Dzīvās Ētikas Mācība
(Agni Joga)

Brālība

   Visapslēptākais ieskauj Brālības jēdzienu.
   Vislīksmākais dzīvo apziņā, ka pastāv Zinības Kopdarbība.
   Tāda doma apstiprina, ka kaut kur dzīvo Uzticīgi Līdzdarbinieki.
   Atgādināsim sev Pamatus, kas aizvedīs pie Brālības.

   1. Ķersimies pie visai grūti aptverama jēdziena. Zemes dzīves ikdienā cilvēki ar pūlēm iemācās izprast sadarbību, taču vēl grūtāks un nesaprotamāks viņiem ir Brālības jēdziens. Tādi ķermeniski sablīvējumi kā asinsradniecība traucē izprast Brālību. Cilvēkiem šķiet vienkāršāk vispār atteikties no Pasaules Brālības izpratnes. Drīzāk viņi nosauks to par utopiju nekā padomās par iespēju īstenot to dzīvē.
   Cilvēki pat šaurā ģimenes lokā nespēj apliecināt Brālību, bet plašā izpratnē tās iedzīvināšana liekas pavisam neiespējama. Turklāt vēl viņi vāji izprot senās Derības, kur runāts par Brāļu un Māsu lielo skaitu.
   Tāpat cilvēki izdzēsuši sevī atmiņas par Smalko Pasauli. Tikai tur var sastapt paplašinātu Brālības izpratni. Ķermenis ir šķērslis daudzu jēdzienu plašai izpratnei. Tikai izejot ārpus ķermeniskās izpratnes robežām, var atzīt Brālīgo sadarbību. Apkoposim tāda paplašināta stāvokļa pazīmes.

   2. Ar asinīm cilvēki ir mēģinājuši apzīmogot Brālības savienību. Viņi ir devuši savu visdārgāko vielu, lai tikai sasniegtu Brālības stāvokli. Saklausīt visas dziesmas par Brālību - tā jau būtu vesela cilvēces ilgu poēma. Ja apkopotu visas uzkrātās paražas, kas saistītas ar Brālības jēdzienu, tad iegūtu neparasti aizkustinošu liecību par tautu centieniem. Varoņdarbi Brālības vārdā rāda, kāda pašaizliedzība allaž ir saistījusies ar šādām šķīstas sirds izpausmēm. Un tomēr tieši Brālības jēdziens ticis īpaši nozākāts un pazemots.

   3. Pat labākie Brālības idejas papildinājumi to tikai pazemojuši un padarījuši grūti sasniedzamu. Tā tika saistīta ar brīvību un vienlīdzību - tādu trijotni iedomājas zemes dzīves priekšstatos, citiem vārdiem sakot, tajā stāvoklī, kurā nav ne brīvības, ne vienlīdzības.
   Visaugstāko brīvības izpratni var gūt Pārzemes Pasaulē, kur likumus saprot kā lielisku negrozāmību. Tur ari gara kodola vienlīdzību izprot kā dāsnuma un izlīdzināšanas vienoto kritēriju. Brīvības statujām uz Zemes parasti ir spārni vai gaismekļi, kas liek atcerēties Augstākās Sfēras un stāvokļus.
   Par vienlīdzības attēlošanu ir kāds joks: kad tēlniekam pasūtīja tūkstoš vienlīdzības statujas goda ceļa izgreznošanai, viņš pagatavoja vienu un ieteica pēc tās atliet visas pārējās.

   4. Reti izdodas parunāt par Brālību. Ir savādi vērot, ka laikā, kad Zemes virsū valda sevišķi liela nežēlība, cilvēki ir it kā norunājuši pazemot tieši šo jēdzienu. Ar asinsradniecību (asinsbrālību) saistītās senās paražas izvērtušās par tādiem draudiem visam cilvēku dzimumam, salīdzinājumā ar kuriem vissenākajos laikos praktizētā atriebība šķiet kā bērnu rotaļa.
   Jūs jau zināt, ka runāju par to, kas īpaši jānostiprina.

   5. Ja ienāksit ļaužu sanāksmē ar vārdiem Draugi un Līdz-darbinieki, tad lielākā daļa uz jums pavērsies ar aizdomām. Bet, ja uzdrošināsities viņus nosaukt par Brāļiem un Māsām, tad droši vien jūs izraidīs no sava vidus par nepieļaujamu uzrunu.
   Cilvēki šad un tad dibina brālības, taču šādiem ārišķīgiem, uzpūstiem veidojumiem nav nekā kopīga ar cildeno Brālības jēdzienu. Tā cilvēki dibina kopienas, sabiedrības, dažādus arteļus un biedrības, bet to pamatā nav pat vienkāršas uzticēšanās. Tātad šie pasākumi stāv ļoti tālu no Brālības, kas ir stipra uzticēšanās savienība.
   Varbūt tieši tagad dažas labākās sirdis sapņo par tādu organizāciju radīšanu, kurās stūrakmens būtu savstarpēja uzticēšanās. Nedrīkst apgalvot, ka viss ir slikts, ja cilvēka acs saredz tikai nedaudzas topošā laikmeta detaļas.
   Lai cilvēki pēc seno simbolu drumslām vēro, cik dzīvīgi ir pamatjēdzieni. Varbūt tieši tad, kad no zemes dzīves viedokļa viss šķiet sagrauts, jau dzimst paši skaistākie jēdzieni.

   6. Kad gan lai runā par vajadzīgiem jēdzieniem? Tad, kad tie ir īpaši sajaukti. Tieši tad par tiem runāsim, kad cilvēki tos uzskatīs jau par bezcerīgi zudušiem. Kāpēc tieši tagad atgādinām par Brālību? Cilvēki savā izmisumā taču nāks meklēt tiem lemtā Brālīguma izkaisītos graudus.
   Neapšaubīsim dzīvības svārsta kustības. Izmisums var būt ari atskārsmes vēstnesis.

   7. Gluži pareizi ievērots, ka dažus starus ir īpaši grūti uztvert, tāpat arī visu, kas ar tiem saistīts. Tāpēc Mēs arī neuzstājam, lai nenodarītu pāri svešai apziņai, ja tā ir citādi noskaņota. Varmācība nav pārliecināšanas līdzeklis. Nevar ar pavēli uzspiest draudzību, vēl jo vairāk Brālību. Šie jēdzieni prasa pašaizliedzību un Pamatu izpratni.
   Ja plašais Brālības jēdziens tiek reducēts līdz asinsradniecībai, tas nozīmē, ka apziņa ir kļuvusi ļoti nabadzīga. Bieži vien apziņa ir tik aprobežota, ka cilvēki vispār nesaprot, kāda var būt Brālība ārpus asinsradniecības saitēm.
   Radniecības pakāpju nosaukumi doti tikai līdz ceturtajai pakāpei - tālāk iztēle nesniedzas. Var sastādīt veselas grāmatas no konvencionalitātēm, kas sakrājušās ap Brālības jēdzienu.
   Dažādos gadsimtos daudzas tautas ir uzsvērušas Brālības nozīmi. Brāļa noslepkavošanu uzskatīja par smagu noziegumu. Šajā attieksmē saskatāma cieņa pret kaut kādu augstāku stāvokli. Tika stingri norobežots kaut kas tāds, kas neietilpa parastajā domāšanā. Prāts šo "kaut ko" noliedza, bet sirds savas uguns dzīlēs to apstiprināja. Sirds trīsēja, apzinādamās Brālības daili. Cilvēce atkal pavērsīsies pret sirdi un sapratīs Brālības būtību.
   Varbūt Brālība pastāv? Varbūt tā gluži kā zemes enkurs notur visu līdzsvarā? Varbūt cilvēces sapņos tā saglabājusies kā negrozāma realitāte? Atcerēsimies dažus tik skaidri atmiņā saglabājušos sapņus un vīzijas par Brālības sienām un torņiem. Izvēle ir tikai atmiņas par esošo.
   Varbūt kāds ari nomodā atceras Čunga Torni?

   8. Visās lietās ir jābūt izteiktai Bezrobežības dzirkstelei. Katram jēdzienam ir jāparedz sava attīstība Bezgalībā. Var pamanīt veselas jēdzienu sērijas, kurās tie seko cits citam. Nevar krustoties draudzība vai sadarbība. Starp tām un Smalko Pasauli ir jābūt vēl kaut kam, kas vienādā mērā var būt piederīgs divām Pasaulēm. Šo "kaut ko" sauc par Brālību.
   Nav iespējams nosaukt diženāku jēdzienu, kas vainagotu cilvēku attiecības un atbilstu Smalkās un Ugunīgās Pasaules būtībai. Tādēļ Brālību dēvē par Trīskāršo. Kā varens tilts tā vieno trejas Pasaules. Gandrīz nav iespējams iedomāties Zemes un Ugunīgās Pasaules saskarsmi, taču Brālības bruņojumā arī tāda saplūsme top iespējama.

   9. Nevienam nepatīk atrasties ierobežotā laukumā bez iespējām palūkoties pāri sētai. Kaut maza spraudziņa jāatrod, lai justu iespēju tuvoties Bezrobežībai. Pat cilvēku ikdienišķajā dzīvē var atrast tādu stāvokli, kad ne vien sīkākais, bet arī dižākais varētu tikt apvienots.
   Varbūt uz katras planētas ir vieta, kur notiek dižas tikšanās.

   10. Sadēdējušas klintis novāc, lai tās neapdraudētu ceļu. Tāpat ir ar cilvēku dotiem nosaukumiem. Gadsimtu gaitā tie zaudē savu sākotnējo nozīmi un ir jāaizstāj ar vārdiem, kas tuvāki pašreizējam laikam. Tā noticis ar vārdu iesvaidītais. Līdz ar iesvaidīšanu tas aizgājis pagātnē. Tā vietā sakām - zinīgais un nezinīgais, kompetents un nejēga. Bet pašu iesvaidīšanu labāk izteikt ar vārdu izglītošana. Tādējādi, neko nezaudējot, var izteikties mūsdienām atbilstošākiem vārdiem.
   Nevajag labāko ietērpt novecojušos vārdos, ja to pašu var pateikt plašām masām saprotamākā veidā. Zinība taču domāta ne tikai izredzētajiem, bet gan visiem! Tādēļ tiek sludināta nevis novecojusi morāle, bet gan nosaukti labākie priekšnoteikumi zinātniskai izzināšanai. Vienīgi nejēgas nesapratīs, ka zinātnes attīstībai nepieciešami labākie dzīves apstākli.
   Zinātne nespēj iziet ārpus mehānikas apļa, iekams šis mūris nebūs pārvarēts ar Smalkās Pasaules izpratni.

   11. Kaut kur tiek aizliegti homeopātiskie līdzekļi, tāpat kāds vēlas dziedināt cilvēkus tikai pēc savas metodes. Aizliedzošā domāšana ir ierobežota. Nav iespējams noteikt vienu dziedināšanas metodi. Jāatceras, ka visas zāles ir tikai palīglīdzekļi. Bez visam pamatā esošās enerģijas nevienas zāles nebūs efektīvas.
   Nedrīkst iedalīt ārstus alopātos un homeopātos - katrs individuāli lieto labāko metodi. Ārsts ari zina, ka pamatenerģija ir drīzākas izveseļošanās faktors.

   12. Jautas: kāds sakars ir ārstēšanai vai novecojušiem jēdzieniem ar mūsu pārrunām par Brālību? Taču jāizgaismo attieksme pret daudzām lietām, kas paplašina Brālības izpratni.

   13. Ceļā uz Brālību apgādāsimies ar uzticēšanos. Runājam nevis par kaut kādu aklu ticību, bet tieši par uzticēšanās kvalitāti. Jāsaprot, ka mūsu kvalitātes ir vitamīnu avots. Neuzticēšanās vai šaubīšanās nonāvēs visvērtīgākos vitamīnus. Kādēļ jāpie-sātinās ar mehāniskiem vitamīniem, ja mēs paši esam labāki to ražotāji, turklāt visiedarbīgākajā pakāpē?
   Kad ārējie vitamīni nonāk dabiskā vidē, to iedarbība ir pilnīga. Taču pat vislabākie augu vitamīni, nonākuši saindētos organismos, nevar parādīt savas labākās īpašības. Mēs augstu vērtējam tos organismus, kuros savu pielietojumu radušas cilvēka dabas pamatkvalitātes.
   Šaubu pilna būtne īstai kopdarbībai neder. Tā pat nespēj saprast visu Brālības lielisko disciplīnu. Tieši disciplīnu, jo nevar citādi nosaukt harmoniju, kas ir Brālības darbu pamatā.
   Darbam apvienojas Brāļi, bet bez uzticēšanās darbs nebūs kvalitatīvs.

   14. Smalko Pasauli nereti attēlo kā kaut ko miglainu, aukstu, kā klīstošu ēnu valstību. Vai šādi apraksti nav māņticības auglis? Bet varbūt tie izriet no neprasmes izmantot šā brīnišķīgā stāvokļa kvalitātes? Patiesi, aizspriedumi un neuzticēšanās var apslēpt Smalkās Pasaules īsto seju. Pat zemes dzīvē cilvēks redz to, ko grib, kur nu vēl Pasaulē, kurā visu veido doma. Turienes iemītnieki spēj radīt un saskatīt atkarībā no savas domāšanas pakāpes.
   Tīra domāšana ir vajadzīga, jo tieši tā zina uzticēšanās jēgu.

   15. Pēc vienas dzirksteles tika iepazīta varena enerģija. Tāpat pēc nervu spēka uzliesmojuma var noteikt pastāvīgu spēku pieplūdi. Cilvēki jau sen atzinuši, ka nervu enerģijas spiediens ir krietni varenāks par muskuļu spēku. Turklāt izrādījās, ka nervu saspriegums ir īss un tam seko spēku apsīkums. Taču šis stāvoklis ir nedabīgs. Vienīgi zemes dzīves apstākļi kavē pastāvīgu psihiskās enerģijas pieplūdumu. Var radīt tādus dzīves apstākļus, kuros psihiskā enerģija būs tikpat vienmērīga kā muskuļu enerģija. Kad būs atrasts princips, tad tiks arī noskaidrots, ka tas lietojams. Gluži tāpat arī sadarbība un pēc tam Brālība nebūs vairs tikai īslaicīgi uzliesmojumi, bet gan ieies apziņā. Nepārbaudītam sūtnim nevar uzticēt dārga trauka nogādāšanu. Tāpat nevar iesaistīt Brālībā neapzinīgus cilvēkus. Neizmēģināts gaisa balons neizturētu dažādus spiedienus. Cilvēki, kuriem nav stingras izpratnes, nevar uzņemties dižu jēdzienu nastu; pat zirgu pie vezuma pieradina pamazām. Taču tad, kad jau mirdz izpratnes dzirksts, pakāpeniski pieveicams arī pārējais smagums.

   16. Ir cilvēki, kas par Brālību maz runā, bet daudz tās labā dara. Taču ir arī tādi, kam Brālība allaž uz mēles, bet arī nodevība nestāv tālu.

   17. Uz Brālību jāraugās kā uz uzņēmumu, kur strādā nevis dienas darbu, bet gabaldarbu. Ir jāmīl darbs, lai strādātu gabaldarbu. Jāapzinās, ka uzdevumi ir bezrobežīgi un arī pilnīgošanās kvalitāte bezgalīga. Kas nobīsies, tas darbu iemīlēt nespēs.
   Jūs dažkārt dzirdējāt jauku dziedāšanu - patiesi, darbu var pavadīt gan līksme, gan iedvesmas pilna doma. Bet visās lietās ir sevi jāpārbauda.

   18. Brālības ceļos būs vajadzīga arī pašaizliedzība. Daudziem šis priekšnoteikums droši vien liksies grūti izpildāms. Viņiem neienāk prātā, ka bieži vien pat ikdienas dzīvē cilvēki parāda šo īpašību. Ikvienā iedvesmas pilnā rīcībā, ikvienā aizrautīgā darbībā katrā ziņā būs arī pašaizliedzība. Vārdu nozīme jāuztver loti precīzi.
   Dzīvē nav tādu īpašību, kas piemistu vienīgi varoņiem. Arī varoņi nav retums, tikai ne vienmēr viņu bruņojums ir šķēpi un zobeni. Tā jāizprot labākie jēdzieni un jātuvina tie dzīvei.
   Ja sāksim iestāstīt sev par neizpildāmību, tad varam zaudēt vīrišķību un stingrību. Nav nozīmes tam, kā vīrišķību liek lietā, vajadzīgs tikai, lai tā nemitīgi pieaugtu. Runājot par salauztu vīrišķību, labāk būtu nosaukt šo stāvokli vienkārši par gļēvulību. Var salauzt kaulus un muskuļus, bet gars nav salaužams! Bikls un izvairīgs cilvēks nevar kalpot Brālībai.
   Pašaizliedzība nav nekas cits kā apgarotība; biklums nav apgarotība.

   19. Neņemsim sev līdzi spītību. Nav neka neciešamāka par spītu. Pat spītīgu zirgu neizvēlas, un ceļā neņem līdzi stūrgalvīgu suni. Spīts paralizē nozīmīgākos centrus. Eksperimenti ar psihisko enerģiju ir nesekmīgi, ja eksperimentētājs ir stūrgalvīgs.
   Saprātam un gudrībai ir sveša stūrgalvība, kas cilvēku ierobežo.

   20. Garā ceļā traucē pārlieka jūtelība. Tas nenozīmē, ka Brālībai meklējam vienīgi pārpasaulīgo pilnību, bet gan brīdinām, ko nevajag ņemt sev līdzi. Jāpaspēj uzkrāt sevī prieku un izmēģināt to dažādos apstākļos, ari dažādos laikapstāklos. Nav sevi jāmoka un jāspīdzina, bet gan jāizmēģina, lai zinātu sava ķermeņa iespējas.

   21. Jebkura asiņaina pārtika ir kaitīga smalkās enerģijas attīstībai. Ja cilvēce spētu atturēties no līku aprīšanas, evolūcija varētu norisēt straujāk. Gaļas cienītāji ir mēģinājuši atdalīt asinis, tomēr vēlamās sekas nav guvuši. Ari pēc asiņu atdalīšanas gaļa nevar pilnīgi atbrīvoties no šīs varenās vielas emanācijām. Saules stari spēj tās daļēji izkliedēt, taču šo emanāciju izplatīšanās telpā arī rada ievērojamu ļaunumu. Izdariet eksperimentu ar psihisko enerģiju kautuves tuvumā - un iegūsit akūta neprāta pazīmes, nemaz jau nerunājot par būtnēm, kas piezīdušās atklātām asinīm. Ne jau bez pamata asinis dēvēja par apslēptajām.
   Tā var novērot dažādus cilvēkus, īpaši var pārliecināties par to, cik spēcīgs ir atavisms. Atavisms pastiprina tieksmi pēc asiņaina uztura, jo to ir lietojušas daudzas paaudzes. Diemžēl daudzas valstis nevelta uzmanību iedzīvotāju atveseļošanai. Valsts medicīnas un higiēnas līmenis ir visai zems. Veselības sardze nav augstākā līmenī par iedzīvotāju drošības sardzi. Neviena jauna doma neiekļūst šajās sastinguma pārņemtajās iestādēs. Tās spēj tikai vajāt, bet ne palīdzēt.
   Ceļā uz Brālību nevajadzētu atrasties lopkautuvēm.

   22. Taču ir cilvēki, kas nostājas pret asinsizliešanu, tomēr paši labprāt ēd gaļu. Cilvēks ir pretrunu pilns. Vienīgi psihiskās enerģijas attīstīšana spēj sekmēt dzīves harmonizēšanu. Pretrunas nav nekas cits kā nekārtība. Dažādiem slāņiem ir atbilstošs saturs. Bet vētra var sabangot viļņus, un tad pareizā plūsma tik drīz neatjaunosies.

   23. Mēs runājam par slānu sajaukšanos. Kosmisko vētru laikā pastāvīgi tiek traucēta ķīmisma plūsma un tiek lauzti stari. Nav viegli apgūt šādas perturbācijas, ja atceras par likumu negrozāmību. Zemes iedzīvotāju nekompetence tomēr var izraisīt lielas svārstības astroloģijā kā zinātnē. Turklāt dažas zīmes bija apslēptas. To sakām nevis tāpēc, lai liktu vilties, bet gan tāpēc, lai novērotājiem atgādinātu, cik sarežģīti ir apstākli.

   24. Liekulība, svētulība un māņticība ir trīs drūmas īpašības, un ceļā uz Brālību no tām jātiek vaļā. Lai katrs padomā, no kurienes nāk šie tumsonības pakalpiņi. Var veselas grāmatas sarakstīt par šiem tumsas ceļiem. Jāpadomā, kā varēja rasties tādi demoralizētāji. Tie rodas nemanāmi. Tomēr nekad to nav bijis vairāk kā patlaban. Neraugoties uz zinātnes apgarotību, neraugoties uz Smalkās Pasaules parādību saprātīgas izpētes nosacījumiem, tomēr nesamērīgi pieaug tumsonīgu noziegumu skaits. Cilvēki nespēj saprast, ka izplatījuma doma var viņus atbrīvot no važām.
   Uzskatiet, ka drūmie laiki beidzas, - zinība nokauninās nejēgas.

   25. Ceļš uz Brālību ir kalnupcelš. Kā kalns, tā ari Brālība ir redzami jau no tālienes. Skolotājs nevar uzstāt, lai tuvredzīgais saredz tālumu. Bet augšupceļā zūd virsotnes aprises. Tās tuvumā nevar augstumu apjaust; tā ari ceļā uz Brālību ir daudz takas līkloču. Jāpierod pie domas, ka sasniegumu ceļš ir sarežģīts. Jāiemīl visi šķēršļi, jo ceļa akmeņi ir tikai augšupejas pakāpes. Jau sen ir teikts, ka pa gludu akmeni augšā netiksi.

   26. Vēršanās pie Brālības bez atbildes nepaliek, bet daudz ir atbildes ceļu. Cilvēki tā riņķo pa savu izteikumu apli, ka citas zīmes neuztver. Turklāt viņi neizprot mājienus un brīdinājumus, kas dažreiz ir ietilpināti vienā vārdā vai vienā dzirkstelē. Cilvēki nevēlas padomāt par šāda lakonisma iemesliem. Pat daudz lasījušie zinātnieki aizmirst Karmas likumu. Bet, ieraugot garāmgājēju, kam draud briesmas, cilvēki viņu brīdina ar īsu uzsaucienu, nevis lasa pamācības par viņa nelaimes cēloni. Tā arī karmiskās iedarbības gadījumā var brīdināt ar īsu uzsaucienu, negremdējoties karmas dzīlēs.
   Katram ir bijusi iespēja pārliecināties, ka Brālības atbilde pienākusi ārēji pavisam necilās zīmēs. Var droši apgalvot, ka lielākā norādījumu daļa vai nu aizslīd gar apziņu, vai ari tiek iztulkota nepareizi. Šādi iztulkojumi ir īpaši bīstami, ja nonāk bezatbildīgu cilvēku rokās, kuri norādījumus izmanto atbilstoši savam pašreizējam noskaņojumam.
   Ir bijis daudz gadījumu, kad nejēgas izskaidrojuši lietiskas zīmes pilnīgi pretēji. Cilvēki savā zemes dzīvē paraduši iztulkot rakstīto pēc sava prāta, nerēķinoties ar vārdu īsto nozīmi, - tāda nosacīta patība ceļā uz Brālību ir jāatmet.

   27. Būdami uzmanīgi zemes dzīves attiecībās, cilvēki pieradīs būt tādi ari Augstākajā Kalpojumā. Neatstājiet neatbildētus cilvēku jautājumus. Labāk atbildēt, cik īsi vien iespējams, nekā atstāt indes aizmetņus. Nav grūti iedomāties, kāda indīga rūgšana sākas tur, kur nav saiknes.

   28. Ir pietiekami daudz zināms par Labās Brālības un ļaunās brālības eksistenci. Tāpat ir zināms, ka ļaunā brālība mēģina atdarināt Labo Brālību darbības veidos un metodēs. Nejēgas jautās - vai cilvēks var noteikt, ka tuvojas viens vai otrs Brālis? Ja gan viņu izskats, gan valoda ir vienādi, tad viegli var kļūdīties un pieņemt ļaunus padomus. Tā spriež cilvēks, kurš nezina, ka pazīšanas līdzeklis atrodas sirdī. Psihiskā enerģija palīdzēs nemaldīgi noteikt parādību iekšējo būtību. Nav vajadzīgas nekādas sarežģītas ierīces, ja zinības dzirksti cilvēks nes pats sevī.
   Psihiskās enerģijas pētnieki var apliecināt, ka enerģijas rādījumi ir nekļūdīgi. Attiecībā uz Zemes terminiem tie var būt relatīvi, bet kvalitātes ziņā kļūdu nebūs. Bet tieši kvalitāte ir tā, kas vajadzīga būtības izzināšanai. Visam pamatā esošā enerģija nevar uzrādīt negatīvo par pozitīvu. Šāds tīri zinātnisks apliecinājums pasargās cilvēkus no ļaunuma tuvošanās. Šādu iepazīšanu gluži pamatoti dēvē par Gaismas ieroci.

   29. Var pajautāt: kāpēc tāds noderīgs ierocis netiek dots visiem? Bet tas jau ir katram, tikai bieži vien noglabāts aiz septiņām atslēgām. Cilvēki paši ir vainīgi, ka vislielāko dārgumu ieslēdz pagrabā. Daudzi, pat dzirdēdami par šādu enerģiju, nepainteresējas par tās atklāšanas paņēmieniem - tik mazattīstīta ir zinātgriba!

   30. Šī pati atmodināta enerģija ļaus cilvēkiem saglabāt mieru, vērojot notikumus. Pētnieks nedrīkst novērojumu izdarīšanas laikā dusmoties vai uztraukties. Mierīgums ir Kalpojuma pazīme. Nav iespējams nodoties Kalpojumam, ja būtība ir satraukta kā viļņi šķērsvējā.

   31. Mācība jau ir pārveidojusi jūsu dzīvi. Tā ir pārnesuši jūs pāri daudzām briesmām. Mācība palīdzēs jums saprast, kas ir kaitīgs un kas - derīgs. Nav viegli saskatīt pareizo taku, taču jūs zināt, kā iet augšup pa gludu klinti. Šādos saspriegumos attīstās psihiskā enerģija.

   32. Psihiskā enerģija ne vien jāizpēta, bet arī apzināti jāizmanto dzīvē. Tādai apzinātai kopdarbībai, kāda ir Brālība, nepieciešama psihiskā enerģija. Bez psihiskās enerģijas darbu nevar padarīt harmonisku. Bez psihiskās enerģijas nav iespējama savstarpēja saprašanās. Bez psihiskās enerģijas nevar pasmelties pacietību un iecietību. Bez psihiskās enerģijas nevar atbrīvoties no uzbudinājuma - visās lietās ir nepieciešama visam pamatā esošā enerģija.
   Jau esat pamanījuši, ka enerģijas svārstības ietekmē ne vien paša cilvēka klātbūtne, bet pat viņu attēli iedarbojas uz smalko enerģiju. Enerģijas jutīgums ne vien jāatzīst, bet arī jāpatur prātā šī fenomenālā kvalitāte. Cilvēkiem, kuri nav redzējuši eksperimentus ar psihisko enerģiju, runas par to, ka pat attēli spēj iedarboties, liksies neprātīgi izdomājumi. Taču tādi cilvēki apšauba ari pašas enerģijas esamību. Viņi gan labprāt pasprie-delēs par garu un dvēseli, bet pati evidentā enerģija, viņuprāt, ir tikai burvju māņi.

   33. Jāiemācās nekaitināt cilvēkus, kuri dažas zinības nespēj uztvert. Eksperimentāli novērojumi parādīs, kad spriedelēšana ir nevietā.

   34. Strīds gan var atklāt patiesību, taču visbiežāk tas piesārņo izplatījumu. Skolotājam jāzina, ciktāl skolnieks var piedalīties strīdā, neienesot tajā dusmas.
   Šis mērs ir jāzina, jo Brālībai par visu vairāk nepieciešams līdzsvars.

   35. Nebrīnieties, ka, runādams par Brālību, pieminu visam pamatā esošo enerģiju. Tam ir divi cēloņi. Pirmais ir tas, ka tuvošanās Brālībai prasa šīs enerģijas attīstīšanu. Ja tas netiek darīts un centri snauž, nav iespējams izprast smalkas uztveres. Šādas vissmalkākās vibrācijas ir Brālīgās sadarbības pamatā. Jāatceras ari otrs iemesls - visi nebūs izlasījuši iepriekšējos pierakstus, kur ir stāstīts par psihisko enerģiju. Katrā grāmatā jāietver panākumu gūšanas pamatnoteikumi. Būtu nežēlīgi nedot vismaz lakoniskus mājienus attiecībā uz iepriekšteikto, kur runāts par kaut ko nenovērtējamu.
   Būsim vērīgi pret katru sīku apstākli - laicīgajā esamībā ir grūti atšķirt, kas ir sīks un kas - dižens, kas - nevajadzīgs un kas - noderīgs. Daudz pērļu ir izmests ārā kopā ar saslaukām. Ja pamanāt, ka jūsu sarunbiedrs tikai daļēji uztver vajadzīgās pamatnostādnes, palīdziet viņam. Tādā pacietības pilnā palīdzībā izpaudīsies Brālībai ļoti svarīga kvalitāte.

   36. Psihisko enerģiju dēvē par ceturtās dimensijas orgānu. Protams, pati šī dimensija ir nosacīta - tā tikai izteic visu sajūtu izsmalcinājumu. Spilgts izsmalcinājums ļauj saprast pārzemes apstākļus. Taču, ja nomenklatūra ir noteikusi ceturto dimensiju, tad lai nu tā būtu, ja vien nepievēršamies divu dimensiju sistēmai. Neiebildīsim arī pret to, ka psihisko enerģiju nosauc par orgānu. Tā pastāv, tā rada spēcīgu iedarbību. Tā uztver kosmiskās strāvas, tā ir saistīta ar dzīvību. Lai tad arī dēvē to par orgānu, šāds nosaukums jau liecina par atzīšanu.

   37. Nevajag aizmirst, ka daudzi vispār ne vārda nesapratīs par psihisko enerģiju. Viņi to neatzīst - gluži tāpat kā neatzīst zibeni cilvēks, kurš nekad to nav redzējis. Atrodas cilvēki, kuri vispār nesaprot, kas ir doma. Šādu cilvēku pazīme ir nevis analfabētisms, bet gan pārakmeņojusies sirds - un tādu miroņu nav mazums!
   Psihiskās enerģijas pētniekiem ir jāpierod pie šādiem pārakmeņojumiem. Dienasgrāmatās nāksies atzīmēt daudzus, kas nepārprotami nespēj aptvert.

   38. Cilvēki gaida Vēstnešus un vienlaikus ļoti baidās pat no domas par viņu atnākšanu. Ja cilvēkiem pavaicātu, kādu viņi gribētu redzēt Vēstnesi, no šīm vēlmēm izveidotos līdz nejēdzībai dīvains sajaukums: putnu spalvas nebūtu pēdējais no Vēstneša atribūtiem. Bet, ja uzzinātu, ka Vēstnesi apņem Gaisma, tad vispirms parūpētos, lai netiktu apžilbināti.
   Protams, ari pavisam parastu parādību laika mēdz būt satricinājumi. Tādas trīsas izraisa ne tikai negaidītība, bet arī auru dažādība. Šāds saspriegums var būt pat nāvējošs, tāpēc Vēstneši parādās tik reti. Viņi taču nenāk slepkavot, tādēļ pakāpeniski jāpieradinās pie dažādiem spriegumiem. Psihiskās enerģijas pētnieki saprot, par kādiem vingrinājumiem mēs runājam.
   Jāveic ne tikai eksperimenti ar psihisko enerģiju, bet ari jāpierod pie saskarsmes ar Smalko Pasauli, turklāt jāvairās no maģijas, jo visu dabisko var sasniegt dabiskā veidā. Vienīgi eksperimentu ceļā pierod pie dažādu pakāpju sprieguma. Un pati gaidīšana būs dabiska gatavība jeb, kā to pieņemts dēvēt, - disciplīna.
   Sagatavojies cilvēks ir gatavs uzņemt ari Vēstnesi.

   39. Cilvēki baidās no pārbaudījumiem. Cilvēki baidās no eksperimentiem, bet daudzus izzināšanas paņēmienus pat iedomāties nespēj. Atkal bailes, kas pārņem ķermeni, atkal šausmas, kas stindzina miesu, neļauj saprātīgi rīkoties.
   Tādēļ disciplīna pirmām kārtām liek pārvarēt bailes.

   40. Brālības jēdziens turas uz stipriem balstiem. Tas nepieļauj vecuma, rasu vai nejaušu noskaņojumu noteiktus ierobežojumus. Pāri visam, protams, stāv pamatenerģija. Ja tā ir izpausta un ar tās palīdzību var harmonizēt saskarsmi, tad ir izveidota stipra saikne.

   41. Kāds ceļš ir dabisks? Tolerances un pacietības pilna absolūti neierobežota izzināšana - bez jebkāda sektantisma. Neierobežota izzināšana nav viegli apgūstama. Cilvēka darbībā viss ir ierobežots. Katra darbošanās it kā aizšķērso daudzus sakaru ceļus. Pat izcili prāti nereti tika iedzīti šaurā gultnē. Pašierobežošanās kaite nav tas pats, kas pašaizliedzība. Ērtību dēļ cilvēks sevi ierobežo! Izņēmums ir drosmīga darbošanās neierobežotas izzināšanas labad. Dusmas un naids savu darbību vērš ierobežotībā. Neierobežotai darbībai jābūt labvēlības pārpilnai un ar labestīgu aci jāsaskata cēloņi un sekas. Darba skarbumam nav nekā kopīga ar nosodījumu. Nosoda tikai aprobežoti cilvēki. Nosodīšana nesekmē pilnīgošanos.
   Bet vai apjucis cilvēks var sapņot par neierobežotu izzināšanu? Mācīties var visur un vienmēr. Ja centieni ir neatturami, iespējamības atnāk pašas. Tikai kustībā ir dabiskais ceļš!

   42. Tik tiešam - ir jāmeklē. Jāatceras, ka nieka dzirkstele spēj izraisīt milzu sprādzienu. Doma vien jau pievelk un atstumj. Cilvēku prātu pārvaldītāji nereti paši ir vadāmi. Un kādas tukšas skaņas spēj aizšķērsot cilvēka gribu un uz visiem laikiem izjaukt jau uzsākto ceļu!
   Labais netraucē, bet ļaunais kavē. Iegaumēsim, ka sīka dzirkstele izraisa lielas eksplozijas.

   43. Vai tiešām ceļā uz Brālību vajadzīga tāda sagatavošanās? Jā, ne vien sagatavošanās, bet arī apskaidrība. Vai nenožēlos tas, kurš nolēmis sevi veltīt lielajam Kalpojumam? Mazdūšības pārņemts, viņš iztēlosies labklājības un ērtības jaukumus, var parādīties pat nožēlas pilni smaidi. Kā bez apskaidrības lai pārvar šādus uzbrukumus?

   44. Vienosimies par miera jēdziena nozīmi. Ap to uzkrājušies daudzi nepareizi un kaitīgi iztulkojumi. Cilvēki raduši par mieru uzskatīt bezdarbību, tādējādi padarot to par psihisku atslābumu. Psihiskajai enerģijai tieši bezdarbība ir viskaitīgākā. Jebkurš garīgs sastingums nogurdina, nevis dod jaunus spēkus.
   Ārsti iesaka atpūsties, nomierināties, neko nedarīt un domā, ka tādējādi var atjaunot spēkus. Bet šie paši ārsti saprot, ka spēku zudums iestājies tāpēc, ka izjaukts līdzsvars. Rāms miers nav nekas cits kā līdzsvars. Taču līdzsvars ir vienmērīgs enerģijas saspriegums. Tikai tādā ceļā var atjaunot un nostiprināt spēkus.
   Nav svarīgi, vai līdzsvaru atgūst tuksnesī vai pilsētā, galvenais ir - pastāvīgs spriegums. Sprieguma ceļš ir tiekšanās ceļš, citiem vārdiem runājot - dzīvības ceļš.
   Būdami ne visai kompetenti, ārsti brīdina no spēku tērēšanas, taču spēku patēriņu prasa nelīdzsvarotība. Turpretim līdzsvars ir viena no labākajām panacejām. Kā palīglīdzekli nevajadzētu aizmirst saprātīgu gaisa izmantošanu, taču ari šis apstāklis neprasa daudz laika.
   Lai miera jēdziens tiek pareizi saprasts Brālības īstenošanai. Nemiers rada vienīgi kņadu.

   45. Visuma parādību vidū īpaša nozīme ir nepārtrauktajām eksplozijām. Ari cilvēkā uzkrājas enerģiju eksplozijas. Bet kāpēc Visumā notiekošie sprādzieni ir labdarīgi, turpretī cilvēkā notiekošie var sagraut organismu? Atšķirība ir tā, ka Visuma notiekošās eksplozijas līdzsvaro dižens ritms, bet cilvēkā notiekošajām eksplozijām bieži vien tieši ritma pietrūkst.

   46. Viss ir relatīvs, taču nevar salīdzināt Visuma harmoniju ar cilvēka brīvo gribu. Tieši šī dāsnā velte, nepareizi lietota, izraisa smagas sekas. Daudz ir runāts par cilvēka nozīmi Kosmosā, taču šī patiesība jādaudzina pastāvīgi. Visās lietās var pārliecināties par to, cik maz cilvēki domā par savu sūtību.

   47. Senos laikos bija tāda rotaļa, kurā cits citu centās sakaitināt. Kas pirmais noskaitās, tas bija zaudētājs.

   48. Bieži tiek norādīts, ka pastāvīgi jābūt modriem, bet cik reti to izprot! Cilvēki parasti prasa vērīgumu no citiem, bet nemeklē to sevī. Taču vispirms jāuzskaņo pašam savs instruments. Tikai tad radīsies uztvertspēja. Vai bez uztvertspējas var cerēt uz sadarbību un Brālību? Visīstenākie padomi sašķīdīs pret noliegsmes bruņām.
   Nāks laiks, kad ārsti atklās, kādi apstākli ir vislabākie psihiskās enerģijas iedarbībai. Nedrīkst iedomāties, ka psihiskā enerģija var vienādi darboties jebkuros apstākļos. Ja ir cilvēki, uz kuriem neiedarbojas pat visstiprākās indes, tātad ari psihiskā enerģija tiek uztverta dažādi. Ja netiks attīstīta uztvertspēja, cilvēks zaudēs visvērtīgāko aparātu. Bet uztvertspējas attīstīšanai nepieciešams pastāvīgs vērīgums. Tādas īpašības veidošanai nav vajadzīgs nekas pārdabisks - tikai jābūt uzmanīgam.

   49. Cilvēcisko iemiesojumu vidū katrā ziņā atradīsit arī tādu, kas ir veltīts ritmiskam darbam. Vai tas būtu kāds amats, mūzika vai dziedāšana, vai lauku darbs, cilvēks katrā ziņā veidosies ritmā, kas piepilda visu mūžu. Uzzinājuši par dažiem iemiesojumiem, cilvēki nereti brīnās: kāpēc tie bija it kā maznozīmīgi? Taču šo iemiesojumu laikā tika izstrādāts darba ritms. Šī ļoti nozīmīgā kvalitāte iegūstama cīņā, tā prasa lielu pacietību.

   50. Darbu var iemīlēt vienīgi tad, ja to iepazīst. Ari ritmu var apjēgt tikai tad, kad tas kļuvis par cilvēka dabas neatņemamu kvalitāti. Pretējā gadījumā ignorance sadumposies pret likumsakarību un pastāvīgo disciplīnu. Tādiem nejēgām pati Brālības ideja liksies kā neciešama utopija.

   51. Brālība ir cilvēku savstarpējo attiecību cildena izpausme. Brālības stāvoklī var sasniegt brīvu Hierarhijas izpratni. Tieši Hierarhiju nedrīkst uzspiest ar varu. Tā dzīvo tikai labprātīgi izprasta. To nedrīkst atzīt viltīgu apsvērumu dēļ - tāds viltus stāvoklis beidzas ar briesmīgu degradāciju. Hierarhiju mēdz pavadīt prieks, bet jebkuru varmācību un melus pavada bēdas.
   Vēl nesen šādus prātojumus varēja uzskatīt par morālām abstrakcijām, bet, kad ir novērtēta psihiskā enerģija, tad cilvēka kvalitātes jau ir zinātniski lielumi. Vai nav aizraujoši eksperimentālā kārtā izveidot kvalitāšu skalu?

   52. Nebūtu pareizi teikt, ka katram augošam augam piemīt griešanās kustība. Pareizāk būtu runāt par spirālveida kustību. Griešanās kustību saprot kā kaut ko pabeigtu, bet neviena kustība nevar būt pabeigta - tai jābūt tiecīgai.
   Šādus eksperimentus var veikt ne tikai ar augiem, bet ari ar jebkuru ierīci izplatījumā un pēc tam, novērojot domas lidojumu, pārliecināties, ka katra kustība notiek pa spirāli. Pētot psihisko enerģiju, šāds apsvērums ir noderīgs.

   53. Vai zinātniski pamatoti Vēstījumi var mainīties un kļūt pretrunīgi? Pamati, protams, ir nesatricināmi, bet svārstības var būt uztvērējos. Šādas neatbilstības nevajag attiecināt uz pamatiem. Vai nebūtu labāk pameklēt cēloni savā neizpratnē? Vienīgi paplašināta apziņa palīdzēs rast skaidru izpratni, citādi visskaidrāko rakstu var iztulkot ačgārni.
   Nav pieļaujama nekāda ačgārnība.

   54. Salīdziniet labvēlības un atzinības parādību aprises ar ļaunprātības un skaudības rakstu. Pirmajā gadījumā iegūsit lielisku apli, bet otrajā - briesmīgus ķeburus. Neraugoties uz stipro spriegumu, ļaunuma raksts ir nekārtīgs. Šāda nehar-moniska uzbūve ir pazemojoša visiem radošajiem pamatiem. Ļaunums neder radīšanai - tas izraisa īslaicīgas konvulsijas, bet pēc tam krīt neprātā un aprij pats sevi.
   Bet daiļš ir labvēlības aplis - tas ir kā gaišs Vairogs! Harmoniskā kustībā tas var paplašināties un padziļināties. Pētot visam pamatā esošo enerģiju, var pārliecināties, cik lielā mērā cilvēks spēj atšķirt pozitīvās un negatīvās īpašības. Daudz ir cilvēkiem teikts par labā un ļaunā relativitāti. Taču pastāv pamatimpulss, kas nemaldina, - psihiskas enerģijas aprises nav iespējams viltot, tās parāda lietu būtību.

   55. Par psihiskās enerģijas aprisēm nevar šaubīties. Šī enerģija kā visam pamatā esošs izzinošs spēks nevar kļūdīties, nejaušu noskaņojumu uztverot par būtību. Paužot domu par psihiskās enerģijas nozīmi, šī enerģija jau it kā tiek uzsūkta no izplatījuma.
   Domu magnēts atnesīs pašas vērtīgākās psihiskās enerģijas daļiņas. Psihiskā enerģija ir jāiemīl. Ir jāatzīst tās pastāvīgā klātbūtne. Tāda domāšana nebūt nav viegla. Vajadzīga liela pacietība, lai to saglabātu, pastāvot visu neapvaldīto izplatījuma plūsmu spiedienam.

   56. Pacietība, pacietība, pacietība - lai tā nav tukša skaņa, lai tā pasargā visos ceļos. Sajūta, ka spēki jau izsīkuši, ir visbīstamākā ilūzija. Spēki nav izsmejami, tikai paši cilvēki mēģina pārtraukt to plūsmu.
   Arī ceļš uz Brālību prasa daudz pacietības. Tas pats domas varenais spēks jāliek lietā, lai piekļūtu triju Pasauļu izpratnei.

   57. īsta ģimene ir vienkopas dzīves prototips. Tā var personificēt sadarbību, arī Hierarhiju un Brālību. Taču tādas ģimenes ir visai reti sastopamas, tāpēc nevar teikt, ka ģimene ir Brālības simbols. Var atbildēt: vai tikai ģimene nav naida simbols? Tik ļoti cilvēki ir pieraduši necienīt savas mājas. Tādēļ audzināšanas jautājumos īpašu uzmanību veltīsim mājas sadzīvei. Bez mājas celšanas nav ko domāt par valsts celšanu.
   Kāds priekšstats par Brālību var būt cilvēkiem, kas nesaprot valsts un mājas vērtību? Nekādi īpaši rīkojumi nevar atjaunot cieņas jūtas, ja tās reiz izdzēstas. To sēja jāsāk ar izglītību, ar plašas izzināšanas un precīzu zinātnisko pētījumu atzīšanu. Vienīgi tā cilvēki atkal var nonākt pie cilvēcības.
   Sasniedzot cilvēcības pakāpi, atjaunosies Brālības izpratne.

   58. Ari pats darba sūrums var iegūt brīnišķīgu nozīmi, ja to nevulgarizē, bet ieliek tajā sadarbības jēdzienu. Jāatceras, ka rupjība ir pretrunā ar visiem Dabas likumiem. Ikviena rupja rīcība izraisa tādu nejēdzīgu viesuli, ka cilvēki droši vien būtu daudz piesardzīgāki, ja spētu to saredzēt. Rupjības karma ir visai smaga.
   Cilvēki ar paplašinātu apziņu ir īpaši jūtīgi pret katru rupjību - tā var pārliecināties par to, cik nepieļaujama ir rupjība.

   59. Daudzi sarunu biedri droši vien gribētu drīzāk dzirdēt par pašu Brālību, taču vispirms lai atmet ziņkāri un traucējošus ieradumus. Ieiet drīkst tikai ar cieņu, tādēļ iepriekš jāpārbauda, kā tiek izprastas dažādas jūtas. Nevajag nodot glabāšanā vērtīgas lietas, pieļaujot, ka tās nevis rūpīgi sargās, bet gan pārdos.
   Tam, kas vēlas izzināt, izzināšanas ceļš nekļūs apnicīgs.

   60. Stiprināsim savus sarunu biedrus ar visām īpašībām, kas nepieciešamas ceļā uz Brālību. Nepietiek apgūt dažas no tām - jāiepazīst viss to kopums, īpašību simfonija ir līdzīga sfēru simfonijai! Ja viena īpašība attīstās lieliski, bet citas atpaliek, rodas postoša disonanse. Disonanse var atslābināt, var kaitināt un pat iznīcināt, īpašības līdzsvaro liels apziņas sasprie-gums. Ganam jārūpējas par ganāmpulku, tāpat arī cilvēkam jādziedē sasirgusī īpašība. Cilvēks pats labi zina, kura no viņa īpašībām cieš. Dzīve viņam dod iespēja* pārbaudīt ikvienu īpašību. Ikdienas dzīvē var rast pielietojumu jebkurai īpašībai. Ja cilvēks sāk apgalvot, ka viņam nav nekādas iespējas likt lietā savas labākās īpašības, viņš parāda savu notrulināšanos. Un otrādi - ja cilvēks priecājas par iespēju izmantot savas īpašības, viņš apliecina apziņas paplašināšanos. Pēc tam sekos ari nākamā prieka pakāpe, proti, prieks par īpašību simfonijas daili.

   61. Eksperimenti ar psihisko enerģiju parādīs, cik lielā mērā tāda simfonija paplašina labvēlības loku. Pieredzējuši novērotāji viegli izpratīs īpašību atbilstību psihiskajai enerģijai, bet nejēgas tādu salīdzinājumu nesapratīs.
   Garajam ceļam savāksim pēc iespējas vairāk īpašību. Lai katra no tām ir augstākajā pakāpē!

   62. Nedrīkst aizmirst, ka katram atklājumam seko pretat-klājums. Jūs dzirdējāt, ka plašā apgabalā pārtrūka radioraidījumi, - tātad ari tāds liels atklājums nav neapstrīdams. Stari padara priekšmetus neredzamus, bet citi stari iet cauri blīviem ķermeņiem. Tikai doma un psihiskā enerģija ir neapšaubāmas.
   Cilvēcei jāizvēlas paši stabilākie ceļi. Visi atklājumi, kas izdarīti mehānikā, pierāda vienīgi to, ka pašam cilvēkam jābūt stipram. Būsim saudzīgi pret visiem, kuri spēj dot cilvēcei savu labāko spēku. Un pateiksimies tiem saviem Brāļiem, kuri nepagurdami nes mums zināšanas par psihisko enerģiju. Šajā ceļā vajag daudz pašaizliedzības. Tumsoņi ienīst visus nemainīgo dārgumu meklētājus. Pat uz labākā ceļa var aplaupīt. Par laimi, neredzamo dārgumu Nesēji ir neievainojami.

   63. Ir teikts - tikumam ir varavīksnes aura. Varavīksne ir sintēzes simbols. Vai tikums nav īpašību sintēze? Ikvienā no vecajiem simboliem var atrast neapstrīdamu patiesību. Cilvēki jau sen saprata, ka tikums ir ne tikai laba rīcība. Viņi lieliski zināja, ka vienīgi labāko īpašību spriegumu saskaņas dod augšupejas sintēzi. Viņi zināja, ka vienīgi centieni ir tikuma apliecinātāji. Nekāda ārēja rīcība nespēj liecināt par iekšējiem motīviem. Eksperiments ar psihisko enerģiju parādīs, cik lielā mērā var atšķirties rīcība no motīviem. Nekādi skanīgi vārdi un darbi neapslēps motīvus. Vēsturē netrūkst piemēru, kas parāda, ka pat derīgus darbus nevarēja attaisnot necienīgu motīvu dēļ. Un otrādi - daudz kas tāds, kas palicis neatminēts un ticis aizdomās turēts, ir skaistu centienu apmirdzēts. Psihiskā enerģija apstiprinās šādas liecības par dzīves būtību.

   64. Jāsaprot, ka tuvošanās tādam cildenam jēdzienam kā Brālība uzliek nebūt ne vieglu pienākumu. Katra atbrīvošanās pat no sīka paraduma jau prasa gribas piepūli. Turklāt var gadīties, ka it kā atmestais paradums atgriežas - un jau stiprākā pakāpē, tātad apziņas dzīlēs šis netikums ir turpinājis pastāvēt.
   Var pajautāt - vai paradumi pāriet uz vairākiem iemiesojumiem? Var pāriet un pat pieaugt, ja uzturēšanās Smalkajā Pasaulē nav bijusi saistīta ar tās Augstākajām Sfērām. Centieniem visur ir izšķirošā nozīme. Tā, pārejot Smalkajā Pasaulē, cilvēku vada tieši viņa centieni. Neizpausti, bet izjusti centieni būs daiļāki par visslavenākajiem darbiem. Tikai cilvēks pats zina, kā viņā radušās vienas vai otras jūtas. Viņš var iekšēji izsekot to pieauguma procesam. Tā katram labākais tiesnesis ir viņš pats. Bet cilvēkam ir jāatceras, ka pat zemes dzīvē viņam ir dots objektīvs liecinieks - visam pamatā esošā enerģija.

   65. Skarbums un cietsirdība ir pilnīgi atšķirīgi jēdzieni. Taču cilvēki nespēj atšķirt skarbuma harmoniju no cietsirdības konvulsijām. Skarbums ir taisnīguma atribūts, bet cietsirdība ir cilvēknīšana: tā neved uz Brālību. Skarbumu izteic ar apli, bet cietsirdība parādās neprāta zīmē. Cietsirdība nav uzskatāma par slimību - tāpat kā neķītras lamas, tā ir tikai zemākās dabas izpausme.
   Valstī vajadzētu ar likumu iznīdēt abus šos tumšos izdzimumus. Jau pamatskolā vajadzētu ieaudzināt principus, kas izskaidro, cik nepieļaujami ir divi zemākie netikumi.

   66. Līdzdarbinieki un vēstneši mēdz būt apzinīgi un neapzinīgi. Uzdevumu uzticēšana tiek uzskatīta par goda lietu, taču neapzinīgie līdzdarbinieki parasti pat nezina, kad viņus ir iedvesmojis uzdevums. Viņi rīkojas atbilstoši nezināmai pavēlei, kaut ko nogādā vai brīdina, bet paši neapjauš, kur viņu uzdevums sākas un kur - beidzas. Tādu vēstnešu ir daudz. Viņi ir atšķirīgi pēc sava stāvokļa, taču uzdevumu izpilda nekavējoties.
   īpašu vietu ieņem klusuciešanas uzdevumi, kad jāiedarbojas nevis ar vārdiem, bet gan ar klusēšanu.

   67. Dažkārt ciešs, mēms skatiens aptur lielas briesmas. Domai vārdi nav vajadzīgi. Ari suģestijai nav vajadzīgi vārdi. Tikai nemākulīgi hipnotizētāji cenšas iedarboties ar kliedzieniem un piepalīdzēt ar žestiem, taču domas pārraidē nekas tāds nav vajadzīgs. Drīzāk varētu noderēt ritmiska elpošana, taču ari to aizstāj sirds ritms.
   Domu raida caur sirdi, un caur sirdi to ari saņem.

   68. Ari cilvēki, kas vēstis gaida, ir divējādi. Maz ir to, kas prot gaidīt, un lielākā daļa ne tikai nesaprot notiekošo, bet nonāk pat līdz kaitēšanai. Viņi pamet savu darbu. Viņi piepilda izplatījumu ar savām sūdzībām. Viņi traucē apkārtējos. Paši to nemanīdami, viņi uzskata sevi par izredzētajiem un sāk augstprātīgi atsaukties par citiem. Daudz ļauna nodara nepilnīgas zināšanas, bet vēl vairāk - sastingusi apzina. Katrs tāds cilvēks kļūst par apjukuma un Šaubu sējēju. Pats viņš apmulsumā pamazām zaudē darba ritmu. Šādi cilvēki ir loti kaitīgi zinības idejām. Viņi savtīgi vēlas saņemt pašu jaunāko vēsti, taču no tādiem uzurpatoriem ir maz labuma. Ar šādiem vājiem cilvēkiem nedrīkst rēķināties, jo viņi ir kā nodevības perēkļi; nekas neaizkavēs viņu intrigas. Labas vēsts vārdā nedrīkst nākt iznīcība. Reti kāds prot gaidīt vēstis pilnīgā labvēlība, darba un grūtību vidū - tādi līdzdarbinieki jau kļūst par sadarbības locekļiem.

   69. Nav par patiesību uzskatāms viss, kas ir rakstīts par Brālību. Daudz kas ir sajaukts ar priekšstatiem par Smalko Pasauli, daudz personisku sapņojumu savijas ar īstenību. Daudz ir leģendu par dažādām rasēm un neesošiem kontinentiem. Uz jēdzieniem, kas cilvēkus interesē, viņi attiecina dažādus sīkumus, nerēķinādamies ar nesakritību variantu un laika ziņā. Vāja iztēle nereti pazemina to, ko grib paaugstināt.

   70. Pareizs ir ceļš no mazā uz lielo. To apliecina katrs grauds. Taču cilvēki bieži vien pieņem mazo par lielo un domā, ka sīka monēta var aizsegt sauli.

   71. Burvis apvārdo slimību, bet tikai tagad cilvēki sāk saprast, ka šāda buršana ir gluži vienkārši iedvešana. Burvji parasti izrunā kaut kādus nesaprotamus, bezjēdzīgus vārdus, taču reti kādam ienāk prātā, ka būtība ietverta nevis vārdos, bet gan ritmā un, galvenais, raidāmajās domās.
   Ar iedvešanu var ne vien novērst sāpes, bet ari dot ievirzi visai slimībai. Pēdējo reti atzīst, jo līdz pat šim laikam netic domas iedarbībai. No tā paša neticības avota nāk ari apziņas sastingums. Cilvēki sevi saindē ar neticību. Gadsimtu viedība mums var pavēstīt daudz gan cildenas uzticības, gan postu nesošas neuzticēšanās piemēru. Runājot par sadarbību un pat par Brālību, Mums ir jādaudzina uzticēšanās - bez tās nevar radīt ritmu, nevar gūt panākumus, bez tās nav iespējama virzība uz priekšu. Nedomājiet, ka atkārtoju pārāk labi zināmo, gluži otrādi - tieši briesmu stundā atgādinu par glābšanas līdzekli. Nav cita līdzekļa, kas spētu modināt psihisko enerģiju. Nav cita ceļa, kas liktu sirdij iemirdzēties uzvarā. Ir grūti nepagurt, ja sirdī ir tumsa.

   72. Var saņemt vislabākos padomus, un tomēr tie paliks kā sakaltušas rudens lapas. Tikai tad, ja apzinās, cik nozīmīga dzīvē ir enerģijas izmantošana, var likt lietā Vadības ieteikumus. Tukši vārdi uz Brālību neved.

   73. Samulsuma stundā vislabākais draugs ir klusēšana. Taču klusums nedrīkst būt niknuma pilns pieklusums. Kaut uz mirkli jāļauj nomierināties sirds ritmam. Lai atkal rod mieru psihiska enerģija, tad gaismā pastiprināsies centru darbs, bet bez uzliesmošanas.

   74. Pilsēta bija labi nostiprināta; mūri un torni izturīgi, pie visiem vārtiem sargi - naidnieks cietoksnī iekļūt nevarēja. "Bet, sargi, esiet modri, neapmulstiet no ienaidnieka bultām. Ir izgudrotas bultas ar īpašiem uzrakstiem, lai piesaistītu sardzes uzmanību. Uzraksti ieinteresēs sargus, prāts apmulsis, un vārti paliks bez apsardzības," - tā kādā Mistērijā aprakstits psihiskās enerģijas stāvoklis gara apmulsuma brīdī.
   Var izteikties gan dzejas tēlos, gan simbolos un hieroglifos, gan lietojot medicīnas terminus, gan izdodot rīkojumu, - visi veidi vienādi norādīs uz pamatenerģijas nozīmi. Mistērijās bieži ir lietoti no kaitīga samulsuma brīdinoši simboli. Var ievērojami nostiprināt psihisko enerģiju, bet mazs samulsums var atvērt vārtus pašam bīstamākajam ienaidniekam. Samulsuma brīdī jāprot kaut uz mirkli pilnīgi nomierināties. Šāds mierīgums un kaut viena prānas ieelpa radīs stipru vairogu.
   Ārstam uzmanīgi jāizturas pret vecajiem simboliem. Kad Bībelē tiek runāts par uzsūtītām slimībām un sērgām, jāzina, ka paguris gars ir ielaidis visbriesmīgākās infekcijas.

   75. Jāsaprot ari: ja tiek runāts par labo, tad domāta ir pareiza darbība. Būs pareiza darbība, tiks radīts labais. Bet, ja, kaismīgi runājot par labo, tiks veikta slikta darbība, radīsies vienīgi ļaunums.
   Daudz tiek runāts par labo, un daudz tiek darīts ļauna.

   76. Iedomājas, ka ubagam pasniegts grasis nosegs izdarītu slepkavību! Kamēr nebūs apjēgts samērīgums, nevar iestāties līdzsvars. Tāpat nav izprasta ari ķermeņa vai gara slepkavība. Kur tad ir Brālība, ja iespējama gara slepkavība? To pat neuzskata par noziegumu!

   77. Pareiza psihiskās enerģijas attīstīšana pastiprina vīrišķību. Pareiza attīstība jāsaprot kā dabiska augsme. Lai katrs palielina savas vīrišķības krājumu - tā ir kā atvērts logs.

   78. Postoša ir apmierinātības sajūta - tā ved uz pārsā-tinājumu, uz enerģijas paralīzi. Smalkajā Pasaulē var novērot, cik nožēlojams ir šādu paralītiķu liktenis. Pat to mazumiņu, ko viņi paguvuši uzkrāt savā zemes dzīvē, nomāc enerģijas paralīze. Šīs klīstošas ēnas nespēj neko sasniegt, jo bez enerģijas nav iespējama virzība uz priekšu. Jums var pajautāt, kam ir drūmāks liktenis - šādiem paralītiķiem vai ļaunajiem nīdējiem? Atbildēt grūti. Nīdēji var ciest un tādējādi šķīstīties, bet paralītiķi enerģijas bezdarbības dēļ zaudē iespēju virzīties uz priekšu. Vai nav labāk stipri ciest, ja vien pastāv iespēja attīstīties? Šķīstījošas mokas ir labākas nekā bezcerīgs pagrimums. Naids var vērsties mīlestībā, bet paralīze ir briesmīgi nakts murgi. Šāds bezpalīdzīgs sabrukums nevar vest uz Brālību. Atsevišķu locekļu paralīzi var uzveikt ar gribu, bet kā var izteikt pavēli, ja nedarbojas pats enerģijas pamats? Daudz ir tādu dzīvo miroņu!

   79. Ir derīgi pavērot, kā cilvēki darbojas suģestijas ietekmē, bet tajā pašā laikā noliedz šādas ietekmes iespējamību. Dažreiz cilvēks aiz ļauna prāta apgalvo, ka rīkojas pēc paša gribas, bet patiesībā dara tieši to, kas viņam ir iedvests. Viņš raida sev neraksturīgas domas, lieto sev svešus izteicienus, bet, niknuma pārņemts, cenšas piedēvēt tos sev. Ja zināt, kas ir šīs iedvesmas avots, jūs varat spriest par tīšiem sagrozījumiem.
   Tumšs un neizturīgs ir viss, kas tiek radīts ļaunumā.

   80. Kad cilvēki atgriežas tajās vietās, kur kādreiz jau bijuši, viņus parasti pārņem skumjas. Viņi jūt, ka kaut ko nav padarījuši. Tā tas ari ir. Bezrobežībā vienmēr ir jāsajūt zināma nolemtība.

   81. Sadalīsim grāmatu "Brālība" divās daļās. Vienu - par Brālības pamatiem - dosim tagad, bet otru - par Brālības Iekšējo Dzīvi - sūtīsim tiem, kas būs pieņēmuši pamatus.

   82. Salikti sapņi un atmiņas veido veselu zinātni. Dažreiz tie savijas ar izdomājumiem, bet, tos sadalot sastāvdaļās, parādās virkne atsevišķu, pilnīgi reālu epizožu. Tādēļ, ja runā par kaut ko neiespējamu, jāpadomā par to, ka daļu kombinācija varbūt ir nedabiska, bet katra no šīm daļām ir pilnīgi iespējama. Pamācoši ir novērot, tieši kuras atmiņu daļas vieglāk atkrīt, -tā var noskaidrot pašas personas raksturu.
   Pašas senākās atmiņas var veidot sarežģītus dažādu gadsimtu rakstus. Var redzēt visdažādākās sastapšanās; nereti varēja sastapties Brāli, taču dažādu gadsimtu sīkumi spēja aizēnot pat visaugstākās tikšanās. Ne velti teikts, ka katrs cilvēks ir sarežģīta glabātava. Daudz uguns vajag, lai izgaismotu visus tas tumšos nostūrus.

   83. Cilvēki daudz runā par domu tēliem, taču ne visas domas spēj iegūt formu. Var būt domu putekļi, kas nespēj ietērpties formā, bet sajaucas ar citām tādām pašām putekļu vērpetēm. No tādām saslaukām var uznākt šķavas.

   84. Tie, kas runā par domu tēliem, reti rūpējas par to, kā izsmalcināt un pastiprināt šos veidojumus. Šādos gadījumos pat pašiedvesma var būt noderīga. Sen ir teikts, ka domas klejo pa izplatījumu, tātad tām jābūt noformētām. Gružu vērpetes sūtījumiem neder.

   85. Domātāja svētlaime vai domātāja mokas? Parasti domātāju attēlo mokāmies, bet, ja viņam jautāsit, vai viņš no šīm mokām vēlētos atraisīties, atbilde būs noliedzoša. Apziņas dziļumos viņš sajūt lielu svētlaimi, jo domāšanas process jau ir augstākais baudījums. Cilvēkam ir tikai divas baudas - domāšana un dailes ekstāze. Tās abas apstiprina ceļu uz Ugunīgo Pasauli. Tikai ar tām cilvēks var tuvoties Augstākajām Sfērām. Katrā Augstākajā Sarunā būs abi šie pamati. Tādēļ ir nevietā runāt par domātāja vai radītāja mokām. Viņi nevis mokās, bet gan priecājas. Starp citu, cilvēki tik savdabīgi izprot prieku! Dažiem prieks nozīmē nedomāšanu un nekā nedarīšanu.
   Ceļu uz Brālību veido domāšana un darbība.

   86. Saudzēšana nav viegls jēdziens, tikai ļoti tālredzīgie spēj saskatīt tādas apžēlošanas sekas. Kad augstsirdība pasaka: "Lai jau dzīvo," šāds spriedums nav grūts. Varbūt tieši tajā brīdī varēja iestāties iznīcība, taču tālredzīgais saprata, ka pozitīvais ir lielāks par negatīvo. Tuvredzīgajiem šāda saudzējoša attieksme neder, bet tālredzīgajiem tā ir kā bulta mērķī.

   87. Ceļā uz Brālību ir daudz zīmju. Ceļš nav īss, un katrs uzkrājums noderēs. Kas iedrošināsies apgalvot, ka viena vai otra kvalitāte viņam nebūs vajadzīga? Visbiežāk gadās tā, ka tieši visvairāk noniecinātais visdrīzāk top vajadzīgs.

   88. Šīspasaules Nasta. Divi skolnieki apsprieda šā jēdziena izteiksmīgāko simbolu. Viens ieteica zeltu, otrs par labāku uzskatīja balto marmoru. Abi vienojās par to, ka nasta kā smagums vislabāk izsakāma akmenī. Bet Skolotājs piebilda: "Vissīkākais grauds atbilst Pasaules Nastas jēdzienam."

   89. Par tālajām pasaulēm daudz nestāstiet cilvēkiem, kuri zemes dzīvē neizprot savu sūtību. Viņi pazaudēs to mazumiņu, kas viņiem ir, bet no augstākajām zinībām nekādu labumu negūs. Ļoti rūpīgi vērojiet, ko cilvēks spēj sevī uzņemt. Pusdienot nesāk ar saldo ēdienu. Dot cilvēkiem ēdienu, ko viņi nespēj sagremot, ir īpaši kaitīgi. Jo vairāk sevī jāattīsta vērīgums. Klausītāji nedrīkst garlaikoties, jo garlaicība ir sastingums.

   90. Cilvēki labprāt tiecas uz jau gatavu Brālību. Taču, ja viņus brīdina, ka ķildoties nav atļauts, liela daļa savu interesi zaudē.
   Pajautājiet cilvēkiem, kādu viņi iedomājas Brālību. Un tiks minēti daudzi sīki priekšnoteikumi, kas viņiem liksies īpaši svarīgi. Kāds jautātājs beidzot izbrīnījies un iesaucies: "Vai tiešām cilvēkiem tik ļoti patīk nekārtība?"
   Patiesi, viņi nekā nezina par Dabas negrozāmajiem likumiem.

   91. Visgrūtākajos brīžos cilvēki tomēr spēj nodoties parastajam darbam. Var pabrīnīties, cik bieži atklājas notikumu neizpratne. Neiedarbojas ari atgādinājumi par brīža svarīgumu. Sirdī nepulsē izpratne. Negaidīsim paredzējumu, taču priekšnojauta ir pilnīgi dabiska lieta. Bet cilvēki dzen šīs priekšnojautas prom, jo neviens viņiem nav pateicis par visam pamatā esošo enerģiju. Tā cilvēki gūst sekmes vienā jomā, bet zaudē otrā - ne mazāk svarīgā.

   92. Nemīlams darbs ir ne tikai neveiksmīga darbinieka nelaime - tas ari saindē visu apkārtējo atmosfēru. Strādnieka neapmierinātība neļauj rast prieku un pilnīgot kvalitāti. Turklāt dusmu radītais imperils padziļina drūmās domas, nokauj jaunradi. Var rasties pilnīgi pamatots jautājums: ko lai dara, ja nevar atrast savam aicinājumam atbilstošu darbu? Bez šaubām, daudzi nevar darboties vēlamajā jomā. Ir zāles, ar ko pārvarēt šādu panīkumu. Zinātnes sasniegumi rāda, ka pāri ikdienībai pastāv lieliska, visiem pieejama joma - psihiskās enerģijas izzināšana. Eksperimentos ar to ir pierādījies, ka 'labs enerģijas krājums piemīt labības audzētājiem. Arī daudzas citas darba jomas veicina speķu saglabāšanu. Tāpēc visdažādākajos darbos var rast pacilājošu varenu spēku.

   93. Viss ir iespējams, vienīgi grūtsirdība var čukstēt par neiespējamību. Neviens zinātnes solis neierobežo, bet gan paver jaunas iespējas. Ja kaut kas liksies neiespējams no zemes dzīves viedokļa, tas pats ir pilnīgi iespējams ar smalko enerģiju palīdzību. Cilvēka seja mainās atkarībā no gaismas avota. Apgaismojums spēj līdz nepazīšanai pārveidot vaibstus un parādīt nebijušu izteiksmi. Bet cik daudz ir visdažādākās iedarbības staru un strāvu, kas spēj pārveidot Esošo!
   Vai nav uzmundrinoši apzināties, ka viss ir iespējams?

   94. Ir bēdīgi, ja kādam neviens neuzbrūk. Tas nozīmē, ka viņa enerģija ir ļoti vārga un neizraisa pretdarbību. Tikai nezinātāji var uzskatīt uzbrukumus par nelaimi. Treknums iegrimst bezdarbības taukos. Kādam mēslojumam der tādi tauki? Tauku izgarojumi pievelk nepatīkamas būtnes. Derīgāka ir modra tiekšanās - tā nodrošina pietiekamu aizsegu nerviem. Arī kalsnums nedrīkst izjaukt līdzsvaru.

   95. Katra parādība ir daudzveidīga, īpaši maldīgi ir uzskatīt, ka parādībām ir viens avots un vienas sekas. Ap katru darbību var saskatīt daudz dažādu jomu, kuras ietekmē un uz kurām izplatās ietekme. Jāiegaumē, ka katras darbības sfēra ir krietni plašāka, nekā to iedomājas cilvēki. Tādā kārtā viņi ar katru darbību un domu skar vairākas sfēras. Nevajag aizmirst, ka domas neizbēgami skar Smalko Pasauli. Ne aizvien tās nonāk tur tīrā veidā, taču katrā ziņā izraisa enerģijas satraukumu. Izplatījumā lūst tik daudz staru, ka cilvēka darbību nevar dēvēt vienīgi par muskuļu refleksu. Tā sevi jāpieradina pie seku sarežģītības.

   96. Reiz gleznotājs gribēja attēlot domu, tikai nezināja, kāds simbols to labāk atainos. Filozofs ieteica parādīt to kā mākoņu veidojumu, jo doma mīt izplatījumā. Citam domātājam likās, ka labāka būšot zvaigžņota debess. Trešais atzina, ka domas attēlu bargi parādīs zibens. Ceturtais ieteica atstāt audeklu baltu, jo zemes acis domu neuztver un jebkurš tēls enerģijas Gaismai ir par rupju.

   97. Zvaigžņota debess vislabāk spēj novērst domas no zemes dzīves apstākļiem. Bezrobežības aina spēj aizēnot zemes dzīves sablīvējumus. Vienīgi pasauļu mirdzums atvaira zemes dzīves šausmas.

   98. Nesteidzieties ar secinājumiem. Cilvēki parasti pārlieku steidzas un tādējādi samudžina seku pavedienus.

   99. Brālība vai sadraudzība - starp šiem jēdzieniem nav iespējams novilkt krasu robežu. Cilvēki tomēr vēlas, lai tie būtu stingri nodalīti. Taču daudz kas ienāk no citiem jēdzieniem. Tā sadraudzība ir it kā Brālības slieksnis, tādēļ ir jāsargā pieejas Gara Cietoksnim.

   100. Māju un ģimeni sagrauj nevis vārdi un darbi, bet gan domas. Bez vārdiem tiek iedragāti pamati. Cilvēki, paši to nemanot, iecer sabrukumu. Nav daudz to pavardu, kur pilnīgā vienprātībā noris kopīgs darbs. Katrs pavards ir pakāpiens uz Brālību.

   101. Zirgkopis izteica saimniekam savu vēlēšanos ieviest kādu īpašu zirgu šķirni. Saimnieks sacīja: "Lielisks nodoms, tikai vispirms sakārto zirgu stalli." Rakstnieks jūtas gandarīts, ja viņa domas nes labumu, nevis tiek tikai pavirši izlasītas. Var minēt daudz piemēru no dažādām jomām, lai atgādinātu par būtībā plānveidīgu kalpošanu. Šī pati plānveidība jāliek lietā, veidojot domu par Brālību.

   102. Jāuzskaita katra stunda, kuru ir izdevies nodzīvot lietas labā. Kalpošanas jēga ir nevis parastās labklājības sasniegšana, bet gan strādāšana cilvēces labā. Varbūt ir grūti pieņemt atsevišķas personības, bet visas cilvēces tēls jau būs pieņemams.

   103. Kā var saskaņot brīvās gribas esamību ar iedarbībām, par kurām daudz ir runāts? Brīvā griba pastāv, un neviens to nenoliegs, bet pastāvīgi var ievērot kaut kādas neatbilstības ar Pārpasaulīgo Spēku darbībām un domāšanu. Lieta tā, ka griba var būt harmonijā ar Augstākajiem Spēkiem vai arī būt haotiska, tādējādi graujot celsmi. Skumji ir vērot, ka cilvēku vidū pārsvarā ir haotiskā griba. Formālās izglītības ietekmē tā neuzlabojas. Gribas brīvība ir cilvēka prerogatīva. Taču tad, kad nav harmonijas ar Augstākajiem Spēkiem, tā kļūst par postu.

   104. Kaut gan daudzreiz ir runāts par zemākā psihisma kaitīgumu, taču nejēgas nespēj atšķirt šo stāvokli no visam pamatā esošās enerģijas dabiskā pieauguma. Ja dzirdēsim par zemāka psihisma jaukšanu ar psihisko enerģiju, tad zināsim, ka ir veltīgi izkliedēt tādu tumsonību. Ir jājūt, kur atrodas Avots, kas piesātina mūsu enerģijas krājumu. Šis Dārgums ir jāciena.

   105. Senajos traktātos var sastapt teicienu - ievainotās dvēseles. Turklāt tiek paskaidrots, ka kaite var būt tikai pašu radīta. Tiklīdz cilvēks iedomājas, ka viņam vairs nav tālāka ceļa, viņš it kā iekaļ važās savu psihisko enerģiju. Bet šādās važās nekāda tālākvirzība nav iespējama. Aizšķērsodams sev ceļu, cilvēks uzņemas smagu atbildību. Ar izmisumu aizbildināties nevar, jo šo tumšo rēgu dzemdina paša gļēvulība. Rēgs, kas radis sev mājvietu garā, patiesi kaitē tā veselībai. Rēgam nav nekā kopīga ar realitāti. Ja cilvēki izpēta izmisuma patiesos cēloņus, tad pārsteidz to niecīgums. Ja cilvēkiem būtu tuva Brālības ideja, cik daudz šādu nepamatotu izmisumu varētu izkliedēt! Bet cilvēki labprātāk aptur savu tālākvirzību nekā padomā par dziedinošiem pamatiem. Seno traktātu autoriem, kas rakstīja par ievainotajām dvēselēm, bija daudz iemeslu tādam apzīmējumam.

   106. Ikvienā amatā var pārliecināties, cik grūti ir vadīt, ja līdzās pastāv naidīga griba. Ne tikai naidīga - pat bezdarbīga griba jau kaitē. Ļauna griba izjauc daudzas jau izveidotas iespējamības. Šāds stāvoklis vērojams ne vien lielos notikumos, bet visā dzīves norisē.

   107. Noliedzējs bieži apgalvo, ka viņš nedarbojas pretī. Arī šajā gadījumā Brālība var būt ļoti noderīga. Neparastā veidā var tuvoties cilvēka būtībai ar Brālības aicinājumu. Brālība gluži kā ārsts var iedarboties uz naidīgo gribu. Taču, lai tā notiktu, Brālībai ir jākļūst tuvai. Vai bieži to redzam?

   108. Vai var nosaukt cilvēku, kurš būtu apmierināts, gaidītā veselā apģērba vietā saņemdams tikai pusi? Tāpat ir ar kopdarbību. Ja pilnīgas brālīgas sadarbības vietā piedāvā pusi aizdomu un šaubu, kāda gan var būt veiksme? Ir jābūt spējai sadarboties, sākot ar visikdienišķākajiem darbiem. Maldīgi ir domāt, ka kopdarbība īstenosies, veicot lielus darbus, ja tā nav izpaudusies pat parastajos. Ir jāielūkojas apziņas dziļumos, lai pajautātu sev - vai gars ir gatavs sadarbībai?
   Par Brālību nevar pat domāt, ja cilvēks neveļas piedalīties kopīgā darbā. Katrs kopīgs darbs ir daudzveidīgs, tādējādi tas atbilst dažādām spējām. Vai gan darbalauks ir šaurs? Vai nav lieliski just sev līdzās īstus līdzdarbiniekus? Liels ir Mūsu prieks par katru līdzdarbinieku. Vajag uzmanīgi iedrosmināt ikvienu, kas tuvojas. Nevajag skumt par atkritējiem, ja viņu gars nespēj izprast patiesu prieku.

   109. Bezrobežībā ir daudz tādu sajūtu, ko nevar izteikt zemes dzīves vārdos. Dažas no tām pilda sirdi ar trīsām, taču šāds spriegums nav ne šausmas, ne gaviles. Grūti ir raksturot tāda cilvēka izjūtas, kurš nonācis Neizmērojama Bezdibeņa malā. Viņš nav nobijies, taču nespēj arī uzdrošināties. Viņš neredz atbalsta, nezina, kas šādā stāvoklī darāms. Viņa laime, ja aiz viņa stāv Brālība, kas visu apzinās. Brālība nav jāizprot kā kaut kas abstrakts. Tā atrodas šeit - cilvēces laimes labad.

   110. Par Brālību augstākas jūtas cilvēkam uz Zemes jau ir grūtas, bet Brālība tomēr katram tiecīgam prātam ir pilnīgi pieejama. Nav jāspriež sarežģīti, ja zināt, ka nevajag otram vēlēt to, ko nevēlaties sev pašam. Tā katru dienu, katrā darbā, katrā iecerē var stiprināt Brālības izpratni.

   111. Labie darbi ir kā dažādas puķes pļavā. Dziedinošo vidū var būt arī ļoti krāšņas, bet indīgas. Dailu parādību vidū var būt ari visai briesmīgas, taču pareizu atlasi var veikt, vienīgi pārbaudot. Nepatiesums satur sevī postošu indi. Uz meliem celtais izvēršas bezjēdzībā. Daudz tiek runāts par labiem darbiem, taču tiem ari jābūt patiesi labiem. Lai cilvēki ieskatās sirds dziļumos, kad viņi ir bijuši labi. Nekādas maskas neaizsegs melu veidojuma bezjēdzību. Nenosodīsim, jo katrs jau ir sevi notiesājis.

   112. Nekad nav saaudzis zibens sasperts koks. Nav iespējams ieskatīties sirds dziļumos, ja tā kļuvusi tumša no zibens. Ir veltīgi gaidīt, lai sadedzis koks kļūtu varens un dotu paēnu. Tāpat ari Brālības aicinājumos nevajag cerēt uz sirdi, kas aizmirsusi labestību.

   113. Jebkura zinātnes atziņa ir daiļa, tāpēc ka neizbeidzas strupceļā. Atklājējs bezizejas nepazīst. Viņš var nemitīgi smelt, izstrādājot jaunas izzināšanas nozares. Gatavojoties Brālībai, tāds atziņu bezrobežīgums ir vērtīgāka pakāpe. Ir grūti atzīt tādu bezrobežīgumu, bet tam, kas zina evolūcijas virzību, tas ir dabisks un vienīgais ceļš. Tikai neļaujiet šādiem priekšnoteikumiem nocietināt sirdi. Lai saglabājas jūsma ikreiz, kad tuvojamies jaunam atzinumam. Nocietinājusies sirds Tornī neuzkāps. Tā nedos smalkajam ķermenim spēku. Tāda akmens sirds paliks zemes dzīves ietvaros. Ir ļoti svarīgi izprast sirds dzīvi. Nedrīkst pieļaut, lai tā pārvērstos par pirmatnēju akmeni. Jāvēro sirds izpausmes. Bez tās nav iespējams celt Brālību.

   114. Neaizmirsīsim vēl vienu ceļā nepieciešamu īpašību - nepieķeršanos īpašumam. Skopulība vispār nekur neder - tāda īpašība aiztur zemākajās sfērās. Skopuļa pieķeršanās mantai ir nepārvarams šķērslis. Ja nav viegli atteikties no īpašuma, tad skopulība būs vissmagākais iemesls nogrimšanai bezdibenī.

   115. Var maldīties, uzskatot, ka cilvēki lielākoties prot lasīt grāmatas. Tāda prasme ir jāieaudzina. Ja cilvēki grāmatu pieņem, tas vēl nenozīmē, ka viņi prot to izlasīt. Var redzēt, cik aptuveni viņi interpretē lasīto un cik tālu stāv viņu izpratne no rakstnieka domas. Uzsveru, ka grāmatas tiek vāji uztvertas, bet pamat-enerģija var būt lieliska ceļa rādītāja. Nereti tā palīdz atrast vajadzīgo grāmatu un paņemt no tās vēlamo. Tikai jābūt vērīgiem. Taču ari šī īpašība sevī jāveido.

   116. Bieži dzird stāstām par Brālību rašanos vai bojāeju. Tiek minētas dažādas zemes, tiek nosaukti daudzi laikmeti, bet neviens nevar droši pateikt, kad veidojās Vienkopas. Norādījumu druskas par Brālību cilvēki uzskata par jauku pasaku. Daudz ķildu, lielu neizpratni izraisa zemes Brālības uzbūves dažādi sīkumi. Visbiežāk gan atzīst, ka tā vispār nepastāv. Var pamanīt, ka cilvēki, runādami ar Brālības uzbūvi, loti uzbudinās, īpaši aizdomīgi ir tie, kuri nepieļauj neko, kas iet pāri viņu iztēlei. Viņi aizmirst, ka iztēle ir realitātes uzkrājums. Gluži tāpat šie cilvēki nespēj atzīt kaut ko augstāku, kas neiekļaujas viņu priekšstatos par dzīvi.
   Maz ir ceļinieku, kas ievēro neparastas parādības. Tieši otrādi - nereti pašas neparastākās liecības tiek izskaidrotas visbanālākajā veidā. Gluži kā akli cilvēki nevēlas pamanīt acīm redzamo - viņi bēg no tā, lai patvertos savās nosacītajās ilūzijās. Jājautā, kurš ir uzticīgāks patiesībai - vai tas, kas ieslidzis ilūziju narkozē, vai tas, kas ir gatavs drosmīgi skatīties acīs realitātei?
   Mēs cienām tos, kuri kalpo realitātei.

   117. Neuzskatīsim, ka realitātei kalpo skeptiķi, - viņi pavada savu dzīvi, ietinušies pelēkā apsegā. Viņi domā, ka saceļas pret ilūziju, bet paši pastāvīgi apklājas ar tīmekļiem. Jāatlasa cilvēki, kuri no mazām dienām mīl patiesību.

   118. Teiksmās par Armagedonu pieminēti cilvēki ar aizklātām sejām. Vai tad nenotiek kaut kas līdzīgs? Pamazām visa pasaule aizklāj sevi un paceļ roku pret brāli. Tieši aizsegtās sejas iezīmē šo laiku.

   119. Var pamanīt, ka dažiem cilvēkiem ir loti attīstīta pacietība, bet citiem šīs īpašības pilnīgi trūkst. Kāds tam cēlonis? Šī pamatīpašība nevar būt nejauša. Ziniet - cilvēks, kam piemīt pacietība, to ir izkopis daudzās dzīvēs. Pacietīgs cilvēks ir pieredzes bagāts darbarūķis. Tikai diženos darbos cilvēks pārliecinās, cik nederīga ir niknošanās. Dižā Vaiga priekšā viņš saprot, cik nenozīmīgas ir pārejošās parādības. Bez daudziem pārbaudījumiem nav iespējams novērtēt un atšķirt izpausmju īpašības. Nevajag iedomāties, ka pacietība tiek dota bez kāda pamata, tieši otrādi - kā zemes, tā arī smalkajā dzīvē tā pieder pie īpaši grūti iegūstamām kvalitātēm. Tādējādi pacietīgais ir daudz pieredzējis cilvēks, turpretim nepacietigais dzīvē ir iesācējs. To paturēsim prātā ceļam.

   120. Pašdarbīgums ir nepieciešama īpašība. Arī to iemantot nav viegli. Pašdarbīgums var izvērsties patvaļā vai atslābt un novest līdz sabrukumam. Katrs Skolotājs cenšas iedvest skolniekam īsto pašdarbīgumu. Bet kā to samierināt ar Hierarhiju? Ap šīs problēmas izpratni pastāv daudz ļaunprātīgu iztulkojumu. Veselus traktātus var uzrakstīt par pašdarbīguma un Hierarhijas pretrunām. Atradīsies ļoti viltīgi čukstētāji, kas centīsies pierādīt, ka tādējādi tiek apdraudēta Hierarhijas nesatricināmība. Čukstētāji pacentīsies noslēpt, ka pašdarbīgumam jābūt saskaņotam jeb, kā mēdz teikt, harmonizētam ar visām apziņas stadijām.

   121. Ir jāprot pārvarēt šķietamas pretrunas. No vienas puses, jāieaudzina labsirdība, no otras - jāapgūst skarbums. Daudziem šis uzdevums liksies pilnīgi neatrisināms, vienīgi sirds var pateikt priekšā, kad abas īpašības nerunās viena otrai pretī. Sirds norādīs, kad jāmetas palīgā savam tuvākajam. Tā arī pavēlēs, kad jāpārtrauc nikna dzīvnieka neprāts. Ar likumu nevar noteikt, kad rodas vienas vai otras darbības nepieciešamība. Sirds likumi nav rakstīti, bet vienīgi tajā mīt taisnīgums, jo sirds ir pasauļu tilts. Kur ir pašaizliedzības svari? Kur varoņdarba tiesnesis? Kur pienākuma kritērijs? Pēc sirds pavēles var uzdzirkstīt prasmes zobens. Sirdij pretrunu nav.

   122. Iekļūšana Smalkās Pasaules sfērās nebūs pretrunā ar zemes dzīvi. Jāpierod pie uzskata, ka Smalkās Pasaules dzīve nav nekromantija. Varbūt zemes acis vēl neierauga un zemes ausis nesadzird, bet sirds atzīst realitāti. Lai virzītos uz priekšu, ir jāatzīst Pārzemes Pasaule. Tāda paplašināta apziņa pārveidos visu attieksmi pret dzīvi. Pienācis laiks, kad apziņa jāsagatavo plašai uztverei. Tikai plaša izpratne ļaus saredzēt notiekošo procesu.

   123. Jūs redzat, ka Pasaule atrodas karastāvoklī. Karš ir tik dažāds! Gan apslēpts, gan atklāts, bet jēga tam viena. Tāpat revolūcija iegūst sava veida jēgu un var norisēt arī bez šā nosaukuma. Kāds domā, ka process ir pārāk gauss, bet būtībā tas ir pat straujš.

   124. Planētai jau daudzreiz ir draudējušas briesmas no komētām. Taču pat saspriegtā atmosfērā cilvēki nesajuta nekā neparasta. Bija atsevišķas personas, kuras saprata, cik ļoti saspriegta ir atmosfēra, bet milzīgais vairākums nekā nemanīja. Var izdarīt interesantu eksperimentu, lai novērotu, kādā mērā noteikti notikumi atbalsojas cilvēcē. Jāatzīmē, ka pat acīm redzami pasaules mēroga notikumi līdz apziņai nenonāk. Iemesls ir tas, ka cilvēki grib redzēt pēc sava prāta un neļauj apziņai izpausties objektīvi. Šādi cilvēki kopdarbībai neder.

   125. Maz noderīgi ari pa pusei strādājošie. Viņi ātri zaudē interesi, un sekas izpaliek. Darbam jānododas pilnīgi. Bieži vien nav lemts redzēt sava darba augļus, taču mums jāzina, ka katrs darba mazumiņš jau ir neapstādams ieguvums. Tāda zināšana jau ļaus darbu turpināt ari Smalkajā Pasaulē. Vai nav vienalga, ka darbs tiks veikts domās un fiksēsies domu tēlos? Galvenais - lai darbs nes labumu. Ne jau mums jāspriež, kur visvairāk noderētu darbs, - tam ir sava spirāle.

   126. Nekad vēl mēs neesam tērzējuši, pastāvot šādam spriegumam. Nekad vēl Zemi nav tik ļoti apņēmusi brūnā gāze. Nekad planēta nav bijusi tik liela naida pārplūdināta. Nevar nejust tautu konvulsijas, tādēļ, runādams par veselības saudzēšanu, domāju par ārkārtējo stāvokli visā pasaulē. Žēl, ka tautas nedomā par to, kādā stāvoklī nonākusi pasaule. Daudz enerģijas aiziet. Nedomājiet, ka īpašais spriegums ir atkarīgs no atsevišķiem apstākļiem, - tā vibrācijas nosaka apstākļi visā pasaulē. Psihiskā enerģija ir saspriegta, tā ir gatava uztvert un atstarot. Gars jauš Smalkajā Pasaulē izpaustos nodomus.

   127. Zvaigžņu eksplozijas ir nozīmīgas Zemei nevis sprādziena brīdī, bet gan tad, kad sāk iedarboties fotokīmisms. Tas ir visai pamācošs piemērs ari cilvēku attiecībām. Nav iespējams noteikt, kur sākas un kur beidzas izpausto mijattiecību robežas. Ja Pasaulē viens no otra tālu esoši ķermeni savstarpēji spēcīgi iedarbojas, tātad ari cilvēku fluīdi spēj iedarboties lielos attālumos. Arī starp blīvo un Smalko Pasauli var saskatīt vissarežģītāko mijiedarbības tīmekli. Runāju nevis par domu pārraidi, bet par fluīdu emanāciju, kas kā pamatenerģijas pastāvīga izplūsme virzās pēc magnēta principa Tas jāatceras katrā sadarbībā.

   128. Izpausto parasti attēlo apļa veidā, paredzot, ka aiz tā atrodas kaut kas Neizpausts. Šāds simbols ir nosacīts, jo Neizpaustā robežas ir visai līkumainas. Tās ietiecas visur tur, kur atslābst pretestība.

   129. Velti domāt, ka haoss ir kaut kur tālu, - cilvēce to rada ikvienā nekārtīgas domāšanas brīdī. Tikai stingra apziņa var nosargāt pret haosu. Dažreiz vismazākās ārējās izpausmes ir visdziļāko pieļāvumu sekas. Iedarbība var būt ne tikai aiz ļaunprātības, to var izraisīt ari demoralizējošs haotiskums - sadarbībai visai bīstama lieta.

   130. "Zemes virsū Brālība nav iespējama!" iesauksies palīgie. "Zemes virsū Brālība nav iespējama," teiks tumšie postītāji. "Zemes virsū Brālība nav iespējama," čukstēs vājas gribas cilvēki. Tik daudzas balsis cenšas noliegt Esības Pamatus. Bet cik daudzas Brālības ir dzīvojušas dažādos laikmetos, un nekas to pastāvēšanu nespēja pārtraukt. Ja cilvēki kaut ko neredz, tad viņiem tas neeksistē. Tāda tumsonība vērojama no vissenākajiem laikiem līdz pat mūsu dienām. Ja cilvēks nevēlas redzēt, nekas nevar piespiest viņu to darīt. Laiks saprast, ka pastāv ne tikai redzamais, ka Pasaule ir pilna ar neredzamām realitātēm.

   131. Kāda var būt Brāļu saskarsme? Ja saskaras blīvie ķermeņi, tā ir pārejoša saikne. Ja tas notiek smalko ķermeņu līmenī, ari tad vienotība ir trausla. Vienīgi Gaismas ķermeņi var savstarpēji nostiprināties. Tikai vienotajā viduspunkta starā var rast savstarpēju saprašanos. Tāpēc neizturēsimies pavirši pret Brālības jēdzienu, citādi tas paliks Zemes dzīves izpratnes ietvaros un nekur nenoderēs. Vadošais Magnēts atrodas nevis blīvajā vai smalkajā ķermenī, bet gan gara kodolā, Gaismā, kas dota augstāka par iztēli. Kas Brālības augstāko noslēpumu nesaprot, tas labāk lai šo jēdzienu nenoniecina. Lai vēlreiz iegremdējas Smalkajā Pasaulē un iepazīst Augstākās Pasaules mirdzumu. Varbūt ceļinieks nonesīs galā Gaismas dzirksti savā jaunajā augšupgaitā?
   Tā atradīsim saudzību Brālības uztveršanai.

   132. Atspulgs ir skaidrs uz mierīgas virsmas. Katra viļņošanās tā līnijas izkropļo. Arī visam pamatā esošajai enerģijai vajadzīgs mierīgums, lai atainotu Patiesību. Nevajag domāt, ka mierīgums ir pagurums un atslābums. Tikai nekārtīga viļņošanās var izkropļot enerģijas spoguli.
   Daudz runā par gudrajo mierīgumu, bet tas ir liels sasprie-gums - tik liels, ka enerģijas virsma kļūst spoguļgluda. Tāpēc mierīgumu nevajag uzskatīt par bezdarbību.

   133. Tumšo zaimi ir uzslava. Var izpētīt, kā džini pūlējās celt tempļus. Viņi nenojauta, cik lielu labumu dod viņu pūliņi. Var uzrakstīt grāmatu "Džinu darbi".

   134. Cilvēkus, kam raksturīga brālīga sadarbība, var ievērot jau agrā bērnībā. Parasti viņi krasi atšķiras no visas apkārtnes. Šie cilvēki ir ļoti vērigi un ārkārtīgi jūtīgi. Viņi neapmierinās ar viduvējību un jūtas vientuli vispāratzītajās izpriecās. Var manīt, ka viņi it kā nes sevī kādu iekšēju uzdevumu. Viņi spēj daudz ko redzēt un ievērot savā apziņā. Parasti viņi ir žēlsirdīgi - gluži ka atcerēdamies šās īpašības vērtību. Viņi ir sašutuši par rupju izturēšanos - gluži kā atcerēdamies visu šīs īpašības zemiskumu. Viņi nododas iemīļotajam darbam, ap viņiem kā ap nesaprastiem, videi svešiem cilvēkiem virmo skaudība un nelabvēlība. Nav viegli dzīvot, ja ir paaugstināta apziņa, jo tā nespēj samierināties, ka tiek noliegts viss, kas ved uz Gaismu.
   Ne vienmēr sastop tādus izredzētos. Bieži vien viņus nepazīst. Viņiem ir no tālienes līdzatnests sapnis, kas citiem dažkārt šķitīs robežojamies ar neprātu. No senatnes dzīlēm atnācis svētā neprāta nosaukums. Gudrība bieži vien ir dēvēta par neprātu. Tāpat cilvēki sauc ari katru paaugstinātu apziņu. Šīs aksiomas neuzskatīsim par vispārzināmām, jo tieši tās gadsimtiem ilgi tiek atstātas novārtā.
   Tik grūti ienāk apziņā Brālības jēdziens.

   135. Gara tumsu rada paši cilvēki. Smalkās Pasaules mantojums paliek sapnī redzētas realitātes līmenī. Tas sastop pat prāta naidīgumu. Prāts nepieņem Augstākās Pasaules parādības, īpaši grūti tas panes ugunīgo mirdzumu.

   136. Prasme apieties ar cilvēkiem atkarībā no viņu apziņas ir cildena īpašība. Nevajag aizmirst, ka lielākā dala nelaimju notiek šādas neatbilstības dēļ. Pat ļoti labas lietas nevar piedāvāt, ja tās stāv ārpus apziņas loka. Ar nesagatavotu cilvēku nevar runāt par harmoniju vai par vibrāciju kombinācijām. Kurš var paredzēt, ko tāds cilvēks uzskatīs par harmoniju vai par vibrāciju kombinācijām? Bet, ja viņam teiks, ka jābūt saudzīgam pret apkārtējiem, to viņš var saprast. Pati vienkāršākā saudzīguma izpratne jau būs drošs pamats katrai Brālīgai sadarbībai. Var vēlēties, lai ikviens kopus darbs būtu saudzīguma audzētava. Tajā būs ietverta gan uzmanība, gan rūpība un žēlsirdība, gan pati mīlestība. Cik daudz spēka saglabās taupīgums vien! Cik daudz kosmisko gara iedarbību noregulēs pats vienkāršākais visu rūpīgums! Nevar pat iedomāties, cik loti nostiprināsies tādas mājas aura, kur pret visu izturēsies ar pienācīgu sau-dzīgumu. Daudziem pilnīgi tumša ir Hierarhijas izpratne, taču saudzīgums ari šajā gadījumā palīdzēs uzlabot stāvokli - jābūt tikai saudzīgiem citam pret citu! Nav liels šis pienākums, bet tas ir kā stūrakmens.

   137. Daudz tiek runāts par Kultūru, bet ari šo pamatu nevajag sarežģīt. Vienkāršāk jāsaprot dzīves uzlabošana un tikumības celšana. Iepazinis labāku dzīvi, ikviens saudzīgāk izturēsies pret visu daiļo. Jābūt labsirdīgākiem.

   138. Uzmanības pilna izturēšanās palīdzēs pamanīt daudzas ārējas ietekmes, taču ari tāda ievirze veidojas ilgā pieredzē.

   139. Salīdzināsim daudzuma ziņā domu varoņdarbus ar zemes dzīves varoņdarbiem. Ir dīvaini nolikt līdzās domu lēmumus un izpausto darbību nelielo daudzumu. Taču ir pamācoši pavērot, cik apgrūtināta ir domas pārraide zemes darbībā. Patiesi var brīnīties, kāpēc domas stāv tik tālu no darbības.
   Spēcīgām domām nav nepieciešams ietērpties darbībā, taču bez šādiem domāšanas vienpatņiem ir vēl milzum daudz labu domu, tikai tās nav pietiekami spēcīgas, lai iedarbotos domāšanas ceļā, un līdz rīcībai nenonāk. Cik inerts vienmēr ir šāds vidusslānis! Tas var aizkavēt cilvēka veselīgu tālākvirzību.
   Tāpēc ļoti gādīgi sekmēsim to, lai katrs labā domas iedīglis izvērstos darbībā.

   140. Katru augšupeju simbolizē darbība, bet nav viegli noteikt, kura darbība atbilst domai. Daudz blakus apstākļu kavē un savukārt iekrāso centienus darboties. Vajadzīga milzīga pacietība un novērošanas spējas, lai orientētos haosa pretrunu džungļos. Jāmīl ari savs darbs, lai tajā rastu atpūtu un gandarījumu.

   141. Var pajautāt: vai, pieaugot gatavo zāļu daudzumam, saruks ārstu skaits? Tā būtu nelaime. Ārsti vajadzīgi visur, ja ārstu uzskata par augsti izglītotu cilvēces draugu. Tieši konvencionāli sagatavotās zāles izraisīs slimības, kas ārstam jādziedina individuāli. Vajadzēs loti smalki apvienot suģestiju ar medikamentiem. Nerunāsim par ķirurģiju, jo šī joma diskusijas neizraisa, ja vien tā nepārkāpj savu uzdevumu. Nevajadzīgu operāciju izdarījis ķirurgs nereti līdzinās slepkavām. Tādēļ ari šajā jomā vajadzīga patiesa jūtziņa.
   Vēl sarežģītāks ir ārsta stāvoklis, ja vienlaikus jādziedina vairākas slimības, - tas notiek aizvien biežāk. Vienu slimību ārstējot, var padziļināt otru. Daudzās vietās joprojām trūkst saprātīgas ārsta palīdzības. Šāda stāvokļa dēļ pazeminās dzīvotspēja. Deģenerēšanās nav izdomājums. Šīs nelaimes pazīmes vērojamas visur. Tā skar ne vien pašreizējo paaudzi, bet samaitā arī cilvēces nākotni. Mums uzbrēks, ka šis padoms ir vecs. Bet kāpēc to līdz pat šim laikam nepieņem?
   Brālība var plaukt tikai tad, ja ir laba veselība.

   142. Nevediet svārstīgus cilvēkus uz tālām planētām. Savas tumsonības dēļ viņi var paklupt. Lai vispirms nostiprina apziņu uz Zemes. Lai iepazīst sadarbību, uzticēšanos, disciplīnu. Tautai var dot vērtīgu uzdevumu dzīves uzlabošanai. Nepārtrauksim tautas uzdevumus, lai to atkal nesamulsinātu. Jārēķinās nevis ar izņēmumiem, bet gan ar vairākumu, tādēļ vispirms dosim pašu neatliekamāko. Kāda var būt Brālība bez pamatiem?

   143. Driskas sarežģī Esības Pamatus. Jāatrod saikne starp Zemes un Smalko Pasauli. Nevis uz papīra, bet sirdī jāzina, kas vajadzīgs tautai. Ciešanas un mokas nozīmē, ka ir daudz kļūdu. Tās rodas, ja kāds ir ņēmis vērā nevis visu tautu, bet tikai kādu grupu. Tautai vajadzīgi glābjoši padomi.

   144. Zemkopis sagatavo un uzlabo tīrumu, īstā laikā to apsēj un pacietīgi gaida zelmeni un ražu. Viņš nožogo lauku no dzīvniekiem, lai tie neizbradātu zelmeni. Ikviens zemkopis zina cēloņus un sekas. Tikai cilvēku savstarpējās attiecībās tā nav. Cilvēki nevēlas zināt ne cēloņus, ne sekas. Viņi nerūpējas par dīgstiem un vēlas, lai viss notiktu pēc viņu iegribas. Cilvēki apšauba Kosmisko likumu, lai gan to apliecina tik daudzi piemēri. Viņi itin labprāt sēj cēloņus, bet nepadomā, ka vienīgā raža būs nezāles.
   Skolās būtu jāorganizē pārrunas par cēloņiem un sekām. Lai vadītājs pasaka cēloni, bet skolēni piedomā sekas. Šādās pārrunās parādīsies ari audzēkņu spējas. Vienam cēlonim var iedomāties daudz seku. Vienīgi paplašināta apziņa jutīs, kādas sekas var būt visiem blakus apstākļiem. Nevajag mierināt sevi ar to, ka pat vienkāršs zemnieks spēj aprēķināt ražu. Kosmisko strāvu un domu kauju parādības ir daudz sarežģītākas. Kopš agras bērnības jauniešiem jāpierod pie sarežģītām sekām un pie atkarības no izplatījuma domām. Nevajag iedomāties, ka bērni no domāšanas jāpasargā.

   145. Cilvēki zina vairāk, nekā viņiem liekas. Viņi dzird par dzīvi tālajās pasaulēs. Viņi zina par enerģijām un strāvām. Viņi saskaras ar daudzām dabas parādībām. Jājautā tikai, ka viņi šīs zināšanas uztver. Kad atklājumi nāk cits pēc cita, it īpaši nepieciešams attīrīt apziņu. Tikumiskie pamati top par zinības sastāvdaļu, labāk teikt - tiem jātop, citādi bezdibenis starp zināšanām un tikumību kļūst bīstams.

   146. Daudzi sējumi uzdīgs pēc gada. Armagedona būtība pastāv ne tikai veco cēloņu izsmelšanā, bet arī jaunu iedibināšanā. Ir pareizi atcerēties pirms desmit gadiem parādīto. Cēloni ir sākuši veidot sekas. Varbūt kāds neapdomīgi izteicis izšķirošo vārdu, bet pēc desmit gadiem tas devis liesmu vai ūdeņus - tā strādā doma.

   147. No varavīksnes nevienu nokrāsu izņemt nedrīkst. Tāpat nedrīkst nevienu posmu atņemt Dzīves Mācībai. Varavīksne dod pilnu spektru, savukārt visaptveroša Dzīves Mācība palīdz visos ceļos. Ceļinieks vienādi rūpējas gan par lietusmēteli, gan par galvassegu, gan par apaviem. Neviens neteiks, ka viņš cepuri vērtē augstāk par zābakiem vai otrādi. Ja kāds dod priekšroku vienai Mācības daļai, viņš rīkojas kā ceļinieks, kas aizmirsis par apaviem.
   Ja ari daži piederumi nav vajadzīgi šobrīd, jau rit tieši tie var atvieglot ceļu. Ir cilvēki, kuriem pats vienkāršākais vārds būs labākā atslēga. Pat iedomāties nevar, cik dažādas ir cilvēku apziņas. Lai zinīgie labāk pagarlaikojas, nekā kāds no viņiem uz visiem laikiem tiktu atstumts. Jaunas pieejas sevis pilnīgošanai nāk negaidīti, un jaunus līdzdarbiniekus nav viegli pazīt.

   148. Cilvēki veltīgi meklē jaunus dziedniecības līdzekļus, neizmantojuši vecos. Pat pienu un medu pietiekami nelieto. Bet kas gan var būt derīgāks par secīgā evolūcijā pārstrādātiem augu produktiem! Piens un medus ir bezgala daudzveidīgi, tāpēc, saprātīgi un zinātniski lietoti, dod vislabāko profilaksi. Dzerot pienu un ēdot medu, svarīgi ir zināt, kādu pienu jūs dzerat un kādu medu ēdat. Pareizi ir uzskatīt, ka vislabākais medus būs no vietām, kas bagātas ar dziednieciskiem augiem.Var taču saprast, ka bites kombinē savu guvumu, ne tikai nejaušības vadītas. Leģendai par bitēm ir nozīme, jo tā pievērš uzmanību īpašajai medus kvalitātei.
   Turklāt daudzi augu valsts produkti vēl jāizpēta. Cilvēku attieksme ir tik primitīva, ka aprobežojas ar apzīmējumiem: labs un slikts, svaigs un bojāts, viņi sajūsminās par produkta apmēriem, aizmirsdami, ka nedabisks lielums pazemina kvalitāti. Pat tik vienkārši apsvērumi netiek ņemti vērā. Lai attīstītu dzīvesspēju, jāpasmeļ no visām dabas valstībām.

   149. Nepārtrauktība ir viena no smalkāko enerģiju pamatīpašībām. Cilvēki var savai zemes dzīvei ņemt par paraugu Augstākās Pasaules. Varbūt ir grūti izturēt nepārtrauktību darbā, bet garīgajos centienos to var īstenot pilnīgi. Mēs, Zemes ceļinieki, varam saistīties ar Augstākajām Pasaulēm garā - šāda saikne ļauj mums uzturēt ciešu vienotību ar Neredzamajām Pasaulēm. Šāda vienotība pieradinās arī pie vienotības zemes dzīvē. Sākdami ar Augstāko, nostiprināsimies ari zemākajā. Nav viegli saglabāt vienotību zemes dzīvē. Ielaužas daudzi sīki apstākļi un aptumšo labos nodomus. Tikai spēku pārbaude augstākajā lietojumā var radīt nepārtrauktību saskarsmē ar Augstāko Pasauli. Pat sapņos var uzturēt saikni ar izziņas avotu. Tādā kārtā pat savā zemes dzīves veidolā mēs varam atbilst Augstākās Pasaules kvalitātei - nepārtrauktībai.
   Nav iespējams noteikt izplatījuma spēku struktūru: milzum daudz strāvu krustojas Bezrobežībā, taču neviena no tām neizkrīt no Pasaules Mātes auduma. Kad cilvēkā mostas tiekšanās uz Augstākajām Pasaulēm, tā pārveido visu dzīvi. Ne visi spēj saprast, kā notiek visas dzīves pārveidošanās. Var nemitīgi runāt par nepārtrauktību un aust ikdienas dzīves audumu.

   150. Cilvēki neprot atrast visskaistāko. Viņi aizmirst labākos apskaidrības brīžus. Bet tādi brīži tiek doti visiem neatkarīgi no tā, kādā stāvoklī ir cilvēks. Kā dimants uzdzirkstī šāds apskaidrības mirklis. Tas ir ļoti īss, bet tieši šādā īslaicīgumā izpaužas Pārzemes Pasaules pieskāriens. Neaizmirstami ir šie pieskārieni! Tie ir kā Gaismekļi uz Zemes, un prāts tos nespēj aptvert, īpaši saudzīgi jāglabā pārzemes dzirksteles.

   151. Vardarbība pret domu ir smags noziegums. To nevar attaisnot. Tā izraisīs vienīgi jaunu vardarbību, un kur tad būs gals šādai nepiedienīgai rīcībai? Nevar iedomāties, ka varētu stabili pastāvēt kaut kas naida vārdā radīts. Tikai celsmē, nevis sagraušanā var smelt spēku brīvai domai.
   Doma ir jāsargā. Jāmīl pats domāšanas process.

   152. Par dusošo gudrību dēvē daudzo dzīvju laika uzkrāto novērojumu noslāņojumu apziņas dzīlēs. Varētu izdarīt brīnišķīgus eksperimentus, uzzinot, kad cilvēks pasmeļ no savas atziņu glabātavas. Var izdarīt salīdzinājumu ar atavismu, kas izpaužas pēc vairākām paaudzēm. Tā parādās ģimenes iedzimtība. Bet gara ceļojumos cilvēks savāc uzkrājumus, ko glabā savā apziņā. Pamācoši ir tas, ka jau bērnībā izpaužas zināšanas un noslieces, kuras nekādi nevar izskaidrot ar citiem cēloņiem kā vien ar agrākajiem uzkrājumiem. Tādas patstāvīgas noslieces nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tās var parādīt spējas, ko bezjēdzīga audzināšana vēlāk var izkropļot. Dusošā gudrība tika atzīmēta jau sirmā senatnē, kad attieksme pret gara iemiesošanās jautājumiem bija saprātīga. Intelekta attīstība visnotaļ gremdēja un kavēja cilvēka apslēpto spēku attīstību.

   153. Staigājošie miroņi - tā dēvēja cilvēkus, kuros psihiskā enerģija bija izbeiguši savu darbību. Var atsaukt atmiņā ne mazumu cilvēku, kuri gan turpināja fiziski kustēties, taču viņu enerģija pamazām atmira. Tādus cilvēkus var uzskatīt par miroņiem, jo būtībā viņi tādi ari ir. Viņi vairs nevar būt Zemei piederīgi. Viņi vēl kustas, gul, izdod skaņas, bet astrālais ķermenis - čaula - ari kustas un mēdz būt redzams. Ļoti attīstīti cilvēki šādus uz Zemes aizmirstus miroņus sajūt. Parasti šādus novērojumus izdara cilvēki, kuri jau daudzkārt pabijuši dažādās pasaulēs.

   154. Pasaule steidzas - kur kara zīmē, kur vieglprātības viebstā, kur naida izpausmē, kur pēc valsts vadītāja gribas. Katrs raida savu paātrinājumu, aizmirstot notrenkta zirga likteni! Nedomājiet, ka enerģiju, kad tā ir saspriegta, var bezgalīgi uzslāņot.

   155. Pašuzupurēšanās ir viens no pareizajiem ceļiem uz Brālību. Bet kādēļ tiek norādīts taupīt spēkus? Pretrunas te nav. Zelta Ceļš, apvienošanas ceļš apstiprina abas kvalitātes - gan varoņdarbu, gan saudzīgumu, citādi visi kļūtu par pašnāvniekiem. Varoņdarbu veic pilnīgā apzinātibā un atbildības sajūtā. Atkal kāds saskatīs pretrunu, taču augstākā uzticība, uzvarošā mīlestība var iemācīt apvienot augstākās kādības. Neprāts nerada varoņdarbu. Gļēvulība neatbilst patiesam saudzīgumam. Pienākuma apziņa pateiks priekša, ka izmantot enerģiju. Lai cilvēki padomā par kvalitāšu saskaņotību. Neprāts un gļēvulība Ceļā neder.

   156. Daudz tiek runāts par planētu apdzīvotību, taču reti kāds sajūt tādus tālus apstākļus. Zemes būtība tos neuztver. Pat smalkā esība neietilpina sevī tālos iedzīvotājus. Vienīgi visām Pasaulēm kopīgā ugunīgā apziņa spēj iepazīt tālās dzīves un liecināt par tām. Tas nozīmē, ka tādām lietām var pieskarties vienīgi ar ugunīgo būtību.
   Zemes cilvēkiem, kuriem ir ne vien attīstīts smalkais ķermenis, bet arī augsta ugunīgā apziņa, var būt apjausma par tālajām pasaulēm.

   157. Pat tad, kad ir pakļauti hipnozei, cilvēki parasti reti runā par Smalko Pasauli. Zemes griba nespēj pamudināt kaut ko pateikt par Smalko Pasauli. Kāds tam cēlonis? Tas pastāv Hierarhijā