Dzīvās Ētikas Mācība
(Agni Joga)

Pārpasaulīgais

1-100 101-200 201-300 301-400 401-500 501-600 601-700 701-800 801-955

Agni Jogas Zīmes

Ievads

   Draugs, vai var runāt par Pārpasaulīgo, ja nav apzināts Esošā enerģētiskais pamats? Daudzi vispār nesaprot šajos vārdos ietverto; citi uzskata, ka viņi zina pamatenerģijas no-Zīmi, taău neprot reāli par to domāt. Bet jūs zināt, ka doma par enerģijas ideju ir jāvingrina, līdz to izjūt tikpat reāli kā jebkuru zemes dzīves priekšmetu. Mēs runājam par izjūtu, jo zināšana vien nespēj tuvoties enerģijas izpratnei.
   Ja cilvēks pieļauj, ka visam pamatā ir vienota enerģija, tomēr virzībai uz priekšu ar to vien būs par maz. Ir jāiemācās iztēloties visas šādas enerģijas neskaitāmās īpašības.
   Parastā domāšanas ierobežotība cenšas ierobežot enerģijas īpašības un tādējādi liedz izpratnes plašumu. Cildenuma pilna domāšana ļauj izvairīties no kaitīgā ierobežojuma. Taău dzīves likstu nomāktam cilvēkam nav viegli sasniegt augstas domāšanas brīnišķīgo līmeni. Reti kāds ir gatavs saprast to, ka tieši grūtībām ir jāveicina cildena domāšana.
   Tikai mērķtiecība palīdzēs domāt par pamatenerģijas īpašībām. Šīs īpašības var likties pretrunīgas. Tā aklais nespēj uztvert sev nepazīstamu parādību, bet ikvienam, kas vēlas domāt par Pārpasaulīgo, ir jāprot aptvert pamatenerģijas daudzās īpašības.
   Taisnība būs arī tiem, kuri Pārpasaulīgo iztēlosies kā kaut ko nesalīdzināmi Augstāku. "Kā apakšā, tā arī augšā" - šis senais izteiciens lai ir ceļvedis Pārzemes Spēku izzināšanā.

BRĀLĪBA

Otrā daļa

IEKŠĒJĀ DZĪVE

   1. Urusvati zina Ăunga Torni. Urusvati zina, ka Tornis no ārpuses izskatās pēc dabiskas klintsradzes. Pieeju Tornim var aizsegt neliels nogruvums tā lejasdaļā. Sīks aizdambējums var pārvērst straumi par ezeru. Tā var ātri pārveidot visu apvidu, kad būs pienācis laiks to darīt. Cilvēki var smaidīt, domādami, ka viņu sūtītās ekspedīcijas agri vai vēlu nonāks visās aizās. Taău neaizmirsīsim, ka pirms apvidus pārveidošanas jebkuru karavānu novirzīs sāņus domas spēks. Arī ķīmiskā iedarbība nelaidīs klāt ziņkārīgos - Mēs apsargājam Brālību.
   Paši modernākie aeroplāni nespēj noteikt Mūsu atrašanās vietu. Apkārtējās alās dzīvojošie vientuļnieki ir Mūsu modrā sardze. Ceļinieki var pastāstīt, ka sastaptais sadhu dažreiz ir neatlaidīgi ieteicis noteiktu ceļu un brīdinājis par cita virziena bīstamību. Pats sadhu tālāk nav bijis, bet viņam ir pieteikts ceļiniekus turp nevirzīt. Sadhu zina par Lieguma Vietu un prot glabāt noslēpumu. Paši viņi dažkārt ir gandrīz vai laupītāji, bet svēto noslēpumu sargā uzticīgi. Tāpēc nevajag noniecināt pieņēmumu, ka var pastāvēt Nesagraujamais Mājoklis.
   Urusvati ir iegaumējusi pie Mums vedošo pieeju aprises, atceras arī no Torņa plūstošo Gaismu. Viņa redzēja darbiniekus, kas vāca derīgos augus. Daudz sīkumu iegaumēja Mūsu māsa. Šādas ceļa zīmes nevar aizmirst, tās dos drosmi visos ceļos. Ari Mūsu dziļās Glabātavas redzēja Mūsu māsa. Ir jāredz sakrātie zinības materiāli, lai apjaustu Mītnes darba gaitu. Ir jādzird dziedāšana, lai saprastu Mūsu Ašrama dzīvi.
   Tad nu pastāstīsim par Mūsu dzīvi un darbiem.

   2. Urusvati redzēja daudzus Mūsu aparātus. Pēc izskata tie ir visai līdzīgi uz Zemes esošajiem, bet to lietošana ir atšķirīga, to darbībā izmanto psihisko enerģiju. Jau sen zināms, ka daži aparāti darbojas tikai noteikta cilvēka klātbūtne. Tagad ir daudz tādu cilvēku, kas paši var aizstāt sarežģītus aparātus. Tā cilvēce pierod pie viņā pašā mītošajiem spēkiem.
   Pie Mums jau sen ir pieņemts princips, ka tieši cilvēks var padarīt stiprāku ikvienu aparātu. Veselu dzīvi var pārveidot, tikai pieļaujot visam pamatā esošās enerģijas apzināšanu. Gadsimtu gaitā Mēs esam pieraduši pie domas, ka enerģijas sakon-centrējumu var virzīt uz jebkuru jomu. Enerģija gluži kā zibens apvieno savā lādiņā uzkrātos spēkus. Uz šā paša principa balstās parādības, kuras dēvējam par maģiskām, īstenībā šāds nosaukums vienīgi maldina. Jebkuru elektrisko mašīnu var nosaukt par maģisku aparātu. Jūs paši, veicot levitāciju vai priekšmetu pārvietošanu, darījāt to nevis ar maģijas palīdzību, bet tikai nepretojāties savai enerģijai. Jūs likāt darboties pieņemtajai, izpaustajai enerģijai, un tā apvienojās ar kosmisko enerģiju.
   Nevar nosaukt par maģiju Mūsu spoguļus. Tie tikai sekmē Mūsu enerģijas darbu. Var būt daudz ierīău enerģijas darbības pastiprināšanai. Vai gan stiprus magnētus var dēvēt par maģiskiem, taău to ietekme ir brīnišķīga. Smalkais ķermenis un visi eksperimenti ar to attiecināmi uz zinātni, nevis uz maģiju. Tādēļ jāizskauž māņticība, kas saistīta ar nesaprotamo vārdu maģija.
   Cilvēks allaž ir baidījies no visa noslēpumainā, aizmirsdams, ka Sēžama atslēga ir viņā pašā. Jāatbrīvojas no visiem traucējošiem apstākļiem, kas katram ir individuāli. Mūsu panākumi ir atkarīgi no brīvās gribas, kas vērsta uz labo. Labestības spēks liek pat mašīnām darboties ne sevis, bet gan cilvēces labā. Tā Mūsu aparāti darbojas ar Mūsu līdzdalību.
   Cilvēki var smiet, bet idejas valda pār pasauli. Šie vārdi ir iekļauti Brālības Nolikumā.

   3. Urusvati redzēja daļu no Mūsu Glabātavām. Tajās pa laikmetiem savākti mākslas pieminekli. Taău šie krājumi nav muzejs parastajā izpratnē. Priekšmeti šeit kalpo par auras uzkrāšanas rezervuāru. Agrākā īpašnieka radošie izstarojumi paliek uz priekšmetiem daudz ilgāk, nekā tiek uzskatīts. Ja izdosies sakrāt virkni priekšmetu, kas vākti vienā laikā un vienā virzība, tad tiešam var iegūt laikmeta izstarojumu. Tāda kārta var izpētīt noteiktu laikposmu īsto jēgu. Psihiskajai zinātnei šāda iespēja ir īpaši svarīga. Turklāt starp Brāļiem dažkārt atrodas ari atsevišķu priekšmetu agrākie īpašnieki. Dažkārt priekšmets ir sūtīts pasaulē ar noteiktu uzdevumu. Turklāt to kā magnētu ierok noteiktā vietā.
   Lai nejēgas nezobojas par Brālības Krātuvēm. Lai jau tumsonības egoisms uzskata Mūsu Krātuves par skopuļu dārgumiem, īstenībā katrs priekšmets ir vajadzīgs aparāts. Lietas var kalpot svarīgiem novērojumiem. Ir vērtīgi novērot senās auras attieksmi pret šolaiku izstarojumiem. Dažreiz izceļas vesels lietu karš vai arī dzimst savstarpēja draudzība.
   Mēs ne vien novērojam ar izpausto garīgo redzi, bet arī pārbaudām ar Mūsu aparātiem. Mēs izdarām daudz eksperimentu ar senām lietām. Tā ir nevis tā saucamā psihometrija, bet gan izstarojumu zinātne. Gluži tāpat kā jūs varat novērot augu un augļu derīgumu, Mēs salīdzinām lietu valodu pēc to izstarojumiem. Tā var novērot, ka tikai niecīgai daļai svēto priekšmetu ir labestīgi izstarojumi. Pārāk bieži tos izgatavo savtīgos nolūkos un tie nonāk vēl savtīgākās rokās.
   Zīmīgs ir arī izgudrojumu krājums. Psihiskā enerģija, kas apstiprina izgudrojumu, uzliek savu zīmogu. Šādas iekšējās īpašības padara atklājumu nomācošu vai svētīgu. Izgudrotāja rokām jābūt tīrām.
   Vērīgi uzmanām izgudrotājus. Priecājamies, bet vēl biežāk bēdājamies. Tā Mūsu Tornis ir atvērts visam jaunajam, īpaši priecājamies tad, kad sūtīto domu pieņem tās cienīgs darbarūķis.

   4. Urusvati zina, cik grūti ir pārraidīt domu no attāluma. Var ietekmēt daudzi apstākļi. Cilvēka organisms ir kā verdošs katls, bet izplatījums - kā mirdzošs disku metējs. Jāprot ne vien valdīt pār sevi, bet ari paredzēt ķīmiskās iedarbības, kas savās sadursmēs var pārtraukt ari stipru gribu.
   Mums bieži pārmet, ka domu sūtījumi reizēm pārtrūkst. Mūsu draugi neapzinās to, ka šajos starpbrīžos Mēs saudzējam nevis sevi, bet gan viņus. Jāprot sajust izplatījuma spriegumu un pasargāt draugus, kas mīt zemes dzīves apstākļos.
   Nevajag domāt, ka ārējo formu ievērošana jau dos pilnīgas sekas. Pats galvenais paliek apziņas dzīlēs. Netīrs kalpotājs nevar veikt tīru darbību. Vislabākais rituāls neatbrīvos kalpo-tāju no netīras domāšanas. Bet daudzi maldās, uzskatīdami, ka ārējie rituāli aizsegs iekšējo nekrietnību.
   Skolotāja domai nākas pārvarēt daudz šķēršļu izplatījumā. Uzsveru, ka ikviena darbība jāsaskaņo ar Skolotāja domāšanu, - šāda palīdzība būs patiesa sadarbība.
   Mums ir arī tādi aparāti, kas sekmē domu raidīšanu no attāluma. Cilvēki brīnītos, ieraugot, ka daži aparāti ir pazīstami, taău tiek likti lietā pavisam citādi.
   Psihiskās enerģijas izmantošana pārveido pašus vienkāršākos dzinējus.

   5. Urusvati redzēja Mūs gan blīvajā, gan smalkajā ķermenī. Tikai tie, kuri ir šādas sajūtas piedzīvojuši, var spriest par spriegumu, kas nāk tām līdzi. Bieži Mēs ļaujam ieraudzīt vienīgi Seju vai Roku, lai neizraisītu satricinājumu. Tā var atsaukt atmiņā rakstošo Roku, taău arī šāda izpausme jau bija jūtama. Vibrācijas nav apslēpjamas. Tāpēc jo vairāk jāievēro vislielākā saudzība.
   Ne bez pamata Mēs pastāvīgi runājam par saudzīgumu. Cilvēki nepavisam nesaprot šīs īpašības nozīmi. Cik daudz briesmīgu slimību izceļas vien tāpēc, ka pietrūkst savstarpēja saudzīguma. Jo vairāk tas ir nepieciešams tur, kur pastāv liela vibrāciju dažādība. Vajadzīga modrība un iejūtība, lai nenodarītu ļaunumu.
   Apmeklējot Zemi, Mēs bieži esam nodevuši rīkojumus ar trešās personas starpniecību - tā nezināja uzdevuma būtību un darbojās tikai formāli.
   Mūsu Vairoga parādīšanās ari ir saistīta ar dažādiem piesardzības pasākumiem. Grūti nāk tādu rūpju nozīmes izpratne. Cilvēki nespēj uztvert visus cēloņus, kuri liek Mums būt ļoti uzmanīgiem. Aiz nezināšanas cilvēki grib saņemt pašas spēcīgākās izpausmes, jo nedomā par sekām.
   Tāpat cilvēki negrib izprast atšķirību, kāda vibrāciju spēka ziņā pastāv starp parasto smalko ķermeni un Mūsējo. Viņi dažreiz ir redzējuši materializēšanos, tomēr tas neizraisīja īpašu satricinājumu, taău Mušu vibracijam ir pavisam cits spriegums. Viss ir relatīvs, un pret ritmu un vibracijam jāizturas nopietni.
   Šodien jūs runājāt par bailēm, ko izjūt augi. Bet, ja jau augos ir tik attīstīta vibrācija, tad cilvēkā tai jābūt nesalīdzināmi stiprākai.
   Iegaumēsim, ka Mūsu vibrāciju izbaudījušais nekad to neaizmirsīs. Tajā ir gan prieks, gan tāds spriegums, ko katra sirds nebūt nespēj izturēt.

   6. Urusvati var apliecināt, ka Mēs sūtām dziedinošas vibrācijas. Šie ritmi ir dažādi. Ne visi spēj tos atšķirt. Dažam liksies, ka tā ir zemestrīce, cits nodomās, ka viņu krata drudzis, vēl kāds to piedēvēs savam uztraukumam, bet visvairāk būs to, kas nodomās, ka viņiem tikai licies. Tomēr dažos kontinentos reizēm sajūt Mūsu dziedinošās rūpes. Cilvēki saņem palīdzību, negaidīti izveseļojas, taău nesaprot, no kurienes palīdzība nākusi. Ne jau par pateicību runājam, Mums tā nav vajadzīga. Bet tad, kad palīdzība pieņemta apzināti, pastiprinās derīgās sekas. Jebkura noliegsme un izsmiekls paralizē pat spēcīgas vibrācijas. Mēs steidzamies palīgā. Mēs steidzamies nest labo, bet vai bieži Mūs pieņem?
   Nejēgas apgalvo, ka Mēs uzsākot revolūcijas un izraisot jukas. Bet tieši Mēs daudzas reizes esam centušies brīdināt un novērst slepkavības un postījumus. Pats Brālis Rakoci parādīja augstākās pakāpes cilvēkmīlestību, bet viņu atstūma tie, par kuriem Viņš rūpējās. Ir palikuši tagad jau vispārzināmi pieraksti, taău daži meļi dēvē viņu par Franău revolūcijas tēvu.
   Tāpat cilvēki nesaprot Mūsu vēršanos pie karalienes Viktorijas, bet pati vēsture ir parādījusi, ka Mums bija taisnība. Mūsu brīdinājums tika noraidīts. Bet Mūsu pienākums ir brīdināt tautas. Tāpat netika saprasts Mūsu brīdinājums Maskavai. Ne tik drīz cilvēki atcerēsies un salīdzinās notikušo. Var minēt daudz vēsturisku faktu, kas attiecas uz dažādu zemju dzīvi. Var atsaukt atmiņā gan Napoleonu, gan Amerikas Konstitūcijas Padomnieka uzrašanos, gan parādību Zviedrijā, gan norādījumus par Spāniju.
   Lai cilvēki atceras, ka jau pirms desmit gadiem tika parādīta Spānijas sagrāve. Bija dota glābšanas zīme, bet to kā allaž nepieņēma. Mēs visur steidzamies palīgā. Mēs priecājamies, kad palīdzību pieņem. Mēs skumstam, redzot, kādu likteni izvēlas tautas.

   7. Urusvati pazīst Mūsu balsis - gan skaņās ietērptās, gan bez skaņas saklausāmās. Var pabrīnīties, kāpēc raidījumi ir tik atšķirīgi. Taău ir daudz cēloņu, kas nav atkarīgi no zemes dzīves apstākļiem.
   Mēs bieži ieteicam būt vienotiem. Šāds norādījums nav tikai tikumiska pamācība. Šķelšanās ir vispretīgākā nevienprātība. Nekas tik negatīvi neietekmē izplatījumu kā disonanse. Kad cilvēkus pārņem naidpilna šķelšanās, izplatījumā nekavējoties rodas graujošs juceklis. Šādi cilvēki kaitē ne vien sev, bet arī rada izplatījuma karmu, ievelkot tajā daudzus sev līdzīgos. Ir briesmīgi cīnīties ar šādu jaundzimušu haosu.
   Cilvēkus, kas izraisa šķelšanos, dēvē par haosa radītājiem. Smagas sekas piemeklē tādus naidpilnus mēlnešus. Mēs esam spiesti pastāvīgi ar viņiem cīnīties. Nevajag brīnīties, ka šāda cīņa mēdz būt grūtāka nekā sadursmes ar dažām izplatījuma strāvām. Visur, kur nākas sastapties ar cilvēka brīvo gribu, notiek īpašs enerģijas patēriņš. Brīvās gribas spēks ir liels, tā ir līdzīga visspēcīgākajām enerģijām. Niknuma pārņemti cilvēki var saārdīt astrāla slāņus. Cik daudz pieredzējušiem Audējiem būs jānopūlas, lai sadziedētu šīs izplatījuma brūces!
   Mums ir jācīnās pret šķelšanos. Nevis dziesmu dziedāšana arfu pavadījumā, bet darbs un cīņa. Nebūs daudz to, kas trauksies uz Brālību, kad uzzinās par strādāšanu vaiga sviedros.

   8. Urusvati redzēja Mūsu sviedru lāses. Urusvati zina, cik sāpīgu stāvokli izraisa izplatījuma spriegumi. Bet citādi darbs lielos attālumos nav iespējams. Palīdz katra sadarbība. Ne bez pamata runājam par sadarbību. Tas nav tikai morāla rakstura norādījums, gluži otrādi - tāds padoms ir jauns priekšnoteikums sekmīgam darbam.
   Ja tikai cilvēki saprastu, kādā redzamā un neredzamā sadarbībā viņi var piedalīties! Ja cilvēki saprastu, cik lielā mērā viņi var vairot savus spēkus sadarbībā ar Brālību. Ja viņi tikai padomātu par sadarbību, kas var parādīties jebkurā mirklī.
   Taău cilvēki ne vien domas netuvojas Brālībai, bet ari uzskata šādas domas par smieklīgām. Ikviens jebkurā brīdī var pielikt savu spēku, vajag tikai iztēloties, ka augstienēs nemitīgi strādā, lai palīdzētu cilvēcei. Jau tāda doma vien radīs enerģijas pieplūdumu. Tā virzīs apziņu uz kalpošanu cilvēcei. Tā pasacīs, ka mīlestība uz cilvēci ir iespējama. Zemes dzīves apstākļos bieži vien ir grūti iedomāties šādas mīlestības iespējamību. Bet lai doma par Brālības esamību palīdz atvērt sirdis. Tad sadarbība būs nevis pienākums, bet gan prieks. Un sviedru lāses, un svētās sāpes būs izzināšanas vainags. Neuzskatīsim šos vārdus par abstrakciju, jo šāds noliegums aizslēgs vislabāko tilpni - sirdi. Katra sviedru lāse, ikviena sāpe par cilvēci mīt sirdī.
   Lai slavēta sirds, kas spēj ietilpināt!

   9.Urusvati pabija Mūsu Laboratorijā. Viņa redzēja vienu no atomenerģijas formulām. Ārējā atmiņa to nespējā saglabāt, bet iekšējā krātuve to uzņēma sevī. "Atomiski atomi!" iesaucās Mūsu Brālis, dalot atomu. Kā vārpas briest līdz pļaujas laikam, tā arī sasniegumiem jāglabājas līdz to izsniegšanas stundai. Vienādi grūti ir kā atrast, tā arī līdz termiņam saglabāt. Neprāts gribētu izkaisīt iegūto kā krusas graudus pa tīrumiem. Neprātam nav daļas gar to, kādi briesmoņi var izaugt no neapvaldītām kaislībām. Izprast īsto laiku - tā jau ir Brālības pakāpe.
   Ziemeļu tundras un Gobi glabā dārgumus, bet vai drīkst steigties ar to nodošanu cilvēkiem? Vienīgi tauta, kas sasniegusi augstu apziņas līmeni, var rīkoties ar šādām vērtībām. Zinot, kāda ir evolūcijas spirāle, nedrīkst nomest dimantu zem vezumu riteņiem. Pat pieredzējušai pacietībai dažreiz ir grūti sagaidīt veiksmīgās karavānas tuvošanos. Varbūt termiņš jau pienācis - sirds tā dauzās? Bet gudrā pieredze ăukst - vēl par agru. Sirds sacensība ar prātu ir pats satriecošākais skats. Laimīgs ir tas, kurš izpratīs sirds pavēli.
   Ir sagatavotas daudzas formulas. Ăunga Torņa stari zaigo, kad zinātnieku apzina sakrīt ar termiņiem. Bet cilvēki savā vientiesībā nesaprot termiņu harmoniju. Viņi visur grib uzspiest savu nesaimnieciskumu un bezatbildību. Viņiem neko nenozīme, ja kaut kas nav īstenojies, pat ja boja gājusi dižeria doma! Turklāt viņi prasa, lai viss notiktu atbilstoši viņu kritērijiem. Veiksmi viņi nosauks par nelaimi un priecāsies par postu. Sīkais viņiem šķiet liels, bet lielais - niecīgs.
   Mūsu Laboratorijas dotās precīzās zināšanas cilvēki nepieņems, jo formulās būs lietoti neparasti apzīmējumi. Bet kāpēc Mums jāizkropļo senie nosaukumi, kaut arī tagad tie aizmirsti? Ja ir saglabājušās dažas Atlantīdā lietotās formulas, tās nedrīkst ierobežot ar šolaiku zinātnes jēdzieniem. Apkopojošā zinātne un sadalošā zinātne ir nošķīrušās. Tāpēc jo grūtāk rast harmoniju, kas spēj zelt Brālībā.

   10. Urusvati prot Mūsu valodu. Bet Mums ir jāprot visu tautu valodas. Pastāvīgi rodas neizpratne par to, kādā valodā sūtīt domas, lai tās tiktu labāk uztvertas. Katrs sūta savā valodā. Tieši tajā, kurā viņš domā. Būtu nepareizi raidīt domas svešā valodā, cerot, ka tas, kam doma tiek sūtīta, labāk sapratīs. Tāds svešāds izklāsts tikai vājina sūtījuma spēku. Piespiez-dami sevi domāt svešā valodā, cilvēki izsauks iekšējus tēlus, kas saistīti ar šajā valodā runājošo tautu. Tādējādi viņi mazinās savas domas skaidrību. Ieteicu ne vien raidīt domas savā dzimtajā valodā, bet arī darīt to pašos vienkāršākajos un pierastākajos apstākļos. Pierasti priekšmeti vismazāk novērš uzmanību. Arī šo priekšmetu izstarojums neuzbudinās.
   Mēs domu pārraidi veicam gandrīz tukšā istabā. Tās sienas ir nokrāsotas zilā vai zaļā krāsā - pēdējā var būt visai patīkama daudzām individualitātēm. Mēs izvēlamies ērtu atzveltnes krēslu, lai mugurkauls būtu taisns. Krēsls nekādā veidā nedrīkst traucēt ķermeni. Ari gaisma nedrīkst kairināt acis. Labāk, ja gaismas avots ir aizmugurē. Nedrīkst ar varu sasprindzinā-ties, ir tikai pilnīgi jākoncentrējas. Dažreiz var sev priekšā turēt tās personas attēlu, kurai tiek raidīts sūtījums. Taău labāk, ja tāds attēls ir domās. Sūtot domu, jābūt mierīgam, dažreiz var skanēt harmoniska mūzika.
   Atcerieties šos noteikumus, kad iztēlojaties, kā Mēs sūtām domas.

   11. Urusvati ļoti gribētu dot cilvēkiem vairāk ziņu, bet jūtziņa norāda iespēju robežu. Šīs robežas noteikšana daudziem ir piedauzības akmens. Ne mazums nelaimju ir noticis tieši tās neievērošanas dēļ. Ar šīszemes vārdiem nav iespējams noteikt, kur slēpjas samērojamā robežlīnija. Paplašināta apziņa var pateikt priekšā, kur sākas kaitējums. Paši zināt, cik bieži cilvēki prasa atbildi, kuru paši nespēj pieņemt. Cilvēki teiks: "Sakiet mums ātrāk, un mēs izlemsim, ko pieņemt un ko noraidīt." Viņi gribētu paniekoties, izvēloties vienīgi sev tīkamas lietiņas. Viņiem nerūp tas, ka var sabrukt visa konstrukcija. Pat bērni zina, ka veselo nedrīkt izjaukt. Bet pieaugušie met uz citiem bumbas un ļoti brīnās, kad tās sakropļo viņus pašus. Viņiem patīk daudzināt Mūsu salīdzinājumu ar bumerangu, taău viņi nesaskata savu sitienu sekas.
   Cilvēki mēdz Mums pārmest to, ka Mēs daudz ko noliedzam. Viņi nonāk līdz tādiem meliem un zaimiem, ka teic - Mēs noliedzot Kristu. Vai var noticēt šādai mēlnesībai? Un tomēr daudzi tumsas kalpi ir gatavi izplatīt tādus apmelojumus, lai tikai sašķeltu. Taău ikvienu, kas zina, kāda ir Brālības uzbūve un sastāvs, pārņems šausmas, dzirdot tik tumsonīgus zaimus. Apmelojumi parasti ir tumsonīgi, tomēr paši pieaugušie atļaujas atkārtot skaidrus melus. Var minēt neskaitāmus apmelojumus, kas vērsti pret Brālību. Arī to, ka Brāļus uzskatīja par tumšajiem spēkiem. Var uzskaitīt, cik daudzās briesmīgās nelaimēs ir vainota Brālība. Mūs apsūdzēja draudu lietošanā un vardarbībā, īpaši uzstāja tie, kas negrib dzirdēt Mūsu Vārdu. Kaunieties, neticīgie! Kaunieties, tumsoņi! Kaunieties, šķelšanās nesēji!
   Lai kaut vai retumis viņi pavaicā sev: vai tikai nekļūdos? Bet tumsoņi nevar kļūdīties, jo viņi dzīvo maldos un tajos iekrist vairs nevar. Tagad lai šādu Brālības lappusi iegaumē tie, kuru sirds kvēlo. Katrs taău var atjaunot kaut kripatiņu Patiesības.

   12. Urusvati var pastāstīt par to īpašo sajūtu, kāda pārņem, lidojot smalkajā ķermenī uz tālajām pasaulēm. Ir grūti šīszemes vārdos izteikt tās vissmalkākās jutoņas, kas pārņem ārpus Zemes sfēras. Taău šādi lidojumi ir jāiepazīst, lai apziņa varētu ietvert sevī pārzemes jutoņas. Brāli cītīgi dodas šādos tālos lidojumos. Arī cilvēki tiecas uz augstākajām sfērām, taău to diemžēl vel pilnība nepieļauj smalka ķermeņa iespējas. Vispār daudzi eksperimenti izdodas, .bet tikai no visgrūtākās puses.
   Tik daudz tiek runāts par stariem, kas cilvēku padara neredzamu. Nākamā pakāpe būs tāda neliela aparāta radīšana, ko varēs pastāvīgi nēsāt sev klāt, lai cilvēks būtu neredzams. Pēc tam seko Mūsu neredzamības pakāpe, kuras panākšanai vajadzīgos starus Mēs pievelkam no izplatījuma; tas ir kaut kas līdzīgs tam, kā dematerializējas atsevišķas ķermeņa daļas. Nesen jūs par to dzirdējāt. Daudzām izpausmēm ir vajadzīgs kustīgs smalkais ķermenis. Lidojumi uz tālajām pasaulēm katrā ziņā prasa kustīgu smalko ķermeni, kas savā spriegumā sasniedz ugunīgumu. Ar daudzajiem iemiesojumiem un nemitīgiem centieniem šāda spēja tiek sasniegta. Ar varu kustīgumu panākt nevar.
   Mūsu Māsas šādos lidojumos gūst īpašus panākumus. Viņām palīdz sievišķās būtības sintēze. Neaizmirsīsim, ka dažkārt šādi lidojumi mēdz būt ilgstoši, taău Brālībā prot saglabāt atstātos ķermeņus.
   Letarģija bieži vien nav nekas cits kā tāls lidojums, tikai ar šādiem cilvēkiem neprot apieties. Senos laikos viņu slimību uzskatītu par svētu un prastu pazīt sajūtas. Mums ir daudz pierakstu par šādiem eksperimentiem. Mēs cītīgi fiksējam katru izjūtu, jo Bezrobežībā var veikt neskaitāmus novērojumus. Var tikai piebilst, ka radioviļņi un pārlieku lielais elektrības daudzums bieži vien traucē izdarīt novērojumus.

   13. Urusvati-var nosaukt Brālības Locekļu vārdus, taău to nedarīs, jo apsvērs, vai tas būtu samērojami. Septiņi Vārdi jau ir tautas mutē, bet kāds no tā labums? Vajadzīgi darbi, nevis vārdi. Tāpēc tad, kad pieskarsimies Brāļu personiskās dzīves lappusēm, runāsim par viņu darbiem, bet vārdus nenosauksim. Cilvēki strīdas nevis par darbiem, bet pirmām kārtām par vārdiem. Vārda izpaušana panāca to, ka Mūsu Brālis, uzturoties pasaulē, bija spiests sevi nosacīti apglabāt, lai saglabātu rīcības brīvību. Mums pastāvīgi ir nācies mainīt savu vārdu, lai neizraisītu ziņkāri. Mums ir nācies steidzīgi paslēpties, lai neciestu labestības darbs. Viens no pirmajiem Brālības noteikumiem ir tas, ka darbam jāstāv pāri visam.
   Ir divi domāšanas veidi. Viena doma rodas no jutām, citiem vārdiem sakot, no sirds, bet otra nāk no intelekta - prāta kaimiņa. Uzupurēšanās jūtas dzimst sirdī. Tāda doma ir Brālības pamatā. Arī Mūsu Sadarbību uztur sirds.
   Kad Mēs runājam par vienotību, tad uzskatām, ka sirds ir dzīva. Vispretīgākā aina ir liekuļota vienotība. Daudzi ir sapņojuši tuvoties Brālībai, bet tieši liekulības dēļ atturējušies. Nevar liekulība ienākt Mūsu Mājoklī. Nevar liekulīgi piedalīties dižajā kalpošanā.
   Cilvēki nesaprot, kā var samierināties ar savstarpēju domu lasīšanu, bet pie Mums šāds stāvoklis ir pilnīgi dabisks un vienīgi padara attiecības vienkāršākas. Tā domas bieži vien aizstāj garu sarunu. Pat parastajā dzīvē tie, kas ilgi mituši kopā, saprot viens otra domas. Nedaudz pavingrinoties, var bez jebkādiem aparātiem lasīt līdzdarbinieku domas. Mēs runājam vienīgi par to, ko esam pieņēmuši un likuši lietā.
   Lai tie, kuri tiecas uz Mums, izprot darbu, kas izaug no sirds jūtām.

   14. Urusvati, vai vari nosaukt kaut vienu Brālības Māsu, kaut vienu Brāli, kas zemes dzīvē nav izcietis mocības un nav vajāts? Patiesi, nevar tādus nosaukt, jo katrs varoņdarbs ir saistīts ar vajāšanu. Cīņa ar tumsu ir neizbēgama, un haosa bangām ir jāgāžas pār drošsirdīgo cīnītāju. Taău arī šādi pārbaudes akmeņi tikai liecina par to, ka gars nav uzveicams. Dažu sadedzināja, dažu sita krustā, citiem nocirta galvu, citus nožņaudza, vēl citus zvēriski noslepkavoja, pārdeva verdzībā, ari noindēja vai cietumos ieslodzīja - vārdu sakot, visas mocības bija jāizcieš, lai pārbaudītu savu stiprumu.
   Nedrīkst domāt, ka apziņas paplašināšana nāk bez cīņas. Katrs, kas grib kalpot līdz ar Mums, zina, ka arī viņam nāksies izturēt tumsas uzbrukumus. Vārdos visi tam ir gatavi, bet darbos katrs vai gandrīz katrs cenšas pēc iespējas izvairīties. Viņš nepadomā, ka katra šāda izvairīšanās vienīgi pagarina ceļu.
   Šīszemes labumi ir acīm redzami, bet mākoņos neredzamas ir Pārzemes Pasaules. Katrs mēģinājums tuvoties Smalkajai Pasaulei var paplašināt priekšstatu par Bezrobežību. Pat pa rastus cilvēkus sapņos redz vienlaikus dažādas pasaules rhalas. Tas nav nekas neiespējams, ka smalkais ķermenis var vienā un tajā pašā laikā parādīties vairākās vietās, kas atrodas tālu cita no citas. Cilvēka īpašību izpēte dos virzienu un sekmēs apziņas paplašināšanos. Cilvēks dabiski piestās Mūsu krastā. Nevajadzīgas būs agrākās laivas. Lai Santana tās aiznes jauniem ceļiniekiem; kas gaida viņā krastā.
   Gaidītāju ir daudz; lai viņi vispirms dzird par ceļa grūtībām. Lai viņi gūst skaidru priekšstatu par cīņu ar tumsu. Lai necer no tās izvairīties. Ceļš uz prieku nevar būt viegls.
   Prieks būs. Par prieku vēl runāsim, bet tagad nostāsimies pilnā gara apbruņojumā.

   15. Urusvati bija pārsteigta, redzot, cik milzīgs ir Mūsu saspriegums, kad sūtām idejas lielā, attālumā. Patiesi, Mēs esam elektrības pilni, lai pastiprinātu visam pamatā esošo spēku. Mēs izmantojam arī īpatnējus elektriskos aparātus, lai radītu īpašu atmosfēru, kas sekmē domu pārraidi. Ievērojiet, ka elektrostaciju tuvumā var būt pastiprināta psihiskā uztvere. Tomēr atmosfēras pārlieka piesātināšana ar elektrību var izraisīt ugunīgas slimības. Visur vajadzīga pareiza harmonija.
   Nepalaidiet garām bez ievērības to, ko Es teicu par spriegumu ideju sūtījumu laikā. Uz noteiktu vietu, turklāt noteiktai personai sūtāmai domai nav vajadzīgs tāds spriegums kā izplatījuma sūtījumam. Tas sastop daudz noteiktu pretdarbību. Ap šiem sūtījumiem plosās īsta kauja, tāpēc vajadzīgas elektriskā virpuļa bruņas.
   Nevajag aizmirst, ka šādi virpuļi ievelk savā orbītā izpaustas smalkas dvēseles, un tās var sajust stipru spēku izsīkumu, jo viņu enerģija magnētiski pievienojas kopīgajai plūsmai. Kad jūs jūtat neizskaidrojamu saspringumu un spēku zudumu, padomājiet, vai tikai jūs nepiedalāties izplatījuma sūtījumos.
   Pat vislielāko pasaules juku laikā Mēs sūtām domas, kas ir pretējas cilvēces vairākuma vēlmei. Cilvēki nespēj saprast, ka neprātu nevar dziedēt ar neprātu. Viņi tiecas atkārtot postu, kas jau reiz piemeklēja Zemi. Mēs savu iespēju robežās cenšamies noturēt līdzsvaru, taău brīvā griba summējoties var pārspēt labus ieteikumus.
   Urusvati neaizmirsīs, ka Mēs parveršamies sprieguma brīžos. Cilvēcei pašai jāpieprasa dziedināšana, jo bez piekrišanas izdziedēt nevar.

   16. Urusvati zina, kādi ir trīs Mūsu stāvokļi Brālībā. Katram no tiem ir savas īpatnības. Blīvo stāvokli nevar dēvēt par zemes dzīves stāvokli. Tas ir tik smalks, ka to diezin vai var uzskatīt par parastu. Smalkais stāvoklis ir tiktāl asimilējies ar Zemes atmosfēru, ka tas būtiski atšķiras no parastajiem Smalkās Pasaules apvalkiem. Trešais stāvoklis, kas atrodas starp blīvo un smalko, ir vēl nebijis fenomens. Tādējādi visi trīs stāvokļi ir tik neparasti, ka veido pilnīgi neparastu atmosfēru, kura nebūt nav viegla Zemes cilvēka plaušām un sirdij. Cilvēkiem pie tās jāpierod, citādi, labākajā gadījumā, viņi dabūs sirdsklauves. Tā nav maģija, tas ir dabisks Mūsu Mājokļa atmosfēras spriegums.
   Katrai mājai uz Zemes ir sava atmosfēra. Saprotams, jo vairāk tajā darbojas, jo atmosfēra ir piesātinātāka. Brālībā, kur ikviens dzīvo vislielākajā saspriegumā, kur ir tik daudz varenu aparātu un kur vienlaikus notiek tik daudz dažādu eksperimentu, atmosfērai jābūt piesātinātai. Neaizmirsīsim ari par ķīmisko vielu noliktavām un ārstnieciskajiem augiem. To emanācijas ir visai spēcīgas. Var izvairīties no aromāta, bet no emanācijām izbēgt nav iespējams.
   Ja ir iespējams sūtīt izplatījuma idejas, tad dižai harmonijai jābūt arī tajā vietā, no kuras šīs idejas tiek sūtītas.
   Lama stāsta par Lielo Risi uzturēšanās vietu. Šambalu katrs apraksta citādi. Stāstījums par dārgumiem ir pareizs, jo dārgumi mēdz būt dažādi. Leģenda par karotājiem visā pasaulē nav bez pamata. Ir gan daudzi vārti, gan spoguļi. Pati leģenda par to, ka Tašilama izsniedz caurlaides uz Šambalu, ir simboliska. Vienādu simbolu parādīšanās dažādās pasaules malās liecina par to, cik plaši izplatījusies patiesība. Pat senā Meksika zināja par Svēto Kalnu, kur mīt izredzēti cilvēki. Nav brīnums, ka visas Āzijas tautas glabā atminas par Svētajiem Kalniem. Vieta ir atzīmēta puslīdz pareizi, taău neaicinātais tur nenonāks!
   Milzum daudz cilvēku tiecas Mūs atrast. Ir pareizi šādus ceļiniekus atturēt. Vispirms jāiemācās Mūs atrast nevis ģeogrāfiski, bet gan garā. Jūs zināt, ko no Mums gaida. Ne vien gaida, bet ari prasa. Turklāt žēlošanās sarauj pēdējos pavedienus. Cilvēki neiedomājas, ka viņu gaudas saspriego jau tā piesātināto atmosfēru. Protams, arī kļūdas Mums piedēvē pēc saviem ieskatiem. Mēs neprotot ne pateikt, ne uzrakstīt. Cilvēki nesaprot savas rīcības nesamērīgumu. Neuztveriet to kā neapmierinātību. Varam vienīgi nožēlot, redzot, ka enerģija netiek virzīta uz lietderīgo. Žēlošanās vietā vajadzētu parunāties. Sirsnīga saruna vislabāk iederas Mūsu Mītnes harmonijā. Ja palīdzība ir iespējama, tā nekavējoties nāks. Šajā apstāklī ir domu jaunrades skaistums.
   Mēs atklāti kalpojam, palīdzot cietējiem, taău nevajag ar dūrēm lauzties Vārtos. Ir teikts: "Dieva valstība jāieņem triecienā," bet tas darāms garā. Tāpēc lai domā par Brālību. Lai neaizmirst, kur ir īstie Vārti!

   17. Urusvati nav aizmirsusi, ka Mūsu Krātuvēs atrodas pilsētu un citu vēsturisku vietu modeli. Tādiem modeļiem ir jābūt ar iekšēju nozīmi. Tie kalpo it kā par terafimiem, lai noteiktu seno vietu saistību ar jaunajiem uzdevumiem. Turpat glabājas piemiņas priekšmeti, kurus dažkārt sūta pasaulē kā magnētus iecerētajiem darbiem.
   Tam ir liela nozīme, ka Mūsu sūtņi apstaigā norādītās vietas. Reizēm viņi ieliek zināmus priekšmetus, bet citām vietām tikai iziet cauri, tādējādi nostiprinot attiecīgās vietas auru. Cilvēki to neievēro, bet vēsturnieka acs varētu saskatīt šo apmeklējumu periodiskumu. Ar laiku var pārliecināties, ka visas šīs apmeklētās vietas vēlāk izrādījās īpaši nozīmīgas tautu vēsturē.
   Neviens nevar šaubīties par to, ka bez Brālības Cietokšņa iemītniekiem uz Zemes ir personas, kas veic Mūsu uzdevumus. Var izsekot.tam, kā gadsimtu gaitā dažādās zemēs parādījās cilvēki ar ļoti līdzīgiem uzdevumiem un to izpildes metodēm. Pret viņiem parasti izturas ar aizdomām un naidīgi, jo sajūt kaut ko vārdos neizsakāmu.
   Mūsu Krātuvēs redzams, ka uz kartēm atzīmētās robežas neatbilst mūsdienu robežām. Ka dzirksteles atzīmēti ieliktie magnēti. Atliek tikai pagaidīt dažus gadus, lai pārliecinātos par to nozīmi.

   18. Urusvati smalkajā ķermenī pastāvīgi piedalās palīdzībā, kuru Mēs sniedzam cilvēcei. Mūsu darbinieki, veicot lidojumus smalkajā ķermenī, padara cilvēku labā tik daudz, ka to nevar ietilpināt nekādās annālēs. Jāatceras - Mēs reti parādāmies tā sauktajos spiritiskajos seansos. Mēs uzskatām šādas sanākšanas par kaitīgām klātesošo cilvēku neharmonisko auru dēļ. Gandrīz nemaz nav tādu pulciņu, kas būtu veidoti atbilstoši aurām. Viegli iedomāties, kādas būtnes var parādīties un materializēties, pastāvot atšķirīgiem noskaņojumiem. Jau vērsām uzmanību uz saņemto atbilžu nesaprātīgumu, bet šāds acīmredzams apstāklis tikai parāda, ar kādām būtnēm ir darīšana šādiem nesaprātīgiem pulciņiem.
   Mūsu parādīšanās un palīdzība ir pavisam citāda. Mēs briesmu brīdī glābjam cilvēkus, kuri ir to pelnījuši. Ar viegliem pieskārieniem Mēs pievēršam meklētāju uzmanību. Mēs novēršam nelietderīgu lēmumu pieņemšanu. Mēs palīdzam radīt un sekmējam labo. Ir jāsaprot, ka Mūsu darbs veltīts zinī-bai. Mēs palīdzam ikvienam vērtīgam darba cilvēkam. Mūsu darbību neierobežo rasu un šķiru nosacītās atšķirības. Mēs neatlaidīgi vērojam, kur iemirdzēsies pašaizliedzīga varoņdarba stars. Mūsu Svētnīca ir Zinības Svētnīca. Mēs vācam ap to visu cildenāko un saglabājam tajā nākamības apliecinājumus.
   Uzturiet tiešas Sarunas ar Mums. Lai tās ir jūsu būtības augstākā izpaušanās. Nepieļaujiet, ka tāda Saruna kļūtu par formālu pienākuma pildīšanu. Vardarbība nekad nebūs stingrs pakāpiens. Pats darbs smalkajā ķermenī lai ir brīvās gribas dabiska izpaušanās. Nemēģiniet kādam ar varu uzspiest šādu darbu. Lai vēlme dzimst apziņā. Ir grūti spriest par to, kā var dzimt vēlme strādāt cilvēces labā. Ikviens var rast savu ceļu. Šajā ceļā Mēs palīdzēsim.

   19. Urusvati ir pateicīga Indijai un Tibetai par Brālības sargāšanu. Patiesi, var1 pateikties, ja Brālības jēdzienu tik rūpīgi sargā. Parasti pat sarunas par Brālību netiek atbalstītas. Tur neizrunā personvārdus un drīzāk jau noliegs Brālību nekā nodos. Leģendas par Brālību glabā ka svētas grāmatas. Austrumi nesaprot Rietumu ziņkāri. Palūkosimies, kurp tiecas Rietumi, gribēdami uzzināt par Brālību.
   Vai tad Rietumi grib dzīvē atdarināt Brālību? Vai tad Rietumi grib būt uzticīgi Brālības Baušļiem? Vai tad Rietumi vēlas padziļināt izzināšanu? Pagaidām tie tikai apmierina ziņkāri, meklē iemeslu nosodīšanai. Nosodīšanas ceļā Mēs nepalīdzēsim.
   Iedomāsimies, ka militāra ekspedīcija atklāj Brālību. Pat ar iztēles spējām neapveltītajam ir skaidrs, kas pēc tam notiks! Var iedomāties, kādi lāsti atskanēs un kāda izstumšana sekos. Krustā sišana turpinās līdz pat šodienai! Rietumos nekad arī nesapratīs Mūsu Hierarhijas būtību. Priekšniecības jēdziens Hierarhijai neatbilst. Mēs esam noteikuši Bausli: vara ir upuris. Kurš no mūsdienu vadoņiem atbilst šādam Bauslim?
   Mēs lieliski saprotam arī to, kādā stāvoklī ir Austrumi, bet tieši šā stāvokļa dēļ jo īpaši jāatzīmē austrumnieku cieņa pret Mūsu Mītni.
   Neaizmirsīsim, ka daudziem Ašramiem nācās pārcelties uz Himalajiem, jo citu vietu atmosfēra bija kļuvusi neciešama. Ari pēdējam Ašramam Ēģiptē nācās to darīt - visiem taău ir zināmi notikumi gan pašā Ēģiptē, gan apkārtējos apgabalos. Līdz Armagedona laikam visiem Ašramiem bija jāsanāk Hima-laju Mītnē. Jāzina, ka tagad Mēs Mītni neatstājam un vienīgi smalkajā ķermenī dodamies lielos attālumos. Tā krājas ieraksti par Mītnes Iekšējo Dzīvi.

   20. Urusvati smalki atšķir sekmējošās un kavējošās strāvas. Var iedomāties, kāda iedarbība ir kopīga noskaņojuma pārņemtam pūlim. Kādreiz tiks pavēstīts par eksperimentiem, kas izdarīti pūļa noskaņas pavadījumā. Sekas parādīs, cik lielā attālumā iedarbojas pūļa enerģija. Arī Mūsu Mītnē skaudri jūtams tālu pūļu noskaņojums. Ne velti Mēs nemitīgi atgādinām par labestīgas vienotības nepieciešamību. Pat tīri fizioloģiskiem eksperimentiem ir dažādas sekas. Par cilvēka ietekmes lielumu liecina tas, ka jutīgu aparātu vibrācijas mainās pat tad, ja tuvojas kāds cilvēks. Tātad pūļa nemierīgā, satrauktā aura var izjaukt pašus vērtīgākos eksperimentus. Lūk, kāpēc Mums tek asins sviedri.
   Mums ir ne vien japsiholoģize tālie pūļi, bet ari jāpasargā Mūsu zinātniskie pētījumi. Arhimeds sargāja savas formulas no redzamiem barbariem, bet daudz grūtāk ir nosargāt zinātnes dārgumus no neredzamiem nikniem postītājiem. Taău apdraud ne tikai postītāji ienaidnieki, bet ari līdzjutēji bieži vien rada demoralizējošus apstākļus. Tādās reizēs Mēs esam gatavi lūgt, lai neizjauc Mūsu formulas. To var izdarīt ļoti dažādi, bet pamatā ir šaubas visos to variantos.
   Iedomājieties Mūsu Mītni, kur ikviena skaņa jau izjauc vibrāciju harmoniju. Mēs esam pietiekami labi izolējuši Mūsu Laboratorijas, tomēr psihisko enerģiju nekas nevar aizturēt. Mūsu tuvajiem un tālajiem līdzdarbiniekiem ir jātiek skaidrībā, ar kādu noskaņojumu viņi var Mums palīdzēt. Lielā kalpošana vienmēr būs arī sadarbība. Ikviens, kas kaut reizi ir Mums tuvojies, jau ir uzņēmies atbildību nelikt šķēršļus Mūsu darbiem.
   Mūsu Torņiem ir daudz stāvu. Pastāvīgi tiek veikti daudzi pētījumi. Kurš būs tik vieglprātīgs, ka uzdrošināsies sajaukt savāktās enerģijas? Atpakaļsitiens var būt briesmīgs, un neviens to nespēj novērst, kad ir iedarbinātas pamatenerģijas. Tāpēc Mēs tik neatlaidīgi brīdinām neizraisīt nepatīkamus satricinājumus.

   21. Urusvati glabā bērnības dienu atklāsmi, ka kaut kur dzīvo Gaišais Skolotājs. Vienīgi atminas par realitāti var izsaukt bērna apziņā tik spilgtu priekšstatu. Mums ir prieks redzēt, ka Mūsu līdzdalībnieki jau no pirmajām apzinātās dzīves stundām nes sevī priekšstatu par agrāk redzēto. Apmulsušā gara priekšstati ir neskaidri, bet daudzu sasniegumu apskaidrots gars saglabā skaidras atmiņas.
   Maza meitenīte, neviena nemudināta, pati savas apziņas vadīta, virzās uz lemto varoņdarbu. Pat spilgti norādījumi ne visai bieži spēj saglabāties jaunajā apvalkā. Bet, ja ceļinieks dodas ceļā ar Mūsu uzdevumu, ja viņš jau agrāk ir kontaktējies ar Brālību, tad viņš jau bērnībā ir guvis apskaidrību. Viņš redz Gaismas zīmes, pie viņa Mēs ierodamies dažādos veidolos, viņš dzird skanam sudraba zvanus, un viņa sudraba pavediens saspriegojies uz Mums.
   Gaismas ceļiniece iet nepagurusi, neraugoties uz nelabvēlīgajiem apstākļiem bērnībā. Iekšēji nostiprinājusies, viņa beidzot redz Vīziju, kas viņu virza uz varoņdarbu. Mēs priecājamies, kad šādu varoņdarbu uzņemas nevis vārdos, bet gan ar sirds degsmi. Šāda degsme vēsta gan par apskaidrību, gan svētajām sāpēm. Taău vienīgi ciešanās veidojas gudra prieka iedīglis. Pie tā nevar nonākt bez ciešanām. Bet tikai Mūsu tuvumā dzimst arī prieks.
   Urusvati devās pasaulē labprātīgi. Jau agrāk saskarsmē ar Brālību tika nolemts, ka vārdam par Uguni jāatskan Armage-dona dienās. Nav viegls laiks! Nav viegls vārds, nav viegls Brālības apliecinājums, kad cīņai cēlušies visi tumsas spēki. Bet Mēs sveicam. Mēs priecājamies, ka tiek cildināts varoņdarbs.
   Nedomājiet, ka Mūsu Iekšējā Dzīve ir kaut kas patstāvīgs, - tieši otrādi - cilvēka veidolu kaldina cilvēce. Katrs sudraba pavediens skan kā Bezrobežības stīga.

   22. Urusvati var apliecināt sirds visaugstāko nozīmi. Pēc visu centru darbības parādās sirds nozīme. Pat kundalinī būs pasaulīgāks salīdzinājumā ar sirdi. Sirds nozīme nav izprasta. To uzskata par dzīvības centru, taău šāds raksturojums ir nepilnīgs. Sirds ir Pasauļu tilts. Tur, kur īpaši izpaužas triju Pasauļu saskarsme, ir dziļi jūtama sirds nozīme.
   Mūsu Mītnē sirds tiek cienīta. Pie Mums sastopas Personas, kuras šķir daudzi gadsimti. Varētu likties, ka to psiholoģijai jābūt ļoti atšķirīgai, jo triju paaudžu laikā domāšanas metodes kļūst pilnīgi citādas, tomēr Mūsu sadarbībā tas nav novērojams. Viens no galvenajiem cēloņiem ir paplašināta apziņa, bet arī ar to ir par maz '- vajadzīga vidus centra līdzdarbība. Vienīgi sirds spēj apvienot apziņas, kas daudzus mūžus bijušas nošķirtas. Sirds pamats ir vajadzīgs visās smalkākajās darbībās.
   Kad cilvēki būs atzinuši domu raidīšanu no attāluma, tad vajadzēs noskaidrot, kas vada šādu smalku darbību. Sacīs, ka vajadzīga harmonija, taău tas nenoteic, kurš centrs piedalīsies. Sirds arī domu raidīšanā no attāluma ir galvenais dzinējspēks.
   Domu sūtītāji, noskaņojiet savas sirdis, taău atcerieties, ka sirds saspriegums var izraisīt ugunīgu uzliesmojumu. Tikai tas, kas ir piedzīvojis šādu vārdos neizsakāmu ugunsgrēku, zina, cik loti bīstams tas ir. Šīs ciešanas ir visaugstākās svētās sāpes. Tās izraisa pasauļu nelīdzsvarotība. Šā paša iemesla dēļ rodas arī dažādas sirds slimības. Cilvēks nevēlas rūpēties par savu centru, kas visās pasaulēs saglabā savu ugunīgo kodolu.
   Jūs esat dzirdējuši, ka iekšējo uguni piespiedu kārtā var izsaukt uz āru. Tāda operācija ir pilnīgi iespējama, taău tā ir loti bīstama, jo šāda uguns var saskarties ar izplatījuma uguni un radīt postošas sekas.
   Sirds nozīme ir jo diženāka tādēļ, ka nākotnē tā var padarīt nevajadzīgus daudzus aparātus. Patiesi, Jaunajā Ērā būs cilvēki, kuri spēs aizstāt vissarežģītākos aparātus. Pagaidām vēl izgudro robotus, taău pēc mehānikas drudža atkal pievērsīsies cilvēka spēkiem.
   Pie Mums Mītnē pētījumi tiek virzīti uz cilvēka atbrīvošanu no mašīnām. Šajā procesā ir jāaudzina sirds. Ir jāprot ieklausīties tās balsī. Tie, kas pārmet Mums egoismu, lai atceras anonīmos veikumus.

   23. Urusvati ir daudzas reizes izmēģinājusi Mūsu dziedināšanu ar vibrācijām. Pienāks laiks, kad medicīna tiks pārkārtota un līdzās fiziskajām zālēm lietos ari vibrācijas un iedvesmu. Tā samazināsies milzīgās zāļu devas, jo vajadzēs tikai nelielu fizisku impulsu, pati izveseļošanās būs atkarīga no vibrācijām un iedvesmas. Homeopātija zināmā mērā ir pratusi paredzēt nākotnes medicīnas virzību. Protams, tagad sekmīgi var darboties vienīgi tie homeopāti, kuriem ir liela psihiskā enerģija. Iespējams, ka viņi pat nezina, kāpēc spēj sekmīgi dziedināt. Taău pamazām viņi uzzinās par iekšējo un ārējo iedarbību harmoniju, un tad tiks likta lietā jauna ārstēšanas metode. Tagad valdošo tumsonīgo apstākļu dēļ ārsti neiedrošinās pat paši sev atzīties, ka galvenokārt darbojas viņu psihiskā enerģija. Viņi ir gatavi piedēvēt panākumus visvājākajām zālēm, piemirstot savas iedarbības vareno spēku.
   Daudzi neievēro vibrācijas, kuras noteikti sāk darboties, kad parādās zināmas sāpes. Tāpat nepamana, ka līdz ar sāpju izbeigšanos pazūd an vibrācijas, kas pirms brīža tā tricināja gultu. Pie Mums dziedināšana ar vibrācijām ir īpaši attīstīta. Tā var iedarboties lielos attālumos, ja vien slimais šīs smalkās iedarbības pieņem. Ir nepieciešama labprātīga pieņemšana, citādi strāvas lūst un notiek nelaime.
   Mums Mūsu Mītnē bieži nākas lietot vibrācijas, it īpaši pārejas posmā starp smalko un blīvo stāvokli. Nav nejaušība, ka Mēs tā rūpējamies par šo pārejas stāvokli. Pret šo sen nolemto problēmu vajadzīga īpaši uzmanīga attieksme.

   24. Urusvati izprot, kādas attiecības pastāv starp miegu un nomodu. Citiem miegs ir nomoda pretstats, bet Mums tā ir darba turpināšana citā stāvoklī. Nav iespējams miegu izprast citādi. Nedrīkst pilnīgi noliegt tā nepieciešamību. Daži apstākli var saīsināt miega ilgumu, bet ne izslēgt tā vajadzību. Augstienēs var apmierināties ar ăetrām miega stundām, taău tas iespējams tikai noteiktā augstumā.
   Neticiet, ja kāds apgalvo, ka miegs viņam nav vajadzīgs. Izņemot briesmīgo bezmiega slimību, cilvēki uzņem miegu kā esības daļu. Katrs miega stāvoklis cilvēku tuvina Smalkajai Pasaulei. Miegā var būt dažādas apziņas pakāpes, bet šāda apziņas skaidrība ir jāattīsta. Cilvēkam ir sevi jāpārliecina, ka, laizdamies miegā, viņš dodas uz darbu. Ja viņa brīvā griba apgūs šo aksiomu, tad jo vieglāk būs likt lietā spēkus Smalkajā Pasaulē. Cilvēkiem nav jāuztraucas, ka tādējādi viņiem zudīs iespēja atpūsties. Tā pilnībā saglabāsies, jo Smalkajā Pasaulē izmanto smalkās īpašības, kas nogurumu nepazīst.
   Daudz sliktāk ir, ja cilvēks laižas miegā, zemes dzīves kaislību apmāts, nedomādams ne par kādām Augstākajām Pasaulēm. Tad gaiša darba un izzināšanas vietā viņš maldās pa tumšajiem slāņiem, un var iedomāties, kādas satikšanās viņu nogurdina. Aizmigšanai jābūt apzinātai pārejai uz Augstāko Pasauli. Brīvā griba kā spārni nesīs augšup. Tā runāju par miegu, lai parādītu, ka arī Mums Mītnē nav svešs īpatnējs miegs, kas būtībā ir apziņas pārnešana Augstākajās Pasaulēs.
   Urusvati pareizi saprot to, ka Mēs nepretojamies brīvās gribas izpausmei, jo tajā mīt spēks.

   25. Urusvati ir daudziem skaidrojusi, kāpēc Mūs dēvē par Pasaules Valdību. Patiesi, ikviens cilvēks citāda pakāpē jūt, ka kaut kur atrodas Zinības centrs. Kur ir Zinība, tur ari Spēks. Ne bez iemesla daži par Mums sapņo, bet citi Mūs ienīst un labprāt gribētu Mūsu Mītni iznīcināt.
   Globālu notikumu laikā vērotāji var saskatīt kaut ko pāri cilvēku loģikai stāvošu. Daudzreiz pat piekritēji Mums ir pārmetuši kavēšanos un indiferenci, taău šie pārsteidzīgie apsūdzētāji paši saskatīja tikai vienu notikumu aspektu. Viņi nevarēja zināt cēloņus un sekas. Viņi nevarēja novērtēt blakus apstākļus. Viņi nevarēja paredzēt, kad tieši jānāk izšķirošajam triecienam. Kurš gan var zināt Plānu un pakāpienus, kas ved uz to?
   Savas nepilnīgās izpratnes dēļ cilvēki uzstāj uz saviem pasākumiem, bet Mūsu skolnieki nekad ar varu nepārtrauc Skolotāja lēmumu. Viņi zina, kā saskaņot savu brīvo gribu ar Mūsu lēmumu. Jābūt stabilam līdzsvaram, lai atzītu Mūsu vadīšanas saprātīgumu un neizkropļotu savu brīvo gribu. Mēs ļoti rūpējamies par tādu līdzsvaru. Labākajiem tautu vadoņiem bija šāda līdzsvara izjūta, un tāpēc viņi vieglāk varēja pieņemt Mūsu lēmumu.
   "Zaļojošais Laurs", par kuru jūs bieži runājāt, prata apvienot vadonību ar atsaucību pret Brālības padomiem. Senžermēna pamācību viņš pieņēma pilnīgā uzticībā, un tas noteica viņa veiksmi. Varbūt Senžermēns tādēļ arī ieradās, lai sagatavotu nākamo vadoni.
   Visā pasaulē var rast Mūsu Vadības ceļa zīmes. Dažas cildenas personas to pieņēma, bet monarhi, kuri bija nožēlojamas parodijas, Padomus noraidīja un tādējādi iegrūda savas zemes postā. Taău arī šādus gadījumus Mēs vēršam uz labu. Jums nav sveša Adversa taktika.
   Var atgādināt, ka pirms liela kara kāds augstprātīgs monarhs saņēma Mūsu brīdinājumu, bet viņš uzskatīja par labāku zaudēt troni un Mūsu Norādījumu ignorēja. Tāpat arī cits valsts vadītājs neuzklausīja Mūsu Sūtni un iegrūda savu zemi postošās jukās.
   Nevar teikt, ka senajos laikos Norādījumi būtu doti biežāk, - arī tagad to ir daudz, bet cilvēka auss vēl aizvien ir kurla.
   Mēs stāvam Pasaules sardze.

   26. Urusvati bieži ir brīdinājusi draugus par tumšo spēku uzbrukumiem. Šādi brīdinājumi ir vajadzīgi it visur. Nevajag domāt, ka tumšie savus posta darbus pārtrauks. Trūdi ir viņu barība. Slepkavošana ir viņu amats. Gara un miesas pakļaušana- viņu prieks. Nav ko cerēt, ka viņi necentīsies iekļūt vislabāk aizsargātajās vietās. Viņi drīzāk ies bojā, nekā atteiksies no savām ļaundarībām.
   Daži vieglprāši domā, ka mehāniska Augstāko Vārdu izrunāšana viņus jau pasargās no tumšajiem uzbrukumiem. Nevis mehānika, bet gan tīrā sirds uguns spēj radīt drošu vairogu. Tumšo viltības ir daudzveidīgas. Var būt ne tikai brutāli uzbrukumi, bet arī visizsmalcinātākie pieskārieni, iedarbojoties uz vājāko vietu.
   Tumšo iemīļotākais tuvošanās paņēmiens ir šaubu iedvešana. Šaubu pārņemtais ir jau atbruņots. Varētu likties, ka šī aksioma ir pietiekami labi zināma, bet cik daudzi ir gājuši bojā tieši no šīs indes.
   Uzskatu, ka īpaši daudz Patiesības pretinieku rada tieši šie ăukstētāji. Bīstamāki par atklātajiem neprāšiem ir sīkie viltnieki. Izgudro taău jaunas indes - kāpēc gan lai neparādās jauna veida viltības? Tādi apsvērumi par tumšo uzbrukumiem ir jāpatur prātā, kad iztēlojaties sev Brālības Iekšējo Dzīvi. Mēs pastāvīgi esam sardzē. Nepaiet ne stunda, kad nenākas kaut kur pārtraukt ļoti viltīgi iecerētus tumšo uzbrukumus.
   Nedomājiet, ka viņi uzbrūk vienīgi Mūsu piekritējiem. Viņi cenšas visur izpostīt katru labā celsmi. Pēc vibrāciju likuma viņi lieliski saprot, kur atrodas viņiem nīstamais labā iedīglis. Nevajag viņiem piedēvēt viszinību, taău viņi jūt, kur ir viņu antipodi. Mūsu darbu apgrūtina tas, ka jāpatērē enerģija tumšo spēku slepeno nodomu novēršanai. Viņi zina, ka galu galā nevar ar Mums cīnīties, taău cer uzsūkt izplatījumā sūtīto enerģiju. Norādīdami uz vienotību un uzticību, Mēs līdz ar to aicinām uz drīzāku uzvaru.
   Daudz zīmju lido pie Mums. Neviens neaptver, cik daudz Pasaulē ir juku! Cilvēki ir aizmirsuši, ka katra zeme sastāv no daudzām sirdīm. Viņu sāpes ir Mūsu sāpes.

   27. Urusvati ir dzirdējusi leģendu par to, kā džini cēla templi. Katra teiksma ir kāda kripatiņa patiesības. Patiesīgas ir arī vēsturiskās ziņas par visādām nodevībām celsmes laikā. Ir teikts, ka nodevība ir celsmes ēna. Katra ēna noteic celtnes augstumu. Mēs esam pārbaudīti ar visāda veida nodevībām. Mūs kārdināja ar dažādām viltībām. Ir teikts: lai padarītu cildenu mīlestību pret cilvēci, ir jāapiet tās bezdibeni. Bet kam būs tik daudz pacietības, lai ielūkotos visos bezdibeņos un nezaudētu ticību cilvēces virzībai uz priekšu? Mūsu Mītne ir tādas pacietības balsts. Kas ir bijis pie Mums, kas ir dzirdējis par Mums, kas ir nesis sirdī Mūsu pieskārienu, tam jau ir pacietības bruņas. Mēs augstu vērtējam šo Bezrobežībai raksturīgo īpašību.
   Cilvēkiem jāprot iztēloties Bezrobežību, citādi ari Mūsu Torņi paliks nepieejami. Cilvēkam ir jāvēršas pie Mums ciešanu un posta reizē. Pats to nezinādams, cilvēks saņem Mūsu gādību, ja vien viņa sirds nav pārakmeņojusies. Pat visai nepieredzējušie tiks pielaisti pie celsmes, ja viņi saglabās lauvas noskaņojumu un Hierarhijas atzīšanu. Šiem darbarūķiem ir jābūt pārliecinātiem, ka no viņu darba galda stīdz neredzams pavediens uz Mums. Lai šādi līdzdarbinieki spēku smel no apziņas par Brālības esamību. Mēs viņiem palīdzēsim neredzami. Atradīsim viņiem nepieciešamās grāmatas. Savienosim viņu domas ar tālo pasauļu cerībām. Nostiprināsim viņu uzticēšanos. Atradīsim viņiem mīlošu sirdi. Lai tikai padzen visus pūķus un skorpionus. Tā jūs iepazīstaties ar svarīgu Mūsu dzīves aspektu.
   Jūs varat iedomāties, kāds prieks Mums ir, atrodot ikvienu uzticības cienīgu darbinieku. Tādi centienu pārņemti gari nebaidās no pārbaudījumiem. Vienīgi viltnieki baidās, ka viņu labirintu dzīlēs varētu iekrist Gaismas stars. Atklātas sirdis ir brīnišķīga rota Augstākajām Pasaulēm.
   Skolotājs neatsakās no saviem pienākumiem. Visa Viņa diena ir veltīta pienākuma pildīšanai. Kam šie vārdi šķiet briesmīgi, tas lai par Brālību nedomā.

   28. Urusvati jūsmoja par Mūsu puķēm. Patiesi, Mēs esam pilnveidojuši dažas šķirnes. Vislielākā nozīme bija psihiskajai enerģijai, kas sekmē augu attīstību. Papildus tai Mēs augus apslacījām ar sodu, tā iedarbojoties gan arēji, gan iekšēji. Ar psihiskās enerģijas palīdzību var iedarboties ļoti plaši. Taău tas jādara sistemātiski un nav jāaizmirst, ka tas prasīs daudz laika un pacietības. Vispār pacietības trūkuma dēļ cilvēki sabojā daudzus sekmīgi uzsāktus eksperimentus. Turklāt Mums ir harmonizēti izstarojumi, tāpēc ikviens var sevi aizstāt ar līdzvērtīgi iedarbīgu gribu.
   Cilvēki nespēj saprast, cik noderīgi viņiem pašiem ir tādi pētījumi. Psihiskajai enerģijai ir vajadzīga apmaiņa. Tās sūtījumi cilvēkiem var izraisīt nogurumu, bet saskarsme ar augu pasauli atpakaļsitienu neizraisīs. Neaizmirsīsim arī to, ka Mums ir vistiešākā sadarbība ar Smalko Pasauli, un tāds rezervuārs var enerģiju viegli atjaunot.
   Daudziem ir grūti iztēloties, kā notiek triju slāņu Būtņu sadarbība, taău īstenībā tas nemaz nav sarežģīti. Smalkie Līdzdarbinieki bieži ir redzami, jo tam nav vajadzīga pat ektoplazma, bet tiek lietoti daži ķīmiskie sastāvi, kas padara vielu blīvāku. Pat pēdējā kara laikā cilvēki redzēja daudzas vīzijas, taău viņiem neienāca prātā, ka to cēlonis ir dažu ķīmisku palīglīdzekļu lietošana. Bieži vien tas, kas izraisa trūdēšanu blīvajā pasaulē, var pilnīgi pretēji kalpot Smalkajai Pasaulei - tik atšķirīgi ir apstākļi.
   Urusvati bija izbrīnīta, ka Mūsu augstumos var augt zemo joslu puķes. Nevajag domāt, ka šāda aklimatizācija varēja notikt īsā laikā. Urusvati redzēja puķu dārzā savu Tibetas paziņu. Mums ir daudz augu ari telpās. Daudziem eksperimentiem ir vajadzīga dzīvo augu dzīvības viela. Mēs iesakām biežāk patērzēt ar augiem. Šādas strāvas ir ļoti tuvas Smalkajai Pasaulei. Apliecinu, ka Mēs sūtām Savu Spēku visam esošajam. Šādā veidā tiek iegūta tā organiskā vienotība, ko tik bieži ieteicam.

   29. Urusvati augstu vērtē Mūsu palīdzību. Kas augstu vērtē, tas arī saudzē. Katrai īstai sadarbībai vispirms vajadzīga saudzība. Nedrīkst pakļaut Hierarhisko Sadarbību savam gadījuma rakstura noskaņojumam. Ar cieņu jāieklausās Vecākā balsī. Pat tie, kuri tumsonības dēļ nespēj iedomāties Mūsu Brālību, tomēr spēj aptvert, ka pastāv pārzemes balsis. Kurš spēj iztēlē skatīt Mušu Brālību, tam attiecīgi jāizturas pret Mušu Mītni, jāsaprot, ka katra vieglprātīga svārstīšanās izjauks Skolotāja domu plūsmu. Katrs nepiedienīgs vārds kaut ko izkropļo. Katrs pārrauts pavediens sametas mezglā. Tas tiek teikts nevis iebiedēšanai, bet gan vēlot labākus panākumus.
   Pareizi būtu atcerēties seno Indijas gudrību - tur pienākums atbilda pašai cilvēka misijai. Savā dziļākajā būtībā pienākuma jēdziens ir vienots, bet sazarojumos tas jau darbojas atbilstoši. Mums Skolotāja jēdziens ir svēts. Ikvienam no Mums ir Skolotājs, un šajās kāpnēs ir neskaitāmi daudz pakāpienu. Atrašanās planētas priekšgalā vēl nebūt nenozīmē, ka sasniegta pilnība. Un pilnīga sasnieguma ari nevar būt, un tas raisa prieku. Ja tiktu nosaukti Augstāko Valdoņu Vārdi, kurus nedrīkst izrunāt, tiktu nodarīts liels ļaunums. Tādai nodevībai taău var būt milzīgas sekas. Notiek redzamas un neredzamas eksplozijas, tāpēc jo vairāk jāpieradinās būt saudzīgiem attieksmē pret Hierarhiju.
   Bija laiks, kad prata labāk izturēties pret Augstākā jēdzienu, taău tagad Lielo Kalpošanu nesaprot. Varētu likties, ka Smalkā Pasaule ir pietuvojusies, un Mūs īpaši daudz piemin, taău tumšais bezdibenis nekļūst mazāks. Pat pašu Skolotāja jēdzienu apšauba. Ne reizi vien esat dzirdējuši, cik nepiedienīgi par Brālību izsakās cilvēki, kas to pietiekami labi pazīst. Šādi izteicieni ir postoši.
   Mums uztiepj palīdzības veidus, bet tāda varmācība izraisa strāvu lūšanu. Taupīgs saimnieks neko negrib izšķērdēt. Būtu liels prieks, ja tie, kas zina par Hierarhiju, labprātīgi atnestu savus gaismekļus.
   Labprātīgums ir mūsu virzītājspēks.

   30. Urusvati nav svešas daudzas gaismas parādības. Tādus blāzmojumus dēvē par garīgo redzīgumu. Pašas par sevi šīs gaismas parādības nenozīmē neko sevišķu, taău tās ir kā zīmes ceļā uz Mums. Vāju ziemeļblāzmu cilvēki nepamana, tāpat daudzi neredz arī pirmos gara uzliesmojumus.
   Var novērot, kā no sīkiem gaismas punktiņiem iedegas gaišas liesmas un sasniedz varavīkšņainu mirdzumu. Tā arī cilvēku tuvumā iedegas brīnišķīga aura. īpaši nozīmīgas šīs gaismas ir Mušu Mītne, No senseniem laikiem šī gaisma tiek uzkrāta un pēc vēlēšanās var mirdzēt ļoti spoži. Teiksmās ir pieminēti cilvēki, kuri spēj radīt ap sevi žilbinošu gaismu. Tā var, ja vēlas, veidot sev apkārt ugunīga spēka apli.
   Cilvēkiem ir jāpierod pie tādu parādību iespējamības. Jau tagad daži saredz auras, bet citi berzē acis, domādami, ka kaut kas noticis ar viņu redzi. Nereti spīdēšana dienas laikā atgādina tādu kā miglu - tik daudzveidīgi tiek uztvertas gaismas izpausmes. Pie Mums šī īpašība ir tik stipra, ka var lasīt paša izstarotajā gaismā.
   Ir jāiztēlojas, kā pakāpeniski izzūd tumsas jēdziens, jo viss apkārtējais ir uguņu, staru, gaišu stabu un dzirkstošu punktu miriāžu pilns. Tā ir gan tad, kad acis atvērtas, gan tad, kad tās aizvērtas. Tieši tumsa pazūd. Krēsla valda vienīgi Smalkās Pasaules zemākajos slāņos, jo tajos mītošie neprot domāt par Gaismu. Pat tāda parādība ir atkarīga no domas. Doma rada Gaismu. Tieši Domātājs sūta pavēli - lai top Gaisma! Tā tiek pasniegtas patiesības, bet cilvēki tās uzskata par pasakām.
   Pašus dabiskākos likumus var uztvert tikai garā un pieredzes ceļā. Nav viegli uzveikt arī apkārtējās pretdarbības. Mūsu Mītne tādēļ ir stipra, ka tajā nav sairuma. Visu griba saplūst vienā varenā straumē. Vienotības dinamo vairo visas enerģijas. Nevis maģija, bet gan attīrīta griba raida pasaulē pavēli - lai top Gaisma!
   Mūsu Mītne jāuzskata par Vienotības triumfu.

   31. Urusvati pareizi izprot Mūsu Veidolu ilgmūžības cēloni. Saskarsme ar Smalko Pasauli rada sevišķu īpašību, kura piemīt Smalkajai Pasaulei. Tur Veidols nemainās, izņemot gadījumus, kad to īpaši vēlas. Smalkajā Pasaulē tēlus veido doma. No gadsimtu dzīlēm var izsaukt mīļotos tēlus un tos nostiprināt, ja ir pietiekami attīstīta iztēle. Bet Mūsu Mītnē bez Smalkās Pasaules apstākļiem pastāv arī vienotība. Tā var palīdzēt visos esības sīkumos. Tā rada dziedinošu atmosfēru un kaldina stipru apziņu.
   Jūs dzirdējāt, ka Mūsu Brāļi saslima no saskaršanās ar disharmonijām, kas pastāv uz Zemes. Ne reizi vien Viņi ir cietuši cilvēku ilgās sašķeltības dēļ. Tāpēc Mēs reti apmeklējam pilsētas. Šie apmeklējumi ir saistīti ar īpašiem apstākļiem un nemēdz būt ilgstoši. Turklāt Mēs pašā pilsētā paliekam visai īsu laiku. Brīvā dabā var atrast vietas, kur nav tik stipras sairuma strāvas. Gan Francijā, gan Anglijā ir piepilsētas meži, kuros ir pietiekami daudz Mums nepieciešamā ozona. Nevajag brīnīties, ka pat Mūsu uzkrātajai enerģijai vajadzīgs ozons. Nevajag domāt, ka Mēs neesam pietiekami stipri, lai izturētu pūļa fluīdus. Patiesi, Mēs varam koncentrēt enerģiju līdz milzīgam spriegumam, taău visās lietās jābūt samērīgumam un taupīgumam.
   Jūs lasījāt, cik smaga Mūsu Brālim bija dažu zemindāru aura. Protams, Viņš varēja ar vienu enerģijas lādiņu atsviest tos nost, taău šāda slepkavība neietilpa Mūsu Brāļa uzdevumā. Tā ari daudzos citos gadījumos ir jāsamēro un jāvirza Stars uz vislielāko derīgumu. Šādu samērīgumu nosaka Brālības misija. Izturēt tumsas uzbrukumu, aizsargāt tos, kuri ir izlietojuši savus spēkus, izmantot visus iespējamos apstākļus labā vairošanai nozīmē izpildīt Mūsu Nolikumu.

   32. Urusvati nojauta, ka ir kāda viela, kas nodrošina organisma līdzsvaru un ilgmūžību. Nenosaukšu šās vielas pilnu sastāvu, jo blīvajam stāvoklim tas var būt graujošs. Stipra radioaktivitāte atbilst smalkajam stāvoklim, taău var sagraut blīvo ķermeni. Zemes dzīves apstākļos pat baldriāns dažreiz var būt pārāk stiprs, tāpēc ir jāprot atšķirt dažādu vielu samēru. Piemēram, Mana Drauga zināmajā eksperimentā tika izmantota visstiprākā inde, kas būtu nāvējoša jebkuram cilvēkam. Bet Mana Drauga ķermenis bija tuvu smalkajam stāvoklim, tādēļ ari indes iedarbība bija noderīga. Var minēt daudzus piemērus, kad indes iedarbība neizraisīja nāvi. Cēlonis meklējams īpašajā organisma stāvoklī.
   Cilvēkiem bieži mēdz būt īpašs fizioloģisks stāvoklis, kad viņi, paši to nenolauzdami, pieskaras Smalkajai Pasaulei. Interesanti ir tas, ka šādi cilvēki bieži vien neko nezina par dažādajām pasaulēm. Kaut kur apziņas dzīlēs pavīd iespējamība, taău to neizdodas formulēt. Tad Mēs bieži lietojam Adversa taktiku, lai pamodinātu cilvēku apziņu. Nākas darbības novest līdz absurdam, citādi aizmigušie nevar atmosties. Tā pati taktika ir nepieciešama globālos notikumos. Nav iespējams parādīt lietu stāvokli dabiskajā plūdumā.
   Jūs bieži esat pauduši nožēlu par agrāko laikmetu rakstura spilgtumu. Jāatzīst, ka tas ir pareizi. Mēs redzam, kā izsīkst psihiskā enerģija. Tā netiek likta lietā un iemieg, zaudēdama savu ugunīgumu. Nav tās berzes, kas izsauc uguni. Tāpēc Mūsu Mītne ir vientuļa un jebkura tās pieminēšana izskan abstrakti. Nežēlosimies. Apliecinu, ka pati Kauja parāda Brālības spēku. Dižena ir Kauja Armagedona dienās!
   Pieliksim ausi pie zemes, un pieaugs spriegums.

   33. Urusvati priecājas, pamanīdama kādā cilvēkā apziņas paplašināšanos. Patiesi, var priecāties, kad pasaulei tiek dota šāda velte. Apziņas paplašināšanos nevar uzskatīt par personisku bagātināšanos, katra šāda attīrīšanās ietver sevī arī vispārēju labumu. Pasaule apsveic katru apziņas paplašināšanās uzplaiksnījumu - tie ir īsti svētki.
   Dažās mistērijās apziņas paplašināšanos pielīdzināja pavasara atmodai. Neviens nespēj izsekot visam zāles augšanas procesam, bet katra sirds priecājas par pavasara ziediņu. Tāpat nevar arī saskatīt katru apziņas paplašināšanās sīkumu, bet cilvēka pārvērtība ir acīmredzama. Pats viņš nezina, kad šī atjaunošanās ir sākusies. Viņš nevar pastāstīt, kā auga viņa jaunā apziņa. Cilvēks dažkārt nosauc visnenozīmīgākos gadījumus, bet palaiž garām izcilu notikumu, kas viņu ietekmējis.
   Ne jau gadījuma pēc nosaukti triju un septiņu gadu posmi - tikai tādās robežās var pamanīt apziņā notikušās pārmaiņas. Bet Mēs un Mums tuvi darbinieki, kas veic uzdevumus, spējam ievērot arī mazākus apziņas augšanas posmus. Dārznieks vislabāk pārzina savu puķu dārziņu, tā arī Mēs vērojam katru apziņas uzkrājumu tajos cilvēkos, kuri Mums ir tuvi. Šādai novērošanai ir daudz cēloņu.
   Var apliecināt, ka dažādu laikmetu gaitā neviena labestīga tuvošanās Mums nepaliek bez pēdām. Mēs protam būt atzinīgi - šī īpašība Mūsu Mītnē tiek uzskatīta par nepieciešamu. Katrs Brālības apliecinājums nes savu labo ražu. Katra palīdzība, kas tiek sniegta Mūsu darbam, tiks novērtēta. Neviens labvēlības pilns Brālības pieminējums netiks aizmirsts. Mūsu Ašramos glabājas šādas labdarības pieraksti. Mums patīk atzīmēt ikvienu labestības smaidu. Ari Mūsu skolnieki prot priecāties par Brālībai veltītu mīļu vārdiņu. Neviens nevar ar varu iedot šo gaišo prieku. Neviens nevar pavēlēt būt pateicīgam. Tikai paplašināta apziņa norādīs, kad var paveikt vēl kaut ko labu.
   Cilvēkiem vispār nepatīk runāt par apziņu, jo katrs uzlabojums viņus nomāc. Vai pēc skolas beigšanas daudzi turpina savu izglītošanos? Ir jāpārveido visa dzīve, lai izzināšana kļūtu par neatvairāmu vajadzību. Mēs priecājamies par katru apziņas pamošanos un kā panākumu atzīmējam vēlēšanos padomāt par Brālību - kaut vai tikai padomāt par to, kā pielikt savus spēkus, kā piebiedroties.

   34. Urusvati cenšas lietderīgi izmantot katru stundu. Tāda kārtība pastāv Mūsu Mītnē, kur stundas neskaita. Vai var ilgās dzīves laikā centienus pieskaņot stundām? Mums nav tādu pulksteņu kā uz Zemes, jo darbs netiek sadalīts mākslīgos pasākumos. Turklāt no visām pasaules malām nāk tik daudz lūgumu un vajadzību, ka nav iespējams sadalīt darbus pa stundām. Mums apziņa jāuztur tādā spriegumā, lai jebkurā mirklī varētu raidīt gribu uz vajadzīgo vietu.
   Bez šaubām, Mums pārmet, ka palīdzība tiek sūtīta tiem, kas to nav pelnījuši, vai arī tā ir par mazu. Cilvēki spriež ikdienišķi un neprot saskatīt cēloni un sekas. Runāju ne vien par darba saspringtību, bet arī par vērīgumu, kas ļauj acumirklī izsvērt un izlemt, kad un kāda darbība būs visderīgākā. Ikviens lūgums pēc palīdzības nes sevī pagājības izstarojumus un nākamības aromātu. Šīs saskaņas ir jāapvieno apziņā un jāizprot disharmonijas jēga. Nedrīkst palīdzēt draudošam ļaunumam, bet jāpalīdz cilvēkam, kas cieš. Bieži vien pretrunas nav savienojamas, un tikai pagātnes pazīšana palīdz rast līdzsvaru. Un tomēr neviens Mums sūtīts lūgums netiks noraidīts. Lūguma brīdī cilvēks taău jau parāda, ka viņš atzīst, un tāda realitāte jau dzīvo izplatījumā. Lūdzēja balsi neatstāsim neievērotu. Nenoraidīsim nevienu lūgumu, bet savāksim visas dziednieciskās vielas, lai lietderīgi palīdzētu. Šāda izpratne liecina par īpašu vērīgumu.
   Mēs vienmēr esam aizņemti, un tādēļ nākas pašiem uz Savu atbildību izlemt, kur palīdzība vajadzīgāka un steidzamāka. Mūsu Māsa no seniem laikiem ir izkopusi spēju allaž tiekties uz visnoderīgāko darbu. Tādu īpašību nevar iegūt īsā laikā. Šī spēja ir jānostiprina dažādās izpausmē, lai tā kļūtu par prieka avotu. Šis avots pasargās no dusmām. Doma par darbu Bezrobežībā dos arī tiekšanos bez sekām. Nebūs domas par pagājušo, un lidojumā uz priekšu izgaisīs pagātnes sekas. Tā starpplanētu virpulis darīs možu un neizjauks apziņas paplašināšanas prieku.

   35. Urusvati atceras daudzas savas garās dzīves nomaiņas. Šīs atmiņas nevis apgrūtina, bet gan bagātina apziņu. Pareiza attieksme pret iepriekšējām dzīvēm ir ļoti reta parādība. Parasti tā nevis iedvesmo nākotnei, bet gan piesaista pagātnes paliekām. Tāpēc tikai retos gadījumos cilvēki uzzina, kāda bijusi viņu iepriekšējā dzīve. Daudz ko nevar ietvert šolaiku apziņā. Cilvēki itin nemaz nespēj saprast to, kāpēc dižciltīgas iemiesošanās mijas ar vienkārša darba dzīvi. Valdnieka vai valdnieces mirāža neļauj saskatīt, kāda pilnīgošanās vēl paredzama. Šīszemes domāšana nesaprot, cik lielā mērā iemiesošanās vienkāršā darba cilvēkā spēj pacelt apziņu augstāk par visiem šīspasaules valdniekiem. Jo vērtīgi ir, kad jau zemes dzīves laikā briest gara augšupejas izpratne.
   Daudzi, uzzinājuši par kādu savu dižciltīgu iemiesojumu, kļūst iedomīgi. Vēl sliktāk mēdz būt, kad cilvēki no melīgām hronikām uzzina par taktiski nebijušām sava rakstura īpašībām, sāk tās atdarināt un tādējādi tikai aptumšo savu ceļu. Vecajiem gariem katram kaut kad ir bijis arī dižciltīgs iemiesojums. Tas dod prasmi vadīt masas, bet daudzo īpašību vidū šī prasme nebūt nav nozīmīgākā. Vajātie iemācās vairāk nekā vajātāji. Visas smaga darba jomas ir atradumu pilnas. Pārbaudes akmeņi ir izmētāti visās krustcelēs. Atgādinu par to, jo arī Mēs esam izgājuši cauri visiem pārbaudes akmeņiem. Mēs esam aizmirsuši sāpes, un ciešanas ir vērtušās priekā. Bet Mūsu mocītāji kaut kur cīnās un pilnveidojas darbā. Mūsu Mītne nevarētu pastāvēt, ja Mēs sadomātu Mūsu mocītājiem draudēt. Karmas likums ir negrozāms.
   Mēs atceramies Mušu iemiesojumus. Mums tie jāatceras nevis sevis dēļ, bet gan visu to pretimnācēju labā, kurus Mēs esam apņēmušies neaizmirst. Ceļinieka parādīšanās zemes dzīves ceļos satuvina pat ļoti dažādus cilvēkus. Termiņu gaidīšana, tikšanās prieks, šķiršanās sāpes - šīs cilvēciskās jūtas neizzūd. Kas kopā priecājušies vai bēdājušies, tie neaizmirst to ilgos mūžos.
   Urusvati atceras daudzas tikšanās. Tajās dzimušās jūtas ir dzīvas vēl pēc gadu tūkstošiem. Tāda jūtu atcerēšanās var veidot paplašinātu apziņu. Jūtu ugunis uzliesmo pilnīgā neaizskaramībā. Zemes dzīves vārdos tās nevar izteikt, bet sirds pukst pretī tāpat kā pirms gadu tūkstošiem. Arī šodien virs Kristus galvas zaigos varavīksne tieši tāpat kā toreiz tuksnesī. Tāpat dzīvs ir prieks par Hellādu. Arī ziemeļu Svētvaronis paiet tuvu garām. Daudz tikšanos ir gan Smalkajā Pasaulē, gan arī zemē, kur pašlaik runājam.
   Brālības Iekšējā Dzīvē nedrīkst aizmirst šīs dzīvās jūtas. Zinības Mītne nevar pastāvēt bez jūtām. Zinības doma ir arī augstāko jūtu doma. Bez tās nebūs ne mocekļu, ne svētvaroņu, ne uzvarētāju.
   Mums ir gan atlēti, gan terafimi, kas kalpo palīdzības nostiprināšanai.

   36. Urusvati izprot darbībai nepieciešamā mierīguma nozīmi. Tādai īpašībai ir daudz izskaidrojumu. Daži domā, ka mierīgums nav panākams bez gribas piepūles. Citi mierīgumu uzskata par iedzimtu rakstura īpašību, trešie saka - greizs sākums, šķības beigas. Mierīgums ir atkarīgs no darba metodes. Visās šajās atziņās ir sava patiesības daļa. Taău bieži aizmirst pašu galveno, proti - pieredzes bagātību. Pat jauns, nepieredzējis jūrnieks, kāpdams uz kuģa, uztraucas, bet pēc desmit braucieniem apkārtējie brīnās par viņa mieru.
   Mūsu darbības ir mierpilnas. Kā pieredzējuši jūrnieki Mēs esam piedzīvojuši neskaitāmas vētras un zinām, kā cīnīties ar tām. Haosa un tumsas uzveikšana ir Mūsu visparastākā izpausme. Nevis negaidīta kauja, bet darbība ir Mūsu ikdienas saturs.
   Jūs pareizi domājat, ka, turpinot vienu līniju, tiek saīsināta otra, bet šādai talakvirzibai jābūt apzināta miera pilnai. Tas nebūs narkotiku radīts sastingums, gluži otrādi - tam jābūt saprātīgam un pieredzē pamatotam lietderīgam spēku lietojumam. Par mierīgumu ir daudz runāts, un bieži vien to iztēlo kā sastingušu ledus bluķi. Kādi maldi!
   Tāpat ir nomelnots arī Nirvānas jēdziens. Darbības mierīgums ir visaugstākais saspriegums, zibens uzdzirkstījums, sargātājs zobens. Mierīgums nav ne miegs, ne kaps, mierīgumā dzimst radoša ideja. Tāpēc atcerēsimies, ka Mūsu Mītne ir mierpilna. Šāda sprieguma esamība nav saredzama, jo cilvēks tādu spriegumu neizprot. Milzīgā pieredze rāda, ka var smaidīt, var strādāt un uzkrāt enerģiju tieši tad, ja valda šāds miers.

   37. Urusvati sirdī mīt bezbailība. Mēs varam apliecināt, ka tāda īpašība veidojas ticībā un ilgā pieredzē. Upasika bija dzīvē pilnīgas bezbailības paraugs. Visos apstākļos viņa bija drosmīga, un bailes viņā nerada sev vietu. Senā pagātnē Upasi-kas dzīve bija pārpilna baiļu iespējamībām. Viņa tika dažādi vajāta, apmelota, viņai trūka līdzekļu un no visām pusēm mācās virsū apvainotāji. Patiesi, bezbailības pārbaudes akmens! Tādus piemērus var atrast dažādos laikmetos. Katram no Mums ne reizi vien bijusi iespēja parādīt bezbailību.
   Nevajag domāt, ka zemes dzīvē Mēs bijām pasargāti no visiem tumsas uzbrukumiem. Tie, kas pilda uzdevumu 7.emes dzīvē, arī mīt zemes dzīves apstākļos. Cilvēki parasti domā, ka Mēs pastāvīgi esam drošībā, un tādējādi padara Mūs par nedzīvām Būtnēm. Mēs varam izturēt samērā daudz, bet kauja ir un paliek īsta kauja. Mēs tajā esam uzvarētāji, jo tumsa nevar uzveikt Gaismas Hierarhiju.
   Kad kāda no Mūsu Māsām iesaucas: "Šausmīgi!", tas liecina nevis par bailēm, bet gan tikai par to, ka viņa novērtē spriegumu.
   Mēs esam tālo pasauļu Ceļinieki, tur ir iespēja saņemt daudzas bezbailības mācībstundas. Planētu svešie apstākli, neparastā atmosfēra var ietekmēt Apmeklētāja sirdi. Mūsu Māsai Urusvati nav svešas tālo lidojumu izjūtas. Viņa pazīst īpaši smago sajūtu, kāda pārņem, kad atgriežas smalkais ķermenis, jo allaž var būt kādi sarežģījumi. Un daudz drosmes vajag, lai veiktu šādu eksperimentu. Jāpalūkojas uz Mušu tālo lidojumu plāniem, lai atzītu drošsirdības pakāpi.
   Zemes cilvēkos ir pamodusies tiekšanās uz lidojumiem. Daži atceras savus drosmīgos sapņus, citi aizlido kā putni, bet pati augšuptiekšanās uzliek zīmogu gadsimtam. Jau sen ir sacīts par dzelzs putniem, un šāds apzīmējums apliecina Jauno Laikmetu.

   38. Urusvati glabā domu par Pasaules Māti. Sieviešu kustībai tuvākajā nākotnē būs īpaša nozīme. Šī kustība jāuztver nevis kā priekšrocību nostiprināšana, bet gan kā taisnīguma iedibināšana. Daudz ir teikts par samērojamību un līdzsvaru, un tieši šīs sākotnes izzināšanas labad jānostiprina sievietes pilntiesība. Nevajag domāt, ka tas tiks darīts vienīgi sievietes labā, - šī pilntiesība stiprinās pasaules līdzsvaru un tāpēc ir nepieciešama evolūcijas harmonijai.
   Mēs pūlamies, veicot pasākumus līdzsvara radīšanai, bet šajā darbā parādās īpaši daudz pretdarbību. Dažādās tautās ir saglabājušās vissenākā atavisma iezīmes. Tāpēc nedrīkst spriest pēc tautībām un nekavējoties jāiedziļinās sarežģīto personisko attiecību tīmeklī. Diemžēl pati sieviete ne vienmēr palīdz uzlabot stāvokli. Tāpēc jo vairāk Mēs novērtējam Mūsu Māsu darbu. Viņas, aizmirsdamās sirdij mīļos tālos lidojumus, cītīgi apmeklē ģimeņu pavardiļs un nepagurstot risina sarunas - brīžiem visai nogurdinošas un garlaikojošas.
   Lai Mūsu Māsa atceras, cik reižu, smalkajā ķermenī būdama, viņa ir sarunājusies ar svešām sievietēm. Cik reižu viņa bijusi ķildu un nesaprašanās lieciniece, taău izglītošanas darbu nedrīkst atlikt. Veselas lielas tautas tiecas pēc zināšanām. Līdz ar zināšanām atnāks arī pilntiesība. Mēs varam parādīt sieviešu kustības diagrammu, un rezultāti ir loti iepriecinoši. Nevajag ieslīgt domāšanas rutīnā. Tagad pasaule ir izgājusi no parastajiem ietvariem. Kuģis ir pazaudējis kursu, toties viesulis kustību paātrina.
   Mēs esam pie stūres, bet arī pārējiem jūrniekiem ir Mums jāpalīdz. Armagedona briesmas var pārvērsties veiksmē. Taău Armagedons ir jāsaredz un jāizprot Hierarhijas jēga. Sievietes loma pasaules saimniecībā nostiprinās; nekad vēl tik daudz sieviešu nav bijis augstos amatos. Mušu Padomi nonāk pat tālos novados.

   39. Urusvati žēlo cilvēkus, kuri noraida Brālību. Mēs jūtam līdzi katram, kas liedz sev zināšanas par Pasaules Citadeli. Ja cilvēka sirdī ir stingra apziņa, ka kaut kur notiek darbs cilvēces labā, jau ar to vien viņš pievienojas šai glābēj domai. Tas nekas, ka sākumā tā ir tikai sapnis, tas nekas, ka reizēm tā iedegas tikai kā rūsas uzplaiksnījums, jo katrs šāds uzplaiksnījums jau liecina par apslēpto enerģiju. Nav vajadzīgs, lai cilvēks nostātos pret Patiesības apliecinājumu.
   Katrs, kas izrunājis vārdu Brālis, jau ceļ tiltu uz nākamību.
   Cilvēkiem ir jāsaprot, ka Brālības atzīšana, tāpat kā katrs tās nopēlums, nonāk līdz Mums. Kā strāvas vilnis pārskrien visu pasauli, tā arī Brālības skanējums atbalsojas Mūsu Mītnē. Neaizmirstiet, ka Mēs dzirdam vārdu Brālība - tas kā magnēts pievelk sev katru saskaņu. Tāpēc jo vairāk žēl Brālības nopēlēju. Viņi negrib saprast, kādam varenam spēkam pieskaras. Savā niknajā neticībā viņi teiks: tādas Brālības nemaz nav. Kad viņiem lūgs pierādīt savu apgalvojumu, viņi nemitīgi mals, ka Brālību nav redzējuši. Taău viņi daudz ko uz planētas nav redzējuši - tātad tā visa nav? Pulgotāji nevar pierādīt Brālības neesamību, tāpēc viņi tā niknojas ikreiz, kad tiek pieminēta Mūsu Mītne.
   Ļoti vēlams ir iztaujāt paļātājus un nepamest viņus zākāša-nas lēkmē. Pareizi ir teikts, ka "atbildību prasīs ne vien par ļaunajiem vārdiem, bet arī par neizrunātajiem labajiem vārdiem". Daudzi izteicieni jau kopš seniem laikiem māca cilvēcei visvienkāršākās patiesības, bet šīs patiesības ir jaunas līdz šai dienai. Tāpēc izturēsimies ļoti saudzīgi pret Brālības jēdzienu. Neaizmirsīsim, ka jutīgi aparāti fiksē katru vārdu par Brālību.
   Nepiederēsim pie tiem, kuri tīši vai netīši nodod. Ir īpaša zaimošanas slimība, kad izmisumā nonākušie, zaimus izrunādami, piesauc Augstākos Spēkus. Bet tā ir slimība. Ar to nevar aizbildināt tumsonīgos un naidpilnos zaimotājus. Viņi nekrīt izmisumā, bet gan tīksminās par to, ka tiek sagrauti cilvēces skaistākie sapņi. Viņi nevar saņemt zīmes no Brālības. Viņu jaunradi neiedvesmo skaistas domas, tāpēc Mums žēl visu, kuri noliedz Brālību.

   40. Urusvati uzņem savā sirdī visu, kas notiek pasaulē. Visas darbības var iedalīt sirds diktētās un cietsirdīgās, īpaši tagad cilvēcei jāiegaumē šis iedalījums. Sirds diktētā rīcība var apvienoties, neraugoties uz daudzām atšķirībām, bet cietsirdība ir tumsas spēku apvienošanās izpausme. Viņu vidū neatradīsim Brālības lidzdarbiniekus. Atsaucot atmiņā visus Mūsu Brāļu ceļus, neatradīsim nevienu cietsirdīgu darbību. Liesmaina sirds noveda Viņus uz sārta, pie krusta un visām mocībām, ko izdomājuši naida pārņemtie tumsoņi.
   Mēs nekad neesam aizgājuši prom no dzīves. Vienmēr, kad Mēs parādījāmies, Mēs neatšķiramies no pārējiem iedzīvotājiem. Jūs paši varat apliecināt, ka Dž. K., kad ieradās sagaidīt jūs, neatšķīrās no lamām. Urusvati tūlīt sajuta neparastību, taău parādību varēja attiecināt ari uz klostera priekšnieku. Tā arī visiem Brāļiem un līdzdarbiniekiem ārēji ir šis zemes dzīves veidols. Taău, pat pastāvot veidolu nosacītībai, sirsnī-gums būs jaušams katrā skatienā un smaidā. Šo sirsnīgumu var nosaukt arī citā vārdā, zinātniskāk, bet Mēs vēlamies radīt cilvēkiem tuvāku priekšstatu par Mūsu Mītni.
   Grāmatās var atrast dažus ļoti svinīgus Mūsu nosaukumus. Var izlasīt par Manu un Bodhisatvām, taău neaizmirsīsim, ka dažām tautām tādi nosaukumi ir vajadzīgi. Mēs esam Gaismas Kalpotāji un godinām Hierarhiju. Mūsu pirmais aicinājums ir pilnīgošanās, nevis cēlu nosaukumu lietošana. Vārdi cēli nosaukumi nav jāuztver zemes dzīves izpratnē - tur cilvēkiem ļoti patīk visādi rangi un atšķirības zīmes. Mēs kalpojam bez-robežīgajai Hierarhijai. Mēs uzņemamies vadību nevis kā atšķirības zīmi, bet gan kā neatliekamu vajadzību. Tādai atbildībai vajadzētu būt visās cilvēku sadraudzības.
   Mums nav svarīgi nosaukumi, jo dzīvju nomaiņā Mums ir bijis loti daudz nosaukumu dažādās valodās. Daudzi vārdi ir pilnīgi izgaisuši no cilvēces atmiņas. Vai kāds var nosaukt vareno Atlantīdas pavēlnieku vārdus? Vienīgi Gaidāmas purvos reizēm var redzēt kādreizējo pilsētu mirdzošās mirāžas. Urusvati atceras šīs celtnes un lielo vērsi.
   Atcerēsimies, ka Mušu iemiesojumu laika Mēs saglabājam atmiņas par pašiem izcilākajiem notikumiem un fiksējām tās Brālības Krātuvēs. Kas grib gūt priekšstatu par Mūsu Iekšējo Dzīvi, lai pacenšas iedziļināties daudzās detaļās, kas ietvertas Mūsu Mītnes Nolikumā.

   41. Urusvati prot uzveikt naidīgas strāvas. Prasme nenāk bez cēloņiem un uzkrājumiem. Vispirms ir jāiepazīst Pārzemes Pasaule, neaizejot no Zemes. Strāvas var izpausties visdažādākajos veidos. Var būt psihiskas iedarbības; var būt neparastas slimības, visbeidzot, sadzīvē var rasties tādi sarežģījumi, kas prasa gudru lēmumu. Tā jāradinās pie izzināšanas visās jomās.
   Ir jāsaprot, ka izplatījuma strāvas ietekmē veselu tautu psiholoģiju, ka šīs strāvas izraisa jauna veida slimības un ka pašas bēdīgākās parādības sadzīvē arī var būt naidīgu strāvu sekas. Strāvu izpētē nav jākļūst par svētuli, nav jāpaliek māņticīgam vai bailulim. Jebkura svārstīšanās jau iegrūž cilvēku haosa virpuļa varā. Mēs īpaši apsveicam līdzsvaru, kas iegūts zemes dzīvē daudzveidīgas pieredzes ceļā. Tādā augšupejošā kustībā ari karma nepanāks. Doma, kas izzinājusi pasauļu samēru, spēku sev smeļ no tām.
   Ikviens Brālības līdzdarbinieks nonāk tuvā saskarsmē ar Smalko Pasauli. Mums tajā ir veseli Cietokšņi. Jau zināt to nosaukumus, jau esat dzirdējuši par brīnišķīgo koku un par domu radītām celtnēm. Šie apstākļi ir jāapzinās īpaši skaidri, lai virzītos uz Dokiudu. Šaubu nekavēta doma atvedīs uz Mūsu Pārzemes Mītnēm. Himalajos esošā Mītne uztur pastāvīgus kontaktus ar Mītnēm Smalkajā Pasaulē, un šīszemes kauja tāpat skan un dārd ari Smalkajā Pasaulē. Cilvēki negrib šo atbilstību saprast, tāpēc ari Armagedons viņiem šķiet tikai Zemes tautu sadursme. Pati galvenā Armagedona joma paliek nepieņemta. Bet kā var piedalīties kādā pasākumā, ja zināma tikai neliela daļiņa no notiekošā?
   Mēs apliecinām, ka Smalkajā Pasaulē notiek daudz niknāka kauja nekā uz Zemes. Patiesi, arī uz Zemes atbalsojas daudz kas no izplatījumā notiekošās Kaujas. Bieži vien Zeme cenšas brīdināt cilvēkus par draudošajām briesmām, taău veltīgi. Kāds Mūsu Brālis teica: "Mēs vēlreiz sacīsim cilvēkiem, bet grūti ir runāt ar kurlajiem." Brīdinājums ir taisnīguma un līdzcietības vārds.
   Jūs ne reizi vien esat sajutuši neizskaidrojamu miegainību. Tā liecina par enerģijas piesaistīšanu tālām zemes dzīves vajadzībām vai arī par sadarbību ar Smalkās Pasaules spēkiem. Ir vērīgi jāseko organisma vajadzībām. Nedrīkst domāt, ka tā ir nejaušība, kad notiek kaut kas ļoti nozīmīgs. Tā tumsonības dēļ var pat Mūsu Aicinājumus nonievāt. Bet liels ir prieks, kad apzinās ne vien Brālību, bet ari saikni ar Smalko Pasauli.

   42. Urusvati ir lieliski izkopusi sevī muzikalitāti. Šī īpašība veidojas kā daudzu dzīvē paveiktu darbu sekas. Platons uzskatīja, ka muzikalitāte jāuztver nevis šauri - vienīgi attiecībā uz mūziku, bet gan plaši - attiecinot uz visām harmoniskajām mākslām. Muzikalitāte izpaužas mūzikā, dziedāšanā, dzejā, glezniecībā, tēlniecībā, celtniecībā, fonētikā un, visbeidzot, visās ar skanēšanu saistītajās parādībās.
   Kad parādījās Hellāda, sākās kalpošana visām Mūzām. Traģēdijas, dejas un visas ritmiskās kustības kalpoja Kosmosa harmonijai. Daudz tiek runāts par daiļumu, bet maz ir to, kas izprot harmonijas nozīmi. Daiļums ir augšupceļošs jēdziens. Katrs devums daiļumam jau ir ziedojums Kosmosa līdzsvaram. Ikviens, kura darbībā izpaužas muzikalitāte, uzupurējas nevis savā, nevis citu, nevis cilvēces, bet gan Kosmosa labā.
   Domas pilnība ir brīnišķīgas muzikalitātes izpausme. Augstākais ritms ir ari vislabākā profilakse. Tas ir arī tīrs tilts uz Augstākajām Pasaulēm. Tā Mēs Savā Mītnē nostiprinām Daili.
   Urusvati atzina, ka sfēru mūzika sastāv no ritma harmonijas. Tieši šī īpašība iedvesmo cilvēci. Cilvēki parasti nedomā par tādiem iedvesmas avotiem, taău tas ļoti atvieglotu Mūsu darbu.
   Jūs zināt ari par īpašajiem mūzikas instrumentiem, kas Mums ir. Urusvati tos dzirdēja. Māsas Oriolas izsmalcināto gammu un ritmu var atzīt par augstāko labskanīgumu. Ne reizi vien tāda dziedāšana ir nomierinājusi pasauli. Pat tumsas kalpi ir atkāpušies dziedāšanas harmonijas priekšā. Ir jāiepazīst visi muzikalitātes attīstīšanas spēki.
   Sirsnīgas jūtas jaušamas nevis vārdos, bet to skanējumā. Harmonija neuzbudina. Ļauns prieks nevar pastāvēt tur, kur gars top cildens. Ne jau nejaušības pēc senatnē episkus novēlējumus dziedāja - ne vien mehāniskas iegaumēšanas labad, bet ar! lai iedvesmotu. Mēs arī nepagurstam ritmā un harmonijā.
   Muzikalitāte jāattīsta no pirmajām dienām.

   43. Urusvati visās savās dzīvēs allaž ir tiekusies uz augstienēm. "Kalnu putns," mēdza teikt ārsti. Tā nebija neveselība, kas viņai lika meklēt brīnišķīgos Kalnus, tā bija iekšēja vajadzība. Šajos lidojumos izpaužas neparasta uzticība Brālībai. Katrs kalns viņai lika atcerēties arī Mūsu augstienes. Visi varoņdarbi liecina par ceļu pie Mums.
   Pats kalnu gaiss ir ne vien svētīgs dažām sirdīm, bet tas liek arī atcerēties augstumus virs desmittūkstoš pēdām - tā saplūst gan garīgās, gan miesīgās vajadzības. Tādā augstumā uguns un gaisa stihijas attīra izplatījumu ne vien fiziski, bet arī iekšēji. Zinīgas sirdis tiecas augšup, jo zināšanas tām vēsta par dziedinošo sfēru. Turklāt ikviens, kas iemīlējis Brālību, no jebkuras vietas tieksies pie Mums.
   Mēs arī tiecamies uz sfērām, kur jau esam pabijuši. Mēs sadalām Savu garu daudzās daļās. Mēs raidām Savas bultas ar vēstnešu un vietnieku starpniecību. Mēdz būt tādi vietnieki, kuriem uzticam vadību pat tālajās pasaulēs. Tādu aizstāšanu ir grūti izskaidrot ar šīszemes vārdiem. Cilvēks nespēj ietvert visas gara īpašības. Arī uz Zemes nav sveša apsēstība, bet parasti sliktā nozīmē. Zina par dubultniekiem, bet uztver tos tāpat kā apsēstību, lāău vēsture zina cilvēkus, kuri visas savas pastāvēšanas laikā ir nesaraujami saistīti. Iedomāsimies, ka šīs īpašības turpinās Bezrobežībā, un tad daudz kas taps iespējams.
   Neaizmirsīsim, cik daudzveidīgi ir dzīves apstākļi Smalkajā Pasaulē un tālajās pasaulēs. No zemes dzīves viedokļa dzīvību uz dažām planētām ir grūti nosaukt par dzīvību, taău iedīgļos jau mīt doma, un tādu pamatu Mēs saucam par dzīvību. Pirmo stādījumu vidū jau paceļas Vadītāja gaišie stabi. Viņš var būt Brālis, Mūsu Vietnieks. Kad Mēs pārejam uz nākamo steru, Vietnieks var arī turpmāk būt priekšgājējs. Tā gan tālajās pasaules, gan uz Zemes ir Mušu vēstneši, priekšgājēji un vietnieki. Pastāv vesels savstarpējo attiecību tīkls, un uz Zemes mītošie-fidzdarbinieki jūt, ka tālajās pasaulēs strādā viņu Brāļi!
   Brālība ir svēts vārds! Lai tas dzīvo, gan redzot, gan domājot par kalnu Augstienēm. Mēs godinām Hierarhiju Bezrobežī-bas izplatījumā.
   Lai visi ceļinieki uz Zemes ielāgo, ka Mēs viņus gaidām visos Mūsu Ceļos.

   44. Urusvati nes sevī ugunīgumu. Kas gan veido šo vērtīgo īpašību? Zināms ugunīgums ir katrā cilvēkā, taău mēdz būt īpaši ugunīgi cilvēki, kuri viegli sazinās ar tālajām pasaulēm. Cilvēki parasti ar ugunīgumu saprot dusmu uzplūdumus, ātru sakaitināmību, iekarsīgumu. Taău tās ir tikai zemes dzīves īpašības. Šādās izpausmēs īsts ugunīgums nav jāmeklē. To var pamanīt vienīgi saskarsmē ar Neredzamo Pasauli un piedaloties Mūsu uzdevumu veikšanā.
   Turklāt nedrīkst saistīt ugunīgumu ar medijismu. Tieši otrādi - ugunīguma gadījumā ir sausas gļotādas un ektoplazma neizdalās. Ļoti savrupa ir ugunīguma īpatnība. Ugunīgie cilvēki nejūt bailes un nebīstas no Smalkās Pasaules izpausmēm.
   Cilvēki parasti baidās no katras parādības, un tāpēc viņi ir atrauti no Smalkās Pasaules, taău bez šādas dabiskas saiknes nav iespējama ari dzīves pārveide. Ar visiem līdzekļiem Mēs steidzam iedvest cilvēkiem bezbailību. Mēs cenšamies paăukstēt viņiem par baiļošanās kaitīgumu un par šausmu bezjēdzību. Bet cilvēki kopš seniem laikiem ir raduši bīties no tā sauktās nāves. Viņus iebiedēja ar elli un tajā pašā laikā neko neteica par pilnīgošanos. Nevar prasīt no cilvēka drosmi, ja viņš nezina, kālab atrodas uz Zemes un kurp dosies pēc atbrīvošanās. Mēs uzdodam Mūsu līdzdarbiniekiem pēc iespējas vairāk stāstīt cilvēkiem par lielo mūžības un dzīves nepārtrauktību.
   Mēs labprātīgi esam palikuši tuvu Zemei. Mēs apzināti esam pieņēmuši zemes dzīvi. Mēs varējām būt tālu, bet izvēlējāmies palikt kopā ar cietējiem. Mūsu Sardze nebūtu stabila, ja Mēs ļautos bailēm. Bet kā ārsti Mēs zinām, kādus postījumus cilvēka organismā nodara bailes. Ārstiem uz Zemes vajadzētu noteikt, kādas īpašas slimības izraisa bailes. Ja viņi padzīvotu Mušu sprieguma apstākļos, tad saprastu, cik kaitīgas ir bailes.
   Nedomājiet, ka ugunīgums uzrodas pats, tas jāattīsta daudzās dzīvēs.

   45. Urusvati ir pārvarējusi zemes ļaužu maldus par drošību un nodrošinātību. Ne viena, ne otra zemes dzīves apstākļos nepastāv, taău šāda tumša mirāža ir novedusi maldu ceļos milzum daudz cilvēku. Viņi iedomājās, ka var uzcelt tādus torņus, kuros iespējams rast pilnīgu drošību. Viņi sapņoja savākt tādus dārgumus, kas viņus nodrošinātu, aizmirsdami, ka vienīgi ārpus zemes dzīves apstākļiem iespējami tādi cietokšņi. Var nodomāt - vai tikai Mēs negrasāmies iegrūst cilvēci izmisumā? Var iedomāties, ka tikai ārpus visām briesmām cilvēks kļūst neievainojams. Tikai tad, kad atzīsim zemes dzīves dārgumu nevērtīgumu, iegūsim savā īpašumā nezūdošu bagātību. Neuzskatīsim šos novēlējumus par abstraktu morāli. Tikai tad, ja paraugās no zinātniskā viedokļa, var pārliecināties, ka zemes dzīves pareizs novērtējums dos cilvēcei sirdsapziņas brīvību un pavērs ceļu uz pilnīgošanos.
   Nedomājiet, ka pēc miljoniem gadu ilgas pastāvēšanas cilvēce ir atzinusi Esības pamatu - nepavisam ne! Varbūt tieši tagad, kad plaukti vai lūst no grāmatām, savtīgums un šķitums īpaši paņem cilvēci savā varā. Mums rūp tas, lai cilvēki izprastu zemes dzīves apstākļu iluzoriskumu.
   Neviens no Skolotājiem cilvēcei nav novēlējis kļūt patīgai un savtīgai. Ne jau Gaisma ir dzemdinājusi šīs odzes. Pastāv melnās brālības, kas izplata mācības, kuras sludina tādas apkaunojošas lietas kā postīšanu, pagrimumu un šķelšanu.
   Ir jāpadomā par to, kādu Kauju Mēs pastāvīgi izcīnām pret tumsas spēkiem. Cilvēki neapjauš, ka viņus no visām pusēm ielenc pieredzējuši postītāji. Neviens viņiem neatgādina, ka jāpievēršas Labestības Citadelei. Mēs saņemam zinas, ka tiek gatavota sazvērestība pret celsmi. Mēs steidzamies brīdināt, taău paši zināt, cik maz Mūs uzklausa. Tātad atkal jālieto Adversa taktika.
   Mēs priecājamies par katru Patiesības izpratni.

   46. Urusvati ir aptvērusi vienmērīgas degšanas vareno speķu. Jau sen Mēs pateicam, ka mirgojošās lampas ir nederīgas. Tādu mirgošanu izraisa vai nu tas, ka eļļas ir par maz, vai nepareizs lampu stāvoklis. Pilnveidošanas gaitā pakāpeniski izveidosies vienmērīga degšana, un visi būs pateicīgi par stabilo gaismu. Tā arī cilvēku pilnveidošanās procesā pēc visiem kritumiem un pacēlumiem izveidosies varens mirdzums, un tad pieaugs palīdzība cilvēcei. Mēs apsveicam vienmērīgas degšanas pakāpi, jo tajā Mēs varam sadarboties.
   Nav iedomājams, ka Mūsu Mītnē varētu valdīt disonanses. Pat pūlis ir stiprs, ja saliedējas varenā konsonansē. Tā sadarbības gaitā jādisciplinē domas. Daudz pārpratumu rodas, raidot domas. Pat tie cilvēki, kuri pieļauj, ka domu jaunrade ir iespējama, brīnās, ka nav tūlītēju seku. Viņi aizmirst, ka varēja iestāties neredzamas sekas negaidītās vietās. Viņi neņem vērā, ka domu enerģija darbojas pa labāko kanālu. Tādas negaidītas sekas rodas pastāvīgi. To iemesls ir nedisciplinēta domāšana. Cilvēki uzskata, ka nosūtījuši vienu domu, bet īstenībā ir izraisījuši simtiem visnegaidītāko sūtījumu, un ari to saņemšana ir negaidīta. Daudz kaitīga nodara domāšanas blusas, kas lēkā un kož pilnīgi neparedzētiem cilvēkiem. Maz vērības tiek veltīts domu izplatīšanās kanāliem.
   Pie Mums par vissvarīgāko uzskata tīru domāšanu. Tā ir iespējama, pastāvot vienmērīgai degšanai. Domu sūtīšanai nepieciešama prasme pilnīgi koncentrēties. Ir īpaši aparāti, kas palīdz domāšanu koncentrēt. Tie noder sūtījumiem lielos attālumos. Nebrīnieties, ka šādi aparāti radīti, apvienojot dažādus sakausējumus. Sakausēšanu jau senos laikos uzskatīja par īpašu zinātni, un to dēvēja par metālu kori.

   47. Urusvati sargā samērojamību. Šī īpašība nosaka arī Hierarhijas cienīšanu un cilvēku pazīšanu. Mēs sargājam samērojamību. Sens sakāmvārds teic: "Ziloņa nasta ēzeli nospiedīs." Ir daudz piemēru tam, ka patība kavēja izprast samērojamību. Taău bez salīdzinājuma taisnīgums nav iespējams. Ne reizi vien Mēs esam skumuši, redzot, kā iesācēji domātāji augstprātības dēļ sarauj sazināšanās pavedienu. Taău ikvienam ir jāatceras, ka arī izcili darbinieki ir mācījušies izzināt un samērot.
   Katram Skolotājam savās iepriekšējās dzīvēs ir nācies izšķirties - doties uz tālajam pasaulēm vai palikt kopa ar daudzcietušo Zemi. Lai pieņemtu lēmumu, bija nepieciešama liela samērošanas prasme, un viņi visi apliecināja savu izvēli - ciest kopā ar nelaimīgajiem. Mēs atļaujamies vienīgi tādus lidojumus, kas saistīti ar izzināšanu. Tikai retos gadījumos atvēlam ilgāku laiku uzturēties uz citām planētām. Taău arī šāda uzturēšanās nav atraušanās, gluži otrādi - tā ir kā audums, kas satur kopā pavedienus. Nesagraujama ir Brālība, kuras pamatā ir samērīgums un uzticība.
   Cilvēki var Mūs atdarināt, jo ikviens var īstenot dzīvē Brālības Principus. Vienīgi tumšie noliedzēji apgalvo, ka Brālība uz Zemes nav iespējama. Grāmatās lasāt par planētu Celtniekiem, par tautu Vadītājiem. Katram ir jāpriecājas, ka viņam šeit, uz Zemes, ir Skolotāji un ceļš pie viņiem nav liegts. Ikvienam ir jārod sev iedvesmas avots, apzinoties, ka viņš var kontaktēties ar Vadītāju.
   Atkal atcerēsimies samērojamību. Bez tās var radīt viskroplīgāko priekšstatu par Brālību un Skolotāja un skolnieka savstarpējām attiecībām. Cilvēki parasti negrib, ka viņus sauc par skolniekiem, bet Mēs paliekam pie šā godpilnā nosaukuma. Katram Skolotājam ir jābūt arī skolniekam, un tā ir cildena samērība.
   Jūs pilnīgi pamatoti pārņem sašutums, kad par Skolotāju izsakās nepiedienīgiem vārdiem. Tas nozīmē, ka arī domāšana ir tālu no samērojamības. Nebrīnieties, ka Mēs allaž atkārtojam šo vārdu, taău cilvēki bieži sagroza šo jēdzienu. Nostiprināsim samērojamību kā vienu no Mūsu Iekšējās Dzīves pamatiem.

   48. Urusvati ir pastāvīgā saskarsmē ar Mums. Nav viegli uzņemt spriego enerģiju strāvas, paliekot fiziskajā ķermenī un zemes dzīvē. Mēs uzskatām to par īpašu sasniegumu. Jāprot pielāgoties smalko enerģiju īpatnībām. Sapņos cilvēki var pārliecināties, ka vissaturīgākajām vīzijām nav vajadzīgs laiks. Mirklī tiek uztvertas vissarežģītākās darbības un garas sarunas. Šādas smalkākās uztveres īpatnības ir raksturīgas, arī kontaktējoties ar Mums.
   Cilvēks saprot sarežģītus sūtījumus, pat nezinādams, kādā valodā tie raidīti. Doma sasniedz attiecīgos centrus un izteic sarunas būtību. Tā sazinās ari smalkajā ķermenī. Taău pie šādas uztveres ir jāpierod. To nevar izprast bez apziņas paplašināšanas. Daudzi jautājumi jāizprot bez laicīgajiem ierobežojumiem. Cilvēki bieži vien pamana tikai vienu aspektu un padara to par negrozāmu likumu.
   Cilvēka centri ir izprasti visai nosacīti. To nosaukumi gadu tūkstošu gaitā dažādās valodās ir mainījušies. Vieni sauc "kausu" par debesu asi, taău tā būtība tādēļ vien nemainās. Citi runā par Pasaules Mātes iedarbību, bet Sākti jau savā būtībā ietver visam pamatā esošās enerģijas diženo nozīmi. Turklāt tiek aizmirsta centru kolektīvā darbība, kas allaž ir visai individuāla. Protams, tāpat individuāla ir centru transmu-tācija smalkajā un ugunīgajā ķermenī. Tie saglabā savu būtību visos ķermeņos, bet to attīstība ir atkarīga no zemes esībā pārdzīvotā.
   Varētu likties, ka diezgan labi ir izpētīti muskuļi, taău to funkcijas ir atkarīgas no cilvēka rakstura. Katrs cilvēka ķermeņa loceklis darbojas individuāli. Gaita ir atkarīga no psihiskā stāvokļa, un līdz ar to muskuļi strādā savdabīgā kombinācijā.
   Spriešanas relativitāte īpaši spilgti izpaužas atzinumos par smalkajām enerģijām. Nav iespējams noteikt lotosa ziedlapiņu skaitu. Turklāt katra ziedlapiņa no otras atšķiras. Neierobežosim pasaules uzbūves daudzveidību. Visnegaidītākā audu veidošanās un nervu sazarošanās dod organismam negaidītu bagātību. Katrs novērojums ir vērtīgs, taău būsim piesardzīgi, izdarot vispārinājumus.
   Mēs esam paguvuši daudz ko izpētīt, bet tieši izzināšana ir iemācījusi būt piesardzīgiem izteikumos. Arī ikviens neolīts steidz izbazūnēt dzirdēto, neraizēdamies par sekām. Taău līdz ar izzināšanu nāk arī prasme samērot.
   Mēs esam norūpējušies par to, kā labāk un pieejamāk dot Visuma izpratni. Vispirms jāatsakās no novecojušiem iedalījumiem.

   49. Urusvati novēroja Mūsu ārstniecības augu vācējus. Daži no viņiem zina, ka pūlas kādas svarīgas lietas labā, bet lielākā daļa vāc bez jebkādas izpratnes. Savāktos augus viņi nodod noteiktā vieta. Kāds pēc tiem atnāk un samaksa. Dažreiz tie ir ķīniešu tirgotāji, bet sārta vai indusa parādīšanās nebūt neapmulsina sīkos strādniekus.
   Nedrīkst pat īsos vārdos norādīt uz ārstniecības augu lielo nozīmi. Valodas nenovēršami izplatās, un šie augi tiek pakļauti briesmām. Nav grūti aizsargāties no ekspedīcijām, bet daudz grūtāk ir nepievērst vietējo iedzīvotāju uzmanību. Viņi glabā savā atmiņā daudzas teiksmas un ir gatavi attiecināt tās uz realitāti. Viņu iztēle ir tik attīstīta, dzirde un redze tik asa, ka viņi spēj pamanīt to, ko citi neredz. Viņiem ir saprotama dzīve kalnos, un viņi spēj atrast pēdas tur, kur citiem pat neienāktu prātā tās meklēt.
   Taău vietējie iedzīvotāji arī saprot Lieguma Vietas nozīmi - tā veidojas nožogojums. Tas ir nepieciešams, jo Mūsu aparātiem ir vajadzīga saikne ar pilsētām.
   Dažkārt dīvaini pircēji iegādājas lietas, pat nezinādami, kam tās domātas. Tādi pirkumi tiek virzīti caur Nepālu. Saku to, jo nepastāv briesmas, ka ari šos ceļus varētu atrast. Daudz pasaku apvij Mūsu Mītni.
   Nevajag domāt, ka daudzie gadsimti nav iemācījuši cilvēkiem ieklausīties Mūsu Padomos. Neaizmirsīsim, ka dažādos laikos Mēs esam bijuši Rietumu zemēs. Mums pat bija bez Mūsu Austrumu Ašramiem arī patvēruma vietas Rietumu pilsētās: Lionā, Nirnbergā, netālu no Londonas, Pēterburgas tuvumā un Itālijā. Tā bez Austrumu un Ēģiptes Ašramiem Mums bija vajadzīgi atbalsta punkti arī dažās lielajās pilsētās. Nevajag aizmirst, ka cīņā ar tumsas spēkiem bija vajadzīgi daudzi pasākumi.
   Tā var pārliecināties, ka cilvēkiem dažādos laikos ir sūtīts ne mazums uzdevumu. Homeopātija tika sūtīta, lai pasargātu cilvēkus no baismīgajām indes devām. Sens ir sapnis par pasaules valodu. Vienīgi tā palīdzētu saglabāt visu valodu tīrību. Katrs varētu prast savu valodu un pasaules valodu - tā varētu rast cilvēku savstarpējās sazināšanās labāko veidu. Cilvēki nesaprot, ka valodas kropļošana ir noziegums, jo daudzu, vārdu saknēm to skanējumā ir dziļa nozīme. Tā mēs iezīmējam ceļus.

   50. Urusvati vaicāja, ka Mušu Mītne rod sev līdzekļus. Neaizmirsīsim, ka daudzu strautu smiltis satur zeltu. Arī sudrabs un satīri kalnos nav retums. Neaizmirsīsim arī to, ka Mums zināmas daudzas apslēptas bagātības. Vai atceraties, kā uz Londonu atlidoja sterliņu mārciņa? Bieži rodas vajadzība palīdzēt cilvēkiem. Tā sasaistās Zemes un Pārzemes lietas. Tāpat pastāvīgi nākas sadarboties ar Smalko Pasauli. Jāizprot visa smalkāko slāņu daudzveidība, lai apjaustu, cik sarežģīts darbs noris Mūsu Mītnē.
   Vispirms jāsniedz palīdzība uz Zemes, bet palīdzība vajadzīga ari Smalkajā Pasaulē, īpatnēja šausmu epidēmija satricina o Smalko Pasauli. Tur notiek ne tikai kauja, bet izceļas arī īstas slimības. Cilvēki uz Zemes pārāk pieraduši baidīties no visādām sērgām. Šīs bažas viņi atnes arī uz Smalko Pasauli. Tur baiļu doma rada. Vai tiešām Zemes cilvēki nespēj aptvert, ka visus savus aizspriedumus viņi atnes sev līdzi uz Smalko Pasauli? Jau uz Zemes nav viegli atbrīvoties no visādiem pazudinošiem uzaugumiem, bet Smalkajā Pasaulē to izdarīt ir vēl grūtāk. Tur visi zemes dzīves uzkrājumi kristalizējas. Uzskatu, ka planētas stāvoklis krietni uzlabotos, ja tam, ko cilvēki atnes uz Smalko Pasauli, būtu labāka kvalitāte. Doma, vienīgi doma spēj iznīdēt daudzus mikrobus.
   Iedomāsimies, cik daudz pretdarbību jāsastop ikvienam, kas sūta noderīgas domas. Urusvati šodien izmēģināja daudzas Mūsu augsta sprieguma strāvas. Tāda strāvu maiņa parāda, cik liela atjautība nepieciešama. Katra strāva taău cīnās ar pretdarbību. Tā paši neatliekamākie risinājumi jāsargā no visai veikliem postītājiem.
   Urusvati visu nakti Mums palīdzēja un paguva arī pabūt dzimtenē.

   51. Urusvati allaž ir centusies saīsināt savas uzturēšanās laiku Smalkajā Pasaulē. Tāda tiekšanās liecina par uzticību tiešajam darbam cietēju labā. Zemes cilvēkus iedala sirsnīgos un cietsirdīgos, bet pastāv arī dalījums tādos, kuri tiecas ilgāk uzturēties Smalkajā Pasaulē, un tādos, kuri steidz pilnīgoties iemiesojoties.
   Mēs jūtam līdzi tiem, kas steidzas pilnīgoties, neskatoties uz steigas paradoksālumu Bezrobežība. Mēs apsveicam katru pilnīgošanās dziņu, jo tā sekmē Vispārības Labumu. Mēs esam sevi veltījuši Lielajai Kalpošanai un aicinām uz to visus, kuri spēj rūpēties par nezināmiem cietējiem.
   Tieši uz izpratni par nezināmajiem balstās Mūsu Citadele. Gan uz Zemes, gan Smalkajā Pasaulē ir tik daudz nezināmo, kuriem nepieciešamas rūpes. Mūsu Mītne būtu jādēvē par Lielo Kalpošanu.
   Mēs visi savulaik esam steigušies uz Zemi un izraudzījušies pašus grūtākos uzdevumus. Tādi apstākļi Mūs norūdīja un iemācīja neievērot vajāšanu. Meli vienmēr vajās patiesības apliecinātājus. Neviens nedrīkst domāt, ka tāda vajāšana lemta vienīgi izciliem cilvēkiem. Katram Patiesības paudējam jāizcieš melu uzbrukums. Tāda saskarsme ar haosu ir neizbēgama.
   Jūs ievērojāt, ka tautas atvirza Šambalas jēdzienu aizvien vairāk uz ziemeļiem. Un samojedu un kamăadalu vidū klīst teiksma par brīnišķīgu zemi tālu ziemeļos. Šādas atvirzīšanas iemesli ir dažādi. Kāds grib paturēt slepenībā Mūsu Mītnes atrašanās vietu. Kāds grib novirzīt no sevis atbildību par grūtu lietu. Kādam radušās aizdomas, ka kaimiņš iemantojis īpašu labklājību. Bet patiesībā iznāk, ka visas tautas zina par Lieguma Zemi un uzskata, ka nav cienīgas iekļaut sevi tās robežās.
   Mums ir savākta ļoti plaša literatūra par šo tematu. Nav iespējams nosaukt visus leģendāros varoņus, kas saistīti ar Mūsu Mītni. Jūs zināt par Geserhanu, par Jāni Prezbiteri. Lai nu katrs pats atrod robežšķirtni starp īstenību un tautas iztēli. Nevar taău Mūsu Mītne pastāvēt gadsimtiem ilgi, neatstājot savus izstarojumus tautas atmiņā. Jāatceras arī, ka Smalkajā Pasaulē Mūs pazīst labāk nekā uz Zemes. No turienes nāk neskaidras atmiņas. Tās padara steidzīgus tos, kuri ir izpratuši Lielās Kalpošanas nozīmi.

   52. Urusvati ir pratusi saglabāt patiesuma pilnas attiecības ar Smalko Pasauli. Paskaidrošu, kāpēc saucam tās par patiesām. Cilvēki parasti vispār noliedz Smalkās Pasaules esamību, un, tā melodami, viņi zaimo. Citi, lai gan atzīst Smalko Pasauli, izturas pret to ar aizspriedumiem. Tāda kroplīga attieksme dažkārt maz atšķiras no zaimošanas. Nav grūti saprast, cik kaitīga ir šāda attieksme kosmiskā nozīmē. Abēji maldi saindē atmosfēru un atgrūž nost to, kuram vajadzētu būt līdzdarbiniekam zemes dzīvē.
   Nevar gaidīt Smalkās Pasaules tuvošanos, ja uz Zemes to noliegs, nolādēs un no tās baidīsies. Patiesā attieksme pieņems Smalko Pasauli mierīgi, godīgi un labvēlīgi. Labvēlības magnēts darbojas visās pasaulēs. Kā gan var noliegt to, kas pastāv gluži tāpat kā mēs paši!
   Ne vien jāatzīst gara nemirstība, bet arī jāiemācās tuvoties visām Bezrobežības parādībām. Spoži var tuvoties Smalkā Pasaule, ja vien to nedzen prom. Ir divi vīrišķības veidi. Var sastapt pašus pārgalvīgākos drosminiekus pasaulīgajā izpratnē, kuri dreb, dzirdot pieminam spokus. Bet īsta vīrišķība nebaidās ne no kādiem rēgiem. Tie var parādīties visbaismīgākajā izskatā, bet pieredzējis novērotājs zina, ka tie nevar nodarīt neko ļaunu tam, kas ir drosmes pilns.
   Daudzo iemiesojumu laikā izveidojas īstā attieksme pret visām astrālajām izpausmēm. Var pajautāt: vai dažādas smalkās būtnes tuvojas Mūsu Mītnei? Protams, tās var tuvoties, taău nevar uz Mums iedarboties. Katra vieta uz Zemes ir smalko būtņu pilna. Jautājums ir vienīgi tāds: cik lielā mērā tās iejaucas zemes dzīvē?
   Skolotāja uzdevums ir vispirms paskaidrot, kā notiek pasauļu sadarbība. Nedrīkst atstāt Zemes iedzīvotājus maldīgos uzskatos, ka viņi ir izolēti. Kamēr nav par vēlu, viņiem jādara zināma pasauļu tuvākā sadarbība. Neuztiepsim to, kā būtu jāsauc dažādi Smalkās Pasaules iedzīvotāji. Dažādās mācībās Pārzemes Vēstnešiem doti svinīgi vai bailes iedvesoši vārdi.
   Mēs necīnāmies ar nosaukumiem un netērējam enerģiju daudzo Smalkās Pasaules slāņu pieminēšanai. Visa šī daudzveidība vajadzīga cilvēka iztēlei, lai tā attīstītos. Bet Mēs apsveicam patiesu attieksmi pret Smalko Pasauli. Tās atspulgi atrodami visā pasaulē. Mūsu Mītne būs tuvāka tiem, kuri ir pratuši rast pareizu attieksmi pret Smalkās Pasaules izpausmi.

   53. Urusvati dziļi apzinās tautas daiļrades nozīmi. Mēs virzām domu uz Mūsu iemīļoto kooperatīvu un tautas daiļradi. Ir laiks saprast, ka tautas daiļrade būs apgarota cildenuma apliecinājums. Mēs, būdami ļoti noslogoti, tomēr atrodam laiku iedvesmot daudzveidīgai daiļradei. Ne vien māksliniekiem, kas savu dzīvi veltījuši mākslai, bet arī visai tautai jāraida savas domas par jaunradi. Lai ikdienišķo dzīvi veido ģimenes rokas. Lai brīvos brīžus aizņem jaunrade, un lai tauta dzied. Koros ir milzīgs harmonijas spēks.
   Skolās katrā ziņā jāmāca visas mākslas. Tas nav jāuzspiež, bet katrs iesācējs jau spēj apjaust mākslas daiļumu. Būtu kļūda, ja radītu vienīgi zināma mākslinieku šķira un viņu darba augļus mehāniski pavairotu. Tāda mehanizācija tautai nepalīdzēs. Ikvienam jāmēģina nodoties jaunradei. Lai tauta iemīl jaunrades sportu. Jaunrades maratons būs nesalīdzināmi cildenāks par skrējēju maratonu.
   Jautās: kā Mēs izdaiļojam savu Mītni? Patiesi, izdaiļojam. Mēs visi kādreiz esam bijuši mākslinieki. No uzkrājumu "kausa" var izsaukt jebkuru jaunrades uzkrājumu un izteikt to dažādos mākslas veidos. Ja cilvēki iemācītos saprātīgi iepazīt savas iepriekšējās dzīves, viņi varētu gūt daudz derīga no agrāk uzkrātās pieredzes. Taău cilvēki neprot savus agrākos sasniegumus izmantot saprātīgi. Viņiem nākas mokoši apgūt tādu vienkāršu patiesību.
   Nav iespējams pastāstīt, kā var radīt ar domu. Cilvēki neaptver, ka stīgas var skanēt domu strāvu ietekmē. Viņi neticēs tam, ka domu spiediena rezultātā sausas krāsas var izkārtoties harmoniskos tēlos. Tomēr cilvēki zina, kādus rakstus smiltīs veido ritms. Viņi priecājas par sala rakstiem. Viņi nebrīnās, kad stīgas sāk skanēt tālu ritmu iespaidā. Bet doma rada visspēcīgākos ritmus, un tādās vibrācijas ir iespējams radīt. Neuzskatiet Mūs par magiem un burvjiem, kad dzirdat par spoguļiem, - tā pati domas koncentrācija fiksē tēlus. Tātad pirmais uzdevums ir domāšanas izkopšana.

   54. Urusvati ir attīstījusi sevī mirklīguma īpašību. Par šo īpašību ir viegli 'runāt, bet tā reti tiek likta lietā dzīvē. Ir viegli pateikt, ka doma rodas vienā mirklī, taău ir grūti šādu mirklīgumu apgūt. Notikumu virpulī Mēs dažreiz sūtām vienu vārdu, bet pēc tā jāuztver visa jēga. Lielākajai daļai tāds vārds uzzibsnīs bez kādam sekām, bet paplašināta apziņa vērīgi uztvers katru zīmi. Tādam lakonismam ir daudz iemeslu. Dažreiz virpulis ir tik saspriegts, ka katra skaņa pārsniedz iespējamību to nosūtīt. Citreiz šo radio cenšas uztvert daudzas ausis, bet nedrīkst informēt nelūgtus klausītājus. Mierīgā stundā var atrast īpaši nepieejamu vadu. Bet virpuļu kaujas laikā var izjukt vislabākās strāvas, kuru pārmērīgs spriegums var būt nāvējošs saņēmējam.
   Līdz ar mirklīguma īpašību Urusvati ir apguvusi arī īstuma kvalitāti. Mūsu balsis tiek uztvertas pēc skaņas tembra. Mums tuva persona Mūsu balsis nesajauks. Bez skanas uztveršanas pastāv arī īstuma izjūta. Tā nekad nepievils. Bērns nemaldīgi pazīst mātes un tēva soļus. Cik daudz dziļāk sirds sajūt Skolotāja sūtījumu!
   Nejēgas pieļauj, ka var būt kļūdas, ka kāds var atdarināt Skolotāja balsi. Paplašināta apziņa nevar kļūdīties, jo jūtziņa kļūdu nepieļauj. Sprieguma virpulī var parādīties drebēšana, taău tad var pārjautāt, īpaši apgrūtina tas, ka cilvēki nespēj iedomāties izplatījuma kaujas. Bet zemes dzīves apstākļos ir grūti iztēloties Bezrobežībā notiekošo kauju.
   Pat Klusuma Balsi saprot nepareizi. Tā tomēr fiksējas, pareizāk sakot, atbalsojas apziņā. Katra uztverta doma jau atbalsojas vibrāciju veidā. Dažkārt arī domas saņēmējs sāk to atkārtot. Šim procesam ir noteikts nosaukums - domas apzīmogošana. Jūs zināt, cik daudzas reizes nākas atkārtot saņemto, lai tas neizgaistu. Vismazākais ārējais satricinājums var sūtīto izgaisināt. Tas gadās pat tad, ja ir paplašināta apziņa.
   Visai pamatots ir izbrīns par to, ka Smalkās Pasaules iemītnieki nerunā par izplatījumā notiekošo Kauju. Augstākie saudzē Zemi. Zemākie par Kauju nezina. Tāpat ir arī uz Zemes: kaut gan notiek vairāki kari, ir iedzīvotāji, kuri par tiem nekā nezina vai sauc tos citos vārdos. Arī Smalkajā Pasaulē notiek jukas un tiek izdarīti postījumi, bet zemākās masas nesaprot cēloņus. Zemākajos slāņos ir vairāk iemītnieku nekā augstākajos. Turklāt līdz "Svētlaimīgo Laukiem", par kuriem jūs zināt, jukas nenonāk. Tāpēc censoņi tur nepaliek, viņi tiecas uz darbīgu kalpošanu.
   Proti, Debesis tāpat ka uz Zemes.

   55. Urusvati prot iepriecināt. Šo īpašību nosaka gribas disciplīna. Nevis mantas, bet gan pārliecības spēks audzē prieka apziņu. Nav tāda stāvokļa, kas nevarētu vērsties priekā. Nemitīgi daudzinādami prieku, Mēs to piesaucam kā lielu realitāti. Mūsu Mītne nav iedomājama bez prieka. Visspriegākās kaujas ir prieka piesātinātas, bez tā nebūtu darbības. Bet tikt skaidrībā par prieka būtību un vērtību nozīmē rast liela fizioloģiska pamata risinājumu.
   Nejēgas prieka sajūtu saista ar veselīgu gremošanu vai ar panākumiem dzīvē. Taău prieks stāv pāri veselībai un panākumiem. Tas var būt arī slimības laikā vai dzirdot zaimus. Tādas jūtas attīstās ne tikai daudzajās dzīvju nomaiņās, bet arī gudri uzturoties Smalkajā Pasaulē.
   Cilvēki apkrauj sevi ar lietām, kas nav vajadzīgas ne uz Zemes, ne Smalkajā Pasaulē. Katra nevajadzīga lieta jau būs smaga nasta. Bet neciešama būs ari jebkura nesaprātīga jaunrade Smalkajā Pasaulē. Tur var sastrādāt tik daudz nejēdzību, ka tās nāks līdzi arī visās turpmākajās dzīvēs. Nevar dzimt prieks tur, kur velkas līdzi daudzas netīras astes. Prieks būs par nākotni, bet tas nevar dzīvot pagājībā.
   Jāsaprot, ka gribam izskaidrot prieku kā kaut ko radošu un apgarotu. Prieks ir drošs magnēts. Mēs gribam, lai cilvēki saprastu, kas ir viņu panaceja. Priekā viņi var risināt labāko, augstāko Sarunu. Priekā viņi atradīs nelokāmus līdzdarbiniekus. Viņiem radīsies vēlēšanās, lai Pasaulei būtu labi priekā.
   Mēs varam apliecināt, ka grūtsirdība Mūsu Mītnes slieksni nepārkāps, jo tur mīt prieks. Lai cilvēki atceras, ka nekas viņiem nevar atņemt prieku. Pat aparāts darbojas labāk, kad Mēs to lietojam priekpilni. Absolūti visu iespējams izlabot, uzlabot, un nekas nespēs aizšķērsot pilnīgošanās ceļu.
   Mums tie ir svētki, kad redzam, ka Mūsu līdzdarbinieki ir iepazinuši Prieka vairogu.

   56. Urusvati izprot ārstu piesardzības nozīmi. Mēs vienmēr visā realitātē paliekam ārsti. Mūsu attieksmei pret cilvēkiem jābūt ārstniecisku nolūku vadītai. Mēs pastāvīgi tiekamies ar slimniekiem, un Mums pirmām kārtām ir jārūpējas par līdzsvaru. Cilvēki Mūs visvairāk meklē tad, kad nelaime viņiem jau uzbrukusi. Mums nākas veikt pasākumus ne vien apziņas apskaidrošanai, bet arī slimo dziedināšanai.
   Cilvēki nesaprot, ka Mums ir jāapietas ar viņiem kā ar bīstami slimiem. Kad Mēs jums ieteicam būt piesardzīgiem, tas nebūt nenozīmē, ka Mēs jūs uzskatām par nevērīgiem. Gluži otrādi - Mēs tikai vēršam uzmanību uz to, ka kāds ir nepieredzētā saspriegumā un nepieciešama īpaša piesardzība. Ja jutīsities kā ārsts, tad vislabāk tuvosities mērķim.
   īpaši tagad cilvēki ir saspringti un vajadzīga gudra iedarbība. Bieži vien detaļās nāksies piekrist viņiem, lai pasargātu pašu galveno. Nāksies uzmundrināt, lai paglābtu no bailēm. Tā audzinātājam dzīvē ir jāapgūst gudra ārsta metode. Dažkārt nepārprotamu saslimšanu -var apturēt pat ar uzmundrinošu vārdu. Nepētīsim, kur un kad slimība sākusies. Ārsts nevis nosoda, bet gan raugās, kā labāk pārtraukt sairuma procesu. Jebkura slimība ir sairuma izpausme. Tā ari cilvēku maldīšanās reizēs jālieto dziedinoši sastāvi.
   Nesen dzirdējāt par apsēstību; gadījums ir gandrīz bezcerīgs, jo slimniece cīņā ir pagurusi un nonākusi apsēdēja varā. Ar personisko magnētu var apturēt baiļu attīstīšanos, bet rakstveidā iedarboties vairs nav iespējams. Arī apkārtējie cilvēki veicina slimības pastiprināšanos. Parasti tādi apsēstie vispirms jānogādā citā vietā, jāmaina vide. Cilvēki neizprot, cik lielā mērā dažu slimību attīstīšanos veicina vide. Ir jāiejūtas ārsta stāvoklī. Mūsu Iekšējā Dzīve ir ārstnieciskas darbības pilna.

   57. Urusvati līdz ar Mums teiks: protiet būt labestīgi. Vienā vārdā ir ietverts vesels pasaules uzskats. Nevar nosaukt nevienu līdzīgu jēdzienu, kas būtu tik ļoti sagrozīts. No bezdarbīgas svētulības līdz spilgtai cietsirdībai - viss atrod sev vietu zem labestības maskas. Patiesi, ir jāprot būt labam tā, lai tas skartu ne tikai sevi, bet dotu labumu arī citiem.
   Mēs sūtām domu par labo, par darbu un darbošanos. Labais nav iespējams bez darbošanās. Nebūs labā tur, kur nav darba. Nebūs labā, ja nav pretdarbības ļaunumam. Nebūs labā, ja neuzņemsimies atbildību saskatīt ļaunumu. Saskatīsim trūdēšanu un nekavēsimies ienest Gaismu. Skaists ir teiciens, ka tad, kad ienes Gaismu, tumsa izklīst. Bet Gaisma ir jāienes, un tā jau ir pašaizliedzīga darbība. Gaisma apstaros arī baismīgos briesmoņus. Protams, tie izgaisīs, tomēr būs mirkli, kad tie parādīsies vispretīgākajā veidolā. Tādus mirkļus nākas piedzīvot katram Gaismas nesējam. Viņš nedrīkst palēnināt savus soļus, un viņam drosmīgi jāskatās briesmoņiem tieši virsū. Bailes nebūs pilnīgi pārvarētas, ja Gaismas nesējs novērsīs acis cerībā, ka Gaisma izklīdinās briesmoņus. Ne tikai Gaisma, bet ari visam pamatā esošā enerģija dos tumsai iznicinošu triecienu.
   Jau dzirdējāt, ka bultu raidīsim pēdējā mirkli. Tas ir jāsaprot un jāzina, kur ir pēdējā robeža. Par visiem lēmumiem jāuzņemas atbildība. Cilvēki visiem spēkiem cenšas no tās izvairīties, tāpēc uz šādiem karotājiem nevar paļauties. Mēs pārbaudām katru līdzdarbinieku, bet maz ir to, kas ar prieku uzņemas tādu uzdevumu; parasti izvairās un mēģina paslēpties, kad pienāk pārbaudes stunda. Lai parāda, kurš ir labsirdīgs un kurš - ļauns. Lai parāda, kurš ir gatavs darbībai un kurš priekšroku dod dīkam nokrēslim, - no tā nav tālu līdz tumsai.
   Mūsu Mītne ir pati miermīlīgākā, taău gatava kaujai par labo. Mums ir ziņas par to, kad tumšie nodevēji uzsāks jaunus uzbrukumus. Bet katrai atvairīšanai jāizvēlas labākais bridis. Atkal nonākam pie karaliskajiem likumiem. Katra darbība ir atkarīga no kaut kā bijuša, un sekas noritēs daudzu blakus apstākļu vidū. Tie ir jāatzīst un attiecīgi jārīkojas. Runāju par to, jo daudzi iedomājas, ka Mēs varam neievērot Kannas likumu.
   Ir vajadzīgi daudzi apstākli, lai pastiprinātu vai pavājinātu sekas. Būsim modrā sardzē, lai labais neciestu.

   58. Urusvati uzstājas pret jebkurām mocībām. Un dara to ne jau vāju nervu dēļ - viņu vada iedzimta apziņa, ka mocības nedrīkst pieļaut cilvēka cieņas vārdā.
   Daudz ir veidu, kā var mocīt cilvēkus un dzīvniekus. Jāatceras, ka mocītāju kanna ir visai smaga. Ar likumu noteiktas mocības nevar attaisnot pieļautās netaisnības. Ir jāapskaidro mežonīgā apziņa, lai divkājainie saprastu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Pieredzējis ārsts vispirms apjautājas par slimnieka pašsajūtu. Tāda pieeja ir svarīgāka par visam zālēm. Bet kāda pašsajūta var būt uz Zemes, kur neviens nav pasargāts no dažādām mocībām!
   Pašsajūta var izšķirt vissarežģītākos valsts jautājumus. Personas neaizskaramība ir jāaizsargā. Bet vai cilvēka cieņa tiek aizsargāta? Nemierināsim sevi ar tiesu objektivitāti - to samīda kājām visrupjākā patvaļa. Ir viegli runāt par sadismu, bet briesmīgi ir redzēt, ka tāds neiedomājams neprāts turpinās. Atliek domāt, ka tā arī netiks saprasts, kāda nozīme ir tai cilvēka pamatīpašībai, par kuru Mēs runājam, jo tik daudz ir gan sīku, gan briesmīgu mocītāju visā pasaulē. Apzināta tuvāko spīdzināšana ne ar ko neatšķiras no vismežonīgāko laiku netikumiem. Atcerēsimies pūļus Romas cirkos, bet vai tagadējie pūļi var lepoties ar cieņpilnu uzvedību? Vai tad tērpu nomaiņa ir ietekmējusi apziņu? Mums nākas atgādināt, kāds ir stāvoklis, lai cilvēki zinātu, ar ko Mums jācīnās Mūsu Mītnē.
   Pastāv dzīvnieku aizsardzības biedrības, bet cilvēka aizsardzības biedrību nav. Lai neiedrošinās izlikties par žēlsirdīgiem tie, kas ir cietsirdīgi. Cietsirdību ir grūti izskaust. Mēs daudz nopūlamies, raidot visspēcīgākās domas, taău tās ne visai bieži iekļūst akmenscietajās sirdīs.
   Var sajust saullēkta spēku un uzkrāt saules Prānu, bet ir vajadzīga neizmērojama pacietība, lai cīnītos ar mocītkāri. Mūsu priekšā pastāvīgi ir pašu izsmalcinātāko mocību piemēri, it kā cilvēki būtu sazvērējušies padarīt smagāku planētas karmu. Zemiskas mocības vērojamas ne vien kara un juku laikos - to netrūkst ari skolā un ģimenē. Ir jāsaprot, cik daudz moku un vaidu sasniedz Mūsu Mītni! Visiem ir jāpalīdz.

   59. Urusvati jūtziņas ceļā atskārš pārcilvēciskas darbības. Aplūkosim cilvēka darbības veidus. Var būt brīvās gribas diktētās darbības, karmiskās darbības un apsēstības ietekmētas darbības. Taău var būt arī īpašs darbību veids, kas šajā iedalījumā neiekļaujas. Mēs tās dēvējam par pārcilvēciskām darbībām, īpaši izraudzīti cilvēki pilda Mūsu uzdevumus. Viņi liek lietā savu vislabāko prasmi, un tomēr šīs darbības nav brīvās gribas diktētas un vēl jo vairāk - apsēstības ietekmētas. Tās nevar nosaukt ari par karmiskām, jo, šīs darbības veicot, var tikt izsmelta jau esoša vai veidota jauna karma. Visu salīdzinot, var secināt, ka tādas darbības ir īpaša, augstāku Spēku sūtīta izpausme. Senos laikos šādas darbības dēvēja par svētām, jo juta, ka tajās ir kaut kas Zemei pāri stāvošs.
   Šādas darbības atšķirt no pārējām spēj jūtziņa. Ir grūti tās sašķirot pēc cilvēku likumiem, bet paplašināta apzina spēj apjaust to klātieni. Naidīgie spēki, īpaši tie, kas sasnieguši augstākās pakāpes, sevišķi ienīst tādu uzdevumu pildītājus. Tumšie nespēj izzināt viņu uzdevumus, nespēj noteikt to lielumu un tāpēc jo vairāk niknojas.
   Var minēt daudz piemēru no vēstures par personām, kas pildījušas Mūsu uzdevumus. Tie ir ļoti daudzveidīgi. Dažreiz tiek uzticēts veikt tikai vienu darbību, bet gadās arī tā, ka uzdevums tiek dots visam mūžam. Pie Mums ir pieņemts galvot par izraudzītajiem uzdevumu veicējiem. Katrs vienkopas dalībnieks iesaka labi novērotu personu un ņem to savā aizgādībā. Mēs veicam ilgstošas pārbaudes - pat vairāku iemiesojumu garumā, jo jābūt pārliecinātiem, ka uzdevums tiks veikts atbilstoši tā būtībai. Mēs nekavējamies pie sīkumiem, jo vietējie apstākļi var ienest zināmas pārmaiņas. Tāpat Mēs neuzstājam, lai ļoti precīzi tiktu ievēroti termiņi, jo Mums ir vajadzīga izpausmes būtība. Kur ir veiksme un kur - neveiksme, to tikai Mēs varam noteikt. Daudz sarežģījumu rada spriedelēšana par cēloņiem un sekām. Mēs tik bieži virzām cilvēku uzmanību uz nākamību, lai novērstu nelaikā izdarītus secinājumus.
   Var jautāt, kāpēc Mēs agrāk neizvirzījām pārcilvēciskās darbības jēdzienu. Bet par tādiem uzdevumiem nedrīkst plaši runāt, citādi ļoti daudzi cilvēki sāks aizbildināt savas patvarīgās darbības ar kaut kādiem uzdevumiem. Daudzi vispār nesapratīs darbību iedalījumu ăetros veidos, bet, ja jūtziņa nepateiks priekšā šīs robežas, tās nespēs konstatēt arī nekāds prāts.
   Kādam patika lasīt "Maizes kumosiņa vēsturi", bet citiem tas likās visai garlaicīgs stāsts. Tā arī pārdomas par cilvēku darbībām daudziem šķitīs garlaikojošas. Bet paturēsim prātā galvojumus, kas saistīti ar pārcilvēciskām darbībām. Lai cilvēki Mums palīdz viņiem palīdzēt.

   60. Urusvati var apliecināt, cik tukša dzīve bez kontaktēšanas ar Mums ir tam, kas saskāries ar Brālību. Bieži ir nepieciešams just atbalstu un salīdzināt lēmumu ar Pamatiem, kas ir pārbaudīti jau ilgā pieredzē. Pati Mācība atdzīvojas, kad tā ir saistīta ar mūžam dzīvo Avotu. Auksts un drūms ir gājiens vienatnē gar ienaidnieku nometnēm. Protams, arī Smalkā Pasaule kliedē vientulību, taău neizsakāmi uzmundrina apziņa, ka pastāv Mūsu Mītne. Nevis tur, Bezrobežībā, bet šeit ir Balsts. Pat tie, kuri nezina, kur īsti atrodas Mītne, var vērsties tās virzienā. Šis virziens dos virzību domāšanai.
   Ja mākslinieks kaut aptuveni attēlotu Mūsu Mītni, arī tāds attēls kādam noderētu par teratimu. Bet labākais terarims ir cilvēka sirdī. No sirds uz sirdi attīstās varens magnēts. Tāda pievilksme ir spēcīga pat tīri fiziski. Pievilksme Mūsu Sirdij var tik loti pastiprināties, ka to nevar apturēt. To dēvēja par Ugunīgajiem Ratiem. Šādas ugunīgas sajūtas prasa lielu harmoniju, citādi tās pārvēršas haotiskā virpulī.
   Kas iepazinis Mūs, tas ir drošs, ka netiks atstumts. Viņa domas ir zināmas, un liels ir atvieglojums, kad tās nav jāslēpj. Viņš zina, ka ikviena labestīga doma stiprina saikni ar Mums. Mūs sasniedz pat tāds labestīgs sūtījums, kas nav ietērpts vārdos, sūtījums, kas izpaužas vienīgi dziļās sirds trīsās. Pieredzes trūkuma dēļ var gadīties, ka pie Mums vēršas arī tad, kad tas nav nepieciešams, taău harmonija un uzticība nodrošina patiesu sadarbību. Mēs priecājamies, kad tiek sasniegta īstas sadarbības pakāpe, tad jau ir saprotama pat sīkākā zīme. Augstu tiek vērtēts gudrības pilns lakonisms, un var teikt: "Mūsu prieks ir jūsu prieks."
   Kamēr cilvēki nav atteikušies no maģijas, buršanas un pestelošanas, viņi nav Mūsējie. Mītnei ir vajadzīga vienīgi sirds. Ja tā ir cietēja sirds, tad drīz kļūs par uzticīgu sirdi. Labai sirdij uz Zemes ir jācieš. Zivs nedzīvo bez ūdens, ērglis nepriecājas nebrīvē. Gribam, lai Mūsu draugi atzīst vienkāršību, jo dzīves sarežģītība ir jau pārvērtusies kaitīgumā. Nākas noklusēt dažus atklājumus. Mums ir sagatavotas daudzas formulas, bet vēl ir par agru iedvesmot ar tām zinātniekus. Labam mērķim domātais pārāk bieži tiek izmantots ļaunos nolūkos.
   Lai Mūs iepazinušie cilvēki mēģina izdzēst šo zināšanu. Pat paši zemiskākie atkritēji iegūs nedziedināmu brūci. Nerunāsim par sekām, jo kāds to varētu uzskatīt par draudiem. Ikviens audējs ir sarūgtināts, kad pārtrūkst pavediens, un priecājas par stipru vērpumu. Tas pats sakāms arī par cilvēka garu.

   61. Urusvati neizvairās un nebaidās būt kopā ar Mums Kaujas laikā. Daudzi nobīstas jau tad, kad dzird tikai pieminam Kauju. Citus mulsina tas, ka Kauja ir tik ilgstoša. Vēl citus pilnīgi savā varā pārņem šausmas, kad viņi uzzina, ka Kauja ir bezgalīga. Cilvēkiem gribas, lai bezrobežigumā būtu galī-gums.
   Var pasmaidīt, redzot to cilvēku šausmas, kuri sevi uzskata par lietpratējiem okultismā. Viegli ir rakstīt traktātus un nobālēt, dzirdot runājam par cīņu. Itin tālu no darbības ir daudzi, kas tik cienīgi un uzpūtīgi runā par savu informētību. Kā lai liek viņiem iemīlēt kauju par Labo? Nav tādu vārdu, kas spētu pārvērst gļēvuli par drosminieku. Vienīgi briesmas var likt viņam darboties. Tieši bailulim ir jāsastopas ar briesmām. Cilvēki bieži lūdz pasargāt viņus no briesmām, bet viņu izaugsmei tieši briesmas ir nepieciešamas.
   Arī Kaujas bezgalīgums var samulsināt dažus aprobežotus cilvēkus. Nav iespējams ar nesagatavotiem cilvēkiem runāt par kaujas bezrobežīgumu. Lai viņi labāk paliek pie tās uzvaras izpratnes, ko paši spēj aptvert. Protams, pastāvot tādai uzvaras izpratnei, viņiem pastāvīgi rēgosies ari sakāve. Cīnoties Bezrobežībā, Mēs nezinām, kas ir sakāve.
   Nenovērtēsim par zemu tumšos hierot'antus - tie nav sīki pretinieki. Viņu līdzekļi ir izsmalcināti, un viņi zina par Bezro-bežību. Taău Mēs zinām arī kaut ko tādu, kas stāv pāri viņu zināšanām. Viņi saprot, ka šis "kaut kas" viņiem ir nepieejams. Liels ir viņu niknums par tādu ierobežojumu, taău tāds ir likums. Pārsteidzoši ir vērot, ar kādiem zemiskiem līdzekļiem viņi piesaista cilvēkus! Tas nozīmē, ka jābalstās nevis uz pārejošām laicīgajām, bet gan uz mūžīgajām vērtībām.
   Mums var vaicāt: vai Kaujā Mūsu spēki izsīkst? Tā izvirzīt jautājumu būtu nepareizi. Labāk vaicāt par sprieguma pakāpi - tā ir augsta. Ja jau Māsa Urusvati dzirdēja, kā krīt Mušu sviedru lāses, tad var iedomāties, cik saspriegtas ir visas enerģijas. Ja elektriskās strāvas virpulī mati ir sacēlušies stāvus, tad var iedomāties, kāds ir Mūsu sasprindzinājums! Mēs neslēpjam, ka Kaujā mēdz būt visaugstākā sprieguma mirkli. Ja kādam ir bail, lai viņš netuvojas Kaujai par Labo. Ja kāds baidās no cilvēku tiesas, lai viņš ir nedomā par tikumību. Ja kāds dreb par savu šīszemes dzīvību, lai viņš iet satrūdēt tumsā. Ir vērojams, ka bailub's drīzāk iet bojā nekā drosminieks. Var pārliecināties, ka tas, kas no nāves baidās, to sev tuvina. Tā visās izpausmēs redzams, ka ir derīgi attīstīt Labā apziņu. Neapstāsimies pie baiļu epidēmijām, jo tad, kad runājam par Brālību, bailēm nav vietas.

   62. Urusvati, būdama smalkajā ķermenī, parasti parādās violetā hellēņu tērpā. Palūkosim, kāds tam cēlonis. Apģērba krāsa parasti atbilst auras krāsai, bet pats tērps tiek ņemts no tuvākā laikmeta. Tā visā Smalkajā Pasaulē tērpa veidojuma glītums katrā ziņā ir skaidri fiksēts. Arī Domu Pasaulē parasti uzvelkam savus agrākos tērpus. Cilvēkiem, kuri nav saglabājuši atmiņas par pagātni, Smalkajā Pasaulē bieži vien rodas grūtības. Viņi atceras tikai dažādu laikmetu apģērba atsevišķas detaļas, tāpēc iznāk haotisks sajaukums. Viņi jūt nepieciešamību nekavējoties radīt sev apģērbu, bet nedisciplinētā iztēle piedāvā tikai kaut kādus tērpu fragmentus. Redzēdami visapkārt dažādus apģērbus, jaunatnācēji sāk domās steidzīgi klimst apkārt, un katrs domas piesitiens viņiem rada negaidītu priekšmetu.
   Tas pats notiek, kad sāk domās radīt konstrukcijas, un galu galā nākas iznīcināt veselus bezveidīgus sablīvējumus. Ne velti ieteicam dzīvē sasprindzināt domu un izprast harmonijas izjūtu. Pilnīgi katrs garīgais uzkrājums noderēs Smalkajā Pasaulē. Mums patīk vienkāršas drānas, kas netraucē darbā. Būtu labi, ja dzīvē ikviens izraudzītos sev visērtāko apģērbu - tas viņam noderēs arī Smalkajā Pasaulē. Ir ļoti bēdīgi, ja arī tur uzvelk nepiemērotas drānas, kādas valkātas, dzīvojot uz Zemes. Protams, vadītājs izskaidro, cik tās nejēdzīgas un neērtas, bet daži ir tik truli, ka pat nesaprot padomu jēgu. Turklāt šie iemītnieki grib sazināties tikai ar vārdiem un nespēj uztvert domās raidītu ziņu.
   Smalkas Pasaules zemākajos slāņos ir daudz bezjēdzību. No tām ir jāattīra Zeme. Runājot par Dailes spēku, domāju ne vien par Zemi, bet arī par Smalko Pasauli. Mēs dzīvojam pa pusei Smalkajā Pasaulē. Daudzi mūsu tuvinieki dzīvo smalkajā ķermenī. Var iedomāties, cik daudzveidīga ir Mūsu Mītnes Iekšējā Dzīve, kurā zemes dzīves ārējais veidols saskaras ar Pārzemes Pasaulēm - spilgti ir uguns un staru uzliesmojumi!

   63. Urusvati prot atzīt visa esošā vērtību. Katra parādība jau ir domas darba sekas. Pat tad, ja tā ieslīgst involūcijā, tajā tomēr kaut kur ir aizķērušies augstākās enerģijas dzirkstele. Cilvēki parasti mēdz atmest visu kopumu, ja kaut viena dala neatbilst viņu prātam. Tā rīkojas ne visai gudrs vai nepieredzējis saimnieks, bet izzināšanas procesā viņš iemācīsies novērtēt katru radošu spēku pat tad, ja tas būs ietērpts visnelādzīgākajā apvalkā. Pat džini var celt svētnīcas. Džini neizprot celtnes sūtību, taău spēks, kas viņos mīt, padara viņus par lieliskiem mūrniekiem.
   Ikvienā leģendā ir kāds patiesības graudiņš. Cilvēki stāsta par pazemēs dzīvojošo Agarta tautu. Tādas tautas nav. Taău leģendas izcelsme ir saistīta ar Mūsu Mītni. Pazemes ejas gan nav tik plašas, kā teikts leģendā, tomēr pazemes eju Mums ir diezgan daudz. Citās teiksmās ir stāstīts par Belovodji un Debesu Jeruzalemi - abas teiksmas attiecas uz Mūsu Mītni. Nebūtu prātīgi noraidoši izturēties pret visām teiksmām, neiedziļinoties to jēgā. Katrā no tām ir kāds ļoti precīzs, bieži vien tīšuprāt apslēpts norādījums. Dažkārt Mēs paši aizplīvurojam leģendas jēgu, lai vietējie iedzīvotāji, kuru zināšanas ir visai lielas, nevarētu daudz ko atklāt. Dažreiz nākas arī bargi aizliegt noteiktu robežu šķērsošanu. Visām situācijām jādod pareizs novērtējums. Neprecizēsim katru stāvokli, jo līdzdarbiniekiem jāsaprot, cik ļoti viss ir piesātināts ar pašiem steidzamākajiem risinājumiem. Lai padomā, cik daudz ziņu saplūst Mūsu Mītnē! Attiecībā uz katru nekavējoties jāpieņem lēmums. Turklāt Mēs nedrīkstam izbiedēt uz Zemes mītošos dalībniekus un visam jāatrod nepieciešamā enerģijas dzirkstele. Neaizmirsīsim, ka daudziem vērtīgiem atbalstītājiem ir vajadzīgi daudzkārtēji atgādinājumi, jo Viņi nepieņem norādījumu tūlīt pēc pirmoreiz dota padoma. Tas ļoti attīsta pacietību. Ātra daba taău liecina vienīgi par vāju gribu. Neskaidrai domāšanai nepieciešama atkārtošana, bet notikumi negaida.
   Mēs ievērojam vislielāko saudzību, lai darbinieki netiktu lieki pakļauti briesmām. Bet var iedomāties, cik dažkārt grūti ir pasargāt cilvēku. Viņš pats sevi nostāda draudīgā stāvoklī un dusmojas uz Vadošo Roku. Tik piesātināta ir Mūsu atmosfēra. Vienīgi Smalkās Pasaules līdzdarbība ļauj Mums paplašināt iespējamību loku.

   64. Urusvati ar cieņu izturas pret termiņiem. Nebrīnieties, ka atkal atgriežamies pie jautājuma par termiņiem. Mūsu Iekšējā Dzīvē tas ir ļoti svarīgi. Varētu cilvēkiem pavēstīt daudzus termiņus, bet lielākā daļa nespēs tos lietderīgi pieņemt, īpaši traucēs patība, kas liks cilvēkam visus paziņojumus attiecināt tikai uz sevi. Varētu norādīt liela notikuma dienu, bet cilvēks pamodīsies savā parastajā gultā un saniknots jautās: kur tad ir tas īpašais notikums? Cilvēki parasti nepieļauj, ka notikumi varētu risināties ārpus viņu sfēras. Dusmas un neizpratne ir tikai traucējoši momenti, un Mums tādas drumslas nav vajadzīgas, jo to novākšana paņem enerģiju. Kaut jel cilvēki saudzētu enerģiju, kas kalpo viņu labā!
   Tāpat kaitīga ir skaudība, kas cilvēku pārņem, dzirdot, ka kāds ir izvirzījies. Var uzzināt, ka kāds ir sasniedzis Mūsu Mītni, pateicoties tam, ka izdarījis pakalpojumu Mūsu Brālim. Katrs nodomās, ka arī viņš varētu izdarīt šādu pakalpojumu, tikai aizmirst, ka šis pakalpojums bija pēdējā pērlīte veselā pašaizliedzības pērļu virtenē. Tāpat tikai ar piespiešanos cilvēki pieļauj, ka ārēji it kā gluži parasts cilvēks varētu sirdī nest daudzus uzkrājumus. Daudzās dzīvēs spoži mirdz Kalpošanas ugunis, un kurš gan var spriest par sirds attīstību?
   Cilvēkiem vispār nepatīk, ka viņiem līdzās atrodas kaut kas neparasts. Tā tiek noraidīts daudz kas tāds, kas varētu būt noderīgs Mūsu darbā.
   Arī Mums bija jāienāk dzīvē visparastākajos veidolos. Bija pat jāpieņem nosacīti tituli, lai vieglāk iekļūtu pašā noslēgtākajā un maldos visdziļāk iestigušajā vidē.
   Pie Mums pastāvīgi rūpējas, lai katra iedarbība notiktu noliktajā laika. Ja Mušu pretinieki izraisa pasaule jukas vai pat ievelk to karā, tad Mums jādara viss, lai sekas nāktu par labu tautu augšupejai. Tāpēc Mūs dēvē par Pasaules Valdību. Cilvēkiem ir bail no tādiem nosaukumiem, bet paši labprāt lūdzas Augstāko Saprātu un gatavi pieņemt Tā Roku. Ja jau varam iedomāties Augstāko Saprātu un dzīvo ticību Tam, tad kāpēc gan nevar iedomāties Pasaules Valdību? Tādējādi tiktu parādīta cieņa arī Augstākās Hierarhijas Jēdzienam.
   Termiņi ir noteikti, un cilvēkiem tie būtu jāpieņem ar lielu uzmanību.

   65. Urusvati daudzkārt ir uzņēmusies svešas sāpes. Tāda īpašība kļūst par Kalpošanas dalu. Sākumā tas ir visai grūti, bet pamazām šāda ietvertspēja un pašaizliedzība kļūst par tādu kā otro dabu. Ārstiem būtu jāizpēta ne tikai spēja pārvietot jutīgumu, bet arī spēja pārņemt slimības ar visiem to simptomiem. Turklāt simptomi var būt ļoti sarežģīti. Slimību taău vienlaikus var padziļināt dažādi avoti. Tāpat sāpju uzņemšana var padziļināties arī paša sliecības dēļ. Sākumā sāpju pārņemšana aprobežojas ar tuvinieku loku, bet pēc tam tāda pašaizliedzība var aptvert daudzus lielā attālumā.
   Nebrīnīsimies, ka Mūsu plašie sakari izraisa arī dažādas sāpes, taău cilvēks pierod pie jebkura stāvokļa. Ieteicot piesardzību, Mēs domājam ari par sāpju izplatīšanās iespēju. Starp citu, cilvēkam normālā stāvoklī sāpes nav vajadzīgas. Tādu nedabisku stāvokli rada nepareizs dzīvesveids.
   Dažreiz cilvēki jālūdz, lai viņi neapgrūtina Mūsu darbu ar tādiem sūtījumiem. Nenoslogojiet Mūsu darbiniekus, uzkraujot viņiem ne tikai fiziskās, bet arī garīgās sāpes. Daudzi cilvēki skali sauc pēc palīdzības, kad viņus piemeklē slimība, lai gan paši sev sagādājuši šos sarežģījumus. Jālūdz, lai ārsti pamatīgi izpēta slimību cēloņus, tad tās varēs apturēt jau sākumstadijā. Daudzas slimības ir lipīgas ne vien fiziski, bet arī garīgi. Var redzēt, ka pēdējā sērga mēdz piemeklēt biežāk nekā pirmā, un līdz ar to sāpes nākas pārņemt arvien vairāk.
   Var lasīt par to, ka izcilām personībām nācies pārciest īpašas sāpes, - tās ir ne vien svētās sāpes, bet arī citu cilvēku ciešanu pārņemšana uz sevi. Par Mūsu Mītni var teikt, ka slimības to nepiemeklē, taău ciešanu netrūkst. Rūpējoties par cilvēci, tas ir neizbēgami.

   66. Urusvati ir pilnīgi pareizi ievērojusi, ka lielākā dala no tiem, kuri tiecas nokļūt pie Mums, atsalst, tiklīdz uzzina par Mūsu darbiem. Bet Mēs nevienu arī nesaucam. Uzticīgs līdzgaitnieks var būt tikai tas, kas līdz Lielajai Kalpošanai nonācis, karmas vadīts. Nevienu nevar piespiest iemīlēt darbu. Jebkura varmācība šajā jomā vienīgi atbaidīs. To, kas klauvē, vajag uzklausīt, bet savākt tirgus slaistus - tā nebūtu gudra rīcība. Ikvienam ir bijusi iespēja novērot, ka draugi tuvojas pa īpašiem ceļiem. Nav nozīmes ne radniecībai, ne rasu atšķirībām.
   īpaši jāsaprot tas, ka Mēs netiecamies pēc daudzuma, ari Mūsu pašu ir maz. Bet tāda cieša sadarbība ir sevišķa un vērtīga. Sadarbība var notikt ne tikai ar Zemes cilvēkiem, tajā var iesaistīt arī Smalko Pasauli. Dažu iedarbību īstenošanai tādi dalībnieki var būt ļoti noderīgi. Viņiem nav nekā kopīga ar tām sēnalām, kas parādās spiritiskos seansos un izsūc dalībnieku spēkus. Ar tādām sēnalām neko derīgu uzbūvēt nav iespējams. Protams, dažreiz klātesošo harmoniska saskaņa dod iespēju atnākt arī attīstītiem gariem, tomēr šāda harmonija ir ļoti reta parādība un, lai tā veidotos, visiem ir ļoti jāsarod. Mūsu sadarbībai ar Smalkās Pasaules augstākajām sfērām ir cits uzdevums. Mums ir noderīgs Flammarions un būs noderīgs Markoni, jo viņi spēj saprātīgi izmantot Smalkās Pasaules spēkus, turklāt, dzīvodami uz Zemes, viņi prata strādāt un izprata Kalpošanu. Augstāko sfēru iemītnieki spēj viegli materializēties, tāpat kā labākie Zemes iedzīvotāji var bez grūtībām apmeklēt Smalko Pasauli.
   Urusvati atkal dzirdēja par Māsas Oriolas bēdām. Patiesi, nevar nepārņemt šausmas, kad pagrimums uz Zemes sasniedz nepieredzētus apmērus. Tādus Kalijugas beigu procesus nevar atcelt ar pavēli. Tie ir jāizdzīvo, un gružiem, ko sacēluši to viesuļi, jānonāk pārstrādē. Nav viegli, kad jāpadara nekaitīgs tāds atkritumu daudzums. Lai graudi nošķiras no pelavām! Mēs apstiprinām, ka katram graudam tiek veltītas lielas rūpes. Jugas beigu posmā parasti parādās loti daudz nederīgu elementu. Visniknākais Armagedons ir ka attīrīšana no sārņiem, bet Zemes Saimnieks domā citādi - viņš šos atkritumus augstu vērtē un cer tos pavairot. Mēdz būt tādi saimnieki, kam nepatīk turēt tīru savu māju, un tādus uzkrājumus bieži vien aprij uguns.
   Tātad tas, kam bail no darba, lai aizmirst par Mūsu esamību.

   67. Urusvati skaidri zina, ka Mūsu draugus nevar noteikt pēc zemes dzīves kritērijiem. Nevar pielāgot tai izpratnei, kāda pastāv uz Zemes, Mūsu līdzdarbinieku izplatību. Viņi var atrasties visdažādākajās, pat pretējās nometnēs. Var parādīties kauju laikā abās cīnītāju pusēs. Nav iespējams izskaidrot Zemes cilvēka apziņai šādu pretrunu cēloņus, taău ne jau pēc zemes dzīves likumiem darbojas Mūsu Mītne. Paplašināta apziņa spēj apjēgt, ka ir saiknes, kas stāv pāri mūsu laicīgās dzīves likumiem. Vai tad ir tik grūti iedomāties, ka Mūsu draugi var atrasties dažādās pasaules malās un katrs savā veidā darīt visu, lai apturētu cilvēku neprātu? Viņi var cits citu nepazīt un tomēr strādāt viena un tā paša vispārības labuma vārdā.
   Daudzkārt Mūsu draugi ir lūguši dot viņiem kopīgu zīmi, pēc kuras viņi varētu cits citu pazīt. Taău tādi mēģinājumi vienmēr beigušies nelādzīgi. Vispirms jau tie nāca par labu dažādiem nodevējiem. Tad Mēs atmetām domu par ārējām pazīmēm un tikai vissaliedētākajām grupām atļaujam lietot Mūsu Mītnes zīmi. Tātad nav iespējams kaut vienā ziņā pieņemt zemes dzīves apstākļus. Sirds spēj nojaust ārpus zemes dzīves ierobežojumiem. Doma par Mums var kvēlot sirds dzīlēs.
   Mūsu līdzdarbinieks nedēvēs sevi par izredzēto un nelielīsies ar savu izņēmuma stāvokli. Mūsu kritēriji ir augstāki par visām pakāpēm, kādas pastāv uz Zemes. Pat tad, kad Mūsu draugi ir spiesti pieņemt uz Zemes pastāvošās atšķirības, viņi zina, kāda ir to vērtība.
   Reiz Mūsu Brālis ieņēma valstsvīra posteni un bija aplicis visas goda zīmes, bet viņa draugs pasmaidīja un teica: "Smagas gan ir zemes dzīves zīmes." Uz to Mūsu Brālis atbildēja: "Atslēgu glabātajam atslēgas arī nav vieglas." Tādai jābūt attieksmei pret atšķirības zīmēm zemes dzīvē.
   Vai tiešām Mēs neprotam ieņemt vadošos posteņus pasaulē? Vienīgi kā īpašu upuri Mēs dažreiz pieļaujam šādu soli. Ir plaši jāizprot ārpuszemes iespējamības. Mēs ļoti bēdājamies, ja kādu Brāli vai Māsu nākas palaist zemes dzīves ceļos. Kas tādu upuri sapratīs? Kas centīsies saudzīgi izturēties pret neparasto parādību? Vai tas nebūs krusta nešanas ceļš? Cilvēkiem ir doti lieliski simboli, bet reti kāds cenšas izprast to nozīmi.

   68. Urusvati sajūt pat tālas zemestrīces un atmosfēras spiedienu. Nejēgas sacīs: kam vajadzīgi tādi sāpīgi uztvērumi, ja tie nespēj novērst zemestrīci? Šādas piezīmes līdzinās daudzām pret zinību vērstām nostādnēm, kurās izteiktas šaubas par dažiem zinātnes atklājumiem. Kurš var. apgalvot, ka planētas vibrāciju pētnieks nav noderīgs zinātnei? Diemžēl smalkos organismus nepēta, un tādējādi zūd iespēja izdarīt zinātniskus novērojumus. Pēc simt gadiem cilvēki mēdz nožēlot garām palaistās parādības, bet to priekšā viņi aizsedzas ar šaubām. Taău smalkās sajūtas ir saistītas ar apziņas paplašināšanu un ar zinātni par vibrācijām. Abas šīs lietas ir ļoti nozīmīgas, un tās ir dzīves pārkārtojumu pamatā.
   Tāpat var riovērot daudzas īpatnības arī attiecībās ar Mums. Dažreiz Mūsu atbilde pienāk acumirklī, tik ātri, ka pat jautājums nav vēl līdz galam izskanējis. Taău gadās, ka atbilde kavējas ilgu laiku. To var izskaidrot ar atmosfēras stāvokli vai Mūsu aizņemtību. Iespējami daudzi apstākļi, un tie ir jānovēro. Neaizmirsīsim arī, ka dažkārt atbildes kavējas tāpēc, ka gribam pasargāt zināšanas no liekiem klausītājiem. Tas ir svarīgs apstāklis, jo domu sūtījumu var pārtvert. Tāpēc Mēs ieteicam būt piesardzīgiem gan vārdos, gan domās. Var izveidot veselu zinātnes nozari, kas nodarbotos ar vārda un domas enerģijas izplatīšanās izpēti. Atkarībā no tādiem cilvēku produ-cējumiem nostiprinās arī ietekme uz augiem un citiem planētas apstākļiem. Pie Mums tiek izdarīti eksperimenti ar vibrācijām, un Mūsu Brālis V. ir tiem ļoti nodevies. Daudziem zinātniekiem jābūt viņam pateicīgiem par palīdzību.
   Mēs priecājamies, kad tādas sēklas dod labu zelmeni.

   69. Urusvati zina par Mušu tuviniekiem, kas aizgājuši tālajās pasaulēs. Nejēgas šādu aiziešanu var iztulkot visai ļaunprātīgi, un nav daudz to, kas spēs izprast šo aizlidošanu kā īpašas misijas pildīšanu. Nav viegli iedomāties, ka starp pasaulēm var pastāvēt domu saikne. Cilvēkiem nav viegli atraisīties no Zemes blīves un aptvert, ka viss galvenais ir nevis uz Zemes, bet tur, kur ir tā sauktais tukšums. Ir jākļūst pilnīgi citādiem, lai saprastu, ka Zemes skaistums šķiet jauks tikai tāpēc, ka cilvēki nepazīst Pārzemes daili. Uz Zemes daudz ko saprot nepareizi. Cilvēki ir gatavi iedomāties, ka starp pasaulēm pastāv tāds pats naids kā uz Zemes.
   Cilvēki nespēj aptvert to, ka Brālības Vadītājs var aiziet uz visai attālu Pasauli. Tāpat nesapratīs' arī to, kāpēc daži viņu uzticīgi un izglītoti darbinieki var pamest savus Brāļus. Tikai uz Zemes iedibinātie ierobežojumi neļauj paplašināt Vienkopu, iesaistot tajā vairākas pasaules. Nav viegli iedomāties arī to, ka, būdami jaunos ķermeņos, dažādā vidē, cilvēki var saglabāt skaidras zemes dzīves apziņas graudus. Bet visam pamatā esošā enerģija visur ir vienota. Tāda saikne ir stiprāka par visām esošajām vielām.
   Cilvēki neizprot ne vien tālās pasaules, bet aplam saprot arī daudz ko uz Zemes. Tā, piemēram, jūs zināt, ka Panăens Rimpoăe izdod pases uz Šambalu. Varētu likties, ka tādai tradīcijai nav jēgas, taău pase tiek izdota nevis uz Šambalu, bet gan par Šambalu. No senseniem laikiem ir pastāvējis tāds kā Šambalas atgādinājums cilvēkiem, kuri bija spējīgi domāt šajā virzienā. Vēlāk jēga tika sagrozīta, un iznāca kaut kādas nejēdzīgas pases. Pilnīgi tāpat daudzi gluži pamatoti nesaprot, kādēļ tumsonīgos lamas var uzskatīt par Mūsu Brālības sargātajiem. Taău tie ir izcili lamas, un Šambalu tie vienmēr ir sargājuši kā svētu Dārgumu.

   70. Urusvati ir pilnīgi pamatoti sašutusi par meliem, ko raksta par Mums. Patiesi, ja apkopotu vienā grāmatā visus izdomājumus par Mums, iznāktu vēl nepieredzēts melu krājums. Simboliski izteicieni, kas izveidojušies gadsimtu gaitā, pārvērtušies par neticamiem izdomājumiem par kaut kādiem dārgumiem, uz kuriem svinīgi sēž Šambalas Valdoņi. Izskaistināto Tibetas stāstījumu vidu grūti saskatīt, ka radušies briesmīgie pārspīlējumi, taău tie izskaidrojami ar ļaužu vēlēšanos izskaistināt Pasaules Centra vietu. Šambalas karotāji ir neuzvarami, un viņu ir bezgala daudz. Vadītājs uzveic visu ļaunumu un nodibina Labestības Valstību - tā domā Austrumi, un to sirdij ir tuva teiksma par Gaismas uzvaru. Izskaistinājumi Gaismas cildināšanā ir piedodami, taău Rietumi domā citādi. Tie vēlas visu atmaskot, noņemt visus apsegus, lai nonāktu līdz bezjēdzīgam noniecinājumam.
   Ievērojiet, kā Rietumos runā par Balto Brālību: Brālības locekļi sēž restorānā, gudro, kā satricināt ekonomikas pamatus, piemelo, kļūdās, maldina, neprot izraudzīties cilvēkus, ievelk jukās un karos, prāto par sazvērestībām un gāž dinastijas, pastāvīgi iejaucas ģimeņu mierīgajā dzīvē un rada zaudējumus baznīcai, neprot glabāt senatnes ticējumus, - vārdu sakot, var uzskaitīt visus nepiedodamos noziegumus, un viss tumšais tiek piedēvēts Mums. Turklāt neaizmirsīsim, ka visas šīs apsūdzības izsaka cilvēki, kas par Balto Brālību runā augstās frāzēs.
   Gadās dzirdēt, ka Brālis R. dzīvojot Karpatos, bet tas būtu tikpat pareizi, ja teiktu, ka Es dzīvoju Londonā. Nav šaubu, ka Brālis R. ir bijis Karpatos, tāpat kā Es esmu bijis Londonā, bet nevar taău maldināt cilvēkus, piedēvējot tādas pastāvīgas dzīvesvietas. Tāpat nav tiesa tas, ka Brālis H. dzīvojot Vācijā, kaut arī daži gribētu ierobežot viņa dzīvesvietu ar Nirnbergu. Var minēt daudzus piemērus tam, ka cilvēki patvaļīgi izrīkojas ar Mums, turklāt sevi viņi dēvē labākajā gadījumā par uzticību ieguvušajiem, bet sliktākajā - par Mahā Kohaniem.
   Nekompetenti cilvēki pieblīvē grāmatas ar ziņām par to, kā sadalīta Mūsu ietekme, bet Mūsu Pavēles interpretē kā personiskas vēlmes. Var iedomāties, cik ļoti šādi izdomājumi sarežģī Mūsu dzīvi. Lai Mūs pilnīgi diskreditētu, tiek drukāti kaut kādi portreti un rīkotas sanāksmes, kurās visnodevīgākās personas nekautrējas ăukstēt svešiem cilvēkiem par neticamām vīzijām.
   Protams, pastāv īpašas savienības, kuru darbībai ir graujošs raksturs. Mēs par tām nerunājam, to izcelsme ir pilnīgi skaidra. Mēs gribam vērst uzmanību uz to cilvēku uzvedību, kuri nemitīgi runā par Balto Brālību un reizē to nopulgo.

   71. Urusvati ievēro, kā mainās strāvas, kad notiek sarunas ar Mums. Jāpaskaidro, ka šī parādība notiek ne jau Mūsu iedarbības rezultātā, to izraisa izplatījuma strāvas, kas, nonākot kontaktā ar Mūsu strāvām, sāk svārstīties. Tas jāņem vērā, citādi var piedēvēt Mūsu strāvām tādas īpašības, kādu tām nav. Skolotājs allaž rūpējas, lai sazināšanās ar Mums nebūtu apgrūtinoša.
   Jaukto strāvu parādīšanās ir atkarīga no klātesošo cilvēku noskaņojuma. Vispār ir jānovēro ikviens noskaņojums. Paši dalībnieki bieži vien neapzinās, kādā stāvoklī viņi ir. Mums ir nācies novērot cilvēkus, kuri pilnīgi neviltoti noliedz'savu pašsajūtu. Daudzu iemeslu dēļ cilvēki neprot koncentrēties un novērtēt savas izjūtas. Viņi ir tik lielā ārējās Maijas ietekmē, ka pašiem šķiet: viņi apliecina nepatiesību un - gluži otrādi - var apmelot paši sevi.
   Mūsu Mītne visupirms padziļina apziņu, lai to pilnīgi atbrīvotu no Maijas ietekmes. Tāda atzina nenāk viegli, toties tā atbrīvo no maldīgām sajūtām. Darbaspējas pieaug, kad izgaist šaubu nasta, kas izaugusi jauktu strāvu ietekmē. Strāvu laušana ikreiz izraisa tādu kā elektrisko izlādēšanos. Tikai izsmalcināta apziņa atšķir šādu izlādēšanos no slimīgas jušanās. Cik daudzreiz var novērot gan pēkšņu temperatūras celšanos un drebuļus, gan asas sāpes un muskuļu saraušanos. Tā var iedarboties lauzto strāvu lādiņi, un tiem, kam šī parādība nav sveša, ir skaidrs, ka tas nebūt neliecina par kādas slimības sākšanos.

   72. Urusvati zina Mūsu apsvērumus attiecībā uz gribas koncentrēšanu. Katram no Mums ir pietiekami disciplinēta griba, bet ir tādas parādības, kas prasa kopīgu koncentrēšanos. Tad Mēs visiem, kas Mums ir tuvi, ieteicam būt mierīgiem. Mēs zinām, ka šādu padomu ir grūti ievērot, taău dažreiz tāds mierīgums ir īpaši nepieciešams. Ikreiz, kad tuvu būtņu auras ir nemierīgas, mazāka kļūst kopējās koncentrēšanās intensitāte.
   Iebildīs: kā var palikt mierīgs tad, kad konvulsijās dreb visa pasaule? Tieši tad, kad pasaule nonākusi īpašā sprieguma stāvokli, ir vajadzīgs neparasts miers. Tad problēmu risināšanai vairs netiek izmantoti parastie līdzekļi. Tad no uzkrājumu dzīlēm jāizsauc liela visam pamatā esošā enerģija. Jāizsauc visa nesalaužamība, kas ir mierīguma pamats. Bet zemes dzīvē ir raksturīga liela nepacietība, tā ir kā bultas, kas ietriecas pašā centrā. Sāksit ņemt nost šīs bultas un novērsīsit uzmanību no galvenā. Izšķirošā laikā pats galvenais ir pievienoties Mūsu centieniem koncentrēties.
   Dažreiz Mēs sakām: tiecieties pie Mums visiem spēkiem. Nejēgām šāds aicinājums liksies muļķīgs, bet zinīgie sapratīs, cik neatliekami tas jāpilda. Nav viegli koncentrēties uz vienu priekšmetu. Šo spēju cilvēki pūlas sevī veidot daudzus gadus, un tomēr visspriegākajā stundā sīka mušiņa var izjaukt tiekšanos. Mēs visi kādreiz esam veikuši šādus vingrinājumus. Panākumus tajos nosaka nevis īpašas spējas, bet gan tas, cik saspriegta ir vēlēšanās. Ikviens var mēģināt tiekties uz savu Skolotāju, taău jātiecas tā, ka aizmirstas viss apkārtējais. Tiek aizmirsts tā, ka vairs nezina, diena ir vai nakts, silti vai auksti, aizritējis īss vai garš laiks, - tas viss ir cilvēka spēkos. Un šāda tiekšanās Mums ir ļoti noderīga, jo rada izplatījumā strāvas, kas traucas kopā ar Mūsu strāvām. Iedomājieties: ja vairākās zemēs vienlaikus sūtīs tādas domas, tās radīs varenus lādiņus.
   Mēs cilvēkiem sakām: nelūdziet. Mēs zinām, kas jums vajadzīgs, jo cilvēki neprot koncentrēties uz pašu galveno un ar šādiem lūgumiem tikai traucē. Mēs izdarīsim visu iespējamo, bet cilvēki var Mums sūtīt savu labo gribu. Mēs nesūdzamies par cilvēkiem, kuri neprot izraudzīties savas vēlmes, bet vienīgi dodam padomu, kā viegli izkļūt no zemes dzīves labirinta, - tā ir sirsnīga tiekšanās uz Mums. Šī tiekšanās var būt vārdos neietērpta. Zīmi lai dod sirds. Mēs visi esam tam gājuši cauri un varam teikt: jo vairāk to ir, jo labāk. Šādi centieni padara asinis biezas - tāda kvalitāte var būt svētīga, ja tās pamatā ir iekšējs miers. Ja šāds miers nav rasts, tas jāveido ar gribas palīdzību.
   Ikviens cilvēks var atzīties, ka notikumi viņa dzīvē nav risinājušies tā, kā viņš bija iecerējis. Bieži var atrast Augstākās Iedarbības pēdas. Šādas iedarbības apvienošana ar pašdarbī-gumu būs harmonijas panākšana.
   Cilvēks pajautās, vai jūs vienmēr esat kopā ar mums. Tas var būt vienmēr, tikai vēlieties to. Daudzas Mūsu Iekšējās Dzīves iezīmes darām jums zināmas. Visus šķēršļus Mēs paši esam uzveikusi un, laizdamies miegā, dažkārt nezinājām, vai no rīta uzcelsimies. Katrs no Mums ir mācījies stingri iet pa Skolotāja norādīto ceļu.
   Visgrūtākajās dienās Skolotājs saka: "Uzskatiet, ka esat laimīgāki par daudziem citiem. Būsim pateicīgi."

   73. Urusvati prot saskatīt Maijas plīvurus. Ja runājam par plīvuriem, tas nozīmē, ka ir kaut kas apslēpts. Apslēpta ir visam pamatā esošā enerģija. Gudrs ir tas, kas dažādos veidojumos prot saskatīt, kur mīt mūžīgais, nesatricināmais pamats. Bez šādas izzināšanas viss būs Maija, ne uz ko nedibināta mirāža. Nav iespējams dzīvot tikai starp rēgiem. Pats mūžīgās dzīves pamats prasa, lai tiktu apjēgts, kas ir tas drošais, pie kā var meklēt atbalstu noguris ceļinieks. Cilvēks neizbēgami nonāks pie mūžīgā pamata meklējumiem. Doma par nesatricināmību var iedvesmot cilvēku uz darbību. Tāda tiekšanās darboties ir veselības pazīme.
   Mums var jautāt, kādos apstākļos ir vieglāk palīdzēt cilvēkiem. Protams, darbībā. Palīdzības lūdzējiem Mēs varam pateikt: "Strādājiet; kad esat tādā stāvoklī, Mums ir vieglāk jums palīdzēt." Pat ne visai sekmīga darbība ir labāka par bezdarbību. Mēs varam jūsu izpaustajai enerģijai pievienot Mūsu enerģiju. Nevajag brīnīties, ka viendabīga viela labāk savienojas ar tādu pašu vielu. Tad, kad gribam likt lietā Mūsu enerģiju, Mēs meklējam, kur to labāk izlietot. Mēs sūtām enerģiju nevis cilvēka pamodināšanai, bet gan jau saspriegta spēka pastiprināšanai. Ja aizmigušu cilvēku pēkšņi pamodina, viņa rīcība var būt pavisam nesaprātīga. Nevajag negaidīti iztraucēt gulētājus, bet, ja cilvēks ir apzinātā nomodā. Mēs varam viņam palīdzēt.
   Tā arī tagad jums vaicās: ko darīt? Atbildiet: darbojieties, tad nāks ari Mūsu palīdzība. Tā Mēs un Mūsu Brāļi lūdzam - darbojieties. Ir vajadzīga attīstība, vajadzīga visam pamatā esošas enerģijas izsmalcinašana, citādi Maijas plīvuri cieši aizklās visas pieejas.
   Mēs dodam daudz padomu attiecībā uz darbību. Kad rakstīsit draugiem, ieteiciet darboties. Tagad dabas spēki ir saspriegti. Bēgošo var nogāzt no kājām, bet tas, kas turēsies pretī, gūs jaunu spēku. Mēs palīdzam drosmīgajiem, un pie Mums Mītnē visi darbojas. Jauns saspriegums nevis nogurdinās, bet gan sniegs atjaunotni.

   74. Urusvati ir patiesi sarūgtināta par pagātnes paliekām, kas joprojām saglabājušās. Viena lieta ir mūžam dzīvā gudrība, bet pavisam kas cits - nonēsātas skrandas, kas apgrūtina kustības. Visās dzīves jomās var saskatīt kaitīgas pagātnes paliekas. Tās paslēpjas gan zem purpura apmetņa, gan zem togas, gan zem dažādiem citiem ietērpiem. Tās ir tiktāl zaudējušas saikni ar sākotnējo jēgu, ka nav iespējams pat iedomāties, kā šīs nejēdzīgās konvencionalitātes kādreiz varēja izteikt cildenus simbolus. Visdīvainākajām ceremonijām sirmā senatnē bija īpaša nozīme, kas parasti ir pilnīgi zudusi.
   Valstu vadītāji kādreiz bija arī augstākie garīgās dzīves noteicēji. Pēc tam viņi kļuva par viscildenāko biedrību vadītājiem. Ar laiku šī misija atkrita, bet valstu vadītāji palika vienīgi par mazsvarīgu un kaitīgu iestādījumu kalpotājiem. Šādus piemērus var atrast daudzās jomās. Taău īpaši bēdīgi ir tas, ka palikuši daži ceremoniju fragmenti, kas saglabājuši savu iekšējo nozīmi. Bet, nonākuši neizglītotu cilvēku rokās, tie var nest vienīgi ļaunumu. Tāpēc Mēs rūpējamies par šādu fragmentu attīrīšanu vai izņemšanu no apgrozības, jo tie vienīgi aptumšo apziņu.
   Par Mums runā, ka Mēs esot ceremoniju pretinieki. Tas nav tiesa - dažas ceremonijas var izraisīt augstas vibrācijas un attīrīt jūtas. Mēs esam daudz stāstījuši par ritmu, un neviens no Mums nesāks nosodīt uz harmoniju vedošos ritmus. Jūs nupat dzirdējāt labu dziedāšanu - tā spēj atvērt brīnišķīgus vārtus. Tāpēc loti uzmanīgi raugieties, kur ir nejēdzīgas pagātnes paliekas un kur - dailes pakāpe.
   Skolotāja uzdevums ir atgādināt, ka ritms var iedarboties uz visu nervu sistēmu. Tāpēc ļoti bīstami ir senu ceremoniju fragmenti, kas saglabājušies līdz mušu dienam un vienīgi mulsina apziņu. Vārdi, ko lieto dažādos dievkalpojumos, kādreiz tika izmantoti tumšo garu izsaukšanai. Tagad tos izrunā bez kādas sajēgas, turklāt nepareizi skandējot. Bet tādiem skaņas pārstatījumiem var būt pavisam cita jēga, tāpēc ir jāpēta senie avoti un atbilstoši tiem jānotīra vecuma putekļi. Runājam nevis par rupju iejaukšanos, bet gan par domas attīrīšanu.
   Mēs ļoti bēdājamies, kad tiek traucētas vibrācijas un jaunra-dīšanas vietā iznāk sagraušana.

   75. Urusvati saprot, cik kaitīgs ir ļaunpieminīgums. Šāds jēdziens var rasties tikai zemes dzīves ierobežojumu vidū. Iedomājieties Mūsu dzīvi, apzinoties iepriekšējās esības, un tāds jēdziens kā ļaunpieminīgums vispār nebūs iespējams. Katrā dzīvē atradīsim ne mazums iemeslu ļaunpieminīgumam. Bet, ja no daudzām dzīvēm to visu saliktu kopā, iznāktu tāda kā gara melna aste, un ar tādu "slēpi" nekur tālu tikt nav iespējams.
   Paraugieties, cik ļoti paši sev kaitē cilvēki, ierobežojot sevi tikai ar vienu dzīvi Zemes virsū. Viņi rada sev šķēršļus dažādās jomās. Bet, kad Mēs virzām cilvēkus uz nākamību, viņi vispār nesaprot, kā lai pieņem šādu domāšanu. Viens uzskata, ka viņš uz visiem laikiem ir piesaistīts vienai vietai; otrs sev iestāstījis, ka viņam jāpaliek vienā un tajā pašā darbā; trešais ir pārliecināts, ka viņš neizturēs pārvietošanos; ceturtajam šķiet, ka viņš nomirs, tiklīdz saslims, - tā katrs izgudro sev važas, nezinādams, ka iepriekšējās dzīvēs viņš jau ir izmēģinājis visus eksistēšanas veidus. Tāda konvencionāla dzīve uz Zemes, neko nezinot par pagātni, liedz iespēju domāt par nākotni.
   Cilvēki aiziet no Zemes, nedomādami par to, ka viņiem būs šeit atkal jāatgriežas. Ja viņi kaut vai mazliet atcerētos pagātni un iemācītos domāt par nākotni, viņi sevi pasargātu no daudziem maldiem.
   Nevis bailes no Elles, bet gan vēlme pilnīgoties virzīs cilvēkus uz dzīves uzlabošanu.
   Mēs dzīvojam nākotnē, Mēs zinām pagātni, Mēs nebaidāmies no Bezrobežības un gaidām katru virzību uz priekšu. Nākamība pastāv ka dižena realitāte. Vienīgi plānas aizvērtas durvis mūs atdala no nākamības, kas jau veidojas ar katru mūsu elpas vilcienu. Vai tad, kad apziņa jau ir pārcelta nākamībā, var nodoties visa ļaunā pieminēšanai? Tādai ieniršanai pat laiku nevar atrast. Cilvēkiem ir jāzina negrozāmais likums, un cilvēka apziņai nav jāiejaucas Karmas likuma darbībā. Tā iemācīsimies lidot ne vien smalkajā ķermenī, bet arī apziņā. Sapratīsim, ka katrs mirklis jau ir pagājība, bet mums ir dota nākamība. Tā Mēs ieteicam rīkoties ikvienam, kas mīl Mūsu Mītni.

   76. Urusvati prot glabāt uzticēto. Nav viegli atrast līdzsvaru starp glabāšanu un izplatīšanu. Iesācēji tiecas izpaust visu, ko uzzinājuši, nedomādami par sekām. Daudz posta ir radījuši šādi nepārdomāti izteikumi, taău pieredze kaldina saprātīguma kritērijus. Tikai laika gaitā var atrast īstos izplatīšanas ceļus. Ceļš ir grūts, kad nākas saprast, cik daudz sarunbiedrs spēj uztvert. Mēs novērtējam to, ka panaceja tiek dota vajadzīgajā daudzumā - ne vairāk un ne mazāk. Nāk prātā gadījumi, kad pēc ilgas sarunas tika uzdots jautājums, kas parādīja, ka klausītājs neko nav sapratis. Tātad varēja būt arī ļoti kaitīgi secinājumi. Bet Mēs vairākkārt esam ieteikuši nolikt Mācības grāmatas krustcelēs, lai tās pašas atrod savu likteni. Tā Mēs norādām uz īpašiem izplatīšanas ceļiem.
   Var iet garām tādi ceļinieki, kuriem grāmata netiks dota, taău viņu sirdis tāpat ir kvēlojušas patiesības meklējumos. Bieži vien āriene traucē izdarīt pareizus secinājumus. Dažs ir pārāk grezns, cits pārāk skrandains - daudz tukšu apsvērumu aizkavē lietderīgas sastapšanās.
   Klejotāju sadhu vidū var gadīties visai nepatīkami cilvēki, bet mēdz būt arī ļoti ievērojami un zinīgi. Gudrs novērotājs nepiešķirs nozīmi nejaušai parādībai. Visās lietās jāizprot būtība. Var sastapt Mums tuvus cilvēkus un tos nepazīt. Pie Mums allaž nožēlo, ja noderīgs sūtījums paliek nepazīts. Taău brīvās gribas likums neatļauj uzstāt. Tā arī Mācības izplatīšanas celi ir īpatnēji. Senatnē mēdza teikt: "Steidzies lēnām!" - tāds saudzīgs līdzsvars tiks ieturēts, sūtot Mācības grāmatas. Var redzēt, ka gadsimtu gaita virzas Mušu dota Mācība, izplatīdamās aizvien plašāk.
   Ļaužu masām sāk atvērties acis.

   77. Urusvati zina, ka katra mehāniska parādība atklāj kādu Neredzamās Pasaules daļiņu. Jūs runājāt par filmām, kas fiksē kaut ko acīm neredzamu, bet dažkārt nefiksē fiziska ķermeņa daļas. Pēdējais ir pilnīgi iespējams. Izstarojumus dažreiz fiksē visparastākās filmas. Visam pamatā esošās enerģijas spēcīgie izstarojumi var pilnīgi vai daļēji aizklāt cilvēku. Skeptiķi, protams, var jautāt: "Kāpēc tādi fenomenāli uzņēmumi gadās samērā reti?" Iemeslu ir daudz, un visupirms tā ir atkarība no visam pamatā esošās enerģijas un, beidzot, no filmu nepietiekamas novērtēšanas. Loti daudz ir tā saukto sabojāto filmu. Neviens nepapūlas noskaidrot, kāpēc uzņēmumi nav izdevušies.
   Uzsākot fotoeksperimentus, parasti gaida tūlītējus rezultātus. Taău tūlītējas sekas var būt vienīgi izņēmuma gadījumos, kad cilvēki ir apzināti vai neapzināti sagatavojušies, - bez cēloņa nekas nenotiek.
   Pie Mums izdara daudz eksperimentu ar filmām. Var droši teikt, ka jaunākās filmas ir derīgas eksperimentiem. Izgudrotāji palīdz noskaidrot Neredzamās Pasaules izvirzītos jautājumus. Bez uzņēmumiem ar aparātu palīdzību attēlus iegūst ari, paturot filmu rokā vai to novietojot uz nakti pagalvī.
   Ar visiem līdzekļiem jācenšas iegūt faktus par Neredzamo Pasauli. Šīs patiesības noskaidrošana sekmēs evolūcijas panākumus, bet pēc tam nāks arī smalko enerģiju izpratne. Kad stāstām par daudzu parādību redzamību, cilvēki tomēr uzskata to par pasaku. Šādus cilvēkus nevar ievest Mūsu Mītnē. Viņi nobīsies līdz nāvei. Visas smalkās zīmes viņiem liksies fantastiskas un nesaprotamas.
   Mūsu aparāti līdzinās telegrāfa uztvērējiem, tikai tiem ir smalkākas vibrācijas. Pastāvot šādam spriegumam, ir vajadzīga ari Prānas piesātināšana. Mūsu ozonatoru nopūtas atgādina dzīvu būtņu elpošanu. Spoži var degt Mūsu apgaismojums - kaut kas līdzīgs neona caurulēm. Šādas mehāniskās ierīces var uzlabot, iepazīstot Neredzamo Pasauli.

   78. Urusvati redzēja melno šāviņu sprādzienus. Ko gan tas nozīme? Vai šāds skats jāuztver ka kaut kas simbolisks vai kā īstu šāviņu parādīšanās? Diemžēl jāatzīst, ka arī Smalkajā Pasaulē ir tādi iznīcinoši šāviņi. Tie izplata indīgu gāzi, kas pastiprina brūno gāzi, kura savukārt saindē planētu.
   Tumšie spēki izmanto visgraujošākos līdzekļus, lai izlauztos cauri Zemes atmosfērai un pakļautu Zemi nāves briesmām. Tie neievēro Visuma likumus un cer gūt uzvaru, izraisot jukas. Tie ir ne vien bīstami, bet arī nesaprātīgi pretinieki, jo nedomā par planētas līdzsvara saglabāšanu. Kas ir redzējis melno šāviņu baismīgos sprādzienus, tas spēj saprast, kāda pretdarbība ir nepieciešama, lai iznīcinātu bīstamās sekas.
   Urusvati zina, cik ļoti šādas kaujas atsaucas arī uz veselību. Bez indīgajiem izgarojumiem notiek tāda kā elektrības izlādēšanās, kas sadrebina visu tāpat kā zemestrīce. Simptomi ir tādi paši kā visspēcīgākajām zemestrīcēm. Daudzi cilvēki to sajūt, bet neizprot cēloņus. Stipriem cilvēkiem mēdz būt ļoti negaidītas sāpes, bet, tā kā tās ātri pāriet, viņi par tām vairs nedomā. Organisms tomēr tiek stipri iedragāts, un daudzi saslimst. Tā tumšie spēki neprātīgi izrīkojas ar cilvēci.
   Jūs varat iedomāties, cik daudz enerģijas tiek iztērēts, lai satriektu šādus tumsas centienus. Mēs teicām, ka stāvam sardzē, būdami gatavi nevis novērošanai, bet gan kaujai. Cilvēki var palīdzēt, tomēr viņi nevēlas saprast, ka ikviens var virzīt savas domas un spēkus uz vispārības labumu.
   Kas ir redzējis melnos šāviņus, kas ir dzirdējis izplatījuma vaidus, tas vairs neaizmirsīs savu pienākumu pret cilvēci.

   79. Urusvati ir saskārusies ar visbriesmīgāko parādību Zemes virsū - ar absolūtas tumsas sajūtu. Tā ir šausmīga, jo šķiet, ka skumjas nosmacēs. Kā veidojas šāda kaitīga tumsa? Varbūt tas nav nekas cits kā garīga priekšnojauta, kas gluži kā jūtziņa ieskauj organismu kaut kā gaidāma apjausmā? Patiesībā tā ir daudz bīstamāka, jo tie ir tādi kā planētas sairšanas fluīdi. Tāpēc jo saprotamākas ir Zemes iedzīvotāju vārdos neizsakāmās skumjas, kad viņi saskaras ar šo parādību. Atšķirība ir tikai tā, ka daudzi šos pieskārienus sajūt neapzināti. Pavisam maz ir to, kas redzējuši šo nāvējošo tumsu. Protams, viņi to sajūt īpaši smagi. Kad zemes dzīves apvalkā jāsaskaras ar absolūto tumsu, tad var būt ļoti sāpīgas sajutās, pat centru aizdegšanās.
   Mums šie pieskārieni nav sveši. Tie nevar neiedarboties uz psihisko enerģiju. Tāpēc jo vairāk vajadzīgs Prānas krājums, lai uzveiktu indīgās vielas uzbrukumu. Tumsas pieskaršanās atgādina pieskaršanos trūdošiem līķiem. Kad gaidāmi īpaši tumsas uzbrukumi, Mēs loti pastiprinām dzīvības spēkus. Cilvēki, kurus Mēs novērojam, saņem īpašu spēka krājumu, lai varētu pretoties tumsas uzbrukumam.
   Daudziem stāstījums par tumsu liksies tikai tādas blēņas, taău pat skeptiķi zina par nāvējošajām gāzēm, kas izplūst no zemes. Turpināsim šo domu un kā pēdējo līdzekli dabūsim absolūto tumsu. Mēs parādījām Urusvati, lai viņa kā dzīva aculieciniece varētu apstiprināt, ka, saskaroties ar šo planētas ienaidnieci, redzēja un sajuta nāves skumjas. Tāda pati sajūta ir būtnēm, kurām uzbrūk žņaudzējăūska.
   Nevajag domāt, ka tumsa skar tikai atsevišķus cilvēkus, tai ir plaša iedarbība: no slikta noskaņojuma līdz bīstamai slimībai - visur atrodamas indīgās iedarbības pēdas. Ja no augšas nāk melni šāviņi, bet no apakšas tumsa, tad var likties, ka cilvēces stāvoklis ir bezcerīgs, taău Gudrajie saka: nedomājiet par stāvokli, domājiet par kustību.

   80. Urusvati dzirdēja dabas himnas - tā dēvējam saskaņas, kas rodas, pārvarot tumsu. Tās ir gandrīz tādas pašas kā sfēru mūzika, tikai vairāk piederīgas Zemei nekā augstākiem plašumiem. Cilvēki noraida jebkuru mājienu uz augstāko harmoniju. Ja tā tomēr ieskanas, viņi drīzāk teiks, ka tā ir džinkstoņa ausīs.
   Daudzi, kas sevi uzskata par okultistiem, pilnīgi norobežojas no dabiskajiem uztvērumiem. Daudzas grāmatas viņus ieved maldos, iesakot dažādas, citiem nolūkiem kādreiz sastādītas formulas. Mēs bieži vien priekšroku dodam jauniem cilvēkiem, kuri nav pieblīvēti ar nederīgām formulām. Parasti sfēru mūziku vai dabas himnas dzird tie, kuriem ir mīlestībā saspriegta sirds. Kam ir vajadzīgas formulas par sirdi, par mīlestību, par līdzcietību, tas augstākās harmonijas nesadzirdēs.
   Nedomājiet, ka Mēs noliedzam Visuma izzinātāju grāmatas un pētījumus - nepavisam ne. Mēs tikai nožēlojam, ka šādas zināšanas neprasmīgi izmanto dzīvē. Mūsu līdzskrējēji nelīdzinās tiem, kas iesvaidīti estrādei. Kas vēlas piebiedroties Mūsu Mītnei, tas lai biežāk parunājas ar sirdi un caur to sūta Mums kaut vai vārdos neizteiktus aicinājumus. Dažreiz tos dēvē par bezdomu aicinājumiem, jo tie bez domas starpniecības rod izpausmi jūtās. Domu un jūtu robeža ir ļoti līkumaina, tomēr jūs izprotat šādas robežas, kuras ir kā viena dārgakmeņa šķautnes. Vienīgi gaisma var izcelt šīs šķautnes, bet sirds gaisma arī ir šāds izpausts dārgakmens.
   Var likties, ka tas viss ir ļoti sarežģīti, bet īstenībā ir ietilpināms trijos vārdos: "Mīlu Tevi, Valdoni!" Tas arī ir vads uz Mums. Šāds vads ir krietni vien stiprāks nekā lūgums: "Palīdzi man, Valdoni!" Mēs paši zinām, kad var palīdzēt, taău palīdzība viegli lido uz mīlestības spārniem. Tā pārvar visgrūtākos šķēršļus.
   Mīlēsim cits citu.

   81. Urusvati ir taisnība, sakot, ka kustība ir jāmīl. Bez mīlestības nevar izprast kustības nepieciešamību. Var klausīties pamācības par pasaules kustības likumu, var saprast to, ka vismazākais kustības pārtraukums izjauktu visu Pasaulsēku, taău nav iespējams savā dzīvē uzsākt kustību bez mīlestības. Tāda kustība nav ne tirgus burzma, ne drūzmēšanās uz laukuma; tā ir radošās dzīves nervs, kurš virza apziņu uz pilnīgo-šanos.
   Sliņķis nesapratīs, par kādu kustību Mēs runājam. Viņš slīgst bezdarbībā, ļaujoties, lai kosmiskā kustība viņu valsta kā nedzīvu smilšu graudiņu. Tiesa, mēs visi Bezrobežībā esam mazāki par smilšu graudiņiem, bet katra mūsu apziņas kustība jau ir liela sadarbība. Nav viegli iedvest cilvēkiem mīlestību uz kustību, bet lai atceras, ka Mēs strādājam, parādot Visuma kustību.
   Urusvati ir taisnība, runājot par vienotības nepieciešamību. Mēs saucam vienotību par dziedinošu uzlējumu, tā ir kustības harmonija, taău vienotību nevar noteikt ar pavēli. Ne ar kādu piespiešanu nevar radīt radošu vienotību. Cilvēki uztver padomu par vienotību kā važas. Viņi ieskata par labāku izsaukt stihiju postošos speķus, labāk ļauj sevi sadragāt, lai tikai nebūtu jāsadarbojas. Mēs nepagursim runāt par vienotību un nemitēsimies just līdzi nesaprātīgajiem, kuri gatavojas iznīcināt paši sevi. Bet vai tad nav skaidri pateikts? Vai tiešām cilvēce mācās vienīgi no rūgtām sekām?
   Lai no Mums nāk padoms par Kustību un Vienotību.
   Uz šiem pamatiem turas Mūsu Mītne.

   82. Urusvati zina, cik negaidīti nāk diženas parādības. Viņa redzēja Smalkās Pasaules slāņus, būdama nevis smalkajā, bet gan fiziskajā ķermenī ar atvērtām acīm un pilnīgā nomodā. Viņa redzēja, cik pārpildīta ir Smalkā Pasaule, un reizē brīnījās par pūļiem, kas klīda bez darba. Protams, tika parādīts tas Smalkās Pasaules slānis, kas Mūs ļoti sarūgtina. Tajā skatāmi ari šolaiku apģērbi, kas pastiprina zemes dzīves domāšanas veidu. Cilvēki, mazpilsētu iedzīvotāji, drūzmējas tāpat kā mūsdienu pilsētu laukumos. Mūs ļoti sarūgtina tas, ka šāds pūlis ir vismazāk pieejams evolūcijai.
   Var arī novērot, ka šo cilvēku domāšana ir tik egocentriska, ka viņi netiecas izkļūt ārā no sava loka. Ir tikai tāda stumdīšanās, nevis kustība, viņi inficē cits citu un neprot paskatīties augšup - gluži tāpat kā dzīvojot uz Zemes. Bet novērotāja var pateikt, cik pārsteidzoši liela ir tādu slāņu pārapdzīvotība.
   Nedrīkst pieļaut, lai Smalko Pasauli bieži vēro ar atvērtām acīm. Šāds eksperiments var izraisīt organisma saspriegumu un ir kaitīgs redzei. Bet Mēs gribējām Sergija dienas atcerei parādīt spilgtu vīziju. Vienīgi miegā un smalkajā ķermenī var viegli pieskarties Smalkajai Pasaulei. Taău gribam, lai, arī blīvajā ķermenī esot, atmiņā iespiežas neredzamie tēli.
   Mēs redzam Smalko Pasauli ar atvērtām acīm. Nav viegli panākt šādu redzētspēju. Pie Mums pastāv vairāki redzes veidi, bet redzēt ar atvērtām acīm ir visgrūtāk. Urusvati spēj redzēt ar atvērtām acīm tās Smalkās Pasaules vīzijas, kuras it kā vēlas kļūt pieejamas, bet tagad Mēs runājam par skatiena iegremdēšanu Smalkajā Pasaulē, tam šajā darbībā nepiedaloties, gluži vienkārši it kā nokļūstot uz Smalkās Pasaules ielas. Šo redzēto dzīvi var dažreiz atsaukt atmiņā, lai jo spēcīgāk tiektos tādiem slāņiem pāri.

   83. Urusvati izprot to, ka likumi ir vienveidīgi visas pasaulēs. Parasti iedomājas, ka fiziskās pasaules likumi nav piemērojami garīgajā izpratnē. Bet katrs dzīves piemērs atgādina, ka likuma būtība ir nemainīga. Tā cilvēks, kāpdams virsotnē, pamazām atbrīvojas no visa līdzpaņemtā, jo tur tas kļūst nepanesams. Vai tas pats nenotiek arī garīgajā pasaulē? Cilvēks, krītot no augstuma, kritiena laikā iegūst ātrumu. Vai tas pats nenotiek arī garīgajā pasaulē? Nav iespējams apturēt kritienu no liela augstuma. Pat vismīkstākais paklājums viņu neglābs. Vai tāpat nav ari garīgajā pasaulē? Tā var salīdzināt visu pasauļu pamatus un pārliecināties par likumu vienotību. Ar šādu kritēriju jātuvojas Smalkajai Pasaulei.
   Dažas reakcijas būs mazāk samanāmas nekā blīvajā pasaulē, toties citas būs spilgtākas. Zemākajos slāņos pieaug visas iekāres, bet augstākās sfērās vairāk izpaužas labākās īpašības. Pieaug pienākuma apziņa, un it īpaši tā parādās, kad notiek iemiesošanās. Cildens gars nepretojas dabiskajai esības nomaiņai. Viņš pats priecājas par iespēju pilnīgot jaunas savas dzīves puses. Viņš pats palīdz atrast grūtus uzdevumus, lai, tos veicot, pārbaudītu atjaunināto apziņu. Katrs cildens gars tiecas iet grūtu ceļu, bet vājais saglabā savu gļēvo kūtrumu.
   Pie Mums atnāk tikai pa grūtiem ceļiem. Nevar nosaukt nevienu Brāli, ne Māsu, kas nebūtu izstaigājuši grūtus ceļus. Katrs varēja savu ceļu atvieglināt, bet to nedari ja, jo vēlējās ātrāk uzkāpt. Var iedomāties tādu pūliņu piesātinātu atmosfēru!
   Neviens, kas nav pieradis, šādas vibrācijas neizturēs. Taău bez vibrāciju spēka spoži spīd arī sprieguma vienveidība. Patiesi, tas izpaužas tikai vienā virzienā. Viss vienlaikus, un izstarojumu daudzkrāsainība veido brīnišķīgu varavīksni - tik piepildīta ir Mītnes atmosfēra.

   84. Urusvati zina, cik nemitīgi cilvēku virza visam pamatā esošā enerģija. No lieliem varoņdarbiem līdz parastām ikdienas izpausmēm - visās lietās uz cilvēku iedarbojas šī enerģija. Tai ir doti tik daudzi nosaukumi, ka tā cilvēku acīs ir zaudējusi savu vienotību. Ir laiks atkal atjaunot tās pamatnozīmi, tāpēc ir labāk nevis ņemt kādu no agrākajiem nosaukumiem, bet gan palikt pie paša vienkāršākā un izteiksmīgākā, proti, pamatenerģija. Pats galvenais ir, lai cilvēki pieradinātos sajust tās klātbūtni, tad ari radīsies sadarbība ar to.
   Nevajag brīnīties, ka runājam par sadarbību ar enerģiju, kas ir mūsos pašos. Kā gan var sadarboties pats ar sevi? Taău neaizmirsīsim, ka pamatenerģija ir visā esošajā, un mūsu enerģijas dzirkstij ir jāsadarbojas ar tā paša varenā spēka augstākajām plūsmām. Tā mēs labāk sapratīsim vadīšanu, par kuru tik daudz tiek runāts. Patiesi, eksistē gan sargātāji, gan kārdinātāji. Ikvienam iemiesotajam visapkārt ir gan draugi, gan ienaidnieki. Agrākās dzīves katrā zinā savāks ap cilvēku daudz rūpju un naida. Kad cilvēks sauc palīgā, viņš jūt, ka līdzās jābūt kaut kam reālam. Un patiesi - cilvēks nemaldās. Bet, ja viņš aptvertu arī pamatenerģijas klātesamību, viņa aicinājums būtu vēl iedarbīgāks.
   Mēs gribam radīt ikvienu labestīgu sadarbību. Mēs ļoti priecātos redzēt, ka cilvēki vēršas pie sava uzticamākā pavadoņa. Tieši pamatenerģija norāda cilvēkam pieļaujamības robežu. Viņš dzird sirdsapziņas balsi, bet stimulu šai balsij dod enerģija. Katra dziņa ir enerģijas darbības sekas. Bet mēs varam šīs sekas attīstīt, tās atzīstot. Tāda atzīšana ir it kā spēku izsaukšana. Seno mistēriju ceremonijās bija iekļauta arī spēku piesaukšana. Tā nav jāsaprot vienīgi kā aizsargāšanās no tumšajiem spēkiem, tā ir to spēku pieaicināšana, kuri mīt organisma dzīlēs. Tā katrs var pilnveidot savus spēkus, atzīstot tos.

   85. Urusvati jūt priekšmetu magnētismu. Tāda spēja rodas daudzu smalku izjūtu sintēzes ceļā. Nerunājam par katra priekšmeta vēstures izklāstu, jo pārāk daudzie uzslāņojumi var ienest dažādos laikos dotos norādījumus. Turklāt nebūs nekāda laime, ja cilvēki, pieskaroties priekšmetam, ikreiz iedziļināsies tā dzīves aprakstā. Svarīgi ir izzināt lietas būtību un sajust tās harmoniju; tas ir īpaši svarīgi, lai dzīvē izvairītos no nepatīkamām lietām.
   Daudziem priekšmetiem nākas savā esībā pieciest netīkamus kaimiņus, kas tos ietekmē. Pat nesen ražoti priekšmeti saglabā meistara izstarojumus. Nav iespējams iedziļināties tādos sīkumos, bet pamatenerģijas uzdevums ir brīdināt par apkārtējo lietu būtību. Nevajag sava tuvuma turēt tādas, kas izraisa nomācošu sajūtu.
   Lietu magnētisms atsaucas arī uz mainīgajiem gredzeniem. Atgādināšu par gredzeniem, kuri maina krāsu atkarībā no notikumiem. Ūdens magnētisms jums ir zināms, bet dažu metālu magnētismu izzināt ir grūtāk. Mēs paņēmām pie sevis gredzenu, lai to magnetizētu. Nesauksim šos priekšmetus par burvju priekšmetiem, tie ir vienīgi harmonizēti ar sava nēsātāja pamatenerģiju. Ne jau gredzens norāda uz notikumu, bet gan tā īpašnieka pamatenerģija. Bet tīrs sudrabs pamatenerģijas ietekmē vibrē. Urusvati gredzens kļuva gan sarkans, gan melns, gan dzeltens atkarībā no notikumiem. Šādi eksperimenti notiek pie Mums, jo Mēs īpaši pētām pamatenerģijas izstarojumus.
   Daudz palīdz saikne ar Smalko Pasauli. Trīs galvenās Pasaules nereti tiek pielīdzinātas trim jūras straumēm. Pieredzējis jūrasbraucējs nevelta vērību virspusējām sanesu putām. Viņš nebaidās no vidēji lieliem viļņiem, bet vētru paredz pēc apakšējās straumes. Tāpēc nenobīsimies no laicīgās dzīves putām. Veltīsim uzmanību smalkajām izpausmēm, bet būtību izpratīsim pēc ugunīgajām zīmēm. Pamatenerģija taău ir ugunīga viela. Mēs patiesi esam Brāļi un Māsas pēc uguns. Tāpēc tad, kad domājat par Mums, ietveriet Mūsu Tēlus uguns lokā. Un Mēs jūs pazīsim pēc ugunīgā kodola.

   86. Urusvati zina liela sprieguma nozīmi. Mēs sakām: vērsieties pie Mums. Taău ir jāpadomā, kā vērsties. Var teikt: ar visām domām un ar visu sirdi. Viegli ir to pateikt, bet grūti izdarīt. Vērsties ar visu sirdi nozīmē iemīlēt. Tur, kur ir mīlestība, nav vietas šaubām. Pat tad, ja kaut kas nav skaidrs, mīlošais nenosodīs. Tur, kur radies nosodījums, patiesas mīlestības nav bijis.
   Lielu satricinājumu dienās jūtu izpausmei jābūt pilnīgai. Ir tā jāsaliedējas, lai nebūtu ne mazākās spraudziņas. Spraugās vij ligzdas naidīgie spēki. Ja segums ir saplaisājis, tajā viegli iekļūst inde. Mūsu ierocis ir pilnību sasniegusi mīlestība. Lai visi Mūsu draugi uzvelk šīs drošās bruņas. Nevajag sevi mierināt ar to, ka sīka skabarga nav bīstama. Arī no vissīkākās rodas nāvi nesoši augoņi. Mūsu saspringtajā dzīvē ļoti jūtamas ir neuzticēšanās plaisas.
   Un īpaši bieži Mēs ieteicam sargāt veselību. Vai tad Mēs pieļausim, ka Mūsu līdzdarbinieki būtu neapdomīgi? Nebūt ne. Mēs paredzam tumšo uzbrukumus. Viņi īpaši pūlas saīsināt gaišo censoņu mūžu. Viņi izmanto ikvienu organisma savār-gumu, lai uzbruktu vājajai vietai. Nedrīkst pieļaut domu, ka ir iespējams satricināt Mūsu palīdzību. Ikviens nepareizs solis var izmežģīt kāju. Mēs varam pasargāt, ja cilvēki paši dod Mums šādu iespēju. Dažkārt pavedienu pārrauj necienīga doma. Bieži vien cilvēki raida ļoti kaitīgas domas, paši to pat nemanīdami. Bet lielu satricinājumu laikā ir jāprot ar visu sirdi piebiedroties Skolotājam, proti, vērsties pie Skolotāja, zinot, ka Viņš nepalaidīs garām mirkli palīdzības sniegšanai.
   Ticība ir negrozāma zināšana. Uzskatiet uzticēšanās izpausmi par panākumu gūšanas līdzekli. Neuzticēšanos parasti rada nepietiekams priekšstats par Mūsu darbiem. Katra tēze ir jāsamēro ar tiem apstākļiem, kādi izveidojušies pasaulē. Jāatzīst arī tas, cik ļoti palīdzības sniegšanu sarežģī cilvēku pieļautās kļūdas. Cilvēki sagrauj vislabākās iespējamības. Mēs norādām uz vienotības nepieciešamību, taău pat trīs cilvēki nespēj šo lūgumu izpildīt. Kaut vai briesmu priekšā būtu pasteigušies panākt vienotību - ja ne ar sirdi, tad vismaz ar prātu. Tā jādomā lielu satricinājumu dienās.

   87. Urusvati zina, cik cītīgi Mēs esam nodevušies astroķī-mijai. Starpplanētu ķīmiskā iedarbība ir nākotnes zinātne. Nav svarīgi, kā to nosauks, bet mācību iestādēs šim priekšmetam veltīs lielu uzmanību. Pareizi būtu to nosaukt par psihoķīmiju, jo ne vien debess ķermeņi, bet arī viss esošais izstaro spēcīgus ķīmismus. Ir pienācis laiks veltīt uzmanību šādām mijiedarbībām ne vien tā sauktā magnētisma, bet tieši ķīmisko reakciju aspektā.
   Katrs rokasspiediens jau ir zināms ķīmisks veidojums. Rokasspiediena brīdī pāriet ne vien fiziskā ķermeņa infekcija, bet rodas arī psihoķīmiska viela. Cilvēki ne tikai noliedz šādu iedarbību, bet pat nepieļauj iespēju, ka visa starpplanētu telpa ir spēcīgu ķīmisko staru pilna. Daudz tiek runāts par spektrālo analīzi, tomēr secinājumi' paliek abstraktu atzinumu līmenī. Taău tie visai ievērojami ietekmē zemes dzīvi. Ja kaut vai daļēji atzītu, ka visiem ķermeņiem piemīt izstarojums, nākamais solis būtu šo izstarojumu ķīmisma atzīšana. No sīkā var aiziet līdz lielajam - līdz planētu savstarpējām iedarbībām.
   Mēs visi cītīgi nodarbojamies ar šādu psihoķīmiju. Smalkā Pasaule palīdz veikt šos pētījumus, jo tā ir vissmalkākā ķīmisma pilna. Tāda īpašība sekmē tālus sakarus - tā ir it kā jutīga iepazīšana. Katrs cilvēks var izdarīt šādus eksperimentus, vērojot, kāpēc viņš jūt dažādu priekšmetu pievilksmi vai at-grūsmi. Pacietīga novērošana palīdzēs atklāt veselu šādu parādību sistēmu. Bet pēc tam arī ķīmijas laboratorijās tiks uzsākti eksperimenti. Turklāt varēs izprast, kāpēc pat dažām tīrām vielām var būt it kā atšķirīgas īpašības. Tieši tās uzsūc psiho-ķīmiskās ietekmes. Izturēsimies uzmanīgi pret visu esošo un nezaudēsim darbīgumu.

   88. Urusvati ir sašutuma pilna, kad dzird runājam par karu. Šādās reizēs šausmas pārņem arī Māsu O. Mūs visus apbēdina cilvēces mežonīguma izpausmes. Pati mežonīgākā brīvās gribas izpausme ir karš. Cilvēki negrib padomāt, kādas strāvas viņi izraisa un kāda nozīme ir masu slepkavībām! Senajos Novēlējumos pilnīgi pareizi ir norādīts, ka tas, kas zobenu pacels, no zobena arī mirs.
   Uzbrucēja karma atšķiras no tā kannas, kas aizstāvas. Var parādīt, kādā mērā visi uzbrūkošie ir pakļauti vissmagākajām sekām, arī Smalkajā Pasaulē viņu stāvoklis nav viegls. Cilvēki parasti mierina sevi ar to, ka lielie uzvarētāji visā zemes dzīves laikā kannu nejūt. Taău karma neizpaužas tūlīt - tā tuvojas īpašā veidā. Vai tad dzīve galu galā nav nepārtraukta? Gudrie uztver savas dzīves uz Zemes kā vienu pērļu virteni.
   Tagad atgādināsim uzbrucējiem, ka viņi padara smagāku savu karmu ne tikai ar slepkavībām, bet arī ar atmosfēras piesārņošanu, kas notiek jebkura kara laikā. Tāda Zemes un citu sfēru saindēšana saglabājas ilgu laiku.
   Jūs, kas iebrukāt kaimiņu zemēs, - vai tad neviens nekad jums nav teicis, kādas sekas izraisīs brāļu slepkavošana?
   Mūsu Mītne ir bijusi daudzu karu lieciniece. Mēs varam pateikt, cik lielā mērā tāds ļaunums pieaug visnegaidītākajos veidos. Cilvēki zina, ka šāvieni izraisa lietu, bet vai indīgās gāzes neizraisīs visbriesmīgākās parādības? Tā var iedomāties, cik apbēdināti Mēs esam, redzot brīvās gribas vismežonīgāko izpausmi. Bet šī griba tika dota kā augstākā velte.

   89. Urusvati izprot klusēšanas nozīmi. Bet kādai jābūt šai klusēšanai? Cilvēki domā, ka skaņas neizdošana jau ir klusēšana. Bet, lai sasniegtu īstu spēku, klusēšanai ir jāaptver un jāpiepilda visa būtne, tad kļūst iespējama sazināšanās ar Augstāko Pasauli un veidojas pastiprināta enerģija. Mēs zinām, kurās stundās notiek šī enerģijas pieplūde. Var droši teikt, ka tāda klusēšana ir visaugstākais saspriegums.
   Šī kvalitāte ir jāapgūst, un katrs pakāpeniski pie tās nonāk. Dažādās dzīvēs var novērot, kā pieaug enerģijas iepazīšana. Cilvēks var uzsākt savu iespēju padziļināšanu, būdams jebkurā stāvoklī. Jo drīzāk viņš uzsāks savu zināšanu vairošanu, jo labāk.
   Kad Mūsu Tornī valda pilnīgs klusums, tas nozīmē, ka ir iestājies īpašs spriegums. Kontaktēšanās ar Augstāko Pasauli ir jaunu spēku pasmelšana. Tāds uzkrājums ir vajadzīgs gan Mums, gan visam esošajam. Būtu kļūda uzskatīt, ka Mums enerģija nav jāatjauno. Parādu Mūs no cilvēciskās puses, lai jo vairāk nostiprinātu saikni ar cilvēci. Mēs nebūt nevēlamies iztēlot sevi par debesu augstumos mītošām Būtnēm, gluži otrādi - Mēs gribam būt tuvi Darba cilvēkiem. Tāpēc lai veidojas tuvība, kas var kļūt par sadarbības slieksni, bet sadarbība ir īpaši vajadzīga.

   90. Urusvati izmēģināja, kā redzes laušanas rezultātā var nonākt pie saviem iepriekšējiem iemiesojumiem. Varētu likties, ka ar šādu redzes koncentrēšanas spēju ir apveltīts ikviens cilvēks, taău divi nosacījumi to padara par retu eksperimentu, kas izdarāms, esot blīvajā ķermenī. Ir nepieciešams īpašs dabisks psihiskās enerģijas spriegums, kā arī ārkārtīgs redzes nervu sasprindzinājums. Kā kaleidoskopā no atsevišķiem gabaliņiem izveidojas veseli attēli, tā no izstarojumu dzīlēm veidojas agrākie tēli.
   Apliecinu, ka, atrodoties zemes dzīves ķermenī, šāds eksperiments ir grūti izdarāms. Mēs to pieļaujam tikai retos gadījumos, jo tas atsaucas uz redzi. Daudz brīnišķīga var redzēt, esot arī blīvajā ķermeni, taău dzīves apstākli neļauj bieži izmantot šādas dabiskās iespējas. Pat pie Mums tiem, kuri ir fiziskajā ķermenī, jābūt uzmanīgiem, nonākot tādos spriegumos. Cilvēki droši vien nesapratīs, kādēļ pat Mūsu Mītnē jāpiemēro zemes dzīves likumi. Cilvēkiem šķiet, ka vai nu viss ir iespējams, vai nekas nav iespējams. Viņi nevēlas saprast, ka Visuma likumi ir jāciena.
   Daudzreiz cilvēki Mūs ir atcerējušies tad, kad darbības jau bija notikušas, vai arī izteica Mums pārmetumus, kad tās vēl nebija līdz galam īstenotas. Mēs vēlamies noteikt pēc iespējas vairāk tādu apstākļu, kas palīdzētu uzturēt dabisku saikni ar Mums. Agrāk Mēs nerunājām par to, kā vieglāk ar Mums sazināties, bet tagad uzskatām par nepieciešamu atgādināt cilvēkiem, ka esam gatavi palīdzēt tur, kur pastāv apstākļi šādas saiknes nodibināšanai. Iepriekšējās grāmatās ir minēti daudzi apstākli, kuri sekmē cilvēka apziņas harmonizāciju. Tie, kuri rūpīgi apgūs Mācību, varēs viegli izprast/ kā kontaktēties ar Mums.
   Mēs neesam zīlnieki, Mēs neesam atriebēji, Mēs neesam apgrūtinātāji. Mēs esam spārnu audēji. Mēs esam bruņu kaldinātāji, Mēs esam domas vadītāji. Taău jāsaprot, ka ar sarežģītu enerģiju jāapietas piesardzīgi. Ar neveiklu pieskārienu var izraisīt lielu nelaimi. Mēs likām atcerēties piemēru par to, cik viegli var ieraudzīt savus iemiesojumus, taău tā rezultātā var ciest redze. Ari saskarsmē ar Mums jāliek lietā sirds varenais spēks, nevis vardarbība, jāizmanto pati dabiskākā tiekšanās, kurai jākļūst par visas dzīves pamatu.

   91. Urusvati zina, kādi ir centienu kritēriji. Tie jāīsteno apziņā. Ar prātu tiem pavēlēt nevar. Vienīgi ar sirds acīm var saskatīt, vai nav palikusi vēl kāda iespēja pastiprināt virzību. Var priecāties par katru mērķtiecīgu tiekšanos. Tāda mērķtiecība rada sfēru mūziku, īpašs harmoniskums rodas, kad uni-sonā skan visas sirds stīgas. Neuzskatiet šādus salīdzinājumus par simboliem - Mēs jau sen runājām par sirds acīm. Tieši tā - cilvēks redz ar sirds acīm un dzird ar sirds ausīm. Kā gan varētu dzīvot bez šiem orgāniem!
   Mītnē Mēs lietojam īpašus aparātus, kas paplašina sirds darbību. Ar prieku Mēs dotu tos plašākai izmantošanai, taău cilvēku rokas radīs vienīgi sirds sāpes. Šādus aparātus nedrīkst lietot, ja nav domu saskaņas, citādi tie radīs pārslodzi sirdij. Turklāt jāievēro arī apkārtējie apstākļi. Jūs zināt, cik viegli ir sazināties ar Mums, kad ir iedegtas sirds ugunis, kad gars līksmo, iedvesmas pārņemts. Tāpēc Mēs sakām: "Sargieties no dusmām un bailēm!" Tādi sīki sablīvējumi ne vien attālina no Mums, bet ir arī Mums par nastu. Meklējiet tuvāk, meklējiet mazajā, meklējiet ikdienā. Mēs runājam par ceļiem, kuri ved uz tālajām pasaulēm. Veicot tādus priekšdarbus, neder nekas sīks.
   Var nosaukt piemērus par piebiedrošanos Brālībai. Dažādos gadsimtos var saskatīt patiešām lielu iedvesmu. Kad Brālība suta nest lielu upuri, vai tad var uz to iet bez iedvesmas? Tiekšanās kritērijus rada iedvesma. Mēs palīdzam Šādai cildenai lālākvirzībai. Lai skrandas un putekļi nepiegružo brīnišķīgo ceļu. Neļausimies šaubām par ceļa sīkumiem. Pat straujas krāces var pāriet pa Gaismas varavīksni. Taău varavīksne mēdz būt pēc vētras. Tā iegaumēsim augstākos tiekšanās kritērijus.
   Nekāds cilvēkiem raksturīgs apmulsums, nekādi zaimi nepiesārņos skaisto upura ceļu.

   92. Urusvati zina, ka sadarbība ar Mums ir Lielā Kalpošana un Hierarhijas cienīšana. Pasaule ir tik ļoti sadrumstalota, ka visiem spēkiem jāmeklē jēdzienu apvienošanas iespēja. Mēs dažādās valodās tiekam dēvēti daudzos vārdos. Arī Mūsu darbu cilvēki izprot dažādi. Nedrīkst pieļaut vēl lielāku sašķelšanos. Nav nevienas Mācības, kuru nebūtu sašķēluši ļaunprātīgi iztulkojumi. Pat Mācība, kas dota pirms nepilna gadsimta, jau sadalījusies daudzās savā starpā karojošās grupās. Tāpēc ir jāapvieno jēdzieni.
   Daudz nosaukumu ir dots visam pamatā esošajai enerģijai. Nevar nebrīnīties, dzirdot, kā cilvēki strīdas par vienu un to pašu lietu. Tāpēc Mēs ieteicam aizmirst visus nejaušos nosaukumus un palikt pie pamatenerģijas. Tāds vispārinājums nevar aizvainot zinātni, jo tā saprot, ka aiz dažādiem aspektiem slēpjas viena un tā pati pamatenerģija. To pašu attiecinām uz Mūsu nosaukumiem. Lai paliek Brālība, un nevajag lietot dažādās valodās ieviestos nosaukumus.
   Katra perioda mēdz būt nošķiršanas gadsimti, bet pēc tam nāk apvienošanās laikmets. Jāgatavojas tam. Šo norādījumu nevajadzētu uztvert kā ieteikumu vingrināties jēdzienu apkopošanā. Tas jāuztver kā steidzama palīdzība saskanas radīšanai sašķeltajā cilvēcē, turklāt tiks izprasts Lielās Kalpošanas un Hierarhijas aptveršanas virziens. Cilvēki to skaidri neizprot.
   Jūs pareizi darāt, dodami grāmatu par Hierarhiju ar lielu atlasi. Daudziem nav paciešama doma par šādas Hierarhijas brīvu pieņemšanu. Nedrīkst uzspiest ar varu, ja ir aptumšota apziņa; vienīgi brīvā griba kādreiz pateiks priekšā ceļu uz diženo Vienotību. Tādējādi var redzēt, kurp virzās cilvēka iekšējā dzīve. Tieši briesmīgajās nošķirtības dienās padomājiet par vienotību.

   93. Urusvati jau sen nojauta, Kas ir brālības Dibinātājs. Var noskaidrot garu iemiesošanās virkni un uzturēšanās reizes Smalkajā Pasaulē, taău visā daudzveidībā jāsaskata viens esības pamatuzdevums. Var arī redzēt, kā tika sagrautas uz Zemes uzceltās svētnīcas un cietokšņi, bet idejas, kas to visu radīja, nemirst. Tās ne vien stimulē veselas paaudzes, bet gadsimtu gaitā pat brīnišķīgi uzplaukst jaunā izpratnē. Mēs nepiešķiram lielu nozīmi Zemes virskārtas svārstībām, jo zinām, ka būtība ir nesatricināma.
   Var salīdzināt virkni iemiesojumu un brīnīties, cik dažāds ir to ārējais veidols: te Valdonis, te daudz cietušais garīgais Skolotājs, te varonis, te vientuļnieks, te tautu vadonis, te gudrs valdnieks, te mūks, te filozofs un, beidzot, Smalkajā Pasaulē ārsts un Zemes tautu dziedinātājs. Ilgi būtu jāuzskaita visas iepriekšējās dzīves, bet allaž ir bijusi tā pati Kalpošana un tā pati vajāšana. Kalpošanas laikā Smalkajā Pasaulē bijis vairāk miera, jo varēja uzturēties zināmā vidē, kur enerģija netika tērēta bezmērķīgi. Bet uz Zemes mokoši kalpo ne tik daudz virzības, cik aizsardzības enerģija. Gadsimtu ritumā jāpierod tērēt enerģiju tur, kur tā var būt noderīga. Bet atcerieties, ka katrs enerģijas sūtījums, kas domāts labiem mērķiem, dod arī labas sekas.
   Mums ir nācies apmeklēt Mūsu pašu kādreiz būvēto svētnīcu drupas. To ir daudz gan Ēģiptē, gan Hellādā, gan visā pasaule. Taău Mēs zinām, ka sienas savu laiku ir nokalpojušas un tagad vairs nav vajadzīgas. Un tomēr būtība nezaudē savu svaigumu, - tā sakām Mēs, kas esam daudz pārdzīvojuši un daudz ko redzējuši. Cilvēki bieži neizprot pagājības un nākamības savstarpējās attiecības. Mūsu Mītne glabā tik daudz Kalpošanas piemēru, ka var apliecināt, cik dzīvīgi ir visi sūtītie upuri.
   Savu darbu gaitā Mēs neaizmirstam nevienu, kas ir nesis brīnišķīgu upuri.

   94. Urusvati lieliski zina, ka visgrūtākais ir cilvēku brīvās gribas plūsmu saskaņošana. Nav tādu kataklizmu, kas pievērstu cilvēku uzmanību viņu pašu radītā būtībai. Atgādināsim, ka pēc lielajām kataklizmām tie iedzīvotāji, kas bija palikuši dzīvi, pat necentās padomāt par notikušā cēloni. Viņi sevi uzskatīja par kaut kāda nežēlīga likteņa upuriem. Viņi neuzlaboja apziņu un nevis šķīstījās, bet gan, savas neprātīgās gribas vadīti, uzsāka jaunas sadursmes.
   Gribas plūsmas strauji saduras, un nedisciplinētā domāšana piepilda izplatījumu ar ļoti bīstamām eksplozijām, kas nodara milzīgus postījumus. Droši vien nejēgas atkal teiks, ka Mēs draudam un biedējam. Bet lai viņi pievēršas vēstures lappusēm. Lai palasa, kādas nelaimes ir piemeklējušas cilvēci. Ne jau no debesīm nāca šīs nelaimes, bet gan no perēkļiem Zemes virsū. Cilvēki vajā savus pašu glābējus - gluži kā mūziķis, kas pirms uzstāšanās sarauj visas sava instrumenta stīgas.
   Nav iespējams izvairīties no apsūdzībām nežēlībā, kad pieminam tumsonības un neprāta dabiskās sekas. Nav tādu vārdu, lai pietiekami brīdinātu cilvēkus nepazudināt sevi, nepazudināt visu planētu, nesagandēt izplatījumu. Ir vajadzīga gadsimtiem ilgi krāta pacietība, lai nestu cilvēcei glābiņu, zinot, cik daudzreiz to noraidīs un sitīs krustā. Katru dienu un katru stundu kaut kur Mūs pulgo un atstumj palīdzīgo Roku.
   Var iedomāties, kādas neprāta gribas straumes noslīcina ikvienu labestības kustību. Kālab domāt par tālajiem ļaunuma hierofantiem, ja cilvēki, kuri it kā cīnās pret ļaunumu, paši palielina ļaunumu līdz maksimumam. Tāds nu ir Zemes stāvoklis. Nepateicīgie Zemes dēli steidz tuvināt katastrofu, un ikviens brīdinājums tiek uzskatīts par apvainojumu. Tā pasaule ir iezīmējusi patiesību par Golgātu.
   Tā jāpazīst arī šī Mūsu Iekšējās Dzīves puse. Pazīstiet to un strādājiet, parādot visa esošā izpratni.

   95. Urusvati zina, kāds smacīgums apņem Zemi. Tā Mēs dēvējam atmosfēras stāvokli, kad smagas izplatījuma strāvas, pastāvot pazemes uguns spriegumam un cilvēku neprātam, izraisa nepanesamu nomāktību. Mums šādi periodi nav sveši. Cilvēki mēģina izskaidrot tādu stāvokli ar Saules plankumiem, komētu tuvošanos, taău šie ārējie apstākļi nevar radīt tik neizturamu spriedzi. Pati pazemes uguns nespēj tik ļoti apņemt visu planētu bez cilvēku līdzdalības.
   Cilvēki jūt nomāktību, viņus pārņem nervu neprāts, taău viņi nevar noteikt, kas ir tā cēlonis. Daudzi norāda uz masveida epidēmijām, uz jauna veida slimībām, bet neatzīst, ka galvenais cēlonis ir pašu uzvedība. Tādā kārtā veidojas šis smacīgums, kas apņem Zemi. īpaši smagi to pārdzīvo jutīgas sirdis. Cilvēks gluži vai fiziski smok nost, viņa sirdi pārņem dziļa nomāktība. Jāieteic īpaša piesardzība attiecībā uz sirdi. Mierinājumam var teikt vienīgi to, ka šādi saspīlējumi nevar būt ilgstoši. Tie var izkliedēties, pieplūstot Prānai, vai arī izraisīt kataklizmas. Bet dažkārt pat kataklizma ir labāka nekā šāds nāvējošs smacīgums.
   Mums šis smacīgums ir svešs.

   96. Urusvati zina, kāda ir sintēzes nozīme. Šīs bāzes noliegšana bieži vien izjauc visnoderīgākos pasākumus. Patvaļīga nošķiršana neļauj līdz galam izprast Mūsu Mītnes nozīmi. Vieni Mūs uzskata par Kailasa vientuļniekiem, citi domā, ka Mēs esam Smalkās Pasaules būtnes, - tāda iedalīšana grauj Mūsu Esības sintēzi.
   Cilvēki nevēlas pieņemt pašus loģiskākos argumentus, lai paplašinātu savus pieļāvumus, taău tādējādi tiek iedragāta pati Mūsu pastāvēšanas jēga. Ja Mūsu Centrs pastāv kā saikne starp pasaulēm, tajā jābūt kā fiziskās, tā Smalkās Pasaules apstākļiem. Bet šādu vienkāršu apsvērumu spēj saprast tikai tas, kurš izprot sintēzes diženumu.
   Visu cilvēci var iedalīt pēc attieksmes pret sintēzi. Ir daudzi, kas nikni noraida sintezēs lietderīgumu, taău viņi nezina cilvēces vēsturi. Vai tad nav bijuši uzplaukuma un reizēm arī sintēzes atzīšanas laikmeti? Centru sadarbība vienmēr ir bijusi ari izziņas paplašināšana.
   Nedomājiet, ka laikmeta slavu nosaka šaurās specialitātes. Vienīgi labvēlīga, apkopojoša sintēze dos impulsu jaunai apziņas attīstībai.
   Neaizmirsīsim, ka ierobežojumi var būt par traucēkli Mūsu Brālības izprašanai.

   97. Urusvati zina, kāds līdzsvars pastāv starp harmoniju un evolūciju. Bieži vien ignorance pretstata šos radniecīgos jēdzienus. Patiesi, vai tad var būt neharmoniska evolūcija? Vai var būt harmonija bez evolūcijas? Bet cilvēki vēlas, lai harmonija būtu kaut kas nekustīgs un bezdarbīgs. Viņi grib, lai harmonija apslēptu viņu bezatbildību. Kad pasaule dreb, cilvēkiem labāk patīk sēdēt saldā aizmirstībā un dēvēt šo bīstamo stāvokli cildenajā harmonijas vārdā.
   Bet spēcīgi harmonijas akordi ir visai saspriegti un, pieaugot spēkā, tuvojas evolūcijai. Tāpat arī evolūcijas virzība pastāv tās kustības nemitīgā kāpinājumā. Ir brīnišķīgi apzināties, ka pasaule nemitīgi evolucionē, strauji virzoties uz priekšu. Nekustīgumā evolūcija nav iespējama. Taău cilvēki negrib ielūkoties nākamībā un slepenībā domā par nebijušu nekustīgu stāvokli. Evolūcija ir lieliska, jo savā spirālē tā mūžīgi virzās augšup. Pat haosa konvulsijas neapturēs spirāles augšupgaitu.
   Ne vienmēr cilvēki, atrazdamies uz Zemes, spēj saskatīt, kā pieaug lietderīgais. Katrs pieaugums nāk mokās, zibeņos un viesulī. Vienīgi attīstīta apziņa spēj vētrā ieraudzīt Patiesības dzirkstis. Un katram progresējošam domātājam zemes dzīves esībā jāīsteno sava Patiesības izpratne. Ja cilvēks nepielieto patiesību dzīvē, viņš nevar saukties par domātāju. Doma ir dzīvība, un dzīvību virza doma. Tā jūs izprotat divus Mūsu esības pamatus. Mēs dzīvojam harmonijā evolūcijas labad. Mums ir jāevolucionē, citādi Mēs pārvērtīsimies mūmijās.
   Ir jāprot iemīlēt evolūcijas kustību - ar to saprot mūžību.

   98. Urusvati dzīvo ar pavēli - varoņdarbs un drosme. Abi jēdzieni ir jāieaudzina, apliecinot varoņu paraugus. Ir jāstāsta par varoņiem, kuri paveikuši to, kas, varētu likties, cilvēkam nav pa spēkam. Ir jāsaprot, cik sarežģītos apstākļos viņi to izdarīja. No hronikas neuzzinām, kādas grūtības viņiem radīja gan tuvi, gan tāli cilvēki. Cilvēkiem šķiet, ka varoņdarbs var nākt piepeši, bez ilgstošas gatavošanās, taău īstenībā redzam, cik daudz domu tika izdomāts, pirms tika pieņemts lēmums par pašaizliedzīgu rīcību.
   Paši drosmīgākie varoņi varēja pastāstīt par bērnu dienu vīzijām, par sapņiem, par balsīm, kas sauc un pavēl. Jau agrā bērnībā dzima domas, atbildes uz kurām tika saņemtas daudz vēlāk. Varonis varētu pastāstīt, cik lielā mērā viņa rīcību virzīja kāds nezināms spēks. Varonis varēja izrunāt negaidītus vārdus, kuru nozīmi viņš saprata tikai pēc kāda laika. Tā Mūsu ietekme iedvesmo daudzus darbiniekus un stiprina viņu drosmi. Mums varētu pateikties par nemitīgām rūpēm varoņu veidošanā.
   Mūsu Mītne ir pašu drosmīgāko lēmumu pieņemšanas centrs. Turklāt vajadzīga liela pacietība, lai brīvo gribu saskaņotu ar uzdevuma aprisēm. Pacietības zinā Mūs var nosaukt par pārbaudes akmeņiem.
   Nevajag domāt, ka visi potenciālie varoņi nonāks līdz nolemtajam, jo nereti brīvā griba pretojas lēmumam. Taău, ja cilvēki sapratīs, cik loti Mēs tiecamies palīdzēt viņiem gūt panākumus, viņi padomās par to, cik lietderīgi ir sadarboties ar Mums. Tad varoņdarbs un drosme iekvēlosies un tos uztvers kā augstāko prieku.

   99. Urusvati līdz ar Mums teiks: "Šis gadsimts ir domas gadsimts." Patiesi, tikai šajā gadsimtā cilvēki sāka saprast, ka doma ir enerģija. Neviens agrāko gadsimtu domātājs nav uzsvēris domas kā Pasaules dzinējspēka nozīmi. Domas mehānikas noteikšanai bija vajadzīga mehānikas izpēte un daudzi atklājumi.
   Tiesa, Platons zināja par domas spēku, bet viņš uzsvēra vienīgi varena spēka ideju. Taău pirms laika cilvēkiem nevarēja atklāt domas mehāniku. Tikai tagad daži pētnieki sāk apjaust, cik lielā mērā ir iespējams izprast daudzas domas īpašības. Tādiem vienkāršiem novērojumiem bija vajadzīgi daudzi gadsimti, un tagad var norādīt, ka doma ir mehānisks dzinējspēks.
   Bet cik daudz ātrāk būtu varējusi masās nonākt atziņa par domu, ja cilvēki spētu izprast Mūsu esamību. Pašas varenākās domu strāvas nāk no Mūsu Mītnes. Ir viegli saprast, kā no spēcīga Avota doma tiek raidīta tālumā. Bet cilvēki, kas nodarbojas ar domu pārraidīšanu, maz vērības velta savam garīgajam stāvoklim. Atkal jāatgādina vecā patiesība par nepieciešamību pirms eksperimenta nomazgāt rokas. Var ieteikt novērotājiem, lai viņi, pirms uzsāk eksperimentus, parūpējas par harmoniju paši sevī. Nevar gaidīt spēcīgu eksperimenta norisi, ja garastāvoklis ir nenosvērts. Tad var sasniegt tikai pirmo pārraides stadiju, bet ir vēlams steidzīgi attīstīt raidīšanu lielos attālumos.
   Protams, jāpateicas tiem zinātniekiem, kuri pārvar aizspriedumus un liek cilvēkiem domāt par viņu pašcieņu. Mēs pastāvīgi sūtām domas, lai tās kā bultas modinātu cilvēces apziņu. Lai cilvēki apjauš, cik daudz vēstnešu klauvē pie viņu durvīm.

   100. Urusvati atceras, ka pirms desmit gadiem tika pareģoti notikumi Spānijā, tika nosaukti arī citi lielu notikumu gadi. Var pajautāt: kādēļ daži notikumi tika norādīti jau ilgi iepriekš, bet citi, vēl lielāki, netika minēti? No zemes dzīves viedokļa tāds jautājums, bez šaubām, ir pamatots. Taău uz to jāatbild arī ar jautājumu: kāpēc daži notikumi būtu uzskatāmi par svarīgākiem nekā citi? Neaizmirsīsim, ka bez zemes dzīves kritērijiem pastāv arī augstāki kritēriji. Notikumi var satricināt cilvēku uzskatus un tomēr neatstāt pēdas vēstures lappusēs. No otras puses, var būt notikumi ar šķietami lokālu nozīmi, taău īstenībā tie ir pasaules mēroga pavērsiena sviras. Tādu zemes dzīves un pārzemes uzskatu sadursmes var apmulsināt prātus.
   Mums ir izteikts visai daudz apvainojumu par to, ka tīši esam slēpuši vissvarīgākos notikumus, bet ziņojuši par otršķirīgajiem. Sacīsim: mazticīgie, kur jums ir svari, ar ko precīzi nosvērt Pasaules notikumus? Vai tiešām jūs varat spriest par attiecībām starp tautām, kuras pilda karmas sekas? Pat par atsevišķām personām jāspriež piesardzīgi.
   Dažreiz vadonis nav to novērtējumu cienīgs, kurus viņš saņem dzīves laika. Vienīgi sekas var paradīt, cik ražens ir bijis vadoņa sējums. Redzama ir tikai šodiena, bet jāapjauš arī rītdiena. Tā Pasaules notikumi veido mozaīku, kuru var saskatīt tikai no Kalniem.
   Vētru un juku laikā piepildās karma un pienāk noteiktie termiņi. Valsts, kas vēl vakar bija īsts milzis, rīt var kļūt par punduri. Cilvēki var brīnīties par tādu likteni, bet Mēs redzam cēloņu pavedienu.
   Ir jāiemācās atšķirt dižo no sīkā.

 

AGNI-YOGA TOPSITES