Dzīvās Ētikas Mācība
(Agni Joga)

Pārpasaulīgais

   101. Urusvati saprot dzīvo miroņu nozīmi. Parasti šāda parādība izraisa lielu neizpratni. Cilvēki redz, ka par dzīvajiem miroņiem dēvētās personas turpina staigāt pa Zemi, un tā rodas šaubas par norādījuma pareizību. Bet kādēļ gan parādība būtu ierobežojama tikai ar ārējām fiziskajām izpausmēm? Aparāts uzrāda nāvi, un tāds norādījums ir daudz svarīgāks par fizisko acīmredzamību.
   Mēs varam nosaukt vairākus dzīvos miroņus augstu amatpersonu vidū. Katram no viņiem ir arī kāda fiziska slimība, taău tā būs tikai blakus cēlonis. Galvenais ir tas, ka smalkais ķermenis atrodas iziešanas stadijā un dažreiz neieiet fiziskajā ķermenī pilnīgi. Šādi manekeni vairs nespēj patstāvīgi radīt. Viņi, paši to nemanot, iet citu pavadā. Viņi ir ļoti pieķērušies Zemei un ar šausmām domā par nāvi. Viņi jūt, ka vairs pilnīgi nepieder zemes dzīvei. Parasti viņi ir tā sauktie materiālisti un baidās pat no mājiena par to, ka smalkais ķermenis turpina dzīvot. Varbūt viņi baidās ieraudzīt to, ko paši pastrādājuši? Tā vai citādi, bet šos dzīvos miroņus var saskatīt un uztvert tos kā tukšus apvalkus. Zinu, ka šie manekeni ļoti dusmotos, ja tiktu nosaukti viņu vārdi. Nedarīsim to, jo jūs tāpat zināt, par kuriem runāju. Tāpat zināt, kurus Mēs dēvējam par tukšu vietu.
   Nevadīsimies no zemes dzīves kritērijiem, bet ieskatīsimies nākamībā. Ne vienu vien rīcību var nosaukt par neprātīgu, taău, pastāvot ļoti sarežģītām attiecībām, ne džinus, ne bezprāšus tūdaļ iznīcināt nevar. Mēs atrodamies bangojošos pasaules notikumu viļņos, un nedrīkst pārcirst mezglus, jo tas var izraisīt katastrofu. Cilvēki dažkārt Mums iesaka darīt galu dažiem apstākļiem, bet viņiem neienāk prata, ka šādu pavedienu gali var kļūt par slazdu viņiem pašiem.
   Mums ir daudz rūpju. Atkārtoti par to runāju tāpēc, ka cilvēki Mūs uzskata par sārtvaidžiem sludinātājiem, kas mīt debesīs un spēlē arfu.
   Lai paliek Mūsu rūpju un darbu apraksts.

   102. Urusvati jūt pasauļu mijattiecības. Taău šīs robežas parasti nav saskatāmas. Pasaules sadalās daudzās kārtās un pat ieiet viena otrā. Vienīgi jūtziņa var palīdzēt izprast tādu grupējumu robežas, bet vēl grūtāk ir apzināt pasauļu evolūciju. Ja viss dzīvo kustībā, tad ari pasaules nevar būt nekustīgas.
   Mēs jau runājām par sabiezēto astrālu, no otras puses, ķermenis kā pasaule apgūst domas enerģiju un līdz ar to ievērojami maina miesas būtību. Tātad starp Smalko un ķermenisko pasauli gandrīz cilvēces acu priekšā veidojas jauni stāvokļi. Tādā kārtā arī starp Smalko un Ugunīgo Pasauli sāk rasties jaunu formu iedīgli. Šie posmi veido tiekšanos pacelties augstāk. Neviens nevar šaubīties par to, ka Bezrobežībā ir iespējama tāda bezgalīga attīstība.
   Ja iedomāsimies viscildenāko garavaroni Zemes virsū, tad, gluži dabiski, Smalkajā Pasaulē viņš būs ne ar ko nesalīdzināms varens spēks. Saskaršanās ar attīrīto izplatījuma uguni vilks viņu uz Ugunīgo Pasauli. Un nav tādas robežas, kas spētu aizkavēt no šaubām brīva gara augšupgaitu.
   Šaubas ir kā caurums gaisa balonā. Tātad viss nemitīgā kustībā traucas uz Bezrobežību. Saku to tālab, lai atgādinātu, ka cilvēka dabiskais stāvoklis ir tiekšanās augšup. Bet šaubas nav nekas cits kā cauras kabatas, kurās dimantus saglabāt nevar.
   Pāriesim pie Mūsu Mītnes. Šaubas tajā nemīt. Liela ir augšuptiecība. Ne mazums pūļu jāpieliek, lai neatrautos no Zemes. Zemes važas esam uzņēmušies labprātīgi un apzināti. Uzupurēšanās spēju ir veidojusi mīlestība, un iepriekšējo dzīvju pieredze ir radījusi mīlestību pret tiem, kas cieš. Pieredze vai nu iededz mīlestību, vai asina naidu. Bet kurš gan pirmais sēdīsies uz naida mieta? Vai ne pats nīdējs?
   Mīlestībai jābūt gudrai un darbīgai. Ja to pareizi neizprot, var viegli paklupt vai krist svētulība. Tikai darbs Pasaules labā dos līdzsvaru. Darbs sagādā gan prieku, gan paver iespēju izprast Bezrobežību. Tas ļaus arī izziņai pasauļu virzību.
   Jautās: kāda ir labākā Prānājama? Kā tiek veidots labākais ritms? Kas palīdz uzveikt nomāktības tārpu? - Darbs. Tikai darbā veidojas pilnīgošanās burvība. Darbs nesis arī ugunīgo kristību.

   103. Urusvati zina, ko nozīmē steigties. Nav viegli apvienot steidzīgumu ar harmoniju, atturigumu ar nevaldāmību. Var nosaukt daudzus šķietamus pretstatus, taău dzīve visam atradīs vietu. Mums jānostiprina visdarbīgākais pamats, un jūtziņa norādīs darba ritmu. Pasaule traucas neatturami, un darba tempam ir jātiek līdzi skrējienam uz Bezrobežību.
   Mēs jau runājām par augšuptiecību, taău var būt ari mūžīga krišana bezdibenī. Vienīgi darbs var dot to kvalitāti, kas būs glābšanas riņķis. Ir jāmīl visas dzīves kvalitāte. Vismazākais kvalitātes zaudējums nomāc visas augšupejas kustības. Jūs pilnīgi pamatoti jūtat žēlumu pret tautām, kuras aizmirsušas visas dzīves augsto kvalitāti. Taău nekritīsim izmisumā, jo liels ir sirds potenciāls. Palīdzēs ari tas, ka ir jāsteidzas, jo tad tiek sasprindzināti visi cilvēka spēki.
   Nedomājiet, ka Mūsu Mītne atstāj steidzīgumu bez ievērības. Steidzīgums parādās ne vienā aspektā vien. Tas nāk veselām grupām, un to var konstatēt pēc vispārējā sprieguma. Arī tagad var redzēt, cik ļoti steidzas notikumi savā būtībā. Cilvēki cenšas šo steigu neievērot, bet šie viņu centieni līdzinās aklo klumburošanai.
   Centīsimies izprast brīdi, kad ir jāsteidzas.

   104. Urusvati pat briesmu brīdī saglabā svinīgumu. Tikai nedaudzi izprot šā vairoga spēku. Trakojošo strāvu vidū stingri stāv nesagraujamā svinīguma klints. Zinātniski var izpētīt visus spēkus, kas ietver savā lokā cilvēku. Viņš pats var veidot sevī jebkuru spēku un kaldināt no tā necaursitamas bruņas. Jāsaprot ari tas, ka svinīgums ir labākais tilts uz Mums. Pa svinīguma kanālu Mūsu palīdzība traucas ātri, bet visgausāk tā virzās pa šausmu un nomāktības ceļu.
   Jāzina, ka briesmu brīdī Mēs sūtām gaišzilos palīdzības starus. Lūk, panditi pavēstīja, ka gaidāma zemestrīce, bet tā nebija stipra. Kāds teiks, ka panditi kļūdījušies, taău viņš nezinās par Mūsu veiktajiem pasākumiem. Tā cilvēki bieži vien meklē notikumus kaut kur tālu, bet tie noris turpat viņiem aiz muguras. Taău baltais svinīguma gulbis lido pa taisnu ceļu.
   Neaizmirsīsim, ka jebkura palīdzība ir jāpieņem. Kad Mēs norādām, ka vienotība ir panākumu gūšanas līdzeklis, tāds padoms ir tīri zinātnisks. Mums ir vajadzīgs zināms enerģijas spriegums, ko var panākt, ja dalībnieki ir vienoti. Katrs robs pārplēš vērtīgo audumu. Kas uzņemsies izšķirt, vai ir viegli atjaunot saplēsto audumu? Cilvēki nevēlas domāt par tādiem vienkāršiem jautājumiem un ir gatavi pakļaut briesmām savu labklājību. Kas gan izlems, kura padoma neievērošana var izrādīties pazudinoša?
   Mēs dažkārt vēršam cilvēku uzmanību uz Sevi, lai vieglāk nodibinātu kontaktu. Taău brīvā griba neļauj viņiem ieklausīties Brālības Balsī.

   105. Urusvati jauš, cik plaši var būt sējumi uz Zemes, pastāvot sadarbībai. Neviens nezina, cik tālu var pārvietoties cilvēka doma nesagrozītā veidā. Neviens nevar visā pilnībā aptvert, kādu uzdevumu viņam uzticējusi Smalkā Pasaule. Bet katram ir dota labestības kripatiņa, lai cilvēks ap to veidotu savu zemes dzīves pārbaudījumu. Taău cilvēki nedomā par šīm svētīgajām daļiņām, jo viņi nevēlas gūt priekšstatu par tām Augstākajām Pasaulēm, no kurām plūst brīnišķīgi labestības viļņi.
   Ja cilvēki paturētu prātā šīs viņiem uzticētās svētības kripatiņas, daudzas ļaunas parādības iznīktu pašas no sevis. Mēs sūtām cilvēkiem domas par labo, taău tādus sūtījumus bieži ne tikai nepieņem, bet pat ar sašutumu noraida. Šādu sašutumu izraisa nevēlēšanās domāt par pasaulēm, kur zemes dzīve būs tikai sīks puteklītis.
   Cilvēkiem nepatīk iedomāties, ka viņu krāšņie zemes dzīves sablīvējumi nobālēs Augstāko Pasauļu domu jaunrades priekšā. Šāds zemes dzīves egoisms izraisa arī sadarbības noliegumu. Taău bez sadarbības plašu jomu izzināšana nav iespējama. Ir jāiepazīst Augstākas Pasaules. Ir jāsāk domāt par tam. Tādas domāšanas laikā cilvēks atcerēsies arī uzticētās labā kripatiņas. Pirmsausmas stundā nāks prātā, kā tika uzdots nonest uz Zemes smalkās un daiļās konstrukcijas. Katram, kas ir gatavs iemiesoties, tiek dots viņa spēkiem atbilstošs labestīgs uzdevums. Brīvās gribas virpulī cilvēks var šo svarīgo uzdevumu noraidīt, taău kādreiz viņš atgriezīsies, lai uzlasītu izkaisītos graudus.
   Mūsu darbu vidū īpaši grūti ir atgādinājumi cilvēkiem par viņiem uzticēto misiju. Cilvēki pat dēvē Mūs par Neredzamo Valdību, taău nevēlas ņemt vērā visvienkāršāko 'padomu. Tik daudzus padomus noraida un apsmej. Tā rīkojas tie, kas godā Mūs par Svētajiem un Gudrajiem.

   106. Urusvati zina, ka smalko jušanu vidū viena no visgrūtākajām ir gaišdzirde. Pārāk daudz apstākļu ielaužas tādā dzirdēšanā. Ir loti raksturīgi, ka stipras balsis vai domas var būt iekrāsotas vienā skaņā. Doma var skanēt. Šo apstākli cilvēki nespēj aptvert. Tāpat viņiem ir grūti aptvert, ka skanēs vārds, uz kuru domās ir likts uzsvars.
   Smago strāvu laikā arī domu sūtījumi būs pakļauti nepatīkamiem pārsteigumiem. Mēs patlaban sarunājamies ļoti smagos apstākļos. Jau senatnē tika atzīmēts, ka smagi kosmosa periodi var būt visai ilgstoši. Taău tagad, neskatoties uz zinātnes panākumiem, kosmisko apstākļu ietekmi neatzīst, paliek tikai strīdi par Saules plankumu ietekmi un kautrīgas norādes uz Mēness iedarbību. Pēdējo pieskaita pie burvestībām. Un tikai nedaudzi zinātnieki uzdrošinās atgādināt par Mēness nozīmi ikdienišķajā zemes dzīvē. Un bailīgi piemin aizmirsto Austrumu Mācību, kurā jau ir norādīts uz Mēness nozīmi.
   Purānās var atrast daudz zinātnisku norādījumu. Urusvati jau pirms dažiem gadiem dzirdēja no Mums par ăetrdesmit otrā gada nozīmi. Tagad šo termiņu darām zināmu plašām tautas masām. Kalijugas beigas ir jāatzīmē, jo ar tām ir saistīti daudzi kosmiskie notikumi. Dažu iemeslu dēļ šis termiņš netika izpausts, un tikai nedaudzi nojauta, ka milzīgie skaitļi tika atstāti kā simboli. Tāpat simboliskas ir norādes uz Višnu, Avatāru Krišnu. Jūs lieliski saprotat, uz kuru jēdzienu attiecas šis norādes. Jau tagad ikviens var pamanīt notikumu neparastu sablīvēšanos. Šāds Armagedons jau sen bija paredzēts. Kaliju-gas īpatnības tika aprakstītas Purānās, taău pat vērīgi prāti nepievērsa uzmanību tik skaidriem norādījumiem.
   Notikumu neparastums ne visai uztrauc cilvēci. Starp citu, arī prātu apmulsums bija jau sen pareģots. Tāda svarīga termiņa izsludināšana ienes arī Mūsu Mītnē īpaši kāpinātu ritmu.
   Cilvēks sūdzas: "Neko nespēju uzsākt." Bet tāda garastāvokļa cēlonis ir ritma maiņa. Iekšējā apziņa jau ir pieņēmusi nākamību, bet mehāniskā rutīna vēl turas pie Kalijugas formām. Kad notiek šāda cilvēka apziņas sašķelšanās, arī pie Mums kāpinās darba ritms. Zemi apdraud visdažādākie satricinājumi. Karmas darbība pastiprinās. Jāatceras, ka Karma Deva arī nepalaidīs garām savu stundu. Tā pirms .lugas nomaiņas saspriegojas varens spēks. Iegaumēsim to un būsim drosmīgi.

   107. Urusvati zina, ka slimības lielākoties ir iedvestas. Daudz tiek runāts par pašiedvesmu, mazāk vērības velta iedvesmai no attāluma. Ar domu var dziedināt no attāluma, gluži tāpat no attāluma var izraisīt slimību. Šis apstāklis nākotnē tiks pētīts, taău tagad reti kāds pieļauj iespēju, ka slimību var uzsūtīt ar domu no tālienes. Turklāt īpaši nozīmīgs ir tas apstāklis, ka doma var būt gan tieša, gan netieša, bet bultas ieurbjas saslimšanai vispieejamākajās šūniņās. Tā dēvētajai ļaunajai acij ir sens pamatojums. Tādai domai varbūt nemaz nebija nolūka sagādāt noteiktas sāpīgas sajūtas, bet ļaunuma enerģija skar organisma vājāko vietu un atņem pašaizsardzības spēju.
   Ir jāzina, ka doma spēj radīt ne vien slimības ārējos simptomus, bet var arī pamodināt slimības embrijus un piespiest tos uzsākt savu postošo darbu. Vai tas nav pierādījums tam, ka doma ir enerģija? Daudz šādu domu sūtījumu klejo pa pasauli.
   Ārsti uzskata, ka sērgas izplatās tikai mehāniski, un aizmirst par šādu sērgu galveno dzinējspēku. Zinātne par domu būtu jāuztver visai daudzpusīgi. Radioviļņi spēj cits citu traucēt, bet domu sūtījumi var izraisīt negaidītas jukas. Cilvēki tās nepamana, taău tādēļ vien nevar teikt, ka šāda parādība nepastāv. Ir daudz kā tāda, ko vēl joprojām neievēro.
   Tagad jūs varat iedomāties, cik ļoti sarežģīts ir Mušu darbs, jo Mēs ne vien sekmējam domu sūtījumu pastiprināšanos, bet esam arī spiesti aizšķērsot ceļu daudziem ļaunu sērgu izplatītājiem. Mēs redzam, cik lielā mērā cilvēki paši izraisa bīstamas slimības. Viņi vārda pilnā nozīmē uzsūta cits citam kaites. Agrāk šādu iedarbību piedēvēja buršanai, bet tādu domas burvju ir vairāk, nekā to spējam iedomāties. Īpaši tagad parādās daudzas neparastas slimības. Cilvēki tās uzreiz nepamana un nevēlas padomāt par to cēloni. Var jau teikt, ka no iedzīvotāju viedokļa nekas jauns nenotiek. Taău nedrīkst aizmirst, ka tieši tagad ikdienas dzīvē ienāk daudz kondensētu enerģiju un tādējādi cilvēka doma saņem jaunus impulsus.
   Daudz jauna cilvēkam jāapgūst par sevi pašu.

   108. Urusvati redzēja Staru, kas bija kā nokaisīts daudzām acīm. Arī tāda evolūcija ir jāredz. Ir jāpārliecinās par tās realitāti, īpašais stars ir vajadzīgs tādu izplatījuma formu redzamības radīšanai, kuras dēvē par radīto veidojumu prototipiem. Diženās domu jaunrades pēdas ir fiksētas Ākāšas slāņos. Var pārliecināties, cik ļoti izplatījums ir piepildīts ar Dižo Celtnieku daudzveidīgo jaunradi. Varenās domas plūdumā dzimst ļoti daudz jaunu formu.
   Ielūkosimies tādā acu darbnīcā. Redzēsim, ka acis ir atšķirīgas gan lieluma, gan izteiksmes ziņā. Dažas ir jau žirgtas un mirdzošas, citas pusaizvērtas, dažas liek atcerēties austrumniekiem raksturīgo skatienu, bet citas veras pretī ziemeļniekiem piemītošajā manierē. Tā doma neapturami rada no Ākāšas dārgumu krātuvēm un apmierina pasauļu vajadzības.
   Tagad Starā pazibēs zivju bari visā to daudzveidībā. Lai radītu tik harmoniskus veidolus, domai jābūt ārkārtīgi precīzai. Katrs miglains priekšstats rada briesmoņus. Ir ļoti svarīgi kaut reizi ielūkoties Ākāšas dārgumu krātuvē. Bet tāds skats var kaitēt zemes cilvēka redzei, tāpēc būsim saudzīgi pret Mūsu līdzdarbiniekiem. Taău Mūsu Iekšējās Dzīves ritumā fiksēsim, ka, arī būdama zemes dzīves ķermenī, Mūsu Māsa skatīja šādus domu jaunrades dārgumus. To nedrīkst bieži atkārtot. Cilvēki tik loti saindē Zemes zemākos slāņus, ka daudzi eksperimenti kļūst bīstami organismam. Tā Mušu gaišzilais Stars var parādīt daudz smalkāko izpausmju, bet pats tas reti tiek parādīts.
   Urusvati redzēja, kā šis Stars cīnījās ar uguns uzliesmojumiem. Taău tikai ārkārtējā gadījumā drīkst tādu spēcīgu Staru lietot visā pasaulē.
   Atcerēsimies ari to, ka jūs redzējāt Mūsu Tēlus uz pulēta koka dēļa. Izmantoti tie paši principi, kuri ir televīzijas pamatā, taău jūs to redzējāt pirms septiņpadsmit gadiem. Tādas lietas ir jāpieraksta, jo tad var tās salīdzināt ar zinātnes atklājumiem, kas tiks izdarīti. Daudz kas ir palaists pasaulē, pirms tas tiks apzināts.

   109. Urusvati zina, cik saudzīgi jāizturas pret psihisko enerģiju. Liktos - kā gan cilvēks var kontrolēt savu attieksmi pret visam pamatā esošo, visu piepildošo enerģiju? Vai tā nebūs lepnība - uzskatīt sevi par tāda neizmērojama, bezrobe-žīga spēka glabātāju? Un tomēr cilvēks stāv pamatenerģijas sardzē. Viņam ir uzticēti kritēriji, un viņš lieliski zina, kad pats dara pāri no augšas dāvātajai svētībai.
   Kāds salīdzināja pamatenerģijas nesaprātīgu izmantošanu ar spēku, ko dod spirts, kas, mazās devās lietots, ir noderīgs slimību gadījumos, bet, pārmērīgi ieņemts, nodara lielu ļaunumu. Arī psihiskā enerģija var būt gan svētīga, gan postoša. Tikai paplašināta apziņa sapratīs, cik var pasmelt no enerģijas avota, neizjaucot harmoniju. Cilvēki iedomājas, ka viņi var neierobežoti tērēt brīnišķīgo enerģiju, bet aizmirst celtniecības likumus, kuri dod iespēju un tajā pašā laikā arī ierobežo.
   Pats Svētītais novēlēja Vidusceļu, kuru ejot parādās patiesa saudzība pret pamatenerģiju. Mūsu Mītne dzīvo pēc Vidusceļa likuma. Katram, kas grib domāt par Mūsu Mītni, jāvaicā sev, vai viņš izprot Vidusceļa daiļumu. Ejot Vidusceļu, nekad nenāksies saskarties ar postījumiem un nejēdzībām. Pamats ir likts uz labākā, uz labākajiem, priekš labākā. Tā Vidusceļš ved labākos pa labāko lauku. Pats darbs nepārkāps harmonijas robežas un tādējādi tuvosies Smalkās Pasaules pamatiem.
   Urusvati redzēja Smalkās Pasaules pūļus. Tie, par kuriem runājam, nemīt šajos slāņos. Bet ir jāpazīst dažādi slāņi. Ir jāzina, kas ieskauj Zemi, - tā var ātrāk saprast, kāpēc Mēs pastāvīgi esam kaujā.

   110. Urusvati, zemes dzīvē tiekdamās iepazīt triju pasauļu zīmes, tuvojas esības pilnībai. Kur gan lai meklē Ugunīgās Pasaules dzirksteles? Vai tiešām tās būtu atrodamas Zemes putekļos? Bet tieši katrā zemes dzīves izpausmē ir Ugunīgās Pasaules dzirksteles. Tādēļ jo vairāk jāizzina viss apkārtējais.
   Ir jāiemācās atturēties no pāragriem secinājumiem, jo tiem var būt postoša ietekme. Ir jāsaprot, cik kaitīgi ir aplami nosodījumi, citādi kļūsit līdzīgi cilvēkam, kurš, izvilkts no ūdens, tūlīt sāka sūdzēties par sabojāto apģērbu. Mēs daudzreiz esam glābuši cilvēkus, bet pretī saņēmuši tikai žēlabas par sabojātajām drānām. Dažkārt dzīvība tika izglābta, bet nācās zaudēt mazo pirkstiņu, taău par to bija vairāk runu nekā par pašu dzīvību. Neaizmirsīsim zīmes, kas stāv tālu no Ugunīgās Pasaules, bet nepametīsim palīdzības darbu un cieši piekodināsim glabāt visu triju pasauļu dārgumus.
   Urusvati gluži pareizi apjauta, kāda ir dažu Smalkās Pasaules slāņu apziņa. Tos nomāc tieši bezcerīgas skumjas, un to cēlonis ir vienīgi neprasme domāt un iztēloties. Neviens nemāca domāt disciplinēti. Neviens nerūpējas par iztēles attīstīšanu, bet bez šiem spārniem pacelties augstākos slāņos nav iespējams. Taău vajadzētu pārliecināties, cik brīnišķīga ir virzība turp, kur valda attīrītas domas. Tur doma top par jūtām un šīszemes sirds spēj sajust šo radošo svētlaimi.
   Nepalaidīsim garām mirkļus, kad arī zemes dzīvē var sajust esības pilnību. Šo sajūtu var nosaukt par aizrautību vai apgarotību, bet tāda stāvokļa apjēga pārveido visu dzīvi.
   Atrodiet sirdī ikvienu mazāko zīmi un atcerieties, ka tālos Kalnos jūsu labā pūlas un par jums rūpējas Draugi.

   111. Urusvati zina, cik daudzveidīga ir Lielā Kalpošana. Parasti to vispār neizprot un, ja arī pieļauj, tad iedomājas kā klostera dzīves vienmuļību. Bet Lielajai Kalpošanai ir jāatsaucas uz visām zemes dzīves vajadzībām, un tādēļ kalpotājam ir jāzina dzīves apstākļi. Viņš nedrīkst aizvainot to, kurš nezina, viņam uzmanīgi jānomierina izmisušais, viņam jāpārzina dažādas darba nozares, lai varētu prasmīgi stimulēt to. Kalpo šanas uzdevums ir sekmēt labo, un tas, kas kalpo labajam, atradis nozīmīgu vārdu, lai norādītu uz gaišo nākotni.
   Nedomāsim, ka tāda nākotne ir vienīgi Maija, īpaši tagad, uz Jugas nomaiņas sliekšņa, mums visiem jāsaprot, ka ir iespējama visgaišākā nākotne un tikai cilvēku ļaunums var aizkavēt drīzu gaišā laikmeta iestāšanos.
   Jautās: kā var savienot draudus pašas planētas pastāvēšanai ar gaiša laikmeta iespējamību? Cilvēkiem tiek pavērtas visas iespējas ieiet laimīgajā lielu atklājumu laikmetā. Bet, ja brīvā griba viņus atturēs no jaunas tālākvirzības, viņi var izraisīt jebkura mēroga katastrofu. Tā cilvēki nevar sūdzēties, ka viņiem būtu liegts skaists liktenis. Vienīgi ļauna griba var tautas iegrūst planētas mēroga kataklizmās. Nav iespējams nomērīt brīvo izvēli, kas ir neskaitāmu iespēju pilna, bet cilvēki vismazāk domā par to, kā izmantot viņiem doto brīvību.
   Mēs vērojam apbrīnojamus domāšanas kontrastus. Zinātnieki pulcējas, lai veidotu nākotni, bet nemana sev virs galvas mežoņu vāles. Mūsu Mītne pastāvīgi sūta brīdinājumus, taău cilvēki no tiem atvairās, nevēlēdamies saskatīt briesmas. Lai kāds glābj neprātīgos, bet tikai lai netraucē viņus iluzoru kon-struējumu veidošanā.
   Tagad nav viegli, jo cilvēki atstāj bez ievērības postījumus un karus, kas izraisa apjukumu Smalkajā Pasaulē.

   112. Urusvati zina, cik stiprs ir savas taisnības apzināšanās vairogs. Nesatricināmi jāapzinās ne tikai uzticēšanās, ne tikai ticība, bet arī sava taisnība.
   Kur gan garavaroņi un mocekļi varēja gūt savu nesatricināmību? To deva savas taisnības apziņa. Pār viņiem varēja nākt jebkuri zaimi, bet viņu gars vienīgi gavilēja. Tā arī Mūsu Mītnes dzīvē visus darbus nosaka šī apziņa.
   Nevajag domāt, ka Mēs esam tik tālu no Zemes, ka nekādi zemes dzīves satraukumi līdz Mums nenonāk. Ikviena zemes dzīves vētra atduras pret taisnīguma cietoksni. Lielā Kalpošana jāveic stingrā un neuzvaramā taisnīguma apziņā. Cilvēki zaudē pamatu zem kājām tieši tādēļ, ka zudusi taisnīguma apziņa. Kustība nav iespējama, ja nav stingra pamata. Bet garam jābalstās uz apziņu, kas nav mazāk stingra.
   Cilvēki, kas izgājuši cauri daudzām briesmām, var apliecināt, ka tikai pilnīga savas taisnības apziņa ir palīdzējusi viņiem tikt pāri bezdibenim. Lai katrs atceras briesmu brīžus un padomā, kas tieši viņu glāba.
   Mēs, protams, vienmēr esam gatavi sniegt palīdzīgu roku, taău tādam rokasspiedienam nepieciešama pilnīga uzticēšanās. Bet tā uzplaukst tikai tur, kur ir taisnīguma apziņa. Mēs uzskatām, ka tāda apziņa ir nepieciešama, jo tad arī sadarbība kļūst vieglāka. Sūtītā enerģija sasniedz mērķi, un nenotiek sāpīga drebēšana.
   Lai cilvēki neaizmirst stipro taisnības vairogu.

   113. Urusvati savos lidojumos uz tālajām pasaulēm sajuta šo pasauļu esības īpatnības. Var likties savādi, ka, pastāvot vienotam pamatam, var būt tik daudz atšķirību pat tādās parādībās, kas ārēji līdzīgas uz Zemes sastopamajām parādībām. Pārsteidz arī to iekšējās īpatnības. Krāsas dažkārt atgādina Zemes krāsas, bet to būtība ir pavisam cita. Ūdeņu dziļumu un dzidrumu nevar salīdzināt ar Zemes jūrām. Pati atmosfēra ir it kā varavīkšņaina. Tomēr šis varavīkšņainums nelīdzinās Zemes varavīksnei. Zivis lido, bet to krāsa ir pilnīgi citāda nekā uz Zemes. Putnu spalvas krāsu ziņā nevar salīdzināt pat ar viskrāšņākajiem Zemes putniem. Cilvēki atgādina uz Zemes mītošos, taău pārsteidz viņu audu smalkums. Balsu skanējums ir visai līdzīgs dziedāšanai, bet nozīme ir cita. Šīs atšķirības pārsteidz cilvēka apziņu. Ir jāradinās pie daudzveidības plašumiem.
   Ir labi tiem, kuri, vēl blīvajā ķermenī būdami, ir gatavi aptvert pasauļu daudzveidību. Nedomājiet, ka tas nāk viegli. Daudz pieredzes ir jāuzkrāj, lai pieļautu realitātes pastāvēšanu. Vārdā pieļaut ir ietverta evolūcijas jēga.
   Var sastapt mācītus, varētu likties - izglītotus cilvēkus, kuri nespēj pieņemt domu par daudzveidīgu pasauļu pastāvēšanu. Līdz ar to viņi neatzīst arī Smalkās Pasaules esamību, bet smalkās jūtas nepieļauj varmācību.
   Kas nepieņem priekšstatu par Smalko Pasauli, tas sev sagatavo tur nožēlojamu būdu. Jāizkopj sevī spēja izdarīt plašus pieļāvumus, citādi cilvēks nevarēs lidot smalkajā ķermenī. Bikls smalkais ķermenis, ja ari izies no miesas, grozīsies uz vietas un, šausmu pārņemts, lūkosies apkārt. Nav viegli brīvi ieiet Smalkajā Pasaulē, lai bezbailīgi vērotu un mācītos. Smalkās Pasaules pūļiem piemīt daudz īpatnību - tāpat kā dzīvei tālajās pasaulēs. Mirdzošā matērija nelīdzinās Zemes apsegiem. Tā neaptverami plašajā daudzveidībā ir jārod vienotības izpratne.
   Mūsu Mītne savā vienotībā var būt daudzveidības paraugs.

   114. Bez tā sauktajām svētajām sāpēm Urusvati nav svešas ari citas sāpju sajūtas, kuru izcelsme nav zināma. To cēlonis meklējams saskarsmē ar Smalko Pasauli. Blīvais ķermenis var saņemt triecienus un sajust sāpes. Gluži tāpat ari uz smalko ķermeni var iedarboties dažādi spēki, un tas novirza šo iedarbību uz savu blīvo ķermeni. Ievērojama daļa nervu sajūtu var būt Smalkās Pasaules refleksi.
   Nevajag domāt, ka, ejot cauri dažādiem Smalkās Pasaules slāņiem, nebūs sāpīgu sajūtu; būs tādi kā dūrieni, kas atsaucas ar sāpēm nervu centros.
   Urusvati redzēja viltus skolotājus un viņu sekotājus. Arī tādas tikšanās ir iespējamas Smalkajā Pasaulē. Tās ir nepatīkamas, taău realitāte jāzina. Šādas parādības māca būt piesardzīgiem un ļauj iepazīt dažādus esības tipus. Tikai tas, kurš izzinājis pieredzes ceļā, nesteigsies izdarīt secinājumus, bet iekļaus jauno parādību uzkrājumu "kausā".
   Mēs savā laikā daudz ko iemācījāmies no blīvajā un Smalkajā Pasaulē gūtās pieredzes. Mēs novērojām un iekļāvām uzkrājumu "kausā" atsevišķas parādības, brīnīdamies par to daudzveidību. Šo pašu metodi iesakām līdzdarbiniekiem. īpaši kaitīgi ir pasludināt likumus, kad redzēta tikai miljonā dala no parādībām, kas tos veido. Nedomājiet, ka to saku aiz pieticības, saku tādēļ, ka ir izzināts Visuma diženums.

   115. Urusvati atceras, ka no viena viņas rokas pieskāriena mainījās cilvēka garastāvoklis. Jāpiebilst, ka arī Mēs domu sūtījumus pavadām ar kreisās rokas pacelšanu. Patiesi, dažreiz var pievienot ari zemāku magnētismu, kas atrodas pirkstu galos. Ir jāatšķir rupja magnetizēšana no domu sūtījuma pastiprināšanas.
   Pie Mums bieži var redzēt, ka daži sūtījumi tiek raidīti, stāvot ar paceltu roku, bet citu raidīšanai ir nepieciešama mierīga poza atpūtas krēslā. Turklāt rokām jābūt vai nu sakrustotām uz krūtīm, vai jāatrodas uz ceļgaliem, lai nepieļautu magnētisma noplūdi. Šādi atšķirīgi ķermeņa stāvokļi parāda, cik ļoti psihiskā enerģija apvienojas ar pārējām ķermeņa funkcijām. Tagad tādi atgādinājumi kļūst īpaši nozīmīgi, jo ir uzsākta domu sūtījumu pētīšana, taău netiek ievēroti blakus apstākli. Austrumos velta uzmanību ne vien fiziskajam stāvoklim, bet ari daudziem apkārtējiem apstākļiem.
   Senos pierakstos atrodam daudzus simboliskus izteicienus, bet to jēga tagad nav zināma. Iespējams, ka senajai paražai, dodot pamācību mutvārdos, ir bijusi dziļa nozīme. Mācība tika nodota tālāk uzticamai personai, un ietērpt to simbolos nebija nekādas vajadzības. Turklāt pieņemti apzīmējumi var radīt liktenīgus maldus. Tumsonības mākoni var izkliedēt izsniegtā drupatiņas. Tīšs ļaunprātīgs apstiprinājums var izkropļot pat to, kas ir acīmredzams. Var iedomāties, cik daudz jānopūlas, lai ievirzītu domāšanu uz visu apkaunojošo sagrozījumu saprātīgas novēršanas ceļa.
   Ir redzams, ka daudzi nesaprot, cik daudz savu spēku viņi iztērē, vēlēdamies sabojāt garastāvokli saviem tuviniekiem. Kādreiz cilvēki tiks tiesāti par garastāvokļa samaitāšanu. Par mūzikas instrumenta sabojāšanu soda, bet daudzkārt svarīgāk ir pasargāt cilvēka noskaņojumu. Sabojātu garastāvokli atjaunot nav iespējams.

   116. Urusvati zina, kādas mij attiecības pastāv starp kauju un celsmi. No laicīgās dzīves viedokļa kauja ir celsmes pretstats. Bet Mēs teiksim: celsme ir tumsas izkliedēšana. Tātad pretstatījuma vietā iznāk apvienojums. Mūs bieži apvaino, ka biedējam ar kauju un ka Mūsu kauja ir gandrīz vai bezgalīga.
   Cilvēki apgalvo, ka celsme ir saistīta ar mierīgu dzīvi, turpretī kauja nes iznīcību. Vai var iedomāties celsmi bez elementu savienošanas, bez drosmīgas šķēršļu pārvarēšanas? Arī Mūsu kauja ir haosa uzveikšana. Ja šādas aizsardzības nebūtu, haosa viļņi aizrautu līdzi visus sasniegumus. Jāpanāk vienota izpratne par kauju un celsmi kā aktīvām Esības sākotnēm.
   Kad Mēs runājam par kustību, Mēs ar to domājam to pašu tumsas uzveikšanu.
   Mēs runājam par nepieciešamību iemīlēt kauju nevis kā brāļu slepkavošanu, bet gan kā brīnišķīgu visas izpaustās pasaules aizsargāšanu. Nav iespējams šķietams miers, kad trako haoss. Var atsaukt atmiņā seno izteicienu par to, ka miera iepazīšanai ir jāpiedzīvo vairākas zemestrīces. Tikai uz esības robežas var apjaust lidojumu Bezrobežībā.
   Daudzi sacīto nesapratīs, jo viņiem kauja ir celsmes pretstats. Pūļiem par bezrobežīgo kauju nevar teikt. Tikai daži patiesi pētnieki saskatīs, cik līdzīgi kaujai ir viņu drosmīgie eksperimenti. Senatnīgie gaišo Garu attēli katrā ziņā viņus apbruņoja. Taău arī ikviens zinātnieks ķeras pie pētījumiem, apbruņojies ar zināšanām.
   Mums ir fiziskas un garīgas bruņas. Ieteicam Mūsu piekritējiem apgādāties ar bruņojumu, kas pasargā no haosa trieciena. Mūsu vārdi par bruņām nav jāuzņem kā simbols, gluži otrādi - sapratīsim tos kā mūsu pašu apziņas radītu aizsardzību. Var nostiprināt cietoksni, kad ir izturīgs tilts uz Ăunga Torni.

   117. Urusvati nav svešs uzvaras jēdziens. Sākot celsmi, kad noris kauja, Mēs izpratīsim uzvaras apliecinājumu. Lai skan uzvaras stīga. Lai samanāmas ir kustības zīmes, jo Bezrobežībā nevar būt sakāves. Arī Mūsu aicinājums jāuzskata par svarīgu padomu.
   Urusvati pilnīgi vietā atcerējās Brālības Vadu. Tikai šā vada tiešā tuvumā var gūt priekšstatu par blakus apstākļu daudzveidību. Mūsu Brālība ir visu dzīves jomu laboratorija. Visā pasaulē tiek izplatīta mācība, kas sniedz jaunas atziņas par smalkajām enerģijām. Arī Mūsu uzvaru nosaka smalkie apstākļi.
   Dažkārt vajadzīgi vairāki gadi, lai ar zemes cilvēka acīm ieraudzītu pareizā ceļa kontūras. Daži sapratīs, cik rūpīgi bija sagatavoti apstākļi, un novērtēs viņiem izsniegtā mēru. Tā mācieties no Mums pacietību. Lai Brālības nesalaužamā virzība ir paraugs visās lietās.
   Mūsu Iekšējā Dzīve ir smalks zemes dzīves ceļu atspoguļojums visa to daudzveidība, tāpēc Mēs ieteicam attīstīt ātru un kustīgu prātu. Gudrajie mēdza runāt par visa neticamā ticamību, tādējādi mācot paplašināt apziņu. Tāpat bieži stāstīja pasaku par tūļīgo karavadoni, kas, uz pakalna stāvēdams, saskatījis vienas sava karaspēka daļas sakāvi, bet nav paguvis pagriezties, lai ieraudzītu svarīgāko - savu uzvaru.

   118. Urusvati zina, ka tautām ir visai daudz pavēstīts par Brālību un Smalko Pasauli. Mums ir pieraksti par visu, kas dots. Ja to apkopo, iegūst daudz ziņu, kas veido raksturīgu Smalkās Pasaules ainu. Šīs ziņas ir apzināti izkaisītas un atrodamas dažādu tautu kultūras mantojumā.
   Pie Mums nekad nav pieļauta varmācīga uzspiešana un sarežģīti izklāsti. Cilvēku apziņai gluži kā bitei jāvāc visas ziņas, lai brīvi un labprātīgi no tām veidotu savu pasaules uzskatu. Tikai tāda darbietilpīga pļauja pavirzīs uz priekšu pilnīgošanos.
   Daudzi gaida veselas pasaules izpratnes sistēmu. Tādi cilvēki grib, lai viņus ved kā aklos, bet Mūsu senā metode māca: "Iepazīsti pats sevi." Mēs esam gatavi dāsni piešķirt pasaules mozaīkas dzirksteles, taău savs raksts jāsaliek katram pašam.
   Cilvēki sūdzas, ka nevar atrast ziņas par Smalko Pasauli, bet to ir izkaisīts ļoti daudz - vajag tikai pievērsties grāmatu plauktiem. Nevajag domāt, ka visas vēsturiskās leģendas ir izdomātas mānīšanai. Katrs no Mums daudzu dzīvju laikā ir bijis smalkajā ķermenī un redzējis daudzas parādības.
   Vai tad, kad Es pats kā ārsts ierados no Smalkās Pasaules, tas tika darīts tikai krāpšanas nolūkā? Mēs varam parādīt daudzus sējumus ar pierakstiem, ko apstiprinājuši uz Zemes dzīvojošie cilvēki. Ir jāpublicē dažādi novērojumi, lai visnegaidītākie aculiecinieki varētu pastāstīt par visu neparasto, ko viņi piedzīvojuši.
   Nevar melot visi cilvēki, kas ir tik dažādi pēc savas ticības. Ari par Brālību ir sūtītas daudzas vēstis, bet lai ceļinieks tās savāc. Arī šoreiz Mūsu vārdus uztvers tikai nedaudzi, bet tie ir izteikti un fiksēti.

   119. Urusvati pareizi sajūt strāvu sajukumu. Mēs esam saspriegti, lai noturētu līdzsvaru. Tādos apmulsuma brīžos īpaši jāsaudzē psihiskās enerģijas aparāts. Vērojama tāda kā ķermeņa atrautība vai pārlieka smaguma pilna iekšējā sajūta. Ieteicu tādās reizēs mazāk ēst, taău šis padoms ir visai nosacīts. Psihiskā enerģija savās kustībās var būt kā jūra vētras laikā. Līdzsvara izjaukšanas gadījumā vērojami enerģijas pārmērīgi uzplūdi un atplūdi. Tā var aizplūst, lai kādam palīdzētu. Bet izvirzās liels jautājums: ka šī enerģija tiek pieņemta, jo var būt visai iznīcinoši atpakaļsitieni. Enerģijas uzplūdu reizēs liela nozīme ir tam, no kurienes šie viļņi nāk. Dažkārt tie var būt tik smagi, ka izraisa bīstamu žņaugšanu "kausa" apvidū, īpašs spriegums rodas, kad brīvā griba pastiprina izplatījuma strāvas. Šāds spiediens var izveidot tādu kā sabiezētas enerģijas kamolu. Svešs impulss var iedarboties abpusēji griezīgi. Mēs nevaram nejust tādas vētras, kas skaudri saplosa gadsimtiem austu audumu. Nenovērtēsim par zemu briesmas, ko palielinājusi cilvēces brīvā griba. Tā, būdama augstākā velte, var ieraut arī lielā postā. Nav iespējams pierunāt cilvēkus nekaitēt citcitam, bet var turpināt cīņu par līdzsvara noturēšanu. Mēs esam ne tikai Tornī, un Urusvati dažreiz ir dzirdējusi Mūsu saspringtos uzsaucienus un steidzamos norādījumus. Tad iedomājieties, kāds spriegums valda ap Mūsu Torni, kad enerģijas bangas plosās izplatījumā.

   120. Urusvati zina, kāda nozīme ir mirklim starp miegu un nomodu. Šo mirkli dēvē par apziņas dimantu. Šāda apziņas pārejas stāvokļa laikā cilvēks reizē pieder gan blīvajai, gan Smalkajai Pasaulei. Ja vien cilvēki apzinīgi izturētos pret tādu atskārsmi, psihiskās enerģijas izpēte kļūtu daudz vieglāka.
   Lai šo svēto mirkli apzinātu, nav vajadzīga nekāda noslēpumaina iesvaidīšana. Ikvienam tiek dota iespēja piebiedroties divām pasaulēm, ja vien nelaimīgā brīvā griba nevirza cilvēku uz stindzinošo noraidījumu. Mums nepatīk vārds nāve un visi tā atvasinājumi. Ne jau visus tumsonīgos noraidītājus var saukt par nedzīviem.
   Ir pareizi ievērots, ka dimanta mirkļa apjaušanai vajadzīga īpaša vibrācija. Taău šāda vibrācija rodas, ja ir tīri centieni. Bet šādi centieni veidojas, pastāvot apzinātai izzināšanai. Nojaust brīnišķīgo mirkli - tā nav ne maģija, ne burvestība. Kad cilvēks atnes sev līdzi uz blīvo pasauli iespaidus no Smalkās Pasaules, viņš spēj nojaust arī Ugunīgos Vārtus.
   Pie Mums šos dimanta mirkļus pastiprina un padziļina to nozīmes skaidra izpratne. Tie taău ir tik īsi, ka nav vajadzīgs spēku sasprindzinājums. Var būt ilgstoša saskarsme ar Smalko Pasauli, bet vienlaicīga divu pasauļu ietveršana ir īsa. Tagad Mēs nerunājam par Mūsu Vadu un par pasauļu savstarpējiem sakariem. Mani vārdi nenāk no Smalkās Pasaules, tas ir raidījums no attāluma. Tagad Mēs runājam par Smalkās Pasaules apmeklēšanu, kad smalkais ķermenis atgriežas blīvajā ķermenī. Mūsu sarunas attiecas uz domu pārraidi no attāluma, bet starp-pasauļu mirklis ir dots katram cilvēkam, vajag tikai to izzināt.
   Kad Urusvati redz, kas notiek Mūsu Tornī, tas ir tā saucamās televīzijas īpašs veids, bet saruna atbilst tiešajam telegrāfa vadam. Šo Vadu nedrīkst atklāt jebkuram. Iespēju kontaktēties ar Mums nedrīkst dot kuram katram. Šobrīd Mēs runājam par ko citu - par dimanta mirkli, kuru var pamanīt starp miegu un nomodu, smalkajam ķermenim atgriežoties blīvajā ķermenī. Katra ar Smalko Pasauli saistīto atmiņu dzirksts ir noderīga cilvēces evolūcijā. Pat atgādinājums par zemākajiem slāņiem ir vietā nācis brīdinājums. Cilvēces doma virzās uz Pasauļu izzināšanu. Visniknākais Armagedons nespēj likt šķēršļus lemtajai izzināšanai.
   Daži cilvēki grib dēvēt visas pasaules par materiālām, bet galu galā gara matērija tāda arī ir. Cunga Tornis taău ir no matērijas. Neapgrūtināsim sevi ar nomenklatūru. Parādās visu triju Pasauļu zīmes, un Zemes cilvēks var redzēt pat Ugunīgās Pasaules dzirkstis.

   121. Urusvati zina, cik neatlaidīgi Mēs iedvešam cilvēcei tai lemtos atklājumus, - atcerēsimies kaut vai gaisa kuģošanu. Pēc Atlantīdas lidojošajiem kuģiem likās, ka gaisa sfēras iekarošana pārtraukta uz ilgiem laikiem, taău doma par lidojumiem nedrīkstēja zust. Parādījās daudzas teiksmas par lidojošiem kuģiem, par dzelzs putniem, par lidojošiem paklājiem. Jau Zālamans lietoja lidaparātu. Beidzot mūsu karsti mīlētais Leo-nardo izstrādāja gaisa kuģošanas zinātniskos pamatus. Tā dažādas zinātnes nozares var saskatīt, ka ārējo apstākļu ietekme idejas no dzejiskām leģendām izauga līdz zinātniski pamatotiem aprēķiniem.
   Der atcerēties mītu par Ikaru un Simonu Volhvu. Tādi norādījumi var atsaukt atmiņā lidojumus uz Smalko Pasauli. Pienāks laiks, kad cilvēks atkal attīstīs sevī levitācijas spēju, tikai vispirms jāizpēta psihiskā enerģija. Tādi norādījumi atrodami arī daudzās citās jomās. Mēs neaizmirstam cilvēkiem atgādināt par tām iespējamībām, kas jau klauvējas un var paātrināt evolūciju.
   Neaizmirsīsim, ka šolaiku izskaitļojumi ir loti nepilnīgi, jo, tos veicot, tiek aizmirsti daži faktori. Līdz pat šai dienai netiek ņemta vērā visam pamatā esošā enerģija un daudzas pašu spēcīgāko ķīmisko savienojumu strāvas. Zinātnieki ne visai bieži uzklausa Mūsu padomus. Ir zināms, ka daudzi atklājumi izdarīti it kā nejauši, - vai tikai tos nesekmēja klusi ăuksti no Cunga Torņa?
   Bieži Mēs esam spiesti dot norādījumu nevis speciālistam, bet uzņēmīgam citas jomas darbiniekam. Izgudrotāju sievas un māsas var pastāstīt, ka nereti, jūtziņas vadītas, viņas ir virzījušas lemtā atklājuma izdarīšanu.
   Nepagurdami atgādināsim par neatliekamajām cilvēces vajadzībām.

   122. Urusvati atceras, cik neatlaidīgi Mēs rūpējāmies par Daiļā saglabāšanu. Jau tad, kad paredzējām Armagedonu, Mēs sākām izplatīt padomus par labākajiem paņēmieniem, kā saglabāt pasaules dārgumus. Mēs zinājām, ka tumsas spēki nikni cīnīsies pret šo steidzami izpildāmo norādījumu. Tie lieliski saprot, cik varenas emanācijas izstaro mākslas priekšmeti. Šādas emanācijas var būt vislabākais ierocis cīņā pret tumsas uzbrukumiem.
   Tumsas spēki tiecas vai nu iznīcināt mākslas priekšmetus, vai vismaz novērst no tiem cilvēces uzmanību. Jāatceras, ka atstumts, cilvēku ievērību zaudējis darinājums nevar izstarot savu labdabīgo enerģiju. Nevar pastāvēt dzīva saikne starp aukstu skatītāju vai klausītāju un savrupu mākslas darbu. Domas pārtapšanai mākslas darbā ir loti dziļa jēga, citiem vārdiem runājot, tā kļūst par pievilksmes magnetu un savāc vienkopus enerģiju. Tā ikviens mākslas darbs dzīvo un veicina enerģijas apmaiņu un uzkrāšanos.
   Armagedona laikā jūs varat pārliecināties, kāda iedarbība ir mākslas darbiem. Tas ir vesels laikmets - šīs raizes par vērtīgo mākslas darbu likteni. Mūsu krātuvēs ir daudzi priekšmeti, kurus cilvēki uzskata par pazudušiem. Varbūt daži no tiem ar laiku tiks atdoti atpakaļ tautām, kuras nav pratušas tos nosargāt.
   Mēs esam izglābuši daudzus mākslas darbus. Mēs redzējām, cik viltīgi rīkojās tumšie, lai apgrūtinātu tādu dziedinošu apstākļu radīšanu. Bet Mēs no visaugstākajām Sfērām redzam, kad jāpalīdz cilvēcei. Smalkajā Pasaulē jau sen ir zināms šis norādījums. Mēs neslēpjam steidzami veicamos pasākumus, jo notiekošā Armagedona uzdevums ir demoralizēt visas cilvēces enerģijas. Tā cer tumšie, taău Mēs zinām, ko tiem likt pretī. Tāpēc ievērojiet, kurp virzās Mūsu rūpes.

   123. Urusvati ievēro, cik ļoti kosmiskās strāvas iedarbojas ne vien uz pasaules mēroga notikumiem, bet arī uz atsevišķu cilvēku dzīvi. Ir vērojami īpašu slimību uzliesmojumi un veselas epidēmijas, kuras nevar izskaidrot ar parastajiem cēloņiem. Var redzēt, ka cilvēki kļūst uzņēmīgi pret saaukstēšanos un negaidītām nervu sāpēm. Tādu īpašu organisma bojājumu ārstēšanai vajadzīgi neparasti pasākumi.
   Var apliecināt, ka arī psihiskā enerģija šādu periodu laikā ir neparastā stāvoklī. Aizsargtīkls viļņojas, uzdzirkstī un ielaiž ārējas ietekmes. Mēs brīdinām cilvēkus tādās dienās jo īpaši piesargāties. Mēs negribam teikt, ka šādās dienās pieaug briesmas, bet pastiprinās organisma jutīgums. Taău neaizmirsīsim, ka tumšajiem vislabāk patīk izmantot tieši tādus brīžus. Jāsaudzē ne vien ārējā veselība, bet arī nervu līdzsvars.
   Vispār jāizturas saprātīgi pret tumšo spēku esamību. Muļķīgi būtu tos noliegt, bet tikpat kaitīgi būtu baiļoties, pat dzirdot tos pieminam.
   Urusvati ir redzējusi tos vaigā - no pretīgiem līdz daiļiem. Viņi prot ietērpties mirdzumā un piedāvāt dažādus izdevīgus labumus.
   Vaicās: vai ļaunuma hierotanti var tuvoties Mušu Torņiem? Protams, var, tikai, to darot, viņi sajūt lielas sāpes. Niknuma pārņemti, viņi aiziet tālu. Mums dažreiz nākas lietot spēcīgus lādiņus, lai atvairītu nelūgtos apmeklētājus. Ar šādiem lādiņiem satriecam tumšos, kuri tuvojas Mūsu Brāļiem.
   Der atcerēties īpašās strāvas, kuras jūs sajūtat naktīs. Tās var būt dziedinošas un arī aizsargājošas. Tiecība uz Mums var šādas strāvas pastiprināt. Svešas ietekmes var vietām pārplēst aizsargtīklu, taău Mūsu strāvas aizsteidzas priekšā.

   124. Urusvati redzēja Mūsu aizsargaudumu. Mēs visu pārklājam ar šāda gaismu nesoša auduma neredzamām plūsmām. Tas aizšķērso ceļu tumšo uzbrukumiem. Tas aizsargā arī Do-kiudu, kur atpūšas Mūsu līdzdarbinieki pirms jauna darba uzsākšanas.
   Ir jāsaprot, ka Mūsu strāvas un stari ir īpaši labdarbīgi, ja tos uzņem apzināti. Var teikt, ka Mūsu labdarbīgā iedarbība pieaug simtkārtīgi, ja to uzņem ar sirdi.
   Cilvēki sūdzas un mokās, jo neatzīst Mūsu sūtījumu realitāti. Pastāvīgi nākas dzirdēt par ciešanām, vientulību, bet neviens Mūsu sūtījums netiek pieņemts un izraisa vienīgi nepiedienīgu spriedelēšanu. Pat visspilgtākās Mūsu izpausmes aizmirst un izskaidro sadzīviski. Bet katra tiekšanās uz Mums jau dos svētīgus asnus, tikai jāļauj Mums izraudzīties labākos ceļus.
   Urusvati ievēro pat īslaicīgu aizsargauduma parādīšanos, bet daudzi nepamana pat ilgstošas zīmes. Kā gan lai viņiem uztic Mūsu Iekšējās Dzīves detaļas! Izzināšanas vietā viņi atradīs tikai ieganstu jauniem noliegumiem. Tāpēc Mums un īstenajiem līdzdarbiniekiem skaidri jāzina, ko teikt ir lietderīgi. Neaicināsim apgūt Mācību, jo vēl neatvērta sirds nespēj apjaust, kur meklējams derīgais un kur - daiļais. Skaidrai Mācības izpratnei ir vajadzīga atvērta sirds. Lai biežāk vēršas pie Mums un iemīl domu par Mūsu Mītni.

   125. Urusvati zina, cik augstu Mēs vērtējam svinīguma jūtas. Tieši svinīgums padara augšuptiekšanos noturīgu. Šīs jūtas sevišķi uzplaukst Dižo Varoņu piemiņas dienās.
   Īpaši nozīmīgi ir tas, ka cilvēce godina Mūsu Brāļus, saukdama viņus dažādos vārdos. Var minēt daudzas grāmatas, kurās pausta dziļa cieņa pret Mūsu Brālību. Cilvēki domā, ka viņu varoņiem nav nekā kopīga ar Mums. Bet vai paši godājamākie, var teikt, dievinātie cilvēces Giganti nebija Mūsu Brālības Dibinātāji?
   Neaizmirsīsim, ka Viņi parādījās uz Zemes, īpaša Stara vadīti, un tāpēc viņu piedzimšana ir saistīta ar dažādām leģendām. Nesagrausim šīs leģendas, tās rada svētsvinīguma sajūtu un palīdz izprast Diženos Tēlus. Mēs nelabojam nosacīti pieņemtos termiņus. No savas puses Mēs sūtām labestīgas domas cilvēcei tās Svētkos. Nevajag izjaukt svinīgumu, ja zinām, kāds varoņdarbs ir saistīts ar piemiņas dienu.
   Cilvēki nezina pat simto daļu no tā, kāda nozīme ir Lielo Skolotāju varoņdarbiem. Visskaistākos upurus cilvēki ir padarījuši par kaut ko ikdienišķu un savtīgu. Taău, pat noniecinot, viņi saglabā kādu svinīguma daļiņu. Pacietīgi palīdzēsim saglabāt kaut vai brīnišķīgās svinīguma sajūtas iedīgli. Šī sajūta vada uz tālajām pasaulēm. Tā pārveido dzīvi un rada varoņus. Tad nu veiksim atceres dienās kādu neparastu varoņdarbu.
   Kalpošana izpaužas varoņdarbā, un tas ir iespējams jebkurā cilvēces stāvoklī. Cilvēku varoņdarbs Mums sagādā prieku. Mēs norādām ceļu, taău jāiet pa to ir cilvēku kājām - tāds ir likums, kuru devis Lielais Pestītājs.
   Paveikts varoņdarbs iegulst Mūsu glabātavās. Tumsoņi mēģina pārvērst realitāti par mirāžu, bet, par laimi, Mēs saglabājam varoņdarbu pierādījumus. Tad nu veltīsim lielo dienu neparastam varoņdarbam.

   126. Urusvati mudina līdzdarbiniekus izrakstīt no Mācības grāmatām to, kas attiecas uz psihisko enerģiju, - un tas ir pareizi. Jāsavāc mozaīkas daļas vienā grāmatā. Turklāt neaizmirsīsim: dažas personas ăukst, ka visas Mācības grāmatas runā par vienu un to pašu. Neprašas, kas grāmatas lasa neuzmanīgi, neredz, ka attiecīgajam jautājumam ikreiz ir pievienota jauna nianse. Izraksti ir jāizdara secīgi, tikai tad varēs pamanīt pavēstījuma spirāles apgriezienu. Padomu un norādījumu virknējumā ir jāatrod pievilcība. Veicot tādu rūpīgu darbu, var saskatīt Mūsu metodi.
   Mēs vispirms noradām uz iespējam, bet neiejaucamies karmā. Kādu gan godu iemantos pētnieks, ja viņš atkārtos Mūsu vārdus, bet pats neko nedarīs?! Apziņa kļūst bagātāka tikai domāšanas procesā. Mehāniska atkārtošana līdz jaunai sintēzei neaizvedīs. Jāvēro, kā Mēs vadām domāšanu, netraucējot pašdarbīgumu. Mēs norādām ceļu, bet katrs taciņas pagrieziens ir jāatrod pašam.
   Mūsu Iekšējo Dzīvi nosaka noteiktas, uz negrozāmiem likumiem balstītas metodes. Mūsu Mītne var pastāvēt tikai tad, ja tiek pildīti evolūcijas likumi. Jūs vairākkārt ievērojāt, ka Mācībā paredzēto gluži negaidīti apstiprināja zinātnieki. Var norādīt ne tikai uz Mācības izplatīšanu, bet arī uz to, cik bieži zinātnieki saņem it kā nejaušus impulsus. Mūsu domu sūtījumi b'do uz visām pasaules malām. Mēs neskopojamies un sējam izplatījumā. Izplatījums ir dažādu ideju pilns. Kāds ir nosaucis šādu stāvokli par Bezrobežībā notiekošo gremošanas procesu.
   īpaši ir jāiemīl rūpīgs darbs - tikai tā strādājot, var iepazīties ar Brālības metodi.

   127. Urusvati atceras, ka, pirmoreiz tiekoties ar Mums, pārējie garāmgājēji it kā izgaisa. Pareizi būtu uzskatīt, ka tās bija Mūsu domu pavēles sekas. Bet tagad Mēs sakām, ka dažreiz nevienu paziņojumu nevar nodot tāpēc, ka netiek atkārtots kāpinājums. Šos divus piemērus var salīdzināt, lai saprastu, kāda ir Armagedona ietekme.
   Var arī pavaicāt: vai tiešām divdesmit gadu laikā var notikt tik spēcīgi kosmiskie saspriegumi? Šādi jautājumi liecina vienīgi par to, ka Armagedona nozīme joprojām tiek maz izprasta. Ikvienam, kas zina, ka Kalijugas beigas ir tuvu, jāatzīst, ka tāds notikums nevar paiet bez globāliem pasaules satricinājumiem. Spēkiem, kuri Melnajā Gadsimtā bija īpaši vareni, ir jācīnās par savu stāvokli. Viņi labāk pieļauj vispārēju katastrofu nekā savu atkāpšanos.
   Mums ir jāsamēro savi spēki ar planētas stāvokli. Pastāvot tādam spriegumam, līdzsvaru var izjaukt pat tad, ja pūliņos ieguldītais spēks vien mazliet pārsniedz nepieciešamo.
   Cilvēki parasti negrib izprast samērīgumu un lietderīgumu. Viņi doma, ka Mušu spēks var salauzt jebkuru pretestību, nerēķinoties ar kosmisko līdzsvaru. Tik vienkāršs apsvērums cilvēkiem ir jāiestāsta, citādi pat erudītākie no viņiem krīt izmisumā. Viņi pārsteigti jautā: ja pirms desmit gadiem kaut kas bija iespējams, tad kāpēc tas tā nav šodien? Tātad viņi neizprot kosmisko kustību. Ne bez pamata Mēs aicinām būt vīrišķīgiem un pacietīgiem.
   Mēs sūtām ziņas par to, ka Kalijugas termiņš tuvojas beigām, un daudzi cilvēki tajās ieklausās. Purānās ir minētas daudzas tādu globālu notikumu detaļas, taău galvenie apstākli šajos vecajos pierakstos nevarēja tikt minēti. Nebija pieminēts izplatījuma strāvu saspriegums un labāko cilvēku meklējumi visam pamatā esošās enerģijas jomā. Abi apstākļi tagad izpaužas īpaši spilgti. Līdz ar to kļūst skaidrāks, ka Kalijugas beigas tuvojas.

   128. Urusvati tika vairākkārt atturēta no pārāk bīstamiem lidojumiem. Skolotāja uzdevums ir pasargāt no pārdrošiem pētījumiem. Augstākās sfēras dedzina kā saule, zemākie slāņi augstai apziņai ir smagi, bet nav iespējams izlidot cauri visiem slāņiem, pirms nav sadedzināts smalkais ķermenis. Smalkās Pasaules slāņu nodalījumu nosaka pati apziņa. Pārejai uz augstāku slāni jānotiek pakāpeniski. Līdzsvara saglabāšanai ir doti Vadītāji, kuri gluži kā ārsti pamāca, lai pāreja noritētu saprātīgi. Katrs līdzsvara izjaukšanas gadījums Smalkajā Pasaulē rada satricinājumu.
   Arī Mēs savā Mītnē saglabājam līdzsvaru. Tas ir īpaši nepieciešams uz blīvās un Smalkās Pasaules robežas, kas pie Mums ir tik skaidri izteikta.
   Cilvēkiem nav viegli saprast, cik ļoti viņiem Smalkajā Pasaulē noderēs uz Zemes iegūtās zināšanas. Un ne tikai pašas zināšanas, bet spēja uztvert un ietilpināt. Kad cilvēki pacentīsies attīstīt sevī šīs divas īpašības, viņi kļūs atvērti uztveršanai. Šāda atvērtība aizvedīs līdz Ugunīgajiem Vārtiem.
   Šāda mācību pakāpe nav grūta tiem, kuri ir apzinājušies un pieņēmuši Brālības esamību. Visgrūtākajā brīdī Vadītājs viņus gan pasargās, gan brīdinās, taău darīs to pašā pēdējā mirklī.
   Jrusvati atceras, cik smagi bija kāpt augšup pa gludu sienu un pa sniegu. Skolotāja roka pasniedzās, lai atbalstītu. Urusvati nešaubījās un mērķi sasniedza. Pastāstot piemēru, var atgādināt līdzdarbiniekiem, kā notiek grūtā augšupkāpšana. Jāpadomā, ka arī citiem Brāļiem tas ir prasījis lielus pūliņus.
   Bez pūliņiem augšupgaita nav iespējama.

   129. Urusvati grib salīdzināt lidojumus uz tālajām pasaulēm ar lidojumiem Smalkās Pasaules augstākajās sfērās līdz pat Ugunīgajai Pasaulei. Pamatos abi lidojumi notiek smalkajā ķermenī, taău dažādās plaknēs. Bīstami ir abi. lidojumi. Tuvojoties tālajām pasaulēm, var sajust spiediena maiņu. Turklāt neaizmirsīsim, kas notika ar Māsu I. Šāds gadījums varēja beigties ar savienotājpavediena pārtrūkšanu. Patvaļīgā lidojumā uz ugunīgajām sieram var rasties arī vēl lielākas briesmas. Smalkais ķermenis var sadegt, ja tas nesagatavojas, ilgstoši tuvojoties.
   Nevajag aizmirst, ka smalkais ķermenis, ari augstā stāvoklī būdams, tomēr ir materiāls ķermenis, kas pakļauts gan augstākiem, tomēr materiālas dabas likumiem.
   Zemes pasaulē ugunīgās parādības ir retas, jo tās līdz zināmai pakāpei izdedzina Zemes slāņus. Tās ne vien iedarbojas uz cilvēku sirdīm, bet arī pārveido visas sfēras, ar kurām saskaras. Un šāda momentāna pārveidošana var izraisīt satricinājumu. Tā būs fenomenāla un neatradīs līdzsvaru nevienā blīvā esamībā, citiem vārdiem runājot, ugunīgais zobens pār-dedzinās blīvo maksti.
   Mēs tikai retumis varam saskarties ar Ugunīgo Pasauli. Parasti sazināšanās notiek caur attiecīgajām Smalkās Pasaules sfērām - tādā kārtā visur jāievēro lietderīguma likums. Apziņai paplašinoties, šis likums tiek piemērots vēl jo vairāk apzināti. Blīvā pasaule ieskauj Mūsu Mītni, un Mēs uzņemamies atbildību par to, lai netiktu izjaukts līdzsvars.
   Mūsu Brālis V. nav aizmirsis, kā viņš pieļāva eksploziju pašā pilsētas centrā. Nedrīkst pieļaut to, ka var notikt nelaime. Tā arī lidojumos jāievēro lietderīgums. Nav nekāda labuma, ja sadeg, pirms atveras Ugunīgie Vārti. Mēs esam atbildīgi par katru karmu, kurai pieskārāmies.
   Lai virzība uz Augstākajam Sfērām ir brīnišķīga augšupgaita!

   130. Urusvati zina, kādas briesmas draud arī Mums. Nekompetenti cilvēki domā, ka Mūs visā Bezrobežībā nekādas briesmas nevar apdraudēt! Protams, attiecībā uz Zemes dzīves apstākļiem mūs pietiekami pasargā zināšanas, taău viss ir relatīvs, un, kad doma traucas uz Bezrobežību, tad atrodas ari citi līdzekļi.
   Visos apstākļos ir jāsaglabā varonība. Vienīgi ar šo mērauklu var iepazīt virzību uz nākamību. Mēs iedalām varoņus neapzinīgajos un noteiktajos. Tie, kuri zina, kālab viņi pūlas un cieš, ir noteiktie varoņi. Viņi no briesmām nenobīsies, kaut arī zinās to reālos apmērus. Izplatījuma strāvu, ļaunas gribas un šausmu ielenkti, drosmīgie varoņi dzīvo, strādā un rada. Varoņi zina, ka viņu zemes dzīve var jebkurā mirklī pārtrūkt, bet šī zināšana nemazina spriegumu. Viņi apzinās, ka jebkurā stāvoklī varoņdarbu turpinās. Nekas nespēs stāties pretī viņu gribai izpausties visās sfērās.
   Atšķirība starp neapzinīgajiem un noteiktajiem varoņiem ir liela. Pirmie var spoži uzliesmot un pēc tam atkāpties, bet noteiktie varoņi neatkāpsies un turpinās ceļu, nesot līdzi visas gadsimtos uzkrātās zināšanas. Viņi pratīs zināšanas pārvērst jūtās un ar tām piepildīt savu sirdi. Kam sirds ir tā piepildīta, tas spēj veikt lidojumu nākamībā. Skarba briesmu apzināšanās dod varonim tikai prieku.
   Saku to, lai norādītu uz Mūsu Iekšējās Dzīves pamatbalstu. Varonības paraugus var skatīt Mūsu Brāļu iepriekšējās dzīvēs. Vai gan jums Mūsu grūtā, bet skaistā Dzīve nebūs lieliskas bruņas?

   131. Urusvati saprot, cik skaista ir sadarbība ar Smalko Pasauli. Ja kāds to iedomājas kā saskarsmi ar nedzīvu pasauli, tas vienīgi parāda savu nezinīgumu. Mēs pastāvīgi strādājam ar šo dzīvo pasauli. Mūs īpaši stiprina tas, ka Smalkajā Pasaulē mītošo Mūsu Brāļu īpašības lielā mērā ļauj paplašināt izzināšanu. Blīvajā stāvoklī esošie spēj izzināt parādību vienu pusi, bet Mūsu zinātni daudzpusīgu dara tas, ka tai pievienojas Smalkās Pasaules zināšanas. Nevajag aprobežoties tikai ar fiziski redzamo apvārsni. Pienāks laiks, kad cilvēki varēs bagātināt savu dzīvi ar dabiskiem līdzekļiem, bet, lai tā notiktu, ir jāapzinās, ka dzīvība pastāv itin visur.
   Var pajautāt: vai sadarbība ar atmiesotām būtnēm un blīvāku astrālu nerada grūtības? Itin nekādas. Sadarbība notiek apvienotās apziņas sierā. Šādi darbinieki ir visai līdzīgi savā domāšanā, un tāda apvienotība ir īsta vienkopa.
   Ir pareizi uzskatīt, ka tautas vienkopa ir augstākais sasniegums, taău, lai to panāktu, ir vajadzīga apvienota, izsmalcināta apziņa. Apziņas un sadarbības apvienošana ir saistīta ar lielu priekšnoteikumu. Tikai Smalkās Pasaules augstākajos slāņos sāk saprast, kur ir panākumu spēks, taău, atkal uz Zemi atnākot, cilvēki kopības vērtības izpratni zaudē. Viņi aizmirst ari par Mūsu esamību, bet Smalkajā Pasaulē šī zināšana taău bija. Viņi tikās ar Mūsu Brāļiem un saprata Dokiudas nozīmi. Un tomēr termiņi tuvojas - vai nu cilvēki sapratīs sev nolemto, vai arī pieļaus, ka notiks katastrofa.

   132. Urusvati atceras, kā viņa apmeklēja Dokiudu. Protams, ir liels prieks redzēt bērnus, kuri grib veikt varoņdarbu. Ievērības cienīgs ir arī novērojums, kas rāda, cik grūti ir tuvoties blīvajai pasaulei tiem, kuri vēl nav realizējuši visus blīvās pasaules uzkrājumus, - šāda tuvošanās izraisa smalkā ķermeņa saspriegumu. Šis process izpaužas savdabīgu sviedru izplūšanā, taău līdz ar tiem aizplūst arī dzīvības spēks. Tāpēc Vadītājam jāraugās, lai iekšējais stāvoklis atbilstu Kalpošanas tieksmei.
   Nesen Urusvati apmeklēja vietu, kur savākti vienkopus tie cilvēki, kuri atstājuši Zemi, jau būdami ļoti veci. Var droši teikt, ka ir viegli strādāt ar bērniem un veciem cilvēkiem, kuri, būdami zemes dzīves apvalkā, ir paveikuši savu uzdevumu. Visgrūtāk ir ar vidēja vecuma cilvēkiem. Viņos ir daudz neizpaustu sablīvējumu, daudz neapmierinātības, nevēlēšanās atzīt Hierarhiju, daudz neskaidru vēlmju un dusmu uz visu esošo.
   Pie ilgu mūžu nodzīvojušajiem var atrast organizētību, kas palīdz izprast Hierarhiju. Būtnes no Augstākajām Steram ne vienmēr tiek uztvertas Smalkajā Pasaulē. To parādīšanās ir jūtamāka neka uz Zemes, taău noliedzēji atrodas ari tur. Nejēgas ir tik konservatīvi blīvajā dzīvē, ka ienes noliegsmi ari Smalkās Pasaules vidējos slāņos. Šis apstāklis ir jāiegaumē, lai spētu mācīties ari Smalkajā Pasaulē.
   Urusvati ir redzējusi tos, kuri traucas pie Skolotājiem. Tagad Mēs gribam atgādināt, kā Mūsu Brāļi apmeklē dažādus Smalkās Pasaules slāņus. Arī Mums nav viegli atrasties zemākajos slāņos. Brālis K. saslima, pildot uzdevumu uz Zemes, bet Smalkās Pasaules zemākie slāņi ir tikpat grūti paciešami. Urusvati nav svešs šis smagums un smacīgums. Labāk ir zināt varoņdarba grūtības nekā visu iztēloties rožainās krāsās. Mēs īpaši uzsveram grūto pusi. Pirmkārt, lai neslēptu patiesību, otrkārt, kad cilvēks izbaudīs varoņdarba prieku, viņš sapratīs, ka pat vislielākās grūtības nav nekas salīdzinājumā ar apskaidrības diženumu.
   Pat puisēns, kuru redzēja Urusvati, tiecās uz varoņdarbu. Tāds darbarūķis atradīs prieku visās jomās.

   133. Urusvati zina, cik dažreiz ir grūti apmeklēt cilvēku sanāksmes uz Zemes, - pat Smalkās Pasaules apmeklēšana ir vieglāka. Arī Mēs visi atzīstam, ka iedarbībai Zemes sfērā vajag vairāk enerģijas nekā saskarsmē ar Smalko Pasauli. Tur, kur domas enerģija ir dabiskos apstākļos, ar to ir vieglāk kontaktēties. Bet zemes dzīves apstākļos doma ir tik neskaidra, ka sūtījumam vajadzīgs pastiprināts spriegums.
   Urusvati zina arī to, ka piedalīšanās ļaužu sanāksmēs uz Zemes loti nogurdina neredzamo dalībnieci. Tādas piedalīšanās notiek bieži, un cilvēki var neredzamo sarunbiedru sajust. Viņi nereti jūt, ka viņiem kāds ko jautā vai arī atbild. Šī parādība mēdz būt tik spilgta, ka daudzi pārjautā kaimiņam, jo viņiem liekas, ka ir dzirdējuši pilnīgi fiziski. Vēsturē ir zināmi gadījumi, kad valsts darbinieki dzirdēja skaidras balsis un brīdinājumus. Diemžēl lielākā daļa šādu palīdzību neņēma vērā.
   Ne reizi vien Mēs brīdinājām Napoleonu, un viņš tādas balsis arī apliecināja, tomēr turpināja maldu ceļu. Kopš seniem laikiem Mēs uzskatām par savu pienākumu brīdināt tādus darbiniekus, kuri var ievilkt evolūciju nevajadzīgos sarežģījumos.
   Urusvati nesen apmeklēja dažas militāristu sanāksmes; to dalībnieki juta vajadzību izteikties par savām rūpēm, bet nenojauta, kam viņi atzinās. Tādā ceļā dažkārt nobriest lēmums, kas citādi paliktu neizteikts. Šādu ietekmēšanu Mēs dēvējam par nedzirdamo pārliecināšanu.

   134. Urusvati zina par terafimiem. Var pajautāt: vai tera-fima nozīme nav pretrunā ar domas vareno spēku? Ja visstiprākais ir izpausta doma, tad kāpēc gan vajadzīgs priekšmets, uz kuru šī doma koncentrējas? Jāteic, ka stipriem domu sūtījumiem terafimi nav vajadzīgi, taău tie var ietaupīt sūtīšanai nepieciešamo spēku. Ikviena enerģija ir jātērē saprātīgi. Priekšmets, jiz kura tiek uzkrāta enerģija, jau ir enerģijas multiplikators. Šādi priekšmeti saglabā domas uzslāņojumus, un tos var pakāpeniski pastiprināt. Jau kopš ļoti seniem laikiem terafimi tiek uzskatīti par svētumu, bet tagad arī šis jēdziens ir kļuvis zinātnisks.
   Mums ir ne mazums terafimu, kas atvieglo palīdzības sūtīšanu Mūsu tuvajiem. Jāsaprot, ka tāds domu uzslāņojums var būt dziedinošs. Tas palīdz arī, sūtot izpaustas vibrācijas. Jāņem vērā visi noderīgie līdzekļi.
   Nozīmīgs Brālības terafims ir tālo pasauļu akmens. Par šo akmeni ir daudz rakstīts. Viena tā daļa veic vēstneša ceļu pasaulē, parādīdamās izredzēto rokās. Cilvēki šo akmeni sauca par Grālu un daudzos citos vārdos. Visu gadsimteņu leģendās ir ziņas par tā nozīmi, taău galvenā nozīme nav pieminēta. Akmens sastāvā ir kāda viela, kas palīdz saglabāt ar tālajām pasaulēm saistošās vibrācijas. Arī akmens daļiņa kalpo par saikni ar Brālību. Tādējādi cilvēces vēsturē ienākušajam apstāklim ir zinātnisks - ķīmisks pamats. Mēs īpaši uzsveram šo zinātniskumu, jo nejēgas visu esošo grib iegrūst aizspriedumu tumsā. Urusvati nav svešs šis Mūsu Mītnes akmens. Mēs to glabājam atsevišķā telpā, lai nodrošinātu vibrāciju saglabāšanos.
   Jāatzīmē, ka meteoru vibrācijas netiek pētītas. Dažu meteoru sastāvā ir brīnišķīgu metālu daļiņas. Šīs daļiņas ir sīkas, tomēr tās var izpētīt, tikai pētnieks nedrīkst aprobežoties ar vecajām metodēm.
   Var jautāt par akmens atrašanas apstākļiem. Tieši tā atrašanas vietā arī tika nodibināta Šambala, padziļinot šīs Mītnes ķīmisko nozīmi. Var sīki un smalki aprakstīt parādības, kas saistītas ar šo tālo pasauļu sūtni. Jūs jau zināt par dažiem akmens daļiņu glabātājiem. Jau varat apliecināt, kā atnāk akmens. Varat pabrīnīties, cik dažādas ir zemes un varoņi, kas saistīti ar to. Šīs leģendas stiprināti un iedvesmoti, ir īstenojušies daudzi varoņdarbi.
   Nikni Brālības pretinieki arī ir dzirdējuši par akmeni un šo sāgu jo īpaši neieredz. Viņi nezina parādības būtību un bailēs niknojas.
   Lai uzticami cilvēki glabā teiksmu par akmeni.

   135. Urusvati zina, ka doma par Daiļo aizved pie Skolotāja. Pat vislielākā apmulsuma brīžos doma par Daiļo veido labāko tiltu uz Brālību. Tieši kā dziedinošas zāles var ieteikt prasmi virzīt domāšanu uz kaut ko daiļu. Cilvēki nesaprot, kāds varens līdzeklis viņiem tiek dots. Viņi atzīst par labāku sūdzēties, pukoties, raudāt, nesaprotot, ka tāds ceļš vienīgi traucē izmantot labākos vadus.
   Šā atzinuma pareizību apliecina Upasikas piemērs. Pat visgrūtākajos brīžos viņa vērsās pie Mums. Tāds gribasspēks radīja varenu vibrāciju. Neviens un nekas nevarēja viņu piespiest kaut vai aplinkus nosodīt Skolotāju. Arī tieša nelaime nespēja viņu piespiest aizmirst Brālību. Pat kuģa avārijas laikā viņas domas bija cieši pievērstas Brālībai, un tāda apņēmība stiprināja svēto vibrāciju.
   Urusvati zina arī to, ka saruna vai doma par Mums tuvina svēto vibrāciju. Arī Mums nav svešs cildenas domas varenais spēks. Mēs pulcējamies, lai kopā padomātu par pašu Daiļāko. Mēs tad neizvirzām visiem vienu tēlu, bet katrs izvēlas sev tuvāko. Tiek radīta simfonija, kas līdzinās sfēru mūzikai. Šie akordi skan kā uzvaras taures, tajos ir tik daudz saskaņas, ka to klausīšanās vien jau rada sirdī prieku.
   Visgrūtākajos sadursmju brīžos atcerieties Daiļo. Daiļums gluži kā panaceja spēj stiprināt darbarūķa sirdi. Atcerieties, ka ne vien jums ieteicu, bet arī Mūsu Mītnē tiek lietots tāds svētības sūtījums. Katram ir savas briesmas un bēdas, bet ir prieks, zinot, ka aizsardzība ir viena.

   136. Urusvati zina, kāds ir liktenis, uz Zemes notiekošo kauju laikā esot smalkajā ķermenī. Kā brīnums var likties tas, ka ieroăa smaile neskar smalko ķermeni. Smaili taău lieto pret visādām izpaustām būtnēm. Bet jēga ir tā, ka smaili lieto apzināti, piedaloties brīvajai gribai, taău kaujā nav iespējama apzināta darbība pret neredzamo smalko ķermeni. Tas rāda, cik būtiska ir apzināta darbība.
   Senos attēlos nereti var redzēt, ka kaujā piedalās arī palīgi no Kosmosa. Urusvati var pastāstīt, cik ātri viņa lidoja starp cīnītājiem, palikdama neievainojama. Varat iedomāties, cik bieži Mēs piedalāmies cilvēku sadursmēs. Kaut arī cilvēku ieroăi Mūs nevar ievainot, tomēr izplatījumā var notikt tumsas hierofantu postījumi. Tādas neredzamas kaujas nav pasaka. Viena lieta ir raidīt Staru no Torņa, bet pavisam cita - lidot izplatījumā, lai iesaistītos divcīņā. Cilvēki neticēs par tādām divcīņām. Taău arī zemes dzīves laikā ir iespējams lidot, bet lidojumi smalkajā ķermeni ir jau pietiekami apstiprināti.
   Gan zemes dzīves, gan smalkajās kaujās izšķirošā nozīme ir tam, kāda ir tiekšanās uz Mums. Var bez gala atkārtot, ka tiekšanās uz Mums ir izturīgs vairogs. Palīdzība var bezgalīgi pastiprināties, ja nav neapmierinātības, gaušanās, nomāktības un neuzticēšanās. Cilvēki, ļaujiet Neredzamajiem Palīgiem pastiept jums palīdzīgu roku! Cik daudz gaišu spārnu ir noplacis cilvēku neuzticēšanās dēļ!
   Apzinīgums padara stiprāku pat smaili, bet gaiša tiekšanās piesaista arī palīdzību. Tas viss nav pamācība, tie ir zinātniski norādījumi. Pašaizliedzīgs lidojums jau ir ticības un jūtzinas vadīta darbība. Urusvati labprātīgi dodas kaujā. Viņa ieteic sakopot spēkus, lai gūtu uzvaru. Kaujā var piedalīties vairākkārt. Mēs augstu vērtējam katru tiekšanos palīdzēt Gaismai.
   Svētuļi liekulīgi teiks: "Vai mēs, mazie, varam palīdzēt diženajai Gaismai?" Taău jau sen ir teikts: "Ar katru elpas vilcienu slavējiet to Kungu."
   Labs vārds liek dzimt palīdzīgai darbībai.

   137. Urusvati atceras, kādā piemīlīgā spožumā var parādīties ļaunuma hierofants. Nedrīkst aizmirst ari to, ka tumšas būtnes pastāvīgi cenšas pieskarties Mūsu sūtītajiem stariem - it kā pārtvert telegrāfisku ziņojumu. Var nosaukt daudzus tādus tumsas mēģinājumus.
   Nevajag aizmirst ari izstarojumu mirdzumu, kādā tie prot sevi ietvert. Iesācējus novērotājus šāda mirdzēšana var samulsināt, bet, zinot par enerģijas starojumu, šaubu nevar būt, vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzi nespēj sasniegt mirdzēšanas spēku. Turklāt viņu izstarojumiem nav tās vibrācijas, kura var satricināt cilvēka ķermeni.
   Mēs jau nosaucām virkni vietu, kur pulcējas tumšie. Neuzskaitīsim tās vēlreiz, jo tas maz kādam palīdzēs. Baltimora un Ņujorka nebūt nav vienīgās. Pat ielas nosaukums un mājas apraksts nepalīdzēs atrast tumšo perēkli. Varat būt droši, ka pat mājai, kurā viņi pulcējas, ir gluži ikdienišķs izskats. Telpās būs daudz baznīcas priekšmetu, nevis Sātana attēlu. Tikai tas, kas izzina ar sirdi, sajutīs, kur ir viltīgās būtnes. Neaizmirsīsim, cik izmanīgas un niknas tās ir, un daudzi labākie darbinieki niknuma ziņā netiek tām līdzi. Tumšie pacieš sāpes un pat gatavi mirt, lai tikai piedalītos sabiedrības demoralizēšanā.
   Daudz Mūsu spēka paņem pretdarbība tumšo viltībām. Pie Mums to uzskata par īpašu uzvaru, ja ļaunuma hierofants ir spiests atkāpties.

   138. Urusvati zina, ka Mēs nekad neskumstam par pagātni. Vērtīga ir tiekšanās uz nākotni. Kad doma dzīvo nākamībā, pievelkas īpaša enerģija. Visspožākā pagātne nevar līdzināties nākotnes iespējām. Zinātne apstiprina, cik dziedinoša ir doma par nākamību un cik daudz indes slēpjas skumjās pēc pagājušā.
   Mēs iesakām zināt pagātni, bet sirdij jābūt pilnībā vērstai uz nākotni. Lai tādā domāšanā attīstās prasme izzināt cilvēces labākās iespējas.
   Nedomājiet, ka atsacīties no gremdēšanās pagājībā ir viegli. Jāiegūst daudz zināšanu, lai atzītu evolūcijas spirāli, evolūcijas, kas negrozāmi virzās uz priekšu. Cilvēki parasti pievēršas vakardienai un nepadomā, ka katra jauna diena nes jaunas zināšanas. Lai kādā stāvoklī ir cilvēks, atnākusi diena jau ir jaunu uzkrājumu pilna. Nakts atnes saskarsmi ar Smalko Pasauli un atjaunotu enerģiju. No rīta cilvēki, kaut ari nakts ieguvumus neatceras, sajūt spēku pieplūdumu. Zinātnieki to izskaidro tīri materiāli, bet pieredzējušākie novērotāji zina, ka cēloni ir pavisam citi.
   Pašreiz runāju par to cilvēku priekšrocību, kuri prot sagaidīt katru rītu kā jauna eksperimenta sākumu. Pitagora himna saullēktam skan kā sveiciens jaunas izzināšanas sākumam. Tādā augstā domas lidojumā nav iespējamas skumjas pēc pagājušā.
   Doma par gara spēku brīvību spēj atnest radošu prieku. Mēs pēc pagājības neskumstam.

   139. Urusvati zina, ka daudzi izšķiroši mirkļi aizrit klusēšanā. Patiesi, vispirms viesulis, pēc tam pērkons un zibens, bet pamats ir klusēšanā. Kad iesaku jums apvienoties klusēšanā, tad kaut kur notiek kaut kas nozīmīgs. Tāda koncentrēšanās klusumā savāc īpašu enerģiju, kas savā potenciālā ir varenāka pat par pērkonskaļiem vārdiem. Tikai nedaudzi izprot klusēšanu kā darbības daļu. Pie Mums dažkārt visa Mītne ieslīgst dziļā klusēšanā - tātad notiek kaut kas īpašs.
   Daudzreiz cilvēki ir jutuši, ka pirms trauksmainas darbības viņiem ir nepieciešams bridi paklusēt. Pieredzējis orators pirms izšķirošo vārdu izteikšanas apklust un dziļi ieelpo. Daži saprot, kāda nozīme ir tādam Prānas malkam, bet citi tā rīkojas pilnīgi neapzināti. Psihiskā spēka pieaugumu dod apziņa. Pie Mums priecājas, uzzinot, ka liels notikums ir apzināti veidots. Tā noteikti virzīta straume var nest labumu cilvēces uzartajiem laukiem.
   Varbūt tieši šobrīd notiek kas ļoti nozīmīgs, bet cilvēki neizprot tā būtību. Tikai vēlāk hronisti atzīmēs, cik lielā mērā pareizi ir risinājušies notikumi.

   140. Urusvati zina, ka daudzi uzskatītu Mūsu uzdevumus par neizpildāmiem. Protams, šie cilvēki vadās pēc ikdienišķās dzīves kritērijiem. Viņi negrib padomāt par to, ka sevī jāveido nelokāma tiekšanās. Viņi arī ierobežo sevi ar tagadnes mirāžu. Taău tā sauktā tagadne ir tikai mirklis starp zibens ieraudzīšanu un pērkona dārdu izdzirdēšanu. Zibens ir jau nozibsnījis, un pērkons katrā ziņā atskanēs - ko gan var nozīmēt nosacītais bridis starp divām saistītam parādībām? Tagadne cilvēkus vienīgi mulsina, jo tā ir tikai mirāža.
   Kad cilvēki izpratīs, kāda nozīme ir jau notikušajam, viņi novērtēs arī negrozāmās sekas - tāda nākamība ir realitāte.
   Mēs nedodam nepiemērotus uzdevumus. Mēs zinām, cik lielā mērā cilvēka spēki var kalpot reālai nākamībai. Mēs tikai gaidām, lai sūtni pārņemtu tiekšanās visaugstākajā pakāpē. Pastāvot tādam saspriegumam, darbosies Mūsu Magnēts, un tas kļūs par stiprām bruņām. Bet tālā ceļā neder bikla svārstī-šanās. Katrs var ar savu sirdi sajust, vai viņš ir visaugstākās tiekšanās pārņemts vai arī, baiļu mākts, murgo.
   Cilvēkam būtu jāatceras, cik daudzreiz viņš pratis izvairīties no briesmām, ja ar visu sirdi ir traucies uz priekšu, cik daudzi aizslēgti vārti patiesībā izrādījās tikai viegli aizvari. Nākamības realitāti var atzīt tad, ja uz to virza nelokāma apņēmība. Lai cilvēki atceras, cik daudz viņiem izdevies paveikt ar Mūsu palīdzību, un viņi to sajuta kā Vadošās Rokas pieskārienu. Daži to atgaiņāja kā uzmācīgu mušu, bet bija arī tādi, kas pieņēma ar pateicību. Stiprs ir cilvēks, kura sirds ir pateicības pilna. Tādiem spārniem var daudz ko dot klāt. Tādus cilvēkus Mūsu uzdevumi nenobiedēs. Viņi zina, cik ļoti noslogoti esam arī Mēs un kā priecājamies, ieiedami Daiļajā Dārzā.

   141. Urusvati zina, kāda apņēmība vajadzīga, lai izpildītu Mūsu uzdevumus. Cilvēkiem, kas tam nav gatavi, būs žēl daudzu priekšmetu, kurus nāksies atstāt. Daži sūkstīsies par to, ka viņiem ķermeniski jāattālinās no Mūsu Torņiem. Taău viņi aizmirst, ka garīgā saikne ir nesaraujama un attālumam nav nozīmes.
   Bet tas, kurš zina, kāda apņēmība ir vajadzīga, nesēros pēc pagājušā, kad viņam būs norādīts ceļš uz nākamību. Vajadzīga ne tikai gatavība, bet tieši apņēmība. Jūs saprotat, kāda ir atšķirība starp šiem vārdiem. Mēs mācām attīstīt apņēmību, lai nekādi zemes dzīves apstākļi nespētu to ietekmēt. Dažkārt niecīgs zemes dzīves priekšmets ir noteicis ne vien atsevišķa cilvēka, bet pat veselas tautas likteni. Ir kauna lieta, ja roku darināts priekšmets var aizšķērsot varoņdarba ceļu.
   Mēs mācām, lai cilvēki spētu pārvarēt laicīgo, kas aizsedz diženo Bezrobežibu. Tā Mēs noradām uz parzemes steram, lai paplašinātu domāšanas apvārsni. Cilvēki nevar dot priekšroku zemes dzīvei, ja ir raduši domāt par augstākajām pasaulēm. Tā domājot, cilvēki vieglāk atradīs sevī apņēmību, spēku veikt varoņdarbu un izpildīt Mūsu uzdevumus. Viņi nedomās par zemes dzīves sarežģījumiem, jo daudzus uzdevumus var veikt tikai tad, ja ir augstākā iedvesma. Ir jābūt tik pārliecinātiem par Mūsu palīdzību, ka ticības magnēts pievilks visnesa-laužamāko enerģiju. Mūsu Iekšējā Dzīve ir pilna ar tiekšanos palīdzēt.

   142. Urusvati zina, cik uzmanīgi jāizturas pret Mūsu norādījumiem. Cilvēkiem ir nosliece attiecināt uz sevi pat kosmiskus datus. Protams, smalks vērīgums parādās kā lielas uzticēšanās sekas. Mīlestība un uzticība rada prasmi ieklausīties Skolotāja vārdos. Gadu gaitā var pārliecināties par to, ka Mūsu norādījumi patiesi ir nākuši īstajā laikā. Lai ziņa iespiestos atmiņā, Mēs dažkārt nosaucam tikai valsti vai pilsētu, vai personas vārdu, bet, ja šīs ziņas salīdzina, var iegūt veselu notikumu ķēdi.
   Armagedons sākās trīsdesmit pirmajā gadā, un tagad dzird minam ăetrdesmit otro gadu, kad iestāsies nākamā globālu notikumu pakāpe. Ăetrdesmit otro gadu Mēs jau nosaucām, un īpaši zīmīgi ir tas, ka šis pats gads tiek minēts laužu pūļos. Ap katru norādījumu izvēršas vesela pasaules mēroga epopeja.
   Atcerēsimies, cik īsos vārdos tika pateikts par Ķīnu, - un ne tikai par vienas tautas likteni, bet gan par notikumiem daudzās zemēs. Vienīgi dzirdīga auss spēj saklausīt steidzīgi nosauktos cilvēku vārdus. Dažreiz Mēs vārdu mazliet sagrozām, lai to neuztvertu nevēlamas ausis. Taău tad, kad šis vārds parādās dzīvē, jūtziņa tūdaļ vērš uzmanību uz to. Nākotnē paredzēšanas tehnika būs nozīmīga zinātne, bet to varēs dot tikai tad, kad atveseļosies cilvēku apziņa.
   Tas ir pareizi, ka nožēlojat nevērību pret humanitārajām zinātnēm. Vienīgi visu zinātņu saprātīga sadarbība ļaus izprast zinības vienotību. Bet jebkura fanātisma pamatā ir noliegsme un nosodījums. Tā var redzēt, ar ko Mums nākas cīnīties. Taău cilvēki Mūs bez gala nosoda. Ne vien fanātiķi, bet pat domājošie cenšas labot Mūsu padomus. Atgādināsim par rakstnieku, kurš ieteica ierobežot Mūsu dotos uzdevumus, nepapūlē-jies pat izlasīt Mūsu padomu. Var nosaukt daudzus, kuri ir centušies likt šķēršļus Brālības darbībai. Vēlāk daži netaisnie nosodītāji to nožēloja, taău nodarītais kaitējums savu bija padarījis. Tādi izskaužami augoņi veido vissmagāko zemes dzīves likteni. Grūtās dienas, ko nākas pārdzīvot, nav nekas cits kā šādu neskaitāmu uzkrājumu sekas. Uzmanīgi ieklausīsimies Zemes vaidos.

   143. Urusvati zina, kā var daudzveidīgi iedarboties uz psihisko enerģiju. Mēs norādījām uz izplatījuma strāvām, kas ietekmē visu cilvēka organismu. Bet līdztekus šīs izpausmēm var redzēt, cik lielā mērā katra fiziska enerģija kāpina visu centru spriegumu. Tā, piemēram, stipra elektrofikācija sekmē domu pārraides pirmo pakāpi. Par to var pārliecināties Amerikā, tikai tie, kas veic eksperimentus, nedomā par to, kāda enerģija palīdz šajos eksperimentos. Psihiskajai enerģijai attīstoties tālāk, tā vairs nesajūt šādu vidi, bet eksperimentu sākumstadijā šī iedarbība ir visai manāma. Ikviens spriegums jau attīstīs mūsu spēku.
   Kāds zinātnieks apgalvoja, ka viņš īpaši spriegi varot domāt, atrazdamies degoša kamīna priekšā. Cits atzina, ka viņu ietekmē ūdens vārīšanās. Trešais sacīja, ka paši veiksmīgākie risinājumi viņam iešaujas prātā negaisa laikā. Ir daudz liecību par to, kā visparastākais saspringums pastiprina domāšanu. Atliek tik novērot, kas īsti enerģiju aktivizē vai nomāc. Pie Mums tieši šāda novērošana ir attīstīta. To var piemērot visām dzīves parādībām. Domas spēks, dabisku apstākļu kāpināts, kalpo vislielākajos attālumos.
   Mēs jau runājām par to, ka bumeranga efekts satriec tos, kuri saceļas pret Brālību. Nejēgas teiks, ka Mēs atriebjamies, taău patiesībā tā ir tikai enerģijas izlādēšanās. Katru, kas aizskar uzlādētu Leidenes trauku, ķer dzirkstele, taău būtu muļķīgi runāt par šā trauka atriebību vai ļaunprātību. Gluži vienkārši jābūt uzmanīgiem pret dzīves parādībām un jāpieļauj, ka tālajās pasaulēs un pat uz Zemes var pastāvēt kaut kas neredzams.

   144. Urusvati var uzzīmēt veselu shēmu, kas rada, ka notiek dziedināšana no attāluma ar vibrāciju palīdzību. Ar laiku šāda dziedināšana ienāks medicīnas ikdienā, bet tagad tā ārstos izraisa vienīgi dusmas. Pie Mums vibrāciju iedarbībai velta īpašu vērību un to izmanto daudz biežāk, nekā domā cilvēki. Turklāt jāatceras, ka šādas iedarbības sekas ir krietni vien stiprākas, ja to uzņem apzināti.
   Un tomēr, ar dažiem izņēmumiem, šī dziedināšana, ko Mēs lietojam, neizraisa acīmredzamu ievērību. Cilvēki ir gatavi izskaidrot vibrācijas ar visnejēdzīgākajām hipotēzēm. Viņi saskatīs katru slimības simptomu, bet atstās neievērotas spēcīgās izjūtas, ko rada vibrācija. Viņi dažkārt drebēs staru strāvās, taău tūlīt pat sameklēs cēloni. Viņi vispār noliegs, ka vibrācijas var pārraidīt no attāluma. Pat bezdrāts telegrāfs nevedina cilvēkus saskatīt līdzību daudzās jomās.
   Urusvati var pastāstīt, cik bieži notiek iedarbošanās uz dažādiem centriem ar vibrāciju palīdzību un cik ātri pāriet sāpes. Nav iespējams iedomāties, ka tādas daudzveidīgas vibrācijas varētu radīt pats pacients, - vajadzīga arī ārēja iedarbība.
   Apliecinām, ka cilvēku atklājumu vidū būs arī šāda dziedināšana ar vibrācijām. Tika izārstētas daudzas slimības, gan neiralģija, gan psihes slimības. Ar šādām vibrācijām var pieveikt vēzi tā pirmajās stadijās, var šķīdināt akmeņus un normalizēt dziedzeru darbību. Viegli varēs izdziedināt ari dažādas ādas slimības.
   Var pajautāt: vai apzināta vibrāciju uztveršana stipri palielinās dziedināšanas panākumus? Ļoti, vairāk par pusi, jo apzināta attieksme liek darboties visai organisma psihiskajai enerģijai, un tāds sabiedrotais aizvien ir vajadzīgs.

   145. Urusvati zina, cik bieži no apziņas dzīlēm iznirst nezināmi personu vārdi, vietu nosaukumi un citzemju vārdi. Zinātnieki to dēvē par zemapziņu, bet aizmirst, ka izplatījuma vēstis nogulsnējas cilvēka "kausā" un impulsa ietekmē atkal uzpeld, jau pārejot smadzenēs.
   Kas gan ir šis impulss? Bieži tas ir Mūsu stars, kas aizdedz "kausa" virsmu un izsauc atbilstošās slepenās zināšanas. Tādēļ pret šādiem zinību uzliesmojumiem jāizturas ļoti vērīgi. Tie ir it ka gaišdzirde, taău Mēs raidām staru, kas šis zinības izsauc no apziņas dzīlēm. Ikdienas dzīvē var apjēgt, cik savlaicīgi sūtīts šāds atgādinājums.
   Cilvēki mēdz teikt, ka maz saņemot augstus norādījumus. Šāds dusmu pilns pārmetums ir netaisns. Mēs dodam daudz, tikai maz tiek pieņemts, tāpēc cilvēkiem jāatgādina, lai viņi ir vērīgāki pret negaidītu vārdu parādīšanos apziņā. Šādas vēstis nedrīkst gaiņāt prom, tām rūpīgi jārod vieta esošajā. Kā lidojoši tauriņi pazib daudzas ļoti noderīgas ziņas, bet cilvēki no tām tikai atgaiņājas.
   Mēs nepagurusi dosim noderīgas ziņas, taău ieteicam izturēties pret tām uzmanīgi. Smalkajā Pasaulē tās noderēs. Tur it īpaši jāprot uztvert izplatījuma domas.

   146. Urusvati rīcībā i'r pieraksti par dažām Lielā Ceļinieka dienām. Viņa saglabājusi atmiņā tā Tēlu. Lielais Ceļinieks izvēlējās trauksmainu varoņdarbu un pārsteidzošu noslēgumu. Viņu godājot, cilvēki nenovērtē to, ka Viņš vērsās pie tautas un ielika pamatus sievietes atzīšanai. Visos senajos apokrifos var atrast vairākas iezīmes, kuras saglabājuši Viņa uzticīgie piekritēji. Noliegt tā sauktos apokrifus būtu kļūda. Kurš var apgalvot, ka tie nav īsti? Tie-var būt fragmentāri un dažādā laikā radušies, taău to pamatā* ir draudzīgi nostāsti. Arī šī īpašība netiek pienācīgi novērtēta. Varētu likties, ka nelabvēļi katrā ziņā Viņu nomelnos, taău brīnišķīgais Lielā Ceļinieka Tēls ir palicis gaišs. Piekritēju nomaldi nav Viņu skāruši. Tā mēs varam tuvoties augstākajiem Tēliem un nevienam netiek liegts Viņus cieņpilni atdarināt.
   Jāatzīmē, ka galveno Mācību Viņš deva, būdams smalkajā ķermenī, un tāds noslēgums pilnīgi atbilda spožajam Patiesības pavēstījumam. Gudri Viņš pateica tautai vienkāršos vārdus par dzīves pamatiem. Tikai nedaudziem varēja uzticēt Smalkās Pasaules pamācības, jo bija pieņemts Mācību dot mutvārdos. Apokrifos nav pēdējo norādījumu, tie attiecās uz domu spēku un tautai nebija saprotami. Skolotājs zina, ko aiz muļķības var pārvērst ļaunumā.
   Parādīšanās smalkajā ķermenī bija varoņdarba noslēguma posms. Bez jebkādas atpūtas Viņš turpināja sniegt Mācību. Sīki mājieni rada, ka pat īstenie mācekļi drebēja, skatīdami tādu varenu parādību. Vienā no apokrifiem ir teikts, ka daži nokrituši zemē kā pamiruši vai pat nedzīvi, - varēja notikt kā viens, tā otrs. Taău galvenajai parādībai bija pārsteidzošas sekas - Mācība palika un nekādi sagrozījumi to nav varējuši aptumšot.
   Nav liela nelaime, ka cilvēki ap Brīnišķīgo Tēlu sablīvējuši savas neizskatīgās veltes. Pastāvošie attēli nelīdzinās Pašam Lielajam Ceļiniekam. Jautās: kāpēc Viņa Attēls nav izlabots? Bet gandrīz neviens attēls neatbilst Viņa ārējam veidolam. Pašus slepenākos Attēlus plaši neizplata. Tam ir arī cēlonis. Cilvēkiem labāk patīk pašu radītais Veidols. Tāpat cilvēki neatzītu arī Lielā Ceļinieka dzīves apstākļus. Neticētu, ka Viņš smagi strādāja un prata vairākus amatus. Viņa zemē ir atrodami Viņa roku darināti māla izstrādājumi. Tie ir dziedinoši talismani. Bet kurš par tādām labām zīmēm zina? Lielā Ceļinieka ceļā ir daudz labu zīmju.

   147. Urusvati atceras Lielā Ceļinieka pārsteidzošos vaibstus - acis, pieri, gaišbrūnos matus. Vietējo iedzīvotāju vidū tie bija tik neparasti, ka izraisīja muļķīgas tenkas. Taău jāatceras, ka cilvēki visu neparasto cenšas sagrozīt līdz absurdam.
   Vēsture maz zina stāstīt par Lielā Ceļinieka Māti, kura bija ne mazāk dižena kā Dēls. Māte bija cēlusies no varenas dzimtas, uzkrājusi sevī izsmalcinātību un gara cildenumu. Viņa izvēlējās pirmo ceļu, lai pasargātu bērnu. Viņa iepotēja Dēlam pirmās cildenās domas un allaž atbalstīja varoņdarbu. Viņa prata vairākas valodas un tādējādi atviegloja Dēlam ceļu. Viņa ne vien nepretojās tālajām gaitām, bet pat savāca visu vajadzīgo, lai padarītu ceļojumu vieglāku. Viņa dziedāja šūpļa dziesmu, kurā paredzēja visu brīnumaino nākamību. Viņa pievērsa uzmanību tautai, zinādama, ka tā var saglabāt Mācības dārgumu. Viņa izprata noslēguma diženumu un uzmundrināja pat vīrus, kas bija zaudējuši dūšu un padevušies noliegsmei. Viņa bija gatava pārdzīvot to pašu varoņdarbu, un viņai Dēls uzticēja savu lēmumu, ko bija apstiprinājuši Skolotāju Novēlējumi. Tieši Mātei bija zināms Viņa gaitu noslēpums.
   Nebūt nav jāzina vietējās paražas, lai izprastu Dižās Mātes dzīves pamatus. Nevis paražas, bet gan nākamības apliecinājums vadīja Mātes gribu. Par Viņu patiesi maz ir zināms, bet, runājot par Lielo Ceļinieku, vispirms ir jāpastāsta par To, kura neredzami vadīja Viņu cildenajos ceļos.

   148. Urusvati neaizmirsīs pierakstīt par šodien dzirdēto sfēru simfoniju. Tajā viņa saklausīja nākamības apliecinājumu, diženumu un skumjas. Celsmes darbs ir liels, un dziļas ir skumjas par to, ka panākumus tajā var gūt, tikai atdodot pašu dārgāko.
   Neaizmirsīsim, ka Mēs esam gatavi atplēst pat savas auras gabalus, lai satriektu tumsu. Mēs esam gatavi nest upurus, bet skumji ir redzēt, cik daudz spēka tiek tērēts, lai turētos pretī tumsai. Šī simfonija lai skan kā simbols.

   149. Urusvati atceras Lielo Ceļinieku. Arābijas tuksnesī Viņš bija vientuļš, bet Šeiha teltī atrada draugus un palīgus. Bieži Viņš palika viens. Nevajag domāt, ka savos ceļojumos Viņš piebiedrojās bagātām karavānām. Neaizmirsīsim arī to, ka, ietērpjoties zemes dzīves apvalkā, ikviens nonāk blīvās pasaules apstākļos. To parasti neievēro un domā, ka Mūsu Brāļi, izejot pasaulē, nonāk kaut kādos nedabiskos apstākļos. Daba ir likuma ierobežots stāvoklis. Ikviens no Mums to zina un apzināti izraugās ceļu.
   Nav izslēgts, ka Ceļinieks sastaps savā ceļā arī tumšos. Nedomājiet, ka tas, kas teikts par Lielā Ceļinieka sastapšanos ar tumsas valdnieku, ir izdomājums vai simbols. Urusvati var apliecināt, ka vairākkārt ir redzējusi dažādas tumšās būtnes, ieskaitot ļaunuma hierofantu. Liktos: kāda gan te atšķirība no parastajiem tumsas uzbrukumiem? Atšķirība ir liela, jo Mūsu Brāļi no tādiem uzbrukumiem nebaidās un tāpēc nevar tikt ievainoti. Arī Lielais Ceļinieks nereti redzēja šausmīgus veidolus, taău nenobijās.
   Daudzi nesapratīs, kāpēc tik Augstam Garam jāredz nepilnīgās tumšās būtnes. Taău magnēta spēks pievelk arī tumšos. Tie vēlas, vienalga, kā samulsināt un kaitēt. Pat vismazākās šaubas neļauj iet pa ūdens virsu vai iziet cauri ugunij, vai pacelties gaisā. Pieminu to, jo Lielais Ceļinieks spēja brīvi gan pa ūdeni staigāt, gan pacelties gaisā. Galvenais priekšnoteikums bija tas, ka Viņā nebija nekādu šaubu.
   Viņš gāja stingri, jo bija sirdi nolēmis veikt varoņdarbu. Varoņdarbs jau bija norādīts, taău to vajadzēja pieņemt ar visu sirdi, bez šaubām un bez nožēlas. Tādu negrozāmu virzību neatbalstīja neviens no apkārtējiem, izņemot Māti. Bet viņas vadība Ceļiniekam aizstāja visas grūtās ciešanas. Ir jāatceras šīs Lielā Ceļinieka dzīves līnijas, lai apjaustu Viņa varoņdarba diženumu.

   150. Urusvati zina, ka Lielais Ceļinieks virzīja cilvēku apziņu uz Visaugstāko. Viņš saprata, ka cilvēki vēl nespēj domās iet vidusceļu. Tāpēc pat tad, kad cilvēks mēģināja izteikt Neizsakāmo, Lielais Ceļinieks ļāva labāk vērsties pie Visaugstākā nekā piezemēt domāšanu. Jāsaprot, ka Viņš mācīja ļaudis lūgties sirdī, darīt to, uzkāpjot kalnā, kur var gūt iedvesmu.
   Nav iespējams aptvert visu Viņa sludināšanas dziļumu, jo pašos vienkāršākajos vārdos Lielais Ceļinieks deva norādījumus, kas attiecās uz visu dzīves būtību. Viņa varoņdarba lielā vērtība bija tieši tā vienkāršība. Šī vienkāršība bija dabiska, nevis ļaužu dēļ uzspēlēta, un tās daiļums izpaudās tādējādi, ka pats Augstākais tika izteikts visvienkāršākajos vārdos. Sarežģītais allaž ir jāpārveido vienkāršajā. Tikai vienkāršībā izpaužas labestība - to apliecina Lielā Ceļinieka darbība.
   Ari Smalkajā Pasaulē Viņa ietekme ir liela. Viņš mēdz nolaisties zemākajos slāņos, lai Viņa auras Prāna attīrītu tumšās sfēras. Nedomājiet, ka Viņam, pat Viņam, tāda nokāpšana ir viegla. Tādēļ Viņa dziedinošā pieskaršanās ciešanu radītajām ăūlām var kalpot par paraugu.
   Pie Mums ir pieņemts apmeklēt Smalkās Pasaules zemākās sfēras. Parādot sirdi, var izglābt ļoti daudzus.

   151. Urusvati zina, ka visiem Lielajiem Skolotājiem ir tuva dziedniecība un māksla. Arī Lielais Ceļinieks ar to īpaši izcēlās. Tikai dažos apokrifos atrodami fragmentāri norādījumi attiecībā uz padomiem ārstniecībā. Nevajag domāt, ka daži pieminētie brīnumdarbi ir viss, kas ļaužu labā paveikts. Tika izdziedināti ļoti daudzi. Tas notika divējādi - vai nu cilvēki nāca pie Lielā Ceļinieka, vai Diženais Pats pieskārās tur, kur Viņš saskatīja slimības iedīgli. Nereti cilvēks pat nezināja, kāpēc viņam pieskaries Garāmgājējs. Šāda rīcība liecināja par Diženā Gara patieso dāsnumu, jo Viņš gluži kā nenogurdināms sējējs izdāļāja labestības graudus.
   Tāpat ne visai bieži apokrifos var atrast vārdus par daiļumu, tomēr tie tika teikti. Skolotājs vērsa uzmanību uz brīnumskaistiem ziediem un saules mirdzumu. Skolotājs atbalstīja arī kora dziedāšanu, jo tā ir vislabākais līdzeklis harmonijas vibrāciju izraisīšanai. Taău Skolotājs neuzstāja uz šo mūzikas un dziedāšanas piedevu - Viņš vienīgi aicināja uz prieku un uz apgarotību.
   Mācekļus un piekritējus bieži piemeklēja bēdas un dzīves likstas. Skolotājs palīdzēja, pirmām kārtām uzmundrinot garu. Tikai pēc līdzsvara iestāšanās Viņš sāka apspriest stāvokli. Turklāt Viņš nekad nenosodīja pagājušo, bet virzīja uz nākamību. Skolotājs skaidri redzēja nākamību, tomēr darīja to zināmu tikai atbilstoši attiecīgā cilvēka apziņai. Skolotājs atrada skarbus vārdus t