Dzīvās Ētikas Mācība
(Agni Joga)

Pārpasaulīgais

Ievads

   Draugs, vai var runāt par Pārpasaulīgo, ja nav apzināts Esošā enerģētiskais pamats? Daudzi vispār nesaprot šajos vārdos ietverto; citi uzskata, ka viņi zina pamatenerģijas no-Zīmi, taău neprot reāli par to domāt. Bet jūs zināt, ka doma par enerģijas ideju ir jāvingrina, līdz to izjūt tikpat reāli kā jebkuru zemes dzīves priekšmetu. Mēs runājam par izjūtu, jo zināšana vien nespēj tuvoties enerģijas izpratnei.
   Ja cilvēks pieļauj, ka visam pamatā ir vienota enerģija, tomēr virzībai uz priekšu ar to vien būs par maz. Ir jāiemācās iztēloties visas šādas enerģijas neskaitāmās īpašības.
   Parastā domāšanas ierobežotība cenšas ierobežot enerģijas īpašības un tādējādi liedz izpratnes plašumu. Cildenuma pilna domāšana ļauj izvairīties no kaitīgā ierobežojuma. Taău dzīves likstu nomāktam cilvēkam nav viegli sasniegt augstas domāšanas brīnišķīgo līmeni. Reti kāds ir gatavs saprast to, ka tieši grūtībām ir jāveicina cildena domāšana.
   Tikai mērķtiecība palīdzēs domāt par pamatenerģijas īpašībām. Šīs īpašības var likties pretrunīgas. Tā aklais nespēj uztvert sev nepazīstamu parādību, bet ikvienam, kas vēlas domāt par Pārpasaulīgo, ir jāprot aptvert pamatenerģijas daudzās īpašības.
   Taisnība būs arī tiem, kuri Pārpasaulīgo iztēlosies kā kaut ko nesalīdzināmi Augstāku. "Kā apakšā, tā arī augšā" - šis senais izteiciens lai ir ceļvedis Pārzemes Spēku izzināšanā.

BRĀLĪBA

Otrā daļa

IEKŠĒJĀ DZĪVE

   1. Urusvati zina Ăunga Torni. Urusvati zina, ka Tornis no ārpuses izskatās pēc dabiskas klintsradzes. Pieeju Tornim var aizsegt neliels nogruvums tā lejasdaļā. Sīks aizdambējums var pārvērst straumi par ezeru. Tā var ātri pārveidot visu apvidu, kad būs pienācis laiks to darīt. Cilvēki var smaidīt, domādami, ka viņu sūtītās ekspedīcijas agri vai vēlu nonāks visās aizās. Taău neaizmirsīsim, ka pirms apvidus pārveidošanas jebkuru karavānu novirzīs sāņus domas spēks. Arī ķīmiskā iedarbība nelaidīs klāt ziņkārīgos - Mēs apsargājam Brālību.
   Paši modernākie aeroplāni nespēj noteikt Mūsu atrašanās vietu. Apkārtējās alās dzīvojošie vientuļnieki ir Mūsu modrā sardze. Ceļinieki var pastāstīt, ka sastaptais sadhu dažreiz ir neatlaidīgi ieteicis noteiktu ceļu un brīdinājis par cita virziena bīstamību. Pats sadhu tālāk nav bijis, bet viņam ir pieteikts ceļiniekus turp nevirzīt. Sadhu zina par Lieguma Vietu un prot glabāt noslēpumu. Paši viņi dažkārt ir gandrīz vai laupītāji, bet svēto noslēpumu sargā uzticīgi. Tāpēc nevajag noniecināt pieņēmumu, ka var pastāvēt Nesagraujamais Mājoklis.
   Urusvati ir iegaumējusi pie Mums vedošo pieeju aprises, atceras arī no Torņa plūstošo Gaismu. Viņa redzēja darbiniekus, kas vāca derīgos augus. Daudz sīkumu iegaumēja Mūsu māsa. Šādas ceļa zīmes nevar aizmirst, tās dos drosmi visos ceļos. Ari Mūsu dziļās Glabātavas redzēja Mūsu māsa. Ir jāredz sakrātie zinības materiāli, lai apjaustu Mītnes darba gaitu. Ir jādzird dziedāšana, lai saprastu Mūsu Ašrama dzīvi.
   Tad nu pastāstīsim par Mūsu dzīvi un darbiem.

   2. Urusvati redzēja daudzus Mūsu aparātus. Pēc izskata tie ir visai līdzīgi uz Zemes esošajiem, bet to lietošana ir atšķirīga, to darbībā izmanto psihisko enerģiju. Jau sen zināms, ka daži aparāti darbojas tikai noteikta cilvēka klātbūtne. Tagad ir daudz tādu cilvēku, kas paši var aizstāt sarežģītus aparātus. Tā cilvēce pierod pie viņā pašā mītošajiem spēkiem.
   Pie Mums jau sen ir pieņemts princips, ka tieši cilvēks var padarīt stiprāku ikvienu aparātu. Veselu dzīvi var pārveidot, tikai pieļaujot visam pamatā esošās enerģijas apzināšanu. Gadsimtu gaitā Mēs esam pieraduši pie domas, ka enerģijas sakon-centrējumu var virzīt uz jebkuru jomu. Enerģija gluži kā zibens apvieno savā lādiņā uzkrātos spēkus. Uz šā paša principa balstās parādības, kuras dēvējam par maģiskām, īstenībā šāds nosaukums vienīgi maldina. Jebkuru elektrisko mašīnu var nosaukt par maģisku aparātu. Jūs paši, veicot levitāciju vai priekšmetu pārvietošanu, darījāt to nevis ar maģijas palīdzību, bet tikai nepretojāties savai enerģijai. Jūs likāt darboties pieņemtajai, izpaustajai enerģijai, un tā apvienojās ar kosmisko enerģiju.
   Nevar nosaukt par maģiju Mūsu spoguļus. Tie tikai sekmē Mūsu enerģijas darbu. Var būt daudz ierīău enerģijas darbības pastiprināšanai. Vai gan stiprus magnētus var dēvēt par maģiskiem, taău to ietekme ir brīnišķīga. Smalkais ķermenis un visi eksperimenti ar to attiecināmi uz zinātni, nevis uz maģiju. Tādēļ jāizskauž māņticība, kas saistīta ar nesaprotamo vārdu maģija.
   Cilvēks allaž ir baidījies no visa noslēpumainā, aizmirsdams, ka Sēžama atslēga ir viņā pašā. Jāatbrīvojas no visiem traucējošiem apstākļiem, kas katram ir individuāli. Mūsu panākumi ir atkarīgi no brīvās gribas, kas vērsta uz labo. Labestības spēks liek pat mašīnām darboties ne sevis, bet gan cilvēces labā. Tā Mūsu aparāti darbojas ar Mūsu līdzdalību.
   Cilvēki var smiet, bet idejas valda pār pasauli. Šie vārdi ir iekļauti Brālības Nolikumā.

   3. Urusvati redzēja daļu no Mūsu Glabātavām. Tajās pa laikmetiem savākti mākslas pieminekli. Taău šie krājumi nav muzejs parastajā izpratnē. Priekšmeti šeit kalpo par auras uzkrāšanas rezervuāru. Agrākā īpašnieka radošie izstarojumi paliek uz priekšmetiem daudz ilgāk, nekā tiek uzskatīts. Ja izdosies sakrāt virkni priekšmetu, kas vākti vienā laikā un vienā virzība, tad tiešam var iegūt laikmeta izstarojumu. Tāda kārta var izpētīt noteiktu laikposmu īsto jēgu. Psihiskajai zinātnei šāda iespēja ir īpaši svarīga. Turklāt starp Brāļiem dažkārt atrodas ari atsevišķu priekšmetu agrākie īpašnieki. Dažkārt priekšmets ir sūtīts pasaulē ar noteiktu uzdevumu. Turklāt to kā magnētu ierok noteiktā vietā.
   Lai nejēgas nezobojas par Brālības Krātuvēm. Lai jau tumsonības egoisms uzskata Mūsu Krātuves par skopuļu dārgumiem, īstenībā katrs priekšmets ir vajadzīgs aparāts. Lietas var kalpot svarīgiem novērojumiem. Ir vērtīgi novērot senās auras attieksmi pret šolaiku izstarojumiem. Dažreiz izceļas vesels lietu karš vai arī dzimst savstarpēja draudzība.
   Mēs ne vien novērojam ar izpausto garīgo redzi, bet arī pārbaudām ar Mūsu aparātiem. Mēs izdarām daudz eksperimentu ar senām lietām. Tā ir nevis tā saucamā psihometrija, bet gan izstarojumu zinātne. Gluži tāpat kā jūs varat novērot augu un augļu derīgumu, Mēs salīdzinām lietu valodu pēc to izstarojumiem. Tā var novērot, ka tikai niecīgai daļai svēto priekšmetu ir labestīgi izstarojumi. Pārāk bieži tos izgatavo savtīgos nolūkos un tie nonāk vēl savtīgākās rokās.
   Zīmīgs ir arī izgudrojumu krājums. Psihiskā enerģija, kas apstiprina izgudrojumu, uzliek savu zīmogu. Šādas iekšējās īpašības padara atklājumu nomācošu vai svētīgu. Izgudrotāja rokām jābūt tīrām.
   Vērīgi uzmanām izgudrotājus. Priecājamies, bet vēl biežāk bēdājamies. Tā Mūsu Tornis ir atvērts visam jaunajam, īpaši priecājamies tad, kad sūtīto domu pieņem tās cienīgs darbarūķis.

   4. Urusvati zina, cik grūti ir pārraidīt domu no attāluma. Var ietekmēt daudzi apstākļi. Cilvēka organisms ir kā verdošs katls, bet izplatījums - kā mirdzošs disku metējs. Jāprot ne vien valdīt pār sevi, bet ari paredzēt ķīmiskās iedarbības, kas savās sadursmēs var pārtraukt ari stipru gribu.
   Mums bieži pārmet, ka domu sūtījumi reizēm pārtrūkst. Mūsu draugi neapzinās to, ka šajos starpbrīžos Mēs saudzējam nevis sevi, bet gan viņus. Jāprot sajust izplatījuma spriegumu un pasargāt draugus, kas mīt zemes dzīves apstākļos.
   Nevajag domāt, ka ārējo formu ievērošana jau dos pilnīgas sekas. Pats galvenais paliek apziņas dzīlēs. Netīrs kalpotājs nevar veikt tīru darbību. Vislabākais rituāls neatbrīvos kalpo-tāju no netīras domāšanas. Bet daudzi maldās, uzskatīdami, ka ārējie rituāli aizsegs iekšējo nekrietnību.
   Skolotāja domai nākas pārvarēt daudz šķēršļu izplatījumā. Uzsveru, ka ikviena darbība jāsaskaņo ar Skolotāja domāšanu, - šāda palīdzība būs patiesa sadarbība.
   Mums ir arī tādi aparāti, kas sekmē domu raidīšanu no attāluma. Cilvēki brīnītos, ieraugot, ka daži aparāti ir pazīstami, taău tiek likti lietā pavisam citādi.
   Psihiskās enerģijas izmantošana pārveido pašus vienkāršākos dzinējus.

   5. Urusvati redzēja Mūs gan blīvajā, gan smalkajā ķermenī. Tikai tie, kuri ir šādas sajūtas piedzīvojuši, var spriest par spriegumu, kas nāk tām līdzi. Bieži Mēs ļaujam ieraudzīt vienīgi Seju vai Roku, lai neizraisītu satricinājumu. Tā var atsaukt atmiņā rakstošo Roku, taău arī šāda izpausme jau bija jūtama. Vibrācijas nav apslēpjamas. Tāpēc jo vairāk jāievēro vislielākā saudzība.
   Ne bez pamata Mēs pastāvīgi runājam par saudzīgumu. Cilvēki nepavisam nesaprot šīs īpašības nozīmi. Cik daudz briesmīgu slimību izceļas vien tāpēc, ka pietrūkst savstarpēja saudzīguma. Jo vairāk tas ir nepieciešams tur, kur pastāv liela vibrāciju dažādība. Vajadzīga modrība un iejūtība, lai nenodarītu ļaunumu.
   Apmeklējot Zemi, Mēs bieži esam nodevuši rīkojumus ar trešās personas starpniecību - tā nezināja uzdevuma būtību un darbojās tikai formāli.
   Mūsu Vairoga parādīšanās ari ir saistīta ar dažādiem piesardzības pasākumiem. Grūti nāk tādu rūpju nozīmes izpratne. Cilvēki nespēj uztvert visus cēloņus, kuri liek Mums būt ļoti uzmanīgiem. Aiz nezināšanas cilvēki grib saņemt pašas spēcīgākās izpausmes, jo nedomā par sekām.
   Tāpat cilvēki negrib izprast atšķirību, kāda vibrāciju spēka ziņā pastāv starp parasto smalko ķermeni un Mūsējo. Viņi dažreiz ir redzējuši materializēšanos, tomēr tas neizraisīja īpašu satricinājumu, taău Mušu vibracijam ir pavisam cits spriegums. Viss ir relatīvs, un pret ritmu un vibracijam jāizturas nopietni.
   Šodien jūs runājāt par bailēm, ko izjūt augi. Bet, ja jau augos ir tik attīstīta vibrācija, tad cilvēkā tai jābūt nesalīdzināmi stiprākai.
   Iegaumēsim, ka Mūsu vibrāciju izbaudījušais nekad to neaizmirsīs. Tajā ir gan prieks, gan tāds spriegums, ko katra sirds nebūt nespēj izturēt.

   6. Urusvati var apliecināt, ka Mēs sūtām dziedinošas vibrācijas. Šie ritmi ir dažādi. Ne visi spēj tos atšķirt. Dažam liksies, ka tā ir zemestrīce, cits nodomās, ka viņu krata drudzis, vēl kāds to piedēvēs savam uztraukumam, bet visvairāk būs to, kas nodomās, ka viņiem tikai licies. Tomēr dažos kontinentos reizēm sajūt Mūsu dziedinošās rūpes. Cilvēki saņem palīdzību, negaidīti izveseļojas, taău nesaprot, no kurienes palīdzība nākusi. Ne jau par pateicību runājam, Mums tā nav vajadzīga. Bet tad, kad palīdzība pieņemta apzināti, pastiprinās derīgās sekas. Jebkura noliegsme un izsmiekls paralizē pat spēcīgas vibrācijas. Mēs steidzamies palīgā. Mēs steidzamies nest labo, bet vai bieži Mūs pieņem?
   Nejēgas apgalvo, ka Mēs uzsākot revolūcijas un izraisot jukas. Bet tieši Mēs daudzas reizes esam centušies brīdināt un novērst slepkavības un postījumus. Pats Brālis Rakoci parādīja augstākās pakāpes cilvēkmīlestību, bet viņu atstūma tie, par kuriem Viņš rūpējās. Ir palikuši tagad jau vispārzināmi pieraksti, taău daži meļi dēvē viņu par Franău revolūcijas tēvu.
   Tāpat cilvēki nesaprot Mūsu vēršanos pie karalienes Viktorijas, bet pati vēsture ir parādījusi, ka Mums bija taisnība. Mūsu brīdinājums tika noraidīts. Bet Mūsu pienākums ir brīdināt tautas. Tāpat netika saprasts Mūsu brīdinājums Maskavai. Ne tik drīz cilvēki atcerēsies un salīdzinās notikušo. Var minēt daudz vēsturisku faktu, kas attiecas uz dažādu zemju dzīvi. Var atsaukt atmiņā gan Napoleonu, gan Amerikas Konstitūcijas Padomnieka uzrašanos, gan parādību Zviedrijā, gan norādījumus par Spāniju.
   Lai cilvēki atceras, ka jau pirms desmit gadiem tika parādīta Spānijas sagrāve. Bija dota glābšanas zīme, bet to kā allaž nepieņēma. Mēs visur steidzamies palīgā. Mēs priecājamies, kad palīdzību pieņem. Mēs skumstam, redzot, kādu likteni izvēlas tautas.

   7. Urusvati pazīst Mūsu balsis - gan skaņās ietērptās, gan bez skaņas saklausāmās. Var pabrīnīties, kāpēc raidījumi ir tik atšķirīgi. Taău ir daudz cēloņu, kas nav atkarīgi no zemes dzīves apstākļiem.
   Mēs bieži ieteicam būt vienotiem. Šāds norādījums nav tikai tikumiska pamācība. Šķelšanās ir vispretīgākā nevienprātība. Nekas tik negatīvi neietekmē izplatījumu kā disonanse. Kad cilvēkus pārņem naidpilna šķelšanās, izplatījumā nekavējoties rodas graujošs juceklis. Šādi cilvēki kaitē ne vien sev, bet arī rada izplatījuma karmu, ievelkot tajā daudzus sev līdzīgos. Ir briesmīgi cīnīties ar šādu jaundzimušu haosu.
   Cilvēkus, kas izraisa šķelšanos, dēvē par haosa radītājiem. Smagas sekas piemeklē tādus naidpilnus mēlnešus. Mēs esam spiesti pastāvīgi ar viņiem cīnīties. Nevajag brīnīties, ka šāda cīņa mēdz būt grūtāka nekā sadursmes ar dažām izplatījuma strāvām. Visur, kur nākas sastapties ar cilvēka brīvo gribu, notiek īpašs enerģijas patēriņš. Brīvās gribas spēks ir liels, tā ir līdzīga visspēcīgākajām enerģijām. Niknuma pārņemti cilvēki var saārdīt astrāla slāņus. Cik daudz pieredzējušiem Audējiem būs jānopūlas, lai sadziedētu šīs izplatījuma brūces!
   Mums ir jācīnās pret šķelšanos. Nevis dziesmu dziedāšana arfu pavadījumā, bet darbs un cīņa. Nebūs daudz to, kas trauksies uz Brālību, kad uzzinās par strādāšanu vaiga sviedros.

   8. Urusvati redzēja Mūsu sviedru lāses. Urusvati zina, cik sāpīgu stāvokli izraisa izplatījuma spriegumi. Bet citādi darbs lielos attālumos nav iespējams. Palīdz katra sadarbība. Ne bez pamata runājam par sadarbību. Tas nav tikai morāla rakstura norādījums, gluži otrādi - tāds padoms ir jauns priekšnoteikums sekmīgam darbam.
   Ja tikai cilvēki saprastu, kādā redzamā un neredzamā sadarbībā viņi var piedalīties! Ja cilvēki saprastu, cik lielā mērā viņi var vairot savus spēkus sadarbībā ar Brālību. Ja viņi tikai padomātu par sadarbību, kas var parādīties jebkurā mirklī.
   Taău cilvēki ne vien domas netuvojas Brālībai, bet ari uzskata šādas domas par smieklīgām. Ikviens jebkurā brīdī var pielikt savu spēku, vajag tikai iztēloties, ka augstienēs nemitīgi strādā, lai palīdzētu cilvēcei. Jau tāda doma vien radīs enerģijas pieplūdumu. Tā virzīs apziņu uz kalpošanu cilvēcei. Tā pasacīs, ka mīlestība uz cilvēci ir iespējama. Zemes dzīves apstākļos bieži vien ir grūti iedomāties šādas mīlestības iespējamību. Bet lai doma par Brālības esamību palīdz atvērt sirdis. Tad sadarbība būs nevis pienākums, bet gan prieks. Un sviedru lāses, un svētās sāpes būs izzināšanas vainags. Neuzskatīsim šos vārdus par abstrakciju, jo šāds noliegums aizslēgs vislabāko tilpni - sirdi. Katra sviedru lāse, ikviena sāpe par cilvēci mīt sirdī.
   Lai slavēta sirds, kas spēj ietilpināt!

   9.Urusvati pabija Mūsu Laboratorijā. Viņa redzēja vienu no atomenerģijas formulām. Ārējā atmiņa to nespējā saglabāt, bet iekšējā krātuve to uzņēma sevī. "Atomiski atomi!" iesaucās Mūsu Brālis, dalot atomu. Kā vārpas briest līdz pļaujas laikam, tā arī sasniegumiem jāglabājas līdz to izsniegšanas stundai. Vienādi grūti ir kā atrast, tā arī līdz termiņam saglabāt. Neprāts gribētu izkaisīt iegūto kā krusas graudus pa tīrumiem. Neprātam nav daļas gar to, kādi briesmoņi var izaugt no neapvaldītām kaislībām. Izprast īsto laiku - tā jau ir Brālības pakāpe.
   Ziemeļu tundras un Gobi glabā dārgumus, bet vai drīkst steigties ar to nodošanu cilvēkiem? Vienīgi tauta, kas sasniegusi augstu apziņas līmeni, var rīkoties ar šādām vērtībām. Zinot, kāda ir evolūcijas spirāle, nedrīkst nomest dimantu zem vezumu riteņiem. Pat pieredzējušai pacietībai dažreiz ir grūti sagaidīt veiksmīgās karavānas tuvošanos. Varbūt termiņš jau pienācis - sirds tā dauzās? Bet gudrā pieredze ăukst - vēl par agru. Sirds sacensība ar prātu ir pats satriecošākais skats. Laimīgs ir tas, kurš izpratīs sirds pavēli.
   Ir sagatavotas daudzas formulas. Ăunga Torņa stari zaigo, kad zinātnieku apzina sakrīt ar termiņiem. Bet cilvēki savā vientiesībā nesaprot termiņu harmoniju. Viņi visur grib uzspiest savu nesaimnieciskumu un bezatbildību. Viņiem neko nenozīme, ja kaut kas nav īstenojies, pat ja boja gājusi dižeria doma! Turklāt viņi prasa, lai viss notiktu atbilstoši viņu kritērijiem. Veiksmi viņi nosauks par nelaimi un priecāsies par postu. Sīkais viņiem šķiet liels, bet lielais - niecīgs.
   Mūsu Laboratorijas dotās precīzās zināšanas cilvēki nepieņems, jo formulās būs lietoti neparasti apzīmējumi. Bet kāpēc Mums jāizkropļo senie nosaukumi, kaut arī tagad tie aizmirsti? Ja ir saglabājušās dažas Atlantīdā lietotās formulas, tās nedrīkst ierobežot ar šolaiku zinātnes jēdzieniem. Apkopojošā zinātne un sadalošā zinātne ir nošķīrušās. Tāpēc jo grūtāk rast harmoniju, kas spēj zelt Brālībā.

   10. Urusvati prot Mūsu valodu. Bet Mums ir jāprot visu tautu valodas. Pastāvīgi rodas neizpratne par to, kādā valodā sūtīt domas, lai tās tiktu labāk uztvertas. Katrs sūta savā valodā. Tieši tajā, kurā viņš domā. Būtu nepareizi raidīt domas svešā valodā, cerot, ka tas, kam doma tiek sūtīta, labāk sapratīs. Tāds svešāds izklāsts tikai vājina sūtījuma spēku. Piespiez-dami sevi domāt svešā valodā, cilvēki izsauks iekšējus tēlus, kas saistīti ar šajā valodā runājošo tautu. Tādējādi viņi mazinās savas domas skaidrību. Ieteicu ne vien raidīt domas savā dzimtajā valodā, bet arī darīt to pašos vienkāršākajos un pierastākajos apstākļos. Pierasti priekšmeti vismazāk novērš uzmanību. Arī šo priekšmetu izstarojums neuzbudinās.
   Mēs domu pārraidi veicam gandrīz tukšā istabā. Tās sienas ir nokrāsotas zilā vai zaļā krāsā - pēdējā var būt visai patīkama daudzām individualitātēm. Mēs izvēlamies ērtu atzveltnes krēslu, lai mugurkauls būtu taisns. Krēsls nekādā veidā nedrīkst traucēt ķermeni. Ari gaisma nedrīkst kairināt acis. Labāk, ja gaismas avots ir aizmugurē. Nedrīkst ar varu sasprindzinā-ties, ir tikai pilnīgi jākoncentrējas. Dažreiz var sev priekšā turēt tās personas attēlu, kurai tiek raidīts sūtījums. Taău labāk, ja tāds attēls ir domās. Sūtot domu, jābūt mierīgam, dažreiz var skanēt harmoniska mūzika.
   Atcerieties šos noteikumus, kad iztēlojaties, kā Mēs sūtām domas.

   11. Urusvati ļoti gribētu dot cilvēkiem vairāk ziņu, bet jūtziņa norāda iespēju robežu. Šīs robežas noteikšana daudziem ir piedauzības akmens. Ne mazums nelaimju ir noticis tieši tās neievērošanas dēļ. Ar šīszemes vārdiem nav iespējams noteikt, kur slēpjas samērojamā robežlīnija. Paplašināta apziņa var pateikt priekšā, kur sākas kaitējums. Paši zināt, cik bieži cilvēki prasa atbildi, kuru paši nespēj pieņemt. Cilvēki teiks: "Sakiet mums ātrāk, un mēs izlemsim, ko pieņemt un ko noraidīt." Viņi gribētu paniekoties, izvēloties vienīgi sev tīkamas lietiņas. Viņiem nerūp tas, ka var sabrukt visa konstrukcija. Pat bērni zina, ka veselo nedrīkt izjaukt. Bet pieaugušie met uz citiem bumbas un ļoti brīnās, kad tās sakropļo viņus pašus. Viņiem patīk daudzināt Mūsu salīdzinājumu ar bumerangu, taău viņi nesaskata savu sitienu sekas.
   Cilvēki mēdz Mums pārmest to, ka Mēs daudz ko noliedzam. Viņi nonāk līdz tādiem meliem un zaimiem, ka teic - Mēs noliedzot Kristu. Vai var noticēt šādai mēlnesībai? Un tomēr daudzi tumsas kalpi ir gatavi izplatīt tādus apmelojumus, lai tikai sašķeltu. Taău ikvienu, kas zina, kāda ir Brālības uzbūve un sastāvs, pārņems šausmas, dzirdot tik tumsonīgus zaimus. Apmelojumi parasti ir tumsonīgi, tomēr paši pieaugušie atļaujas atkārtot skaidrus melus. Var minēt neskaitāmus apmelojumus, kas vērsti pret Brālību. Arī to, ka Brāļus uzskatīja par tumšajiem spēkiem. Var uzskaitīt, cik daudzās briesmīgās nelaimēs ir vainota Brālība. Mūs apsūdzēja draudu lietošanā un vardarbībā, īpaši uzstāja tie, kas negrib dzirdēt Mūsu Vārdu. Kaunieties, neticīgie! Kaunieties, tumsoņi! Kaunieties, šķelšanās nesēji!
   Lai kaut vai retumis viņi pavaicā sev: vai tikai nekļūdos? Bet tumsoņi nevar kļūdīties, jo viņi dzīvo maldos un tajos iekrist vairs nevar. Tagad lai šādu Brālības lappusi iegaumē tie, kuru sirds kvēlo. Katrs taău var atjaunot kaut kripatiņu Patiesības.

   12. Urusvati var pastāstīt par to īpašo sajūtu, kāda pārņem, lidojot smalkajā ķermenī uz tālajām pasaulēm. Ir grūti šīszemes vārdos izteikt tās vissmalkākās jutoņas, kas pārņem ārpus Zemes sfēras. Taău šādi lidojumi ir jāiepazīst, lai apziņa varētu ietvert sevī pārzemes jutoņas. Brāli cītīgi dodas šādos tālos lidojumos. Arī cilvēki tiecas uz augstākajām sfērām, taău to diemžēl vel pilnība nepieļauj smalka ķermeņa iespējas. Vispār daudzi eksperimenti izdodas, .bet tikai no visgrūtākās puses.
   Tik daudz tiek runāts par stariem, kas cilvēku padara neredzamu. Nākamā pakāpe būs tāda neliela aparāta radīšana, ko varēs pastāvīgi nēsāt sev klāt, lai cilvēks būtu neredzams. Pēc tam seko Mūsu neredzamības pakāpe, kuras panākšanai vajadzīgos starus Mēs pievelkam no izplatījuma; tas ir kaut kas līdzīgs tam, kā dematerializējas atsevišķas ķermeņa daļas. Nesen jūs par to dzirdējāt. Daudzām izpausmēm ir vajadzīgs kustīgs smalkais ķermenis. Lidojumi uz tālajām pasaulēm katrā ziņā prasa kustīgu smalko ķermeni, kas savā spriegumā sasniedz ugunīgumu. Ar daudzajiem iemiesojumiem un nemitīgiem centieniem šāda spēja tiek sasniegta. Ar varu kustīgumu panākt nevar.
   Mūsu Māsas šādos lidojumos gūst īpašus panākumus. Viņām palīdz sievišķās būtības sintēze. Neaizmirsīsim, ka dažkārt šādi lidojumi mēdz būt ilgstoši, taău Brālībā prot saglabāt atstātos ķermeņus.
   Letarģija bieži vien nav nekas cits kā tāls lidojums, tikai ar šādiem cilvēkiem neprot apieties. Senos laikos viņu slimību uzskatītu par svētu un prastu pazīt sajūtas. Mums ir daudz pierakstu par šādiem eksperimentiem. Mēs cītīgi fiksējam katru izjūtu, jo Bezrobežībā var veikt neskaitāmus novērojumus. Var tikai piebilst, ka radioviļņi un pārlieku lielais elektrības daudzums bieži vien traucē izdarīt novērojumus.

   13. Urusvati-var nosaukt Brālības Locekļu vārdus, taău to nedarīs, jo apsvērs, vai tas būtu samērojami. Septiņi Vārdi jau ir tautas mutē, bet kāds no tā labums? Vajadzīgi darbi, nevis vārdi. Tāpēc tad, kad pieskarsimies Brāļu personiskās dzīves lappusēm, runāsim par viņu darbiem, bet vārdus nenosauksim. Cilvēki strīdas nevis par darbiem, bet pirmām kārtām par vārdiem. Vārda izpaušana panāca to, ka Mūsu Brālis, uzturoties pasaulē, bija spiests sevi nosacīti apglabāt, lai saglabātu rīcības brīvību. Mums pastāvīgi ir nācies mainīt savu vārdu, lai neizraisītu ziņkāri. Mums ir nācies steidzīgi paslēpties, lai neciestu labestības darbs. Viens no pirmajiem Brālības noteikumiem ir tas, ka darbam jāstāv pāri visam.
   Ir divi domāšanas veidi. Viena doma rodas no jutām, citiem vārdiem sakot, no sirds, bet otra nāk no intelekta - prāta kaimiņa. Uzupurēšanās jūtas dzimst sirdī. Tāda doma ir Brālības pamatā. Arī Mūsu Sadarbību uztur sirds.
   Kad Mēs runājam par vienotību, tad uzskatām, ka sirds ir dzīva. Vispretīgākā aina ir liekuļota vienotība. Daudzi ir sapņojuši tuvoties Brālībai, bet tieši liekulības dēļ atturējušies. Nevar liekulība ienākt Mūsu Mājoklī. Nevar liekulīgi piedalīties dižajā kalpošanā.
   Cilvēki nesaprot, kā var samierināties ar savstarpēju domu lasīšanu, bet pie Mums šāds stāvoklis ir pilnīgi dabisks un vienīgi padara attiecības vienkāršākas. Tā domas bieži vien aizstāj garu sarunu. Pat parastajā dzīvē tie, kas ilgi mituši kopā, saprot viens otra domas. Nedaudz pavingrinoties, var bez jebkādiem aparātiem lasīt līdzdarbinieku domas. Mēs runājam vienīgi par to, ko esam pieņēmuši un likuši lietā.
   Lai tie, kuri tiecas uz Mums, izprot darbu, kas izaug no sirds jūtām.

   14. Urusvati, vai vari nosaukt kaut vienu Brālības Māsu, kaut vienu Brāli, kas zemes dzīvē nav izcietis mocības un nav vajāts? Patiesi, nevar tādus nosaukt, jo katrs varoņdarbs ir saistīts ar vajāšanu. Cīņa ar tumsu ir neizbēgama, un haosa bangām ir jāgāžas pār drošsirdīgo cīnītāju. Taău arī šādi pārbaudes akmeņi tikai liecina par to, ka gars nav uzveicams. Dažu sadedzināja, dažu sita krustā, citiem nocirta galvu, citus nožņaudza, vēl citus zvēriski noslepkavoja, pārdeva verdzībā, ari noindēja vai cietumos ieslodzīja - vārdu sakot, visas mocības bija jāizcieš, lai pārbaudītu savu stiprumu.
   Nedrīkst domāt, ka apziņas paplašināšana nāk bez cīņas. Katrs, kas grib kalpot līdz ar Mums, zina, ka arī viņam nāksies izturēt tumsas uzbrukumus. Vārdos visi tam ir gatavi, bet darbos katrs vai gandrīz katrs cenšas pēc iespējas izvairīties. Viņš nepadomā, ka katra šāda izvairīšanās vienīgi pagarina ceļu.
   Šīszemes labumi ir acīm redzami, bet mākoņos neredzamas ir Pārzemes Pasaules. Katrs mēģinājums tuvoties Smalkajai Pasaulei var paplašināt priekšstatu par Bezrobežību. Pat pa rastus cilvēkus sapņos redz vienlaikus dažādas pasaules rhalas. Tas nav nekas neiespējams, ka smalkais ķermenis var vienā un tajā pašā laikā parādīties vairākās vietās, kas atrodas tālu cita no citas. Cilvēka īpašību izpēte dos virzienu un sekmēs apziņas paplašināšanos. Cilvēks dabiski piestās Mūsu krastā. Nevajadzīgas būs agrākās laivas. Lai Santana tās aiznes jauniem ceļiniekiem; kas gaida viņā krastā.
   Gaidītāju ir daudz; lai viņi vispirms dzird par ceļa grūtībām. Lai viņi gūst skaidru priekšstatu par cīņu ar tumsu. Lai necer no tās izvairīties. Ceļš uz prieku nevar būt viegls.
   Prieks būs. Par prieku vēl runāsim, bet tagad nostāsimies pilnā gara apbruņojumā.

   15. Urusvati bija pārsteigta, redzot, cik milzīgs ir Mūsu saspriegums, kad sūtām idejas lielā, attālumā. Patiesi, Mēs esam elektrības pilni, lai pastiprinātu visam pamatā esošo spēku. Mēs izmantojam arī īpatnējus elektriskos aparātus, lai radītu īpašu atmosfēru, kas sekmē domu pārraidi. Ievērojiet, ka elektrostaciju tuvumā var būt pastiprināta psihiskā uztvere. Tomēr atmosfēras pārlieka piesātināšana ar elektrību var izraisīt ugunīgas slimības. Visur vajadzīga pareiza harmonija.
   Nepalaidiet garām bez ievērības to, ko Es teicu par spriegumu ideju sūtījumu laikā. Uz noteiktu vietu, turklāt noteiktai personai sūtāmai domai nav vajadzīgs tāds spriegums kā izplatījuma sūtījumam. Tas sastop daudz noteiktu pretdarbību. Ap šiem sūtījumiem plosās īsta kauja, tāpēc vajadzīgas elektriskā virpuļa bruņas.
   Nevajag aizmirst, ka šādi virpuļi ievelk savā orbītā izpaustas smalkas dvēseles, un tās var sajust stipru spēku izsīkumu, jo viņu enerģija magnētiski pievienojas kopīgajai plūsmai. Kad jūs jūtat neizskaidrojamu saspringumu un spēku zudumu, padomājiet, vai tikai jūs nepiedalāties izplatījuma sūtījumos.
   Pat vislielāko pasaules juku laikā Mēs sūtām domas, kas ir pretējas cilvēces vairākuma vēlmei. Cilvēki nespēj saprast, ka neprātu nevar dziedēt ar neprātu. Viņi tiecas atkārtot postu, kas jau reiz piemeklēja Zemi. Mēs savu iespēju robežās cenšamies noturēt līdzsvaru, taău brīvā griba summējoties var pārspēt labus ieteikumus.
   Urusvati neaizmirsīs, ka Mēs parveršamies sprieguma brīžos. Cilvēcei pašai jāpieprasa dziedināšana, jo bez piekrišanas izdziedēt nevar.

   16. Urusvati zina, kādi ir trīs Mūsu stāvokļi Brālībā. Katram no tiem ir savas īpatnības. Blīvo stāvokli nevar dēvēt par zemes dzīves stāvokli. Tas ir tik smalks, ka to diezin vai var uzskatīt par parastu. Smalkais stāvoklis ir tiktāl asimilējies ar Zemes atmosfēru, ka tas būtiski atšķiras no parastajiem Smalkās Pasaules apvalkiem. Trešais stāvoklis, kas atrodas starp blīvo un smalko, ir vēl nebijis fenomens. Tādējādi visi trīs stāvokļi ir tik neparasti, ka veido pilnīgi neparastu atmosfēru, kura nebūt nav viegla Zemes cilvēka plaušām un sirdij. Cilvēkiem pie tās jāpierod, citādi, labākajā gadījumā, viņi dabūs sirdsklauves. Tā nav maģija, tas ir dabisks Mūsu Mājokļa atmosfēras spriegums.
   Katrai mājai uz Zemes ir sava atmosfēra. Saprotams, jo vairāk tajā darbojas, jo atmosfēra ir piesātinātāka. Brālībā, kur ikviens dzīvo vislielākajā saspriegumā, kur ir tik daudz varenu aparātu un kur vienlaikus notiek tik daudz dažādu eksperimentu, atmosfērai jābūt piesātinātai. Neaizmirsīsim ari par ķīmisko vielu noliktavām un ārstnieciskajiem augiem. To emanācijas ir visai spēcīgas. Var izvairīties no aromāta, bet no emanācijām izbēgt nav iespējams.
   Ja ir iespējams sūtīt izplatījuma idejas, tad dižai harmonijai jābūt arī tajā vietā, no kuras šīs idejas tiek sūtītas.
   Lama stāsta par Lielo Risi uzturēšanās vietu. Šambalu katrs apraksta citādi. Stāstījums par dārgumiem ir pareizs, jo dārgumi mēdz būt dažādi. Leģenda par karotājiem visā pasaulē nav bez pamata. Ir gan daudzi vārti, gan spoguļi. Pati leģenda par to, ka Tašilama izsniedz caurlaides uz Šambalu, ir simboliska. Vienādu simbolu parādīšanās dažādās pasaules malās liecina par to, cik plaši izplatījusies patiesība. Pat senā Meksika zināja par Svēto Kalnu, kur mīt izredzēti cilvēki. Nav brīnums, ka visas Āzijas tautas glabā atminas par Svētajiem Kalniem. Vieta ir atzīmēta puslīdz pareizi, taău neaicinātais tur nenonāks!
   Milzum daudz cilvēku tiecas Mūs atrast. Ir pareizi šādus ceļiniekus atturēt. Vispirms jāiemācās Mūs atrast nevis ģeogrāfiski, bet gan garā. Jūs zināt, ko no Mums gaida. Ne vien gaida, bet ari prasa. Turklāt žēlošanās sarauj pēdējos pavedienus. Cilvēki neiedomājas, ka viņu gaudas saspriego jau tā piesātināto atmosfēru. Protams, arī kļūdas Mums piedēvē pēc saviem ieskatiem. Mēs neprotot ne pateikt, ne uzrakstīt. Cilvēki nesaprot savas rīcības nesamērīgumu. Neuztveriet to kā neapmierinātību. Varam vienīgi nožēlot, redzot, ka enerģija netiek virzīta uz lietderīgo. Žēlošanās vietā vajadzētu parunāties. Sirsnīga saruna vislabāk iederas Mūsu Mītnes harmonijā. Ja palīdzība ir iespējama, tā nekavējoties nāks. Šajā apstāklī ir domu jaunrades skaistums.
   Mēs atklāti kalpojam, palīdzot cietējiem, taău nevajag ar dūrēm lauzties Vārtos. Ir teikts: "Dieva valstība jāieņem triecienā," bet tas darāms garā. Tāpēc lai domā par Brālību. Lai neaizmirst, kur ir īstie Vārti!

   17. Urusvati nav aizmirsusi, ka Mūsu Krātuvēs atrodas pilsētu un citu vēsturisku vietu modeli. Tādiem modeļiem ir jābūt ar iekšēju nozīmi. Tie kalpo it kā par terafimiem, lai noteiktu seno vietu saistību ar jaunajiem uzdevumiem. Turpat glabājas piemiņas priekšmeti, kurus dažkārt sūta pasaulē kā magnētus iecerētajiem darbiem.
   Tam ir liela nozīme, ka Mūsu sūtņi apstaigā norādītās vietas. Reizēm viņi ieliek zināmus priekšmetus, bet citām vietām tikai iziet cauri, tādējādi nostiprinot attiecīgās vietas auru. Cilvēki to neievēro, bet vēsturnieka acs varētu saskatīt šo apmeklējumu periodiskumu. Ar laiku var pārliecināties, ka visas šīs apmeklētās vietas vēlāk izrādījās īpaši nozīmīgas tautu vēsturē.
   Neviens nevar šaubīties par to, ka bez Brālības Cietokšņa iemītniekiem uz Zemes ir personas, kas veic Mūsu uzdevumus. Var izsekot.tam, kā gadsimtu gaitā dažādās zemēs parādījās cilvēki ar ļoti līdzīgiem uzdevumiem un to izpildes metodēm. Pret viņiem parasti izturas ar aizdomām un naidīgi, jo sajūt kaut ko vārdos neizsakāmu.
   Mūsu Krātuvēs redzams, ka uz kartēm atzīmētās robežas neatbilst mūsdienu robežām. Ka dzirksteles atzīmēti ieliktie magnēti. Atliek tikai pagaidīt dažus gadus, lai pārliecinātos par to nozīmi.

   18. Urusvati smalkajā ķermenī pastāvīgi piedalās palīdzībā, kuru Mēs sniedzam cilvēcei. Mūsu darbinieki, veicot lidojumus smalkajā ķermenī, padara cilvēku labā tik daudz, ka to nevar ietilpināt nekādās annālēs. Jāatceras - Mēs reti parādāmies tā sauktajos spiritiskajos seansos. Mēs uzskatām šādas sanākšanas par kaitīgām klātesošo cilvēku neharmonisko auru dēļ. Gandrīz nemaz nav tādu pulciņu, kas būtu veidoti atbilstoši aurām. Viegli iedomāties, kādas būtnes var parādīties un materializēties, pastāvot atšķirīgiem noskaņojumiem. Jau vērsām uzmanību uz saņemto atbilžu nesaprātīgumu, bet šāds acīmredzams apstāklis tikai parāda, ar kādām būtnēm ir darīšana šādiem nesaprātīgiem pulciņiem.
   Mūsu parādīšanās un palīdzība ir pavisam citāda. Mēs briesmu brīdī glābjam cilvēkus, kuri ir to pelnījuši. Ar viegliem pieskārieniem Mēs pievēršam meklētāju uzmanību. Mēs novēršam nelietderīgu lēmumu pieņemšanu. Mēs palīdzam radīt un sekmējam labo. Ir jāsaprot, ka Mūsu darbs veltīts zinī-bai. Mēs palīdzam ikvienam vērtīgam darba cilvēkam. Mūsu darbību neierobežo rasu un šķiru nosacītās atšķirības. Mēs neatlaidīgi vērojam, kur iemirdzēsies pašaizliedzīga varoņdarba stars. Mūsu Svētnīca ir Zinības Svētnīca. Mēs vācam ap to visu cildenāko un saglabājam tajā nākamības apliecinājumus.
   Uzturiet tiešas Sarunas ar Mums. Lai tās ir jūsu būtības augstākā izpaušanās. Nepieļaujiet, ka tāda Saruna kļūtu par formālu pienākuma pildīšanu. Vardarbība nekad nebūs stingrs pakāpiens. Pats darbs smalkajā ķermenī lai ir brīvās gribas dabiska izpaušanās. Nemēģiniet kādam ar varu uzspiest šādu darbu. Lai vēlme dzimst apziņā. Ir grūti spriest par to, kā var dzimt vēlme strādāt cilvēces labā. Ikviens var rast savu ceļu. Šajā ceļā Mēs palīdzēsim.

   19. Urusvati ir pateicīga Indijai un Tibetai par Brālības sargāšanu. Patiesi, var1 pateikties, ja Brālības jēdzienu tik rūpīgi sargā. Parasti pat sarunas par Brālību netiek atbalstītas. Tur neizrunā personvārdus un drīzāk jau noliegs Brālību nekā nodos. Leģendas par Brālību glabā ka svētas grāmatas. Austrumi nesaprot Rietumu ziņkāri. Palūkosimies, kurp tiecas Rietumi, gribēdami uzzināt par Brālību.
   Vai tad Rietumi grib dzīvē atdarināt Brālību? Vai tad Rietumi grib būt uzticīgi Brālības Baušļiem? Vai tad Rietumi vēlas padziļināt izzināšanu? Pagaidām tie tikai apmierina ziņkāri, meklē iemeslu nosodīšanai. Nosodīšanas ceļā Mēs nepalīdzēsim.
   Iedomāsimies, ka militāra ekspedīcija atklāj Brālību. Pat ar iztēles spējām neapveltītajam ir skaidrs, kas pēc tam notiks! Var iedomāties, kādi lāsti atskanēs un kāda izstumšana sekos. Krustā sišana turpinās līdz pat šodienai! Rietumos nekad arī nesapratīs Mūsu Hierarhijas būtību. Priekšniecības jēdziens Hierarhijai neatbilst. Mēs esam noteikuši Bausli: vara ir upuris. Kurš no mūsdienu vadoņiem atbilst šādam Bauslim?
   Mēs lieliski saprotam arī to, kādā stāvoklī ir Austrumi, bet tieši šā stāvokļa dēļ jo īpaši jāatzīmē austrumnieku cieņa pret Mūsu Mītni.
   Neaizmirsīsim, ka daudziem Ašramiem nācās pārcelties uz Himalajiem, jo citu vietu atmosfēra bija kļuvusi neciešama. Ari pēdējam Ašramam Ēģiptē nācās to darīt - visiem taău ir zināmi notikumi gan pašā Ēģiptē, gan apkārtējos apgabalos. Līdz Armagedona laikam visiem Ašramiem bija jāsanāk Hima-laju Mītnē. Jāzina, ka tagad Mēs Mītni neatstājam un vienīgi smalkajā ķermenī dodamies lielos attālumos. Tā krājas ieraksti par Mītnes Iekšējo Dzīvi.

   20. Urusvati smalki atšķir sekmējošās un kavējošās strāvas. Var iedomāties, kāda iedarbība ir kopīga noskaņojuma pārņemtam pūlim. Kādreiz tiks pavēstīts par eksperimentiem, kas izdarīti pūļa noskaņas pavadījumā. Sekas parādīs, cik lielā attālumā iedarbojas pūļa enerģija. Arī Mūsu Mītnē skaudri jūtams tālu pūļu noskaņojums. Ne velti Mēs nemitīgi atgādinām par labestīgas vienotības nepieciešamību. Pat tīri fizioloģiskiem eksperimentiem ir dažādas sekas. Par cilvēka ietekmes lielumu liecina tas, ka jutīgu aparātu vibrācijas mainās pat tad, ja tuvojas kāds cilvēks. Tātad pūļa nemierīgā, satrauktā aura var izjaukt pašus vērtīgākos eksperimentus. Lūk, kāpēc Mums tek asins sviedri.
   Mums ir ne vien japsiholoģize tālie pūļi, bet ari jāpasargā Mūsu zinātniskie pētījumi. Arhimeds sargāja savas formulas no redzamiem barbariem, bet daudz grūtāk ir nosargāt zinātnes dārgumus no neredzamiem nikniem postītājiem. Taău apdraud ne tikai postītāji ienaidnieki, bet ari līdzjutēji bieži vien rada demoralizējošus apstākļus. Tādās reizēs Mēs esam gatavi lūgt, lai neizjauc Mūsu formulas. To var izdarīt ļoti dažādi, bet pamatā ir šaubas visos to variantos.
   Iedomājieties Mūsu Mītni, kur ikviena skaņa jau izjauc vibrāciju harmoniju. Mēs esam pietiekami labi izolējuši Mūsu Laboratorijas, tomēr psihisko enerģiju nekas nevar aizturēt. Mūsu tuvajiem un tālajiem līdzdarbiniekiem ir jātiek skaidrībā, ar kādu noskaņojumu viņi var Mums palīdzēt. Lielā kalpošana vienmēr būs arī sadarbība. Ikviens, kas kaut reizi ir Mums tuvojies, jau ir uzņēmies atbildību nelikt šķēršļus Mūsu darbiem.
   Mūsu Torņiem ir daudz stāvu. Pastāvīgi tiek veikti daudzi pētījumi. Kurš būs tik vieglprātīgs, ka uzdrošināsies sajaukt savāktās enerģijas? Atpakaļsitiens var būt briesmīgs, un neviens to nespēj novērst, kad ir iedarbinātas pamatenerģijas. Tāpēc Mēs tik neatlaidīgi brīdinām neizraisīt nepatīkamus satricinājumus.

   21. Urusvati glabā bērnības dienu atklāsmi, ka kaut kur dzīvo Gaišais Skolotājs. Vienīgi atminas par realitāti var izsaukt bērna apziņā tik spilgtu priekšstatu. Mums ir prieks redzēt, ka Mūsu līdzdalībnieki jau no pirmajām apzinātās dzīves stundām nes sevī priekšstatu par agrāk redzēto. Apmulsušā gara priekšstati ir neskaidri, bet daudzu sasniegumu apskaidrots gars saglabā skaidras atmiņas.
   Maza meitenīte, neviena nemudināta, pati savas apziņas vadīta, virzās uz lemto varoņdarbu. Pat spilgti norādījumi ne visai bieži spēj saglabāties jaunajā apvalkā. Bet, ja ceļinieks dodas ceļā ar Mūsu uzdevumu, ja viņš jau agrāk ir kontaktējies ar Brālību, tad viņš jau bērnībā ir guvis apskaidrību. Viņš redz Gaismas zīmes, pie viņa Mēs ierodamies dažādos veidolos, viņš dzird skanam sudraba zvanus, un viņa sudraba pavediens saspriegojies uz Mums.
   Gaismas ceļiniece iet nepagurusi, neraugoties uz nelabvēlīgajiem apstākļiem bērnībā. Iekšēji nostiprinājusies, viņa beidzot redz Vīziju, kas viņu virza uz varoņdarbu. Mēs priecājamies, kad šādu varoņdarbu uzņemas nevis vārdos, bet gan ar sirds degsmi. Šāda degsme vēsta gan par apskaidrību, gan svētajām sāpēm. Taău vienīgi ciešanās veidojas gudra prieka iedīglis. Pie tā nevar nonākt bez ciešanām. Bet tikai Mūsu tuvumā dzimst arī prieks.
   Urusvati devās pasaulē labprātīgi. Jau agrāk saskarsmē ar Brālību tika nolemts, ka vārdam par Uguni jāatskan Armage-dona dienās. Nav viegls laiks! Nav viegls vārds, nav viegls Brālības apliecinājums, kad cīņai cēlušies visi tumsas spēki. Bet Mēs sveicam. Mēs priecājamies, ka tiek cildināts varoņdarbs.
   Nedomājiet, ka Mūsu Iekšējā Dzīve ir kaut kas patstāvīgs, - tieši otrādi - cilvēka veidolu kaldina cilvēce. Katrs sudraba pavediens skan kā Bezrobežības stīga.

   22. Urusvati var apliecināt sirds visaugstāko nozīmi. Pēc visu centru darbības parādās sirds nozīme. Pat kundalinī būs pasaulīgāks salīdzinājumā ar sirdi. Sirds nozīme nav izprasta. To uzskata par dzīvības centru, taău šāds raksturojums ir nepilnīgs. Sirds ir Pasauļu tilts. Tur, kur īpaši izpaužas triju Pasauļu saskarsme, ir dziļi jūtama sirds nozīme.
   Mūsu Mītnē sirds tiek cienīta. Pie Mums sastopas Personas, kuras šķir daudzi gadsimti. Varētu likties, ka to psiholoģijai jābūt ļoti atšķirīgai, jo triju paaudžu laikā domāšanas metodes kļūst pilnīgi citādas, tomēr Mūsu sadarbībā tas nav novērojams. Viens no galvenajiem cēloņiem ir paplašināta apziņa, bet arī ar to ir par maz '- vajadzīga vidus centra līdzdarbība. Vienīgi sirds spēj apvienot apziņas, kas daudzus mūžus bijušas nošķirtas. Sirds pamats ir vajadzīgs visās smalkākajās darbībās.
   Kad cilvēki būs atzinuši domu raidīšanu no attāluma, tad vajadzēs noskaidrot, kas vada šādu smalku darbību. Sacīs, ka vajadzīga harmonija, taău tas nenoteic, kurš centrs piedalīsies. Sirds arī domu raidīšanā no attāluma ir galvenais dzinējspēks.
   Domu sūtītāji, noskaņojiet savas sirdis, taău atcerieties, ka sirds saspriegums var izraisīt ugunīgu uzliesmojumu. Tikai tas, kas ir piedzīvojis šādu vārdos neizsakāmu ugunsgrēku, zina, cik loti bīstams tas ir. Šīs ciešanas ir visaugstākās svētās sāpes. Tās izraisa pasauļu nelīdzsvarotība. Šā paša iemesla dēļ rodas arī dažādas sirds slimības. Cilvēks nevēlas rūpēties par savu centru, kas visās pasaulēs saglabā savu ugunīgo kodolu.
   Jūs esat dzirdējuši, ka iekšējo uguni piespiedu kārtā var izsaukt uz āru. Tāda operācija ir pilnīgi iespējama, taău tā ir loti bīstama, jo šāda uguns var saskarties ar izplatījuma uguni un radīt postošas sekas.
   Sirds nozīme ir jo diženāka tādēļ, ka nākotnē tā var padarīt nevajadzīgus daudzus aparātus. Patiesi, Jaunajā Ērā būs cilvēki, kuri spēs aizstāt vissarežģītākos aparātus. Pagaidām vēl izgudro robotus, taău pēc mehānikas drudža atkal pievērsīsies cilvēka spēkiem.
   Pie Mums Mītnē pētījumi tiek virzīti uz cilvēka atbrīvošanu no mašīnām. Šajā procesā ir jāaudzina sirds. Ir jāprot ieklausīties tās balsī. Tie, kas pārmet Mums egoismu, lai atceras anonīmos veikumus.

   23. Urusvati ir daudzas reizes izmēģinājusi Mūsu dziedināšanu ar vibrācijām. Pienāks laiks, kad medicīna tiks pārkārtota un līdzās fiziskajām zālēm lietos ari vibrācijas un iedvesmu. Tā samazināsies milzīgās zāļu devas, jo vajadzēs tikai nelielu fizisku impulsu, pati izveseļošanās būs atkarīga no vibrācijām un iedvesmas. Homeopātija zināmā mērā ir pratusi paredzēt nākotnes medicīnas virzību. Protams, tagad sekmīgi var darboties vienīgi tie homeopāti, kuriem ir liela psihiskā enerģija. Iespējams, ka viņi pat nezina, kāpēc spēj sekmīgi dziedināt. Taău pamazām viņi uzzinās par iekšējo un ārējo iedarbību harmoniju, un tad tiks likta lietā jauna ārstēšanas metode. Tagad valdošo tumsonīgo apstākļu dēļ ārsti neiedrošinās pat paši sev atzīties, ka galvenokārt darbojas viņu psihiskā enerģija. Viņi ir gatavi piedēvēt panākumus visvājākajām zālēm, piemirstot savas iedarbības vareno spēku.
   Daudzi neievēro vibrācijas, kuras noteikti sāk darboties, kad parādās zināmas sāpes. Tāpat nepamana, ka līdz ar sāpju izbeigšanos pazūd an vibrācijas, kas pirms brīža tā tricināja gultu. Pie Mums dziedināšana ar vibrācijām ir īpaši attīstīta. Tā var iedarboties lielos attālumos, ja vien slimais šīs smalkās iedarbības pieņem. Ir nepieciešama labprātīga pieņemšana, citādi strāvas lūst un notiek nelaime.
   Mums Mūsu Mītnē bieži nākas lietot vibrācijas, it īpaši pārejas posmā starp smalko un blīvo stāvokli. Nav nejaušība, ka Mēs tā rūpējamies par šo pārejas stāvokli. Pret šo sen nolemto problēmu vajadzīga īpaši uzmanīga attieksme.

   24. Urusvati izprot, kādas attiecības pastāv starp miegu un nomodu. Citiem miegs ir nomoda pretstats, bet Mums tā ir darba turpināšana citā stāvoklī. Nav iespējams miegu izprast citādi. Nedrīkst pilnīgi noliegt tā nepieciešamību. Daži apstākli var saīsināt miega ilgumu, bet ne izslēgt tā vajadzību. Augstienēs var apmierināties ar ăetrām miega stundām, taău tas iespējams tikai noteiktā augstumā.
   Neticiet, ja kāds apgalvo, ka miegs viņam nav vajadzīgs. Izņemot briesmīgo bezmiega slimību, cilvēki uzņem miegu kā esības daļu. Katrs miega stāvoklis cilvēku tuvina Smalkajai Pasaulei. Miegā var būt dažādas apziņas pakāpes, bet šāda apziņas skaidrība ir jāattīsta. Cilvēkam ir sevi jāpārliecina, ka, laizdamies miegā, viņš dodas uz darbu. Ja viņa brīvā griba apgūs šo aksiomu, tad jo vieglāk būs likt lietā spēkus Smalkajā Pasaulē. Cilvēkiem nav jāuztraucas, ka tādējādi viņiem zudīs iespēja atpūsties. Tā pilnībā saglabāsies, jo Smalkajā Pasaulē izmanto smalkās īpašības, kas nogurumu nepazīst.
   Daudz sliktāk ir, ja cilvēks laižas miegā, zemes dzīves kaislību apmāts, nedomādams ne par kādām Augstākajām Pasaulēm. Tad gaiša darba un izzināšanas vietā viņš maldās pa tumšajiem slāņiem, un var iedomāties, kādas satikšanās viņu nogurdina. Aizmigšanai jābūt apzinātai pārejai uz Augstāko Pasauli. Brīvā griba kā spārni nesīs augšup. Tā runāju par miegu, lai parādītu, ka arī Mums Mītnē nav svešs īpatnējs miegs, kas būtībā ir apziņas pārnešana Augstākajās Pasaulēs.
   Urusvati pareizi saprot to, ka Mēs nepretojamies brīvās gribas izpausmei, jo tajā mīt spēks.

   25. Urusvati ir daudziem skaidrojusi, kāpēc Mūs dēvē par Pasaules Valdību. Patiesi, ikviens cilvēks citāda pakāpē jūt, ka kaut kur atrodas Zinības centrs. Kur ir Zinība, tur ari Spēks. Ne bez iemesla daži par Mums sapņo, bet citi Mūs ienīst un labprāt gribētu Mūsu Mītni iznīcināt.
   Globālu notikumu laikā vērotāji var saskatīt kaut ko pāri cilvēku loģikai stāvošu. Daudzreiz pat piekritēji Mums ir pārmetuši kavēšanos un indiferenci, taău šie pārsteidzīgie apsūdzētāji paši saskatīja tikai vienu notikumu aspektu. Viņi nevarēja zināt cēloņus un sekas. Viņi nevarēja novērtēt blakus apstākļus. Viņi nevarēja paredzēt, kad tieši jānāk izšķirošajam triecienam. Kurš gan var zināt Plānu un pakāpienus, kas ved uz to?
   Savas nepilnīgās izpratnes dēļ cilvēki uzstāj uz saviem pasākumiem, bet Mūsu skolnieki nekad ar varu nepārtrauc Skolotāja lēmumu. Viņi zina, kā saskaņot savu brīvo gribu ar Mūsu lēmumu. Jābūt stabilam līdzsvaram, lai atzītu Mūsu vadīšanas saprātīgumu un neizkropļotu savu brīvo gribu. Mēs ļoti rūpējamies par tādu līdzsvaru. Labākajiem tautu vadoņiem bija šāda līdzsvara izjūta, un tāpēc viņi vieglāk varēja pieņemt Mūsu lēmumu.
   "Zaļojošais Laurs", par kuru jūs bieži runājāt, prata apvienot vadonību ar atsaucību pret Brālības padomiem. Senžermēna pamācību viņš pieņēma pilnīgā uzticībā, un tas noteica viņa veiksmi. Varbūt Senžermēns tādēļ arī ieradās, lai sagatavotu nākamo vadoni.
   Visā pasaulē var rast Mūsu Vadības ceļa zīmes. Dažas cildenas personas to pieņēma, bet monarhi, kuri bija nožēlojamas parodijas, Padomus noraidīja un tādējādi iegrūda savas zemes postā. Taău arī šādus gadījumus Mēs vēršam uz labu. Jums nav sveša Adversa taktika.
   Var atgādināt, ka pirms liela kara kāds augstprātīgs monarhs saņēma Mūsu brīdinājumu, bet viņš uzskatīja par labāku zaudēt troni un Mūsu Norādījumu ignorēja. Tāpat arī cits valsts vadītājs neuzklausīja Mūsu Sūtni un iegrūda savu zemi postošās jukās.
   Nevar teikt, ka senajos laikos Norādījumi būtu doti biežāk, - arī tagad to ir daudz, bet cilvēka auss vēl aizvien ir kurla.
   Mēs stāvam Pasaules sardze.

   26. Urusvati bieži ir brīdinājusi draugus par tumšo spēku uzbrukumiem. Šādi brīdinājumi ir vajadzīgi it visur. Nevajag domāt, ka tumšie savus posta darbus pārtrauks. Trūdi ir viņu barība. Slepkavošana ir viņu amats. Gara un miesas pakļaušana- viņu prieks. Nav ko cerēt, ka viņi necentīsies iekļūt vislabāk aizsargātajās vietās. Viņi drīzāk ies bojā, nekā atteiksies no savām ļaundarībām.
   Daži vieglprāši domā, ka mehāniska Augstāko Vārdu izrunāšana viņus jau pasargās no tumšajiem uzbrukumiem. Nevis mehānika, bet gan tīrā sirds uguns spēj radīt drošu vairogu. Tumšo viltības ir daudzveidīgas. Var būt ne tikai brutāli uzbrukumi, bet arī visizsmalcinātākie pieskārieni, iedarbojoties uz vājāko vietu.
   Tumšo iemīļotākais tuvošanās paņēmiens ir šaubu iedvešana. Šaubu pārņemtais ir jau atbruņots. Varētu likties, ka šī aksioma ir pietiekami labi zināma, bet cik daudzi ir gājuši bojā tieši no šīs indes.
   Uzskatu, ka īpaši daudz Patiesības pretinieku rada tieši šie ăukstētāji. Bīstamāki par atklātajiem neprāšiem ir sīkie viltnieki. Izgudro taău jaunas indes - kāpēc gan lai neparādās jauna veida viltības? Tādi apsvērumi par tumšo uzbrukumiem ir jāpatur prātā, kad iztēlojaties sev Brālības Iekšējo Dzīvi. Mēs pastāvīgi esam sardzē. Nepaiet ne stunda, kad nenākas kaut kur pārtraukt ļoti viltīgi iecerētus tumšo uzbrukumus.
   Nedomājiet, ka viņi uzbrūk vienīgi Mūsu piekritējiem. Viņi cenšas visur izpostīt katru labā celsmi. Pēc vibrāciju likuma viņi lieliski saprot, kur atrodas viņiem nīstamais labā iedīglis. Nevajag viņiem piedēvēt viszinību, taău viņi jūt, kur ir viņu antipodi. Mūsu darbu apgrūtina tas, ka jāpatērē enerģija tumšo spēku slepeno nodomu novēršanai. Viņi zina, ka galu galā nevar ar Mums cīnīties, taău cer uzsūkt izplatījumā sūtīto enerģiju. Norādīdami uz vienotību un uzticību, Mēs līdz ar to aicinām uz drīzāku uzvaru.
   Daudz zīmju lido pie Mums. Neviens neaptver, cik daudz Pasaulē ir juku! Cilvēki ir aizmirsuši, ka katra zeme sastāv no daudzām sirdīm. Viņu sāpes ir Mūsu sāpes.

   27. Urusvati ir dzirdējusi leģendu par to, kā džini cēla templi. Katra teiksma ir kāda kripatiņa patiesības. Patiesīgas ir arī vēsturiskās ziņas par visādām nodevībām celsmes laikā. Ir teikts, ka nodevība ir celsmes ēna. Katra ēna noteic celtnes augstumu. Mēs esam pārbaudīti ar visāda veida nodevībām. Mūs kārdināja ar dažādām viltībām. Ir teikts: lai padarītu cildenu mīlestību pret cilvēci, ir jāapiet tās bezdibeni. Bet kam būs tik daudz pacietības, lai ielūkotos visos bezdibeņos un nezaudētu ticību cilvēces virzībai uz priekšu? Mūsu Mītne ir tādas pacietības balsts. Kas ir bijis pie Mums, kas ir dzirdējis par Mums, kas ir nesis sirdī Mūsu pieskārienu, tam jau ir pacietības bruņas. Mēs augstu vērtējam šo Bezrobežībai raksturīgo īpašību.
   Cilvēkiem jāprot iztēloties Bezrobežību, citādi ari Mūsu Torņi paliks nepieejami. Cilvēkam ir jāvēršas pie Mums ciešanu un posta reizē. Pats to nezinādams, cilvēks saņem Mūsu gādību, ja vien viņa sirds nav pārakmeņojusies. Pat visai nepieredzējušie tiks pielaisti pie celsmes, ja viņi saglabās lauvas noskaņojumu un Hierarhijas atzīšanu. Šiem darbarūķiem ir jābūt pārliecinātiem, ka no viņu darba galda stīdz neredzams pavediens uz Mums. Lai šādi līdzdarbinieki spēku smel no apziņas par Brālības esamību. Mēs viņiem palīdzēsim neredzami. Atradīsim viņiem nepieciešamās grāmatas. Savienosim viņu domas ar tālo pasauļu cerībām. Nostiprināsim viņu uzticēšanos. Atradīsim viņiem mīlošu sirdi. Lai tikai padzen visus pūķus un skorpionus. Tā jūs iepazīstaties ar svarīgu Mūsu dzīves aspektu.
   Jūs varat iedomāties, kāds prieks Mums ir, atrodot ikvienu uzticības cienīgu darbinieku. Tādi centienu pārņemti gari nebaidās no pārbaudījumiem. Vienīgi viltnieki baidās, ka viņu labirintu dzīlēs varētu iekrist Gaismas stars. Atklātas sirdis ir brīnišķīga rota Augstākajām Pasaulēm.
   Skolotājs neatsakās no saviem pienākumiem. Visa Viņa diena ir veltīta pienākuma pildīšanai. Kam šie vārdi šķiet briesmīgi, tas lai par Brālību nedomā.

   28. Urusvati jūsmoja par Mūsu puķēm. Patiesi, Mēs esam pilnveidojuši dažas šķirnes. Vislielākā nozīme bija psihiskajai enerģijai, kas sekmē augu attīstību. Papildus tai Mēs augus apslacījām ar sodu, tā iedarbojoties gan arēji, gan iekšēji. Ar psihiskās enerģijas palīdzību var iedarboties ļoti plaši. Taău tas jādara sistemātiski un nav jāaizmirst, ka tas prasīs daudz laika un pacietības. Vispār pacietības trūkuma dēļ cilvēki sabojā daudzus sekmīgi uzsāktus eksperimentus. Turklāt Mums ir harmonizēti izstarojumi, tāpēc ikviens var sevi aizstāt ar līdzvērtīgi iedarbīgu gribu.
   Cilvēki nespēj saprast, cik noderīgi viņiem pašiem ir tādi pētījumi. Psihiskajai enerģijai ir vajadzīga apmaiņa. Tās sūtījumi cilvēkiem var izraisīt nogurumu, bet saskarsme ar augu pasauli atpakaļsitienu neizraisīs. Neaizmirsīsim arī to, ka Mums ir vistiešākā sadarbība ar Smalko Pasauli, un tāds rezervuārs var enerģiju viegli atjaunot.
   Daudziem ir grūti iztēloties, kā notiek triju slāņu Būtņu sadarbība, taău īstenībā tas nemaz nav sarežģīti. Smalkie Līdzdarbinieki bieži ir redzami, jo tam nav vajadzīga pat ektoplazma, bet tiek lietoti daži ķīmiskie sastāvi, kas padara vielu blīvāku. Pat pēdējā kara laikā cilvēki redzēja daudzas vīzijas, taău viņiem neienāca prātā, ka to cēlonis ir dažu ķīmisku palīglīdzekļu lietošana. Bieži vien tas, kas izraisa trūdēšanu blīvajā pasaulē, var pilnīgi pretēji kalpot Smalkajai Pasaulei - tik atšķirīgi ir apstākļi.
   Urusvati bija izbrīnīta, ka Mūsu augstumos var augt zemo joslu puķes. Nevajag domāt, ka šāda aklimatizācija varēja notikt īsā laikā. Urusvati redzēja puķu dārzā savu Tibetas paziņu. Mums ir daudz augu ari telpās. Daudziem eksperimentiem ir vajadzīga dzīvo augu dzīvības viela. Mēs iesakām biežāk patērzēt ar augiem. Šādas strāvas ir ļoti tuvas Smalkajai Pasaulei. Apliecinu, ka Mēs sūtām Savu Spēku visam esošajam. Šādā veidā tiek iegūta tā organiskā vienotība, ko tik bieži ieteicam.

   29. Urusvati augstu vērtē Mūsu palīdzību. Kas augstu vērtē, tas arī saudzē. Katrai īstai sadarbībai vispirms vajadzīga saudzība. Nedrīkst pakļaut Hierarhisko Sadarbību savam gadījuma rakstura noskaņojumam. Ar cieņu jāieklausās Vecākā balsī. Pat tie, kuri tumsonības dēļ nespēj iedomāties Mūsu Brālību, tomēr spēj aptvert, ka pastāv pārzemes balsis. Kurš spēj iztēlē skatīt Mušu Brālību, tam attiecīgi jāizturas pret Mušu Mītni, jāsaprot, ka katra vieglprātīga svārstīšanās izjauks Skolotāja domu plūsmu. Katrs nepiedienīgs vārds kaut ko izkropļo. Katrs pārrauts pavediens sametas mezglā. Tas tiek teikts nevis iebiedēšanai, bet gan vēlot labākus panākumus.
   Pareizi būtu atcerēties seno Indijas gudrību - tur pienākums atbilda pašai cilvēka misijai. Savā dziļākajā būtībā pienākuma jēdziens ir vienots, bet sazarojumos tas jau darbojas atbilstoši. Mums Skolotāja jēdziens ir svēts. Ikvienam no Mums ir Skolotājs, un šajās kāpnēs ir neskaitāmi daudz pakāpienu. Atrašanās planētas priekšgalā vēl nebūt nenozīmē, ka sasniegta pilnība. Un pilnīga sasnieguma ari nevar būt, un tas raisa prieku. Ja tiktu nosaukti Augstāko Valdoņu Vārdi, kurus nedrīkst izrunāt, tiktu nodarīts liels ļaunums. Tādai nodevībai taău var būt milzīgas sekas. Notiek redzamas un neredzamas eksplozijas, tāpēc jo vairāk jāpieradinās būt saudzīgiem attieksmē pret Hierarhiju.
   Bija laiks, kad prata labāk izturēties pret Augstākā jēdzienu, taău tagad Lielo Kalpošanu nesaprot. Varētu likties, ka Smalkā Pasaule ir pietuvojusies, un Mūs īpaši daudz piemin, taău tumšais bezdibenis nekļūst mazāks. Pat pašu Skolotāja jēdzienu apšauba. Ne reizi vien esat dzirdējuši, cik nepiedienīgi par Brālību izsakās cilvēki, kas to pietiekami labi pazīst. Šādi izteicieni ir postoši.
   Mums uztiepj palīdzības veidus, bet tāda varmācība izraisa strāvu lūšanu. Taupīgs saimnieks neko negrib izšķērdēt. Būtu liels prieks, ja tie, kas zina par Hierarhiju, labprātīgi atnestu savus gaismekļus.
   Labprātīgums ir mūsu virzītājspēks.

   30. Urusvati nav svešas daudzas gaismas parādības. Tādus blāzmojumus dēvē par garīgo redzīgumu. Pašas par sevi šīs gaismas parādības nenozīmē neko sevišķu, taău tās ir kā zīmes ceļā uz Mums. Vāju ziemeļblāzmu cilvēki nepamana, tāpat daudzi neredz arī pirmos gara uzliesmojumus.
   Var novērot, kā no sīkiem gaismas punktiņiem iedegas gaišas liesmas un sasniedz varavīkšņainu mirdzumu. Tā arī cilvēku tuvumā iedegas brīnišķīga aura. īpaši nozīmīgas šīs gaismas ir Mušu Mītne, No senseniem laikiem šī gaisma tiek uzkrāta un pēc vēlēšanās var mirdzēt ļoti spoži. Teiksmās ir pieminēti cilvēki, kuri spēj radīt ap sevi žilbinošu gaismu. Tā var, ja vēlas, veidot sev apkārt ugunīga spēka apli.
   Cilvēkiem ir jāpierod pie tādu parādību iespējamības. Jau tagad daži saredz auras, bet citi berzē acis, domādami, ka kaut kas noticis ar viņu redzi. Nereti spīdēšana dienas laikā atgādina tādu kā miglu - tik daudzveidīgi tiek uztvertas gaismas izpausmes. Pie Mums šī īpašība ir tik stipra, ka var lasīt paša izstarotajā gaismā.
   Ir jāiztēlojas, kā pakāpeniski izzūd tumsas jēdziens, jo viss apkārtējais ir uguņu, staru, gaišu stabu un dzirkstošu punktu miriāžu pilns. Tā ir gan tad, kad acis atvērtas, gan tad, kad tās aizvērtas. Tieši tumsa pazūd. Krēsla valda vienīgi Smalkās Pasaules zemākajos slāņos, jo tajos mītošie neprot domāt par Gaismu. Pat tāda parādība ir atkarīga no domas. Doma rada Gaismu. Tieši Domātājs sūta pavēli - lai top Gaisma! Tā tiek pasniegtas patiesības, bet cilvēki tās uzskata par pasakām.
   Pašus dabiskākos likumus var uztvert tikai garā un pieredzes ceļā. Nav viegli uzveikt arī apkārtējās pretdarbības. Mūsu Mītne tādēļ ir stipra, ka tajā nav sairuma. Visu griba saplūst vienā varenā straumē. Vienotības dinamo vairo visas enerģijas. Nevis maģija, bet gan attīrīta griba raida pasaulē pavēli - lai top Gaisma!
   Mūsu Mītne jāuzskata par Vienotības triumfu.

   31. Urusvati pareizi izprot Mūsu Veidolu ilgmūžības cēloni. Saskarsme ar Smalko Pasauli rada sevišķu īpašību, kura piemīt Smalkajai Pasaulei. Tur Veidols nemainās, izņemot gadījumus, kad to īpaši vēlas. Smalkajā Pasaulē tēlus veido doma. No gadsimtu dzīlēm var izsaukt mīļotos tēlus un tos nostiprināt, ja ir pietiekami attīstīta iztēle. Bet Mūsu Mītnē bez Smalkās Pasaules apstākļiem pastāv arī vienotība. Tā var palīdzēt visos esības sīkumos. Tā rada dziedinošu atmosfēru un kaldina stipru apziņu.
   Jūs dzirdējāt, ka Mūsu Brāļi saslima no saskaršanās ar disharmonijām, kas pastāv uz Zemes. Ne reizi vien Viņi ir cietuši cilvēku ilgās sašķeltības dēļ. Tāpēc Mēs reti apmeklējam pilsētas. Šie apmeklējumi ir saistīti ar īpašiem apstākļiem un nemēdz būt ilgstoši. Turklāt Mēs pašā pilsētā paliekam visai īsu laiku. Brīvā dabā var atrast vietas, kur nav tik stipras sairuma strāvas. Gan Francijā, gan Anglijā ir piepilsētas meži, kuros ir pietiekami daudz Mums nepieciešamā ozona. Nevajag brīnīties, ka pat Mūsu uzkrātajai enerģijai vajadzīgs ozons. Nevajag domāt, ka Mēs neesam pietiekami stipri, lai izturētu pūļa fluīdus. Patiesi, Mēs varam koncentrēt enerģiju līdz milzīgam spriegumam, taău visās lietās jābūt samērīgumam un taupīgumam.
   Jūs lasījāt, cik smaga Mūsu Brālim bija dažu zemindāru aura. Protams, Viņš varēja ar vienu enerģijas lādiņu atsviest tos nost, taău šāda slepkavība neietilpa Mūsu Brāļa uzdevumā. Tā ari daudzos citos gadījumos ir jāsamēro un jāvirza Stars uz vislielāko derīgumu. Šādu samērīgumu nosaka Brālības misija. Izturēt tumsas uzbrukumu, aizsargāt tos, kuri ir izlietojuši savus spēkus, izmantot visus iespējamos apstākļus labā vairošanai nozīmē izpildīt Mūsu Nolikumu.

   32. Urusvati nojauta, ka ir kāda viela, kas nodrošina organisma līdzsvaru un ilgmūžību. Nenosaukšu šās vielas pilnu sastāvu, jo blīvajam stāvoklim tas var būt graujošs. Stipra radioaktivitāte atbilst smalkajam stāvoklim, taău var sagraut blīvo ķermeni. Zemes dzīves apstākļos pat baldriāns dažreiz var būt pārāk stiprs, tāpēc ir jāprot atšķirt dažādu vielu samēru. Piemēram, Mana Drauga zināmajā eksperimentā tika izmantota visstiprākā inde, kas būtu nāvējoša jebkuram cilvēkam. Bet Mana Drauga ķermenis bija tuvu smalkajam stāvoklim, tādēļ ari indes iedarbība bija noderīga. Var minēt daudzus piemērus, kad indes iedarbība neizraisīja nāvi. Cēlonis meklējams īpašajā organisma stāvoklī.
   Cilvēkiem bieži mēdz būt īpašs fizioloģisks stāvoklis, kad viņi, paši to nenolauzdami, pieskaras Smalkajai Pasaulei. Interesanti ir tas, ka šādi cilvēki bieži vien neko nezina par dažādajām pasaulēm. Kaut kur apziņas dzīlēs pavīd iespējamība, taău to neizdodas formulēt. Tad Mēs bieži lietojam Adversa taktiku, lai pamodinātu cilvēku apziņu. Nākas darbības novest līdz absurdam, citādi aizmigušie nevar atmosties. Tā pati taktika ir nepieciešama globālos notikumos. Nav iespējams parādīt lietu stāvokli dabiskajā plūdumā.
   Jūs bieži esat pauduši nožēlu par agrāko laikmetu rakstura spilgtumu. Jāatzīst, ka tas ir pareizi. Mēs redzam, kā izsīkst psihiskā enerģija. Tā netiek likta lietā un iemieg, zaudēdama savu ugunīgumu. Nav tās berzes, kas izsauc uguni. Tāpēc Mūsu Mītne ir vientuļa un jebkura tās pieminēšana izskan abstrakti. Nežēlosimies. Apliecinu, ka pati Kauja parāda Brālības spēku. Dižena ir Kauja Armagedona dienās!
   Pieliksim ausi pie zemes, un pieaugs spriegums.

   33. Urusvati priecājas, pamanīdama kādā cilvēkā apziņas paplašināšanos. Patiesi, var priecāties, kad pasaulei tiek dota šāda velte. Apziņas paplašināšanos nevar uzskatīt par personisku bagātināšanos, katra šāda attīrīšanās ietver sevī arī vispārēju labumu. Pasaule apsveic katru apziņas paplašināšanās uzplaiksnījumu - tie ir īsti svētki.
   Dažās mistērijās apziņas paplašināšanos pielīdzināja pavasara atmodai. Neviens nespēj izsekot visam zāles augšanas procesam, bet katra sirds priecājas par pavasara ziediņu. Tāpat nevar arī saskatīt katru apziņas paplašināšanās sīkumu, bet cilvēka pārvērtība ir acīmredzama. Pats viņš nezina, kad šī atjaunošanās ir sākusies. Viņš nevar pastāstīt, kā auga viņa jaunā apziņa. Cilvēks dažkārt nosauc visnenozīmīgākos gadījumus, bet palaiž garām izcilu notikumu, kas viņu ietekmējis.
   Ne jau gadījuma pēc nosaukti triju un septiņu gadu posmi - tikai tādās robežās var pamanīt apziņā notikušās pārmaiņas. Bet Mēs un Mums tuvi darbinieki, kas veic uzdevumus, spējam ievērot arī mazākus apziņas augšanas posmus. Dārznieks vislabāk pārzina savu puķu dārziņu, tā arī Mēs vērojam katru apziņas uzkrājumu tajos cilvēkos, kuri Mums ir tuvi. Šādai novērošanai ir daudz cēloņu.
   Var apliecināt, ka dažādu laikmetu gaitā neviena labestīga tuvošanās Mums nepaliek bez pēdām. Mēs protam būt atzinīgi - šī īpašība Mūsu Mītnē tiek uzskatīta par nepieciešamu. Katrs Brālības apliecinājums nes savu labo ražu. Katra palīdzība, kas tiek sniegta Mūsu darbam, tiks novērtēta. Neviens labvēlības pilns Brālības pieminējums netiks aizmirsts. Mūsu Ašramos glabājas šādas labdarības pieraksti. Mums patīk atzīmēt ikvienu labestības smaidu. Ari Mūsu skolnieki prot priecāties par Brālībai veltītu mīļu vārdiņu. Neviens nevar ar varu iedot šo gaišo prieku. Neviens nevar pavēlēt būt pateicīgam. Tikai paplašināta apziņa norādīs, kad var paveikt vēl kaut ko labu.
   Cilvēkiem vispār nepatīk runāt par apziņu, jo katrs uzlabojums viņus nomāc. Vai pēc skolas beigšanas daudzi turpina savu izglītošanos? Ir jāpārveido visa dzīve, lai izzināšana kļūtu par neatvairāmu vajadzību. Mēs priecājamies par katru apziņas pamošanos un kā panākumu atzīmējam vēlēšanos padomāt par Brālību - kaut vai tikai padomāt par to, kā pielikt savus spēkus, kā piebiedroties.

   34. Urusvati cenšas lietderīgi izmantot katru stundu. Tāda kārtība pastāv Mūsu Mītnē, kur stundas neskaita. Vai var ilgās dzīves laikā centienus pieskaņot stundām? Mums nav tādu pulksteņu kā uz Zemes, jo darbs netiek sadalīts mākslīgos pasākumos. Turklāt no visām pasaules malām nāk tik daudz lūgumu un vajadzību, ka nav iespējams sadalīt darbus pa stundām. Mums apziņa jāuztur tādā spriegumā, lai jebkurā mirklī varētu raidīt gribu uz vajadzīgo vietu.
   Bez šaubām, Mums pārmet, ka palīdzība tiek sūtīta tiem, kas to nav pelnījuši, vai arī tā ir par mazu. Cilvēki spriež ikdienišķi un neprot saskatīt cēloni un sekas. Runāju ne vien par darba saspringtību, bet arī par vērīgumu, kas ļauj acumirklī izsvērt un izlemt, kad un kāda darbība būs visderīgākā. Ikviens lūgums pēc palīdzības nes sevī pagājības izstarojumus un nākamības aromātu. Šīs saskaņas ir jāapvieno apziņā un jāizprot disharmonijas jēga. Nedrīkst palīdzēt draudošam ļaunumam, bet jāpalīdz cilvēkam, kas cieš. Bieži vien pretrunas nav savienojamas, un tikai pagātnes pazīšana palīdz rast līdzsvaru. Un tomēr neviens Mums sūtīts lūgums netiks noraidīts. Lūguma brīdī cilvēks taău jau parāda, ka viņš atzīst, un tāda realitāte jau dzīvo izplatījumā. Lūdzēja balsi neatstāsim neievērotu. Nenoraidīsim nevienu lūgumu, bet savāksim visas dziednieciskās vielas, lai lietderīgi palīdzētu. Šāda izpratne liecina par īpašu vērīgumu.
   Mēs vienmēr esam aizņemti, un tādēļ nākas pašiem uz Savu atbildību izlemt, kur palīdzība vajadzīgāka un steidzamāka. Mūsu Māsa no seniem laikiem ir izkopusi spēju allaž tiekties uz visnoderīgāko darbu. Tādu īpašību nevar iegūt īsā laikā. Šī spēja ir jānostiprina dažādās izpausmē, lai tā kļūtu par prieka avotu. Šis avots pasargās no dusmām. Doma par darbu Bezrobežībā dos arī tiekšanos bez sekām. Nebūs domas par pagājušo, un lidojumā uz priekšu izgaisīs pagātnes sekas. Tā starpplanētu virpulis darīs možu un neizjauks apziņas paplašināšanas prieku.

   35. Urusvati atceras daudzas savas garās dzīves nomaiņas. Šīs atmiņas nevis apgrūtina, bet gan bagātina apziņu. Pareiza attieksme pret iepriekšējām dzīvēm ir ļoti reta parādība. Parasti tā nevis iedvesmo nākotnei, bet gan piesaista pagātnes paliekām. Tāpēc tikai retos gadījumos cilvēki uzzina, kāda bijusi viņu iepriekšējā dzīve. Daudz ko nevar ietvert šolaiku apziņā. Cilvēki itin nemaz nespēj saprast to, kāpēc dižciltīgas iemiesošanās mijas ar vienkārša darba dzīvi. Valdnieka vai valdnieces mirāža neļauj saskatīt, kāda pilnīgošanās vēl paredzama. Šīszemes domāšana nesaprot, cik lielā mērā iemiesošanās vienkāršā darba cilvēkā spēj pacelt apziņu augstāk par visiem šīspasaules valdniekiem. Jo vērtīgi ir, kad jau zemes dzīves laikā briest gara augšupejas izpratne.
   Daudzi, uzzinājuši par kādu savu dižciltīgu iemiesojumu, kļūst iedomīgi. Vēl sliktāk mēdz būt, kad cilvēki no melīgām hronikām uzzina par taktiski nebijušām sava rakstura īpašībām, sāk tās atdarināt un tādējādi tikai aptumšo savu ceļu. Vecajiem gariem katram kaut kad ir bijis arī dižciltīgs iemiesojums. Tas dod prasmi vadīt masas, bet daudzo īpašību vidū šī prasme nebūt nav nozīmīgākā. Vajātie iemācās vairāk nekā vajātāji. Visas smaga darba jomas ir atradumu pilnas. Pārbaudes akmeņi ir izmētāti visās krustcelēs. Atgādinu par to, jo arī Mēs esam izgājuši cauri visiem pārbaudes akmeņiem. Mēs esam aizmirsuši sāpes, un ciešanas ir vērtušās priekā. Bet Mūsu mocītāji kaut kur cīnās un pilnveidojas darbā. Mūsu Mītne nevarētu pastāvēt, ja Mēs sadomātu Mūsu mocītājiem draudēt. Karmas likums ir negrozāms.
   Mēs atceramies Mušu iemiesojumus. Mums tie jāatceras nevis sevis dēļ, bet gan visu to pretimnācēju labā, kurus Mēs esam apņēmušies neaizmirst. Ceļinieka parādīšanās zemes dzīves ceļos satuvina pat ļoti dažādus cilvēkus. Termiņu gaidīšana, tikšanās prieks, šķiršanās sāpes - šīs cilvēciskās jūtas neizzūd. Kas kopā priecājušies vai bēdājušies, tie neaizmirst to ilgos mūžos.
   Urusvati atceras daudzas tikšanās. Tajās dzimušās jūtas ir dzīvas vēl pēc gadu tūkstošiem. Tāda jūtu atcerēšanās var veidot paplašinātu apziņu. Jūtu ugunis uzliesmo pilnīgā neaizskaramībā. Zemes dzīves vārdos tās nevar izteikt, bet sirds pukst pretī tāpat kā pirms gadu tūkstošiem. Arī šodien virs Kristus galvas zaigos varavīksne tieši tāpat kā toreiz tuksnesī. Tāpat dzīvs ir prieks par Hellādu. Arī ziemeļu Svētvaronis paiet tuvu garām. Daudz tikšanos ir gan Smalkajā Pasaulē, gan arī zemē, kur pašlaik runājam.
   Brālības Iekšējā Dzīvē nedrīkst aizmirst šīs dzīvās jūtas. Zinības Mītne nevar pastāvēt bez jūtām. Zinības doma ir arī augstāko jūtu doma. Bez tās nebūs ne mocekļu, ne svētvaroņu, ne uzvarētāju.
   Mums ir gan atlēti, gan terafimi, kas kalpo palīdzības nostiprināšanai.

   36. Urusvati izprot darbībai nepieciešamā mierīguma nozīmi. Tādai īpašībai ir daudz izskaidrojumu. Daži domā, ka mierīgums nav panākams bez gribas piepūles. Citi mierīgumu uzskata par iedzimtu rakstura īpašību, trešie saka - greizs sākums, šķības beigas. Mierīgums ir atkarīgs no darba metodes. Visās šajās atziņās ir sava patiesības daļa. Taău bieži aizmirst pašu galveno, proti - pieredzes bagātību. Pat jauns, nepieredzējis jūrnieks, kāpdams uz kuģa, uztraucas, bet pēc desmit braucieniem apkārtējie brīnās par viņa mieru.
   Mūsu darbības ir mierpilnas. Kā pieredzējuši jūrnieki Mēs esam piedzīvojuši neskaitāmas vētras un zinām, kā cīnīties ar tām. Haosa un tumsas uzveikšana ir Mūsu visparastākā izpausme. Nevis negaidīta kauja, bet darbība ir Mūsu ikdienas saturs.
   Jūs pareizi domājat, ka, turpinot vienu līniju, tiek saīsināta otra, bet šādai talakvirzibai jābūt apzināta miera pilnai. Tas nebūs narkotiku radīts sastingums, gluži otrādi - tam jābūt saprātīgam un pieredzē pamatotam lietderīgam spēku lietojumam. Par mierīgumu ir daudz runāts, un bieži vien to iztēlo kā sastingušu ledus bluķi. Kādi maldi!
   Tāpat ir nomelnots arī Nirvānas jēdziens. Darbības mierīgums ir visaugstākais saspriegums, zibens uzdzirkstījums, sargātājs zobens. Mierīgums nav ne miegs, ne kaps, mierīgumā dzimst radoša ideja. Tāpēc atcerēsimies, ka Mūsu Mītne ir mierpilna. Šāda sprieguma esamība nav saredzama, jo cilvēks tādu spriegumu neizprot. Milzīgā pieredze rāda, ka var smaidīt, var strādāt un uzkrāt enerģiju tieši tad, ja valda šāds miers.

   37. Urusvati sirdī mīt bezbailība. Mēs varam apliecināt, ka tāda īpašība veidojas ticībā un ilgā pieredzē. Upasika bija dzīvē pilnīgas bezbailības paraugs. Visos apstākļos viņa bija drosmīga, un bailes viņā nerada sev vietu. Senā pagātnē Upasi-kas dzīve bija pārpilna baiļu iespējamībām. Viņa tika dažādi vajāta, apmelota, viņai trūka līdzekļu un no visām pusēm mācās virsū apvainotāji. Patiesi, bezbailības pārbaudes akmens! Tādus piemērus var atrast dažādos laikmetos. Katram no Mums ne reizi vien bijusi iespēja parādīt bezbailību.
   Nevajag domāt, ka zemes dzīvē Mēs bijām pasargāti no visiem tumsas uzbrukumiem. Tie, kas pilda uzdevumu 7.emes dzīvē, arī mīt zemes dzīves apstākļos. Cilvēki parasti domā, ka Mēs pastāvīgi esam drošībā, un tādējādi padara Mūs par nedzīvām Būtnēm. Mēs varam izturēt samērā daudz, bet kauja ir un paliek īsta kauja. Mēs tajā esam uzvarētāji, jo tumsa nevar uzveikt Gaismas Hierarhiju.
   Kad kāda no Mūsu Māsām iesaucas: "Šausmīgi!", tas liecina nevis par bailēm, bet gan tikai par to, ka viņa novērtē spriegumu.
   Mēs esam tālo pasauļu Ceļinieki, tur ir iespēja saņemt daudzas bezbailības mācībstundas. Planētu svešie apstākli, neparastā atmosfēra var ietekmēt Apmeklētāja sirdi. Mūsu Māsai Urusvati nav svešas tālo lidojumu izjūtas. Viņa pazīst īpaši smago sajūtu, kāda pārņem, kad atgriežas smalkais ķermenis, jo allaž var būt kādi sarežģījumi. Un daudz drosmes vajag, lai veiktu šādu eksperimentu. Jāpalūkojas uz Mušu tālo lidojumu plāniem, lai atzītu drošsirdības pakāpi.
   Zemes cilvēkos ir pamodusies tiekšanās uz lidojumiem. Daži atceras savus drosmīgos sapņus, citi aizlido kā putni, bet pati augšuptiekšanās uzliek zīmogu gadsimtam. Jau sen ir sacīts par dzelzs putniem, un šāds apzīmējums apliecina Jauno Laikmetu.

   38. Urusvati glabā domu par Pasaules Māti. Sieviešu kustībai tuvākajā nākotnē būs īpaša nozīme. Šī kustība jāuztver nevis kā priekšrocību nostiprināšana, bet gan kā taisnīguma iedibināšana. Daudz ir teikts par samērojamību un līdzsvaru, un tieši šīs sākotnes izzināšanas labad jānostiprina sievietes pilntiesība. Nevajag domāt, ka tas tiks darīts vienīgi sievietes labā, - šī pilntiesība stiprinās pasaules līdzsvaru un tāpēc ir nepieciešama evolūcijas harmonijai.
   Mēs pūlamies, veicot pasākumus līdzsvara radīšanai, bet šajā darbā parādās īpaši daudz pretdarbību. Dažādās tautās ir saglabājušās vissenākā atavisma iezīmes. Tāpēc nedrīkst spriest pēc tautībām un nekavējoties jāiedziļinās sarežģīto personisko attiecību tīmeklī. Diemžēl pati sieviete ne vienmēr palīdz uzlabot stāvokli. Tāpēc jo vairāk Mēs novērtējam Mūsu Māsu darbu. Viņas, aizmirsdamās sirdij mīļos tālos lidojumus, cītīgi apmeklē ģimeņu pavardiļs un nepagurstot risina sarunas - brīžiem visai nogurdinošas un garlaikojošas.
   Lai Mūsu Māsa atceras, cik reižu, smalkajā ķermenī būdama, viņa ir sarunājusies ar svešām sievietēm. Cik reižu viņa bijusi ķildu un nesaprašanās lieciniece, taău izglītošanas darbu nedrīkst atlikt. Veselas lielas tautas tiecas pēc zināšanām. Līdz ar zināšanām atnāks arī pilntiesība. Mēs varam parādīt sieviešu kustības diagrammu, un rezultāti ir loti iepriecinoši. Nevajag ieslīgt domāšanas rutīnā. Tagad pasaule ir izgājusi no parastajiem ietvariem. Kuģis ir pazaudējis kursu, toties viesulis kustību paātrina.
   Mēs esam pie stūres, bet arī pārējiem jūrniekiem ir Mums jāpalīdz. Armagedona briesmas var pārvērsties veiksmē. Taău Armagedons ir jāsaredz un jāizprot Hierarhijas jēga. Sievietes loma pasaules saimniecībā nostiprinās; nekad vēl tik daudz sieviešu nav bijis augstos amatos. Mušu Padomi nonāk pat tālos novados.

   39. Urusvati žēlo cilvēkus, kuri noraida Brālību. Mēs jūtam līdzi katram, kas liedz sev zināšanas par Pasaules Citadeli. Ja cilvēka sirdī ir stingra apziņa, ka kaut kur notiek darbs cilvēces labā, jau ar to vien viņš pievienojas šai glābēj domai. Tas nekas, ka sākumā tā ir tikai sapnis, tas nekas, ka reizēm tā iedegas tikai kā rūsas uzplaiksnījums, jo katrs šāds uzplaiksnījums jau liecina par apslēpto enerģiju. Nav vajadzīgs, lai cilvēks nostātos pret Patiesības apliecinājumu.
   Katrs, kas izrunājis vārdu Brālis, jau ceļ tiltu uz nākamību.
   Cilvēkiem ir jāsaprot, ka Brālības atzīšana, tāpat kā katrs tās nopēlums, nonāk līdz Mums. Kā strāvas vilnis pārskrien visu pasauli, tā arī Brālības skanējums atbalsojas Mūsu Mītnē. Neaizmirstiet, ka Mēs dzirdam vārdu Brālība - tas kā magnēts pievelk sev katru saskaņu. Tāpēc jo vairāk žēl Brālības nopēlēju. Viņi negrib saprast, kādam varenam spēkam pieskaras. Savā niknajā neticībā viņi teiks: tādas Brālības nemaz nav. Kad viņiem lūgs pierādīt savu apgalvojumu, viņi nemitīgi mals, ka Brālību nav redzējuši. Taău viņi daudz ko uz planētas nav redzējuši - tātad tā visa nav? Pulgotāji nevar pierādīt Brālības neesamību, tāpēc viņi tā niknojas ikreiz, kad tiek pieminēta Mūsu Mītne.
   Ļoti vēlams ir iztaujāt paļātājus un nepamest viņus zākāša-nas lēkmē. Pareizi ir teikts, ka "atbildību prasīs ne vien par ļaunajiem vārdiem, bet arī par neizrunātajiem labajiem vārdiem". Daudzi izteicieni jau kopš seniem laikiem māca cilvēcei visvienkāršākās patiesības, bet šīs patiesības ir jaunas līdz šai dienai. Tāpēc izturēsimies ļoti saudzīgi pret Brālības jēdzienu. Neaizmirsīsim, ka jutīgi aparāti fiksē katru vārdu par Brālību.
   Nepiederēsim pie tiem, kuri tīši vai netīši nodod. Ir īpaša zaimošanas slimība, kad izmisumā nonākušie, zaimus izrunādami, piesauc Augstākos Spēkus. Bet tā ir slimība. Ar to nevar aizbildināt tumsonīgos un naidpilnos zaimotājus. Viņi nekrīt izmisumā, bet gan tīksminās par to, ka tiek sagrauti cilvēces skaistākie sapņi. Viņi nevar saņemt zīmes no Brālības. Viņu jaunradi neiedvesmo skaistas domas, tāpēc Mums žēl visu, kuri noliedz Brālību.

   40. Urusvati uzņem savā sirdī visu, kas notiek pasaulē. Visas darbības var iedalīt sirds diktētās un cietsirdīgās, īpaši tagad cilvēcei jāiegaumē šis iedalījums. Sirds diktētā rīcība var apvienoties, neraugoties uz daudzām atšķirībām, bet cietsirdība ir tumsas spēku apvienošanās izpausme. Viņu vidū neatradīsim Brālības lidzdarbiniekus. Atsaucot atmiņā visus Mūsu Brāļu ceļus, neatradīsim nevienu cietsirdīgu darbību. Liesmaina sirds noveda Viņus uz sārta, pie krusta un visām mocībām, ko izdomājuši naida pārņemtie tumsoņi.
   Mēs nekad neesam aizgājuši prom no dzīves. Vienmēr, kad Mēs parādījāmies, Mēs neatšķiramies no pārējiem iedzīvotājiem. Jūs paši varat apliecināt, ka Dž. K., kad ieradās sagaidīt jūs, neatšķīrās no lamām. Urusvati tūlīt sajuta neparastību, taău parādību varēja attiecināt ari uz klostera priekšnieku. Tā arī visiem Brāļiem un līdzdarbiniekiem ārēji ir šis zemes dzīves veidols. Taău, pat pastāvot veidolu nosacītībai, sirsnī-gums būs jaušams katrā skatienā un smaidā. Šo sirsnīgumu var nosaukt arī citā vārdā, zinātniskāk, bet Mēs vēlamies radīt cilvēkiem tuvāku priekšstatu par Mūsu Mītni.
   Grāmatās var atrast dažus ļoti svinīgus Mūsu nosaukumus. Var izlasīt par Manu un Bodhisatvām, taău neaizmirsīsim, ka dažām tautām tādi nosaukumi ir vajadzīgi. Mēs esam Gaismas Kalpotāji un godinām Hierarhiju. Mūsu pirmais aicinājums ir pilnīgošanās, nevis cēlu nosaukumu lietošana. Vārdi cēli nosaukumi nav jāuztver zemes dzīves izpratnē - tur cilvēkiem ļoti patīk visādi rangi un atšķirības zīmes. Mēs kalpojam bez-robežīgajai Hierarhijai. Mēs uzņemamies vadību nevis kā atšķirības zīmi, bet gan kā neatliekamu vajadzību. Tādai atbildībai vajadzētu būt visās cilvēku sadraudzības.
   Mums nav svarīgi nosaukumi, jo dzīvju nomaiņā Mums ir bijis loti daudz nosaukumu dažādās valodās. Daudzi vārdi ir pilnīgi izgaisuši no cilvēces atmiņas. Vai kāds var nosaukt vareno Atlantīdas pavēlnieku vārdus? Vienīgi Gaidāmas purvos reizēm var redzēt kādreizējo pilsētu mirdzošās mirāžas. Urusvati atceras šīs celtnes un lielo vērsi.
   Atcerēsimies, ka Mušu iemiesojumu laika Mēs saglabājam atmiņas par pašiem izcilākajiem notikumiem un fiksējām tās Brālības Krātuvēs. Kas grib gūt priekšstatu par Mūsu Iekšējo Dzīvi, lai pacenšas iedziļināties daudzās detaļās, kas ietvertas Mūsu Mītnes Nolikumā.

   41. Urusvati prot uzveikt naidīgas strāvas. Prasme nenāk bez cēloņiem un uzkrājumiem. Vispirms ir jāiepazīst Pārzemes Pasaule, neaizejot no Zemes. Strāvas var izpausties visdažādākajos veidos. Var būt psihiskas iedarbības; var būt neparastas slimības, visbeidzot, sadzīvē var rasties tādi sarežģījumi, kas prasa gudru lēmumu. Tā jāradinās pie izzināšanas visās jomās.
   Ir jāsaprot, ka izplatījuma strāvas ietekmē veselu tautu psiholoģiju, ka šīs strāvas izraisa jauna veida slimības un ka pašas bēdīgākās parādības sadzīvē arī var būt naidīgu strāvu sekas. Strāvu izpētē nav jākļūst par svētuli, nav jāpaliek māņticīgam vai bailulim. Jebkura svārstīšanās jau iegrūž cilvēku haosa virpuļa varā. Mēs īpaši apsveicam līdzsvaru, kas iegūts zemes dzīvē daudzveidīgas pieredzes ceļā. Tādā augšupejošā kustībā ari karma nepanāks. Doma, kas izzinājusi pasauļu samēru, spēku sev smeļ no tām.
   Ikviens Brālības līdzdarbinieks nonāk tuvā saskarsmē ar Smalko Pasauli. Mums tajā ir veseli Cietokšņi. Jau zināt to nosaukumus, jau esat dzirdējuši par brīnišķīgo koku un par domu radītām celtnēm. Šie apstākļi ir jāapzinās īpaši skaidri, lai virzītos uz Dokiudu. Šaubu nekavēta doma atvedīs uz Mūsu Pārzemes Mītnēm. Himalajos esošā Mītne uztur pastāvīgus kontaktus ar Mītnēm Smalkajā Pasaulē, un šīszemes kauja tāpat skan un dārd ari Smalkajā Pasaulē. Cilvēki negrib šo atbilstību saprast, tāpēc ari Armagedons viņiem šķiet tikai Zemes tautu sadursme. Pati galvenā Armagedona joma paliek nepieņemta. Bet kā var piedalīties kādā pasākumā, ja zināma tikai neliela daļiņa no notiekošā?
   Mēs apliecinām, ka Smalkajā Pasaulē notiek daudz niknāka kauja nekā uz Zemes. Patiesi, arī uz Zemes atbalsojas daudz kas no izplatījumā notiekošās Kaujas. Bieži vien Zeme cenšas brīdināt cilvēkus par draudošajām briesmām, taău veltīgi. Kāds Mūsu Brālis teica: "Mēs vēlreiz sacīsim cilvēkiem, bet grūti ir runāt ar kurlajiem." Brīdinājums ir taisnīguma un līdzcietības vārds.
   Jūs ne reizi vien esat sajutuši neizskaidrojamu miegainību. Tā liecina par enerģijas piesaistīšanu tālām zemes dzīves vajadzībām vai arī par sadarbību ar Smalkās Pasaules spēkiem. Ir vērīgi jāseko organisma vajadzībām. Nedrīkst domāt, ka tā ir nejaušība, kad notiek kaut kas ļoti nozīmīgs. Tā tumsonības dēļ var pat Mūsu Aicinājumus nonievāt. Bet liels ir prieks, kad apzinās ne vien Brālību, bet ari saikni ar Smalko Pasauli.

   42. Urusvati ir lieliski izkopusi sevī muzikalitāti. Šī īpašība veidojas kā daudzu dzīvē paveiktu darbu sekas. Platons uzskatīja, ka muzikalitāte jāuztver nevis šauri - vienīgi attiecībā uz mūziku, bet gan plaši - attiecinot uz visām harmoniskajām mākslām. Muzikalitāte izpaužas mūzikā, dziedāšanā, dzejā, glezniecībā, tēlniecībā, celtniecībā, fonētikā un, visbeidzot, visās ar skanēšanu saistītajās parādībās.
   Kad parādījās Hellāda, sākās kalpošana visām Mūzām. Traģēdijas, dejas un visas ritmiskās kustības kalpoja Kosmosa harmonijai. Daudz tiek runāts par daiļumu, bet maz ir to, kas izprot harmonijas nozīmi. Daiļums ir augšupceļošs jēdziens. Katrs devums daiļumam jau ir ziedojums Kosmosa līdzsvaram. Ikviens, kura darbībā izpaužas muzikalitāte, uzupurējas nevis savā, nevis citu, nevis cilvēces, bet gan Kosmosa labā.
   Domas pilnība ir brīnišķīgas muzikalitātes izpausme. Augstākais ritms ir ari vislabākā profilakse. Tas ir arī tīrs tilts uz Augstākajām Pasaulēm. Tā Mēs Savā Mītnē nostiprinām Daili.
   Urusvati atzina, ka sfēru mūzika sastāv no ritma harmonijas. Tieši šī īpašība iedvesmo cilvēci. Cilvēki parasti nedomā par tādiem iedvesmas avotiem, taău tas ļoti atvieglotu Mūsu darbu.
   Jūs zināt ari par īpašajiem mūzikas instrumentiem, kas Mums ir. Urusvati tos dzirdēja. Māsas Oriolas izsmalcināto gammu un ritmu var atzīt par augstāko labskanīgumu. Ne reizi vien tāda dziedāšana ir nomierinājusi pasauli. Pat tumsas kalpi ir atkāpušies dziedāšanas harmonijas priekšā. Ir jāiepazīst visi muzikalitātes attīstīšanas spēki.
   Sirsnīgas jūtas jaušamas nevis vārdos, bet to skanējumā. Harmonija neuzbudina. Ļauns prieks nevar pastāvēt tur, kur gars top cildens. Ne jau nejaušības pēc senatnē episkus novēlējumus dziedāja - ne vien mehāniskas iegaumēšanas labad, bet ar! lai iedvesmotu. Mēs arī nepagurstam ritmā un harmonijā.
   Muzikalitāte jāattīsta no pirmajām dienām.

   43. Urusvati visās savās dzīvēs allaž ir tiekusies uz augstienēm. "Kalnu putns," mēdza teikt ārsti. Tā nebija neveselība, kas viņai lika meklēt brīnišķīgos Kalnus, tā bija iekšēja vajadzība. Šajos lidojumos izpaužas neparasta uzticība Brālībai. Katrs kalns viņai lika atcerēties arī Mūsu augstienes. Visi varoņdarbi liecina par ceļu pie Mums.
   Pats kalnu gaiss ir ne vien svētīgs dažām sirdīm, bet tas liek arī atcerēties augstumus virs desmittūkstoš pēdām - tā saplūst gan garīgās, gan miesīgās vajadzības. Tādā augstumā uguns un gaisa stihijas attīra izplatījumu ne vien fiziski, bet arī iekšēji. Zinīgas sirdis tiecas augšup, jo zināšanas tām vēsta par dziedinošo sfēru. Turklāt ikviens, kas iemīlējis Brālību, no jebkuras vietas tieksies pie Mums.
   Mēs arī tiecamies uz sfērām, kur jau esam pabijuši. Mēs sadalām Savu garu daudzās daļās. Mēs raidām Savas bultas ar vēstnešu un vietnieku starpniecību. Mēdz būt tādi vietnieki, kuriem uzticam vadību pat tālajās pasaulēs. Tādu aizstāšanu ir grūti izskaidrot ar šīszemes vārdiem. Cilvēks nespēj ietvert visas gara īpašības. Arī uz Zemes nav sveša apsēstība, bet parasti sliktā nozīmē. Zina par dubultniekiem, bet uztver tos tāpat kā apsēstību, lāău vēsture zina cilvēkus, kuri visas savas pastāvēšanas laikā ir nesaraujami saistīti. Iedomāsimies, ka šīs īpašības turpinās Bezrobežībā, un tad daudz kas taps iespējams.
   Neaizmirsīsim, cik daudzveidīgi ir dzīves apstākļi Smalkajā Pasaulē un tālajās pasaulēs. No zemes dzīves viedokļa dzīvību uz dažām planētām ir grūti nosaukt par dzīvību, taău iedīgļos jau mīt doma, un tādu pamatu Mēs saucam par dzīvību. Pirmo stādījumu vidū jau paceļas Vadītāja gaišie stabi. Viņš var būt Brālis, Mūsu Vietnieks. Kad Mēs pārejam uz nākamo steru, Vietnieks var arī turpmāk būt priekšgājējs. Tā gan tālajās pasaules, gan uz Zemes ir Mušu vēstneši, priekšgājēji un vietnieki. Pastāv vesels savstarpējo attiecību tīkls, un uz Zemes mītošie-fidzdarbinieki jūt, ka tālajās pasaulēs strādā viņu Brāļi!
   Brālība ir svēts vārds! Lai tas dzīvo, gan redzot, gan domājot par kalnu Augstienēm. Mēs godinām Hierarhiju Bezrobežī-bas izplatījumā.
   Lai visi ceļinieki uz Zemes ielāgo, ka Mēs viņus gaidām visos Mūsu Ceļos.

   44. Urusvati nes sevī ugunīgumu. Kas gan veido šo vērtīgo īpašību? Zināms ugunīgums ir katrā cilvēkā, taău mēdz būt īpaši ugunīgi cilvēki, kuri viegli sazinās ar tālajām pasaulēm. Cilvēki parasti ar ugunīgumu saprot dusmu uzplūdumus, ātru sakaitināmību, iekarsīgumu. Taău tās ir tikai zemes dzīves īpašības. Šādās izpausmēs īsts ugunīgums nav jāmeklē. To var pamanīt vienīgi saskarsmē ar Neredzamo Pasauli un piedaloties Mūsu uzdevumu veikšanā.
   Turklāt nedrīkst saistīt ugunīgumu ar medijismu. Tieši otrādi - ugunīguma gadījumā ir sausas gļotādas un ektoplazma neizdalās. Ļoti savrupa ir ugunīguma īpatnība. Ugunīgie cilvēki nejūt bailes un nebīstas no Smalkās Pasaules izpausmēm.
   Cilvēki parasti baidās no katras parādības, un tāpēc viņi ir atrauti no Smalkās Pasaules, taău bez šādas dabiskas saiknes nav iespējama ari dzīves pārveide. Ar visiem līdzekļiem Mēs steidzam iedvest cilvēkiem bezbailību. Mēs cenšamies paăukstēt viņiem par baiļošanās kaitīgumu un par šausmu bezjēdzību. Bet cilvēki kopš seniem laikiem ir raduši bīties no tā sauktās nāves. Viņus iebiedēja ar elli un tajā pašā laikā neko neteica par pilnīgošanos. Nevar prasīt no cilvēka drosmi, ja viņš nezina, kālab atrodas uz Zemes un kurp dosies pēc atbrīvošanās. Mēs uzdodam Mūsu līdzdarbiniekiem pēc iespējas vairāk stāstīt cilvēkiem par lielo mūžības un dzīves nepārtrauktību.
   Mēs labprātīgi esam palikuši tuvu Zemei. Mēs apzināti esam pieņēmuši zemes dzīvi. Mēs varējām būt tālu, bet izvēlējāmies palikt kopā ar cietējiem. Mūsu Sardze nebūtu stabila, ja Mēs ļautos bailēm. Bet kā ārsti Mēs zinām, kādus postījumus cilvēka organismā nodara bailes. Ārstiem uz Zemes vajadzētu noteikt, kādas īpašas slimības izraisa bailes. Ja viņi padzīvotu Mušu sprieguma apstākļos, tad saprastu, cik kaitīgas ir bailes.
   Nedomājiet, ka ugunīgums uzrodas pats, tas jāattīsta daudzās dzīvēs.

   45. Urusvati ir pārvarējusi zemes ļaužu maldus par drošību un nodrošinātību. Ne viena, ne otra zemes dzīves apstākļos nepastāv, taău šāda tumša mirāža ir novedusi maldu ceļos milzum daudz cilvēku. Viņi iedomājās, ka var uzcelt tādus torņus, kuros iespējams rast pilnīgu drošību. Viņi sapņoja savākt tādus dārgumus, kas viņus nodrošinātu, aizmirsdami, ka vienīgi ārpus zemes dzīves apstākļiem iespējami tādi cietokšņi. Var nodomāt - vai tikai Mēs negrasāmies iegrūst cilvēci izmisumā? Var iedomāties, ka tikai ārpus visām briesmām cilvēks kļūst neievainojams. Tikai tad, kad atzīsim zemes dzīves dārgumu nevērtīgumu, iegūsim savā īpašumā nezūdošu bagātību. Neuzskatīsim šos novēlējumus par abstraktu morāli. Tikai tad, ja paraugās no zinātniskā viedokļa, var pārliecināties, ka zemes dzīves pareizs novērtējums dos cilvēce