186. Kad cilvēks izpratīs visas iedarbības, viņš varēs sākt darboties pats. Viņš iemācīsies atšķirt augstāko Hieroiedvesmu no zemākās postošās iedarbības. Nav viegli saskatīt visas viltības, bet tā ir laime, kad sirds trīs apziņā, ka esi noderīgs Augstākajai Pasaulei.
   Visā dzīvē ik uz sola iespējama saskare ar Augstāko Pasauli, pat sīkos ikdienas darbos var samanīt augstākā sprieguma dzirksteles. Darbības, kas skar Augstāko Pasauli, nevar būt nesaspriegtas.
   Šāds saspriegums ir jāiemīl - bez tā nav iespējama diženā Kalpošana!

   187. Cilvēks, kas tiecas uz Augstāko Pasauli, ļaunus darbus nedarīs. Pats nosaukums - Augstākā Pasaule - jau rāda, ka visam, kas ar to saistīts, jābūt cildenam. Kaut arī cilvēki šādu tiekšanos sauc dažādos vārdos, tās būtība ir viena, un darbošanās, to īstenojot, cilvēcei allaž ir lietderīga. Runāju nevis par ārējo darbošanos, bet gan par sirds uguni, kas ar savu daili sasildīs ikvienu darbu.

   188. Kalējs ar veseri izsit daudz dzirksteļu. Nedomāsim, ka viņš ir melnstrādnieks. Ir pienācis laiks pārskatīt iedalījumu kastās. Pamats tam gadsimtu gaitā ir zudis, bet sekas ir visiem redzamas.
   Tādēļ lai ikviena sirds sniedz savu labāko domu Augstākajai Pasaulei.

   189. Trīskārtīgo saskaņu izrunā kā Omi Divi burti it kā saplūst, bet ari pamats un sākotne patiesi ir saplūduši vienā Nedalāmajā. Visur var vērot, cik lietderīgi ir noteikti skanēšanas likumi.

   190. Kas grib vieglu dzīvi, tas labāk lai nedzīvo. Kas patvaļīgi pieprasa atbilstoši nopelniem, tas lai nesapņo par Augstāko Pasauli. Kas doma, ka vērtība ir blīvajā pasaule, tas būs nabags Augstākajā Pasaulē.

   191. Nemērosim vērtību tikai ar zemes dzīves kritērijiem, jo tos nelieto pat Smalkajā Pasaulē. Pieradināsimies tos viegli paplašināt, citādi pat sīkākās izplatījuma daļiņas mūs nomāks.

   192. Lai tikai kāds neiedomājas, ka, aicinot uz Augstāko Pasauli, Mēs atraujam no Zemes. Gluži otrādi - Augstākās Pasaules diženums vienīgi apstiprina arī visas pārējās dzīvības izpausmes. Zeme nav maznozīmīga planēta, ja to ieskauj tā pati enerģija, kas ir Augstākās Gaismas pilna. Ikviens salīdzinājums ar Augstāko Pasauli padara labas arī zemes dzīves domas.
   Vienīgi ļaunums spēj nošķirt pasaules; vienīgi nezināšana var saskaldīt parādības; tikai neizpratne var brīdināt, ka zemes dzīve nav brīnišķīgās jaunrades daļa, tādēļ virzīsim visu zinātni tā, lai nonāktu pie patiesas izzināšanas. Nekas nespēj novirzīt sirdi, ja tā ir brīnišķīgo jūtu - uzticēšanās un dailes pilna.

   193. Saimniece, no piena ieguvusi sviesta pikuci, ir jau nonākusi pie ļoti svarīgas Kosmogonijas atziņas.Viņa ir sapratusi debess ķermeņu veidošanos. Bet, pirms stāties pie kulšanas, saimniece par to raidīja savu domu. Tikai tad, kad doma apvienojas ar kulšanu, rodas vērtīgā masa. Pēc tam rodas arī siers - jau ar apdzīvotāju iedīgļiem. Nesmīnēsim par tādu mikrokosmu - tā pati enerģija griež arī pasauļu sistēmas. Ir tikai dziļi jāapzinās domas nozīme, diženās enerģijas nozīme. Vai nav brīnišķīgi, ka tā pati enerģija zaigo arī katra cilvēka sirdī?

   194. Eksperimentam ar vēstulēm ir lielāka nozīme. Ja var uzskatāmi parādīt, ka rakstītais ir piesātināts ar psihisko enerģiju, tad šādu pierādījumu katrā ziņā var izmantot arī pārējiem tās pašas enerģijas lietošanas veidiem. Jebkuram priekšmetam pieskaroties, cilvēks to piesātina ar savu enerģiju. Turklāt cilvēks uz visa atstāj sev raksturīgo. Pēc vēstulēm var noteikt rakstītāja īpašības. Šādu prasmi var izkopt ari attiecībā uz citiem priekšmetiem. Cilvēka vaigs nav noslēpums.

   195. Kamēr cilvēks sarunājas viens pats, daudz grūtību nerodas, bet katra pulcēšanās jau ir traucējumu pilna, jo pat ar vienu vienīgu domu cilvēks spēj izjaukt jebkuras sanāksmes viengabalainību. Ir mēģināts cilvēku apziņas tuvināt ar dažādām kvēpināšanām, sveķainu vielu sadedzināšanu, taču šie pasākumi nespēja radīt sanāksmē pacilātu noskaņojumu. Tātad Sirds Svētnīcas uzcelšana nav panākama ne ar kādiem piespiedu līdzekļiem. Dažādie laikmeti un ticības nav spējušas izraisīt cilvēkos vienotu pacilātu tiekšanos.
   Taču var iedomāties labprātīgi kopā sanākušu ļaužu grupu: tie var pamazām aptvert domu, kas ved uz Augstāko Pasauli. Jāpriecājas, kad cilvēki pulcējas labā vārdā un apņemas nest šo dziedinošo labestību visos ceļos.
   Apliecinu, ka var paveikt milzum daudz derīgu darbu, ja enerģiju netērē nevajadzīgos strīdos un ķildās. Kā lai raisās Augstākā Saruna, ja smadzenes un sirds ietinas spilgti sarkanā liesmā? Pati Kauja par Augstāko Pasauli neradīs spilgti sarkanu liesmu. Var būt vīrišķības rubīnsārtā gaisma, taču katrs uzbudinājums padara cilvēku bezspēcīgu.

   196. Kurukšetra ir šeit, uz Zemes. Armagedona lauks ir Zeme. Ari senajām Babilonas svētajām kaujām ir zemes dzīves nosaukumi. Pašam garīgākajam nosaukums dots uz Zemes.
   Tā izzināsim Pasauļu nedalāmību. Kad cilvēki uzcels dzīvi uz Nedalāmības diženajiem pamatiem, tad viņi pārveidos visu Esību.

   197. Upuris un palīdzība top slepenībā - tāda ir šo darbību daba. Vienīgi Augstākā Pasaule zina, kurš kuram ir palīdzējis. Neiznīcīgos sarakstos ir ietverti visi upuri. Brīnišķīgs ir sirds slepenā upura likums.

   198. Visas ticības aicina velti neizrunāt Augstākā Vārdu. Šis likums ir lielisks, jo tajā ir izteikta augstākā samērojamība. Pat zemes bērni tiek apsargāti, bet cik daudz saudzīgākiem jābūt pret Augstāko Jēdzienu.
   Kad ieteicu uz kolonnas atzīmēt samērojamību, tad katrs varēja saprast pārsteidzošo progresiju. Taču atradīsies arī divkājainie, kuri kapitelī uzcels paši sevi. Tumšs ir tumsonības bezdibenis!

   199. Ir teikts - tiks dots daudz māšu, tēvu, sievu, māsu un brāļu. Taču pat tik skaidrs norādījums neliek padomāt - kur tas tā notiks? Negrib padomāt par daudzajām zemes dzīvēm! Visgudrākie Novēlējumi nesasniedz kurlas ausis.

   200. Vai ļaunie spēj runāt par Labo?
   Esiet Mācības skolnieki un iemīliet Augstāko Pasauli.

   201. Zemes klēpis ir bagātīgi piebārstīts ar Augstākās Pasaules likumu dzirkstīm. Tās var vākt kopā kā visvērtīgākos dārgumus. Šie savākumi visu padara daiļu. Visaugstākais Lietderīgums rotās brīvās gribas kombinācijas, kad šī griba būs apjēguši visu darbīgo dalu saāķēšanos. Tiešām, visa dzīve pārtop Augstākās Domas uzticētu derīgu uzdevumu pildīšanā.
   Nevis strādāšana ar salīkušu muguru, bet varonīga pārvarēšana būs Mīlestības - Uzvarētājas zīme!

   202. Centru iedegšanās nav pievērsusi sev pietiekami lielu medicīnas darbinieku uzmanību. Ļoti svarīgi ir atzīmēt, ka katra centra uzliesmošana izraisa simptomus attiecīgajā orgānā: pats orgāns nav slims, bet tikai vibrē centra uguns ietekmē. Var iedomāties, cik daudz neīstu slimību pasludina ārsti, ja viņi neatzīst sajūtu pamatcēloni. Tikpat maz tiek pētīts pats uzliesmošanas cēlonis. Var norādīt uz tīri kosmiskiem apstākļiem, taču tikpat liela nozīme ir arī cilvēces masveida stāvoklim.
   Cilvēki, kas uzņēmušies Zemes nastu, ir kā milža Atlanta simbols. Tādu Pasaules balstu ir ļoti maz, un cilvēkiem vajadzētu tos saudzēt kā zibensnovedējus, taču viņi labākajā gadījumā smejas par histēriskumu un nevēlas iedziļināties pašos parādības pamatos.
   Nevar rasties izpratne, pirms nav apzinātas visas trīs Pasaules un to savstarpējā atbilstība.

   203. Vai maz izturams ir aplenkums, kādā nonākusi Zeme, ja neapzinās Hierarhijas esamību? Augstākās Pasaules Mācība tiek sūtīta kā glābējpavediens. Šāds pavediens var kļūt par izturīgu tauvu, taču Zemes ugunis spēj pārdedzināt ari pašu stiprāko tauvu. Tāpēc Zemes ugunis var kalpot Augstākās Pasaules Ugunij.

   204. Kas spēj sadzirdēt sfēru mūziku, tas dzird arī izplatījuma vaimanas. Neuzskatiet šīs vaimanas par abstraktiem simboliem: tās nāk gan no Smalkās Pasaules, gan no Zemes. Cilvēce var gulēt, taču tās sirds tajā pašā laikā vaimanā un vaid. Diena guļ daudzas sirdis, bet, kad netraucē prāts un mostas apziņa, tad sirds nonāk realitātes priekšā. Nav nejauši teikts, ka dienu cilvēki guļ, bet naktī ir nomodā.
   Pēc vaimanu pakāpes var spriest par cilvēces apziņas mošanos. Tā vaid tad, kad atklājas realitāte. Tāpat ir teikts - tirgus ir realitātes aizsegs. Tirgus putekļu klāta sirds apklust. Ir dziļi jāizprot Augstākā Pasaule, lai tās zīmē varētu izbrist ielas dubļus.
   Nevajag krist izmisumā izplatījuma drausmīgo gaudu dēļ. Tās liecina par pasaulē valdošo apjukumu, bet jūs zināt, cik tas ir dziļš. Tas, kurš zina, vairs neapjūk. Tas, kurš apziņā ir pieskāries Augstākajai Pasaulei, ir stingrs un neuzvarams. Viņš ir devis brīvību savam nesatricināmajam un Bezrobežībā izpaustajam garam.
   Ir jābūt gataviem izdzirdēt ne vien sfēra diženo mūziku, bet ari dzīvniecisku šausmu kaucienus. Jāpazīst ne tikai viena Esamības puse. Vienīgi visas pasaules izpratne ļaus uzvarēt. Nesaprātīgais baidās no jebkuras tumsas, bet tam, kas izzina, pat tumsa ir tikai salīdzinājums ar Gaismu. Kas zina par Gaismas Pasauli, tas no tumsas nenobīsies.
   Tātad jāiepazīst brīnišķīgā sfēru mūzika, bet arī jāsaprot, ka šajā pakāpē dzirdamas ari Pasaules vaimanas.

   205. Ja apkoposim faktus, tad sapratīsim notikumu trauks-mainību. Var redzēt, cik daudz vēl nebijušu notikumu nes katra stunda.

   206. Eksperimentos ar psihisko enerģiju jāvelta uzmanība izpausmju dažādajām nokrāsām. Vispirms novērojums dos tādu kā shēmu, taču vērīgs pētnieks saskatīs ļoti daudz raksturīgu sīkumu. Tā, piemēram, jūs pamanījāt neparastu krustveida kustību virs novērojamā smadzenēm. Tiešām, tāda kustība ir ļoti slikta zīme. Tā liecina vai nu par augstāko apsēstības pakāpi, vai par ārprātu. Var ari gadīties, ka itin īsā laika posmā stāvoklis krasi mainās. Tādēļ novērojumi jāatkārto. Psihiskā enerģija taču ir kā okeāna viļņi - tajos ir ļoti daudz straumju, un tos ietekmē daudzi iekšēji un ārēji apstākļi. Šādas līknes ir svarīgi novērot - tās ir kā gara temperatūras rādītājas. Tāpat ļoti svarīgi ir atzīmēt, kad šī pati īpašība parādās gan dzīvam, gan mirušam. Šādai parādībai ir ne mazums cēloņu. Varbūt dzīvība jau izgājusi, varbūt apsēstība aptumšojusi pamatdabu, varbūt dusmas izdzēsušas visus centrus. Iespējams arī, ka organismu pārņēmusi slimība, taču katrā ziņā šāda parādība pelna ievērību.
   Var novērot apziņas loka izaugsmi, un par tādu panākumu jāpriecājas. Nedrīkst atstāt bez ievērības ari jebkuru trīcēšanu, apstāšanos, pārsitienus un atkāpes no pareizajām figūrām. Tas viss ir atkarīgs no psihiskā stāvokļa un dažādām slimībām. Tālab jānovēro kā veselie, tā ari slimie. Šo pašu uzdevumu var turpināt ar rokrakstiem, ar krāsainām virsmām un vispār ar priekšmetiem, kas bijuši cilvēka rokās.
   Tādā kārtā arī jautājums par cilvēka auru un nogulsnējumiem uz priekšmetiem var gūt jaunu virzību. Daudz, protams, palīdz paša novērotāja skaidra apziņa. Uzbudinājums ir slikts ceļvedis.

   207. Aum savā augstākajā skanējumā noved apziņu vislabākajā stāvoklī, kāds nepieciešams psihiskās enerģijas novērošanai. Var priecāties, kad ar vienkāršiem līdzekļiem izdodas tuvoties loti svarīgam un uzskatāmam eksperimentam.

   208. Doma par Mums kā apziņas attīrīšana atgādina lūko-šanos tālumā. Tad cilvēka garu pārņem īpaša vīrišķība, kas sasilda un nes pāri briesmām. Bez Augstākās Pasaules ir grūti doties ceļā.

   209. Nevajag apjukt, ja kāds attiecībā uz Augstāko Pasauli lietos vārdu fizioloģija. Ikviens apzinīgs cilvēks, protams, izvēlēsies piedienīgāku nosaukumu, bet vidusmēra izpratnei ari vārdi matērija un fizioloģija nav nepareizi apzīmējumi. Matērija ir gars, fizioloģija ir Esības likums. Neviens nevar teikt, ka gars neietver visu. Fizioloģija ir tikai daudzu darbīgu likumu nosacīts apzīmējums.
   Protams, dziļāk pētot, atradīsies ari piemērotāki nosaukumi. Taču pat visaugstākajiem jēdzieniem var atrast salīdzinājumus fiziskajā ikdienas dzīvē. Slimu zobu vai vaļēju brūci cilvēki pārāk cieši nenosedz. Viņi saprot ka ir jāpiekļūst gaisam, lai netiktu liegta noderīga viela. Tā ari garīgajai izzināšanai nedrīkst liegt saskarsmi ar Augstāko Pasauli. Kā zemes dzīvē ir nepieciešama ķermeņa higiēna, gluži tāpat vajadzīga arī gara profilakse. Nebrīnieties, ka arī Mēs attiecībā uz garu lietojam medicīnas terminus, taču tādejādi ari ārsts sajutīs, ka viņa sfēra ir tuva Augstākajai Pasaulei.
   Lai ikviens sev piemērotā veidā, kaut vai izmantojot mehānikas terminus, virzās uz Vienīgo Ceļu.

   210. Nav iespējams aizliegt brīvu izzināšanu. Šāds aizliegums būtu tumsonības apliecinājums. Izzināšanas procesā tiks uziets pareizais ceļš. Jo daudzveidīgāki ir pētījumi, jo lieliskākas sekas. Apskaidrotai acij nevar būt tumšu ceļu. Visdažādāko cilvēces meklējumu izpētē tā atradīs īpašu pārliecināšanas spēku. Mēs neesam noliedzēji, jo noliegums neļauj padziļināt pētījumus. Pasaulē ir izkaisīts daudz hieroglifu, un tikai ar labu vēlēšanos var tuvoties šīm apslēptajām zīmēm.

   211. Cilvēkiem ir jāatbrīvojas no jebkuras augstprātības savā attieksmē pret visu, ko viņi nezina. Pastāvīgi var vērot, ka nejēgas izsaka aizvainojošus spriedumus par visu, kas viņiem nav izprotams. Ir nepieciešams, lai zinātnieki pirmie parādītu pienācīgu paraugu, demonstrējot plašākus pieļāvumus. Evolūcija nav iespējama tur, kur cilvēki neatzīst Bezrobežīgā izzināšanas iespējamību. Atkārtoju - pilnīgošanās sākas ar sevis pilnīgošanu.
   Ikvienam, kas vēlas iekļauties Diženajā Kalpošanā, ir jātiek vaļā no augstprātības.

   212. Jācenšas atrast parādību vienkāršākos cēloņus. Cilvēki pamana, ka gaišdzirde labāk padodas rītausmā. Cēloni tam meklē loti tālu no īstenības. Domā, ka organisms pēc nakts ir atpūties, ka palīdz pirmsausmas strāvas, bet pašu vienkāršāko, dabiskāko risinājumu aizmirst. Protams, īstais cēlonis ir tas, ka miega laikā cilvēks ir saskāries ar Smalko Pasauli un tādējādi padarījis stiprākas savas smalkās īpašības.
   Šādus salīdzinājumus var atrast daudzās jomās, taču tie visi pierāda vienīgi to, ka cilvēks pārāk maz domā par Augstākajām Pasaulēm un līdz ar to liedz sev vispareizāko risinājumu.

   213. Miegs ir piebiedrošanās Smalkajai Sfērai. Miega stāvoklis ir zīmīgs no psihiskās enerģijas viedokļa. Bez šaubām, tā pastiprinās, taču īpašā kvalitātē; citiem vārdiem runājot, tā iegūst savdabīgu Smalkās Pasaules kvalitāti.

   214. Atradīsies cilvēki, kuri negribēs saprast, kas ir augstprātība. Palīdzēsim viņiem to saprast un teiksim - nenonieciniet un atbrīvojieties no pretīgā noniecināšanas tārpa. Noniecinātājs līdzinās nodevējam. Kur ir tādas odzes, tur nevar būt ne runas par Sarunām ar Augstāko Pasauli. Padarīt niecīgu - tā ir necienīga pārvēršana! Kas domā par niecīgo, tas arī pats nonāks uz niecības ceļa. Ar domu par niecīgo nav iespējama Diženā Saruna. Var sarunāties vienkāršiem vārdiem, taču to jēga nebūs niecīga. Kam rūp savu tuvāko padarīt par niecību, tas mēra ar savu niecības mēru.

   215. Atradīsies tādi naidīgi noskaņoti cilvēki, kuriem vārds Aum liksies neiederīgs. Viņi teiks: "Kādēļ ir aizmirsti citi skaisti simboli? Kāds nolūks ir citu brīnišķīgu jēdzienu nepieminēšanai?"
   Sacīsim: "Nekas nav aizmirsts, nekas nav noniecināts, nekas nav izpostīts. Mēs neesam noniecinātāji un nesirgstam ar augstprātību. Taču neviens nevar atņemt senatnīgumu jēdzienam Aum visā tā iezīmīgajā trīsvienīgumā. Nevajag atmest sākotnējās zīmes. Naidīgas neizpratnes vietā labāk parādiet cilvēcību un mīlestību pret izzināšanu. Gūstiet panākumus ar mīlestību!"

   216. Ir cilvēki, kas uztver radioviļņus bez aparāta. Šāda spēja pati par sevi nav nekāds īpašs sasniegums, taču ir noderīga salīdzināšanai ar domas pārraidīšanu: pamatenerģija ir identiska. Ja jau ir iespējams uztvert daudz rupjāko radioviļņu raidījumu, tad arī nākamā pakāpe ir pilnīgi iespējama. Cilvēki pastāvīgi uztver izplatījuma domas un transponē tās savā valodā. Taču ari tāda vienkārša patiesība ir nemitīgi jāatgādina.
   Nav saprotams, kādēļ cilvēki tā pretojas vienkāršākajam apjēgumam par domu kā par enerģiju. It kā tāda patiesība varētu satricināt cilvēku pavardus! Tiesa, enerģija var izpurināt kādus putekļus, taču māja tad būs tīrāka.
   Nevairieties no izdevības parunāt par domu kā par dzinējspēku!

   217. Kad ķermenis vienā stāvoklī ir noguris, tad ieteic šo stāvokli mainīt. Gluži tāpat ir ar visiem dzīves apstākļiem. Katrai nomaiņai ir savi cēloņi. Iemācīsimies tos apsvērt, un izrādīsies, ka katrs stāvoklis apliecinās savas priekšrocības.
   Tā atkārtoju, apstiprinot iecietību.

   218. Dzīves pamatiem jābūt tīriem. Tiesa, daži divkājainie visu mūžu pavada dubļos; kaut kā dzīvību viņi tomēr izvelk, bet tīrībā ieradušais dubļos smok nost.
   Gluži tas pats ir ar pārtiku. Kas pieradis pie tīras pārtikas, tam ir neveselīgi piepildīt sevi ar netīriem trūdiem. Kas pie netīras barības no bērnības pieradis, tas nav pakļauts sekām, tikai jāpatur prātā, ka netīrā pārtikā ir visbriesmīgāko slimību iedīgļi. Kādu laiku var to neapzināties, bet pēc tam sējums dos savu pļauju.

   219. Letarģija ir īpašs nenoskaidrots stāvoklis starp miegu un nāvi. Sirds gandrīz nedarbojas, ķermenis ir nekustīgs, sejā parādās ne šīszemes izteiksme. Cilvēks tomēr ir dzīvs, un kāds cēlonis, kuru neviens neizprot, liek viņam atkal atgriezties nomoda stāvoklī. Letarģijas iestāšanās ir negaidīta, un šā pārejas stāvokļa apstākļus nekad nevar zināt apkārtējie cilvēki. Mūsu valodā tā ir ilgstoša smalkā ķermeņa izdalīšanās. Šāds stāvoklis nav slimība, un tas jāuzskata par organisma nedabisku sasprie-gumu attiecībā uz Smalko Pasauli. Tas var rasties no pārpūles, no izbīļa, no bēdu vai negaidīta prieka izraisīta satricinājuma. īpaši neparasts ir pamošanās bridis. Klātesošie parasti ļoti kaitē ar nepiedienīgiem izsaucieniem un jautājumiem. Katrs tāds jautājums ir jau suģestija. Ar vislielāko uzmanību jācenšas neizgaisināt saglabātos iespaidus. Tāpēc no letarģijas stāvokļa iznākušie cilvēki visbiežāk sāk apgalvot, ka viņi nekā neatceras. Pareizāk sakot, šīs atmiņas tiek izsistas no apziņas ar kaut kādiem nelaikā uzdotiem jautājumiem vai troksni. Tā zūd iespēja iepazīties ar Smalko Pasauli. Atmostoties loti derīgs ir rožu eļļas aromāts.

   220. Vērība jāvelta arī tā saucamajām krampju lēkmēm. Tās norāda uz nervu centru attīstību. Pret šādu stāvokli jāizturas īpaši mierīgi. Tādi bērni ir loti apdāvināti, taču ķermeņa vairogam jābūt stipram. Šādās izpausmēs jāsaskata it kā "kausa" pārpildīšanās. Ne velti senatnē to dēvēja par Dievišķo Apmeklējumu. Tādu lēkmju laikā vajadzīgs visu klātesošo pilnīgs miers, siltums, rožu eļļas smarža, vienmērīga temperatūra. Dažas tautas izmantoja klusinātu mūziku, un tas varēja palīdzēt, jo palīdzībai šādās reizēs jābūt psihiskai.

   221. Ikviena nervu lēkme ir dziedināma ar apkārtējo mierīgu izturēšanos, ar skaņas, krāsas, smaržas un vienmērīgas temperatūras iedarbību. Taču šādus apstākļus ir grūti radīt. Turklāt jārada tieši to skaņu, krāsu un smaržu kombinācija, kas individuāli nepieciešama šajā stāvoklī.
   Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai tiktu veikts pēc iespējas vairāk eksperimentu attiecību uz skaņu, krāsu un smaržu iedarbību. Jau skolās ir iespējams izdarīt daudz vērtīgu pētījumu. Mājas apstākļos grūti būs atrast šim nolūkam īpašu telpu ar attiecīgām ierīcēm, bet skolās un slimnīcās labai telpai ar dažiem aparātiem vajadzētu būt. Tā suģestijai var pievienot vēl daudzus noderīgus apstākļus.

   222. Ar pastiprinātu suģestiju var izdziedināt daudzas paralīzes. Daudzas slimības, piemēram, vēzi, tuberkulozi un kuņģa čūlu to sākumstadijā var apturēt ar iedvesmu, ar pastiprinātu psihisko ietekmēšanu. Var ievērot, ka vēža izraisītas sāpes pastiprinās, ja ir spilgti sarkana gaisma, bet samazinās, ja apgaismojums ir violets. Tāpat ir ar skaņām - mažora konsonanse pastiprina violetā stara iedarbību, bet disonanse liek pieaugt sāpēm.
   Neatņemsim ārstiem jaunu atradumu iespējas. Lai viņi izpēta daudzas kombinācijas, bet ir jānorāda uz tuvākajiem zinātnes ceļiem. Ja dziedināšanas pamatā ir saskaņa, tad var iedomāties, cik smalka enerģija tiks aicināta palīgā cilvēcei.

   223. Neviens nedrīkst nosaukt psihisko iedarbību par burvestību. Lai šis tumsonīgais uzskats paliek tālai pagātnei. Gluži otrādi - jebkura psihiskās enerģijas izpēte ir patiess progress.

   224. Veltīgi domāt, ka psihiskā dziedniecība ir nostādīta apmierinoši. Mēģinājumi dziedināt ar gaismu vai skaņu ir vārgi un izolēti. Neviens nepēta aromāta atbilstību krāsai un skaņai. Taču galvenā kļūda ir tā, ka gandrīz nav ārstu, kuri izprastu Pasauļu savstarpējo atbilstību. Ja nav izprasti šie pamati, var iestigt šauri materiālā plānā, bet psihiskās enerģijas sfēra attiecas uz visiem plāniem. Tā jāizzina visos sīkumos. Tā, piemēram, ārsts nevar runāt par apsēstību, ja viņam pašam nav priekšstata par Smalko Pasauli. Ārsts nespēj izprast ārstēšanu ar gaismu, ja viņš pats nepārzina krasu skalu. Nespēj atšķirt smalku tonalitāti tas, kurš mīl primitīvāku mūziku. Nevar parakstīt dziedināšanu ar smaržām tāds, kurš pats tās nespēj atšķirt.
   Runāju ne tāpēc, lai ārstus pazemotu, bet gan lai viņus apbruņotu cilvēces glābšanai. Pārāk daudz nāvekļu ir savairojies. Daudzi līdzekļi vērsti vienīgi uz psihiskās enerģijas iznīcināšanu. Ne vien pilsētās, bet arī brīvā Dabā, ielaužoties neizzinātām strāvām, jau tiek izpostīta prāna. Vajadzētu tomēr saprast, ka cilvēcei nav tiesību saindēt Zemes atmosfēru, jo cilvēce ir atbildīga par planētas higiēnu.
   Var lūgt ārstus uzmanīgi izturēties pret Pasauļu savstarpējo attiecību izpratni un savu jūtu izsmalcināšanu. Ļaunprātīgais nevar runāt par labestību. Rupjais nevar spriest par izsmalcinātību.

   225. Pēc suģestijas izpētes var domāt par līdzekļiem, kā to pastiprināt. Taču vispirms jāizprot visas suģestijas stadijas. Ja cilvēks pastāvīgi suģestē un tiek suģestēts, tad ir ļoti labi jāprot atšķirt Zemes un smalkās iedarbības pakāpi! Šāda zinātniska pētījuma veikšanai vajadzīgs, lai pats zinātnieks būtu izpratis pasauļu gradāciju. Ja viņš būs noliedzējs, tad izaudzinās tikai neprašu paaudzi.

   226. Nevienā medicīnas skolā nemāca psiholoģiju. Tāda mācību priekšmeta vispār nav. Vārds psiholoģija tiek saistīts ar pedagoģiju, nevis ar psihiskās enerģijas īpašību izzināšanu. Nav pieļaujams, ka medicīniskā izglītība neietver tādu svarīgu mācību priekšmetu. Psihiskās enerģijas izzināšana ļauj veltīt uzmanību zālēm. Cik daudz mazāk vajadzēs zāļu, kad ārsti spēs likt lietā psihisko dziedniecību. Palīdzības sniegšana ar psihisko enerģiju atjauninās visas dzīvības izpausmes. Nenošķirsim Esības augstāko izpratni no ārstnieciskās palīdzības. Cik daudz seno avotu liecina, ka priesteri bijuši arī dziednieki. Tā tika uzsvērts, ka ārstam jābūt autoritātei, citādi viņš vilksies slimībām nopakaļ, nespēdams tās novērst.
   Tomēr ir jāatrod drosmīgs vārds, lai apliecinātu Pasauļu Augstāko saikni kā tautas veselības ķīlu. Kamēr cilvēki nezinās, kālab viņi cieš laicīgās dzīves grūtības, veselības nebūs. Nav iespējams apmierināt apziņu vienas nelielas planētas sfērā. Šausmas plosīs to sirdi, kura nošķirsies no skaistas idejas par Pasauļu vienotību.
   Lai tieši ārsts kā zinātnes priesteris ienes mājās zināšanas par Gaismas Pasauli.

   227. Lai tauta augstu vērtē visas zināšanas!

   228. Lai valdnieks pirmais parāda cieņu zinātnei. Bieži vien tieši valdnieks ir tas, kurš neuzskata par savu pienākumu noliekt galvu zināšanu priekšā.
   Līdz ar zināšanām no jauna atnāks Augstākās Pasaules izpratne. Cita ceļa nav!

   229. Lai cilvēki parāda, ka viņi grib nevis nīkuļot, bet kļūt labāki. Viņi aizmirst lielisko uzlabošanas likumu. Nereti evolūciju saprot kā kādu uzspiestu pienākumu, bet uzlabošanas prieks nenāk uzspiesti un ir allaž kopā ar gara kodolu. Vienīgi ar šādu izpratni var iziet cauri visām tumsas aizām.

   

   230. Ieteicu allaž pierakstīt dažādus novērojumus - ar laiku no tiem izveidosies vērtīga hronika. Tādi pieraksti palīdzēs izpētīt evolūcijas vēsturi. Kā piemēru atgādināšu kādu pierakstu. Pieredzējis novērotājs stāsta par savu tikšanos ar pazīstamu darbinieku: "Sarunas laikā varēja manīt, ka sarunbiedrs it kā snauž. Tajā pašā laikā ap viņu bija saskatāms neskaidrs mākonītis, kas viļņojās un mainīja vietu. Varēja noprast, ka smalkais ķermenis no mana sarunbiedra ir gandrīz izgājis, bet pats viņš bija nesatricināmi mierīgs, izklāstot savas nākamās uzstāšanās plānu. Atvadoties viņš novilka gredzenu un negaidīti lūdza mani pieņemt to piemiņai. Pēc trim stundām manu sarunbiedru nogalināja ļaundaris. Rodas jautājums: ja smalkais ķermenis redzēja gatavošanos slepkavībai un ga^s jau iedeva gredzenu piemiņai, tad kāpēc gan apziņa nebrīdināja par sazvērestību? Kā redzams, mums ir darīšana ar loti sarežģītu Augstākās Gudrības likumu." Tā franču valodā šo gadījumu fiksējis novērotājs.
   Var atsaukt atmiņā vairākus novērojumus, kad cilvēki ir bijuši neizpratnē par to, kādēļ kāds it kā nav zinājis savu tuvo nākotni. Sarežģīti ir Karmas un Izziņas likumi attiecībā uz smalko ķermeni.

   231. Ļoti derīgi ir pētīt senās valodas, jo tajās ir fiksēta cilvēces domu vēsture. Var izsekot tam, kādi jēdzieni attīstījušies un kādi izzuduši. Iepazinušies ar sanskritu un latiņu valodu, redzam, ka latīņu valoda jau iztika bez īsti dziļiem jēdzieniem. Un materiālismam pievērsusies Roma nav salīdzināma ar Indijas domas pieminekļiem.
   Valoda ir tautas hronika, vārdnīca ir Kultūras vēsture.

   232. Tautas dvēsele ir atvērta grāmata. Iespējams uzzināt, cik skanīga tā ir katrā izpausmē. Tāpēc tautas izpēte ir zinātne. Kas grib ielūkoties nākotnē, tam jāzina, kurus vārtus var atvērt. Tautas zinībā labo un uzticēšanos uzskata par vienu veselumu. Var jau izvērtēt, kur ir dārgumi un kur - drazas.

   233. Mierinājums ir triju Pasauļu izpratnē. Nekas cits nespēj novērtēt Patiesību.

   234. Bez šaubām, atskanēs pārmetumi: kādēļ Augstākā Pasaule minēta tajās pašās lappusēs, kur zinātne? Tā runās tie, kas neizprot Augstāko Pasauli un noniecina zinātni. Šādu sīku rakstu pratēju ir ļoti daudz, un savā cietsirdīgumā viņi ir visai ļauni. Viņi ieņem sabiedrībā dažādus stāvokļus un spēj daudzās vietās to likt manīt. Viņiem atbildēt būtu veltīgi. Ikviens sirsnīgs cilvēks priecāsies par katru labestīgu Augstākās Pasaules izpratni. Katrs gudrs cilvēks augstu novērtēs zinātnes aizstāvēšanai pateiktu vārdu.
   No zemes dzīves jēdzieniem ar Augstākās Pasaules izpratni vislabāk saskan mīlestības un jaunrades jēdzieni. Dzirdot pieminam Augstāko Pasauli, krietns cilvēks priecājas. Runājot par zinātni, viņš no visas sirds sajūsminās. Ja abi šie jēdzieni izraisa vienīgi nopēlumu, tā ir nedzīvas sirds pazīme. Nejūtieties sarūgtināti, sastopot noliedzējus un nopēlējus, - tas ir tikpat neizbēgami kā Gaismas un tumsas pastāvēšana. Jūtziņa pateiks priekšā, kur ir tāda tumsas pakāpe, ka tālāka pārliecināšana vairs nav iespējama. Sēt var labā zemē. Jūs jau zināt, ka saprotoši draugi ierodas neatkarīgi no zemes dzīves apsvērumiem. Gadās, ka pat džini cel svētnīcas, tomēr Augstākā Pasaule un Zinībā tiem nav pieejamas. Agri vai vēlu tie sadumposies un atgriezīsies tumsā. Vai minēt piemērus?
   Tādēļ pakalpojiet Augstākajai Pasaulei un zinātnei. Lai caur mīlestību Zinības gaismā apskaidrojas doma par Augstāko Pasauli.

   235. Ir visai nesaprotami redzēt, ka cilvēki bieži vien cieņu nomaina ar noniecināšanu. Viņi mēģina attēlot neattēlojamo, rodas maldīgs Veidols, kas cildeno jēdzienu tikai pazemo. Daudz tādu maldīgu priekšstatu ir radīts gadu simteņu gaitā. Cilvēki runā par Neredzamo, taču tūlīt pat ietērpj Gaismu akmens formās.
   Ir laiks parādīt samērojamību.

   236. Augstākā Pasaule nav uzpērkama, bet cilvēki, negribēdami šķīstīties domās un darbos, tomēr lūko uzpirkt Augstāko Labvēlību. Tāda tumsonīga rīcība liecina par pilnīgu nevēlēšanos padomāt par Pasauļu būtību. Lūgšanas izcelšanās vēsture rāda, ka vispirms tika dziedātas himnas, pēc tam tika lūgts par visiem un tikai vēlāk cilvēks iedrošinājās uzmākties ar personiskām prasībām. Ir doti pietiekami pierādījumi tam, cik loti viss patības radītais nesaderas ar evolūciju. Labvēlību un taisnīgumu nopirkt nevar. Vai nav kauna lieta, ka nākas runāt par to?
   Var rasties aizdomas - vai tikai nenotiek involūcja? Kali-jugas beigu posmā var gūt izpausmi arī tādas parādības. Ir norādīts uz briesmīgām kataklizmām, bet kas var būt briesmīgāks par gara katastrofu? Nekāda zemestrīce nav salīdzināma ar apziņas sabrukumu. Jāsaspriego visi spēki, lai cilvēci atturētu no bezdibeņa, tādēļ pārdomas par Augstāko Pasauli ir ikdienas nepieciešamība.

   237. Pareizi novērots, ka dažiem augiem piemīt muskusa smarža; par tiem ir lietderīgi ievākt ziņas. Šie augi nesatur visas vērtīgās dzīvības devēju īpašības, tomēr tiem ir vērtīgā spēja uzturēt možumu. Dažreiz ari blakus esošie augi sāk gluži tāpat smaržot, jo augsne un saknes veic tādu kā pārvadītajā funkciju.

   238. Vissarežģītākajam var tuvoties visvienkāršākajā ceļā. Galvenais ir vērīgums. Pat ļoti pieredzējuši novērotāji ikdienībā to zaudē. Bet Augstākā Pasaule novēl mīlestību un pateicību. Kā gan citādi blīvajos apstākļos lai saskata smalkās pazīmes?

   239. Pasaulē viss ir neatkārtojams. Tā var apjaust, cik daudz ir neparastā. Bez šādas izpratnes cilvēki neapzināsies savu stāvokli uz Zemes. Nevar domāt par evolūciju, ja nav zināmi sākumcēloni un sasniedzamais mērķis. Bez cēloņu un seku izpratnes dzīvei uz Zemes nav jēgas. Taču, ja cilvēki kaut vai daļēji apjēgtu visa apkārtējā neparastību, viņi vieglāk spētu koncentrēt uz Augstāko Pasauli vērstu domu. Nedrīkst pierunāt cilvēkus bez pārejas pakāpes pievērsties tik savdabīgai sfērai, kāda ir Augstākā Pasaule. Bet, ja acs sāk pakāpeniski saskatīt apkārtējo daudzveidību, tā vieglāk uztvers smalkās izpausmes. Patiesi, viss ir attīstāms.

   240. Var jautāt: kāpēc cilvēki blīvajā pasaulē nedrīkst atcerēties savu atrašanos smalkajā stāvoklī? Viens no iemesliem, kāpēc nedrīkst atcerēties visu Smalkajā Pasaulē notikušo, ir neiespējamība ietilpināt to miesas apvalkā. Proti, ja gars saglabātu atmiņas par Smalkās Pasaules plašumiem, tas nespētu pieņemt blīvās pasaules evolūciju. No Smalkās Pasaules taču dažkārt var saskatīt arī ugunīgo diženumu, ko miesas pasaule spēj tikai ļoti retos gadījumos. Pat labākie gari vienīgi retumis spēj atcerēties savas zemes dzīves, bet pavisam reti apzinās sevi Smalkās Pasaules apstākļos. Dažkārt smalkā ķermeņa atdalīšanās dod kādu atziņu par Smalkās Pasaules dzīvi. Taču atcerēties savas smalkās esamības ir ļoti grūti, un tas nav savienojams ar zemes dzīves apstākļiem.

   241. Jums var paskaidrot, ka Aum trīs burti nozīmē pagātni, tagadni un nākotni. Ari šādam skaidrojumam ir savs pamatojums. Pamats ir pagātne, Gaisma - tagadne un tuvošanās Apslēptajam - nākotnē. Protams, dažādo iztulkojumu paudēji domā, ka tie ir labākie izskaidrojumi. Taču tie bieži vien izriet no zemes dzīves izpratnes. Domai nav ne pagātnes, ne tagadnes, ne nākotnes - doma ir mūžīga kā Bezrobežība. Runājot par Bezrobežību, mainīsies visi kritēriji, veidosies galīguma un bezrobežīguma jēdzieni. Bezgalīgajā nebūs patvaļīgu iztulkojumu, jo Bezrobežība ietilpst viss.
   Tādēļ, kad runājam par pamatu diženumu, izvairīsimies no zemes dzīves kritēriju lietošanas. Vēl jo vairāk neņemsim par pamatu galīgo, jo būtībā galīgā nav.

   242. Lai domas dodas vērtīgos lidojumos. Tās vajag audzināt, lai lielie attālumi nemulsinātu domātājus. Pirms justies kā visu planētu viesim, jāpieradina apziņa pie sīkajiem Zemes mērogiem. No nesamēriguma priekšstatā par Zemi un tās vietu Visuma ir radušies īpaši noziegumi. Tas izraisīja reliģiju aptumšošanos, tumsonību valsts lietās un priekšlaicīgu saslimšanu. Tāpēc domai ne vien jāaptver Zeme, bet ari jāiemīl lidojumi uz tālajām pasaulēm.

   243. Varētu likties, ka sacītais ir pavisam vienkārši izdarāms, bet kādēļ tas notiek tik reti? Ne jau abstrakcija tiek sniegta, ne jau domu klaiņošana tiek novēlēta. Domu tiekšanās jākāpina visā realitātē. Taču tikai nedaudzi sapratīs atšķirību starp abstrakti klejojošu un reālu domu. Vienīgi nenoliedzamībā spēj mirdzēt Augstākā Pasaule.
   Tikpat vienkāršs ir apjēgums par to, ka izplatījums nav tukšs. Par to ir daudz rakstīts, taču cilvēku vairākumam tas tomēr nav īsti saprotams.
   Doma ir jāaudzina.

   244. Daudzkārt ir norādīts, ka nepieciešams izkopt pacietību. Bet kas šajā zinā būs pārbaudes akmens? Ir lietderīgi uzsākt sarunu ar pašu aprobežotāko noliedzēju. Lai viņš izklāsta savus neticamos izdomājums, bet pacietīgs domātājs atspēkos katru gara tumsonību, neko nenoliedzot. Domāšanas jaunradē domātājs izvairīsies no dusmām, jo, mācoties būt pacietīgam, nedrīkst ļauties dusmām. Lai nejēgas lec vai no ādas ārā, jo viņiem taču nav cita argumenta, bet pacietības pārbaudītājs nepazemosies tiktāl, lai izmantotu nejēgām raksturīgos paņēmienus. Pat skolās vajadzētu uzdot pacietības vingrinājumus.
   Bez pacietības iepazīšanas nav iespējams domāt par Bez-robežību. Augstākās Pasaules uzdevuma mērogi prasa, lai tiktu pārbaudīta pacietība.

   245. Domātāji tiek ļoti vajāti. Bet lai vajātie saka: "Vajājiet mūs, taču mūsu domas jau ir izsētas un izplatījumā domu nekas nespēj iznīcināt." Nav jēgas padzīt domātāju. Viņam piederošais taču nav iznīcināms nevienā pasaulē. Izplatījumā doma ne vien nav iznīcināma, bet tā pat attīstās. Pati domātāja izraidīšana no blīvās pasaules vienīgi paver viņam plašu domāšanas lauku. Slepkavas un indētāji rīkojas nelietderīgi - viņi cer atbrīvoties no tā, ko sējis domātājs, taču ar savu rīcību vienīgi padara stiprāku viņa sēto.

   246. Kādam cienījamam skolotājam bija daudz skolnieku. Mācības ritēja sekmīgi, bet tad paklīda baumas, ka attālā pilsētā parādījies cits skolotājs. Šī ziņa pamazam ieviesa skolniekos šaubas, domu dalīšanos, vājināja viņu uzmanību, pazemināja sekmes. Kādudien skolotājs teica: "Došos kalnos, bet jūs šajā laikā jo centīgi apgūstiet Mācību." Pēc neilga laika pie skolniekiem negaidīti ieradās jaunais skolotājs, un viņi bija ļoti priecīgi par šo apmeklējumu. Beidzot viens no skolniekiem, gribēdams jaunajam skolotājam izpatikt, iesaucās: "Tava Mācība ir daudz pārāka un saprotamāka par iepriekšējo!" Tad jaunais skolotājs noņēma turbānu, pavēra vaļā tērpu, pārmainīja sejas izteiksmi - un visi pazina savu pirmo skolotāju. Viņi ļoti samulsa un čukstēja: "Kālab tu pārmainīji savu izskatu?" Bet skolotājs viņiem sacīja: "Jūs vēlējāties jaunu skolotāju un lielisku Mācību, un es jums šai lietā palīdzēju." Tā ari senās leģendās var sastapt cilvēkiem raksturīgās īpašības, kas visos laikos ir vienas un tās pašas.

   247. Nav jāpievēršas jaunajam vienīgi tāpēc, lai noliegtu pamatus. Mūsu padoms un pavēle ir - izzināt. Izzināšanai nav nekā kopēja ar nodevību un zaimiem. Kur mājo neķītras lamas, tur patiesas atziņas nemeklējiet. Neviens, kas nevēlas sabojāt trauslu ziediņu, nebāzīs to makā. Ar smalko ir arī smalki jāapietas. Ne vien retākajos svētkos, bet arī ikdienā neklājas plēst apģērbu. Svētkos cilvēki drānas saudzē, bet ikdienas dzīvē par tām nerūpējas. Cik daudz smalkāko tērpu aiziet bojā!

   248. Neuzmanība noved pie maldiem. Kur ir agrākais un kur - jaunais? Jābūt saudzīgiem.

   249. Jūs paši redzat, cik ļoti cilvēki nesaprot vienkāršu vārdu nozīmi. Ja ir tāds līmenis, apmulsušie prāti jāsaudzē un tiem nemitīgi jāatkārto kā kurlajiem. Runājot ar kurlajiem, jūs daudzreiz nebijāt pārliecināti, vai jūsu vārdi ir nonākuši līdz viņu apziņai. Ļoti grūti ir aptvert visus dzirdes, redzes un citu sajūtu trūkumus. Taču ejiet uz priekšu, zinādami, ka daži klausītāji sadzirdēs, daži ieraudzīs, bet izplatījums visu redz un dzird. Tā ejiet.

   250. Jau pārliecinājāties, ka, sasprindzinot redzi, var saskatīt iepriekšējo iemiesojumu sejas. Var skaidri pārliecināties, ka tagadējā seja iegūst agrāko laiku izskatu. Vibrācijas un kristāliskie veidojumi liecina par noteiktas enerģijas klātbūtni. Nevar būt runas par pašiedvesmu, jo abas darbojošās personas nezina, par ko šie veidojumi izvērtīsies. Bieži vien tie sākas nevis ar sejas vaibstu maiņu, bet ar kaut kādiem galvassegas vai apģērba sīkumiem. Pats sejas raksturs mainās ļoti nemanāmi un iegūst pilnīgi negaidītus vaibstus. Var atzīmēt, ka sejas reti saglabā pašreizējo izskatu. Visās šajās negaidītajās pārvērtībās neatradīsit iepriekšēju nodomu. Pat ļoti sāpīgā acu sasprindzināšana rāda, ka process nav mentāls, ka ar acu centru starpniecību darbojas psihiskā enerģija. Ja šādi eksperimenti tiek izdarīti bieži, var sabojāt redzi, taču šādas fiziskās gaišredzes esamība ir ārkārtīgi svarīga. Gaišredze var iestāties suģestijas rezultātā, taču tādā reizē psihiskā enerģija darbojas, izmantojot smadzenes, un vienmēr var rasties aizdomas, ka iedvesma nāk no malas, no paša hipnotizētāja. Daudz pārliecinošāk ir tad, kad psihiskā enerģija darbojas tieši. Šis pats tiešums parādās darbībās ar dzīvības svārstu. Arī tad pašsuģestija ir izslēgta. Godīgs pētnieks nezina, kādas būs sekas. Dažkārt viņš ir vairāk pārsteigts nekā pārējie klātesošie. Ne pirmajā, ne otrajā gadījumā klātesošie vispār nav vēlami. Tuvumā nedrīkst būt nekas tāds, kas varētu ietekmēt psihisko enerģiju.
   Šādu eksperimentu senums nav nosakāms. Turklāt tie kalpoja gan valsts, gan tiesu lietās. Ir jāatzīst, cik neparasti noderīgi ir šādi eksperimenti ar psihisko enerģiju. Tie parāda gan gara slimības, gan gara svārstības, gan pašu patiesumu, kā ari apsēstību.

   251. Ja apkopotu visus ar psihisko enerģiju izdarītos eksperimentus, izveidotos vērtīga dārgumu krātuve, kas ļautu piekļūt Augstākajai Pasaulei. Nekas pārdabisks vai tumšs šādus novērojumus neapgrūtina. Varenās psihiskās enerģijas novērošana ir dabiska, godīga un lietderīga.

   252. Ieteiks arī tādu Aum iztulkojumu: pirmais - bāzējoties uz Pamatu izpaustais; otrais - smalkākajās enerģijās izpaustais; trešais - ugunī un diženumā Neizsakāmais. Katrs iztulkojums būtībā nonāk pie tās pašas trisvienīgās uzbūves, no kuras, tāpat kā no Patiesības, aiziet nevar.
   Teiks arī, ka vispārīgajā nozīmē jā ir tāds pats apstiprinājums. Tas atrodams visās ticībās un dažreiz pat ārēji saskan. Tāpēc pārmērīgi neiedziļināsimies izskaidrojumos, kuri ne reizi vien ir mainījušies. Galvenais ir tas, lai nesatricināta paliktu jēdziena būtība. Būsim pastāvīgi!

   253. Nepastāvīgumu senatnē īpaši nosodīja. To dēvēja par bojāeju, uzskatīja par pretsvaru virzībai uz priekšu. Svārstīšanos atzina par tumsonību un pamatizglītības neveiksmi. Domāja, ka, īstos pamatus apguvis, skolnieks nenomaldīsies, bet gan nemitīgi pilnveidosies.

   254. Pilnīgošanos neuzskatīja par kaut ko palīgu. Uzlabošanās mērķis ir Vispārības Labums, un pēc savas dabas tā nevar būt personisks guvums. Piemērs - ikviena krietna doma ir jau noderīga visa izplatījuma mērogā.

   255. Daudzās zemēs cilvēki, gribēdami kaut ko nesatricināmi apliecināt, svinīgi izrunā vārdu Āmen. Senajos avotos var atrast daudzus vārdus. Aplūkojot vārda Āmen nozīmi sengrieķu, ebreju, ēģiptiešu un šumeru valodās, pēc daudzām pakāpēm nonākam pie tā paša trisvienīgā simbola apstiprinājuma.
   Tā nevis šķelšanos, bet apvienošanos iemāca zinība. Tikai ļaunas dabas cilvēki spēj tiekties uz noniecināšanu un šķelšanu. Ikviens zinību piekritējs visur atradīs zelta ceļu uz Diženuma un Gaismas vienotību.

   256. Atrodas cilvēki, kuri īpaši neieredz apstiprinājumus un pierādījumus. Tādi cilvēki ir īsti tumsoņi. Vietā būtu pajautāt, vai viņiem kādreiz maz ir bijusi apziņa, vai varbūt viņi nāk tieši no dzīvnieku stāvokļa.
   Jums var ari jautāt: vai apziņa nolietojas? Gara kodols ir stabils, "kauss" veido uzkrājumu, bet apziņas pakāpe var svārstīties. Galvenais cēlonis - slinkums Smalkajā Pasaulē. Tāda īpašība var gara kodolu un "kausu" noslēgt aiz četrdesmit atslēgām. Šādam kūtrumam īpaši pakļaujas tāda vāja apziņa, kas iepriekšējo zemes dzīvi pavadījusi bez šķēršļiem un bez darba. Var novērot, kā tādas apziņas turas pie Smalkās Pasaules: ne tikai divus tūkstošus gadu, bet gan daudz ilgāk tās gribētu izvairīties no jauniem pārbaudījumiem. Tā rodas ļaunie noliedzēji.

   257. Smalkās Pasaules zemākajos slāņos var uzturēties simtiem gadu ilgi. Nav jābrīnās par dažu cilvēku atjautību - sava neprata viņi spēj izdant daudz ko tādu, ko vesels cilvēks nevar. Smalkajā Pasaulē mēdz būt sava veida neprāts. Bez šaubām, likums prasa ievērot iemiesošanās terminus, bet var būt tāds apziņas neprāts, ka tā var plašā apmērā radīt vienīgi ļaunumu. Kā gļēvi kareivji sev nocērt pirkstus, lai izvairītos no kaujas, tā arī neprātīgie, kas uzturas Smalkajā Pasaulē, ar visādām viltībām mēģina izvairīties no darba karogu iesaukuma. Pavisam no likuma darbības izbēgt nevar, bet kādu laiku slēpties tumsā ir iespējams.

   258. Ja zinātniekiem stāstītu par magnetizētu ūdeni, viņi tādu izteiksmes veidu atzītu, taču, ja runāsit par apvārdotu jeb apburtu ūdeni, jūs noturēs par tumsoni, īstenībā atšķirība pastāv tikai nosaukumā, jo būtībā tiek izmantota viena un tā pati enerģija.
   Ir laiks zinātnei paplašināt savu redzesloku, nekautrējoties no nejaušiem nosaukumiem. Tieši nosaukumu dēļ izceļas visas dzīves drāmas. No mazām dienām jāradinās saskatīt būtību.

   259. Jūs zināt, cik ļoti psihiskā enerģija darbojas pašās smalkākajās izpausmēs. Cilvēkiem ir grūti aptvert to, ka katra domas izpausme atstāj fiziski redzamas pēdas. Vai nav brīnišķīgi sekot domu plūdumam katrā rokraksta rindā? Ne mazāk iezīmīgs fakts ir tas, ka viena psihiskā enerģija izraisa citas, uz priekšmeta jau uzslāņotas enerģijas parādīšanos. Tādējādi var saprast, kā ar psihiskās enerģijas nogulām piesātināta atmosfēra izpaužas redzamu kristālu veidā. Pienāks laiks, kad atklās domas sveramību.

   260. Milzum daudz sāpju sajūtu izraisa psihoatmosfēriskie spriegumi. Runājam ne tikai par atmosfēras spiedienu, bet tieši par psihiskajiem viļņiem, kas var ne vien radīt noskaņojumu, bet arī atsaukties uz nervu centriem. Nav iespējams pat iedomāties, cik ļoti atmosfēra ir piesātināta ar psihiskajām enerģijām; šādu emanāciju izraisītās sekas skar ne vien dzīvniekus, bet ari augus, tāpēc nevar visas parādības vieglprātīgi piedēvēt tikai rupjajiem fiziskajiem apstākļiem. Daudzas smalkākās psihiskās izpausmes vēl nav atminētas, taču ari apziņa bieži vien ir primitīva. Šādas neparastas neatbilstības esat jau vairākkārt novērojuši.

   261. Tātad jūs novērojāt, ka uz priekšmetiem uzslāņoto psihisko enerģiju nedzēš ne attālums, ne kādi citi apstākļi. Tāpēc jo lielāka atbildība gulstas uz cilvēku, kas sevī nes tādu varenu spēku. Par to ir runāts jau sen, tikai apslēptais izteiksmes veids nav ļāvis cilvēkiem apjaust psihiskās enerģijas spēka nozīmi. Kādas tiesības ir cilvēkam aptraipīt apkārtējo telpu ar netīrām domām! Par pamatenerģijas nozīmi jāraksta daudz, citādi neprecīzā, ignorantā domāšana atkal aizmirsīs uzplauksmes avotu. Vienu vēsturi cilvēki vēl nav uzrakstījuši, proti, aizmiršanas vēsturi. Tāda involūcijas hronika būtu noderīga. Protams, seno laikmetu izpēte ir ļoti grūta, jo daudzi atklājumi vēl tikai gaida savu kārtu, taču ari tās nedaudzās ziņas, kas ir cilvēces rīcībā, jau ir pietiekamas, lai konstatētu daudzos aizmirstības viļņus.

   262. Labus un ļaunus priekšmetus rada pats cilvēks. Labas domas un labestīgi pieskārieni rada svētības pilnu priekšmetu, un otrādi - ļauni pieskārieni spēj radīt īstu sērgas perēkli.
   Neizturēsimies vieglprātīgi pret psihiskās enerģijas būtību.

   263. Eksperimentos ar psihisko enerģiju noteikti iestājas zināms nogurums. Šāda sajūta tikai pierāda, ka darbojas tieši enerģija. Šo enerģiju nedrīkst uzskatīt par zemāko fizioloģisko spēku. To var izpētīt visās sfērās un ievērot tās pastiprināšanos izplatījumā. Nozīmīgas sekas var būt eksperimentam Augstās Sfērās.

   264. Studējot ticību vēsturi, redzams, ka cilvēce jau vairākkārt ir nonākusi pie smalkās izpratnes, bet pēc tam centusies visu apgūto aizmirst un noraidīt. Var pārliecināties, ka cilvēki jau ļoti senos laikos ir izpratuši atkaliemiesošanās likumu, lai krampjainā niknumā to atkal noraidītu. To, ka atkaliemiesošanos noliedza priesteri, var saprast - kasta sargāja savas priekšrocības, jo Esības likums taču varēja izlīdzināt cilvēku tiesības.
   Tā ir noticis dažādos laikmetos, bet izzināšanas un tumsonības viļņi visur ir vienādi. Tie liek uzmutuļot ūdeņiem, bet tas ir tik loti nepieciešams apziņas attīstībai. Tāpēc katrs, kas tiecas izzināt, lai bangās un vētrās iegūst gara mieru.
   Nepaliksim gara tumsībā, kad pie visiem vārtiem klauvē zinība.

   265. Zinība allaž būs pozitīva un apliecinoša. Nav laika noņemties ar noliegumiem un aizliegumiem. Neticība un maldi piederas tumsonībai. Zinība meklē, pēta un apliecina. Sastopoties ar pretmetiem, tā vispirms pārbauda - vai tikai nav kāds šķitums? Vai nav parādījies pretrunu rēgs? Zinība nevar uzsākt divkauju ar rēgu - tā visupirms labvēlīgā noskaņā izpēta šķietamās pretrunas. Zinība nepieļauj ķildas Augstākās Pasaules vaiga priekšā. Domu apmaiņa nav ķildošanās.

   266. Cilvēcei piemīt tik daudz neiecietības un zvēriskuma, ka nav grūti izdarīt secinājumu par gara tumsības pakāpi. Šāda tumsonības pakāpe liek atkal runāt par Pamatiem. Kāds tur labums, ja cilvēks gan iemācījies lasīt, bet tomēr palicis zvērs! Ari dzīvnieki ir iemācījušies saprast dažas zīmes un tomēr palikuši asinskāri zvēri.
   Tāpēc īpaši lakoniski un steidzīgi jārunā par to, kāds negods ir - būt tumsonīgam.

   267. Katra lūgšana ir slieksnis, nevis noslēgums. Parasti lūgšanu saprot kā kaut ko noslēdzošu. Saskarsme ar Augstāko Pasauli nevar palikt bez sekām. Katra apslēpto Vārtu pavēršana jau atjauno apziņas stīgas. Atjaunotne neattiecas uz pagātni, tās uzdevums ir virzīt uz nākotni. Tādējādi lūgšana ir Vārti uz nākotni. Šis radošais spēks jāpatur prātā. Nedrīkst aprobežoties tikai ar ārējo lūgsnu - tāda izlikšanās ir visļaunākie zaimi. Taču nevar apliecināt saskarsmes spēku ar Augstāko Pasauli, pirms nav apzināta pamatenerģija. Tādēļ Smalkās Pasaules pazīšana palīdzēs veidot pakāpienu uz Augstāko Pasauli.
   Smalkā Pasaule jau kļūst gandrīz par laboratorijas jēdzienu. Ja ari nosaukumi ir dažādi, tomēr meklējumu mērķis ir viens. Netraucēsim zinātniekus, kuri tuvojas Lielajam Nezināmajam. Mums nav svarīgi, kā viņi nosauks Vienotās Gaismas dzirkstis. Tuvojoties viņi pamanīs loti daudzus nozarojumus. Viņiem būs sava taisnība, jo psihiskā enerģija parādīs savu seju atbilstoši pētnieka enerģijas kvalitātei.

   268. Psihiskās enerģijas daudzveidība parāda tās varenību. Tā nevar palikt inerta. Tāpat kā īstena uguns, tā vibrē un darbojas nepārtraukti. Cilvēki var gan domāt, ka viņu enerģija mierīgi snauž, taču būtībā tā nespēj palikt bezdarbībā. Tāda ir tās saikne ar Augstāko Enerģiju.

   269. Katram, kurš vēlas pētīt psihisko enerģiju, vispirms jāpārbauda sava psihiskā enerģija. Dažādos eksperimentos var ievērot, ka darbojas paša enerģija. Katrai enerģijai ir savas īpašības. Maldīgi ir domāt, ka, pastāvot vienam likumam, ari visas atsevišķās izpausmes būs pilnīgi vienādas.
   Jo 'smalkāka enerģija, jo grūtāk paviršā vērojumā būs saskatīt tās īpašības. Tāpēc vispirms stingri jānosaka pamatīpašība, kas būs pārbaudes akmens. Tāda īpašība ir domu skaidrība, pašaizliedzīgi vēloties nest labumu. Varoņdarba stari ir labākie gaismekļi psihiskās enerģijas izpētē. Tāpat šajos eksperimentos palīdzēs uzmanība. Kaitīgs būs ikviens aizspriedums.
   Psihiskā enerģija nogulsnējas uz visiem priekšmetiem. Tās nogulsnējumi attiecas uz izplatījuma nogulām, tādēļ var pētīt ne vien savas paša, bet ari uzkrātās enerģijas stāvokli. Šajā nolūkā jānovēro sniegs vai lietus ūdens. Novērojumu attīstības gaitā radīsies daudz jaunu kombināciju.

   270. Eksperimentiem noderīga ir palīdzība no Smalkās un Augstākās Pasaules. Tīra domāšana jau nodrošinās sadarbību. Nav vajadzīgi nekādi izsaukumi, jo sirds harmonija pati veido gaišo tiltu.
   Tā it visā var atrast lielāko lietderību. Jau pati doma par psihisko enerģiju dos iespēju paplašināt apziņu.

   271. Spēja izzināt ir īpaša apziņas kādība. Tā nav atkarīga no prāta, nav atkarīga no apkārtējās vides, ne arī no skolā iegūtās izglītības - tā veidojas sirds apvidū. Cilvēks, kas uzkrājis šo kvalitāti, nevar būt atrauts no izzināšanas. Ar psihiskās enerģijas starpniecību viņš atradīs iespēju gūt zināšanas pat visnelabvēlīgākajos apstākļos.
   Ipaši svarīgi ir novērot šādus cilvēkus jau kopš bērnības. Viņi atšķiras no apkārtējiem un it kā zina savu sūtību. Dažreiz šīs zināšanas izpaužas pat negaidītos vārdos. Reizēm pašas bērna darbības parāda, cik ļoti viņa gars meklē kaut ko noteiktu, taču parasti šādas dziņas paliek nesaprastas. Sevišķi tiek apsmieta svētā, augšupaicinošā īpatnība. Taču topošajā laikmetā tieši šādus īpatnējus izzinātājus pienācīgi novērtēs.

   272. Veltīgi dažs apgalvo, ka Neredzamās Pasaules nav. Šādi meli ir līdzvērtīgi domas noliegšanai. Ari doma nav redzama, taču domāšanas procesu noliedz vienīgi ignorance. Tā jau var sākt noliegt visas enerģijas, jo tās ir neredzamas. Turklāt - vai tad Neredzama Pasaule ir visiem neredzama? Lai noliedzēji nespriež pēc sevis. Spriešana pēc sevis ir patības audzētava.

   273. Var likties, ka Mācība tiek dota vienā dimensijā, bet, ja salīdzina Mācības izklāsta secīgumu, kļūst redzami augšupejošas spirāles loki. Šādi loki tiek veikti, lai cilvēce nemanāmi virzītos uz priekšu. Tāpat kā zāles augšanu ik brīdi neredz, tā ari jaunais spirāles loks nepārsteidz apziņu. Cilvēka prāts taču nespēj sevī ietvert ugunīgo uzbūvi, tādēļ ir lietderīgi dot tam tik, cik tas spēj uzņemt. Nesamērīguma sekas ir kroplas, un neviens nedrīkst savas tumsonības dēļ vairot Pasaulē kroplības. Uzbūvei jābūt harmoniskai, tādēļ ir pamācoši salīdzināt Mācības dotos pakāpienus - veidojas tik nozīmīgās augšupejas kāpnes.

   274. Ja cilvēks jums teiks: "Esmu izdarījis visu, kas ir manos spēkos,"- neticiet; viņš taisnojas un tajā pašā laikā arī sevi ierobežo. Kad cilvēks iedomājas, ka viss jau ir izsmelts, tieši tad viņš zaudē glābjošās ieejas atslēgu. Bieži aiz slinkuma vai nezināšanas cilvēki atsakās no labākajiem risinājumiem. Cik reižu Mēs neesam atgādinājuši par sirds enerģijas neizsme-ļamību, taču cilvēks pats var to noslēgt un liegt sev labāko iespējamību. Būtībā paziņojums par visiem izsmeltajiem spēkiem galu galā ir arī iedomības pilns. Vai tikai sevis paša žēlošana neliek atkāpties un mazgāt rokas nevainībā? Cilvēks bieži sevi žēlo un noslēdz pieeju Augstākajiem Spēkiem.
   Kad cilvēki apzināsies enerģiju mijattiecības, viņi atradīs savas neuzvaramības balstu.

   275. Jūs gluži pareizi pievēršat uzmanību auras atvairītajiem triecieniem. Tikai nedaudzi saprot šādus domu uzbrukumus. Šādas parādības cilvēki parasti piedēvē nejaušiem fiziskiem cēloņiem, bet attīstīta apziņa pat miegā izpratīs īsto cēloni. Apziņa ir drošs vairogs. Aura un apziņa veido aizsardzības bruņas.

   276. Cilvēki parasti izvairās no vārda vienotība - viņi baidās no tā. Tajā pašā laikā viņi daudz runā par līdzjūtību, bet aizmirst, ka abi šie jēdzieni ir identiski - viens bez otra nav iedomājami. Tieši tāpat ari citus jēdzienus cilvēki cenšas aizstāt ar mazāk atbildīgiem. Līdzjūtība var aprobežoties ar vārdiem, bet vienotībai jāizpaužas darbībā. Mazdūšīgos biedē ikviena darbība. Viņi negrib saprast, ka katra līdzjūtības pilna doma jau ir stipra darbība, ja vien doma ir pienācīgi izteikta. Bieži vien līdzjūtība aprobežojas ar tukšu skaņu. Tad neveidojas ne radoša doma, ne darbība. Līdzjūtību ir nokāvis domas trūkums, vienotību sadragājusi bezdarbība. Cilvēks baidās no atbildības, bet līdz ar to kļūst cietsirdīgs.

   277. Augstākās enerģijas daļiņām, kas ir ikviena cilvēka organismā, attiecīgi jābūt ari citās Dabas valstībās. Dzīvnieku valsts un augu valsts prot saglabāt enerģijas daļiņu ari Smalkajā Pasaulē, īpaši daži dzīvnieki, kas bijuši cilvēku tuvumā, saglabā zināmu saikni ar smalkā iemītnieka organismu. Ieteikdams būt žēlsirdīgiem pret dzīvniekiem, domāju par to, ka labāk ir sastapt mazus draugus nekā ienaidniekus. Visās lietās, protams, jāsaglabā samērīgums, citādi var iegūt kaitīgus dzīvnieku izstarojumus.
   Tāpat tad, kad norādu uz augu barības lietošanu, cenšos pasargāt smalko ķermeni no piesātināšanās ar asinīm. Asinis ļoti spēcīgi piesātina blīvo un pat smalko ķermeni. Asinis ir tik nevēlamas, ka pat ārkārtējos gadījumos Mēs atļaujam lietot tikai saulē kaltētu gaļu. Var ņemt arī tās dzīvnieku ķermeņa daļas, kur asins substance ir pilnīgi pārstrādāta. Tādējādi augu barība ir nozīmīga ari dzīvei Smalkajā Pasaulē.

   278. Bieži jautā - vai dzīvnieki saglabā savu izskatu Smalkajā Pasaulē? Tas notiek reti, jo apziņas trūkums tos bieži padara bezveidīgus - reizēm ir miglainas aprises, tādi kā enerģijas impulsi, tomēr bieži pat neuztverami. Dzīvnieki, protams, pieskaitāmi Smalkās Pasaules zemākajiem slāņiem. Tāda tumsa var iedvest bailes ar saviem neskaidrajiem tēliem. Uzskatu, ka cilvēka ķermenim nav jāpaliek šajos slāņos, taču cilvēki pēc savas apziņas nereti līdzinās dzīvniekiem.

   279. Smalkā Pasaule ir pilna ar dzīvnieku pirmveidoliem, taču tos saskata tikai stipra apziņa. Protams, tādu dzīvnieku pārstāvju sugas ir neskaitāmas - no visaugstākajām līdz tādām, kas sairst kā pīšļi. Nevajag domāt, ka visiem Smalkās Pasaules iemītniekiem ir vienāda redzes spēja.
   Laba, asa redze nāk no apziņas skaidrības, tādēļ no sākuma līdz beigām Mēs ieteicam rūpēties par skaidru apziņu. Jau sen ir teikts, ka labais nemājo duļķainā akā.

   280. Var pārliecināties, ka uz Zemes vienlaikus dzīvo ļoti atšķirīgas būtnes - sākot ar pirmatnējiem mežoņiem un beidzot ar visizsmalcinātākajiem domātājiem. Dažs apgalvos, ka uz Zemes ir paleolīta periods, bet cits centīsies pierādīt, ka ir jau sācies Zelta laikmets, - un abi atsauksies uz acīmredzamību. Arī kosmogoniska rakstura apsvērumos nav jābrīnās par visai atšķirīgu periodu saskaršanos. Tik daudzveidīgs ir Visums savā diženajā Bezrobežībā.

   281. Jānovēro pūļa psihiskā enerģija. Var konstatēt, ka spēki palielinās augošā progresijā, proti, kur divus apvieno viena doma, tur ir triju spēks. Taču nedrīkst aizmirst, ka katra pretdarbīga doma noēd daudz apkārtējās enerģijas, tāpēc tik reti var vērot sekmīgu vienotību. Viens zirgs var aizkavēt visu karavānu, un labas sekas būs izjauktas. Par jaunu tiks noausts labāko enerģiju audums, taču cilvēce neapdomīgi šķiež tai lemtos sasniegumus. Tā var viegli gūt apvienotu enerģiju vērtības izpratni. Tā nav abstrakcija, tā ir pati fiziskākā realitāte.
   Cilvēki grib visu iekarot un piesavināties, bet domas spēks viņiem ir tukša sapņošana! Tā tiek izšķiesti patiesie dārgumi.

   282. Melis vēl ir pārliecināts, ka viņa melus neatklās. Slepkava domā, ka viņa noziegums paliks noslēpums. Dažkārt dzird, ka tiesā izmanto suģestiju un psihisko enerģiju, bet tie ir tikai atsevišķi mēģinājumi un dabiskās iespējas cīņā ar ļaunumu netiek apzinātas.

   283. Ļaunumam kā haosa izpausmei ir jāpretojas. Veselas valstis aizsargājas no okeāna, kas spēj tās uz visiem laikiem applūdināt. Visas tautas apvienotie pūliņi rada apbrīnojamas aizsargbūves. Tā ari haoss var aprit visu tautai piederošo. Ir jāsaprot, ka haosa viļņi iespiežas cilvēces apziņā. Evolūcija ir haosa pretstats. Nebūsim kurli pret haosa dārdiem!

   284. Cilvēkiem nākas krietni saņemties, lai izteiktu visvienkāršāko likumu: "Lai svētīti šķēršļi - ar tiem mēs augam." Pārbaudījumus diezgan viegli pieļauj tik ilgi, kamēr tie nav sākušies. Neviens negrib paātrināt virzību, pārvarot šķēršļus.
   Taču vēl grūtāk cilvēcei ir klausīties par ciešanu derīgumu. Cēlonis nav tas, ka daži baidītos no sāpēm vai neērtībām, bet viņi nespēj aptvert dzīvi ārpus esamības uz Zemes. Viņi labprāt pacieš neērtu guļasvietu rītdienas svētku labad, bet samērot zemes dzīvi ar Bezrobežību nevēlas.
   Šausmas Bezrobežības priekšā ir vislielākais negods domājošai būtnei.

   285. Kā gan radīsies doma par Bezrobežību, ja cilvēks sevi ierobežo ar zemes dzīves esamību? Neviens nepalīdz bērnam gaiši ielūkoties nākotnē, tāpēc arī darbs ir kļuvis par lāstu. Tiesa, cilvēku mūžs kļūst garāks, bet ko tas dod, ja viņi joprojām nekā nezina par Bezrobežības diženumu?

   286. Un vēl viena liksta kavē cilvēka augšupgaitu - viņš neievēro to, kas notiek ap viņu pašu, viņam vajadzīgs kaut kas svešāds. Vienīgi svešais ietekmē, bet pats vērtīgākais, tuvais uzmanību nepiesaista un iztēli nerosina. Tāda nesamēroja-mība ir nezināšanas sekas. Viss ir pamatīgi jānovēro. Tāds stāvoklis ir ļoti parasts, taču attīstītai apziņai šī aprobežotība jānovērš.

   287. Psiholoģija ir zinātne par domu. Domas izpēti nedrīkst ierobežot ar vienu tautu vai vienu tautas slāni. Salīdzinot dažādu tautu apziņas, tiks gūtas pārsteidzošas atziņas. Var pamanīt, cik lielā mērā domas potenciāls ir neatkarīgs no ārējās civilizācijas. Tāpat var pārliecināties, ka bagātība nebūt nav domas ceļabiedre. Paši grūtākie apstākļi veicina domas padziļināšanos. Līdzekļu trūkums sekmē apziņas izsmalcināšanos.
   Vēsture rāda, kā izveidojās patieso domu ligzdas, tātad zinātne par domu ir zinātne par Esību. Domas izpēti nedrīkst sarežģīt ne ar kādiem ierobežojumiem. Turklāt šai zinātnei jābūt mūžam dzīvai, jo doma vibrē un dzīvo izplatījumā pastāvīgi. Pievēršanās domu izpētei aizvedīs pie tā saucamo fenomenu izpratnes, bet šie fenomeni nav nekas cits kā vien neizzināta psihiskā enerģija tās dažādajās izpausmēs.

   288. Pilnīgi nepieļaujamas ir kaitnieciskās un žēlošanās lūgsnas. Kliegdams: "Par ko?", cilvēks nedomā ne par pagātni, ne par nākotni. Viņš atraujas no Augstākajiem Spēkiem, it kā Tos vainodams. Nožēlojams ir ari cilvēks, kurš rosina Augstākos Spēkus uz kaitniecību. Gan augstprātība, gan tumsonība skan, kad cilvēks nevis cenšas saplūst ar Augstākajiem Spēkiem, bet gan mēģina Tos ievirzīt uz naida un nežēlības ceļa.

   289. Var sastapt visdīvainākos mēģinājumus izpētīt domu pārraidi no attāluma. Ap rokas delnas locītavu apsēja novaskotu zīda diegu un ar šo pavedienu savienoja divus atstatu esošus cilvēkus, īpaša uzmanība tika veltīta zīda tīrībai un vaska augstai kvalitātei. Daudz prātoja par to, kā labāk izolēt pavedienu virs zemes, bet vismazāk atcerējās to, ka psihiskajai enerģijai nav vajadzīgs ne diegs, ne vasks. Cilvēkiem likās, ka tieši mehāniskie palīglīdzekļi nodrošinās veiksmi. Taču šīs metodes pirmais ieteicējs pavedienu uzskatīja vienkārši par simbolu, uz ko koncentrēt uzmanību.

   290. Ja pastāv domu pārraide no attāluma, tad jābūt iespējamai ari šādu domu pārtveršanai izplatījumā. Šo apstākli tiešām nedrīkst aizmirst. Bez svešu domu iekļūšanas kā Zemes, tā Smalkajā Pasaulē ir iespējami tādi apstākļi, kas veicina domu pārtveršanu. Auru vienādība var domu piekļūšanu atvieglot: ja cilvēki ilgi dzīvojuši kopā vai sarakstījušies, viņi spēj iejaukties strāvā. Ja šādi cilvēki kļuvuši bīstami, auru saikne ir jāpārtrauc. Šāda iedarbība nevar būt pēkšņa, citādi tā atsauksies uz veselību. Ikvienam šādam procesam jānotiek dabiski.

   291. Itin visas nelīdzsvarotības jāizskauž dabiskā ceļā. Ar pavēli vai vardarbību nevienu kaismīgu nelīdzsvarotību nevar izbeigt. Stipru tiltu cels uz izsmalcinātas apziņas pamatiem dibināta virzība. Jāiepazīst derīgums, tad arī iestāsies pareizā evolūcija. Taču bez apzināšanās nav iespējams uzveikt zemes dzīves zemākās kaislības.
   Zemi ietverošā sfēra ir cilvēku kaislību pieblīvēta. Nekādi spēki neizkliedēs šo pašas cilvēces radīto miglu. Tādēļ gan saskaņa, gan krāsa, gan labākās domas ir kā pretinde haosa izraisītajai sērgai.

   292. Sevišķi smagu strāvu laikā Skolotāja uzdevums ir atgādināt, kādi ir tie apstākļi, ar kuriem jācīnās. Nevajag domāt, ka šie pastiprinātie atgādinājumi ir mājiens uz aizmāršību, gluži otrādi - tiem tikai jāspēcina, kad notikumu sarežģītība it kā aizklāj ceļa skaidrību.
   Notikumu sarežģītība pastāv visa izpaustā sadursmē ar haosu jeb Gaismas sadursmē ar tumsu. Vissīvākajā Kaujā var saskatīt loti daudzas pārejas pakāpes, un saprotama ir to neizpratne, kuri neorientējas smalkākajos virzienos. Ap varavīksni ir daudz dažādu staru lūzumu.

   293. Ja izpētītu izplatījuma nokrišņus pilsētās, indīgo vielu vidū atrastu ari kaut ko imperilam līdzīgu. Šo indi piesardzīgi novērojot, var pārliecināties, ka tā nāk no ļaunuma pilnas elpas. Bez šaubām, ļaunuma piesātināta elpa ir kaitīga. Ja uzbudinoties organismā nogulsnējas inde, ja indīgas var kļūt siekalas, tad ari elpa var kļūt par indes nesēju. Jāparedz, cik daudz dusmu tiek izelpots, kādu ļaunuma daudzveidību var radīt jauni indes savienojumi milzīgos ļaužu pūļos! To vēl pastiprina dažādi trūdošas pārtikas un visvisādu atkritumu izgarojumi, kas klīst pat pa galvaspilsētu ielām. Ir laiks parūpēties par pagalmu tumšo kaktu tīrību. Tīrība vajadzīga kā pagalmā, tā cilvēka elpā. Saniknotu cilvēku izelpotais imperils ir tāda pati netīrība, tie paši apkaunojošie atkritumi. Ir jāiekaļ cilvēku apziņā, ka jebkuri atkritumi var inficēt tuvākos. Morālas pūšanas atkritumi ir sliktāki par visiem izdalījumiem.

   294. Ja cilvēks pats sevī ražo indi, to nekas nevar attaisnot, un tas ir pielīdzināms slepkavībai un pašnāvībai. Pat vismazāk attīstītie cilvēki sajūt, kad ienāk tāds indes nēsātājs. Ar viņu kopā ienāk gan sarūgtinājums, gan nemiers, gan bailes. Cik daudz fizisku slimību uzliesmo imperila iespaidā - it kā organismā būtu ielavījies dedzinātājs.

   295. Ātrums, kādā domas tiek pārraidītas no attāluma, ir gluži neticams. Taču ir apstākļi, kas pat šo zibenīgo enerģiju bremzē, - tā ir imperila saindēta atmosfēra. Domas novērojumi var dot nozīmīgus secinājumus - kā attiecībā uz fizisko, tā garīgo. Var redzēt, kā ļauna doma rada imperilu - fizisku vielu, pēc tam šī viela iejaucas psihiskajā pārraidē un var pat traucēt steidzama sūtījuma saņemšanu. Tā imperils var konsekventi sarežģīt domu sekas. Ievērojiet to, ka imperilu rada patība, bet pēc tam tas iedarbojas uz plašām masām. Tātad patība ir noziegums ne vien pret tās nesēju, bet arī pret tautu.
   Daudz jo derīgu novērojumu var gūt eksperimentos ar domu. Tieši šādas pārdomas ir cīņa pret patību. Katra patības ierobežošana jau ir virzība uz priekšu.

   296. Notikumu atsaukšanai atmiņa tiek lietotas daudzas primitīvas metodes. Var izlasīt par to, ka kāds valdnieks vairākkārt noliecis galvu līdz ceļiem, lai asinsrites maiņa veicinātu snaudošās atmiņas atmodu. Ir zināms, ka vientuļnieki sev sita pa krūtīm, lai iedarbotos uz" kausu". Daudzie piemēri parāda, ka fiziskā asinsrite ir saistīta ar psihiskajām funkcijām. Tālab jo vairāk jāciena zinātne, kura aplūko dzīvības fizisko pusi un līdz ar to atklāj jaunu, garīgu, visai Esībai piemītošu saikni.

   297. Labs darba rīks visās pārbaudēs tikai uzrādīs savas jaunās īpašības. Patiesi, viss kvalitatīvais no pārbaudēm nebaidās. Katra pārbaude ved saskarē ar jauniem apstākļiem, kuri varēja palikt ari nepamanīti. Kas baidās no pārbaudes, tas ir gļēvs tumsonis. Ja cilvēks sirdī ir gatavs uzņemties visus dzīves eksperimentus, tas nozīmē, ka viņš spēj domāt par virzību uz priekšu. Viņš spēj atšķirt labo no kaitīgā.
   Kāds prieks ir ziedot sevi Vispārības Labumam - nevis abstraktai, bet apzinātai virzībai uz priekšu.

   298. Mēs bieži pieminam ārstus un zinātniekus, taču nevajadzētu domāt, ka, runājot par Augstāko Pasauli, nebūtu pieminami ari citi darbinieki. Vai gan likuma sargātāji un tiesneši var piemērot zemes dzīves likumus, ja viņiem nav sajēgas par Visuma likumiem? Kā viņi noteiks zemes dzīves tiesības, ja nedomās par taisnīgumu visas pasaules mērogā! Nedrīkst izolēt Zemi no citām Pasaulēm; jāsaprot Zemes un Smalkās Pasaules mijiedarbība. Nedrīkst aprobežoties ar kaut kādiem nejaušiem, novecojušiem lēmumiem, kas neatbilst realitātei. Katram laikmetam ir savas īpatnības, un bez priekšstata par evolūcijas stāvokli spriedums var būt netaisns. Tā tiesnesis uzņemas lielu atbildību, lai paliktu pasaules taisnīguma virsotnē.

   299. Ari celtniekiem jāsaņem bagātinoša iedvesma no Pasaules Izzināšanas dārgumu krātuves. Zinības spārnota dzīve veido laikmeta stilu. Cik lieliskas ir celtnes, kurās ietverta doma par daili. Var redzēt, ka veseli laikmeti ir izcēlušies ar celtniecisku iedvesmu. Pati celtņu kvalitāte jūtama materiāla izturībā. Radītājam jāpazīst ari izturīgi celtniecības materiāli. Vai celtnieks var noliegt Augstāko Pasauli?

   300. Ir lieki stāstīt par tiekšanās jēgu uz Augstāko Pasauli dzejniekiem, mūziķiem, gleznotājiem, tēlniekiem, dziedoņiem, jo viņu Dailes izpausmes pamatojas iedvesmā. Kurš gan spēj iezīmēt robežu starp iedvesmu un Hieroiedvesmu? Šāda robeža nav samanāma. Katrā iedvesmā ir daļiņa no Hieroiedvēsmas. Tikai pati sirds spēj noteikt sajūsmas pakāpi. Pats Dailes radīšanas dalībnieks var nojaust, kad pāri zemes dzīves izpausmēm nolaižas Vadošā Sākotne. Tāpēc lieki ir pārliecināt Dailes kalpotājus par tās virsotnēm.
   Kurš neizjūt trīsas, apzinoties radošo Daili, tas nevar darboties jaunrades laukā.

   301. Ari pārējās cilvēka darbības jomas nevar nošķirties no Augstākās Sākotnes. Zemkopja darbs nevērtīsies plašumā, ja viņš būs dienas algādzis. Katram darbam ir sava radošā joma. Zemes doma piesaista Zemei, bet evolūcija sevī satur ari Augstāko Sākotni.
   Būtu jāuzraksta grāmatas par dažādām darba jomām. Tajās jāsalīdzina ierobežotais verga darbs ar apgaroto un bezrobežīgo darbu. Pilnīgi zinātniski jāparāda, kādas iespējas paveras, uzlabojot darba kvalitāti. Ikdienības nomākti cilvēki zaudē apredzēs plašumu. Cilvēka acis arī nespēj uzreiz aprast ar gaismu. Lai zinātne visnotaļ palīdz paplašināt redzesloku.

   302. Dzīves sīkumos var pamanīt, cik daudz kosmisko viļņu pieskaras Zemei. Vienīgi nejēgas var noliegt to, ka diženās strāvas ļoti bieži izurbjas cauri izplatījumam. Notikumi var būt iepriekš norādīti, taču svarigi ir ari izpētīt to saikni ar psihiskajām un fiziskajām parādībām. Ari bez astroloģijas, vienīgi novērojot Dabu, var salīdzināt fizisko parādību un notikumu mijattiecības.
   Cilvēce rada vairāk, nekā parasts domāt.

   303. Ir jāpasaka cilvēkam - nepadari sevi vāju: neapmierinātība, šaubas, sevis žēlošana aprij psihisko enerģiju. Aptumšots darbs - tas ir drausmīgs skats! Var salīdzināt gaismu nesoša darba sekas ar aptumšota darba sekām, kad cilvēks ir apzadzis pats sevi.
   Uzskatu, ka zinātnes pienākums ir palīdzēt ari šajā gadījumā. Jau ir aparāti asinsspiediena mērīšanai, tāpat būs ari aparāti nomākta vai apgarota organisma stāvokļa salīdzināšanai. Var pārliecināties, ka cilvēks, kurš nav padevies triju minēto odžu ietekmei, strādā desmitkārt labāk, turklāt viņš saglabā imunitāti pret visām slimībām. Tā vēlreiz var uzskatāmi pārliecināties par to, ka psihiskā sākotne valda pār fizisko.
   īpaši pašlaik var redzēt, cik daudz ļaunuma sev nodara cilvēce. Katra doma ir vai nu celsmes akmens, vai inde sirdi. Nevajag domāt, ka, runājot par pašsaindēšanos, Mēs norādām uz kaut ko jaunu. Nē, šī patiesība ir tikpat veca kā Pasaule! Bet, kad kuģis taisās grimt, tad kopīgam darbam jāmobilizē visi spēki.

   304. Zemes dzīves rūpes ir kā no kalna brūkoši akmeņi - jo zemāk, jo straujāks to kritiens. Vai tad nav labāk uzkāpt pašā virsotnē, kur nav brūkošu akmeņu? Augšuptiekšanās pārveido arī laicīgās rūpes. Kaut ari tās paliek, tomēr mainās to jēga.
   Tā var uzzināt, cik loti virsotne ir noderīgāka par aizu.

   305. Apsēstība un pašsaindēšanās ir tuvi kaimiņi. Kā vienu, tā otru cilvēki vienlīdz maz atzīst. Pašsaindēšanās gadījumā viegli iespējama apsēstība, bet apsēstības laikā nenovēršami notiek pilnīga saindēšanās. Daži apgalvo, ka apsēstības gadījumā viņu veselība ne vien nepasliktinoties, bet pat uzlabojoties. Tie ir dziļi maldi - tikai nervu sasprindzinājums rada šķietamu veselību. Un svešas psihiskās enerģijas ielaušanās katrā ziņā atver ieeju dažādām infekcijām. Apsēstība nav psihisms, tā skar visu organismu. Sacīsim precīzi - apsēstība ir ne vien psihiska slimība, bet ari visa organisma sērga. Daudzu epidēmiju pamatā ir apsēstība. Tumšais nemācējs, protams, neraizēsies par savu piekritēju veselību. Katra slimība jau ir trūde, kas tīkama tumsai. Divas psihiskās enerģijas nevar ilgi kopā dzīvot. Var gan būt periodiska apsēstības pavājināšanās - tādu metodi lieto apsēdēji tad, ja tie savu upuri vērtē augstu.

   306. Labākais līdzeklis pret apsēstību ir pievēršanās Augstākajai Pasaulei. Domas par Augstāko Pasauli ir labākā pretinde. Cildenas domas ne vien ietekmē nervu vielu, bet ari attīra asinis. Eksperimenti ar asins sastāvu atkarībā no domāšanas kvalitātes ir ļoti zīmīgi.

   307. Patiesi, atmosfēra ir smaga. Pie Mums manāms, ka zemākie slāņi ap Zemi kļūst blīvāki. Cēloņu ir daudz, taču nevar būt tā, ka kauja paliktu bez sekām. Tādēļ jo vairāk jāsaudzē veselība un vispār visās lietās jābūt piesardzīgiem.
   Kad runāju par vienotību, ar to domāju ne vien garīgo nepieciešamību, bet arī fizisko veselību. Šo pēdējo apstākli cilvēki negrib izprast, tikai vēlāk sūdzas par bēdīgām sekām.

   308. Atveseļošanās laikā var novērot, ka reizēm kaut kas šo procesu kavē. Varētu domāt, ka pats slimnieks ar savu noliedzošo attieksmi aiztur organisma atlabšanu, taču var pārliecināties, ka pastāv ari citi, ārpus cilvēka esoši cēloņi. Izplatījuma strāvas ir spēcīgas jebkuru reakciju rosinātājas. Slimnīcās, kur ir daudz indivīdu, prasmīgi jānovēro, kāpēc vienas un tās pašas zāles iedarbojas dažādi. Daudzi atminējumi būs rodami izplatījuma apstākļos. Nevajag domāt, ka skaidra, zila debess jau norāda uz derīgām strāvām. Var būt ari tā, ka draudīga, apmākusies debess atnesīs labākas strāvas.
   Izplatījuma strāvas maz tiek novērotas, maz vērības tiek veltīts dažādiem cilvēku noskaņojumiem. Nevar visu izskaidrot ar domām, kas piesātina izplatījumu. Pastāv taču ari tālo pasauļu smalkākie ķīmismi, un tādas strāvas nonāk saskarē ar zemākajiem pārzemes slāņiem. Var iedomāties, kādi savienojumi var rasties! Cilvēks arī šajā gadījumā maz rūpējas par savu tuvāko.

   309. Pasekojiet tam, kā pēdējo piecdesmit gadu laikā attīstījusies zinātne, - var pabrīnīties par zināšanu pieaugumu. Skolās uzskatāmi jāparāda, kāda bija zinātne pirms piecdesmit gadiem un kāda tā ir tagad. Šāds pārsteidzošs salīdzinājums var cilvēcei atvērt acis uz nākamības iespējām. Cilvēki nedrīkst būt tik tumsonīgi, lai aizliegtu zināšanu attīstību. Tas nav cilvēks, kas vajā zinātni! Atkārtosim šo pārmetumu neskaitāmas reizes, līdz nekaunēsies ari galīgi savecojusi domāšana.
   Šāds atgādinājums ir jo vairāk vajadzīgs tāpēc, ka zinātne pat savā straujajā izaugsmē tomēr nav izpildījusi pat ne desmito daļu no tā, kas tai bija šajā laikā jāpaveic. Daudzi cēloņi saistīti ar cilvēces kūtrumu. Un tomēr ir skumji, redzot, ka netiek pienācīgi novērtēti labākie zinātnes virzītājspēki. Cilvēki grib izpētīt izplatījumu: pieticīgas ekskursijas atmosfērā, teleskopiski eksperimenti, spīdekļu novērošana, taču viss griežas kā apburtā aplī, jo nav atzīta psihiska enerģija. Bez tas pat visdrosmīgākais lidojums būs tikai bērna rotaļa. Bez psihiskās enerģijas izplatījuma ceļus nevar saskatīt.
   Tas pats notiek visās zinātnes jomās. Nav saprātīgi ignorēt augstāko enerģiju. Gluži kā reliģiju karu un vajāšanu laikos drosmīgajiem un tālredzīgajiem pētniekiem jāslapstās kā alķīmiķiem no inkvizīcijas. Tāds apkaunojošs stāvoklis nav pieļaujams.

   310. Nedomājiet, ka atgādinājums par inkvizīciju ir nevietā. Diemžēl tas attiecināms uz daudz ko. Dažādas dzīves puses atrodas zem inkvizīcijas spiediena. Proti, tumšā sākotne padara vārgus labākos pasākumus. Tumsa perinās kā būdās, tā pilīs.
   Nemierināsim sevi ar to, ka gan jau kādi prāti kaut ko izdomās. Cilvēcei pašai ir jādomā, kopīgi jātiecas pēc panākumiem. Nedrīkst pieļaut, ka tumsonības haoss, tērpies greznās drānās, ielaužas un ņirgājas par izzināšanu.

   311. Lai pētītu atmosfēras apstākļus, dažādās zemēs iekārto īpašas stacijas. Liela nozīme ir tieši tam, ka apstākļi tiek novēroti dažādās vietās.
   Gluži tāpat vajadzētu koordinēt psihiskās enerģijas izpausmju novērojumus dažādās zemēs. Reizēm visattālākajās vietās vienlaikus uzliesmo gara pacēlums, kas norāda uz kaut kādiem augstākiem cēloņiem. Tāpat vērojama arī nomāktība, kas izpaužas visatšķirīgāko cilvēku vidū. Šādas masveida parādības ir jāpēta. Taču nav tādas organizācijas, kas šo tik svarīgo uzdevumu uzņemtos. Varbūt atradīsies atsevišķi novērotāji, kuri saprot, cik nozīmīgs ir šāds salīdzinājums, taču viņu pūliņi paliks izolēti un nogrims mulsuma un šaubu okeānā. Liekas, pastāv Augstākajai Gudrībai veltītas Biedrības, bet tām nav zinātnes nodaļu.
   Lai rūpīgi atzīmētu un salīdzinātu psihiskās enerģijas parādības, nepieciešama visu tautu sadarbība. Tāds vispasaules pasākums parādīs Augstākās Enerģijas vienotību. Tikai ar šādiem novērojumiem var dabiski nonākt līdz skaidram priekšstatam par Augstāko Pasauli.
   Kādā valodā, ar kādiem vārdiem lai piekļūst cilvēkiem tā, lai viņi saprastu, kur slēpjas viņu veiksme!

   312. Tiešam briesmīgs ir šis laiks, taču ļaužu vairākums neizjūt notiekošā cēloņus. No visām bazūnēm var skaļi vēstīt: "Armagedons!", bet cilvēki tikai pajautās: "Cik maksā mārciņa armagedona?" Nekad vēl nav bijis tik liels niecīgā un diženā sajaukums. Varētu cerēt, ka cilvēki, ja ari nesaprot, tomēr vismaz Kaujā netraucēs, taču viņi traucē, un vistaisnākie celi kļūst līkumaini.

   313. Daudz ir nepateicības. Ieteicu ari jums iekrāt nākotnei pacietību kā pret nepateicību, tā ari pret tumsonību. Svešie bieži vien ir rūpīgāki, tāpēc Mēs vispirms atzīmējam cilvēkus pēc viņu pateicīguma pazīmes.

   314. Ikviens var novērot psihiskās enerģijas parādības jebkurā vietā un laikā. Jākoncentrē uzmanība un kaut vai īsi jāatzīmē pamanītās izpausmes. Tādu piezīmju vidū droši vien būs ari nevajadzīgas, taču par to nav jāuztraucas. Pierakstiem ir milzīga nozīme, jo psihiskās enerģijas izpausmes ārkārtīgi ātri aizmirstas. Ik dienas notiek kaut kas neparasts. Nevajag uzskatīt, ka nozīme ir vienīgi kādām ārkārtējām parādībām. Dažreiz domas uztveršana vai vajadzīgo lappušu atrašana var ļoti uzskatāmi liecināt par psihiskās enerģijas darbību. Turklāt uzmanības koncentrēšana veidos ari pacietību - īpašību, kas pētniekam ir tik nepieciešama.

   315. Jums ir plaša sarakste ar draugiem dažādās zemēs. Ja arī jūsu draugi uzsāks tādus pašus pierakstus par psihisko enerģiju, tad viegli var rasties ne vien nozīmīgu faktu, bet ari individuālās attieksmes salīdzinājumi. Raksturīgu nokrāsu piešķirs gan klimatiskie apstākļi, gan vietējie notikumi. Šādos pierakstos var vērot visu dzīves apstākļu daudzveidību. Uzņēmības pilna, neatslābstoša uzmanība palīdzēs novērojumus padziļināt.

   316. Pareiza ir doma pierakstīt dažādus, cilvēcei noderīgus konstatējumus. Evolūcija prasa visās lietās jaunas formas. No apstākļiem, kas izveidojušies, jāizdara pareizi secinājumi. Zināšanu robežas paplašinās. Starp zinātnes nozarēm rodas jaunas mijattiecības. Daudz kas tāds, kas vēl nesen šķita nošķirts, izrādās, aug no vienas saknes. Rodas vajadzība pēc jauniem sadarbības veidiem. Jāizpēta līdzšinējais iedalījums, lai to aizstātu ar lietderīgāku. Tāda vajadzība pastāv visas dzīves jomas -o no filozofijas un ticības līdz pašām praktiskākajām zinātnēm.
   Lietodams vārdu praktiskās, vados nevis no vārda jēgas, bet tikai izmantoju parasto, pieņemto izteiksmes veidu. Realitāte taču stāv ļoti tālu no tā sauktā praktiskuma. Prasme atšķirt, kādā mērā realitāte apsteidz mehānisko priekšstatu par dzīvi, iemācīs saprast, kāda atjaunotne nepieciešama cilvēcei, lai evolucionētu.
   Nevajag bēdāties, ja daži vajadzīgi iestādījumi netiks uzreiz atzīti. Lai strādā doma. Cilvēki nespēj sekot domas lidojumam, un tomēr doma vada Pasauli.

   317. Var jautāt - kas gan kopīgs ir Auni un derīgiem iestādījumiem? Kā viens, tā otrs ir harmonijas izpausme - tādā kārtā cildeni jēdzieni nevar tikt šķirti. Vienīgi aizsprie-dumainība var tā apstulbot, ka ceļi uz Vienotību kļūst nesaredzami.

   318. Dažkārt cilvēki savā aprobežotībā nonāk tik tālu, ka spēj it visu padarīt niecīgu. Visaugstākā Saruna viņiem ir tikpat kā putraimi dzirnavās! Visdažādākā māņticība vājina tiekšanos. Šī sērga ieperinās pat galēji pretējos cilvēkos.
   Ir teikts par Vidusceļu jeb Zelta ceļu, bet labāk runāt par Taku - tik šaura ir eja starp briesmoņiem.

   319. Daudz pūķu uzglūn, lai aizkavētu jebkuru augšupeju. Daudzkrāsaini ir šie briesmoņi! Viens no vispretīgākajiem ir pelēkais allažības pūķis. Tas pat no Visaugstākās Sarunas lūko izaust tukšu, pelēku tīmekli. Taču cilvēki pat ikdienībā prot saglabāt atjaunotnes svaigumu. Katru dienu cilvēki nomazgājas un rod spirgtumu pirms nākamā darba. Tāpat arī garīgā nomazgāšanās nedrīkst kļūt par putekļainu skrandu. Tikai nedaudzi prot uzveikt allažības pūķi. Taču šādi varoņi desmitkāršo savus spēkus un katru dienu paceļ pret Padebešiem savu jauno skatienu.
   Ja pastāv Bezrobežība, tad ari cilvēka garam nav allažības mirkļa. Prieks var rasties no sajūtu neparastuma. Bet Augstākā Saruna nedrīkst kļūt parasta. Garlaicību izraisa nevis Bezrobežība, bet gan cilvēku aprobežotība.
   Neļausim gavilēt pelēkajam pūķim - viņš taču nepavisam nav stiprs, un viņa pretīgums pastāv vienīgi ikdienības nejēdzībā. Kur ir novākti netīrumi un novērsta nekārtība, tur pelēkais pūķis pastāvēt nevar.
   Tā uzveikt ikdienību nozīmē godāt Augstāko Pasauli.

   320. Kam patīk eksaktās zinātnes, tam ari jāprot tās saņemt. Daudzi runā par savu uzticību eksaktajām zinātnēm, bet patiesībā katru faktu ietērpj raibajās aizsprieduma skrandās. Viņi nesajūt savu premisu nerealitāti. Viņi gan prot sūdzēties par novērojumu izdarīšanai nepieciešamo materiālu trūkumu, bet tajā pašā laikā atstāj neievērotus vienreizējus notikumus. Pasauli viņi grib iegrozīt atbilstoši kuņģa gremošanas stāvoklim. Viņi novērsīsies no pašas spilgtākās parādības, ja tā neatbildīs viņu noskaņojumam. Bet vai tad tāds ir eksaktās zinātnes ceļš? Kur tad ir pacietība? Kur labvēlība? Kur nenogurdināmība? Kur vērīgums? .Kur uzmanība, kas vārtus atver?
   Nepagursim daudzināt, ka visi vārti atveras tur, kur nav žēlošanās, neapmierinātības un noliegsmes.

   321. Smilšu vētras ir sērgu perēkļi. Jāievēro, kur iet pāri šo briesmīgo kaltētāju viļņi. Nav lietderīgi pieļaut tādus postījumus. Tauta var taisnīgi tiesāt tos, kuri pieļāvuši dzīves izpostīšanu. Simtiem gadu cilvēki veicina atmosfēras zemāko slāņu pil-dīšanos ar sairuma daļiņām.
   Vai nav pienācis laiks padomāt par psihiskās enerģijas un apkārtējās atmosfēras slāņu savstarpējām attiecībām? Nedrīkst saindēt veselu paaudžu psihisko enerģiju! Cik daudz brīnišķīgu dvēseļu aiziet bojā tādēļ, ka planēta tiek saindēta!

   322. Darba ritms ir pasaules rota. Darbs - tā ir uzvara pār allažību. Katrs darbarūķis ir cilvēces labdaris. Iedomāsimies Zemi bez darbīgiem cilvēkiem un ieraudzīsim atgriešanos haosā. Nesalaužamu neatlaidību kaldina darbā; tieši ikdienējs darbs ir dārgumu uzkrāšana, īstens strādātājs mīl savu darbu un izprot sasprindzinājuma nozīmi.
   Esmu jau agrāk nosaucis darbu par lūgšanu. Augstāko vienotību un darba kvalitāti rada ritmiskums. Labākā darba kvalitāte audzē Dailes ritmu. Ikviens darbs sevī ietver Dailes izpratni.
   Darbs, lūgšana un Daile ir Esības kristāla diženuma šķautnes.

   323. Paveicis darbu, cilvēks ir gan labāks, gan iecietīgāks. Daudzas pilnīgošanās notiek strādājot. Darbs - tā ir evolūcija!

   324. Darīt labu - tam vajadzētu būt tik dabiskam cilvēka stāvoklim, ka par šādu sūtību nebūtu pat jārunā. Cilvēks nedrīkst runāt par saviem labajiem darbiem kā par kaut ko sevišķu, citādi var iedomāties, ka parasti viņš ir ļauns un tikai izņēmuma kārtā dažkārt atļaujas izdarīt arī kaut ko labu.
   Daudz maldu ir uzkrājies gadu tūkstošos. Cilvēki sākuši labo vērtēt zeltā. Viņi nes uz dievnamu zeltu un dārgakmeņus, iegalvojot sev, ka tie ir vislabākie sasniegumi pasaulē. Cilvēki iedvesuši sev maldīgu izpratni par dārgumiem. Leģendu par zeltu kā par ļaunuma avotu viņi pasteigušies pārvērst pasakā. Cilvēces vēsturē var rast vairākkārtēju sacelšanos pret zeltu. Katrs diženais Skolotājs ir bijis šādas sacelšanās dalībnieks, un cilvēki steidzās nonāvēt ikvienu, kas uzdrīkstējās sacelties pret viņu iemīļoto elku. Runāju, protams, ne jau par pašu zelta gabalu, bet gan par visām šausmām, kas ar to saistītas.

   325. Visa apslēptā vidū īpaši nezināms paliek tas, kam labā sūtījums nesis vislielāko labumu. Neviens nezina, kam palīdzējusi viņa labestība. Var iedomāties, ka labestīga doma sasniedz noteiktu personu, tomēr tas būs tikai pieņēmums. Varbūt doma ir ļoti palīdzējusi kādam nepazīstamam cilvēkam. Šāda doma būs labestības sūtnis, un izglābtais cilvēks nezinās, kas ir viņa glābējs, un savu pateicību viņš paudīs Augstākajai Pasaulei. Vēlēdamies izteikt savu jūsmīgo atzinību, viņš paraudzīsies augšup uz mūžīgo Radošās Domas Kalvi.

   326. Bezvārdu domas saņem arī apslēptu atzinību. Ikviena labestīga doma gūs arī labāko pateicību. Ne jau mēs izlemsim, kur jāatskan atzinības dziesmai. Nevajag atzinības vārdiem aizsteigties priekšā - visskaistākā pateicības dziesma skan prieka brīdī. Taču tāda prieka labad kāds raidīja savu domu.
   Pateicībā teiksim - Aum!

   327. Ja cilvēks izlasīs visas grāmatas par labestību un neiemācīsies pacietību, ietilpināšanu un samērojamību, tad viņš nav cilvēks. No tādiem cietsiržiem gan atzinība neatskanēs. Atzinības kvalitāti bieži daudzina dažādos simbolos. Atzinības kvalitāte jāsaprot kā Esības dimants.

   328. Pasaule turas uz Noslēpuma. Par Noslēpumu, par Apslēpto runā visas Derības. Tajā pašā laikā ir teikts: "Nav tāda noslēpuma, kas nevarētu tikt atklāts." Kaismīgi pretrunu meklētāji var uzgavilēt - viņiem šķiet, ka ir atrasts kaut kas nesaskaņojams. Taču viņi spriedīs no zemes dzīves viedokļa, un, protams, viss pārpasaulīgais viņiem liksies neloģisks. Bet attieciniet tos pašu vārdus uz Smalko un Augstāko Pasauli, un pretrunas, kas pastāv uz Zemes, gūs izskaidrojumu. Viss slepenais, kas noticis uz Zemes, protams, jau ir skaidri redzams Augstākajā Plānā, un Noslēpums, kas nav pieejams Bezrobežības plānā, liksies loģisks.
   Par pretrunām, kas pastāv uz Zemes, jāprot spriest - tās rodas vienīgi no ierobežota priekšstata. Tiklīdz būs reāli apzinātas Augstākās Pasaules, kļūs skaidras visas uz Zemes pastāvošās aplamības.

   329. Žēl, ka ir aizmirsts vērtīgais pārbaudījums, kāds bija jāiztur senatnē, beidzot augstskolu. Audzēkņiem vajadzēja paša izraudzīto uzdevumu izklāstīt visdažādāko klausītāju priekšā. Turklāt tika prasīts, lai viņi atrastu izteicienus, kas būtu saprotami visiem. Tas bija grūts uzdevums. Vienu dēļ bija jāatrod vienkārši vārdi, bet ar tiem nedrīkstēja nogurdināt vairāk izglītotos klausītājus. Ne vienmēr auditorija bija apmierināta, tomēr audzēkņi visiem spēkiem pūlējās, lai viņi tiktu saprasti un vienlaikus varētu pieskarties sarežģītiem un cildeniem jēdzieniem. Tādi vingrinājumi ir vajadzīgi vienmēr.

   330. īpaši jāvairās no jebkuras netaisnības, jo no tās izaug nekrietnība. Cilvēkam jāsaprot, kur sākas netaisnība. Tas ir nosakāms nevis ar vārdiem, bet gan ar sirdi.

   331. Dusmās un uzbudinājumā cilvēks sevi uzskata par stipru - tā tas ir zemes dzīves apstākļos. Bet, raugoties no Smalkās Pasaules viedokļa, saniknots cilvēks ir it īpaši bezspēcīgs. Viņš pievelk sev daudz sīku būtņu, kas barojas no dusmu emanācijām. Turklāt viņš sevi it kā atver un ļauj pat zemākajām būtnēm lasīt savas domas. Tāpēc uzbudināšanās nav pieļaujama ne vien tādēļ, ka tā rada imperilu, bet arī tādēļ, ka tā paver vārtus zemākajām būtnēm.
   Ikviens, kurš mēdz niknoties, droši vien bez iebildumiem piekritīs šim izskaidrojumam un tūlīt pat ļausies vēl lielākām dusmām - tāda ir parastas Zemes būtnes daba. Jābrīnās par to, cik viegli viņi piekrīt, lai vēl jo vieglāk atkāptos. Turklāt tiks sagudroti neparasti aizbildinājumi. Varbūt pati Augstākā Pasaule izrādīsies vainīga, ka vieglprātīgajam Zemes iedzīvotājam ir tik juceklīga apziņa! Dīvaini vērot, kā visos savos pārkāpumos viņš vaino Augstāko Pasauli.
   Tas rāda, ka pat visvienkāršākās patiesības ir jāatkārto.

   332. Nedrīkst vainot tās parādības, kuru cēloni nav zināmi. Tikai Smalkās Pasaules parādību izzināšana var padarīt spriedumu plašāku. Der atcerēties līdzību par aklo, kas, saņēmis ziloņa snuķa belzienu, apgalvoja, ka viņu ķērusi Dieva Roka.
   Pret Augstāko Pasauli izturēsimies ar visu cieņu.

   333. Kā lai noteic robežu starp sašutumu un uzbudinājumu vai starp satricinājumu un bailēm? Neviens neatradīs vārdus, kas apzīmētu tik radniecīgas jūtas. Taču pienāks reiz laiks, kad zinātne atradīs paņēmienu, kā izpētīt vielu, kas izdalās katras emocijas laikā. Tīri ķīmiskais pamats parādīs, kur un kad sākas atttiecīgā sajūta.
   Dzīvības svārsts ar savu kustību parāda, kā mainās psihiskā enerģija. Tikpat precīzi tiks noteikts jūtu ķīmisms. Psihiskās enerģijas svārstības parāda, cik pastāvīga ir vibrācija, un atzīmē pat nelielas enerģijas novirzes. Arī jūtu ķīmisms nevar būt pastāvīgs. Novērojot cilvēka mikrokosmu, var pārliecināties, cik saspriegtas ir kosmiskās vibrācijas. Nevajag domāt, ka visi šie novērojumi ir lieki, gluži otrādi - vai tad cilvēka dabas izzināšana nesekmē cilvēces pilnīgošanos?

   334. Uzticu Mācību katram, kurš dzīvo visās Pasaulēs. Neuzskatiet teikto par nepareizu. Cilvēks tiešām dzīvo visās Pasaulēs. Katru dienu viņš apmeklē Pasaules, vienīgi neapjauš šo savu acumirklīgo prombūtni. Tikai nedaudzi izprot prombūtnes sajūtu. Bezlaicīgajam garam ilgs laiks nav vajadzīgs. Tādas sajūtas ir loti raksturīgas attīstītām apzinām.

   335. Dzīvības svārsts dažreiz var darboties loti vāji. Tādas pazīmes ir dusmu izraisītas paralīzes gadījumā. Ne velti ir izteiciens - aizrijās no dusmām. Tā tiek norādīts, ka dusmas ir ierobežotas. Dusmu plūsma nav bezgalīga. Vajag tikai noverot enerģijas vibrāciju svārstības.

   336. Jebkurš Patiesības noliegums ir tumsonīgs un kaitīgs ne vien pašam noliedzējam, bet arī izplatījuma mērogā. Pretošanās Patiesībai inficē izplatījumu, taču mēdz būt vēl pretīgāka rīcība, kad cilvēki, reiz Patiesību atzinuši, pēc tam no tās atkāpjas. Neprātīga ir tāda atkāpšanās tumsā!
   Cilvēces vēsture rāda, ka dažkārt jau bija apgūtas Patiesības kripatiņas, bet tad daži viltus skolotāji savas galējās tumsonības dēļ mēģināja no jauna apslēpt tautai lietu neapstrīdamo stāvokli; radās akti, kurus kādreiz uzskatīs par apkaunojošām vēstures lappusēm. Turklāt netika doti nekādi pierādījumi, uzurpatori gluži vienkārši pavēlēja noliegt acīmredzamību. Gluži vai lika neticēt saulei tāpēc vien, ka kāds savas vājās redzes dēļ nespēja uz sauli paskatīties! Aizliedza arī iepazīt Smalkās Pasaules likumus. Kādam tie bija sveši, un viņš, patības vadīts, liedza arī citiem iepazīt īstenību.
   Lai cilvēki atceras, cik daudzreiz dažādos laikmetos ir notikusi atkāpšanās atpakaļ tumsā. Varbūt šādas atmiņas liks cilvēcei virzīties uz taisnīguma un godīguma pusi.

   337. Skolās, mācot vēsturi un salīdzinot ticības, nebūtu jāaizmirst dažādie sabiedrību, sapulču un likumdevēju pretrunīgie lēmumi. Patiesība jāzina, nevis lai mulsinātu prātus, bet gan lai nostiprinātu nākamo ceļu. Zināšanu pamatā ir pilnīgošanās.
   Neviens nevar pavēlēt nezināt Patiesību un netiekties uz to.

   338. Ja kādreiz aiz nezināšanas vai ļaunprātības izdarītas kļūdas, tad nevar taču veselas paaudzes audzināt tajos pašos maldos. Cilvēki daudz runā par aizspriedumiem, bet paši ir gatavi nosmacēt jauno paaudzi ar bezjēdzīgām prasībām.
   No ikdienišķās dzīves līdz pat Kosmogonijai - visur atradīsit loti daudz nepamatotu, novērojumu un pieredzes neapstiprinātu apgalvojumu.
   Domāšanas sašaurināšana ir rupjš noziegums.

   339. Ikkatra sekrēcijas izdalīšanās, ikkatra izelpa sūta psihiskās enerģijas emanācijas. Katrs cilvēks bagātīgi piesātina izplatījumu; līdz ar to viņa pienākums ir rūpēties par psihiskās enerģijas labāku kvalitāti. Ja cilvēki saprastu, cik nozīmīgs izplatījumam ir katrs viņu elpas vilciens, tad viņi rūpētos par elpas attīrīšanu. Ar visvienkāršāko aparātu ir iespējams pierādīt psihiskās enerģijas emanācijas. Dzīvības svārsta kustība parāda, ka enerģija pastāvīgi vibrē. Ar šo pašu paņēmienu var pierādīt izstarojumus, ko dēvē par auru, - tātad izplatījumā nepārtraukti tiek raidītas auras daļiņas un psihiskā enerģija auž jaunu aizsprostu.
   Kurš runā par to, ka eksperiments ar psihisko enerģiju nepārliecina, tas vispār nav padomājis par tās esamību. Trula nezināšana veicina atmosfēras saindēšanu. Tas jāsaprot vistiešākajā nozīmē. Tīru elpu nevar iegūt, lietojot zāles.
   Psihiskā enerģija ir elpas attīrīšanas pamats.

   340. Daudzi labākie jēdzieni ir izkropļoti. Jauki skan - visu pārkāpumu piedošana, taču cilvēki ir izmanījušies no tā iztaisīt kroplīgu atziņu - "Augstākie Spēki visu piedod"; tādējādi tiek pieļauti visi noziegumi. Taču ne jau piedošana ir galvenais, lai gan tā ir pilnīgi iespējama, galvenais ir nodarījumu izskaušana. Taisnīgs ir Izplatījuma Sadziedāšanas likums. Cirstā brūce ir jāārstē. Pašsadziedēšanās prasa laiku, jo jāatjauno saplosītie audi. Labākā saskaņa - Aum - spēj sekmēt audu sadziedēšanu. Taču sekmēt var arī visas krāsu un smaržu saskaņas, ja vien psihiskā enerģija šādu sadarbību pieļauj.

   341. Cīņai ar nezināšanu jātop par pasaules mēroga parādību. Neviena tauta nevar lepoties ar to, ka ir pietiekami izglītota. Neviens nevar rast pietiekami daudz spēka, lai divcīņā uzveiktu tumsonību. Zinībai jāaptver visa pasaule, un tās atbalstīšanai nepieciešama pilnīga sadarbība. Satiksmes celi nepazīst šķēršļu, tāpat ari zinības ceļiem jāuzplaukst domu apmaiņā.
   Nevajag domāt, ka kaut kur izglītības labā jau diezgan darīts. Zināšanas tā paplašinās, ka pastāvīgi jāatjauno metodes. Ir briesmīgi redzēt sastingušas smadzenes, kas nepieņem jaunus sasniegumus! Neviens noliedzējs nevar sevi saukt par zinātnieku. Zinātne ir brīva, godīga un bezbailīga. Zinātne var vienā mirklī izmainīt un izgaismot Visuma jautājumus. Zinātne ir daiļa un tāpēc bezrobežīga. Zinātne necieš aizliegumus, aizspriedumus un māņticību. Zinātne spēj atrast diženo arī mazā meklējumos. Pajautājiet izciliem zinātniekiem, cik reižu paši pārsteidzošākie atklājumi izdarīti parasto novērojumu laikā. Acs bija atvērta un smadzenes nepieputējušas.
   To ceļš, kuri prot skatīties brīvi, būs nākotnes ceļš. Tieši cīņa ar nezināšanu ir neatliekama, tāpat kā cīņa ar pagrimšanu un trunēšanu. Nav viegla šī cīņa ar drūmo tumsonību, jo tai ir daudz atbalstītāju. Tā mājo daudzās zemēs un slēpjas zem dažādiem apsegiem. Nepieciešama gan vīrišķība, gan pacietība, jo cīņa ar tumsonību ir cīņa ar haosu.

   342. Eksperimentus ar psihisko enerģiju var izdarīt dažādās telpās un dažādā laikā. Blāva gaisma dažkārt pat veicina enerģijas izpaušanos, bet spilgta saules gaisma ar savu spēcīgo ķīmismu var eksperimentu sarežģīt. Tāpat dažādi var būt apstākļi telpā. Vislabākā ir telpa, ko piesātinājuši paša pētnieka izsta-rojumi. Bet katrs nejaušs priekšmets var radīt savu ietekmi. Pašus novērojamos objektus nevajag turēt kopā, it īpaši novērojumu izdarīšanas laikā. Tāpat tuvumā nevajadzētu turēt skanošus priekšmetus un stigu instrumentus, kas svešas iedarbības ietekmē var vibrēt. Liela nozīme ir paša novērotāja noskaņojumam. Uzbudinājums un nemiers nevar sekmēt nozīmīgu pētījumu.
   Kad sajūtat nogurumu, nevajag enerģiju mocīt. Šis pats spēks jāsaudzē ari visos citos apstākļos. Nevis izšķiest, bet gan taupīt vajag spēku, kurš tik brīnišķīgi paplašina izziņas sfēru.

   343. Eksperimentos klātesošie priekšmeti ne reizi vien ir izraisījuši nepieredzējušu pētnieku izbrīnu. Dažreiz visikdienišķākais priekšmets ir eksperimentu sekmējis, bet cits, visai rūpīgi izraudzītais, tikai traucējis enerģijas plūsmu. No tā var secināt, cik grūti ir uztverams smalko enerģiju likums. Tā, piemēram, savdabīgas elektriskās iedarbības dēļ eksperimentu neveicina dzīvnieku kažokāda.

   344. Pacietība ir apzināta, plānveidīga notiekošā izpratne. Pacietība jāizkopj kā tālākas virzīšanās palīgs. Aplam iedomāties pacietību kā iekšēju atrofiju, gluži otrādi - pacietības process ir sasprindzinājums. Tā enerģija piedalās notikumos, veicinot tos un neradot maldus.
   Tos, kas mācās, vajag pieradināt pie pacietības tās īstajā nozīmē.

   345. Pacietības ceļu nereti grib saprast ka dzīves likstu paciešanu. Taču tāda izpratne nav pietiekama, ja noniecina enerģijas nozīmi. Vienīgi cilvēks, kurš zina, ka labāk ir savu spēku izmantot rīt, nevis šodien, ir atskārtis lietderīgo ceļu. Viņš nevis pacieš, bet gan izprot, kas ir lietderīgi. Tādēļ ir tik svarīgi attīrīt daudzu nosaukumu nozīmi.
   Katrs vārds jau rada noteiktu noskaņojumu. Bet, ja nosaukums nav precīzs, prieka vietā var nākt bēdas, un otrādi. Visā pasaulē vajadzīga precizitāte. Katrs eksperiments ar psihisko enerģiju apstiprina, ka labāku seku gūšanas galvenie priekšnoteikumi ir domas precizitāte un lakonisms.

   346. Eksperimenti ar dzīvības svārstu parāda psihiskās enerģijas lielo nozīmi. Pats vienkāršākais paņēmiens spēj atmodināt apziņas dziļumos esošās zināšanas. Turklāt ir īpaši svarīgi atzīmēt izplatījuma vibrāciju, kas darbojas kā bezdrāts telegrāfs. Ik stunda spēj atklāt izplatījuma strāvu kvalitātes, kas parāda veselu tautu stāvokli.
   Vai nav pārsteidzoši, ka cilvēkam ir ļauts izzināt tādas pasaules notikumu sintēzes un viņš šo savu visvērtīgāko guvumu tā noniecina?

   347. Aum savā saskaņā atgādina to pašu enerģiju, kura slepenībā, domas ugunī pārveido pašas diženākās iespējamības.

   348. Nereti dažādās zemēs vienlaikus tiek gūti vienādi sasniegumi. Vienu un to pašu uzdevumu pēkšņi saņem pētnieki, rakstnieki, mākslinieki. Protams, tas var nākt no ārienes, bet var arī būt tāla līdzstrādnieka ierosināts. Tas var domās pārlidot izplatījumu un apskaidrot pašu atbilstošāko, tādēļ ir lietderīgi izdarīt novērojumus visur. Daudz kas gan paslīd garām, jo cilvēki nespēj atcerēties, kad kaut kas viņus iedvesmojis, taču darba uzdevums ļauj saskatīt saikni starp viņu apzinām. Eksperimentos ar psihisko enerģiju ir ļoti svarīgi saskatīt tādas radniecīgas apziņas.
   Doma īpaši viegli apaugļo līdzīgas apziņas. Tādu apziņu izstarojumiem būs vienāda krāsa, bet piesātinātāka toņa sūtījumi parasti piekļūst gaišākajiem. Tas nebūt nenozīmē, ka gaišākais tonis ir vājāks vai sliktāks, bet krāsas intensitāte vairāk iespiežas irdenākos slāņos; gluži otrādi - gaišais tonis ātrāk izkūst tumšajā un nevar izraisīt izstarojuma tnsas. Tādas auras trīsas ir ieiešana apziņā.
   Nejauksim auras trīsas ar triecienu pa to. Pirmajās dzimst iedvesma, bet otrais rada satricinājumu.

   349. Eksperimenti ar psihisko enerģiju sagādā prieku. Ikviens novērojums rada iespēju pievērsties nākamajam. Minējumu un salīdzinājumu ir bezgala daudz. Tādā veidā var pētīt psihisko enerģiju no ikdienišķās dzīves līdz pat tālajām pasaulēm.

   350. Eksperimenti ar psihisko enerģiju allaž nogurdina. Tādu spriedzi nedrīkst uzturēt ilgāk par pusstundu, citādi var ciest veselība. Bet īss vingrinājums, kura laikā tiek izdarītas atzīmes, ir lietderīgs, jo katra disciplīna tikai stiprina.

   351. Enerģijas vingrināšana ir lietderīga. Katra tās pārbaude atraisa kādu jaunu tās kvalitāti. To der īpaši iegaumēt, jo nesen runāju par nogurumu, kas pārņem enerģijas kāpināšanas laikā. Taču iespējamā noguruma dēļ nevajadzētu secināt, ka eksperimenti ir nevēlami. Enerģiju var vingrināt, arī nenogurdinot sevi. Tai, tāpat kā visam Esošajam, vingrināšana ir nepieciešama. Saprātīgi vingrinoties, nogurums mazināsies.
   Katra enerģija jāpārbauda darbībā. Pat muskuļi ir jāvingrina - tā cilvēki var pastāvīgi modināt tajos snaudošos spēkus. Šāda atmodināšana jāsaprot kā cilvēka pienākums pret Augstākajām Pasaulēm. Daudz ir cēloņu tam, kāpēc enerģijas var palikt snaudas stāvoklī. Tos var uzskaitīt, sākot ar karmiskajām sekām. Taču parasti cilvēku apziņa guļ aiz laiskuma. Šo īpašību dēvē par ļaunuma pēli. Vislabākās iespējas nevar īstenoties dzīvē, ja skatienu aizsedz slinkuma auts. Nevajag meklēt attaisnojumus, kad miesa un gars panīkst aiz kūtruma.
   Kādreiz ir teikts, ka slinkums ir sliktāks par kļūdām.

   352. Kūtrumam pievienojas šaubas un sevis žēlošana. Ja ir tik indīga nasta, neviena enerģija nespēs darboties. Šaubas sagrauž visu. Iegribas un sevis žēlošana padara vājus pat garā stipros. Tāds ievadījums nepieciešams katram, kas grib, lai sāk darboties psihiskā enerģija.

   353. Psihiskā enerģija var norādīt gan uz ēdiena kvalitāti, gan uz indes kaitīgumu. Patiesi, cilvēks pats sevī nes pārbaudes akmeni. Šo pašu enerģiju var sekmīgi izmantot ari slimību noteikšanai. It īpaši var izpētīt apstākļu svārstības.

   354. Ārsti nereti ievēro, ka visbīstamākā slimība pēkšņi pazūd gandrīz bez pēdām. Droši vien tiks izteikti minējumi, ka labvēlīgi ietekmējusi ārstēšana vai kādi ārēji apstākļi. Bet vienmēr tiks aizmirsts galvenais cēlonis, kas spēj radīt visnegaidītākās sekas, - psihiskā enerģija, tikai tā viena var grozīt slimības gaitu.

   355. Visi eksperimenti ar psihisko enerģiju nostiprina disciplīnu. Disciplīna ir jāat/īst par glābējritmu. Visnozīmīgākos eksperimentus var atstāt bez ievērības. Kaut kas, jau iesākts, var tikt pārtraukts. Jebkura varmācība pret psihisko enerģiju ir pretdabiska. Atgādināsim ar fotogrāfijām veiktos eksperimentus. Ja pirmais uzņēmums nav izdevies, nedisciplinēta apziņa jau jūtas vīlusies. Bet vilšanās pilnā noskaņojumā neizdosies nekādi eksperimenti. Daudzi apstākli var traucēt pirmos mēģinājumus. Mazdūšība ieteiks, ka pētījumus nav vērts turpināt. Bailes kļūt smieklīgam var izjaukt visnoderīgākos novērojumus.

   356. Psihiskās enerģijas novērojumos visai nozīmīgs var būt eksperiments ar dzīvības svārstu. Bet šajos pētījumos ir vajadzīga disciplinēta enerģija. Nevar lietot dzīvības svārstu, iekams enerģija nav nonākusi spriedzes stāvoklī. Pat spēcīgs enerģijas potenciāls nebūs derīgs, pirms nebūs notikusi dabiska enerģijas uzkrāšanās. Visi šādi eksperimenti attiecas uz smalkajām enerģijām un tāpēc ir ārkārtīgi jutīgi.
   Pats novērotājs var pamazītēm apgūt daudz individuālu sīkumu. Nevajag domāt, ka šādu smalku detaļu daudzveidība būtu pretrunā ar likumu. Gluži otrādi - šķietamie izņēmumi būs jaunu enerģijas daļiņu kombinācija. No viena un tā paša instrumenta divi mūziķi neizvilinās vienādus akordus, bet grūti ir pateikt, kurš spēlētājs labāks. Katrs var sniegt to ļoti vērtīgo, kas viņam ir raksturīgs.
   Eksperimentos ar psihisko enerģiju dabiski būtu respektēt pašas enerģijas individuālās iezīmes. Visuma bagātajā daudzveidībā katra enerģijas izpausme ir individuāla. Tāpēc pētījumi būs jo nozīmīgāki.

   357. Ir iedomu slimnieki, kuri sev iedveš visas slimības pazīmes. Taču ir vēl bīstamāki gadījumi, kad cilvēka organismā ir slimības iedīgļi, bet viņš pret šo slimību necīnās, padodas tai, tādējādi liedzot sev iespēju izveseļoties. Pirmajā gadījumā palīdz suģestija, jo pašas slimības vēl nav, bet otrajā jau ir krietni grūtāk. Pats cilvēks paātrina slimības procesu. Viņš kļūst par savas slimības kalpu, visiem spēkiem cenšas pastiprināt slimības simptomus. Viņš pastāvīgi sevi uzmana, bet ne jau vēlēdamies izveseļoties. Viņš iekrīt vispostošākajā sevis žēlošanā un tā atvaira jebkuru iespēju sevi suģestēt.
   Cilvēks pat apvainojas un dusmojas, kad viņam saka, ka ir iespējams izveseļoties. Tā var nonākt līdz bīstamai nomāktības pakāpei, kura vairs nav pārveidojama spēku kāpinājumā un darbojas jau kā pretēja enerģija, un cilvēks zaudē pašu galveno - tieksmi pilnīgoties.

   358. Nav brīnums, ka beidzot arī slimnīcās izmanto iedvesmu. Bija vajadzīgi vairāki gadsimti, lai tiktu atzīta šīs enerģijas reālā esamība. Taču arī atzīšana ir visai ierobežota. To nevis plaši lieto visā dzīvē, bet tikai dažās ķirurģiskajās operācijās. Bet mums taču ir iespēja šo pašu enerģiju izmantot gan pulsa normalizē-šanai, gan nervu iekaisumu, paralīžu un ādas slimību ārstēšanai.
   Vārdu sakot, psihiskā enerģija var cilvēcei palīdzēt visos ceļos.

   359. Cilvēki nevēlas saskatīt notiekošā būtību. Bet šī būtība nemainās atkarībā no personiskas vēlēšanās vai tās noliegšanas. Neviens nevar teikt, ka Armagedons neved uz nolemtās valsts uzvaru. Ir tiešām jābrīnās, redzot, cik ilgi cilvēki neizprot nolemto. Tā mēdz būt, kad ugunsgrēka liesmas jau apņēmušas māju, bet tās iemītnieki nekādi negrib ticēt, ka kaut kas jau ir noticis.
   Pat acīmredzamība nepalīdz tur, kur cilvēks pats sev acis aizsējis.

   360. Ievērojiet, tieši kādas parādības cilvēki uztver visgrūtāk. No likumīgajām izpausmēm īpaši grūti aptver domas pārraides bezlaicīgo ātrumu. Pat novērojumi par radioviļņu pārraides ātrumu cilvēkus nepārliecina. Viņi nespēj apjēgt, ka domai nav vajadzīgs laiks. Neviens negrib saprast, ka domās raidīts jautājums var vienā mirklī saņemt atbildi.
   Tā novērojiet ari daudzas citas parādības, kuras nesagatavotas domāšanas apziņa nespēj ietvert. Pēc šādām noliegsmes pazīmēm var gūt priekšstatu par to, ar ko it īpaši sirgst cilvēce.

   361. Prasme apjaust, kas vismazāk noklust līdz sarunbiedru saprašanai, jau parāda labākos ceļus, kā piekļūt viņu apziņai. Bet neļaujiet viņiem noprast, ka jūs viņu stāvokli pārredzat. Tādu asredzību cilvēki nepiedod - viņi var kļūt par jūsu ienaidniekiem.
   Ir nepieciešama pacietība, lai pie tā paša sarunas priekšmeta atgrieztos vēlreiz, izmantojot citu izteiksmes veidu.

   362. Dažu morāles jēdzienu nozīme būtu jāaplūko ne vien garīgajā, bet arī zinātniskajā aspektā. Ņemu izskatīšanai uzticēšanās jēdzienu - pat pirmatnējām tautām uzticēšanās jēdziens tika likts savstarpējo sakaru pamatā. Jau senatnē cilvēki saprata, ka šim jēdzienam ir īpaša nozīme. Tikai vēlāk, attīstoties izlikšanās mākai, cilvēki sāka izmantot melīguma masku, domādami, ka var pievilt iekšējo apziņu. Taču, attīstoties zinātniskām metodēm, var pārbaudīt patiesas uzticēšanās vērtību.
   Ņemsim divu cilvēku sarunu. Abpusējas uzticēšanās gadījumā izstarojumi būs labi un enerģiju saskaņas rezultātā pat uzlabosies. Tagad palūkosimies, kas notiks, ja viens no sarun-biedriem ir liekulis vai arī viņi abi viens otram neuzticas. Aura būs pretīga, melniem un pelēkiem plankumiem klāta. Tas vēl nav viss - abi liekuļi viens otram kaitēs un viņu slimību iedīgļiem nebūs labākas audzētavas. Turklāt ar tādu melīgu enerģijas izmantošanu tiks inficēts arī izplatījums.
   Tātad uzticēšanos nevar uzskatīt tikai par abstraktu tikumisku jēdzienu. Uzticēšanās jāprot novērtēt arī kā glābējlīdzeklis.

   363. Uzticēšanās ir nepieciešama Augstākajā Sarunā. Bez uzticēšanās tādām lietām labāk nemaz neķerties klāt. Iedvesmas vietā iznāks gānīšanās. Sīka neuzticēšanās paša rīcībā ir kā mēra čūla, kas nepārņem uzreiz visu ķermeni. Tāpēc būsim apdomīgi attiecībā uz diženajiem Jēdzieniem.

   364. Patiesi uzticoties, katrs līdzdarbinieka solis jau tiek labvēlīgi uzņemts. Ja ir bijusi vajadzīga zināma rīcība, tā, protams, bija nepieciešama. Nevar būt šaubu tur, kur deg savstarpējās uzticēšanās uguns. Gluži tāpat var paraudzīties ari uz citiem sadarbības veidiem.

   365. Negaisa laikā var novērot divas cilvēku galējības: vieni šausmās paslēpsies pēļos, bet citi bezbailīgi skraidīs un riskēs saņemt bīstamu lādiņu. Vairums cilvēku gluži tāpat izturas pret Augstāko Pasauli - viena daļa krīt svētulībā, bet citi zaimo. Visai reti cilvēks uztver Augstāko Pasauli kā dabisku un nenovēršamu apstākli.
   Cilvēkos netiek ieaudzināta Esības Pamatu izpratne. Zinātnes sasniegumi stāv it kā nomaļus un neveicina visas dzīves pārveidi. Nepieciešams bieži atgādināt par Augstāko Pasauli. Nevajag domāt, ka par to teiktais ir pietiekami iespiedies cilvēku sirdīs. Var rast jaunas pieejas, lai Esības diženums apziņā savienotos ar bezrobežīgu izpratni.
   Šie novērojumi ir jāiemīl, lai varētu tiem nodoties ar visu sirdi - pašaizliedzīgi, bez paguruma, neko nebanalizējot.

   366. Daudzi cilvēki novēro aptumsumus, bet no psihiskās enerģijas viedokļa tiem vērību nevelta. Taču jūs varējāt pārliecināties, kā psihiskā enerģija savdabīgi reaģēja uz saules aptumsumu.
   Vai nav pārsteidzoši, ka cilvēki nepēta savu pamatenerģiju? Patiesi, tai jāvibrē, atsaucoties uz visām parādībām. Tikai vērīga attieksme var atklāt jaunas kvalitātes. Nevajag apmierināties ar agrāk izdarītajiem novērojumiem. Katram laikmetam jāveic savi īpaši novērojumi.
   Var priecāties, ka cilvēkiem piemīt tāds spēks, kas spēj pārveidot visu dzīvi. Tomēr būsim ļoti piesardzīgi, jo smalkākās enerģijas prasa ari smalku apiešanos. Bija taču iespēja pārliecināties par to, ka pat viena priekšmeta klātbūtne radīja īpašu vibrāciju.

   367. Jūs varējāt pārliecināties, cik liela ietekme uz psihisko enerģiju ir strāvām. Tāpat varējāt pamanīt, cik ātri strāvas mainās un iestājas pavisam cits psihiskās enerģijas spriegums. Šādi novērojumi ir labi jāiegaumē. Cilvēki neprot savas darbības saskaņot ar izplatījuma strāvām. Viņi domā, ka pat izplatījuma strāvu pētīšana ir jau kāda pārdabiska burvestība. Jūs pamatoti brīnāties, ka daudzi saprātīgi cilvēki, kas pēta psihiskās parādības, tomēr paliek vienpatņi un laužu masas neietekmē.
   Ir grūti pārliecināt cilvēkus par viņu pašu spēkiem, tomēr, neraugoties uz to, izlietosim visus pieejamos līdzekļus, lai nemitīgi atgādinātu par lieliskajām iespējām.

   368. Ir zināms, ka ikviena ļaundarība jāizskauž, bet jums jautās: "Kā izpaužas taisnīgums attiecībā uz apsēstajiem? Kurš izjutīs sekas - apsēstais vai apsēdējs?" Kas gan spēs atšķirt apsēdēja varu no apsēstā gribas?
   Apsēst var vienīgi tad, kad ir brīva pieeja. Taču jau pirms apsēšanas ļaunums čukst un sagatavo vājo garu. Ap tiem, kas jūt vajadzību pēc ļaunuma, sarodas arī viņu pašu pievilktie radījumi. Apsēsto karma ir tik smaga!

   369. It visam ir vajadzīga enerģijas kustība. Nejauksim fizisko kustību ar psihisko. Jau senos laikos cilvēki saprata, ka vingrināšana var būt divējāda - gan psihiskā, gan fiziskā. Pirmā, apzināti lietota, ir pat iedarbīgāka par otro.

   370. Eksperimentos ar psihisko enerģiju var pabrīnīties par to, cik zibenīgs ir spēks, pārraidot no attāluma. Cilvēki iedomājas, ka vienmēr ir vajadzīga ilgstoša iedarbība. Kad saka, ka kādu pārņēmušas šaubas, parasti domā, ka tam vajadzīgs zināms laiks. Taču pareizāk būtu teikt - pazibēja šaubas. Tieši viens tāds mirklis atstāj neizdzēšamas pēdas.
   Jāaudzina sevi psihiskās enerģijas kvalitāšu izpratnē. Ja kāds teiks, ka viņš jau ir pietiekami daudz lasījis par psihiskās enerģijas īpašībām, pažēlojiet šo nezinātāju. Līdz šim laikam taču nav bijis pat iespējas iepazīties ar īsto Esības Pamatu pētīšanu. Novērojumi bija savrupi, turklāt novērotājus vajāja. Daudzi vērtīgi secinājumi nav nodrukāti un rokrakstos pazuduši. Jūs rīkojaties pareizi, izturoties pret izzināšanu labvēlīgi.
   Tumsonības celtajiem šķēršļiem jāierāda pelnītā vieta.

   371. Katru izzināšanas dziņu uzņemsim draudzīgi. Radīsim sevī spēkus atbrīvoties no personiskiem ieradumiem un māņticības. Nedomāsim, ka ir viegli uzveikt atavismu, jo fiziskie uzslāņojumi nes sevī daudzu gadsimtu aizspriedumus. Bet, ja šādu nogulu smagums ir labi izprasts, tad viens no grūtākajiem aizvariem jau būs atvērts. Pēc tam vērsies ari nākamais, kad sapratīsim, kāpēc Zemes pasaulē viss jādara. Vienīgi tādā ceļā nonāksim arī līdz trešajai ieejai, kur aptversim, kāds dārgums ir cilvēcei uzticētā pamatenerģija. Tas, kas iemācīs to atzīt, būs īstens audzinātājs.
   Bez Vadītajā cilvēks nenonāk līdz sava varena speķa izpratnei. Daudz visdažādāko viltību slēpjas cilvēka ceļā. Ikviena tur patvērusies odze cer noslēpt cilvēkam visvērtīgāko. Viņš gluži kā nomaldījies ceļinieks nezina, kurā stihijā meklēt panākumus, bet dārgums ir viņā pašā.
   Visu laikmetu gudrība norāda: "Iepazīsti pats sevi!" Šajā padomā tiek vērsta uzmanība uz pašu apslēptāko, kam lemts noskaidroties. Ugunīgais spēks, kas pagaidām nosaukts par psihisko enerģiju, pavērs cilvēkam ceļu uz nākotnes laimi. Necerēsim, ka cilvēki viegli atzīs šo savu ieguvumu. Viņi sagudros visādus argumentus, lai nopulgotu katru enerģijas atrašanas gadījumu. Viņi noklusēs savas augšupvirzības lemtās kvalitātes. Un tomēr - ceļš ir tikai viens!

   372. Jānoskaidro tā saukto mediju īstā nozīme. Pēc paša vārda nozīmes viņi ir vidutāji starp pasaulēm. Taču neaizmirsīsim, ka šī sazināšanās spēja piemīt visiem cilvēkiem, ka visi cilvēki ir mediji. Protams, Visuma neatkārtojamā daudzveidība dod katram iemiesotajam viņa paša sazināšanās iespēju daļu. Bet ir tā, ka lielākā dala cilvēku neapzinās savas spējas. Gluži otrādi, nezinības nomākti, viņi cenšas apdzēst katru sava savdabīguma izpausmi.
   Tā sapratīsim, ka būt starpniekam starp pasaulēm ir lemts katram cilvēkam viņam atbilstošā mērā un veidā. Cik lieliski ir pētīt šādu nepārspējamu daudzveidību!

   373. Daudzveidīgo datu vidū saprātīgi jāsaskata sakaru avots. Proti, var būt visai tumšas izpausmes. Starpnieku daudzveidība pretrunas nerada, jo atšķirīgie slāņi sev pievelk arī radniecīgas dvēseles. Var būt visnegatīvākās izpausmes, bet vienīgā izdziedināšanās iespēja ir mūsos pašos. Izzināšanā iesaistīta apziņa savā skaidrībā var atturēt no netīras iebraucamās vietas. Atvērt logu tumsai ir viena lieta, bet ielaist Gaismas mirdzumu - pavisam cita.
   Sirds sasildīta zinība parādīs cilvēkiem brīnišķīgu dārgumu.

   374. Vienmēr brīdiniet no zemākā psihisma, jo tas var novest pie apsēstības. Tā nav pretruna, ka enerģiju var virzīt tiklab uz labu, kā uz ļaunu. Viens un tas pats spēks var kalpot kā celsmei, tā sagrāvei. Tikai cildena domāšana un sirds skaidrība var būt speķa pareizas izmantošanas ķīla. Ikvienam jāatceras, ka viņam ir uzticēts kalpot Pasaules uzplaukumam. Tas ir jau teikts, bet jūs pareizi aizrādījāt, ka neprašas var saskatīt pretrunu apstāklī, ka sliktais vairos ļaunumu, bet labais kalpos labajam.
   Kad cilvēki grib iebilst, viņi ir gatavi neatzīt pat vienkāršāko patiesību. Kurp var virzīt enerģiju, ja griba un domas ir pievērstas ļaunumam? Dabiski, ka spēks aizplūdīs pa tumšo kanālu. Kas vēlas zemāko, tas to arī saņems. Negrozāmi ir vārdi par apsēstību, jo tā apdraud dzīves pilnīgošanu. Arī starpnieki nedrīkst būt nekrietni cilvēki. Tumsonība un niknums spēj pievilkt tikai sev atbilstošo. Taču katram ir jātiecas vienīgi uz labāko.

   375. Enerģiju var lietot pilnīgi visos gadījumos. Tā var parādīt priekšmeta vai ūdens magnetizēšanās pakāpi. Kā visjutīgākais aparāts tā spēj acumirklī uztvert strāvu svārstības lielā attālumā. Tā var izsekot katras manuskripta rindas domām. Tā ir izstarojuma kvalitātes rādītāja. Labās rokās tā ir darba rīks labā vairošanai.
   Protams, par laimi, daudzi nezina pieeju šim varenajam spēkam. Tikai pēc apziņas uzlabošanas psihisko enerģiju varēs uzticēt lietošanai plašākām masām. Kaut šis labais laiks pienāktu drīzāk!

   376. Katram ir kaut kas dots. Var priecāties, ka tuvākā ceļu neviens neaizšķērso. Paplašināta apziņa norāda, cik daudzveidīgas ir psihiskās enerģijas izpausmes, tādēļ katram, kas tās apraksta, ir jāpastāsta, ko viņš izjutis un novērojis. Sajūtas nevajag vispārināt, jo enerģijas izpausmes ir atkarīgas no ļoti daudziem apstākļiem.
   Bet galvenais ir domas tīrība.

   377. Kolektīvās enerģijas progresijas pētījumi var pierādīt, ka vienotība ir ne vien tikumisks jēdziens, bet ari varens psihisks dzinējspēks. Daudzinādami par vienotību, Mēs gribam iedvest tā varenā spēka apziņu, kas ir katra cilvēka ricībā. Nepieredzējis pētnieks nespēj iedomāties, cik ļoti pieaug apvienotā enerģija. Šādai izpausmei ir jāsagatavo apziņa. Eksperimenta veiksme ir atkarīga no visu tā dalībnieku centieniem. Ja kaut viens nevēlēsies piedalīties ar visu sirdi, eksperimentu labāk nemaz nesākt.
   Jau senatnē zināja, cik varens ir apvienotais spēks. Atsevišķus novērojumus dažkārt apvienoja kopīgos pētījumos. Izveidojas vesela ķēde, kad katrs novērotājs uzlika roku iepriekšējam uz pleca. Varēja novērot neparastas enerģijas svārstības. Ja centieni bija saskaņoti, radās spriegs spēks. Tādējādi par vienotību runāju kā par reālu spēku.
   Lai iegaumē visi, kam tas jāiegaumē.

   378. Psihisko enerģiju senatnē reizēm dēvēja par sirds gaisu. Ar to gribēja pateikt, ka sirdi uztur psihiskā enerģija. Patiesi, kā cilvēks nevar ilgi dzīvot bez gaisa, tā ari sirds aiziet no dzīves, ja nesaņem psihisko enerģiju.
   Daudzi seni apzīmējumi būtu iejūtīgi jāpārskata. Cilvēki jau sen ievēroja parādību, kas tagad pamesta novārtā.

   379. Guļošam cilvēkam blakus nolikta ūdens magnetizēšanās jau parāda viņa izstarojumu izdalīšanos un spēka no-gulsnēšanos uz priekšmetiem. Šādi nogulsnējumi jāatzīmē ļoti vērīgi - tie var cilvēkam atgādināt, ka viņa pienākums ir piepildīt savu apkārtni ar brīnišķīgiem nogulsnējumiem.
   Miegs ikreiz ir ne vien mācība smalkajam ķermenim, bet ari psihisko nogulsnējumu audzētava.

   380. Nozīmīgi ir ari eksperimenti attiecībā uz nogulsnējumu spēka izplatīšanos. Var ievērot, ka enerģijas iztvaikošanas pakāpes ir dažādas. Daži stipri izstarojumi var darboties nesalīdzināmi ilgāk, ja vien tie ir tīras domāšanas sūtīti. Tātad tīra domāšana ir ne vien tikumisks jēdziens, bet arī reāla spēka vairošana. Prasme uztvert tikumisko jēdzienu nozīmi ir attiecināma uz zinātnes sfēru.
   Nevar vieglprātīgi iedalīt zinātni materiālajā un garīgajā - tādas šķirtnes nav.

   381. Jānovēro ne vien nejaušas saskaņotas, bet ari nošķirošas parādības. Vērtīga ir daudzpusīga pieredze. Uzsākot pētījumu, nav iespējams paredzēt, tieši kādi ingredienti būs vajadzīgi seku pastiprināšanai.
   Var ņemt palīgā visneparastākos priekšmetus, jo smalkāko enerģiju īpašības ir neierobežotas. Tāda iespēju bezrobežība nebūt neietekmē pētījuma zinātniskumu. Var lietot individuālas metodes un drosmīgi uzņemt tādas jaunas izpausmes.
   Neviens nevar pateikt, kur beidzas cilvēka varenais spēks. Turklāt ne jau pārcilvēku, bet gan parastu normālu cilvēku var spārnot laimīgs sasniegums. Visa ikdienišķajā dzīve var pētīt psihisko enerģiju. Lai attīstītu apziņu, nebūt nav vajadzīgas īpašas dārgas laboratorijas.
   Katrs laikmets nes cilvēcei savu vēsti. Psihiskās enerģijas uzdevums ir palīdzēt cilvēcei atrisināt problēmas, kuras tai pašai nav pa spēkam.

   382. Protiet pacietīgi novērot, kādi apstākļi eksperimentam ir vislabākie. Var būt kosmiski apstākļi vai arī tādi, kurus ietekmē spilgtas gaismas nokrāsas, dzīvnieku vai minerālu klātbūtne. Kad runāju par dzelzi un slāpekļa minerāliem, domāju to individuālo nozīmi. Pašiem jāizzina, kur labāk der salpetris un kur - sudraba nitrāts. Var atrast daudz kombināciju, kas dod labākās sekas psihiskās enerģijas pastiprināšanai.

   383. Iespējams novērot, ka cilvēka atrašanās blakus istabā var iedarboties uz enerģijas plūsmu. Šādas iedarbības ir atšķirīgas. Cilvēks taču neapzinās, kā viņš ir attiecīgajā brīdī noskaņots.
   Reizēm cilvēks apgalvo, ka ir loti labā noskaņojumā, bet aparāts fiksē uzbudinājumu vai citas nelāgas sajūtas. Ne jau gribēdams melot, cilvēks būs slēpis to, kā viņš jūtas, bet drīzāk gan nemācēdams savas sajūtas izprast.

   384. Izdariet psihiskās enerģijas pētījumus ne tikai attiecībā uz krāsu, bet ari uz smaržu. Var novērot, cik nozīmīgi iedarbojas mūzika; šādos eksperimentos fiksējiet arī attālumu un pašas muzikālās harmonijas. Daudz tiek runāts par mūzikas ietekmi uz cilvēkiem, bet nozīmīgi eksperimenti tikpat kā nav veikti. Var ievērot mūzikas ietekmi uz cilvēka noskaņojumu, bet tā būs nodrāzta patiesība. Protams, iedomājas, ka jautra mūzika izraisa prieku, bet skumja - bēdīgu noskaņojumu. Taču ar tādiem secinājumiem vien nepietiek. Var pārbaudīt, kura harmonija ir cilvēka psihiskajai enerģijai vistuvākā. Kura simfonija visvairāk spēj cilvēkus nomierināt vai iedvesmot. Jāizmēģina dažādi skaņdarbi. Pati harmonizācijas kvalitāte vislabāk norādīs, kādi ir skaņas un cilvēka dzīves ceļi.
   Nepieciešams izpētīt arī aromātu ietekmi. Jātuvina gan smaržīgas puķes, gan dažādi sastāvi, kam būtu jāizraisa psihiskās enerģijas kāpinājums vai pavājināšanās.
   Galu gala var apvienot krasu, skaņu un smaržu un noverot visu triju komponentu sadarbību.

   385. Cilvēki beidzot sapratīs, kādas spēcīgas iedarbības viņus apņem. Cilvēki sapratīs, ka visa ikdienišķā dzīve ļoti ietekmē viņu likteni. Cilvēki iemācīsies uzmanīgi izturēties pret katru priekšmetu. Viņi pulcēs ap sevi patiesus draugus un izsargāsies no postošām ietekmēm.
   Tā glābējenerģija palīdzēs dzīves pārkārtojumos.

   386. Parasti vismazāk vērības velta pašam galvenajam. Bet Mēs nepagursim runāt par to, kas cilvēcei ir neatliekami vajadzīgs. Tādu šķietamu atkārtojumu vidū Mēs nostiprināsim vēlmi izzināt. Cilvēki pārāk pieraduši pie tā, ka kāds domā viņu vietā un ka pasaulei par viņiem jārūpējas. Taču katram ir jāiegulda kopus darbā savs devums. Prasme likt lietā savu psihisko enerģiju būs pakāpeniska apziņas attīstīšana.

   387. Nav jāsaskata pretruna apstāklī, ka eksperimenti ar psihisko enerģiju izraisa nogurumu. Nejēgas var teikt - ja tā ir pamatenerģija, tad kādēļ saskarsme ar to kļūst par cēloni nogurumam? Tādi iebildumu cēlēji negrib saprast, ka eksperimentu laikā enerģija it kā kondensējas un turklāt galvenie iespējamā noguruma cēloņi ir apkārtējie apstākli. Nekādām normām neatbilstošie apkārtējie apstākļi aizkavē daudzus jau iespējamus sasniegumus. Tāpēc ieteicu eksperimentus veikt ārpus pilsētas - tas vien jau daudz palīdzēs.
   Jāizvairās ari no ķildu un dažādu uzbudinājumu piesātinātām sekām. Psihiskās enerģijas attīstības galvenais ienaidnieks ir imperils. Nav derīga ari ēdiena izgarojumiem piesātināta atmosfēra. Nevēlama ir dzīvnieku klātbūtne. Ikvienam savu iespēju robežās jānovērš viss, kas nenāk par labu eksperimentam.

   388. Psihiskā enerģija ir vissmalkākā enerģija, tāpēc arī pret to jāizturas ar cildenu smalkjūtību. Ir cieši jāiegaumē, ka psihiskās enerģijas spēks ir uguns varenums. Izpaustas vai neizpaustas uguns tuvumā virzībai jābūt īpaši apdomīgai. Šī visu piesātinošā enerģija ir jāiemīl. Pret eksperimentu nedrīkst izturēties ar šaubām vai naidīgi. Jau sen esmu runājis par labestīgu attieksmi un pamazām mācījis, kā tuvoties pašam svarīgākajam jēdzienam.
   Lai eksperimentos ar psihisko enerģiju apgūtu vajadzīgas iemaņas, jāprot vadīt savu domāšanu. Ne vien tālab, lai prastu to virzīt, bet lai mācētu arī atturēt domas no darbošanās.

   389. Cilvēki reti spēj iedomāties, cik tāla var būt psihiskās enerģijas iedarbība. Bet ir laiks saprast, ka ļoti svarīgu notikumu pamatā ir psihiskā enerģija. Ir lieliski piemēri tam, ka personības apzināti vai neapzināti ir bijušas izšķirošās diženu lēmumu pieņemšanā.
   Zinātnieki var apliecināt, ka eksperimenti ar psihisko enerģiju dos vispārsteidzošākos secinājumus. Necentīsimies pārāk atvieglot meklēšanas apstākļus - viegli gūtais netiek augstu vērtēts.

   390. Norādījumus par psihiskās enerģijas pētīšanu dodam ar apdomu. Pirmkārt, daži cilvēki šīs zināšanas var izmantot ļaunprātīgos nolūkos; otrkārt, daži ar eksperimentiem var nodarīt pāri savai veselībai; treškārt, tie, kuriem nav dotību šādam eksperimentam, var sākt melst, ka sacītais nav īstenojams. Nopietnai izpētei lai piebiedrojas tikai tie, kuri ir uzticīgi zināšanām. Visiem būs gadījies sastapt daudzus tādus cilvēkus, kuri vissvarīgāko jautājumu pārvērš izsmiekla objektā. Ņirgāšanās ir ne vien tumsonība, tā liecina ari par apziņas zemis-kumu.
   Uzsveru, ka psihiskā enerģija jāpēta ļoti uzmanīgi. Tās apspriešanā nedrīkst būt strīdu. Katru eksperimentu var atkārtot, izprotot atsevišķu gadījumu individuālo raksturu. Proti, katrs eksperiments notiek īpašos apstākļos. Tas jāiegaumē, jo atradīsies cilvēki, kas pat no smalkākās enerģijas prasīs mehānisku atkārtošanos.
   Individualitātes un likumības ietveršana bieži vien ir visai grūta lieta.

   391. Var novērot ari strāvu pārtraukumus. Kā aviācijā sastopama "nedzīvā telpa", tā arī, novērojot strāvas, var fiksēt pēkšņu sastingumu. Senatnē šādas parādības dēvēja par Dabas klusēšanu. Pat mašīnas, strāvām mainoties, manāmi nodreb. Psihiskā enerģija, protams, īpaši reaģē uz tādām pārmaiņām.

   392. Ir gluži dabiski, ka psihiskā enerģija parāda labas zīmes virs vielām, kas cilvēkiem ir noderīgas. Nevajag brīnīties, ja labās zīmes sakrīt ar paša sajūtam. Mušu jutoņam ir jāsakrīt ar pareiziem vērtējumiem. Ja kāda viela cilvēkam ir nepatīkama, tā parasti izrādās arī nederīga. Cēlonis meklējams nevis paš-suģestijā, bet tieši jūtziņā.
   Var ievērot, ka mēs zinām krietni vairāk, nekā pašiem šķiet. Tiešo zināšanu iegūšana no apziņas dzīlēm palīdzēs psihiskajai enerģijai.
   Tā psihisko enerģiju var atzīt par ceļvedi visās zinības jomās.

   393. Ir ievērots, ka dažām tautām psihiskās enerģijas izpaušanās notiek viegli. Tādas zemes ir jānovēro. Cēlonis var būt gan pašas tautas savdabības, gan ari dabas apstākļu ietekme.
   Iespējams, ka ir daži metāli, kas atbilst vietējo iedzīvotāju organisma struktūrai; pazemes ūdeņu ietekmē var izveidoties magnētiskās strāvas. Ari dažas koku sugas var kāpināt vai vājināt psihiskās enerģijas darbību. Labi ir ozoli un skuju koki, bet apses, alkšņi un sīkās vīksnas reti palīdz enerģijai. Taču šādiem apstākļiem ir mazsvarīgāka nozīme.
   Pats galvenais slēpjas pašā cilvēkā. Kā vēl nesen noniecināja svarīgus dziedzerus, tā ari tagad vēl joprojām cilvēki nedomā par psihisko enerģiju.

   394. Fizioloģija un filozofija dažādās valodās vienādi izvairās runāt par pašu galveno. Var organizēt daudz plašu sanāksmju, bet visai sāpīgi ir vērot, kādas viltības tik neizgudro, lai nebūtu jāizrunā visvienkāršākais un jānonāk līdz visvienkāršākajam lēmumam.
   Prasme vienkārši un skaidri domāt ir gara audzināšanas sekas.

   395. Jāatzīmē domu sūtījumi ar psihiskās enerģijas plūsmu. Sūtījumu mutvārdu izteiksmē var arī neuztvert, bet uz psihiskās enerģijas ritmu tas var atsaukties. Tie nebūs pārtraukumi kā strāvu maiņas gadījumā, bet psihiskās enerģijas aprises tomēr mainīsies. Varbūt apļa vietā parādīsies elipse vai pats aplis mainīs diametru, vai ari sāksies drebēšana - tā var konstatēt domas pieskārienu, ja vien tā ir bijusi pietiekami spēcīga. Senie pētnieki to dēvēja par spārnu pieskārienu, jo domu vienmēr iztēlojās spārnotu.
   Ir daudz labi pārdomātu simbolu, kas mums būtu jāizprot. Simbolu izpēte dos izpratni par to, cik dziļa bija domāšana senatnē. Reti ir sastopamas seno ietaišu, citiem vārdiem sakot, aparātu atliekas, bet simbolos var saskatīt kaut ko krietni dziļāku, nekā parasti pieņemts domāt. Bet izrakumi var dažreiz atklāt kādu neizprotamu priekšmetu daļas.
   Jāpadomā par senās domāšanas strāvojumu. Tādi uz lietiskiem atradumiem pamatoti meklējumi var novest pie interesantiem secinājumiem. Pat vērojot senos attēlus, cilvēki bieži tajos ieliek pašu izdomāto nozīmi. Jābūt ļoti vērīgiem.

   396. Loti svarīgs ir ari jautājums par to, vai ilgi uz priekšmetiem saglabājas tur uzslāņotās domas. Var piebilst, ka dažreiz tās saglabājas gadsimtiem. Lai šādi uzslānojumi labāk saglabātos, dažkārt tika izmantoti metālu sakausējumi. Šis paņēmiens pelna ievērību, jo parāda, ka cilvēki tolaik ir bijuši daudz izglītotāki, nekā to var iedomāties. Sadzīves galējības bija milzīgas, bet labākajos apstākļos domas izaugsme bija spīdoša.

   397. Pētot rozes emanācijas, jūs pamanījāt, ka pietiek noiet garām ziedam, lai atstātu ietekmi uz tā emanācijām. Jau viens šāds novērojums rāda, cik jutīgi ir augi un cik varena ir cilvēka iedarbība. Un vēl kādam eksperimentam ir liela nozīme. Ja jau cilvēks ar savu enerģiju var caur griestiem un paklājiem iedarboties uz nākamo stāvu, tad kādus gan secinājumus lai izdara par cilvēku kopdzīvi!
   Ir saprotams, ka cilvēku savstarpējo sakaru uzturēšana ir iespējama tikai pilnīgas labvēlības apstākļos. Atkal morāles jēdziens top par reālu virzošo spēku. Tā psiholoģija kļūst par pašu iedarbīgāko zinātni. Ļoti raksturīgi laikmetam ir tas, ka pat tā saucamie abstraktie jēdzieni kļūst par dzīves dzinējspēkiem.
   Var pajautāt: vai tad ir sācies jauns laikmets? Patiesi, ir sācies, jo dzīvē ienāk diženu enerģiju izpratne - zinātne paceļas jaunos augstumos.

   398. Var atrasties tādi nejēgas, kas sāks noliegt augstāko enerģiju derīgumu. Viņi nonāks pat līdz tādai zaimošanai, ka apgalvos: enerģijas izzināšana ir viltus pilns ļaunums. Droši vien sastapsit arī aplamus spriedumus par zinātnes nelāgu izcelšanos. Pat tagad vēl ir tumsonīgi nejēgas, kas saceļas pret cilvēces labklājību. Taču neveltiet uzmanību šīm tumsības balsīm - tās skanēs vienmēr. Paļas, izsmiekls un neslavas celšana ir tumsas vienīgie ieroči. Bet jūs jau vērojat brīnišķīgo enerģiju, un nekāda paļāšana jūs nesarūgtinās.

   399. Jaunā Laikmeta zīmes aug. Tās neiet bojā Kaujā. Puķes pļavā nemirst no negaisa, un lietavas vienīgi nomazgā un atsvaidzina tās. Tā jāsaprot polaritāšu sadursmes nozīme.

   400. Katrs fizisks pieskāriens ir liela sprieguma pilna darbība. Ikviens dzīvnieku dresētājs zina pieskāriena spēku. Pat dārznieks saprot, kāda nozīme ir tam, ka augi tiek fiziski aprūpēti, bet cilvēki negrib atzīt, ka savstarpējā saskarsmē jābūt saudzīgiem. Jau redzējāt, ka cilvēka tuvošanās vien pilnīgi izjauca enerģijas ritmu. Ja ir tik viegli sasniegt acīmredzamus rezultātus, tad šīs pārliecinošās zināšanas gan ļoti vajadzētu plaši izmantot.
   Cilvēki negrib pieņemt kopdzīves likumu. Var neskaitāmas reizes atkārtot par vienotības labumu, un tomēr maz būs to, kas padomās par tādas uzstājības cēloņiem.

   401. Tikai nedaudzi ir pārliecinājušies par magnētisko pasu nozīmi. Taču šo izpausmi nedrīkst atdalīt no psihiskās enerģijas, citādi veidojas kroplīgs priekšstats, it kā iedvesma, magnētisms, gaišredze, gaišdzirde un visas pārējās psihiskās parādības ir šķirtas un to izcelsmes avoti ir dažādi.
   Taču ir pienācis laiks saprast, ka pamatenerģija ir vienota. Katrs eksperiments parāda daudzveidību, pastāvot pamatener-ģijas vienotībai.

   402. Tālumā notiekošas zemestrīces sajušana ir tas pats, kas domas sajušana no attāluma. Enerģija gluži tāpat satver un fiksē katru vibrāciju - sākot ar visvarenākajām parādībām un beidzot ar rozes ziedlapiņas nokrišanu. Psihiskā enerģija ir nerimtīga un allaž gatava fiksēt visa Esošā darbības.

   403. Senas leģendas nereti stāsta par to, ka varoņiem bija jātiek garām baismīgiem briesmoņiem, lai atrastu dārgumus. Viņi nedrīkstēja just bailes, citādi briesmoņi viņus saplosītu. Jau pieminējām īpašo redzes kvalitāti - skatīties neredzot. Bet tagad tuvojas psihiskās enerģijas parādība, un tāpēc jo īpaši jāprot valdīt pār savām sajūtām. Ir jāpanāk, lai varētu tas aktivizēt vai ari apzināti apslapēt līdz pilnīgam aprimumam.
   Tātad, kā teikts, prast skatīties neredzot - tas būs labākais jūtu apvaldīšanas paņēmiens. Lai izdarītu eksperimentus ar psihisko enerģiju, ir taču jāprot vājināt savas sajūtas, lai spētu atbrīvoties no premisām.

   404. Ir ari teikts, ka dažreiz nav viegli piespiest sevi domāt, bet vēl grūtāk ir pavēlēt sev nedomāt.
   Prasme valdīt pār domāšanu ir atkarīga no pastāvīgas vingrināšanās. Lai veiktu eksperimentus, šāda vingrināšanās ir nepieciešama. Katru dienu vajag sevi piespiest par kaut ko noteiktu nedomāt. Taču nevajag sevi mānīt, ka pavēle nedomāt nesatur sevī nekādu domu.
   Pilnīga atteikšanās no domas un premisas jau ir liela domāšanas disciplīna.

   405. Psihiskās enerģijas novērojumi ir atkarīgi no pētnieka iekšējā godīguma. Tikai viņš pats var spriest, kad ir atturējies no premisas; viņš ari var spriest, kad izvairījies no vēlēšanās.

   406. Eksperiments nedrīkst ilgt vairāk par stundu, jo var iztērēt pārmērīgi daudz enerģijas un tas pēc zināma laika liks sevi manīt.

   407. "Ļauj padzerties dzīvo ūdeni no tava galvgaļa!" - tā teikts kādā senā rokrakstā.
   Vēlākie iztulkotāji izteiciena simbolisko nozīmi skaidroja tā: dzīvais ūdens nozīmē gudrības okeānu, galvgalis - izziņas virsotni. Taču izteicienam bija medicīniska nozīme: skolnieks lūdza Skolotāju ļaut viņam nodzerties magnetizēto ūdeni, kas stāvēja pie Skolotāja galvgaļa. Ir atrodami daudzi izteicieni par ūdens magnetizēšanu. Senos attēlos redzams, ka to dzer no trauka vai svētā avota.
   Cilvēki jau sen pazina divus ūdens magnetizēšanas veidus: vienu, kad magnetizē ar pašiem, un otru - dabisko, kad ūdeni noliek guļvietas galvgalī. Turklāt pirmo paņēmienu atzina par labāku dažādu savārgumu gadījumos, bet otru uzskatīja par piemērotāku vispārējai spēka uzturēšanai. Tādu ūdeni vai nu dzēra, vai ar to apslacināja.
   Stāsta, ka kāda Palmīras valdniece likusi saviem galminiekiem nakšņot pie peldei sagatavota baseina. Arī Bībeles leģenda par ķēniņu Dāvidu liecina par to, cik augstu tika vērtēti veselīgu cilvēku izstarojumi. Kopdzīvē loti uzmanīgi jāsaskaņo izstarojumu emanācijas. Psihiskā enerģija palīdzēs līdzdar-binieku izvēlē.

   408. Pazīstama ir arī audumu magnetizēšana. Tika sūtīti lakati vai apģērba gabali. Magnetizēšana notika ar tiem pašiem diviem paņēmieniem - vai nu ar pašiem, vai ar tāda apģērba valkāšanu. Bija sens paradums novilkt un uzdāvināt savu apģērba gabalu. Senie valdnieki domāja, ka šādas dāvanas palielinās viņiem tuvu stāvošo personu uzticību. Ir pat leģenda par to, ka šādu paražu kādam valdniekam ieteicis gudrs vientuļnieks.

   409. Magnetizēšanai dabiskā ceļā ir zināma priekšrocība, jo tā notiek bez jebkāda sasprindzinājuma un noguruma, emanācijas uzslāņojas dāsni un brīvi.
   Jūs jau zināt, cik tālu izplatās izstarojumi. Vecās mājās ar senu iekārtu katrā ziņā jāiedzīvojas, lai tur uzslāņotie izstarojumi nebūtu kaitīgi.

   410. Enerģija nogulsnējas uz kalnu sniegiem un rasas. Cilvēki jau sen ir ievērojuši rasas dziednieciskās īpašības. Par to ir stāstīts teiksmās: lai kļūtu par viedīgu pravieti, septiņdesmit dienas bija jāstaigā pa rasu. Vēl nesen atvēra dziedinātavas, kurās ieteica staigāt basām kājām pa rasu, nedrīkstēja lietot parasto ūdeni, jo bija nepieciešama rasas sevišķā īpašība.
   Tādas pašas dziednieciskas īpašības piemīt arī meteoru putekļu pilnam sniegam.

   411. Ja vēlaties dāvināt grāmatu, ieteicu pirms nosūtīšanas to izlasīt. Arī senos laikos ļoti augstu vērtēja grāmatu, ko dāvinātājs bija izlasījis. Jau tad saprata, ka lasīšanas procesā uzslāņojas īpašs spēks. Tā centieties ievērot visas enerģiju apmaiņas iespējas.

   412. Kad cilvēks būs apjautis savu spēku, viņš vēl tik drīz tomēr neaptvers, kā to lietderīgāk izmantot. Izveidosies daudz neparastu situāciju, bet tās ir jāuzņem visai pacietīgi.
   Kad svešzemju viesi ne visai labi pārvalda valodu, namatēvs nesmejas, bet cenšas saprast un palīdzēt. Ari pret smalko enerģiju izpratni jāizturas ar lielu uzmanību. Cilvēki kautrējas vai savas sajutās pārspīlē, taču nevajag aizvainot pat pašus pirmos centienus.
   Nav šaubu - pašlaik notiek liels apziņas pavērsiens. Tieši tur, kur varēja gaidīt noliegsmi, tagad paveras jaunas iespējamības. Priecāsimies par katru iesākumu!

   413. Nedrīkst atgrūst, ja ir kaut neliela dziņa. Mācībai ir jāapgaro zinība un jātuvina tikumiskie jēdzieni reāli pastāvošiem augstākajiem spēkiem. Nav jāraisās vaļā no visa, kas varētu atgādināt aizmirsto patiesību.
   Ne jau nejaušības pēc minu piemērus no pasakām un tautu teikām. Katrs mājiens uz bijušo zinību jau ir cilvēka cildenuma pazīme.

   414. Vieni gaida vēsti no augšas, citi liek ausi pie zemes. Pasaulē neko nedrīkst noniecināt.
   Jāizprot evolūcijas tuvākās veltes: pirmā - psihiskā enerģija, otrā - sieviešu kustība, trešā - kooperācija. Katra no tām jāpieņem pilnā apmērā, nevis abstrakti. Mēs jau daudzkārt esam norādījuši uz psihiskās enerģijas vareno spēku. Tagad tikpat neatlaidīgi jānorāda uz divām nākamajām laikmeta iezīmēm.

   415. Pasaules Māte! Liktos, ka šo divu vārdu saskaņa vien jau dara skaidru šā cildenā jēdziena saturu, taču dzīve rāda ko citu.
   Dzejnieki un dziedoņi nereti slavina sievieti, bet valstis nespēj atzīt vienkāršu līdztiesību. Uz vēstures kaunpilnās pakāpes būs rakstīts, ka līdztiesība joprojām nepastāv. Audzināšanas un izglītības ziņā sievietes nav pielīdzinātas vīriešiem, netiek aizsargāta sieviete - māte.
   Kas pirmais veiks šo vispārcilvēcisko darbu, tas iet kopsolī ar evolūciju.

   416. Ari pašai sievietei jārāda vienotības paraugs. Mēs zinām, cik reti tiek panākta šāda saskaņa. Ja ir pateikts, kas ir vienīgais reālais virzītājspēks, tad nedrīkst nelikties to dzirdam tikai nejēdzīgu ieradumu dēļ. Protams, daudzi no tiem sakņojas pagātnē, taču šie uzkrājumi ir jālikvidē.
   Visu tautu un ticību sievietes ar savām rokām palīdzēs izveidot evolūcijas pakāpienus. Nedrīkst vilcināties!

   417. Sastapsit divas sieviešu līdztiesības pretinieces. Viena - harēma tradīciju cienītāja - teiks, ka nevajag satricināt gadsimtu gaita izveidojušas paražas; otra, nosodīdama pagātni, pieprasīs sev prioritāti visās lietās. Abas būs vienādi tālu no evolūcijas.
   Nedrīkst sev vilkt līdzi nākotnē senus aizvainojumus. Nedrīkst aizstāvēt ari novecojuša dzīvesveida atpalicību. Nedrīkst likt šķēršļus brīvai izzināšanai, īstu līdztiesīgumu labāk būtu nosaukt par pilntiesīgumu. Apzināta pilntiesīguma pienākumi atbrīvos sadzīvi no rupjiem paradumiem, no ķengāšanās, no meliem, no pelēkās ikdienības. Taču jaunajai evolūcijai jāsākas jau no bērna kājas, ja vien domas par to nav atausušas patstāvīgi.
   Var pārliecināties, ka pašlaik ir daudz sieviešu, kas labi izprot pilntiesīguma nozīmi. Visā Pasaulē var balstīties uz tām.

   418. Cilvēces pilntiesībai jākļūst par laikmeta iezīmi visā pasaulē. Sabiedrības domai kategoriski jāpieprasa, lai tiek ievērots taisnīgums. Šādai pilntiesībai jākļūst par pilnīgi dabisku normu cilvēku attiecībās visā pasaulē. Pilntiesīgums būs pats svarīgākais nosacījums.
   Cilvēki lepojas ar verdzības likvidēšanu, bet vai tā patiešām visur ir izskausta? Vai Zemes iedzīvotāji var mierīgi gulēt, zinot, ka kaut kur cilvēka cieņa tiek pazemota, novedot viņu līdz lopa stāvoklim? Vai cilvēki var lepoties ar apgaismību, zinot, ka pilntiesība vēl nepastāv?
   Tā pilntiesības jautājumu nebūt nevar uzskatīt par taisnīgi atrisinātu.

   419. Pasludinot pilntiesīgumu, jāraugās, lai šis akts netiktu uzskatīts par kaut ko sevišķu. Dabisks stāvoklis ir jāuzņem pavisam mierīgi. Var tikai nožēlot, ka šis dabiskais stāvoklis nav iestājies jau agrāk. Taču neder lepoties tad, kad tiek paveikts tas, uz ko jau norādījusi pati Daba.

   420. Pilntiesīgums uzliek ari pilnu pienākumu. Bez šādas izpratnes tas izvērtīsies par patvaļu. Sievietēm ir raksturīgs apzinīgums, un tas ietekmēs evolūcijas kvalitāti.
   Bez iedzimtas dziņas pēc kvalitātes nav iespējama pilnīgošanās.

   421. Sieviete var būt gan tiesātāja, gan aizstāve, jo netaisnība mazināsies, kad pašās tiesās būs radies pretīgums pret visa ļaunuma pirmsākumu. Šāda iezīme pārveidos visu dzīvi.
   Kad saku: "Jūs, sievietes, spējat saprast sadarbību", tad gribu izsaukt sirds dziļumos snaudošās ugunis.

   422. Kooperācija ir laikmeta iezīme. Daudz par to ir rakstīts, taču dzīve prasa šā jēdziena precizēšanu. Nekādi aprēķini nepalīdzēs nostiprināt sadarbību. Jūs varējāt pārliecināties, ka ļauna griba vien jau sagrāva visu struktūru. Nevajag domāt, ka briesmīgo stāvokli var piesegt ar kaut kādām ārējām saistībām. Ja nebūs uzticēšanās, sadarbība kļūs par indīgu skorpionu pilnu kārbu. Apliecinu, ka psihiskās enerģijas apzināšanās nostiprinās kooperācijas stingro pamatu.
   Jaunas domas raisīs nevis abstrakts jēdziens, bet gan enerģijas acīmredzamība.

   423. Visas dzīves jomas ir tiktāl sarežģījušās, ka visur nepieciešama sadarbošanās. Nav iespējams nosaukt nevienu darba nozari, kurā cilvēks sevi varētu uzskatīt par vientuļu, tādēļ kooperācija kļūst par tādu kā dzīves skolu. Taču, lai tai piešķirtu zinātnisku pamatu, nepieciešams to atzīt visā dzīvē. Nevar uz to aicināt kā uz kaut ko abstraktu. Katrā skolas mācību priekšmetā jānorāda, kā tieši izpaudīsies sadarbība.
   Katrā likumdošanā ir jāierāda liela vieta kooperatīvajiem pamatiem. Lai ikvienu nozari aizsargā stingri likumi. Dzīve ir daudzveidīga, un sadarbību nedrīkst ierobežot ar vienu tās izpausmi. Katrā darbā ienāk smalkās enerģijas, un likumiem tās ļoti rūpīgi jāaizsargā. Smalko enerģiju izpausmes ienāk dažādās cilvēku apzinās. Smalko kombināciju apzīmēšanai vārdi ir pārlieku rupji.
   Domai jābūt tā audzinātai, lai pāri nosacītībai apjaustu vislietderīgāko lietojumu. Dažs nesapratīs, kāds sakars ir kooperācijas likumiem ar domāšanas audzināšanu, taču sadarbība ir cilvēces harmonija.

   424. Kooperācijai ļoti pretosies. Vieni patības dēļ vispār to nevēlēsies pieņemt; citi to izmantos savtīgi, bet tās pastāvēšanu noliegs; trešie kooperācijas jēdzienu saistīs ar visas pastāvošās kārtības gāšanu.
   Būs milzum daudz iebildumu, tāpēc sadarbības ieviešana izvēršas par vienu no visgrūtākajiem uzdevumiem. Parādīsies bezgala daudz atavisma, tiks minēti bezjēdzīgi savu laiku pārdzīvojuši piemēri, tiks uzskaitīti noziegumi, ko radījusi negodīga sadarbība. Pārāk bieži ir likti šķēršļi un aizmirsti jaunie dzīves apstākļi. Aizraušanos ar mehanizāciju var gudri atrisināt kooperācija. Turklāt kooperāciju nedrīkst ierobežot tikai ar dažiem darba veidiem.
   Sadarbība jāpieņem kā Esības pamats. Tikai pastāvot visplašākajai kooperācijai, var atrast īsto valsts un tautas darba samēru. Citādi valsts pazudinošie parādi pieaugs. Šādas problēmas atrisināšana ar kara palīdzību ir barbarisma pazīme. Nevis par tautu iznīcināšanu ir jādomā, bet gan par planētas dzīves sakārtošanu!
   Kad psihiskā enerģija ieņems pienācīgo stāvokli, kad sieviete ienāks dzīvē kā kultūras sargātāja, kad kooperācija kļūs par celsmes pamatu, tad visa dzīve kļūs citāda. Savu vietu ieņems zinība un jaunrade. Saku - savu, jo pagātnē ir bijuši laikmeti, kad tika izprasta zinātnes un mākslas nozīme.
   Sadarbība pavērs vieglus ceļus uz pilnīgošanos.

   425. Pilnīgošanās un tautas veselība ir cieši saistīti jautājumi. Pieaicināsim sievieti kā viena, tā otra risināšanā. Abi uzdevumi prasa ne tik daudz valsts kā ģimenes stimulu.
   Nav iespējams ar pavēli noteikt, ka domai jābūt tīrai. Tas pats attiecas uz vārdu. Nevar pavēlēt, lai tiktu uzturēta veselīga tīrība mājā, - tikai apgaismība nostiprinās gara un miesas veselību.

   426. Ar kādiem parastiem vārdiem lai izsaka to, ka vissmalkākā enerģija izpaužas katrā cilvēka kustībā? Kā lai apliecina, ka šī pati enerģija liek kustēties pat pasaulēm? Kā lai ieskaidro, ka tā izpaužas gan domās, gan darbībā? Pati tā ir gan ierosinātāja, gan savaldītajā. Un pati tā nešķiro sīko un diženo. Kas izpratīs, kur ir visa Pirmcēlonis? Kas gan spēj zināšanas par vareno enerģiju izplatīt visā pasaulē?
   Var uzrakstīt grāmatu par sīkiem cēloņiem un lielām sekām. Tāds apzīmējums, protams, iespējams, vadoties vienīgi no zemes dzīves priekšstatiem. Bet pamācoši ir izpētīt, kādi cēloņi ir radījuši lielas sekas, - var pabrīnīties par to, cik niecīgi ir redzamie cēloni. Daudzi pat vispār neatceras nenozīmīgās dziņas. Palūkosimies, kā varēja rasties tāda neatbilstība. Izskaidrojumu var rast karmiskajos cēloņos. Turklāt cilvēks vāji atšķir sīko no diženā.
   Izpaustajai psihiskajai enerģijai ir jāatgādina par diženas enerģijas klātbūtni itin visā. Tā iemācīsimies uzmanīgi izturēties arī pret mazo. Protiet padomāt par diženo enerģiju.

   427. Iejūtīga izturēšanās pret visām parādībām - tā ir grūta pakāpe. Atkārtoti jāuzsver modrības saglabāšana, lai ļaunprātīgi netiktu izmantota apslēptā enerģija. Tādam ceļam var rast daudz padomu. Mīlestība, labestība, žēlsirdība un daudzas citas īpašības tiek norādītas, bet tās ir jāapliecina ar diženās enerģijas izpratni. Nav viegli to paturēt prātā dzīves bangās!

   428. Kālab tik ļoti vajadzīga sievietes piedalīšanās eksperimentos ar psihisko enerģiju? Kādēļ puķēm tik svētīgas ir sievietes rūpes par tām? Kādēļ slimības reizē tik dziedinoši ir sievietes pieskārieni?
   Var nosaukt ļoti daudzas parādības, kad tieši sieviete var dot īpašu psihiskās enerģijas spriedzi. Taču šai sievietes īpatnībai nav veltīta pienācīga uzmanība. Ārstu vidū reti kāds saprot, kādēļ operācijās īpaši noderīga var būt sievietes līdzdalība. Mūžīgi sievišķā sākotne vēl joprojām nav pareizi saprasta un novērtēta.
   Zinātnieki neatzīst faktu, ka kāda cilvēka klātbūtne vien atsver spēcīgāko aparātu. Netiek izdarīti eksperimenti, kuros grafiski tiktu fiksēta dažāda cilvēku iedarbība. Neizsakāmi noderīgs ir katrs eksperiments ar psihisko enerģiju.

   429. Nevienam nevajadzētu domāt, ka viņam nav nekādas īpašas vērtības. Varbūt nav atrasta iespēja sevi parādīt, bet tas nenozīmē, ka šādas iespējas vispār nav.

   430. Daudz ir pazemes uguns. Neviens nepievērš uzmanību notikumu un dabas parādību savstarpējai atbilstībai. Iemesls ir nevis nevērība, bet gan neprasme saistīt notikumus ar kosmiskajām izpausmēm. Tomēr tieši šis gads var atnest nozīmīgas parādības.

   431. Kosmiskās izpausmes atbilst ne vien fiziskajam karam, bet arī gara sadursmēm. Sakāpinātas enerģijas tiekšanās var radīt ūdens virpuļus lielos attālumos.

   432. Var jautāt: no kā rodas nogurums eksperimentos ar psihisko enerģiju? Bez iekšējās spriedzes jābūt ari kādam ārējam apstāklim.
   Pieņēmums ir pareizs. Izdaloties spriegai enerģijai, rodas sava veida magnēts, kas pievelk īpašu izplatījuma ārējās enerģijas spiedienu. Šis ārējais spiediens veicina noguruma iestāšanos. Bet, no otras puses, šāds magnēts pievelk kaut kam pievērstu uzmanību un padara darbību pārliecinošu. Oratori un dziedoņi jūt nogurumu ne vien nervu spriedzes dēļ, bet ari no izplatījuma pievilktās psihiskās enerģijas spiediena rezultātā. Izveidojas visai sarežģīts process: no vienas puses - iedvesma, no otras - spiediena palielināšanās.

   433. Var visiem sacīt, cik ļoti nepieciešama ir vienotība. Ir jau norādīts, ka vienotība ir reāls dzinējspēks. Ir teikts, ka vienotība ir magnēts. Tā ir dziedinātāja, veselība, veiksmīgi sasniegumi. Ko lai vēl piebilst?
   Ja teiktais neiedarbojas, tad velti būs sacīt, ka vienotība ir harmonija ar Hierarhiju. Kas nespēj aptvert Norādīto, tas vēl jo mazāk spēs veidot priekšstatu par Hierarhiju. Tas būs kā māja bez pamatiem. Jebkurš viesulis tik lodzīgu celtni apgāzīs. Kur radīsies spēki pirmajam viesulim pretī stāties?!

   434. Daudzi no vēstures ņemti piemēri parāda, ka pat stiprākos cilvēkus spējusi paralizēt enerģijas ziņā vājāku klātbūtne. Turklāt var redzēt, ka šķēršļu radītāji ir atšķirīgi. Vieni traucēja tikai noteiktām personām, bet otri vispār pārtrauca psihiskās enerģijas plūsmu.
   Pirmos var saprast, jo katra disharmonija jau kavē enerģijas brīvu virzību, bet otrie ir tāda kā kosmiska parādība. Strāvu pārtraukšana nav nekas labs, ir jābūt lielam negatīvam spēkam, lai pārtrauktu pat spēcīgākās iedarbības. Tādus cilvēkus sauc par kosmiskajiem vampīriem. Turklāt pēc ārienes viņi sevi nenodod un šķiet esam pavisam nenozīmīgas būtnes.
   Nevajag būt vardarbīgiem pret enerģiju, ja sajūtat tādu būtni.

   435. Var tikai nožēlot, ka daudzās valodās vienu un to pašu jēdzienu izteic ar dažādiem vārdiem, padarot neskaidrāku tā jēgu. Piemēram, meli tiek maskēti ar izlikšanos, neīstumu, nodevību, aizspriedumu, izdomājumu un vēl daudziem citiem vārdiem, kuru būtība ir tas pats melu jēdziens. Var atšķirt dažādas pakāpes, bet pamats paliek nemainīgs. To pašu var teikt par daudziem jēdzieniem, kuri cilvēku priekšstatos varmācīgi sadrumstaloti. Neder tāda sadrumstalotība, kad jāprot domāt par vienotību.
   Cik daudz nosaukumu ir vienai un tai pašai parādībai!

   336. Enerģiju savstarpējā apmaina ir dabiska parādība, bet izsūkt cita enerģiju, nedodot pretī savējo, jau nav pieļaujams. Tāda parādība ir tikpat bieža kā infekcijas slimības. Taču līdz zināmai pakāpei var cīnīties ar tādu spīvu patību. Ja cilvēki no mazotnes sev iedvesīs domu par apmainu un sadarbību, tad viņi arī saprātīgi apiesies ar enerģiju.
   Daudzi vampīrisma veidi nav nekas cits kā nezināšanas radīta izlaidība.

   437. Ar simboliem var papildināt daudz ko tādu, kas vārdos nav izsakāms. Tādējādi ikvienā simbolā būs vārdos neizsakāmā elements. Var nojaust apslēptā nozīmi, bet vārdos to izteikt būs visai grūti.
   Pret simboliem jāizturas loti uzmanīgi. Tie, gluži kā slepeni hieroglifi, glabā diženās Pasaules uzbūves būtību. Cilvēki parasti nepievērš simboliem nekādu uzmanību. Viņiem nepatīk norādījumi, jo viņi uzskata, ka tie apspiež viņu gribu. Bet, kad cilvēkus atstāj viņu pašu ziņā, viņi jūtas nelaimīgi un pamesti.
   Simboli ir kā karogi, ap kuriem var pulcēties cīnītāji, lai uzzinātu pavēli. Pazaudēt karogu nozīmēja zaudēt kauju. Ari nevērība pret simboliem var liegt izpratni, kas vārdos nav izsakāma. Turklāt simbols ir veselas Mācības ielāgošana. Simbola slepenība ir kā enerģijas saspriegums.

   438. Izmisums nav laba lieta, bet ir kāds cita veida galējs saspriegums, kas nepieciešams panākumu gūšanai. Ārēji tas loti atgādina augstāko izmisuma pakāpi, bet pēc būtības tie ir pretēji. Izmisums ir postošs, bet sprieguma augstākā pakāpe ir radoša.

   439. Neglīta doma neradīs skaistu rīcību. Runājot par Daili, pirmām kārtām domāju par domas daiļumu. Domai ir forma, tātad domas daiļums jāsaprot visās tās nozīmēs. Kosmosa labad cilvēks nedrīkst neglīti domāt.
   Jūs zināt, ka ari Smalkajā Pasaulē notiek nekrietnību sablī-vēšanās. Kauja Smalkajā Pasaulē parāda gan varoņdarbu, gan pretīgu rīcību. Briesmīgi ir Smalkās Pasaules apstākļi, kad izplatījums tiek saindēts ar melnajiem lādiņiem. Eksplozijas uz Zemes stipri satricina cietzemi, bet cik daudz postošāka ir smalko enerģiju darbība! Par šādām Zemes un Smalkās Pasaules mij-attiecībām maz tiek domāts; zemes valodā runājot, - smalkāko enerģiju darbības sekas tūkstošiem reižu pārspēj tās, kas piemeklē Zemi. Šīs sekas, protams, atspoguļojas zemes dzīves sajūtās, bet daudzi tās izskaidro vienīgi ar sliktu laiku. Labākajā gadījumā šīs sajūtas saista ar saules plankumiem vai aptumsumu. Bet tālāk par to padomāt cilvēki neuzdrošinās.

   440. Zinība stāv pāri visam. Ikviens, kurš ir pievienojis zināšanu kripatiņu, jau ir cilvēces labdaris. Ikviens, kurš savācis zināšanu dzirkstis, ir Gaismas sniedzējs. Iemācīsimies sargāt katru zinātniskās izzināšanas soli. Nevērība pret zinātni ir grimšana tumsā.
   Ikvienam ir tiesības iepazīties ar Mācību. Izlasiet darbu, kas piesātināts ar tiekšanos uz Patiesību. Nejēgas sēj aizspriedumus, pat nepacenšoties izlasīt grāmatu. Visapliecinošāko darbu nosauc par noliegsmi. Augstāko Principu atzīšanu uzskata par visbriesmīgākajiem zaimiem. Patiesi, aizspriedums ir slikts padomdevējs! Bet uzkrātās atziņas nav iespējams apiet.
   Neaizmirsīsim pateikties tiem, kas ar savu dzīvi ir vairojuši zināšanas.

   441. Kooperatīvs nav norobežota kopdzīve. Uz dabas likumiem dibināta sadarbība satur Bezrobežības elementu. Darba apmaiņa un savstarpēja palīdzība nedrīkst uzkraut nosacītus ierobežojumus. Gluži otrādi - kooperatīvs paver durvis visām iespējamībām. Turklāt kooperatīvi ir savā starpā saistīti - un tādējādi darba tīkls pārklās visu pasauli.
   Neviens nevar iepriekš noteikt, kādi sadarbības veidi attīstīsies. Dažādas var būt kooperatīvās organizācijas, un tās veiks izglītības, rūpniecības un lauksaimniecības uzdevumus. Nav iedomājama neviena nozare, kuru nevarētu pilnīgot ar kooperāciju. Nedrīkst aizliegt cilvēkiem veidot kopīgam darbam pilnīgi jaunus kolektīvus. Kooperatīvs ir valsts balsts un sabiedriskuma audzētava. No kurienes nāks sabiedriskā doma? Kā radīsies ilgotie panākumi? Kas palīdzēs vientuļajiem darbarūķiem? Protams, sadarbība ieaudzinās ari vienotību.

   442. Daudz kas ir iespējams, tikai jāizpilda tas, kas ir noteikts, īpaši tagad, kad cilvēce jau ar zobiem ķeras pie katra atbalsta. Nedrīkst domāt, ka atsevišķu bagātnieku pastāvēšana ir tautas labklājības pazīme. Laiks atmest maldīgo uzskatu, ka simts piļu jau ir valsts. Laiks saprast un ielūkoties nabadzības mitekļos - tikai pēc tiem var spriest par īsto tautas stāvokli.
   Ir pienācis laiks saprast, kāpēc apziņas attīstība ir vērtība un balsts.

   443. Kas gan ir tie, kuri neatzīst un necieš vienotību? Nekad viņi nav izjutuši to nesatricināmību, ko allaž dod vienotība. Viņi nezina, kas ir drosme, kura sakņojas vienotībā. Viņi ir noraidījuši tālākvirzību, ko stipru dara vienotība. Viņi nav piebiedrojušies priekam, kas rodams vienotībā. Viņi ignorē vienotības citadeli. Kas gan viņiem ir atlicis? Vai nu locīties viesulī, kalst saulē vai trūdēt aizspriedumu pelējumā.
   Kas gan viņi ir, šie vienotības nicinātāji?

   444. Visredzamākais Maijas un realitātes piemērs ir debess ķermeņi. Varbūt ķermenis ir sairis jau pirms tūkstošiem gadu, bet uz Zemes vēl redz tā gaismu. Kurš gan uzņemsies noteikt, kur ir esamība un kur - ilūzija? Tādi paši piemēri rodami ari starp zemes dzīves parādībām.

   445. Uz Zemes mītošie uzvarētāji, kur ir jūsu būtība un kur - ilūzija? Kurš noteiks, vai tā ir uzvara vai tālo notikumu atspulgs? Kur būs realitātes robeža? Lai savāc visus skaitļus, taču atrisinājuma zīmes neatradīs. Vienīgi vissmalkākā enerģija spēj atšķirt, kur ir dzīvība un kur - sastingums.
   Taču cilvēkiem labāk patīk dzīvot starp maldu tēliem.

   446. Daudz ir pārbaudes akmeņu. Cilvēku apziņas pārbaudīšanai var ņemt pašus galvenos jēdzienus. Sakiet viņiem: "Evolūcija un attīstība, tālākvirzība un varoņdarbs," - un bez jebkāda aparāta sajutīsit, kā tiek uzņemts šāds aicinājums. To nāktos uzņemt priecīgi, drosmīgi, apgaroti, taču visbiežāk pamanīsit svārstīšanos, šaubas, sevis žēlošanu.
   Neradīsies prieks no sūrošanās un vīrišķība no šaubām. Taču vārdam par varoņdarbu vien jau būtu jāiedvesmo. Doma par tālākvirzību spēj desmitkāršot spēkus. Kāda dala varonim gar visiem pūķiem! Viņš neievēro satracinātos zvērus, jo iedvesma ir drošs vairogs.
   Jau zināt, cik lielā mērā iedvesma savieno ar pašām Varenākajām Enerģijām. Katrs būs izjutis, kā tiekšanās aizdzen pagurumu. Katrs bērns zina, kā var uzveikt, bet nabaga svārstīgais beigās paklūp neticībā.

   447. Paši zināt, ka daudz vieglāk ir vadīt centienu pilnus cilvēkus. Zināt paši, ka kustībā bultas nepanāk - un to griešanās tās pavērš atpakaļ uz ienaidnieku. Daudzkārt paši esat jutuši, kā spārni aug un apņem plašumus.
   Tālākvirzību nesekmēs ne pagurums, ne uzbudinājums, ne domas dalīšanās.

   448. Reiz kāds skolnieks ievēroja, ka viņa Skolotājs sarunājas ar garāmgājēju strēlnieku. Vēlāk skolnieks izbrīnījies jautāja: "Kāda gan varēja būt šīs sarunas nozīme?"
   Skolotājs sacīja: "Es viņam jautāju, kā viņš izgatavo izturīgu stopu un kā trāpa mērķī. Allaž der parunāt par izturīgumu, precizitāti un prasmi."

   449. Katrs cilvēks piedzīvo iedvesmas brīžus, bet šīs cildenās pacilātības dzirksteles mēdz būt tikai atsevišķi uzplaiksnījumi un dzīvi nepārveido. Un tomēr tādi gara stāvokļi ir iespējami pat grūtos apstākļos. Iedomāsimies, ka šāds pacilātības stāvoklis kļūs pastāvīgs un izraisīs vēl cildenāku iedvesmu. Visa Esība taču arī celsies līdzi, un pati Daba atsauksies uz šo evolūciju.
   Cilvēki domā, ka evolūcija notiek vai, pareizāk sakot, tai jānotiek kādā ilgākā laikposmā, bet šo tālākvirzību var paātrināt cilvēku vēlēšanās. Ja viņi gribēs, tad varēs virzīties uz priekšu ātrāk. Visi pārējie elementi būs gatavi tādai attīstībai, tikai cilvēkiem ir jāgrib. Viņiem nav katra iedvesma jānonāvē. Viņiem tā jāiemīl kā Augstākā Saruna.
   Mīlestībai nav vajadzīgas maģiskas piesaukšanas. Nav vajadzīga pārsātināšanās tur, kur ir Bezrobežība. Pietiek vienkārši vēlēties un tiekties, lai virzītos tālāk. Domāšanas izaugsme jau sagādā milzīgu prieku.
   Vienīgi līdz ar patiesiem atradumiem var gūt nebeidzamu iedvesmu.

   450. Atcerieties padomu - lai krustceles vienmēr atrodas Mācības grāmata. Nenomokiet sevi ar jautājumu: no kurienes nāks ceļinieki? No kurienes nāks draugi, kas nojauš iespēju izzināt? Par garām aizejošajiem neskumstiet - viņi var kādu pieaicināt, paši to nezinādami. Viņi var izrādīt savu nepatiku, un viņu kliedzieni daudzus piesaistīs. Necentīsimies aprēķināt Neizdibināmos Ceļus. Tie nav vārdos nosaucami, bet sirds tos zina.

   451. Ir nepieciešams apstiprināt, ka iedvesma piemīt visiem cilvēkiem. Parasti to piedēvē tikai zinātniekiem, dzejniekiem, mūziķiem, gleznotājiem, bet šo augstāko velti var saņemt katrs, kas ir parūpējies par savu apziņu.
   Cilvēkiem ar cildenu domāšanas veidu iedvesma ir nevis rets viesis, bet gan viņu dzīves pamats. Ir tikai jāievēro šie pieskārieni, no kuriem parasti atgaiņājas kā no uzmācīgām mušām, un šķiet, ka cilvēks ir nolēmis atteikties no augstākajām enerģijām, kas tik dāsni tiek nodotas viņa rīcībā.
   Ieteicu labi padomāt par to, kas ir iedvesma.

   452. Palīdzēt vajag visur un visās lietās. Palīdzībai nedrīkst stāties ceļā tādi necienīgi šķēršļi kā politiskas, nacionālas vai reliģiska rakstura nesaskaņas, kā ari pulciņu savrupība. Visādu veidu palīdzība jāsniedz trūcīgajiem. Ja cilvēkam draud briesmas, tad nevar skatīties uz viņa matu krāsu. Kad vajag glābt no ugunsnelaimes, tad ir nevietā prašņāt par ticību.
   Visi Novēlējumi norāda, cik svarīgi ir sniegt palīdzību. To var uzskatīt par īstu iedvesmu. Esmu par to jau runājis, bet loti daudzas konvencionalitātes liek vēlreiz apstiprināt palīdzības sniegšanas brīvību.

   453. Sirds nemiers ir neizbēgams, ja zināt, ka kaimiņu piemeklējusi nelaime. Bet atvērtie centri var uzrādīt daudzus tuvus un tālus satricinājumus, un no tiem dreb sirds. Cilvēki visai reti ievēro sirds dotās zīmes - viņi tās mēdz izskaidrot ar slimību. Bet pareizi būtu paturēt prātā, ka sirds pukst vienoti ar visu Esošo. Kosmiskie notikumi un tautu satricinājumi ir kā vesera sitieni.
   Saka, ka cilvēkus aizvien vairāk piemeklē sirds slimības. Protams, simptomi vairojas, taču triviāli būtu tos saistīt vienīgi ar šajā gadsimtā pieaugošo nervozitāti. Kāds tad ir satricinājumu cēlonis? Strāvu sabiezešana liek psihiskajai enerģijai meklēt jaunas izpausmes. Bet cilvēki neuzskata tās nozīmi par galveno, tādēļ notiek tik daudz satricinājumu un visādu sadursmju.
   Kāds ir teicis: "Nenovediet enerģijas līdz trakumam." Tāds brīdinājums stāv tuvu īstenībai. Var iedomāties nepareizi sakāpināto, aizlauzto un apsmieto enerģiju trakošanu. Vai tādā haosā sirds nesāks drebēt?

   454. Pateicība ir varens virzītājspēks. Neviens jau pateicību nepieprasa, taču tās spēks ir milzīgs. Pateicība darbojas kā attīrītāja, bet viss, kas tīrs, ir vieglāk virzāms. Tādā kārtā pateicība ir gaitas paātrināšanas līdzeklis.
   Dažam liekas, ka pateicības uzplūdumā viņš pazemojas. Kāda tumsonība! Pateicība vienīgi padara cildenāku, attīrot tā pievelk jaunas enerģijas. Pat mašīna labāk darbojas, ja putekļi ir noslaucīti.

   455. Neaizsteigsimies priekšā jauno zinātnieku loti svarīgajam pētījumam par psihiskās enerģijas vēsturiskajiem nosaukumiem. Bez šaubām, dažas tautas jau sen zināja par šīs enerģijas pastāvēšanu. Katrs laikmets saskatīja tajā jaunas īpašības un to pēc sava ieskata simbolizēja. Daži psihisko enerģiju saistīja ar Gaismu, piedēvējot tai arī apskaidrību un starojumu, citi atzīmēja magnētismu vai dinamismu; ari zibenīguma parādība nepalika neievērota.
   Tā dažādos laikmetos cilvēki atbilstoši savam raksturam ir savākuši daudz ziņu. Apkopojiet šos novērojumus un iegūsit loti nozīmīgus rādītājus. Turklāt redzēsit, ka agrāk cilvēki bija ne mazāk vērīgi kā tagad, varbūt pat vērīgāki. Vajadzētu izsekot tam, kā vāktas un apzīmētas diženās enerģijas īpašības.
   Filozofiem, fiziķiem, vēsturniekiem un valodniekiem vajadzētu apvienoties, lai izdarītu vērtīgus pētījumus.

   456. Sadarbība starp zinātniekiem kļūst nepieciešama. Jāatrod saikne, kas pastāv starp dažādajiem pētījumu objektiem, jo daudzu objektu iedalījums ir nosacīts.

   457. Bieži vien ievēro, ka gaišdzirde un gaišredze parasti dod tikai fragmentāras ziņas. Bet, lai saprastu notiekošo, jāatceras daudzi pamati. Dažreiz iegūtie dati šķiet fragmentāri tikai zemes dzīves izpratne. Cilvēki neuztver redzēta smalko saistību. Varbūt saikne ir loti loģiska, taču zemes dzīves loģika no Smalkās Pasaules loģikas atšķiras.
   Nav arī jāaizmirst, ka Augstākā Pasaule sargā Karmas likumus. Visai grūti ir uztverama robeža starp atļauto un kar-mas apslēpto. Zemes valodā nav pasakāms, kā noteikt Karmas vārtus. Grūti arī norādīt, kā pats cilvēks ietekmē savu gaiš-dzirdi. Neskaitāmi dažādi noskaņojumi var padarīt kurlas viņa ausis. Vispirms nepieciešams paplašināt apziņu, lai visi kanāli būtu tīri.

   458. Daudzi jēdzieni ir jāattīra, un to vidū jāprecizē arī mistikas jēdziens. Ja tas apzīmē noteiktu zinību, tad jēdziens jāsaglabā. Bet, ja tas vērsts nevis uz zinību, bet gan uz miglainām konstrukcijām, tad vārds no apgrozības jāizņem.
   Mēs ieteicam zinību, kas ir noderīga cilvēces progresam.

   459. Kauja it tik grandioza, ka nav iespējams rast laiku parastajām nodarbībām. Mēs stāvam sardzē, bet cilvēki neizprot ārkārtējos apstākļus. Pat tie, kas dzirdējuši par kauju, tomēr domā, ka nekas īpašs nenotiek.

   460. Nav viegli iztēloties, ka Smalkās Pasaules Augstākajās Sfērās to iemītnieki sastopas, jaunu centienu pārņemti; no viņiem ir it kā nobiruši zemes dzīves sārņi un atnākusi īstā izpratne. Var redzēt, kā atkrīt ar jauno stāvokli nesaderīgie zemes dzīves uzslāņojumi. Brīvi sāk darboties psihiskā enerģija, kuru vairs nenomāc ievazātas ietekmes; tās būtība traucas uz Patiesību. Vīrišķība apliecina labākos risinājumus. Arī zemes dzīvē psihisko enerģiju līdz zināmai pakāpei var padarīt brīvu. Tā var tuvoties Smalkās Pasaules izzināšanai.
   Psihisko enerģiju nav iespējams iznīcināt, bet tai var radīt tik necienīgu stāvokli, ka tā var izbeigt zemes dzīvi ar eksploziju. Pilnīga analoģija ar veselām pasaulēm. Tādēļ, kad saku: "Sargājiet sirdi un psihisko enerģiju," dodu pašu nepieciešamāko padomu.
   Ari ārstiem jāiemācās iepazīstināt slimniekus ar psihiskās enerģijas būtību. Nepietiek ar to, ka ārsts atdod pats savu enerģiju, - viņam jāierosina uz darbību arī slimā cilvēka enerģija. Tā tiks ietaupīta vērtīgā enerģija.

   461. Slīcējam ir jāatbalsta savs glābējs. Cilvēks nedrīkst kļūt par smagu maisu. Var izdarīt eksperimentu un pārliecināties par to, cik ļoti jau pati doma palīdz otram cilvēkam. Šādus eksperimentus var izdarīt ari ar dzīvniekiem. Jātnieks, kas domās uzmundrina zirgu, ir gluži citāds nekā tas, kuru pārņēmušas šausmas un niknums. Pastāvīgi var pārliecināties par to, kā iedarbojas doma, iekļaudamas fiziskajā enerģijā.

   462. Ievērojiet, ka psihiskajai enerģijai pirms darbošanās jādod brīvs mirklis. It kā jāatlaiž Zemes pavadas, lai ļautu tai pievienoties Pirmavotam. Nav pareizi enerģiju uzreiz varmācīgi noslogot ar Zemes sūtījumiem. Tai jāpaver ceļš, nostiprinot saikni ar Augstāko Pasauli. Tādu saikni nevar radīt pēc pavēles. Nevar pavēlēt pasta balodim lidot, var tikai izlaist to brīvībā. Viņš zina, kurp laisties. Tieši tāpat no cilvēka miesas krātiņa jāizlaiž psihiskā enerģija; magnētiskie sakari nekavējoties ieslēgsies.
   Daudzi runā par koncentrēšanos, taču šāds stāvoklis jau prasa saspriegumu. īstenībā tikai jāatbrīvo enerģija, un tā sāks darboties. Tādai atbrīvošanai nevajag daudz laika -- pietiek ar ļoti īsu mirkli. Tātad vispirms atbrivosim mūsu gūstekni. Pasakās ir pietiekami daudz stāstīts par vareno neredzamo spēku.

   463. Mēs runājam par psihisko enerģiju kā par varenu dzinējspēku. Mēs runājam nevis par burvestību, bet gan par fizikas likumu. Mēs norādām uz vienkāršākajiem sasniegumu ceļiem. Mēs atgādinām sen zināmo, un tomēr nejēgas uzskatīs mūsu sarunas par kaut ko pārdabisku. Viņi izmantos smalkās enerģijas, bet nebūs ar mieru atzīt psihisko enerģiju.
   Tāpēc vēlreiz atkārtosim, ka runājam par fizikas likumu.

   464. Vai apgalvojums par fizikas likumu jums neatsauc atmiņā to, ka savā laikā alķīmiķiem nācās izgudrot nevajadzīgus nosaukumus vienīgi tālab, lai rastu tiltu uz savu tautiešu apziņu? Kopš tiem laikiem ļaužu apziņa ļoti maz pavirzījusies uz priekšu.

   465. Ektoplazma ir psihiskās enerģijas glabātava. Patiesi, ektoplazmas viela - tas ir kaut kas vidējs starp blīvo un smalko būtību. Visām pasaulēm piemītošā psihiskā enerģija vispirms savienojas ar vielu, kas ir tuva Smalkajai Pasaulei. No tā redzams, ka ektoplazma jāuztur tīra, tāpat kā psihiskā enerģija.
   Jāatceras, ka, dodot ektoplazmu nejaušiem garāmgājējiem, medijs sevi pakļauj lielām briesmām. Nedrīkst dot tik vērtīgu vielu nejaušiem apmeklētājiem. Toties jo vērtīgas ir Augstākās Sarunas - tās neizsmel mūsu spēkus, citiem vārdiem runājot, dod jaunu spēku pieplūdumu. Jāsaprot, ka psihiska rakstura pētījumiem jābūt lietderīgiem. Nedrīkst taču iztukšot kāda cilvēka būtību.

   466. Neviens nevar apgalvot, ka psihiskās enerģijas spēks nevarētu pielipt. Tā saucamās suģestijas lielākoties notiek neapzināti. Domāšana ir ļoti jāizkopj, lai sasniegtu jutīgumu.
   Daudz runā par iedvesmu. Daudzkārt Mēs esam atgādinājuši par jūtziņu. Tā, protams, balstās uz psihisko enerģiju, taču tās dzirkstele pāriet pa ektoplazmas ceļu. Tāda dižena viela ir jāpietaupa. Jau senlaikos ļaudis stāstīja, ka cilvēks izdala no sevis dubultnieku, kas spēj veikt saprātīgas darbības.

   467. Lai saskatītu loģisku saistību ar tagadni, ir jāsalīdzina pagātnes notikumi. Šādi salīdzinājumi var labi parādīt notiekošā jēgu, taču fakti jāņem visā pilnībā, bet cilvēki bieži vien izraugās tikai kādu detaļu pēc sava ieskata. Nekur nedrīkst atkāpties no zinātniskās metodes. Vienīgi tā var tuvināt dažāda sprieguma sfēras.

   468. Stingri paturēsim prātā psihiskās enerģijas īpašības. Uzsākot psihiskās enerģijas novērošanu, cilvēki bieži vien tās pamatīpašības aizmirst. Pat visvienkāršākos pētījumus cilvēki sarežģī ar saviem paradumiem. Psihiskās enerģijas pamat-kvalitāte ir acumirklīgums, bet cilvēki pieraduši uzskatīt, ka visspēcīgākā ir ilga doma. Tā viņi aizmirst, ka domai laiks nav vajadzīgs.
   Neņem vērā ari to, ka ilgstošas domas laikā notiek daudz dažādu pakāpju domu sūtījumu. Šādas ilgas domāšanas laikā zūd sūtījuma iecentrējums. Lai mirklīguma parādība iemāca, ka psihiskajai enerģijai atbilst īss domas piesitiens.
   Taču prasme domāt īsi ir jāizkopj. Ne vien domas īsumam, bet arī tās spēkam jābūt apvienotam ar psihiskās enerģijas sūtījumu.

   469. Nekas nepadodas uzreiz. Jau sen Mēs teicām, ka vienā elpas vilcienā telpiski pārvietojamies, bet ari ievilkt elpu vajag prasmīgi. Varētu likties, ka viena paša elpas vilciena izpaužas psihiskās enerģijas būtība, taču šis salīdzinājums tūliņ apziņā neiegulst. Primitīva iztēle ārkārtīgi viegli uzbur visdažādāko vīziju Maiju, bet, kad apziņa ir paplašināta, secinājumi kļūst daudz piesardzīgāki.
   Kad iepazīta psihiskā enerģija, sagrūst daudzi rēgi.

   470. Psihiskā enerģija, tāpat kā sirds, nekad neatpūšas. Sirds darbībā nav iespējams ilgstošs pārtraukums, un tikpat pastāvīgs ir psihiskās enerģijas patēriņš. Uzturoties Augstākajā Pasaulē, sirds tādā nozīmē, kāda tai ir uz Zemes, nav vajadzīga, bet psihiskās enerģijas plūsma nekad nepārtrūkst.
   Ari pastāvīgums ir psihiskās enerģijas pamatkvalitāte. Enerģijas virzība ir visas Pasaules spirālveida kustība. Visu neskaitāmo enerģijas plūsmu harmoniskumā vērojama krāšņa arhitektonika.

   471. Par mūžam augošu dēvējam psihisko enerģiju. Sev pastiprinājumu tā var smelt no Bezrobežības. Nepieciešams tikai to izprast un virzīt uz labu. Bez izpratnes enerģija paliks "gūstekne".
   Jautās - vai tik vērtīgu enerģiju tiešām var virzīt uz ļaunu? Jebkura ļaunprātīga tās izmantošana novedīs pie sabrukuma. Var būt dažādi šā sabrukuma termiņi un pakāpes, bet galīgā sairšana nav novēršama.

   472. Ja enerģija pēc savas dabas ir mūžam augoša, cik noziedzīgi tad ir izkropļot pamatvielas plūdumu!

   473. Psihisko enerģiju dēvējam arī par pašaizliedzības balstu; no šā varenā spēka dzimst varoņdarbi. Ekstāzi nevar panākt bez psihiskās enerģijas.
   Pareizi jautājat: kādēļ tā sauktie mediji nav gara varoņi? Taču ir jau pietiekami skaidri pateikts, ka profesionāli mediji tikai kaitē gan sev, gan citiem.

   474. Psihisko enerģiju dēvē ari par magnētu, un šajā apzīmējumā ir daudz patiesības. Pievilksmes un atgrūsmes likums taču īpaši atsaucas uz psihisko enerģiju. Bez enerģijas līdzdarbības nav iespējams atzīmēt pozitīvās un negatīvās īpašības. Tāpēc atgādinājums par magnētu ir visai lietderīgs, kad grib atzīmēt psihiskās enerģijas pievilksmi.

   475. Šo pašu enerģiju saucam arī par taisnīgu. Ja enerģijas iedarbībā var noteikt dažādas cilvēku īpašības, tad, protams, tas ir taisnīgs ceļš. Eksperimentos ar psihisko enerģiju var pārliecināties, cik ļoti ārējais iespaids neatbilst iekšējam stāvoklim.
   Prasme pieaicināt palīgā psihisko enerģiju būs īsta rota tiesnesim.

   476. Psihisko enerģiju dēvējam ari par nenogurdināmu. Tiesa, cilvēka organisms var pagurt no enerģijas sasprieguma, bet pati enerģija ir neizsmeļama. Šāda enerģijas īpašība norāda uz kosmisko avotu. Enerģiju nevar izsmelt ne vecums, ne slimības. Tā var tikai pieklust, ja netiks iesaistīta darbībā.
   Bet cik ietilpīgai gan jābūt cilvēka apziņai, lai uzņemtu sevī viņam uzticēto milzīgo vareno spēku!

   477. Enerģiju dēvējam arī par darbu. Pastāvīga, apzināta tiekšanās enerģiju disciplinē. Apzinīgs darbs ir apziņas atvēršanas pamats, citiem vārdiem runājot, psihiskās enerģijas darbības sākums. Ir maldīgi domāt, ka saspringtība vien jau liks darboties enerģijai.
   Ar apzinīgu darbu domāju to apskaidrību, ko dod šāds darbs.

   478. Ja iedvesma ir saistīta ar psihisko enerģiju, tad ari Daile mīt pie tā paša avota. Tādēļ saku, ka psihiskā enerģija ir Daile. Tādējādi var uzskaitīt visas diženās enerģijas kvalitātes, taču, tā kā šī enerģija kombinējas ar visām dzīves izpausmēm, ir pareizi to saukt par visam pamatā esošo enerģiju. Tā ari sauksim.
   Ir brīnišķīgi sajust, ka ikvienam cilvēkam dots šāds neizsmeļams spēks. Ar šo spēku mēs varam fiziski pārvietot priekšmetus. Ja spēks ir neizsmeļams, tad arī priekšmetu lielums ir relatīvs. Šodien spējam kustināt nelielus priekšmetus, rit varēsim pabīdīt kaut ko lielāku. Šī progresija ir arī evolūcijas panākumu nodrošinātāja.
   Vēl nesen cilvēki nepieļāva iespēju, ka viņos apslēptais spēks varētu kustināt pat fiziskus priekšmetus. Taču tagad redzējāt, ka priekšmetus kustina nevis ārējs spēks, bet ka jūsu enerģija strādā tāpat kā kosmiskais spēks.

   479. Tiesa, ir jāizprot enerģijas vienotība, citādi nejēgas var to attiecināt vienīgi uz cilvēku. Atkal var notikt noniecināšana.
   Ietilpinamība jāsakāpina tiktai, lai ka leja, tā augša justu Kosmisko Elpu.

   480. Runājot ar cilvēkiem, ikviens ir kā zvejnieks, kas izmet tīklu. Jāizmet tālāk, lai lomu gūtu tuvāk. Tiklīdz būsit izteicis atzinību, tā uzreiz jāraugās, vai nekļūst augstprātīgs. Daba prasa vidusceļa metodes.
   Taču ne iedvesma, ne daile neatrodas viducī, tātad vidus kā līdzsvars nevis samazina, bet gan apliecina enerģijas spriegumu. To pašu saucam par Nirvānu. Šis vidus ir nevis zemākā drebēšana, bet gan augstākā sprieguma līdzsvars.

   481. Psihiskās enerģijas spriegums palielina dzīvotspēju. Var pārliecināties, ka psihiskā sprieguma laikos cilvēki dzīvo ilgāk. To nevar izskaidrot ne ar pārtiku, ne ar sanitārajiem apstākļiem, jo juku laikos dzīves apstākli ir ļoti grūti. Vienīgais cēlonis var būt pastiprināta psihiskās enerģijas darbība.
   Tikai labi jāsaprot, kas īsti ir psihiskās enerģijas spriegums. Ja vārgs cilvēks sevi pārslogo fiziskā darbā, no tāda sasprindzinājuma nekas labs nav gaidāms. Enerģijas spriegums visupirms nozīmē psihisko stāvokli. Nedrīkst aizmirst, kas ir katras darbības impulsa pamatā. Tā var ieraudzīt, ka enerģijas pūliņi radīs fizisku refleksu, bet katrs reflekss ir tikai īstā cēloņa atspoguļojums.

   482. Ja ārsts līdzsvaru zaudējušam cilvēkam noliedz garīgo darbu, viņš nerīkojas gudri. Ir pieredzējuši ārsti, kuri, gluži otrādi, psihiskās enerģijas darbību saspriego. Protams, šo dziednieku rīcībā vajag būt krietnam viņu pašu psihiskās enerģijas krājumam, lai noskaidrotu, uz kādu izziņas jomu slimnieku virzīt.
   Nogurums nenāk par labu, bet spriegums ir dzīvinošs. Taču robeža starp abiem šiem stāvokļiem ir grūti uztverama. Pieredzējis ārsts, kas izsmalcinājis savu psihisko enerģiju, var norādīt, kur beidzas lietderīgais saspriegums.

   483. Ari kazlēni pagalmā lēkā, bet šāds sprieguma radīšanas veids neder cilvēkam. Vajag rūpīgi izpētīt katra sporta veida īpatnības. Daudzi šādu saspriegumu veidi dzīvotspēju neveicina.
   Tā sauktajiem audzinātājiem ari smalkāk jāiepazīst skolnieku spējas. Šī pati patiesība jāzina visiem, kuri- sadala darbu un atlīdzību pēc spējam. Lai pieņemtu pareizo lēmumu, vispirms jāprot noteikt spējas.
   Nav iespējams spriest par enerģijas kvalitāti, ja paši tiesneši par to nekā nezina.

   484. Neatraidiet, ja kāds tīri zinātniskos nolūkos vēlas pētīt enerģiju. Tikai raugieties, lai viņa mērķis neizrādītos pseido-zinātnisks. Zinātniskais uzdevums pamatojas uz labvēlīgiem pieļāvumiem, bet pseidozinātniskais ir noliegumu pilns. Neapgrūtiniet pētnieku, uzspiežot viņam noteiktas metodes. Ikvienam pētniekam ir tiesības pašam izraudzīties savu ceļu. Ja ari šis ceļš būs sarežģīts, varbūt viņš tomēr atradīs kādu negaidītu jaunu detaļu. Nelāgs ir to pedagogu paradums, kuri apsmej katru savdabīgu uzdevuma risināšanas mēģinājumu. Mēģinājumi jaunā veidā tuvoties patiesībai ir jāapsveic. Ja ir stingra pārliecība par to, ka patiesība ir viena, tad nav ko baidīties, ka atradīsies vēl kāda cita patiesība.
   Pieļāvumiem jābūt loti plašiem, jo tikai tā var izveidot sadarbību.

   485. Pārliecība par sarunbiedra uzskatu nepareizību ir rūpīgi jāpārbauda, īpaši jānovēro izteiksmes paņēmieni. Cilvēki bieži par vienu un to pašu runā, lietojot pilnīgi citus vārdus. Gadās arī otrādi - cilvēki saka vienus un tos pašus vārdus, bet piešķir tiem atšķirīgu nozīmi.
   Lai izvairītos no pārpratumiem, īpaši uzmanīgiem jābūt, runājot par Augstākajām lietām.

   486. Par visu notiekošo jautājiet sev: kāpēc notiek tieši šādā un ne citādā veidā? Kāpēc tagad un nevis agrāk? Daudz domu radīsies ap katru notikumu. Domāšana virzīsies uz daudziem cēloņiem, un pie reizes daudz kas noskaidrosies.

   487. Miglainus spriedelējumus par rēgiem, par priekšnojautām un iedvesmām nodosim patiesās zinātnes tiesai. Nebaidīsimies nodot visas parādības zinātniekiem stingri zinātniskai izpētei. Bet šādai izpētei jābūt patiesi stingrai, citiem vārdiem sakot - taisnīgai. Skarot Kosmiskos likumus, vienīgi šis noteikums ir nepieciešams.
   Lai salīdzina domu sūtījumus no attāluma ar radio. Lai vīziju izpētē pielieto televīzijas darbības pamatprincipus. Lai atceras jaunākos atklājumus, kas tikai palīdzes psihiskas enerģijas jautājumos. Lai nebaidās salīdzināt vīzijas ar zinātniskiem atklājumiem. Ne jau lai zaimotu un ne iedomības dēļ smeļami salīdzinājumi no visām dabas jomām. Lai fizika apstiprina pašas augstākās psihiskās izpausmes.
   Ja psihiskā enerģija ir enerģija, tad tā nebūs pretrunā ar fizikas likumiem.

   488. Dariet visu iespējamo, lai atraisītu labo gribu un spēju vairāk uztvert. Nav tādas zinātnes atziņas, kuru jūs nevarētu pieņemt; tādā kārtā jūsu pusē būs zināma priekšrocība. Jums nebūs iemesla dusmām, jo jūs pieļaujat jebkuru zinātnisku apsvērumu. Dažbrīd jums ne visai patiks izteiksmes veids, taču būtiskais radīs sev vietu jūsu apziņā. Šāds pieļāvums dos lielisku priekšrocību.

   489. Kā izpaužas Vadība? Protams, dodot norādījumus par pašu vajadzīgāko un pasargājot no visbīstamākā. Jāpadomā par to, ko nozīmē pats vārds. Cilvēki parasti tam piešķir savu nozīmi, un tajā ir neuzticēšanās iedīglis, tas ir, sairšanas aizmetnis. Zinātnieks nevar veikt eksperimentu, jau iepriekš tam neticēdams. Parasti šāds eksperiments zaudē trīs ceturtdaļas no savas ticamības.
   Par Vadību padomāsim.

   490. Viss kustas, un tāpat vibrē ari Vadība. Vadības augstākās īpašības ir atsaucība, vērīgums un ietvertspēja. Slikts ir tas Vadītājs, kas prot tikai pavēlēt! Augstākā Vadība ir neredzama un nedzirdama Tā ir īpaša prasme - ņemot vērā plane-tāros apstākļos, dot ne vairāk un ne mazāk kā vajadzīgs.
   Nebrīnieties, ka vadāmie nereti vispār neatzīst vadīšanu. Patiesi, Vadītājs par to neskumst. Peldēšanas skolotājs pietur iesācējus un uzmundrina viņus, čukstēdams: "Jūs peldat paši!" Tā tas ir visās jomās. No Vadītāja puses nebūtu gudri uzskaitīt visus kosmiskos un karmiskos apstākļus. Tādi sablīvējumi var vienīgi nobaidīt un apslāpēt enerģiju.
   Sarežģīta ir pasaules notikumu saskare: rasu un tautu karma, personības karma, blīvā un smalkā karma, senā un pašreizējā karma - visas tās veido sarežģītus kamolus. Karmu mainīt ir grūti, taču līdz zināmai pakāpei to var regulēt, un šajā ziņā Vadība ir visai nepieciešama.
   Vadība nav jāsaprot ka kaut kas nereāls - dažādas pakāpes tā tiek īstenota ari blīvajā pasaulē. Tāpēc jau kopš seniem laikiem novēlētais Guni jēdziens ir visai daudznozīmīgs, un ar to saistās gan cieņa, gan uzticība, gan mīlestība. Šādās Skolotāja un skolnieka attiecībās darbojas psihiskās enerģijas dzīvais vads.
   Vadība ir daudzstīgu arfa!

   491. Nereti nākas dzirdēt aplamus stāstus par to, ka vienā un tai pašā laikā iemiesojoties vienas un tās pašas personas, - iznāk kaut kas nejēdzīgs un kaitīgs. Iemiesošanās noliedzēji šādus izdomājumus izmanto, lai apgāztu atkaliemiesošanās iespēju. Turklāt aizmirst cēloni, kas šo izdomājumu noziedzī-gumu mazliet mīkstina. Daži cilvēki atceras zināma laikmeta detaļas, kad viņi sapņoja kļūt par ievērojamām personām, un tāda sapņojuma atmiņas tad arī veido iemiesošanās iztēlojumu; viņi kļūdās attiecībā uz personu, nevis laikmetu. Bērns sevi iztēlojas par karavadoni, un šāds priekšstats jau nokļūst viņa "kausā".
   Daudzi atceras savas iepriekšējās dzīves, bet apziņas aptumšošanās dēļ izsauc tos pašus agrāko dzīvju iztēles priekšstatus. Pret citu maldiem jāizturas iecietīgi un nevajag tos pārāk nosodīt. Bez augstprātības un tumsonības var būt tikai daļējas kļūdas bez apkaunojošām dziņām. Protams, var būt ari dažādas apsēstības un ļaunprātīgi čuksti, taču par apsēstību jau ir runāts pietiekami daudz.

   492. Skolotājs un skolnieks ir nešķirami saistīti. Ikviens Skolotājs turpina būt ari skolnieks, jo Hierarhijā viņš ir Mūžības Ķēdes loceklis. Lejupejošā līnijā arī katrs skolnieks ir Skolotājs.
   Ir maldīgi domāt, ka kaut kāda iesvētīšana paceļ Skolotāju visaugstākajā pakāpē, - vienīgi pastāvīga izzināšanas disciplīna ir dzīvais pilnīgošanās avots. Nemeklēsim robežu Bezrobežībā. Neuzskatīsim izzināšanu par kaut ko galīgu - šādi sevi ierobežojot, mēs zaudēsim Esības prieku.

   493. "Es nedodu, bet pieņemiet." Vadītājs ļoti reti teiks, ka Viņš dod. Tikai nepieciešamības gadījumā apstiprinās Savu liecību un izpaudīs Savu Es. Visā dzīvē Vadītājs sacīs: "Saņemiet." Viņš apgalvo, ka velte ar Viņa starpniecību nāk no
   Hierarhijas. Šīs formulas ir jāpatur prata, jo tajās ir Hierarhijas prieks, Hierarhijas, kura darbojas, lai vairotu Labo.
   Nedrīkst nepārdomāti izturēties pret vārdiem, jo tajos ietverts tāds kā ierobežojuma zīmogs. Nevajag aizmirst Hierarhijas glābejsaikni! Tāpēc: "Es nedodu, bet pieņemiet."

   494. Dzīves simbols ir upe vai brāzmains kalnu strauts, bet nekad - ezers vai aka. Dzīve paredz kustību. Viss ir kustībā - tas ir Esošā pamats. Jāiemīl ne tik daudz ārējā, kā iekšējā kustība.
   Nepamanīta paliek debess ķermeņu kustība, lai gan tā ir visai strauja. Zeme tās apdzīvotājiem šķiet nekustīga. Tā arī iekšējā kustība Zemes iemītnieka acij nav saskatāma, bet cilvēkam ir jāapzinās nemitīgā kustība, jo tikai tā var likt pukstēt sirdij. Nedrīkst iedomāties, ka esam nekustīgi, jo planēta nemitīgi rotē, un šī kustība ir tās eksistēšanas forma. Tātad cilvēks nevar palikt ārpus kustības. Bet apziņa pateiks priekšā, ka bezjēdzīga kņada ir tikai šķietama kustība. Un atkal nonākam pie ritma un harmonijas. Kņada ir disonanse un spēj tikai satraukt cilvēku un sadrumstalot uzkrājumus. Tikai paplašināta apziņa saprot, kur ir robeža starp centieniem un pārmērīgu rosību.
   Daudzi vispār nesaprot, kam vajadzīgs šāds iedalījums, bet viņi droši vien nav dzirdējuši sfēru mūziku un nezina ritma nozīmi.

   495. Nepieredzējuši ir arī tie, kuri iedomājas, ka Dabā ir iespējams klusums. Klusuma jēdziena vispār nav. Tikai iesācēji dzejnieki apdzied klusumu un paši tam runā pretī. Bet zinātne ir konstatējusi radioviļņus, kurus daži cilvēki uztver bez aparāta. Psihiskā enerģija atver iekšējo dzirdi. Izplatījums nevar klusēt, jo ir pārpilns ar visu triju pasauļu skanējumu. Tas ir pilns, jo tukšuma nav.
   Cilvēkiem jāpatur prātā, ka klusums pastāv tikai kurlajiem, bet ari viņiem ir sava iekšēja skanēšana, kas var būt pat izsmalcinātāka par ārējo.

   496. Tie, kas ir neredzīgi kopš dzimšanas, bez šaubām, redz iekšēji, tikai nezina, kā savus iespaidus izteikt vārdos. Viņu krāsas ir daudzveidīgākas un smalkākas, jo šajā ziņā viņi pieder pie Smalkās Pasaules. Jānovēro šo cilvēku sejas izteiksme, lai redzētu viņu iekšējās emocijas.
   Kurlie un aklie bieži ir labsirdīgi un iecietīgi ne tikai tāpēc, ka ir attālināti no zemes dzīves, bet arī tāpēc, ka ir tuvi Smalkajai Pasaulei.

   497. Iedomājieties, ka sarežģītai mašīnai tuvojas nepraša. Viņš nedomā par aparāta nozīmi, bet sagrābj pirmo pa rokai pagadījušos sviru, neapzinādamies sekas. Pilnīgi tas pats notiek ar cilvēku, kurš iegaumējis tikai vienu veselas Mācības daļiņu un brīnās, ka neredz vispārējas sekas. Tāpat kā nevērīga apiešanās ar mašīnu nejēgam draud ar bojāeju, tā arī cilvēks, kas ignorē Mācības būtību, ir pakļauts briesmām.
   Kāds veltīja uzmanību vienīgi pārtikas kvalitātei, kāds cits centās vienīgi nerunāt neķītrības, vēl cits - neļauties dusmām, vēl kāds - nebaidīties, taču tādi noderīgi sīkumi tomēr ir tikai atsevišķas sviras - neviena no tām visu kravu nepacels. Pamazām jāiedziļinās Mācības sintēzē, jo tikai sintēzes varavīksne var virzīt uz priekšu. Ja kāds pamana, ka viņu aizrāvusi viena puse, lai čakli atkārto arī doto norādījumu pārējās daļas.
   Dodam daudz apslēpta un pamazām tuvinām izpratnei. Lai cilvēks nebaidās pienākt tuvu, līdz būs apguvis Mozaīkas ritmu.
   Tā tuvošanās sintēzei iemācīs izmantot visus sīkumus.

   498. Negribu apgrūtināt, bet apliecinu, ka sīkumu nehar-moniskums var izjaukt visu celsmi. Jāiemīl katra augoša puķīte. Neņemsimies iedomīgi labot Esības likumus.

   499. Ap sintēzes jēdzienu saradies daudz pārpratumu. Daži gan pieļauj tās noderīgumu, tomēr domā, ka sintēze - tas ir no visa pa druskai. Viņi attaisno sevi ar to, ka, pastāvot mūsdienu zināšanu līmenim, nav iespējams zināt visu. Bet vai tad sintēze nozīmē zināt visu! Viens cilvēks nespēj apgūt zinātni un visas tās nozares, taču zinātnes būtība viņam ir jāizprot. To ir pilnīgi iespējams izprast un nostiprināt apziņā.
   Tikai nepraša var izlikties, ka nesaprot sintēzes būtību. Viņš viegli pieņem vienu mehānisku nozari un savu uzskatu šaurību labprāt aizbildina ar aizspriedumu, ka apvienošana nav iespējama.

   500. Ar vēstures apliecinātiem piemēriem jāpierāda, cik lielā mērā ietvertspēja un apvienošanas spēja ir bijušas plaša un gaiša prāta pazīme. Drīz vien mašīnas ļaus cilvēkiem izbrīvēt ievērojamu dienas daļu. Jāpadomā, kam šis brīvais laiks tiks veltīts.
   Jāatzīst, ka vairāku darbu apvienošana būs neizbēgama, citādi cilvēki kļūs truli. Vienīgi apziņas paplašināšana var palīdzēt dienu iedalīt saprātīgi. Bet apziņas paplašināšanos stimulē mīlestība uz izzināšanu un tiekšanās uz augstāku kvalitāti.
   Sintēze iemācīs iemīlēt visas dzīves kvalitāti.

   501. Mēdz runāt par kaut kādiem īpašiem sintētiskiem raksturiem, bet tāda taisnošanās ir aplama. Iedzimtas sintēzes nav, šo spēju attīsta, rūpīgi izkopjot psihisko enerģiju. Apgalvo arī, ka fizikas zinātnes kavējot vispārināšanas procesu, bet katrs taču zina izcilus fiziķus, astronomus, ķīmiķus un mehāniķus, kuri pirmām kārtām bija lieliski sintezētāji. Neuzskaitīsim viņus, taču var teikt, ka dižena zinātne izaudzina ari diženus prātus.
   Daudz vērīguma, nenogurdināmības un uzticības ir ielikts katras sintēzes pamatā. Ir skaidrs, ka cilvēks, kas izkopj novērošanas spēju, ieraudzīs ap sevi daudz vispārinājumu un sapratīs, cik daudz pievilcīgāki ir šie plašie ceļi. Tieši sintēzes pamatā ir pārliecināšanas spēks un pievilcīgums. Sintēze tik plaši aptver būtību, ka noliegsme sintētiskam prātam ir sveša. Nevajag piedēvēt kaut kādiem laimes lutekļiem īpašu sintēzes spēju. Šī vērtīgā kvalitāte sevī jāveido, neatlaidīgi strādājot.

   502. Jāatradinās sev piedēvēt dažādas atbrīvojošas īpašības, citiem vārdiem sakot, sevis žēlošana ir kaitīga. Katra sevis žēlošanas lēkme mazina vīrišķību. Nav gudri skaitīt to, kas būtu varējis notikt pagātnē. Tādus aprēķinus dēvē par pagātnes aku - daudz labāks ir nākotnes avots. Ikviens var padzerties dzīvo ūdeni.
   Jāiemīl doma, ka gars dzīvo nākotnē.

   503. Aum ir labāko vibrāciju apvienojums, un tādu apvienojumu tuvumā jāprot apzināties labākās kvalitātes. Domāšana jāattīra no visiem traucējošiem niekiem. Nevajag audzēt aizvainojumu un sarūgtinājumu dārzu. Katra stunda jāuzskata par ieiešanu lemtajā darbā. Paša tikums jāaudzina tā, lai nekas nespētu traucēt apziņas atjaunināšanu.

   504. Jāpārbauda visas derīgās īpašības. Nepietiek ar to, ka vīrišķību, iecietību, uzticību un visu pārējo, kas veido varoņdarba bruņas, tikai iztēlojas. Neder par priekšnieku tas, kurš savu bezbailību nav pārbaudījis praksē. Ikviens var sevi iztēloties drošsirdīgu, bet darbībā bieži iznāk pilnīgi pretēji. Jānostājas pretī lielām briesmām, lai pārliecinātos, vai nav ielavījušās bailes. Runādams par augšanu, pārvarot šķēršļus, domāju tādus pašus pārbaudījumus darbībā.
   Jāpierod pie tā, ka katrs Norādījums ir nepieciešamās izzināšanas tuvākais uzdevums. Mēs nereti esam redzējuši, kā tie, kas iedomājas esam varoni, sāka drebēt pirmo briesmu priekšā. Tāpat esam redzējuši, kā tie, kas gribēja būt iecietīgi, nespēja savaldīties, izdzirduši pirmo iebildumu. Esam pazinuši arī tādus uzticīgus cilvēkus, kas aizbēga, pirmajam uzbrukumam sākoties. Var minēt daudz tādu gadījumu, kad īpašības pastāvēja tikai šo cilvēku iztēlē. Taču zinām ari daudzus varoņdarbus, kad cilvēki apzināti pārvarēja fiziskas likstas un pārvērta trūkumus par vislabāko rotu. Tāda gribas audzināšana jau ir varoņdarbs.

   505. Cilvēki bieži ari iedomājas, ka ir īsti darbarūķi, bet, kad patiešām jāsāk nopietni un pastāvīgi strādāt, zaudē dūšu. Jau sen ir teikts - esiet vienādi kā laimē, tā nelaimē, kā veiksmē, tā neveiksmē. Parasti tādus padomus dzīvē neizmanto; domā, ka padoma devējs pats tos nepielieto. Bet Mēs zinām ari tādus, kas šis kvalitātes dzīvē liek lietā. Zemes esamībā netrūkst šādu raksturīgu piemēru.
   Jāciena tie, kas ir spējīgi nemitīgi strādāt.

   506. Šaubu tārps ir loti raksturīgs simbols. Tieši tārps ir kā bacilis, kas saārda psihisko enerģiju un ietekmē pat asins sastāvu. Kādreiz zinātnieki parādīs šaubu pārņemta cilvēka psihisko un fizisko īpatnību. Tādas šaubu slimības sekas ir vienas no vislipīgākajām.
   No mazotnes pret šaubām jāveic labākā profilakse. Veselīga, saprātīga zinātkāre šaubas neradīs, bet jebkurš zināšanu trūkums ir pašu kroplīgāko šaubu avots. Šaubas pirmām kārtām ir kroplība un galu galā noved pie nodevības. Nodevības epidēmija ir jau nelaime planētas mērogā.
   Tā no niecīga tārpa izveidojas visbriesmīgākais pūķis.

   507. Eksperimentam ar psihisko enerģiju šaubas ir vislielākais šķērslis. Brīvs, bezbailīgs pieļāvums ir eksperimenta spārni. Jūs ne reizi vien esat ievērojuši, ka doma spēj lūgties, lai to izlaiž brīvībā. Jūs varbūt gribat domu piekalt noteiktam virzienam, bet psihiskās enerģijas būtība sūta apziņu uz citām sieram. Pieļaujiet ari tādus lidojumus, jo domas darbs ir daudzveidīgs. Gara dalāmības jēdziens liecina ari par domas dalāmību. Taču gadās tādi apstākļi, kuros psihiskā enerģija ir saspriegta un doma tik ļoti pievērsusies tālam uzdevumam, ka tāds stāvoklis var likties bezjēdzīgs. Taču šādu sajūtu rada enerģijas virziena maiņa.

   508. Zināšanas visu padara vienkāršu. Cilvēkiem, kuri cits citu labi pazīst, nav vajadzīgi gari un sarežģīti spriedelējumi. Viņi atzīst par labāku apmainīties domām par lietu būtību. Lieliska ir zinība, kas aizved pie jēgas, un tikai šķietamā zinātne ristīsies sablīvējumos un tādējādi padarīs neskaidru savu uzdevumu, k pamācoši iepazīt lielāko daļu komentāru, kas ir sarežģījuši pašas vienkāršākās pamatu vietas. Par komentāra sarežģītajiem ceļiem varētu uzrakstīt veselu pētījumu. Apguvusi vietējos uzslāņojumus, komentētāju psiholoģija nereti pilnīgi aizmirst pamatuzdevumu. Tāds pats liktenis ir visām cilvēku attiecībām, kad dzīves steigā viņi zaudē priekšstatu par savu sūtību.
   Velti klauvē psihiskā enerģija - narkozes ledainā roka ierobežo dzīvības devējas kustību. Lai vienkāršība palīdz atbrīvoties no sēnalām.

   509. Tā pati vienkāršība palīdzēs saskatīt, kur ir Labais. Jūs jau dzirdējāt, ka vārdus par Labo dēvēja par ļaunuma mācību. Jūs jau zināt, ka ļaunie neieredz Labo; viņiem tas ir gan nežēlīgs, gan netaisnīgs. Ļaunums neatzīst Labo. Šāds stāvoklis ir tik acīmredzams, ka paskaidrojumi nav vajadzīgi. Tomēr katrā Mācībā atrodam ļoti neatlaidīgus norādījumus par to pašu. Šādi atkārtojumi pierāda, cik ļoti nepieciešams ir pastāvīgi atgādināt, ka ļaunums neatzīst Labo.

   510. JJcvienam darbarūķim ir tiesības uz sava darba lauka uzlabošanu. Tām vajadzētu būt ne tikai tiesībām, bet arī pienākumam. Uzlabot var katru darbu. Tāda radoša uzlabošana sagādās strādājošajam prieku.
   Var ieteikt, lai valsts pozitīvi novērtē un sekmē katru ražošanas uzlabojumu. Jebkura darba paņēmienus iespējams bezgalīgi pilnveidot. Ne vien izciliem izgudrotajiem lemts bagātināt cilvēci, bet ikviens, kas piedalās darbā, var ar savu pieredzi rast jaunas iespējas un radīt jaunas ierīces. Tikai nevajag noraidīt šādus centienus. Tos var apvienot un veiksmīgi likt lietā. Bet galvenais labums ir tas, ka katrs varēs justies kā īsts līdzdarbinieks.

   511. Auglīga sadarbība palīdzēs saprast, ka darbs darāms pastāvīgi. Taču cilvēks nevar darīt visu laiku vienu un to pašu. Domu pastāvīgi palīdzēs virzīt uz priekšu nepieciešamība uzlabot kvalitāti un atrast jaunus darba paņēmienus.
   Iemīļot pastāvīgi veicamu darbu var, vienīgi uzlabojot tā kvalitāti.

   512. Jāsajūt, cik liels ir spriegums. Jāatzīst, ka tāda laika kā tagadējais nav bijis. Neparastā laikā nevar būt parastas domas. To atskārst jau nozīmē tuvoties Kaujas cīnītāju pirmajai rindai. Spriegums ir jau liels un turpmāk nebūs mazāks. Ari pārliecība par Uzvaru jāglabā kā stiprs vairogs. Izplatījums jāpiepilda ar uzvaras domām, jo tajās ir ozons un prāna.

   513. Pieaug noziedzība, palielinās nežēlība un negants niknums. Ir jāielūkojas pašā šādu kaunpilnu parādību būtībā. Cilvēce taču nevarēja bez kāda iemesla kļūt sliktāka. Tomēr līdzās kosmiskajiem cēloņiem arī pašā cilvēcē ir pamats satricinājumam. Nevar bezgalīgi noliegt psihisko enerģiju. Atkarībā no kosmiskā spiediena pieauguma ari cilvēces psihiskā enerģija pastiprina spiedienu. Psihisko enerģiju ne vien neatzīst, bet pat noniecina, tādējādi izraisot fiziskas un psihiskas slimības.
   Jau sen ir atzīts, ka noziedzība ir psihiska slimība. Tāpat ari sadisms, cietsirdība, nežēlība ir tās pašas psihiskās epidēmijas sekas.
   Nevar cilvēci atbrīvot no šīs sodības, nepievēršot uzmanību psihiskās enerģijas stāvoklim. Tā pāraug spiedienā. Gluži kā sprāgstoša gāze tā rada eksplozijas briesmas. Atliek šo enerģiju ievirzīt tai lemtajā varenajā gultnē, citādi tā darīs galu evolūcijai. Bet šādai iedarbībai uz visam pamatā esošo enerģiju nedrīkst būt gadījuma raksturs. Uz visas planētas jārada zinātnes un kultūras centri, kuriem jāsadarbojas psihiskās enerģijas izkopšanā. Tāds tīkls var veidot zinātniskas disciplīnas pamatus.

   514. Neatliksim cilvēka ka psihiskas enerģijas nesēja izglītošanas darbu. Daudz ir atsevišķu centienu, bet tagad vajadzīgs tāds kā kooperatīvs šo enerģiju izpētei. Šādu lietderīgu darbu nevajag ierobežot ar nosacījumiem, jo savu dzīves pieredzi gluži negaidīti var ienest visdažādākie darbinieki.

   515. "Mīliet cits citu!" - tas ir gudri dots bauslis. Nekas nevar labāk par mīlestību harmonizēt psihisko enerģiju. Visas Augstākās Sarunas dibinās uz tām pašām jūtām un ir tikpat labvēlīgas psihiskajai enerģijai. Un viegla prānājama ari nostiprina enerģijas pamatus. Cilvēkam jāvāc un jānostiprina viss psihiskajai enerģijai noderīgais. Ikvienam jāuzmana savas psihiskās enerģijas krājums. Pat viens elpas vilciens taču atjauno spēkus.
   Ļoti zīmīgi, ka psihisko enerģiju galvenokārt atjauno jūtas, nevis fiziska atpūta. Tāpēc ir teikts: "Noslogojiet mani stiprāk, kad es eju Daiļajā Dārzā." Tieši noslogojums un spiediens ir stipro jūtu dzimtene. Ja cilvēks prot spriest par savām jūtām, viņš no tām izvēlēsies cienīgākās, un tā būs Mīlestība.

   516. Sen sacīts ari: "Kas prot mīlēt, tam ir ugunīga sirds." Enerģijas nostiprināšanai ir vajadzīga ugunīga dziņa. Nekāda prātošana neradīs to Uguni, ko iededz mīlestības jūtu dzirksts.
   Kad cels domu skolas, tad pārbaudīs ari jūtu nozīmi. Salīdzinot ļaunas jūtas ar labestīgām, vēlreiz var pārliecināties, cik lielā mērā labais ir izturīgāks par ļauno.

   517. Neviens nedrīkst uzskatīt, ka tiek noniecināta jūtu nozīme, ja tās salīdzina ar enerģiju. Dažs iedomāsies, ka ir nevietā pieminēt Augstākās Sarunas reizē ar enerģiju. Dažam labam enerģija šķiet kaut kas mašīnā ieslēgts, bet šādi zemes dzīves priekšstati ir nožēlojami. Uzticētā izpaustā enerģija ir ari jāiemīl. Uzticētā enerģija ir piliens no Augstākā Kausa.
   Bez mīlestības nav augšupejas.

   518. Atkal paturēsim prātā, kālab ļaužu vairākumam Dzīvo Norādījumu grāmatas jāpārlasa vairākkārt. Daži vispirms teiks, ka viņiem tas viss jau sen zināms, tomēr padomus nepieņems, pēc tam sacīs, ka Norādījumi ir nereāli un uz Zemes nav izpildāmi. Pēc trešā lasījuma viņi atzīs, ka varbūt kaut kur ir cilvēki, kam šie padomi var noderēt, bet ceturtajā reizē iedomāsies arī paši par sevi. Citi vispirms nopaļās grāmatu kopuma, pēc tam to aizvāks projām no mājas, vēlāk it ka nejauši atcerēsies un galu galā sāks neatlaidīgi daudzināt no grāmatām pasmeltās domas.
   Dažādi ir apziņas celi, un tādēļ cilvēkiem ir jāradinās uztvert dzirdētās domas. Žēlums pārņem, vērojot nevajadzīgos ceļa līkločus, kuru cēlonis ir patība, augstprātība un citu cilvēku uzskatu nonievāšana. Tā cilvēkiem nākas daudzreiz pārlasīt to, ko, uztverot ar sirdi, varētu gan ātrāk, gan dziļāk saprast.

   519. Dārzā nav ciešams dzelksnis, bet dzīvē - ļaunums. Taču tad, ja vērīga acs saredz labestības taciņu, tā ir jāsargā. Kaut arī tā būtu gara un šaura, pat vietām aizaugusi, taču saglabājiet katru labā graudiņu. Kaut arī putni, kas vēstī labo, ne vienmēr dzied saprotami, tomēr katra šādas dziesmas skaņa jau ir dārga.

   520. Radioviļņos dažreiz ielaužas svešas balsis. Tās, protams, ir atsevišķu cilvēku balsis, ko nejauši uztvēris aparāts. Starp balsīm, kas atskan no Smalkās Pasaules, arvien biežāk saklausāmas arī dzīvo balsis. Šo apstākli grib izmantot naidīgi noskaņotie tumsoņi, lai noliegtu, ka ir iespējami vēstījumi no Smalkās Pasaules. Bet viņi aizmirst, ka psihiskā enerģija visur ir viena un tā pati. Tā nevar būt mirusi vai dzīva, jo ir visam pamatā. Doma ir nesagraujama, un tā vibrē izplatījumā.
   Neprašas noliedz Smalko Pasauli un līdz ar to noliedz arī domu. Viss Esošais kalpo nevis noliegsmei, bet gan - gluži otrādi - apliecina vienu Patiesību.

   521. Daudzreiz ir pasludināts Zemes gals, bet planēta vēl aizvien pastāv. Tumsoņi atkal atradīs iemeslu, lai triumfētu, taču gluži tāpat ņirgājās Atlantīdas bojāejas priekšvakarā. Turklāt planētai ne reizi vien ir draudējušas iznīcinošas sadursmes. Jutīgi aparāti būtu varējuši par šo apstākli laikus pavēstīt. Vēl visai nesen planēta tik tikko izvairījās no sadursmes.
   Ja atrodas cilvēki, kas sajūt, ka kaut kur tālumā notiks zemestrīce, tad pilnīgi saprotams, ka ir iespējams sajust arī citas kosmiskās vibrācijas. Nespriedīsim par to, kāpēc daudzas briesmas aiziet garām, - cēloņu tam netrūkst. Dažas salas atrodas ļoti bīstamā stāvoklī, tomēr iedzīvotāji tās nepamet. Bet par zinātniekiem, kuri pēta krastu kontūru mainīšanos, neviens nesmejas.
   Nekompetentai kritikai vajadzētu būt ļoti piesardzīgai gan attiecībā uz fiziskajiem pētījumiem, gan psihiskajām atskār-smēm.

   522. Pareiza ir atziņa, ka viena noslēpuma atklāšana nepadara mazāku citu noslēpumu. Ir teikts, ka katrs atklājums ir vārti uz nākamo noslēpumu. Bet ir ari teikts, ka katram nākamajam noslēpumam ir jo augstāka siena apkārt un tam piekļūt ir vēl grūtāk.
   Lai tie, kas baidās, tūliņ apjēdz priekšā stāvošās grūtības. Nevajag vilināt ar viegliem sasniegumiem. Lai notiek atlase un lai garā stiprie iemīl grūto ceļu, jo kā gan citādi viņi sevi pārbaudīs.
   Pavisam maldīga ir doma, ka visiem izgudrojumiem būtu vienīgi jāpadara dzīve tīkamāka. Katrs atklājums tikai paver lodziņu uz Bezrobežību, un viens vienīgs skatiens parāda cilvēka dabu. Nav daudz to, kam patīk ielūkoties Bezrobežībā, - lielāko daļu pārņems šausmas, iedomājoties bezgalīgo ceļu. Pat uz Zemes nav daudz ceļinieku, kas ir izpratuši šādu virzīšanos uz priekšu.

   523. Turklāt cilvēkiem vajadzētu no jauna pārskatīt vārdu nozīmi. Tagad īsti vietā runāt par svinīgumu, jo daudzi šo skaisto jēdzienu saprot nepareizi. Daudziem svinīgums saistās ar svētku reižu bezdarbību, dīkdienīgu staigāšanu un novecojušu vārdu bārstīšanu. Patiesībā svinīgums ir visu labāko jūtu cildena veltīšana, visu brīnišķīgo enerģiju saspriegšana, pieskaršanās nākamajiem Vārtiem.

   524. Cilvēkiem ir vājš priekšstats par izplatījuma strāvu iedarbību. Pat zinātnieki, kas ir izglītoti ļaudis, ne vienmēr apzinās, ka atmosfēras kvalitāte nemitīgi mainās, - pārāk liela ir acīmredzamība par visa apkārtesošā nekustīgumu. Šī relatīvā acīmredzamība aizsedz īstenību.
   Jauniešu apziņā jāieaudzina pārliecība, ka ap viņiem pastāvīgi virpuļo viesulis, ko izraisa smalko enerģiju varenais spēks, taču no tā nav jābaidās. Izglītotam cilvēkam ir jāzina par mūžīgo kustību un par parādību neatkārtojamību. Ari izplatījumā esošo strāvu mainību viņš viegli apgūs. Savas noskaņas un sajūtas cilvēks samēros ar daudziem ārējiem cēloņiem.

   525. Cilvēkam jāiemācās ari uzklausīt pieredzējušo padomus. Pastāvot apkopojošai domai, dzimst daudzas ugunis. Nevajag izvairīties no apspriešanas - tad pastiprinās strāvu cirkulācija un enerģiju nomaina.
   Lai nomainās strāvas, jo pēc smagajām nāks ari labās.

   526. Kāds no vadītājiem atnāca pie vientuļnieka un lūdza, lai viņš pastāsta par dzīvības Pamatiem. Vientuļnieks sāka stāstīt un sarunas laikā ik pa brīdim lēja kausā ūdeni. Atnācējs beidzot pamanīja, ka ūdens iet pāri malām, un norādīja uz to vientuļniekam. Tas atbildēja: "Taisnība, tādēļ nākamreiz apgādājies ar ietilpīgāku trauku." Ar tādiem nostāstiem cilvēki gribēja parādīt, ka gudrība, ko apziņa vairs nespēj sevī uzņemt, izlīst veltīgi. Bet šis nostāsts satur ari uzmundrinājumu - ikreiz var atnest lielāku kausu.

   527. Kāpēc ir tik grūti saprast likumu, ka ikviena enerģija reizē ir ari fizisks spēks? Ar gribas spēku cilvēki var darbināt muskuļus, tātad šī enerģija ir fiziska svira. To pašu var redzēt, ja salīdzina atlētu un Hatha jogu fiziskos vingrinājumus, kuros viņi ar gribas pavēli sasniedz ievērojamus dažādu muskuļu panākumus.
   Tā domājošs cilvēks visai bieži ir pratis saglabāt ari savu fizisko spēku.

   528. Grūtsirdība nav nekas cits kā izlaidība. Nolieciet grūtsirdības māktu cilvēku pietiekami lielās briesmās, un viņš būs spiests saņemties, taču satricinājuma pakāpei jābūt pietiekami augstai, lai piespiestu cilvēku mainīt savu noskaņojumu. Satricinājumu izmanto pat dažu slimību ārstēšanā. Nāves bailes, šķiet, pārspēj visas cilvēciskās vājības, bet pat tādā pakāpē var nākt kaut kas vēl pārāks. Tiek stāstīts par daudziem gadījumiem, kad nāvīgas slimības reizē palīdzība nākusi briesmu veidā. Cik daudzreiz triekas ķerti ir cilvēki izskrējuši no degošas mājas. Cik daudzreiz izdziedinātas iekšējas traumas, jo centrs pavērsās citā virzienā.
   Jādomā, ka tad, kad cilvēki apzināsies apkārtējās briesmas, varbūt viņi izdziedināsies no izlaidības, kas ir viena no visbīstamākajām slimībām.

   529. Ir pareizi novērots, ka apziņas galvenās īpašības gadu tūkstošu gaitā tikpat kā nav mainījušās. Varbūt zināmu apziņas atjaunotni izraisīja tik satriecošs notikums ka Atlantīdas bojāeja, taču, lai to panāktu, satricinājuma apmēriem jābūt milzīgiem.

   530. Sāpes ir orgāna bojājuma pazīme, citiem vārdiem sakot, slimības vēstneses. Bet var būt ari citādas sāpes - tās izraisa viena orgāna pārākums pār citiem. It īpaši tas vērojams, kad sāp sirds. Sirds var būt vesela, bet tik izsmalcināta, ka citu orgānu vidū tai ir it kā par šauru.
   Parasti par veselu uzskata tādu organismu, kurš nejūt sāpes, tomēr šis pieņēmums ir primitivs. Pati veselākā sirds var sāpēt, jo pārāk daudz kas tajā atbalsojas.
   Ārstiem vajadzētu precīzi noteikt sāpju cēloņus. Viņiem šajā ziņā palīdzēs psihiskās enerģijas izpratne.

   531. Izplatījuma strāvu īpašību iepazīšana ir pamats sirds augstākā stāvokļa garantēšanai. Sirdij nevar pavēlēt just, ja tā vēl nav šādā stāvoklī; tad pieaicinātā psihiskā enerģija dos jutīguma impulsu.

   532. Apziņas paplašināšanai sevišķi ir kaitējis tas, kurš garu pretstatīja matērijai. Protams, bieži dzird, ka matērija ir gara sabiezinājums. Šādu definīciju dzirdot, var viegli aizmirsties, taču neatkarīgi no būtības rupjā acīmredzamība stingri turas pie sava sensenā iedalījuma.
   Nav viegli aptumšotai iztēlei apjaust visus gara stāvokļus. Prātā nāk kāds mežonis, kas iegāzis draugam ar akmeni un lūdzis piedošanu, jo domājis, ka gara gabals sāpes nenodarīšot.
   Gara stāvokļu apliecinājumam būtu jāpadara stiprāka zinātne. Un zinātnes uzdevums ir palīdzēt apskaidroties cilvēka iztēlei.

   533. Katrs nosacīts apakšiedalījums kaitē Vienotības pamatiem. Visam pamatā esošā spēka izpratne palīdzēs atbrīvoties no nevajadzīgiem uzslāņojumiem. Konvencionālo nosaukumu lielāko daļu ir noteikusi patība, vēlēdamās nosaukt priekšmetu pēc sava prāta. Protams, ari valodu sajaukšanās deva neparastus apzīmējumus.
   Ir jārūpējas par skaidru, apvienojošu apzīmējumu radīšanu.

   534. Par ko rūpēties - par šauro vai plašo, par īslaicīgo vai ilgstošo? Visnecilākais cilvēks, būdams saprātīgs, teiks - lai labāk ir ilgstošais.
   Salīdzināsim zemes dzīvi ar uzturēšanos parzeme. Ar maziem -izņēmumiem uzturēšanās Smalkajā Pasaulē ir nesalīdzināmi ilgāka. Tas nozīmē, ka mums jāgatavojas nevis īslaicīgām pieturām, bet īpaši augstu jāvērtē tas, kas būs vajadzīgs ilgākai palikšanai. Visam pamatā esošā enerģija, doma, apzina, iztēles spēja un apgarotība ir nesverams īpašums.

   535. Var saprast, kāpēc senajās Mācībās samērā maz ir teikts par atkaliemiesošanos. No vienas puses, par to bija pietiekami daudz zināms, no otras - ir nelietderīgi pievērst uzmanību bijušajam. Vienīgi cilvēki ar īpaši paplašinātu apzinu spēj iegremdēties pagātnē, nekaitējot virzībai uz priekšu. Sīkai apziņai skatiens atpakaļ var būt postošs. Cilvēkiem pastāvīgi jāgatavojas nākotnei. Tikai ar tādu apziņu viņi spēs harmonizēt zemes dzīvi.
   Pat pārceļoties uz labākām telpām, cilvēki nemēdz sev līdzi ņemt vecas grabažas, bet izraugās labāko mantību. Tikpat uzmanīgi un piedienīgi jāgatavo sev mājoklis Smalkajā Pasaulē.

   536. Zemes cilvēki karsto laiku cenšas pavadīt kalnos. Gluži tāpat cilvēks var pacelties gara augstumos un padarīt šo pacelšanos loti priekpilnu. Izsmalcinātā psihiskā enerģija palīdzēs iejusties jaunajā vidē. Tā pievilks arī labākos Vadītājus. Šo enerģiju dēvē par Magnētu, Tiltu, Vārtiem un Dārgumu - to sauc visos labākajos vārdos, lai cilvēks dziļi sirdī saglabātu savu īsto dārgumu.

   537. Tikai skaidra Smalkās Pasaules izpratne palīdzēs cilvēkiem bez liekulīgas atsacīšanās saprast zemes mantas vērtību. Cilvēks sapratīs, kas īsti viņam pieder, un zemes dzīves lietas atradīs pienācīgu vietu viņa ilgajā esamībā.
   Būtiska ir nevis atsacīšanās, bet gan īpašas Dailes apzināšanās.

   538. Cilvēks, kurš sevī apjautis psihisko enerģiju, spēj to pamanīt ari citos. Ir teikts, ka sevis iepazīšana ir Ceļš. Bet pati pirmā īpašība ir psihiskās enerģijas stāvoklis.
   Daudziem sarunas par psihisko enerģiju liekas īsti murgi - viņi vispār nespēj saprast, par ko tiek runāts. Viņi sāk dusmoties - kā jau katrs, kura klātbūtnē tiek runāts par viņam nesaprotamam lietam. Jāzina, ka pirmais uzplaiksnījums par šo enerģiju nāks visgrūtāk. Tikai mierīgāk jāizturas pret nezināšanas radīto neizpratni. Daudzi vispār nespēj iedomāties stāvokli pēc zemes dzīves izbeigšanās. Tādi cilvēki var būt gan ateisti, gan Dieva kalpi, tomēr viņi visi būs vienlīdz tāli no visam pamatā esošās enerģijas izpratnes.
   Tas, ka galēji pretējas pārliecības var vienādi maldīties, ir visai pamācoši.

   539. Snauduļus var pielīdzināt noliedzējam. Patiesi, nav vērts kaut ko stāstīt cieši aizmigušajam.

   540. Tagad jūs jo labāk varat saprast, kāpēc Mēs neiesākām Hatha Jogu. Tā vismazāk pievērš cilvēku visam pamatā esošajai enerģijai. Tiesa, ar attīstītu muskuļu un gribas pavēles palīdzību tā cilvēku pamazām virza uz priekšu, bet pašu galveno, ar ko vajag sākt, pamet novārtā.
   Kādēļ sākt no apakšas, ja labākās veltes nāk no Augšas? Vai gan pašas galvenās enerģijas izzināšana nebūs pati ātrākā virzīšanās uz priekšu?
   Ne jau Hatha jogs ir teicis: "Pasaule ir doma."

   541. Domu raidījumos jāpatur prātā dažas šīs enerģijas īpašības. Vispirms jāatzīst, ka atbilde katrā ziņā nāks negaidīti. Šo īpašību nosaka uz Zemes un Smalkajā Pasaulē pastāvošās uztveres atšķirība; smalkās enerģijas neizbēgami saduras ar zemes dzīves apstākļiem. Katrs uz Zemes pastāvošs aizklājs kā līķauts aizsedz pieeju. Kaut ari tas būtu vienu mirkli, tomēr jau tiek radīta negaidītības iespējamība. Cilvēki ir pieraduši likt lietā zemes dzīves kritērijus un var paši smalko sūtījumu noraidīt.
   Tāpēc ir tik svarigi izkopt savu smalko enerģiju.

   542. Jāatceras arī otrs apstāklis. Sirds katrā ziņā atzīmēs sūtījumus. Tā nav sirds slimība, tās ir strāvas trīsas. Vārdos nav iespējams izteikt sirds izjūtas. Tikai tie cilvēki, kuri pieraduši pie domu pārraides, var saprast, kas būtībā ir šīs trīsas.

   543. Var būt pat sāpju sajūtas nervu centros. Var saprast, ka šādiem jutīgiem centriem ir jāatsaucas uz ārējām strāvām. Šādas sāpes bieži sauc par neiralģiju, bet to cēloni neizprot. Parasti domā, ka cēlonis ir apaukstēšanās vai pārpūlēšanās, bet ārējos psihiskos cēloņus neņem vērā.

   544. Būt par Agni Jogas Mati nepavisam nav viegli. Tikai ar laiku cilvēki novērtēs to pašaizliedzību, kāda ir nepieciešama ugunīgā varenā spēka pavēstīšanai.

   545. Jāiemācās būt uzmanīgiem pret visām parādībām, kas norisinās kosmisko saspriegumu laikā. Daudz kas tiek atzīmēts, bet vēl vairāk - pamests aizmirstībai. Cilvēki ir tik ļoti attālinājušies no visam pamatā esošās enerģijas, ka neprot atrast vārdus acīm redzamu parādību un notikumu raksturošanai. Nedrīkst taču atdalīt notikumus no psihiskajām parādībām.

   546. Pat vispieredzējušākais domu uztvērējs zina, cik loti sveša iejaukšanās izsit ārā atsevišķus vārdus. Var iedomāties, cik daudz strāvu krustojas izplatījumā! Milzums pamācošu eksperimentu var izdarīt ne vien tiešas domu pārraides, bet arī krustojošos iedarbību pētīšanas jomā.
   Daudzas strāvas var raidīt un uztvert tieši. Taču bez tām var ielauzties sveši viļņi, kas spēka un kvalitātes ziņā ir līdzvērtīgi. Šādi sarežģīti viļņi ir jāpēta.
   Tādos novērojumos atklāsies, ka spēcīga strāva ir kā magnēts attiecībā pret vājāko. Tādēļ arī vairāki viļņi saplūst kopā. Jutīgs uztvērējs atzīmēs sarežģītu vibrāciju trīsas.

   547. Ļoti zīmīgi ir arī tas, ka daži viļņi sāpīgi sit pa auru. Šādi sitieni var būt sūtījumu neharmoniskuma un viļņu komplicētības dēļ.
   Jau ievērota tiek ari skanēšana ausīs. Neatkarīgi no dažu mandeļu darbības jāsaprot, ka šādu spriegumu var izraisīt atmosfēras spiediens - tā ir savdabīga skanējuma pilno sfēru atbal-sošanās.

   548. Tas ir pareizi, ka arī mūsdienu Jogu mācības velta daudz uzmanības cilvēka noskaņojumam. Varētu likties, ka tāda norāde visiem ir zināma un saprotama, bet realitāte rāda, ka cilvēki nesaprot pacilātības vai drūmas grūtsirdības nozīmi.
   Lai zinātnieki izpēta domu pārraidi visdažādākajos stāvokļos. Līdzās psihiskajiem stāvokļiem var novērot arī temperatūras ietekmētos apstākļus. Karstums palielina uztvertspēju.
   Runāju, protams, par organisma paaugstinātu temperatūru. Nevis pati slimība, bet gan ugunīgo viļņu kombinācija vērpj apvienojumu un iedarbību pavedienu.

   549. Kura doma ir vieglāk uztverama? Veci ļaudis teic, ka tā, kura nāk no sirds. Šī vienkāršā atziņa ir pareiza. Tieši psihiskās enerģijas stāvoklis tuvina vai attālina domas uztveri. Bet vajag iedomāties, cik daudz neuztvertu domu paliek izplatījumā! Ja doma ir enerģija un tā nesairst, cik atbildīga tad ir cilvēce par katru domu!
   Var pārbaudīt visu to domu kopumu, kuras vienlaikus izlidojušas pasaulē. Ir vērts uzzināt, par ko cilvēce attiecīgajā brīdī domā. Sekas būs pavisam negaidītas. Domas varēs iedalīt vairākās kategorijās, bet ļoti maz būs to, kas vērstas uz Vispārības Labumu. Šādi aprēķini var dot visbriesmīgākos secinājumus.
   Nav ko sapņot par to, ka cilvēki jau būtu izpratuši domas vērtību. Nepagurstiet daudzināt domas nozīmi - un jūs apsūdzēs nepieļaujamu jauninājumu ieviešanā, sabiedrības pamatu iedra-gāšanā.
   Kā var pierādīt, ka rūpes par domu ir bīstamas valstij? Tomēr jūs jau tiekat vainoti kaut kā bīstama ieviešanā. Bet kādā zvēra stāvoklī gan jānonāk cilvēkam, lai domas pieminēšanu uzskatītu par kaut ko tādu, kas cilvēku sadzīvē nav pieļaujams!
   Vajag ieklausīties visās zobgalībās par filozofiju, jo tas māca domāt!

   550. Gandrīz nav atrodami cilvēki, kas būtu uzticīgi domāšanas mākslai. Par vienkārša uzdevuma paveikšanu Olimpiskajās spēlēs cilvēki liek uzvarētājam galvā skaistāko vainagu. Bet kur paliek domas apzināšanās un stimulēšana?
   Ausis aizkrīt, kad atskan lēcienam veltītu aplausu vētra, bet katru domas lēcienu uzskata par aizdomīgu un apsmej. Lai pulcējas īstenie cīnītāji par domu!

   551. Eksperimentu ceļā jāizpēta visa psihiskās enerģijas joma. Nav pieļaujami paša pieņēmumi. Ļoti apdomīgi jāizmanto senās literatūras avoti. Jāņem vērā, ka daudzus apzīmējumus savā laikā saprata citādi nekā mūsdienu iztulkojumā. Daudz kas no tā saucamā metafiziskā savā laikā bija pilnīga realitāte.
   Daudzi senie filozofi atstājuši tikai simboliskus apzīmējumus. Viņi ir vai nu apzināti slēpuši īstos nosaukumus, vai ari mācību gaitā lietojuši saīsinātus apzīmējumus.
   Iedziļinoties psihiskas enerģijas izpēte dažādos laikmetos, radīsies paši pretrunīgākie vērtējumi. Neapmaldieties šajos cilvēku domāšanas labirintos! Kļūmes ir radušās tāpēc, ka eksperimenti netika veikti pietiekami zinātniski. Nav vajadzīgas pasakas par psihisko enerģiju, cilvēci virzīs uz priekšu tikai stingri, dažādās pasaules malās pārbaudīti eksperimenti. Tādai drošai un ticamai pārbaudei ir nepieciešama vienotība.

   552. Pirmos pamatus psihiskās enerģijas pētīšanā ieliek māte; pat pirms bērna piedzimšanas viņa ievēros visas dzīvesveida un uztura prasības. Nākamā cilvēka raksturs jau ir noteikts mātes klēpī. Var novērot dažas īpatnības, kas jau iepriekš iezīmē mātes vēlmēs pausto raksturu. Taču ari šajā gadījumā vajadzīgi objektīvi vērojumi. Bet pati novērošanas iespēja ir jāattīsta.
   Tā mēs atkal pievēršam uzmanību nevis teorijām un dogmām, bet gan eksperimentiem un novērojumiem.

   553. Nogurumu pastiprina ārējie apstākli. Ari šādi novērojumi ir vajadzīgi. Nomāktības jeb paguruma pazīmes var iegūt epidēmisku raksturu. Veseli apgabali, pat valstis var nonākt paaugstināta spiediena joslā.

   554. Pat zīdaiņiem piemīt psihiskā enerģija. Jāprot tikai atšķirt šīs zīmes, kurās ir tik daudz Smalkās Pasaules atskaņu. Pat iepriekšējo dzīvju pieredze parādās bērnu rotaļās un nodomos. Pārāk paviršs ir atzinums, ka bērnu izpriecas allaž ir vienādas. Pat kopīgās rotaļās katrs bērns parāda savu īpatnību. Novērojot bērnus, var bagātināt savas zināšanas par psihisko enerģiju.
   Maldīgi ir domāt, ka par novērošanas objektiem der vienīgi pieaugušie ar sabeigtiem nerviem. Tieši bērni, kuru psihiskās enerģijas spēks nav sapostīts, vislabāk noderēs eksperimentiem.

   555. Daudz nākas runāt par medicīniska rakstura padomiem, bet ar pamatenerģijas jautājumiem neviens, izņemot ārstus, nenodarbojas. Daudzi teiks, ka tā nav viņu darīšana - jaukties medicīnas uzdevumos, taču katra tāda iebilde ir kaitīga ignorance. Dzīve pastāv visa dzīvā labad, un ikvienam ir jāatnes tās uzcelšanai savs akmens.

   556. No tempļa ielūkosimies ari pagrabā. Pratīsim saglabāt sevī ne vien augstu lidojumu, bet ari līdzcietību. Katram cilvēkam ir kāda vaļēja brūce. Vienīgi psihiska enerģija spēj šo sāpi uztaustīt. Augstākās enerģijas izpēte iemācīs sniegt palīdzību. Ari vēlēšanās palīdzēt ir jāieaudzina.

   557. Katram cilvēkam ir kāda vaļēja brūce, bet ir ari sirds karbunkuls, ko dēvē par Vislielāko Svētumu; tāds magnēts ir jāsargā. To sauca par dārgo akmeni. Jau sen esmu runājis par dārgo akmeni, bet toreiz kāds to varēja uztvert kā abstrakciju. Taču tagad jūs zināt, ka tas nebūt nav abstrakts jēdziens. Psihiskās enerģijas mezglus viegli var nosaukt par akmeni, jo cilvēkiem magnētisms saistās ar priekšstatu par akmeni. Magnēta kalnu saprot labi, bet cilvēka magnēts joprojām nav saprasts. Bet, ja Makrokosmā ir tik daudz magnētisku parādību, tad ari cilvēka mikrokosmam katrā ziņā piemīt tāda īpašība.

   558. Cilvēki zina, ka ir elektriskais zutis, bet tādi paši lādiņi cilvēkā viņiem šķiet kaut kāds fenomens. Tik loti grūti ienāk apziņā tas, ka cilvēks sevī ietver pilnīgi visu. Tādām cilvēka kvalitātēm vajadzētu izraisīt īpaši saudzīgu attieksmi pret viņu, taču šī visu sevī ietverošā cilvēka būtība netiek atzīta. Vārdus Makrokosms un mikrokosms lieto ne visai pārdomāti, bez jebkādas iekšējās jēgas.

   559. Vai ir iespējams izprast arī dižo jēdzienu - Vislielākais Svētums? Dažreiz smalkais ķermenis atgriežas no saviem lidojumiem ar šo saucienu, lai to nostiprinātu zemes dzīvē. Daudz gaišu patiesību var sev atnest līdzi smalkais ķermenis. Tas paspēj pabūt dažādās sfērās, pagūst sastapties ar dzīviem cilvēkiem dažādās zemēs -tas viss notiek Bezrobežībā un Bezlaicībā.
   Vai visas šīs kvalitātes, kas piemīt mikrokosmam, nepadara to par Augstākās Varenības troni?

   560. Daži cilvēki cenšas tvert tikai jauno un nepūlas apgūt iepriekšējo. Daudz briesmu slēpj sevī tāda lēkāšana uz neizzināta pamata. Tādiem cilvēkiem ne vienmēr var uzticēties. Diezin vai viņi spēj nosargāt tiem uzticēto.
   Trauksmainība ir vērtīga tad, ja tās pamatā ir pilnīga apzināšanās.

   561. Aum kā augstākā vibrācija var skanēt psihiskās enerģijas noskanēšanai. Katra arfa ir jāuzskaņo, vēl jo vairāk psihiskā enerģija, kas ir pakļauta visam kosmiskajam vibracijam, jāievada mierīgā stāvoklī. Ļoti senos apcerējumos par visam pamatā esošo enerģiju bieži vien padomu vārsmu noslēdza tieši Aum. Daudzveidīga ir psihiskā enerģija! Dažādām tās vibracijam ir īpaši nosaukumi. Pievērsīsim uzmanību kādam izcilam enerģijas veidam, ko dēvē par aizsardzības spēju. Nevajag domāt, ka šī īpašība sargā pašu tās nesēju, gluži otrādi - viņš sargā daudzus, dāsni dalīdams savu enerģiju. Līdzīgi gara dalāmībai psihiskā enerģija izdalās tur, kur tā var būt noderīga. Tāda dziedinātāja savus ārstējamos cietējus nepazīst. Grūts, bet svētīgs darbs!

   562. Elektriskā vibromasāža ir lietderīga, ja vibrācijas ir saskaņotas. Nav gudri radīt ap slimnieku viņam svešas vibrācijas. Vispirms jāizpēta viņa psihiskā enerģija, tās īpašības un spriegums. Masāžas pamatā ir ritms, bet ritms ir ārkārtīgi individuāls. Var ierīvēt pilnīgi neatbilstošus kairinājumus.
   Tāpēc medicīnas skolās jāsniedz zināšanas par ritmu un vibracijam.

   563. Agni Purānas, Upanišadas un citi senie Novēlējumi savās galvenajās nodaļās pilnīgi precīzi izsaka Esības likumus. Nav jānoliedz, bet ļoti uzmanīgi jāieklausās Patiesības dzirkstīs. Nevar divus metālus sakalt kopā bez uguns, tāpat ari augstākās enerģijas strāvu var uzņemt tikai ugunīga sirds.
   Nenoniecināsim nevienu labā avotu. Katrs, kas aptraipa sava tuvākā gaišo tērpu, ir pats sevi notiesājis.

   564. Dažādās reliģijās vērojama savdabīga lūgšanu meldiju harmonizācija. Salīdzinot pašas senākās, var konstatēt pārsteidzošu tonālo uzbūvju līdzību. Turklāt rodami brīnišķīgi kopīgie ritmi, kas pierāda, ka šo garīgo dziesmu sacerētāji ir dziļi izpratuši harmonizācijas nozīmi. Šādu būtisku līdzību nevar tā vienkārši piedēvēt pārmantojamībai. Kļūst skaidrs, ka viņus ietekmējis viens un tas pats Avots. Nevar apšaubīt to, ka visam pamatā esošā vienotā enerģija viena veida iedvesmai rada vienādus ritmus.
   Patiesi, redzīgie spēj saskatīt ļoti daudzus diženās Vienotības apstiprinājumus.

   565. Jūs esat dzirdējuši, ka cilvēks ar valodas traucējumiem pēkšņi spēja teikt skaistu, apgarotu runu. Tas nebija panākams ar paša gribu vien - bija vajadzīga ari citas enerģijas līdzdalība. Kāds sūtija Savu Sargātāju Spēku. Varbūt šis Spēks uz visiem laikiem izdziedinās trūkumu? Varbūt nervu spazmas pavisam izzudīs, ja saglabāsies tā entuziasma pakāpe, kas pārņēma skaistās runas teicēju? Lai viņš pavēro savas sirds ritmu. Lai atceras, kā harmonizējās viņa veiksmīgā runa, kas tā iedvesmoja klausītājus. Saglabāt iegūto harmoniju jau ir sasniegums. Var minēt daudzus piemērus, kas apliecina, ka psihiskās enerģijas ritms cilvēku pacilāja un palīdzēja viņam pārvarēt visas nervu spazmas. Daudz ir tādu gadījumu, kad cilvēki Augstākās Enerģijas ietekmē uz visiem laikiem aizmirsa savus trūkumus.

   566. Jebkurš pārmērīgs spriegums būtu pretrunā ar harmoniju. Veiksmīgai harmonijai jāiegulst atmiņā bez jebkādas piepūles. Vientuļnieki ir norādījuši, ka ārkārtīgi liela nozīme ir mēmai lūgsnai. Tā varēja spriest tikai tie, kas bija iepazinuši harmonijas vareno spēku.

   567. Radioskops iepazīstina ar vienu gaismnesības pusi, bet šis pats aparāts var apstiprināt psihiskās enerģijas iedarbību uz gaismas pakāpi. Var konstatēt, ka paša novērotāja nervu stāvoklis attiecīgi maina radioaktivitāti. Tāpēc var teikt, ka cilvēka un minerāla psihiskā enerģija, būdamas vienotas, sadarbojas. Sadarbību vai plūsmas pārtraukšanu nosaka tā saucamais cilvēka noskaņojums. Vēl nesen šādu apgalvojumu nosauktu par neprātu, taču tagad daži jau saprot tādu enerģijas sadarbību, bet citi neiedrošinās to izsmiet - tā virzās uz priekšu izzināšana, īpaši jāatzīmē, ka labs noskaņojums jau daļēji garantē panākumus.

   568. Lai cilvēki iemīl saspriegumu, jo atslābums - tas jau ir sabrukums. Cilvēks, kas atslābinājies, nevienu lietu neizzinās. Jau nosaucām gara stiprumu par bruņām, bet ir jāpierod pie jebkurām bruņām.

   569. Vai piezīmju fragmentārisms ir nejaušība? Varbūt šajā mozaīkā ietverts ritms un īpašs raksts? Lai draugi kādreiz padomā, kādēļ izraudzīta tāda sistēma. Vai tai nav dots īpašs uzdevums, lai iedarbotos uz dažādiem centriem? Uztveres spējas pilnīgošana ir ļoti svarīgs sasniegums.

   570. Visnozīmīgākie termiņi var paiet garām neatskārsti. Sešpadsmito septembri varbūt sajutīs tikai nedaudzi. Tā mēdz būt, ka aiz sienas jau trako ugunsgrēks, bet ļaudis pulcējas uz izrādi, nenojaušot, ka aizkars slēpj posta ainu. Termiņu, loti iespējams, jau iepriekš ir parādījuši kosmiskie apstākli, bet cilvēki šīm zīmēm nevelta nekādu uzmanību. Gluži tāpat pieredzējis ārsts gudri aprēķina slimības gaitu, taču pienāk norādītais termiņš un slimais no rīta pasmejas par ārstu, bet cikreiz nav sekojusi atbilde: "Vēl nav pienācis vakars."
   Ja cilvēkiem pavaicātu, ko viņi uzskata par pašu svarīgāko, viņi izteiktu visdažādākos minējumus, no kuriem neviens neattiektos uz notiekošā būtību. Tāda maldīšanās ap lietu būtību tikai liecina par nevērību pret visam pamatā esošo enerģiju, kura spēj ievirzīt iztēli uz pareizā ceļa.

   571. Cilvēks iekšēji ļoti labi zina par sev piemītošo enerģiju. Sasisto vietu viņš ar roku sarīvē. Vēlēdamies sev pievērst uzmanību, viņš piecērt kāju, jo zina, ka tieši ekstremitātes izstaro enerģiju. Teiksmās cilvēks stāsta par dzirkstelēm, kas izšķiļas, ja uzsit ar roku, un par zemes uguni, kas parādās tur, kur spērusi kāja. Bet ikdienas dzīvē viņam ir grūti atzīt pašam savu vareno spēku.

   572. Ritma apgūšana ir pakāpe uz tālajām pasaulēm. Neviens nespēj uztvert smalkās vibrācijas, ja nav apguvis ritmu un neizprot harmonijas nozīmi. Dažam tas viss ir tikai tukša skaņa, taču ir viens otrs, kas jau harmonizējis visu savu dzīvi. Runāju nevis par sliktas mūzikas radītu ritmu, bet gan par sirds ugunīgo ritmu. Kāds nelga, padzirdējis par ritmu, nolīga bundzinieku, lai bungo viņam ausīs, un kļuva vēl trulāks.

   573. Cilvēku prātojumi pārsteidz ar savu relativitāti. Par paraugu var noderēt kāda Smalkajā Pasaulē pārgājuša cilvēka stāvokļa novērtējums. Par vienu un to pašu personu tiek teikts: viņš gājis bojā, viņš ir iznīcināts, viņš cieš mokas, viņš guļ, viņš ir nomierinājies, viņš pieņemas gudrībā, viņš kļūst cildenāks, viņš priecājas - tā katrs spriež atbilstoši savam priekšstatam par Smalko Pasauli. Tā kā neviens cilvēkiem nav pastāstījis par Smalko Pasauli, viņi ir sākuši spriest pēc savas iztēles. Bet iztēli reti kāds izkopj. Tādējādi pati tuvākā sfēra vēl aizvien paliek rēgu varā.
   Bērēs cilvēki nereti raud, taču var atrasties kāds, kas izjutīs žēlumu par viņu nezināšanu. Tāpat ir tad, ja kāds šādā reizē priecāsies, - cilvēki par viņu būs sašutuši. Viņi nespēj apjēgt zemes dzīves un pārzemes Esības savstarpējās attiecības. Var minēt daudzus gadījumus, kad cilvēki redzēja savus tuviniekus, kuri mīt Smalkajā Pasaulē, taču ari tādi pierādījumi paliek tikai fenomenu līmenī. Nav iespējams pārliecināt cilvēkus par Esības maiņas dabiskumu. Viņiem liedz domāt par atkaliemiesošanos, un viņi piekrīt palikšanai pie nezināma bezdibeņa malas. Taču katrs gads tuvina pasaules, un aizvien vairāk sastopam gadījumu, kad cilvēki apliecina, ka atceras savas iepriekšējās dzīves. Nu jau katrs var minēt daudz piemēru - vajadzīga tikai labvēlīga attieksme.

   574. Tāda pati labvēlīga attieksme vajadzīga, arī izdarot eksperimentus ar psihisko enerģiju. Nevajag to iztaujāt par nākotni, bet der atcerēties, ka psihiskā enerģija pati nojauš tuvākos ceļus. Šo enerģiju sauca par Dvēseles Aci, tā salīdzinot ar fizisko redzi. Parastā acs redz priekšā esošo priekšmetu, bet Dvēseles Acs saskata nākamību.

   575. Ne vien katrs centrs ir dinamo, bet ari katrs atoms ražo enerģiju. Vai psihiskās enerģijas pētīšanu var uzskatīt par nedabisku un nezinātnisku? To saku tiem, kam ir īpašas spējas izzināt psihisko enerģiju un kas tik bieži nostājas pret šo sev piederošo vērtību. Tautai ir jāmācās, jāmācās un jāmācās. Tad zinātne visā savā varenībā pavērs iespēju gūt panākumus.

   576. Uzskata, ka ar psihometriju var nodarboties tikai atsevišķi cilvēki, taču īstenībā šāda spēja piemīt pilnīgi visiem. Ikviens cilvēks, pieskaroties jebkuram priekšmetam, kaut ko sajūt. Atšķirība ir tikai tā, ka dažs šīs sajūtas ievēro, bet cits vienaldzīgi palaiž garām. Ikviena sajūta ir jāapzinās.
   Kāda dzīves daudzveidība pavērsies tiem, kuri vibrē, atbildot uz visām sajūtām. Nav grūti sevi kaunināt par sajūtu daudzveidību. Katra grāmata, katra vēstule nes sevī veselu auru. Kaut ko vārdos neizsakāmu, bet sirdij tuvu dos katrs pieskāriens. Nav iemesla uzskatīt, ka tikai dažiem laimīgajiem piešķirta velte, kas citiem liegta.
   Doma par iespējamību jau ir pavērts ceļš.

   577. Cilvēks, kas eksperimentē ar psihisko enerģiju, atrodas pavisam citādos apstākļos nekā pārējie pētnieki. Viņi savām studijām var atvēlēt noteiktu laiku, turpretī psihiskās enerģijas pētītājs ziedo novērojumiem visu laiku. Viņš nekad nezina, kā veidosies apbrīnojamā parādība. Viņš nedrīkst neievērot domu strāvas, kas var uzrasties jebkurā brīdī. Viņam jāprot pamosties pilnīgā apziņā. Viņam jāievēro cilvēku un priekšmetu auras. Viņam jābūt pacietīgam un labvēlīgam. Viņš nedrīkst gausties un būt grūtsirdīgs. Tāpat kā iztēle un jūtziņa, novērotājam nepieciešami daudzi priekšnoteikumi.

   578. Kurš var teikt, ka viņam trūkst visu nepieciešamo priekšnoteikumu? Kurš var apgalvot, ka rit neatklās to, ko nav atradis šodien?

   579. Pirms kosmiskajiem termiņiem var būt spiediens un pat sāpju sajūta, tāpēc Mēs iesakām attīstīt sevī svinīguma jūtas. Šīs jūtas dēvējam par spārniem. Bez svētsvinīguma nemirdz varoņdarba stari. Arī apliecinājumam nepieciešams svētsvinī-gums. Šāds slieksnis Svētnīcai ir vispiemērotākais.
   Piepildīsim sirdi ar svētsvinīgumu.

   580. Pastāvīga gatavība ir tāda īpašība, kas jāizkopj. Gatavība nav nervu uzliesmojums, nav īslaicīgs saspriegums. Gatavība ir uztverei un iedarbībai vienmēr atvērtu centru harmonija. Harmonijas pilns cilvēks pastāvīgi saņem un pastāvīgi dod. Viņa būtība pastāvīgi nostiprinās nepārtrauktā strāvojumā. Nav atdeves bez ieguves. Šādas strāvas pārtraukšana ir tālākvirzības nāve. Visa zinātājs būs ari visa devējs. Sapratīsim plaši šo patiesību, neierobežojot to ar zemes dzīves apstākļiem.
   Pastāv likums, saskaņā ar kuru ieguvums nav uzskatāms par īpašumu. Šāda jēdziena izpratne var rasties sirdī. Nekādi viltus apgalvojumi sirdi nepiekrāps. Psihiskās enerģijas nostiprināšana veido nelokāmību.
   Pastāvīga gatavība ir veselīgas psihiskās enerģijas iedarbības rezultāts.

   581. Senais Patriarhs psihisko enerģiju sauca par svētību. Mūsdienu ārsts to dēvē par gara veselību. Senajiem apzīmējumiem jāpievēršas ar vislielāko uzmanību. Noraidīt daudzu gadu tūkstošos uzkrāto būtu pārāk liela iedomība un tumsonība. Eksperimentators vispirms atbrīvosies no iedomības.

   582. Skolnieks griezās pie Skolotāja ar garu to īpašību sarakstu, kuras nepieciešamas, lai gūtu panākumus. Bēdīgs viņš sacīja: "Skolotāj, es nespēju šīs īpašības apgūt." Skolotājs vaicāja: "Vai patiesi nevienu?" Skolnieks turpināja: "Man liekas, ka nevienu no tām neesmu apguvis." Skolotājs uzmundrināja: "Nav liela nelaime, ja jūti, ka visas vajadzīgās īpašības neesi apguvis. Sliktāk būtu, ja tev liktos, ka visas jau pārvaldi."

   583. Skolnieks saīdzis pienāca pie Skolotāja: "Esmu daudz lasījis Mācību un tomēr nezinu, kā lai lieku to lietā." Skolotājs atbildēja: "Acīmredzot vispirms tev jāatbrīvojas no sapīkuma. Šī migla tev liedz saskatīt ceļu."

   584. Skolnieks lūdza Skolotājam: "Norādi, kā lai izmantoju Mācību dzīvē!" Skolotājs deva padomu: "Iesākumam kļūsti mazliet labāks. Neuzskati labestību par pārdabisku spēju. Lai tā kļūst par tava pavarda pamatu, uz kura tu iekursi uguni, un uz tāda pamata liesma nededzinās."
   Tā vaicāja skolnieki, un Skolotājs brīnījās, kādēļ pēc visas Mācības apgūšanas vēl bija vajadzīgs jautājums: ar ko sākt?
   Nevis pasaka, bet pati dzīve liks atcerēties tādas nesa-mērojamības. Skolniekam savā sirdī jāapjauš, kura kvalitāte viņam ir tuvāka.
   "Sagaidīšu tevi visos Ceļos, kas ved pie Manis."

   585. Var pamanīt, cik ļoti kosmiskās strāvas pastiprina dažādu orgānu reakciju. Vērojamas tādas kā dzirdes un redzes svārstības, smaguma sajūta saules pinumā, saišu sasprindzinājums un neganta centru degšana. Mikrokosms atbild uz Makro-kosma vētrām. Cik daudz nelokāmības sevī jāatrod! Kā lai cilvēks pārvar izplatījuma saspriegumu? Aum kā harmonijas skanējums būs dziedinātājs.

   586. Vēlreiz uzmundrināsim visus, kurus sarūgtina jau pirmās neveiksmes eksperimentā ar psihisko enerģiju. Lai viņi patur prātā, cik daudzi apstākļi var ietekmēt un traucēt eksperimentu. Apkārtējie cilvēki un priekšmeti, izplatījuma strāvas, veselības stāvoklis, visbeidzot, no tālienes uztveramās domas - viss var sekas vai nu pastiprināt, vai vājināt. Daudzkārt eksperimenti tika pārtraukti pašā sākumā, jo nejēdzīga piezīme vai naidīga doma paralizēja psihisko enerģiju.
   Bēdīgi, ja cilvēks pēc pirmās neveiksmes krīt izmisumā. Ar to viņš tikai parāda, ka viņa psihiskā enerģija ir pilnīgi nepakļāvīga. Tad eksperimentatoram nopietni jāpārdomā, ka attīstīt psihisko enerģiju. Neatkarīgi no eksperimentiem cilvēks taču nedrīkst turēt visam pamatā esošo enerģiju nekārtībā. Lai ikviens jaunais pētnieks pārbauda sevi dažādos apstākļos. Tikai visdažādākās pārbaudes var parādīt, tieši kuras īpašības ir pārsvarā attiecīgajai psihiskajai enerģijai.
   Pētniekam nav arī jāuztraucas par to, ka viņa enerģijai piemīt zināmas īpatnības salīdzinājumā ar citu gūtajām atziņām. Dažiem ir tieksme savu enerģiju novērtēt par augstu, bet citi kautrības dēļ novērtē to par zemu, turklāt nereti izlaiž no apredzēs pašas vērtīgākās īpašības. Lai katrs apbruņojas ar pacietību un ir uzticīgs novērojumiem. Nevajag svārstīties un ļauties jūtu uzplūdiem - tie padara cilvēku nervozu un viegli sakaitināmu.
   Tā vienmēr gādīgi atbalstiet jauno novērotāju.

   587. Ir divējādi cilvēki: vieni atzīst par labāku izmantot citu pūliņus, bet otri grib paši sasniegt. Pievērsiet savu uzmanību otrajiem - viņu vidū atradīsit pētniekus un līdzdarbinie-kus. Palīdziet viņiem, jo šie cilvēki parasti ir īpaši noslēgti un jūtīgi.
   Nedrīkst pelt jaunas novērošanas metodes. Daudzus uzsāktos pētījumus nežēlīgi ir izjaukuši nejēgas. Pasargājiet smalkjūtīgos jaunos meklētājus no mocībām, ko var sagādāt šādi bendes. Savā redzeslaukā katrs var paveikt ļoti daudz derīga un pašaizliedzīga.
   Būsim pašaizliedzīgi.

   588. Pat pašā pirmatnējā šamanismā lūgšanu, buršanas un piesaukšanas laikā lika pie mutes kopā sakļautas plaukstas, taures un dažādus caurulveida priekšmetus, lai it kā pastiprinātu un padarītu blīvāku skaņu. Šādus saspriegšanas un koncentrēšanas simbolus var vērot visos gadsimtos kā mazās, tā lielās lietās, pat viscēlākajās lūgšanās. Taures skaņas it kā saspriego izplatījumu, bet sitamo instrumentu radītie ritmi to koncentrē. Šādi primitīvi pūliņi, protams, nav vajadzīgi tur, kur notiek Augstākā Saruna.
   Uzskatu, ka ari tagad ir jāatgādina par sirds tiekšanos. Jau senie vientuļnieki ieteica, raidot domu sūtījumus, iztēloties savā priekša taisnu, bezgalīgu ceļu, pa kuru jatraucas domai. Ir daudz tēlu, kas palīdz koncentrēties. Bet neviens neiesaka iztēloties domu, kas maldās pa labirintu.
   Tiešums un vienkāršība ir paši piemērotākie tilti.

   589. Nedomājiet, ka cilvēki prot iztēloties. Tāda jaunrade ir reti sastopama. Dīvaini, ka bagātīgi iespaidi iztēles attīstību neveicina, notiek pat it kā pretējais - priekšstati aizslīd prom kā pa nopulētu virsmu!
   Pastāvīgi var pārliecināties, ka bez sirds rosības nekam ārējam nav nozīmes.

   590. Būsim svētsvinīgi. Nepalielināsim izplatījuma spriegumu ar savu apmulsuma radīto kņadu. Nebūsim pārlieku šaudīgi, kad var nojaust gaidāmās darbības. Neaizklāsimies ar putekļu mākoni, kad skatienam ir vajadzīga skaidra tāle. Mīlestības vārdu lietosim kā stipru vairogu.

   591. Nokāpjot dziļā alā, katram labāk patīk spoži un mierīgi degošs gaismeklis nekā dūmojoša lāpa, kas brīžiem kaisa dzirksteles uz visām pusēm. Tas pats ir ar psihiskās enerģijas kvalitāti. Dūmainu uzliesmojumu dzirkstis stāvokli neuzlabos. Bet kā panākt vienmērīgu gaismu? Tikai pastāvīgi domājot par pamat-enerģiju. Tāpat kā gudra rīcība izpaužas bez vārdiem, tā neizdzēšamā Gaisma nostiprinās sirds ritmā.
   Lai vientuļnieki, no vienas puses, un zinātnieki - no otras, vienlīdz novērtē sirds gaismu. Mirdzums atbilst zināmai sprieguma pakāpei. Palūkosimies, cik bieži cilvēki šo mirdzumu ievēro, taču viņi atradīs daudz atrunu, pamanīsies noliegt un kautrīgi noklusēt - it kā viņi būtu sliktāki par spīdošu praulu! Cilvēki bieži ir spējīgi atzīt visparastākā priekšmeta savdabību, bet attiecībā uz sevi tādu iespējamību nepieļauj.
   Ja, pierakstus izlasījuši, cilvēki vēl uzmanīgāk novērotu savas psihiskās enerģijas izpausmes, tad varētu teikt, ka zināmi panākumi ir gūti.

   592. Drosmīgi jānovēro visas psihiskās enerģijas parādības - kā pozitīvās, tā negatīvās. Dažreiz šī enerģija apklust, un tad nekāda griba to nevar izsaukt. Ne visai gudrs pētnieks var apmulst, bet pieredzējis eksperimentators saistīs notikušo ar kādu īpašu apstākli. Viņš nedaudz nogaidīs un tad atkal uzmanīgi turpinās eksperimentu. Katra enerģijas svārstība liecinās ari par kosmisko parādību.

   593. Uzskatiet sevi ne tikai par Zemes, bet ari par Visuma iemītniekiem. Tā jūs uzliksit sev jo lielāku atbildību. Sapratīsit ari, cik spriega ikreiz ir Kauja par katru Bezrobežības novadu. Nedomājiet, ka, uzņemoties lielāku atbildību, jūs ieslīgstat lepnībā. Lepnība piederas tumsonībai. Atbildība ir pienākums pret sevi, pret pašu Augstāko. Doma par pienākumu jau ir radoša tiekšanās, bet šādam ceļam sevi jāgatavo pastāvīgi.
   Nevar saukt sevi par cilvēku tas, kurš neprot domāt par saskaņu ar augstākajām enerģijām. Kā viņš var piedalīties Augstākajā Sarunā, ja viņa sirds ir slēgta apgarotībai!
   Centieties izprast vārdu īsto nozīmi, citādi tāds cildens jēdziens kā apgarotība var pārvērsties par tukšu skaņu.
   Pošu jūs kā ceļam, rūpējos, lai dzīves kņadā jūs neaizmirstu pašu nepieciešamāko. Steidzīgi ceļinieki dažkārt apkraujas ar nevajadzīgām lietām un aizmirst paša vajadzīgākā šķirstiņa atslēgas.

   594. Jautās: "Cik daudz psihiskās enerģijas var atvēlēt dziedināšanai?" Tas nav mazsvarīgs jautājums, jo enerģiju zaudējušais ir gluži kā kareivis bez ieroča. Var atdot pusi no krājuma, pat divas trešdaļas, bet triju ceturtdaļu atdošana jau sagādās ārstam lielas grūtības. Šādā situācijā ārsts pārņems slimību uz sevi un, iespējams, pat zaudēs dzīvību. Tādēļ jau tik strikti ir sacīts par Zelta ceļu - visu ar mēru, visu harmoniski. To iegaumēsim.

   595. Neharmonisks Aum pārvērtīsies par iznīcinošu ieroci. Pati Augstākā Saruna vērtīsies neķītru vārdu birumā, ja nebūs šķīstīta sirds ugunī. Daudzās vietās sirds uguni nosauks par māņticību, taču pieaicināsim zinātniekus un redzēsim, ka labākie no viņiem būs vienprātīgi attiecībā uz starojošajām enerģijām. Neviens ne ar kādiem aizliegumiem nepārtrauks evolūcijas gaitu. Nejēgas var radīt izzināšanā drudžainību, cīnīties pret to un daudz ko izjaukt. Tieši ar aizliegumiem viņi izraisa haosa viļņus, taču Visuma likums uzveic visas tumšās viltibas.
   Gara tumsība ir jāizkliedē.

   596. Tā pati enerģija piedalās kā Zemes, tā ari Smalkās Pasaules domu pārraidīšanā. Zemes un smalko vēstījumu sakritība ļoti satrauca novērotājus. Viņiem bija licies, ka šāda atbilstība nav iespējama. Brīnoties par to, tika palaists garām pats galvenais - neviens nepievērsa uzmanību tam, ka abi vēstījumi bija saņemti vienādos apstākļos ar vienas un tās pašas enerģijas starpniecību. Šāds eksperiments ir īpaši atzīmējams - tajā izzūd robeža starp pasaulēm.
   Vai tad nav uzmanīgi jāieklausās visā, kas var apvienot Pasaules? Dzīves norisēs jāatrod visi sīkie uzdzirkstījumi, kas spēj izvest ārpus blīvās pasaules robežām. Nav vajadzīgi neskaidri minējumi tur, kur var izdarīt zinātniskus pētījumus. Nav vajadzīgas mulsas šaubas tur, kur modras acis saredz negrozāmus likumus.
   Nesen jūs aplūkojāt dažu notikumu loģiskumu. Pareizi ir novērot gan ārējos, gan iekšējos cēloņus. Daudzi nesaprot, kādēļ kaut kas notiek ne agrāk un ne vēlāk; viņiem paši svarīgākie notikumi paliek līdz galam nepārdomāti un šķiet nejauši. Bet pieredzējis novērotājs redz, ka tie nebūt nav nejauši.
   Ievērosim katru likuma izpausmi. Gan enerģija ir vienota, gan likums ir vienots.

   597. Daudz runā par pārbaudījumiem. Šausminās par to, ka pat pasaules tiek pārbaudītas. Daudz ir gaušanās par grūtām pārbaudēm. Apšauba pat to, vai pats pārbaudes jēdziens ir pareizs. Tiem, kas ir neizpratnē, varētu palīdzēt, ja vārda pārbaude vietā lietotu vārdu kontrole. Pirms pāriet tiltu, katrs cilvēks pārliecinās par tā izturību, tāpat viņš rīkosies ari citās situācijās. Sevis paša labad cilvēks pārbauda visu apkārtējo. Viņam nepatīk pārbaude kā tāda, jo tā ir no kaut kurienes sūtīta, bet pārliecināšanās savu ērtību labad ir pieņemama. Cilvēkam ir jāapzinās, ka visas pārbaudes notiek viņa paša labā. Cieši jāpatur prātā, ka pasauļu tuvināšanās izpratne ir liels pārbaudījums.

   598. Neskaitāmas ir psihiskās enerģijas individuālās izpausmes. Enerģija ir tā pati, tās pamatlikums ir negrozāms, taču tajā pašā laikā nav divu dzīvu būtņu ar vienādām tās izpausmēm. Šīs daudzveidības dēļ rodas daudz maldu. Pedanti daudzveidību necieš, tāpēc visam pamatā esošo vienotību aizstāj ar nosacītiem iedalījumiem, nosaucot tos sadomātos vārdos. Gadsimtu gaitā uzkrājas ļoti kaitīgi sajaukumi, un reti kādam pietiek uzņēmības no jauna pievērsties Pamatiem. Sablīvējumu vidu sīka domāšana jūtas pat vairāk aizsargāta, bet tādi sablīvējumi nav nekas cits kā atkritumu grēdas. Reiz nāksies tās notīrīt; reiz nāksies savākt kopā visus Ozīrisa locekļus. Vai to neizdarīs Izīda?
   Cilvēce jau atzīst smalko enerģiju. Vēl neprot to pētīt un likt lietā dzīvē, bet dažādās zinātnes nozarēs jau pavēloši parādās pats jēdziens. Ļoti daudz liecību nāk no visām pusēm. Daudzi skeptiķi vairs neuzdrošinās iebilst un vīpsnāt. Nav vairs tālu tas laiks, kad tiks atzīta visam pamatā esošās enerģijas vienotība. Enerģijas individualitāte nebūs šķērslis tās izpētei, tieši šis apstāklis iejūsminās zinātkāros prātus. Ārsti novērsīs jebkuras apsēstības epidēmijas. No novērojumu drumslām radīsies secinājumi, un dzīvē ienāks daudz apzinātu palīglīdzekļu.
   Tam, kas klauvē, atver; tam, kam sāp, palīdzi; tam, kas nomaldījies, parādi, bet sargies no tā, kas skrabinās. īpaši tad, kad traucies uz vienotību, atmet nost visu, kas mulsina, jo tas nederēs Augstajām Sarunām.
   Sargā līdzdarbiniekus, kuri sēž ar tevi vienā laivā, jo daži no viņiem nav pieraduši pie tāla brauciena. Visi taču nav tiem pašiem termiņiem cauri gājuši. Kam labāk paveicies, tam nav sveša arī augstsirdība. Viņš ir mācījies būt pacietīgs, jo bez pacietības nekas nav atrodams.
   Katrs, kas ir apzinājies psihiskās enerģijas nozīmi, kļūs par pētnieku uz visiem laikiem. Viņš vienmēr pilnīgosies, tātad - izbēgs no vecuma.
   Apstiprinu, ka psihiskā enerģija ne vien ļaus sevi izpētīt, bet, tiklīdz tai pievērsīsies doma, pastiprināsies arī tās pieplūdums.
   Domu dažkārt attēlo kā bultu. Enerģijas trauksmainums ir cilvēces spārni.

   599. Nevērība pret psihisko enerģiju ir daudzu slimību cēlonis. Var teikt, ka ne vien miesīgās un psihiskās kaites, bet ari apsēstība ir pilnīgi atkarīga no psihiskās enerģijas stāvokļa. Līdz ar imunitātes zaudēšanu cilvēks zaudēs ari psihiskās enerģijas krājumu. Izjaukdams morālisko līdzsvaru, cilvēks jau pierādīs savas psihiskās enerģijas izlaidību. Ikvienam zināms, ka vieglāk ir atturēties no izlaidības nekā pēc tam savaldīt tās nepratu. Ikviens saprot, ka psihiskas enerģijas traucējumi sagādā daudz nelaimju gan sev pašam, gan arī citiem. Cilvēks reti atturas sevis labad, bet lai viņš savā labā iemācās atzīt psihiskās enerģijas nozīmi.
   Cilvēkam nav jābaidās, ka izzināšanas ceļā viņš tiks atstāts bez tālākiem zinību avotiem. Tiekšanās magnēts pievilks meklētājam labākās iespējamības. Daudzi var apliecināt, ka pilnīgi negaidīti ir raduši palīglīdzekļus tālākai virzībai uz priekšu. Lai tikai šaubas neaizsedz atradumu gaismu!
   Tātad Ceļš ir vaļā, un ceļinieks tiek apsveikts.

   600. Augstāko enerģiju apvienojuma simbols ir AUM.

   Ejot darba ceļu, tiek iepazīts ritms un izprasta enerģija.
   Ejot ceļu, patiesi var gūt izpratni par kustību un harmoniju.
   Darot grūtus darbus, var saskatīt Iedvesmas dzirkstis.
   Tas, kas strādā, būs līdzdarbinieks.

 

AGNI-YOGA TOPSITES