Dzīvās Ētikas Mācība
(Agni Joga)

Pārpasaulīgais

1-100 101-200 201-300 301-400 401-500 501-600 601-700 701-800 801-955

   201. Urusvati zina, ka tad, kad runājam par vienotību, tam ir kādi iemesli. Mēs jau minējām piemēru par zirgu, kas aizkavē veselu karavānu. Mēs runājām par to, kāda nozīme savstarpējā balstīšanā ir spraislim, bet tagad atgādināsim to, ko sacīja Domātājs. Reiz, kad Viņš kopā ar skolniekiem gāja gar milzīgu mūri, skolnieki pajautāja: kas ir vienotība? Domātājs noradīja uz vareno mūra krāvumu un teica: "Skatieties, kā šie akmeņi balsta cits citu. Mēs nevaram pateikt, kurš no tiem ir pats galvenais. Tie ne ar ko nav sasaistīti, taču ir izturējuši daudzas zemestrīces. Tos satur kopā tikai vienotība un plakņu dabiskā radniecība. Cilvēki ir sadomājuši savienot akmeņus ar māliem un dažādiem mākslīgiem sastāviem, taču tādas būves zemestrīču laikā bieži vien sabrūk.
   Ja cilvēki cer savas attiecības padarīt ciešākas ar mākslīgiem līdzekļiem, viņi nebūs pasargāti no šķelšanās. Cilvēku sirdis rod labāku un stiprāku vienotību, saskaroties nepastarpināti. Tādai būvei nav vajadzīga nekāda saistviela, kaut arī tā būtu izgatavota no zelta. It īpaši sargieties no zelta saistvielas.
   Apliecinu, ka pat viskaismīgākie cilvēki nespēj samērot materiālu mijattiecības, - tikai cilvēku sirdis var izveidot nesagraujamu mūri."
   Domātājs teica arī tā: "Cilvēks nevar lidot, iekams neatradīs drošus spārnus. Dedala simbols būs mūžīgs atgādinājums, bet mēs bieži risināsim sarunas par tālajām pasaulēm. Domās par tām atradīsim arī spārnu ceļu.
   Lai ikviens pastāsta, kādas viņš iztēlojas tālās pasaules. Katrs sasprindzinās savu iztēli, un katram būs taisnība, jo pastāv viss, itin viss. Mūsu iztēle spēj atainot tikai nelielu īstenības daļiņu.
   Jums nav jājūtas sarūgtinātiem par iztēles ierobežotību. Bezrobežībā viss būs ierobežots. Radināsimies pie tālākvirzības Bezrobežības apstākļos."

   202. Urusvati zina, ka cilvēki ļoti vāji atšķir galveno no nenozīmīgā. Vēl vairāk - cilvēki nojauš galvenā tuvošanos, bet šā galvenā sagaidīšanas vietā mēģina aizsegties ar sīkiem izdomājumiem. Var vērot, cik augstu cilvēki vērtē niecīgo, viņi to sargā kā līdzekli, lai izvairītos no galvenā tuvošanās. Viņi neatzīst, ka galvenajā ir ietverts ari brīnišķīgais.'Cilvēki labāk izvēlas niecības skrandas, lai tikai paglābtos no brīnišķīgās spozmes. īpaši vērīgi jāsaskata, kuru veidu niecība cilvēkiem vistuvākā. Vienīgi pazīstot šādus kukaiņus, var iemācīties tos izskaust.
   Iestājoties galvenajam, vērojams īpašs klusums, bet tieši tad āksti sāk skandināt savus zvaniņus un sist bungas. Var pamanīt, ka pirms lielām pārmainām cilvēku pūļi īpaši nododas visādām trakulībām: viņi jau nojauš.
   Domātājs teica: "Nevāksim kopā ielas gružus, lai ar tiem aizsegtu acis. Var pabrīnīties, cik ļoti cilvēkiem patīk ierīvēt sev acīs putekļus un pēc tam skriet pie ārsta. Tikai nedomājiet, ka viņi ļaus izņemt visus gružus, - ar tiem viņi jau ir saauguši.
   Ikviens varonis, kas spēj paskatīties ar tīrām acīm, jau ir iedzīvotājiem netīreļiem bīstams. Atcerieties, kā cilvēki izrīkojās ar Periklu? Skolās, stāstot bērniem par varoņu dzīvi, vajadzētu pastāstīt viņiem arī par ļaužu attieksmi pret šiem varoņiem. Tā veidosies cilvēces hronika.
   Neminēsim, kad cilvēki beigs baidīties no izciliem darbiniekiem. Lai atrodas darbarūķi, kas pamazām izvilks gružus no laužu acīm.
   Neciešami sāp sirds, kad asinīs iekļūst putekļi."

   203. Urusvati zina, cik ļoti daži cilvēki uzstāj, lai dzīve uz Zemes būtu pasaulīga dzīve. Ko viņi saprot ar pasaulīgu eksistenci? Viņi labprāt likvidētu visus pārpasaulīgos jēdzienus. Piezemējot visaugstākos jēdzienus, viņi grib padarīt dzīvi zemisku un banālu. Viņi aizmirst, ka uz Zemes nevar pastāvēt nekas, kas nepiederētu Kosmosam. Ikviens akmens jau ir Visuma daļiņa.
   Cilvēki nav cūkas, kas nespēj paraudzīties debesīs. Ikviens taču dzīvo nevis no zemes atkritumiem, bet no augstākajām emanācijām. Tomēr visos gadu tūkstošos daudzi ir dedzīgi aicinājuši uz necilu zemes dzīves eksistenci. Ne vien ateisti, bet arī teisti nereti ir atradušies vienā nometnē, noliegdami Smalko un Augstāko Pasauli. Grūti iedomāties, kādēļ tādi pretinieki ir bijuši vienisprātis dzīvības pamatu noliegšanā. Bez tumsonības ir iedarbojušās arī bailes. Cilvēki neiedrošinās paraudzīties uz pašu daiļāko. Var pabrīnīties par to, ka zinība nepalīdzēja tuvoties smalkajai fiziskajai jomai. Teisti neatļāva savām dievībām palīdzēt tiem tuvoties Augstākajām Pasaulēm.
   Domātājs sacīja tā: "Nenoniecināsim dzīvi, jo mēs visi dzīvojam ne tikai uz vienas Zemes. Mums ir dota esība trijās pasaules, un mums ir jābūt katras šis pasaules cienīgiem. Mēs gribam piesaistīt sevi pie Zemes, kura var sagrūt, bet aizmirstam, kāda neiznīcīga esība mums ir dota!
   Nebūsim akli! Kad formu iepazīst tikai ar tausti, mums ir ļauts izzināt ar visām sajūtām. Bet vai mēs tās visas esam iepazinuši? Pārzemes Pasaulei ir arī savas izpausmes formas. Mēs esam bagāti ar mums dotajiem dārgumiem."

   204. Urusvati zina par redzamajiem un neredzamajiem kaitētajiem. Pētot domu raidīšanu attālumā, jāatzīmē visi veicinošie un kavējošie apstākļi. Taču jūs zināt, ka izplatījuma būtnes var pārtvert domas. Ir skaidrs arī tas, ka daži cilvēki spēj sadzirdēt domas, bet ikvienam pētniekam ir jāievēro klātesošo īpatnības.
   Var ievērot, ka klātesošo saskaņa sekmē domu raidīšanu un pasargā tās no pārtveršanas. Vēl vairāk - ja tuvi cilvēki blakus istabā ir harmoniskā noskaņojumā, viņi jau nodrošina to, ka domu raidījums netiks aizskarts. Samulsusi vai sašutuši cilvēki kļūst par ļauno pārtvērēju līdzdalībniekiem. Uzbudināta cilvēka aura ir garāmplūstošo strāvu labākā saskaldītajā. Tādi kaitētāji var noliegt savu sadarbību ar domas pārt vērējiem, bet būtībā viņi ir un paliek ļaunuma atbalstītāji. Kādreiz Smalkajā Pasaulē viņi savu nesavaldību nožēlos.
   Cilvēki negrib saprast, ka katru viņu vieglprātīgo rīcību uzmana neredzamas būtnes. Doma atrodas rupjās rokās. Tikai nedaudzi sapratīs, ka tai jārada vislabākie apstākļi. Nesaprātīgie uzskata, ka narkotikas dara domu stiprāku. Šīs domu konvulsijas nevar sekmēt evolūciju. Visas narkotiku radītās emanā-cijas jau pievelk pašas bīstamākās būtnes. Tās sagrābj domu daļiņas un auž no tām viskaitīgāko audumu. Dažreiz ir jāatceras, kā tika izkropļotas vērtīgas domas. Pameklējiet cēloni savā apkārtnē un droši vien atradīsit iemeslus.
   Domātājs sacīja: "Mūsu nabaga doma, tu esi tik neaizsargāta. Līdzko tu paspēj izlidot, tā ļauni nagi tevi jau plosa. Kā izgaist pūlī iemesta zelta riekšava, tā var tikt pārtverta izplatījuma doma. Ir labi, ja domu uztver apgaismots prāts, bet pretimnācēju vidū var būt arī laupītāji. Ķermenim ir vajadzīga tīrība, bet ap domu jāvalda vislielākajai spodrībai."

   205. Urusvati zina, ka Pārpasaulīgais nav tikai kaut kas astronomisks. Visa augstāko jēdzienu daudzveidības izpratne nāk, iepazīstot dzīvi. Nepaiesim garām tālajām pasaulēm, bet palūkosimies, kāds ir pasauļu savstarpējais stāvoklis. Zemes dzīve balstās uz neizbēgamiem likumiem, un cilvēkiem beidzot ir jāsaprot Smalkās Pasaules nozīme.
   Ir pareizi norādīts, ka iemiesojoties cilvēkiem tiek doti dažādi uzdevumi. Vajātas, nomāktas tautas atgriežas uz Zemes, lai atgādinātu par savām samītajām tiesībām. Nav daudz to, kuriem viss tiek piedots un kuri panāk tīru pilnīgošanos. Daudzi paliek atriebības un rēķinu kārtošanas līmenī. Uzvarētie un pārestības cietušie bieži atgriežas savu ciešanu vietā. Briesmīga un daudzveidīga mēdz būt viņu atriebība. Viņi ienes jukas un sarežģī valsts ceļu. Neviens šos atriebējus nepazīst, jo viņi pacenšas iekļūt tautas kalpotāju slāņos.
   Ja cilvēki saprastu vardarbības sekas, viņi varētu palīdzēt valsts sakārtošanā. Bet kurš gan grib saprast, ka asinis, kas izlietas naida neprātā, ir jāattīra? Tik daudzas reizes Mēs esam atgādinājuši par nepieciešamību pilnīgoties un izprast Smalko Pasauli. Ikviens no Mums ir aicinājis cilvēkus izzināt.
   Domātājs sacīja: "Fūrijas mēs paši esam izlaiduši. Nevis . Dievi steidzas atriebties cilvēkiem, bet gan paši cilvēki rada šausmīgus briesmoņus. Mēs esam aizmirsuši, kā gatavojām sev ceļu. Kā lai rod pietiekami vienkāršus vārdus, lai pūlis tos saprastu! Mums ir jāizprot baismīgās šķelšanās un nesamie-rināmības cēlonis. Bet, kad atgādināsim sev par esību ēnu vidū, tad varēsim pārliecināties, ka tur tiek gatavota nākamā dzīve. Būsim apdomīgi."

   206. Urusvati zina, ka uzturēšanās laiks Smalkajā Pasaulē ir loti dažāds. Tas var ilgt no dažiem mēnešiem līdz tūkstošiem gadu. Ir grūti uzskaitīt visus cēloņus, bet galvenais ir brīvā griba. Var pajautāt: kura uzturēšanās Smalkajā Pasaulē būs vislabvēlīgākā - visīsākā vai visgarākā? Arī šādās galējībās var atrast vienādu vērtību. Var arī pajautāt: vai ir iespējams neatgriezties uz Zemes, ja brīvā griba tā vēlas? Patiesi, viss ir iespējams. Vajag tikai uzturēšanos Smalkajā Pasaulē padarīt lietderīgāku nekā dzīvi Zemes virsū.
   Mēs jau runājam par to, ka dažas varenas Būtnes suta uz Zemi sava stara daļu un ar to it kā apgaro kādu darbinieku. Šādas dāvanas pasniegšana var aizstāt iemiesošanos uz Zemes. Turklāt var būt arī gara dalāmības izpausmes. Tādi sūtījumi var apgarot vairākus cilvēkus, un tāda palīdzība evolūcijai var nest lielāku labumu nekā personiska iemiesošanās. Tādā kārtā cilvēks var veidot savu likteni. Viņš var attīstīt savu domāšanu līdz jebkurai pakāpei. Viņš var kļūt tik dāsns, ka tas jau robežotos ar pašuzupurēšanos. Be, jo vairāk viņš dod, jo vairāk arī saņem, un viņa doma riņķojumā pieaug. Šī patiesība ir jādaudzina skolās.
   Var arī pavaicāt: vai brīvā griba var aizvest uz tālajām sfērām? Protams, var, ja vien tāda pašaizliedzība būs patiesa. Jūs jau zināt par dažām Būtnēm, kas aizgājušas uz citām planētām. Apbrīnojams ir tāds varoņdarbs, jo tas nostiprina domas saikni un paver domāšanai jaunus apvāršņus. Domātājs vairākkārt norādīja, ka reiz Viņš pāries citā pasaulē un no turienes nodibinās saikni. Daudz gadsimtu vajadzēja, lai izpildītu šo uzdevumu. Taču nav nekā nepaveicama, vienīgi mūsu gribai ir jābūt vērstai uz to.

   207. Urusvati zina, ka ļoti daudzi neatzīst domas enerģiju. Turklāt daži apgalvo, ka domas izplatīšanās ir visai ierobežota. Viņi cenšas pierādīt, ka mehāniskie radioviļņi neiet cauri dažiem atmosfēras slāņiem. Novērojums ir pareizs, tikai tas neattiecas uz nepastarpināto cilvēka domu. Tajā ir ietverta īpaša enerģija, kuru nevar salīdzināt ar mehānisku raidīšanu. Izplatījuma stīgas ir pakļautas domai, un koncentrētai cilvēka domai šķēršļu nav.
   Kad runājam par domu raidīšanu milzīgos attālumos, Mēs runājam tieši par nepastarpināto domu.
   Domātājs mēdza teikt: "Mācieties domāt, sāciet ar visvienkāršākajiem nodomiem. Vislabāk sāciet sapņot par visjaukākajiem priekšmetiem. Protiet sapņot, spilgti sevī pārdzīvojot radītos tēlus. Tikai sapņi attīstīs iztēli. Kur gan dosimies bez iztēles? Kā bez iztēles īstenosim dzīvē visskaistākos novērojumus? Vai mēs spēsim zemes dzīvē saglabāt pārzemes mirdzuma dzirkstis, ja nepieradināsimies fiksēt tēlus? Patiesi, tiekšanās uz Augstāko palīdzēs iztēlei.
   Nekas nav nekustīgs. Ari iztēlei ir jāaug, citādi tā var apdzist, un kas zina, kad to atkal izdosies aizdegt. Filozofam ir nepieciešama spēcīga iztēle. Arī mākslinieks nevar radīt bez iztēles. Sapnis dzimst bērnībā - palīdziet domāšanas iedīgļiem."
   Tā sacīja Domātājs un lūdza skolniekus būt sapņotājiem. Tā dzimst priekšstati par valsts un visas cilvēces laimi - tie dzīvo sapņos.

   208. Urusvati zina, cik acumirklīgas un negaidītas mēdz būt vīzijas, īpaši var pārsteigt dzīvu, nepazīstamu cilvēku redzēšana tajās. Šādām vīzijām ir daudz cēloņu. Varbūt viņi nemaz nav tik sveši, bet ir jau agrāk sastapti Smalkajā Pasaulē. Iespējams arī, ka vienādas vibrācijas rada abpusēju vīziju.
   Ja cilvēki pierakstītu visas savas vīzijas un pastāstītu par tām uzticamiem ļaudīm, daudz kas tiktu noskaidrots. Bet tieši šādi novērojumi paliek neizmantoti, un cilvēku apziņa zaudē uzskatāmas iedziļināšanās iespēju. Ņemsim šādu piemēru: kaut kur kaut kāda persona spēlēja klavieres, izraisot vibrāciju, kas atbalsojās Urusvati apziņā, - tā izveidojās nepazīstamās personas vīzija. Tādām konsonansēm ir sava nozīme ugunīgajā audumā. Cilvēki saskaras saskaņas, un jau notiek zināma sadarbība.
   Daudzu vīziju momentānums izskaidrojams ar Smalkās Pasaules likumu - tur nepastāv Zemes laiks. Vīziju īslaicīgums ir šķietams, jo cilvēks skatās uz blīvās pasaules apstākļiem un smalkie veidoli viņam ātri aizslīd garām. Bet, atrazdamies Smalkās Pasaules apstākļos, mēs par tādu acumirklīgumu nebrīnāmies. Tur mēs nonākam domu sfērās, un smalkā esamība kļūst dabiska. Smalkā Pasaule vairo mūsu pieredzi, un, tur uzturēdamies, mēs sākam saprast arī zemes dzīves trauks-mainību.
   Domātājs vērsa uzmanību uz blīvās un Smalkās Pasaules uztveres atšķirībām. Viņš teica: "Mums garām traucas neredzamas būtnes. Tikai viegla vēsma liecina par to klātbūtni. Dažreiz tās ir mums līdzās kā gaišzils mākonis. Mēs reti spējam saskatīt šādus viesus no citurienes. Bet sacīsim viņiem: "Esiet sveicināti, mīļie draugi! Mēs atveram jums savu sirdi, un jūs sūtiet mums palīdzību no saviem brīnišķīgajiem plašumiem.""

   209. Urusvati zina, ka visam pamatā esošā enerģija izpaužas mākslīgi un dabiski. Ikviens saprot, ka dabiska darbība ir pārāka par mākslīgo. Taču par mākslīgo darbību ir uzrakstīts krietni vairāk nekā par dabisko. Nav noliedzams, ka mākslīgā izpausme, sākot ar vissenākajiem laikiem, ir jo sīki pētīta. Bet tagad, uz divu laikmetu robežas, ir laiks pievērsties visam pamatā esošās enerģijas izpausmju dabiskajai metodei.
   Senos laikos cilvēks bija daudz rupjāks, un, lai pieskartos smalkajām enerģijām, bija nepieciešami mehāniski ritmi un rituāli. Turpretī tagad, kad nervu sistēma ir ievērojami attīstījusies, der atcerēties, ka griba un doma ir cilvēka dabiski atribūti, - tātad tie ir arī dabiski jāliek lietā.
   Nav gudri rosināt domu ar narkotiku palīdzību, jo tādi mežonīgi paņēmieni atsauksies uz nākamajām paaudzēm. Var teikt, ka varmācīgi uzbudinātāji ir tikpat kaitīgi kā visgrūtākā slimība. Atšķirība ir vienīgi tā, ka slimība var atsaukties ātrāk, toties narkotiku ietekme būs vērojama daudzās paaudzēs. Cilvēks maz domā par nākamību un nevēlas tajā piedalīties.
   Domātājs teica: "Mēs nezinām, kam mēs ceļam cietoksni, bet, ja aptvertu, ka ceļam to paši sev, tad droši vien labāk noslīpētu akmeņus. Nevajag priecāties par to, ka esam pabeiguši zemes dzīvi. Neviens nezina, kur mums atkal būs jāstrādā. Vecākajiem ir jāpadomā, kur viņi maksās savus rēķinus."

   210. Urusvati zina, ka jaunas rases laikā notiek nomaiņas visās Dabas jomās. Cilvēki parasti tās nepamana, bet, ja kāds arī saskata ko neparastu, viņš kautrējas par šādu novērojumu runāt. Pat pēc skaidriem mājieniem par jauniem slimību veidiem netiek veikti dziļāki pētījumi. Taču ir vērīgi jāieskatās visā. Daudz neparasta var sastapt dzīvnieku pasaulē un arī augu valstī. Dzīvnieku un augu slimības liks padomāt par neparastām epidēmijām cilvēku vidū. Cilvēki ir pieraduši apbruņoties pret zināmajām sodībām, taču tagad nav bīstams ne mēris, ne holera, pat ne vēzis un meningīts, bet attīstās jauni tā dēvētās neiralģijas veidi, kas var izvērsties vesela epidēmijā. Šīs slimības var nosaukt par psihiskās enerģijas ciešanām, turklāt var notikt inficēšanas. Taču ārsti vel ilgi neveltīs vērību jaunajiem saslimšanas veidiem. Tos var nosaukt par ugunīgo drudzi, taču ne jau nosaukums ir svarīgs, daudz svarīgāk ir izprast cēloni.
   Nemierināsim sevi ar to, ka rasu nomaiņa neizbēgami nesīs lielu sajukumu. Ikviens, kas domā par psihisko enerģiju, saprot, ka tā ir jāuztur tīra. Ir saprotams, ka piesārņota enerģija izraisīs briesmīgas parādības visā izplatījumā.
   Domātājs uzsvēra: "Neaizmirsīsim, ka viss atrodas kustībā. Nevienam nav tiesību padarīt netīru kosmisko plūsmu, jo tādējādi tiks vairotas daudzu citu un visupirms jau savas paša ciešanas. Taču šausmas neļauj cilvēkiem ieskatīties tālajās pasaulēs."

   211. Urusvati zina, cik grūti ir panākt apziņu harmoniju. Mēs nerunājam par apziņu izlīdzināšanu, jo Visuma dāsnuma dēļ vienlīdzības nav. Taču, arī pastāvot neatkārtojamībai, vajadzīga visu daļu saskaņa. Vēl grūtāk ir iedomāties, kādi sarežģīti ceļi ejami, lai veicinātu apziņu vienādošanos. Viens cilvēks jau kāpj virsotnē, bet cits vēl nav pat pakāji sasniedzis - viņiem nav kopīgas domāšanas. Ja dosit abiem vienādas zināšanas, tad vienam to nepietiks, bet otram tās būs pārlieku lielas viņa domāšanas līmenim un radīs tādu apmulsumu, kas var novest līdz nodevībai.
   Skolotājam ir vairākkārt jāpārliecinās, ko īsti skolnieks var aptvert, nekaitējot sev. Labāk nepateikt līdz galam nekā pateikt par daudz un novest līdz nodevībai. Gudrības būtība ir - izprast visas daudzveidības, kas ir noderīgas harmonijai. Tāpēc var redzēt, ka Skolotājs dažbrīd steidzas, bet citreiz aizkavē. Ir jāsaprot, ka Skolotājs šajā laikā novēro veselu ceļinieku procesiju un izlīdzina viņu soli.
   Nevajag aizmirst, ka notiek daudz kas tāds, ko cilvēks, savu ceļu iedams, nevar saskatīt. Nevajag brīnīties arī tad, kad Skolotājs izliek ceļa zīmes lielos attālumos. Skolotājs norāda uz dažādām zīmēm, kuras no zemes dzīves viedokļa dažkārt var likties nesvarīgas, taču īstenībā var būt ļoti nozīmīgi simboli. Nevajag brīnīties arī par to, kāpēc tādas zīmes reizēm tiek dotas ilgam laikam. Neaizmirsīsim, ka Smalkajā Pasaule laika jautājums nepastāv un zīmes var uzliesmot atkarībā no to nozīmes, nevis atbilstoši zemes dzīves laikam. Domātājs teica: "Kurš var zināt izplatījumā pastāvošos kritērijus? Mēs varam tos ņemt vērā, taču nevajag punduriem paredzētos kritērijus attiecināt uz milžiem."

   212. Urusvati zina, ka Dabas izpaustās zīmes ir ārkārtīgi daudzveidīgas. Cilvēki bieži cenšas saskatīt tikai drūmās zīmes un pamazām ieslīgst māņticībā. Bet vērīga acs pamanīs arī īpašas ražas un sapratīs, ka plūsmu sajukuma gadījumā var būt galējības - gan labas, gan arī sliktas.
   Gudri cilvēki dažreiz nemaz nepriecājas par negaidītiem panākumiem savā saimniecībā. Viņi zina, ka īpašs strāvu kāpinājums, kas ir noderīgs viņu dārzam, var postoši atsaukties tālās zemēs. Un tā ir visās lietās.
   Jau senatnē gudrie zināja, ka īpašas zīmes - gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas - norāda uz briesmīgām sekām. Nav iespējams iedomāties, kādas katastrofas notiek izplatījumā un pēc gadsimtiem sasniedz mūs. Nav iespējams novērst jau notikušo, bet var sasprindzināt gara spēkus, lai pieņemtu to, kas jau tuvojas. Kad Mēs runājam par harmonijas nepieciešamību, Mēs redzam tālus pavērsienus, kurus cilvēki vēl nevar redzēt.
   Domātājs bieži atgādināja par kosmisko katastrofu iespējamību. Cilvēki par Viņu smējās. Bet vai viņi varēja apgalvot, ka kaut kur tālu izplatījumā nav notikusi katastrofa, kas pēc gadu tūkstošiem atsauksies uz Zemi? Taču šīs katastrofas priekšvēstneši var jau sasniegt Zemi un samulsināt cilvēces apziņu.
   Skolotāja uzdevums ir pastāvīgi atgādināt par pasauļu koordināciju.

   213. Urusvati zina, ka psihiskā enerģija piepilda visu esošo. Kāpēc gan nākas šo patiesību cilvēkiem tik bieži atgādināt? Cilvēki it īpaši neaptver šīs enerģijas būtību. Viņi runā par daudzām enerģijām, bet neiedrošinās atzīt, ka pamatenerģija ir tikai viena.
   Tagad ir jāizprot, ka domu enerģija ir viena no visaugstākajām psihiskās enerģijas izpausmēm. Nevar nošķirt domu no Visuma pamatenerģijas. Proti, doma ir pamatenerģijas mūžīgais dzinējs. Doma rada strāvas, kas rosina un it ka atjaunina Visumu. Tādējādi, kad saku, ka domājošas būtnes piedalās Visuma procesos, tas jāsaprot tiešā, nevis pārnestā nozīmē. Tāpēc cilvēks ir īpaši atbildīgs par domas kvalitāti. Jau pietiekami daudz ir pateikts par domas kvalitāti, ja zinām, ka laba, spēcīga doma dod ari lieliskas strāvas, bet ļauna noklāj Zemi ar nedzīviem sārņiem.
   Skolotājam jāmāca skolnieki ilgstoši domāt par daiļo. Ikviens izzinātājs var bagātināt izplatījumu. Nedomāsim, ka augsnei vajadzīgs vienīgi mehānisks mēslojums. Ir jāizdara eksperimenti, lai pārliecinātos par domas iedarbību. Tiesa, šādi eksperimenti velkas ilgi, taču Mēs nereti virzām tieši uz ilgstošiem pētījumiem. Stingrus atzinumus nevar panākt ar sasteigtiem secinājumiem. Jāveic secīgi eksperimenti, un tad atklāsies, ka smalka enerģija prasa ari smalku izpēti. Proti, milžiem nevar piemērot tos kritērijus, kas paredzēti punduriem.
   Par to pašu runāja ari Domātājs. Viņš pastāvīgi norādīja, ka augstākie priekšmeti jāstudē augstākajā noskaņojumā: "Būsim mērķtiecīgi."

   214. Urusvati zina, cik vāji cilvēce izprot ritma jēdzienu. Senā mācība par ritmu ir pazaudēta. Jaunā izpratne reducēta līdz rupjākajām dejām un mūzikai. Zinātnieki runā par vibrāciju ritmu, taču viņu atzinumi neiziet ārpus laboratorijām. Bet ritmam jāizpaužas visā dzīvē, visos darbos, visā jaunradē. Tikai pieredzējuši darbinieki saprot, cik daudz ražīgāks ir ritmisks darbs.
   Patiesi, darbarūķis karmajogs bez jebkāda piespiedu saspringuma izjūt ritma prieku. Karmajogs strādā nevis tāpēc, ka viņu kāds spiestu to darīt, bet gan tāpēc, ka viņš bez darba nevar dzīvot. Šī Joga ir cieši saistīta ar ritmu. Diemžēl dzīvē tādu pašatdevīgu un nebeidzamu sadarbību nemana bieži. Tikai spilgti izteikts ritms saplūst ar tādām pašām saskanam visās pasaules malās, un iznāk īpatnēja savstarpējā palīdzība. Neredzamības apstākļos tāda palīdzība ir īsta harmonija.
   Turklāt katrs darbarūķis saņem palīdzību no Smalkās Pasaules. Cilvēki gūs daudz lielākus panākumus, kad viņi izpratīs šo neredzamo sadarbību. Zobgaļi teiks: "Vai tiešām galdnieki, pļāvēji un mūrnieki saņem palīdzību no Smalkās Pasaules?" Izsmiekls ir nevietā - ikviens darbs, kas tiek veikts ar mīlestību, saņem palīdzību. Cilvēkiem jāpadomā par tiem neizsmeļamajiem enerģijas krājumiem, kas ir Smalkajā Pasaulē.
   Pateikšu vēl kādu vāji izprastu patiesību. Cilvēki bēdājas, ja citi pārtver un izmanto viņu idejas. Taču būtībā par katras derīgas idejas izplatīšanos vajadzētu priecāties. Tomēr lielākā dala līdz tādai prieka izpratnei vēl nav izaugusi.
   Domātājs sacīja: "Idejas ir spārnotas. Ir prieks izlaist putnu no būra. Tādam pašam priekam jābūt, palaižot arī glābējideju. Domai ir jāpiesātina izplatījums, citādi cilvēki paliks bez tālāk-virzības iespējām. Atbrīvosim idejas no visiem pinekļiem un visām važām. Negaidīsim, kad to izdarīs cietumsargi, bet paši palīdzēsim tām atbrīvoties."

   215. Urusvati zina, kāda nozīme ir smalkai robežai. Patiesi, cilvēki reti saprot vārdos neizsakāmo robežu. Kā lai paskaidro, kāpēc kaut kas ir atļauts, bet līdzās, par mata tiesu, jau aizliegts. Vienīgi paplašināta apziņa sapratīs atšķirību starp celsmi un sagrāvi. Daudzi senie kulti, apvienojot vienā simbolā celsmi un sagrāvi, norādīja, cik tuvi ir šie jēdzieni, par kuriem Zemes cilvēka prāts spriež tik rupji.
   Grūti ir arī vārdos izteikt, cik lielā mērā var ietekmēt otra cilvēka karmu. Kā piemēru var minēt skolotāju, kas pārbaudījuma laikā vēlas palīdzēt skolniekam. Skolotājs var gribēt ar visiem gara spēkiem iedarboties uz skolnieku, bet apmulsušais gars neievēro raidītās zīmes un uzmundrinošos skatienus. Skolotājs nevar ar uzsaucienu novērst skolnieka kļūdu. Lai kā viņš vēlētos pārbaudījuma sekmīgu iznākumu, skolotājam ir jāklusē vai ari jāmēģina ar aplinku padomu uzvest skolnieku uz pareizā ceļa.
   Vai tas pats nenotiek, novērojot karmu, kas tiek veidota? Milzum daudz apstākļu jāņem vērā, pirms drīkst atļauties pašu niecīgāko ielaušanos karmā. To darot, var skart ļoti daudzus citus cilvēkus. Ne jau velti tāda robeža tiek dēvēta par smalko robežu. Bet daudzi cilvēki smīkņās, dzirdot, ka labais un ļaunais mīt blakus.
   Domātājs bieži norādīja uz šo apstākli. Viņš arī minēja kā piemēru skolu pārbaudījumus. Cilvēkiem nepatīk klausīties par pārbaudījumiem. Starp citu, tas attiecas uz visiem laikiem.

   216. Urusvati dzirdēja nograndam eksplozijas Smalkajā Pasaulē. Vai dažam nešķitīs savādi, ka Smalkajā Pasaulē var notikt sprādzieni un ka tie var būt dzirdami? Taču viss, kas attiecas uz Smalko Pasauli, prasa smalku izpratni. Eksplozijas var notikt visās sfērās. Tās neuztver Zemes cilvēka dzirde, bet tās izraisa īpašas sirds trīsas un gaišdzirdes gadījumā rada tieši sprādziena iespaidu. Ir jāpierod pie tā, ka Smalkās Pasaules pastāvīgi iespaidos jutīgu ausi.
   Cilvēki parasti neprot ieklausīties smalkajās parādībās - viņi vai nu vispār noliedz visu pārpasaulīgo, vai krīt histērijā, vai noliedz ticamību. Dažādu tautu literatūrā var atrast ļoti nozīmīgus norādījumus. Piemēram, Šambala atrodas galējos ziemeļos, tur ziemeļblāzma it kā norāda uz Šambalas atrašanās vietu. Taču neaizmirsīsim, ka šādi paši elektrības spriegumi vērojami arī Himalajos. Tādā kārtā izskaidrojumu gūst vēl viens noslēpums.
   Domātājs norādīja, ka daudz ko vēl nedrīkst atklāt, citādi izceltos lielas jukas. Sekosim Viņa gudrajam padomam un atradīsim kritērijus, kas atbilst tautu apziņai.
   Ja Mums būtu vēl vienkāršāki vārdi, Mēs tos lietotu. Tieši liela vienkāršība ir vajadzīga.

   217. Urusvati dzirdēja, ka atmosfēras saindētība pastiprinās. Šādiem periodiem jāvelta īpaša vērība, jo sekas var izpausties visdažādākajās dzīves jomās. Ne tikai epidēmijas var izcelties, bet ikviens var sajust komplikācijas savās vājajās vietās. Tāds spriegums ietekmē ne vien ķermeņa slimības, bet vēl vairāk izpaužas visas sabiedrības satricinājumos. Mēs bieži esam ieteikuši saglabāt vienotību, jo tāda saskaņa ir labākā profilakse. Ir nepieciešams liels līdzsvars. Ja tāds rastos visā pasaulē, tad visbīstamākie brīži varētu paiet, nenodarot nekādu ļaunumu.
   Cilvēki negrib apzināties, ka viņi ieņem visai atbildīgu stāvokli. Sevis noturēšana līdzsvarā ir atkarīga no brīvās gribas. Sērga cilvēku pieveic ne vien tāpēc, ka viņš ir uzņēmīgs pret kādu slimību, bet arī tāpēc, ka zudis līdzsvars. Nenosvērts ceļinieks pa bīstamu taciņu nenoies. Viņu pārņems šausmas, un ceļu viņš turpinās, liela neprāta pārņemts. Cilvēks inficēs gan pats sevi, gan apkārtējos.
   Patiesi saku: atmosfēras indēšana pastiprinās, esiet modri! Mums nav sveši tādi periodi, jo ne reizi vien tos esam pieredzējuši savā zemes dzīvē. Bet labāk ir zināt un sakopot visus spēkus līdzsvara saglabāšanai. Tā pārdzīvosim un pārlaidīsim visus satricinājumus.
   Arī Domātājs pārdzīvoja tādus spriegumus. Viņš sacīja: "Tumši padebeši klāj apvārsni. Paliksim mājās un netraucēsim klusumu. Arī visbargākā vētra nevar ilgt bezgalīgi."

   218. Urusvati zina par personvārdu magnētismu. Katra skaņa atbilst noteiktam kosmiskajam staram. Bet, ja personvārds sastāv no astroloģiski pamatotām zīmēm, tādam apvienojumam var būt milzīgs iedarbības spēks. Jūs esat ievērojuši, ka Mēs dažkārt it kā neliedzām izrunāt Mūsu Vārdus, bet pēc tam ieteicām neskart tos pat domās. Iemesls ir tas, ka var būt laikposmi, kad skaņu savienojumi neveido pārmērīgi lielu magnētismu, bet var būt arī tādi laiki, kad vārds nodārd izplatījumā kā vesera sitiens, un tad līdzsvara saglabāšanas labad nedrīkst izrunāt Mūsu Vārdus. Tas pats vērojams arī attiecībā uz citiem personvārdiem un pat vietvārdiem.
   īpaši jāatceras, ka senatnē vārdus deva, par pamatu ņemot astroloģiju. Daudzas tautas deva vairākus vārdus, lai nebūtu jāizrunā astroloģiskais vārds. Labāk šo vārdu neizrunāt pat labvēlīgā laikā nekā izteikt tiešu izaicinājumu zibenim. Vispār cilvēki jauc magnētismu ar iedvesmu. Viņi nesaprot, ka iedvesma skar personiskos spēkus, bet magnētisms ir kosmiska parādība.
   Domātājs bieži atgādināja par tādu enerģiju nozīmi. Viņš teica: "Pietiek cilvēkam iesaukties: esmu nelaimīgs! - un viņš tūdaļ pavairo savas nelaimes. Bet tas, kas saka: esmu laimīgs! - jau atver vārtus laimei.
   Nedomājiet, ka cilvēks sev var pavēlēt būt laimīgam vai nelaimīgam. Parādība ir daudz dziļāka, un cilvēks saskaras ar vareniem spēkiem. Viņš nepaspēj izpaust savu noskaņojumu, kad tas jau nostiprinās izplatījumā, - tā mēs sev pieaicinām
   Augstākos Speķus. Nebūsim nepateicīgi un nesaprātīgi." Domātājs nemitīgi atgādināja skolniekiem, ka nevienu vārdu nedrīkst izrunāt bez apdomās.

   219. Urusvati zina, ka smalkākās kombinācijas ir neatkārtojamas. Reiz Domātājs pamanīja, ka klausītāji nav pietiekami dziļi uztvēruši atzinu par neatkārtojamību. Viņš paņēma lielu bronzas spoguli un pārklāja to ar vienmērīgu smilšu kārtu. Pēc tam sāka uz spoguļa malas izklaudzināt dažādus ritmus, kuru ietekmē smiltis sakārtojās dažādos rakstos. Tad Domātājs teica, lai skolnieki atkārto tos pašus ritmus un izveido tos pašus rakstus. Protams, neviens to izdarīt nespēja.
   Domātājs teica: "Vārdi ne vienmēr pārliecina, bet pats vienkāršākais piemērs parāda, cik dāsna ir Daba. Dabas diženumā nav iespējama atkārtošanās. Likums ir viens, bet tā izpausmes nav saskaitāmas. Jūs nevarējāt atkārtot rakstus tūkstoš iemeslu dēļ, bet visupirms tāpēc, ka kosmiskie apstākļi jau bija mainījušies. Tādām smalkām kombinācijām vajadzētu jūs iepriecināt, jo tās parāda arī jūsu bezrobežīgās iespējas. Viss ir kustībā, un nekas neatkārtojas. Šis apstāklis jāliek lietā visā dzīvē.
   Došu jums padomu, taču tas būs noderīgs tūlītējai lietošanai. Diezin vai derīgas būs zāles, ko ieņems gadu pēc to parakstīšanas. Slepenajās glabātavās atrodas milzums neizmantotu padomu. Strēlniekam saka: "Ātrāk, nepalaid garām putnu!" Taču roka aizkavējās, un bulta veltīgi šķēla izplatījumu, un varbūt nesa nāvi tur, kur tā nebija paredzēta.
   Ja cilvēks apgūtu neatkārtojamības likumu, viņš dedzīgi tiektos pilnīgoties. Sastingušais prāts čukst: neviena diena neatšķiras no iepriekšējās. Pastāvīgi jūs dzirdat tādu gaušanos, bet ikviens mirklis ir citāds. Un jūsu apziņa nekad neatgriezīsies iepriekšējā stāvoklī, pat tad ne, ja jūs pieļausit apziņas atkāpšanos, - tā gan nāks atpakaļ, bet ne pa iepriekšējiem ceļiem. Bezrobežība pastāv Makrokosmā un mikrokosmā. Pat dziesmu atkārtot nav iespējams, jo ikreiz apstākļi ir citādi. Pamēģiniet atgriezties pilsētā, kur gadiem ilgi neesat bijuši, - viss liksies citāds. Un jūsu apziņa nekad neatgriezīsies pie agrākā priekšstata.
   Daži skumst par neatkārtojamību, bet īstens cilvēks gavilē, sajuzdams kustību.
   Tā uzmundrināja Domātājs. Šo pamatu lietā likšana spilgti redzama Brālībā. Saku jums Domātāja vārdus, jo jūs zināt, kā Viņš pūlējās Brālības labā.
   Ja kāds teiks: gribu klausīties vienīgi Lielo Ceļinieku, viņš sevi ierobežos. Mēs augstu vērtējam to, ka jūs no visas sirds mīlat Lielo Ceļinieku, taču sirds var būt neiztukšojama. Bet vai var apklusināt sirds balsi, kad dzirdat par pūliņiem cilvēces labā?
   Pilnīga uzticība, pilnīgs varoņdarbs pilda garu ar nesalaužamu pašaizliedzību. Pašaizliedzība ir spārni uz Brālību.

   220. Urusvati zina, cik bieži Mēs nākam saskarsmē ar Smalko Pasauli. Lai pilnīgi izzinātu, ir jāiepazīst dažādas sfēras. Ap Smalkās Pasaules izpratni ir daudz nesaprašanās, īpaši grūti tiek uztverta neatkārtojamība, kas ir tāda pati gan uz Zemes, gan Smalkajā Pasaulē.
   Ir daudz Smalkās Pasaules aprakstu, bet visos skarts tikai viens slānis, tas, kurā pabijis novērotājs. Tā viens runā par zemāko stāvokli, gandrīz vai par briesmonīgiem rēgiem. Cits vēsta par snaudošām ēnām; trešais liecina par pilnīgu identitāti ar zemes dzīvi; ceturtais runā par mirdzošiem ķermeņiem. Tā ikviens apraksta to, kas viņam palicis atmiņā. Bet kļūda ir tā, ka parasti vienu slāni uzskata par visu Smalko Pasauli. Šā nomalda dēļ rodas nesamierināmi spriedumi un savstarpēji apvainojumi. Bet, ja cilvēki izpratīs visu Smalkās Pasaules daudzveidību, viņi apjēgs, cik lietderīgi ir tiekties uz augstākajām sfērām.
   Ir īpašs cilvēku tips, un tie ir cilvēki, kas apgalvo, ka uz Zemes viņiem nav ko darīt un nav vērts dzīvot. Bet, ja viņi ar tādu pārliecību nonāks Smalkajā Pasaulē, tad ari tur viņi būs dīkdieņi. Ja tagad cilvēki domās ierobežo Smalko Pasauli tikai ar ārēju līdzību blīvajai pasaulei, viņi šajā ierobežotībā arī paliks un nepratīs gūt jaunu pieredzi. Tikai nedaudzi domā par augstākajām sfērām un pat baidās no Gaismas matērijas mirdzuma, un pati domāšanas saasināšana jau biedē ierobežoto prātu. Cilvēkiem jau uz Zemes jāizlemj, kur viņi grib turpināt savus sasniegumus. Mums pašiem jasaspriego sava bnva griba, lai mūsu doma būtu vēstnese, kas sagatavo mūs Smalkajai Pasaulei.
   Domātājs sacīja: "Lai jūsu doma lido jums pa priekšu un sagatavo jums nākamo brīnišķīgo māju."

   221. Urusvati zina, ka ap Zemes ļaudīm pastāvīgi pulcējas daudzi Smalkās Pasaules iemītnieki. Cilvēki visbiežāk tos nepamana, tomēr dažreiz sajūt dvesmu un vieglus pieskārienus. Ļoti reti gadās, ka cilvēki redz tā sauktos rēgus. Jāpiebilst, ka bez ārējām pazīmēm katrs izsmalcināts cilvēks jūt iekšējas trīsas un nervu pacēlumu vai nomāktību, kam par cēloni ir smalko būtņu tuvošanās.
   Arī dzīvnieki, sevišķi suņi, jūt īpaši spēcīgu smalko parādību klātbūtni. Var rasties jautājums: kas palīdz suņiem sajust smalkās būtnes - redze vai oža? Redze nav tik spēcīga kā oža, oža ļauj sajust ļoti noteikti, un tikai pēc tam sāk darboties redze. Jautās arī: kuras suņu šķirnes stiprāk sajūt Smalko Pasauli? Protams, tie ir garspalvainie suņi, jo savāc vairāk elektrības. Arī cilvēki, kuri pievelk vairāk elektrības, var stiprāk sajust smalko iedzīvotāju klātbūtni kā naktī, tā dienā.
   Smalkās Pasaules izpausmes nav jāuzskata par kaut ko ārkārtēju. Ikviens cilvēks ar izsmalcinātu uztveri, pastāvot noteiktiem kosmiskajiem apstākļiem, spēj sajust Smalkās Pasaules iemītnieku klātbūtni. Var būt ari nomācošas parādības; šādos gadījumos griba palīdz atvairīt uzbrukumus, tikai tā jasaspriego nekavējoties. Nedrīkst pieļaut baiļu mirkli, jo pēc tam gribu vairs nevar koncentrēt.
   Domātājs zināja, ka gribai jābūt pilnīgā gatavībā. Viņš teica: "Ikvienam ir dots aizsardzības zobens, tikai protiet to izvilkt nekavējoties."

   222. Urusvati zina, ka dažkārt viens vārds var sagrozīt veselu kosmogonisko teoriju. Lai nokauninātu līdzpilsoņus, filozofs mēdza teikt: "Jums ir jāsajūt, ka Zeme ir it kā Visuma centrs, tad jūs apzināsities visu savu pienākumu un visu atbildību, kas gulstas uz cilvēku." Taču viņa pēcteči izlaida vienu mazu vārdiņu, un iznāca pavisam cits pasaules uzskats.
   Var minēt daudz piemēru, kas rāda, ka cilvēki sagrozīja Mācības jēgu, jo dažādos dialektos vārdiem bija atšķirīga nozīme. Turklāt dialektu bija daudz - dažreiz kaimiņu ciltis lietoja savus izteicienus. Bija ari tā sauktās svētās valodas, kuras lietoja tikai priesteri un hierolanti. Tomēr atsevišķi vārdi nonāca līdz tautai un tos lietoja nepareizā nozīmē. Starp citu, valodas ir kropļotas visos laikos.
   Necienīgu rīcību pārlieku neattaisnosim ar neizpratni vai ar valodu dažādību. Diemžēl negodīgas rīcības pamatā bieži ir bijis ļaunums un skaudība. Papētīsim, par ko tika vajāti visu tautu labākie cilvēki. Var redzēt, ka nepatiesie apvainojumi gandrīz vienmēr bija vienādi un pārsteidzoši netaisnīgi. Salīdzināsim, par ko vajāja Pitagoru, Anaksagoru, Sokrātu, Platonu un citus labākos cilvēkus. Viņiem visiem izvirzīja gandrīz vienas un tās pašas apsūdzības. Bet nākamajos gadsimtos nāca atzīšana - it kā nekādas ķengāšanas nebūtu bijis! Var teikt, ka šie cildenie darbinieki ļaužu apziņai bija par lielu, un bendes zobens bija gatavs padarīt viņus par galvas tiesu mazākus. Periklu aicināja atpakaļ, kad cilvēki bija viņu noveduši līdz vājprātam. Tikai tādā stāvoklī nonākušu, līdzpilsoņi spēja viņu atzīt par sev līdzīgu.
   Par izcilu cilvēku vajāšanas cēloņiem būtu jāuzraksta grāmata. Vienīgi salīdzinot cēloņus, var izziņai ļaunās gribas ceļu. Ieteicu, lai kāds sastāda šādu grāmatu. Varēs konstatēt, ka Konfūcija un Senekas vajāšana pēc iekšējās būtības bija līdzīga. Mūsu atmiņa glabā daudz tādu notikumu. Mūsu Brāli un Māsas ne reizi vien ir vajāti. Var minēt Žannu d'Arku un Aspaziju, un veselu virkni lielisku darbinieču, kas dzīvoja dažādos gadsimtos. Mēs nesūdzamies par šādiem pārbaudījumiem, taču tie izraisa zināmas pārdomas, jo ikviena vajāšana padara grūtāku steidzamā plāna īstenošanu, bet arī to Mēs vēršam derīgumā.
   Domātājs teica: "Nesaprotu, vai jūs mani vajājat vai steidzināt."

   223. Urusvati zina, no kādiem smalkiem uzslāņojumiem veidojas cilvēku apziņa. Var likties ļoti vienkārši, ja zinām, ka katra dzīves nomaiņa gluži kā zāles izdziedē kādu neveselu cilvēka daļu. Bet vienkārša šķiet ari baltā krāsa, kas sevī ietver visas pārejas krasas. Mēs brīnāmies, vērojot dzīves nomaiņas, kurās tiek iepazīti galēji pretstati, bet nepietiekami noslīpēts dārgakmens nemirdzēs. Tā lai ikviens atceras, cik' grūti ir padziļināt apziņu.
   Īpaši skumji ir redzēt, cik vieglprātīgi domā cilvēki, uzskatīdami, ka viņi jau ir visu sasnieguši. Var izlasīt daudz grāmatu, bet lasīšana vēl nebūt nav īstenošana. Tādēļ Mēs ieteicam vērot dabas parādības, kurās izpaužas daudzu procesu sarežģītība.
   Reti gadās, ka cilvēks pareizi izmanto savu agrāko dzīvju uzkrājumus. Dažkārt sīks apdraudējums izvēršas šausmīgā briesmonī, un cilvēks no pieredzējuša novērotāja pārvēršas vajātā bēglī. Turklāt tiek aizmirsts, ka paša radītais briesmonis turpina augt. Reiz tomēr cilvēkam būs jāpagriežas atpakaļ, lai briesmoni satriektu. Vadītāji, kurus cilvēks sastop Smalkajā Pasaulē, ieteic viņam ātrāk tikt galā ar saviem iedomu tēliem. Bet, ja cilvēks neatsakās no zemes dzīves viltībām, viņš padomus noraida. Tāpēc ir tik svarīgi jau zemes dzīvē iepazīt smalko esību.
   Doma Smalkajā Pasaulē var skaidri darboties tad, ja tā jau zemes dzīvē ir pietiekami daudz vingrināta. Jūs atceraties gadījumu, kad kāds cilvēks, no jauna nonācis Smalkajā Pasaulē, neprata izveidot sev apģērbu, bija zaudējis spēju skaidri domāt. Bet šo īpašību saglabā brīvā griba. Ikvienam ir jāzina, kas viņam jāsasniedz, tad arī Vadītāja padomu viņš sadzirdēs. Vadītājs tuvojas tam, kam ir dzirdīga auss.
   Jūs jau zināt, cik bieži Mūsu Māsas un Brāļi apmeklē Smalko Pasauli. Tam ir divi iemesli: viens - palīdzēt tiem, kurus viņi novēroja, otrs - pastāvīgi vingrināt savas smalkās enerģijas dažādās sterās. Smalkās enerģijas ir jāvingrina, lai visur justos kā mājās.
   Var ievērot, ka cilvēks, kas izjusti runā, atbrīvojas no iedzimta trūkuma, bet, tiklīdz brīnišķīgo jūtu uzliesmojums noplok, viņš atkal nonāk zemes dzīves trūkuma varā. Kvēlas domas var neapdzist, un tādi spārni nekavējoties aiznes pie Vadītāja. Mums ir viegli strādāt tur, kur ir degsme, tādēļ tā brīdinām no bailēm, nomāktības un izmisuma. Tādas īpašības ir ka izdzisušas ogles, un pie tāda ugunskura sasildīties nevarēsit. Pēdējais salīdzinājums ir Domātāja dots. Viņam piemita brīnišķīgā spēja kliedēt nomāktību. Brālībā tādas īpašības ir vajadzīgas kā Zemes, tā arī Smalkajai Pasaulei. Viss, ko sakām, cieši skar Brālības dzīvi.

   224. Urusvati zina, ka domu raidīšanai ļoti lielos attālumos ir vajadzīga pašaizliedzība. Neviena cilvēku doma izplatījumā nepazūd, bet ir liela atšķirība starp domām, kas izlidojušas bez noteikta uzdevuma, un domu, kas sūtīta ar noteiktu mērķi, - tāds sūtījums iziet cauri dažādām sfērām un ir pakļauts dažādām iedarbībām. Iztēlosimies tādas domas ceļu telegrāfa vada veidā. Daudzi apstākļi var to apdraudēt, var būt daudz pieskārienu, kas izraisa liktenīgas sekas. Arī domu sūtījumu laikā var būt strāvu īssavienojumi un var ciest sūtītājs. Mēs to sakām, lai atgādinātu, kādu grūtu misiju uzņēmās Domātājs. Bet sekas ir milzīgas.
   Ir teikts, ka doma izplatījumā skan. Šis apzīmējums jāsaprot ne tikai simboliski, bet arī burtiski. Jūs dzirdējāt stīgu skanēšanu un sudraba zvanus. Domas spriegums rada izplatījumā skanēšanu. Var minēt daudzas leģendas, kurās teikts, ka notikumi iepriekš pavēstīti ar skanīgām parādībām. Šāds salīdzinājums ir pilnīgi pareizs, jo tieši pirms lieliem notikumiem var vērot domas parādīšanos.
   Skan nevis notikumi, bet tos pavadošie domu saspriegumi. Tie var nākt gan no avota, kas atrodas uz Zemes, gan arī no Smalkās Pasaules. Domas substance visur ir viena, tā ir varens spēks, kas sasaista pasaules. Vajag ievērot skaņu parādības un salīdzināt tās ar notikumiem.
   Domātājs sacīja: "Mana domāšana mani pārliecina par to, ka dzīvoju divās pasaulēs. Varu novērot kā blīvo, tā smalko lietu dabu. Dzirdei jāiemācās saklausīt izplatījuma skaņas. Tauru skaņas var apdullināt, bet izplatījuma skanēšana liek trīsēt sirdij."

   225. Urusvati zina, ka izplatījuma vibrācijas reizēm sasniedz tādu spriegumu, ka kļūst līdzīgas zemes dzīves trīsām. Tādus satricinājumus ir grūti atšķirt, taču jāatceras, ka pie Mums tos īpaši sajūt, un visiem, kurus vads savieno ar Mums, ir jāsajūt šāda spriega vibrācija.
   Parasti runā par zinātnes un garīguma sintēzi, taču abi šie jēdzieni paliek visai nenoteikti. Vajag, lai starp zinātni un garīgumu kvēlotu uguntiņa, ko dēvē par sajūsmu, - gan izzināšana., gan pats garīgums bez tās būs nedzīvi un nesavienojami.
   Nevajag brīnīties par to, ka garīgums var būt nedzīvs, - patiesi, var. Un mēs bieži sastopam cilvēkus, kas ir dāsni apveltīti ar garīguma īpašībām, un tomēr viņi dzīvē ir auksti un bezdarbīgi. Kam gan derēs viņu kādreiz nopelnītais garīgums? Tas ir kā saskābis piens, no kā var izgatavot daudzus produktus, taču nevar vairs atgūt piena sākotnējo stāvokli.
   Tāpat arī izzināšanu nevar atstāt mehānisku ierobežojumu varā. Atkārtoju - sajūsmas uguns ir labākais savienotājtilts. Tā palīdz arī saglabāt līdzsvaru izplatījuma vētrās.
   Kad Domātājs teica: "Nebaidieties, nenovērsiet skatienu no zemes dzīves jukām," Viņš zināja, kāda nozīme ir sajūsmas pilnam skatienam.

   226. Urusvati zina, ka zemes dzīvē var atbrīvoties no laika jēdziena. Tiklīdz cilvēks iegrimst domās, viņš vairs laiku nejūt. Mēs allaž saucam domu par laika aprij eju.
   Ja koncentrē domu, var viegli iztēloties stāvokli Smalkās Pasaules augstākajās sfērās. Arī pie Mums zūd laika izjūta, kad saspringti domājam. Doma ir arī organisma labākā attīrītāja. Ja redzat slimus zinātniekus, varat nekļūdīgi teikt, ka viņu domāšana nav līdzsvarota ar pārējām dzīves jomām. Ja šie cilvēki spētu līdzsvarot domu dzīvi, viņiem būtu ne vien lieliska veselība, bet viņi arī nemanītu laika plūdumu.
   Nepasaku neko jaunu; vispār jāatzīst, ka nekā jauna nav. Ir tikai aizmirstais vai agrāk neapzinātais. Mēs ieteicam jaunā vietā teikt - vajadzīgais. Nekļūsim iedomīgi un nedomāsim par kaut ko jaunu. Labāk domāsim par vajadzīgo, par to, kas var dot pasaulei vislielāko labumu.
   Neviens nedrīkst apgalvot, ka ir radījis kaut ko jaunu. Varbūt iepriekšējā dienā kāds jau šo domu ir raidījis izplatījumā. Nav vērts sacensties par jauno. Lai cilvēki pierod domāt par vajadzīgo un daiļo. Visvajadzīgākais būs an daiļš. Neglītais evolūcijai neder.
   Domātājs uzsvēra, ka daiļums ir pats vajadzīgākais. Viņam bija pamats pārliecināt par to cilvēkus.

   227. Urusvati zina, ka Brālības pamatu vidū visupirmais ir lietderīgums un atzinība. Nav saprātīgi iedomāties, ka Brālība var kādu izmantot un pēc tam izmest kā nederīgu priekšmetu. Ja atzīts darbinieka lietderīgums un viņš nav izdarījis nodevību, viņš netiek atstumts. Darbinieku vienmēr varēs atšķirt pēc pateicības jūtām. Protams, nevajag aizmirst, ka atšķirību var saprast dažādi. Bērns vērtīga priekšmeta vietā dod priekšroku raibam grabulītim.
   Ielūkosimies to cilvēku apziņā, kuri gaida atlīdzību, un būsim pārsteigti, kādus neīstus dārgumus viņi vēlas iegūt. Daudzi grib iekļūt Brālībā, lai riekšavām varētu iznest zeltu. Bet tādi cilvēki neatšķir Brālību no tirgus laukuma.
   Dažkārt galējības sadzīvo vienā ķermenī. No vienas puses, cilvēks ir gatavs uztvert augstāko, bet, no otras - uzskata Mūs par naudas mijējiem un gaida vissīkāko monētu. Tāds cilvēks aizmirst, ka vienīgi tad, ja tiks ievēroti lietderīguma pamati, nāks arī viss pārējais. Jāņtārpiņi, kas tikai laiku pa laikam iemirdzas, bet pēc tam izzūd tumsā, nav lietderīgi.
   Pasaulē atskan daudz zaimu, un cilvēki domā, ka tāda zākāšanās nekādas sekas nerada. Katram būs gadījies dzirdēt, kā viņa klātbūtnē nopulgo visaugstākos jēdzienus. Ne vien vārdos, bet arī domās tiek sarauti glābējpavedieni. Bet ikviens sprādziens saposta izstarojumus.
   Jūs redzējāt, cik ļoti nepieciešams atkārtot šo patiesību. Jūs bijāt liecinieki tam, ar kādiem savtīgiem nolūkiem nāca cilvēki. Šie paši cilvēki uzdrošinājās izrunāt Brālības vārdu. Tāda izturēšanās rāda, cik piesardzīgiem jābūt, aprakstot Brālības dzīvi.
   Viltnieki pieprasīs: "Pasakiet arī, ko ēd, kā pavada laiku, ar ko satiekas un vai diktē arī tirgus cenas. Sakiet visu, kā ir, bet mēs pasmiesimies. Mēs visiem pastāstīsim, kāda ir Brālība."
   Patiesi, ja saka, ka grib palikt mazā skaitā, Mēs novērtējam tādu piesardzību. Labāk ir ciest klusu neka nesaprātīgi daudzināt.
   Domātājs ļoti rūpējās par to, lai Viņa skolnieki neizdāļātu Mācību veltīgi. Tika iedibināta stingra disciplīna, lai vārds nenokļūtu tur, kur to nespētu saprast. Neprātīgu izbazūnētāju uzskata par apsēstu, un šie stāvokli bieži sakrīt.
   Domātājs ari sīki izskaidroja pateicības nozīmi. Viņš to salīdzināja ar dārza laistīšanu.
   Vēl Viņš sacīja: "Katrs koks var būt priecīgs un bēdīgs. Mēs domājam, ka to nosaka mūsu pašu noskaņojums, bet vai mēs zinām, ko jūt Daba?"

   228. Urusvati zina, cik daudz kas lielisks paiet garām nepamanīts, jo apziņa to nespēj ietvert. Tas pats notiek ar zinātniskiem eksperimentiem. Atgādināsim par domu raidīšanu attālumā. Veiksmīgs novērojums var aprobežoties ar virspusējām sekām tikai tāpēc, ka pietiekama uzmanība netiek veltīta klātesošo nervu stāvoklim. Nepietiek ar to, ka cilvēki sanāk kopā noteiktā laikā un vietā, nepieciešams ari, lai starp eksperimenta dalībniekiem valdītu gaiša harmonija, lai viņi nebūtu uzbudināti.
   Ar to vien ir par maz, ja cilvēki cits citam apgalvo, ka viņi ir pilnīgi mierīgi. Ja viņi iekšēji ir ļoti uzbudināti, no eksperimenta labus rezultātus gaidīt nevar. Ir jāatceras, ka tad, kad enerģija jāpalielina desmitkārt, uzbudinājums un nemiers ir kā aizsprosts strautā.
   Cilvēki nenovērtē uzbudinājuma nozīmi, neuzskata, ka šāds stāvoklis atsaucas uz abām pusēm. Viņi negrib saprast, ka svešas enerģijas tērēšana ir noziegums pret personību. Cilvēkam ir jāapzinās, cik lielā mērā viņš var apdraudēt svešu īpašumu.
   Daudzu parādību laikā cilvēki neievēro noteicošos apstākļus un pēcāk sūdzas, ka viņiem nav parādīts pats galvenais. Mēs dažkārt esam sūtījuši pat masveida parādības, taču arī tās viņi uzskatīja par nejaušību.
   Domātājs teica: "Kamēr cilvēks nevēlas spriest bez aizspriedumiem, viņš nespēj ne redzēt, ne dzirdēt."

   229. Urusvati zina, kā darbojas Karmas likums. Var novē rot, ka karma piemeklē ne vien tiešo pārkāpēju, bet ari visus netiešos līdzdalībniekus. Savā ziņā pareizs ir teiciens, ka par dažām viena cilvēka ļaundarībām cieš vesela tauta. Nevis mācība par atriebību, bet gan gara īpašības saista kopā daudzus līdzdalībniekus. Kas var pateikt, kur beidzas asinsradniecība? Kas var noteikt galveno cēloni? Kas var spriest par to, kurš vārdos un kurš domās vairāk veicinājis noziegumu.
   Neviens negrib padomāt par to, cik plaši virzās karma, un neviens nepameklē uzkrājumu "kausā," lai noskaidrotu, kā viņš kļuvis par nozieguma līdzdalībnieku. Mēs varam tikai atgādināt likumu, bet brīvajai gribai jāizvēlas savs ceļš.
   Urusvati bieži dzird, kā šausminās Māsa O. Parasti viņa skumst, redzēdama, kādu smagu karmu sev veido cilvēki, nevēlēdamies padomāt, ko viņi būtībā dara.
   Cilvēki ir ļoti iecienījuši vārdu karma. Dažādās Pasaules malās viņi to atkārto, bet nevēlas saprast tā nozīmi. Vieglprātīgi spriedelē par karmas radīšanu, taču neko nedara, lai no tās atbrīvotos. Turklāt allaž tiek pausta pārliecība, ka kaut kur ir Karmas Valdoņi un Viņi jau nu izmainīs pat vissmagāko karmu.
   Neviens nedomā par to, ka likumu nevar grozīt bez abu pušu īpašiem pūliņiem. Cilvēkam labāk tīk gan darbos, gan domās radīt karmu un paļauties, ka tie tur, aiz kalniem, viņu atbrīvos no smagajām sekām.
   Kad cilvēki runā par karmu, viņi līdzinās bērniem. Kādam ir jānorēķinās par viņu vieglprātību. Par karmas pieaugšanu cilvēki nedomā, toties vēlāk sūdzas un ir sašutuši, tādējādi pastiprinādami seku straumi. Mūsu darbu vidū lielu vietu ieņem cilvēku pavadīšana kannas ceļā. Mēs nevaram nostāties pret likumu, tomēr iespēju robežās labprāt dodam mājienu, kura taka ir labāka.
   Domātājs savu daudzo iemiesojumu laikā nepaguris brīdināja cilvēkus. Daudzi sajuta Viņa rūpju pilnos pieskārienus, bet reti kāds centās Viņa aicinājumus saprast. Domātājs ļoti skumji smaidīja, dzirdot ļaudis runājam par karmu. Dažreiz Viņš teica: "Lai mazāk piemin šo likumu, bet tīrāk dzīvo."

   230. Urusvati zina par iedarbības pakāpēm. Domātājs teica: "No visgludākā kausa izliesim velnarutka šķīdumu, bet uz sieniņām tomēr paliks indes pēdas." Tāpat Viņš teica: "Viena skrambiņa var stipri asiņot, bet otra paliek gandrīz nepamanīta. Taču neviens nepateiks, caur kuru var iekļūt infekcija."
   Tā dzīvē var izsekot tam, cik daudzveidīgas var būt iedarbības pakāpes. Pieredzējis ārsts īpašu vērību veltīs brūcei, kas neasiņo. Arī zāļu lietošana ir atkarīga no daudziem personiskiem apstākļiem.
   Pētot domu iedarbību, maz vērības tiek veltīts uztvērēja spēkam. Inficēt var pat ar vienu vārdu, bet dažkārt veseli vārdu plūdi paliek bez pēdām.
   Domātājs sacīja: "Ja gribat kaut ko iztīrīt, neaprobežojieties ar atsevišķiem priekšmetiem, bet izmazgājiet visu telpu."
   Šos padomus der atcerēties brālību dzīvē. Daudz indes pilienu paliek cilvēku "kausos", kad viņi domā, ka visa inde jau ir izlieta. Mēs bieži noņemam tādas indes lāses. Sacīs: tikai lāses! Bet dažas indes piliens jau ir nāvīgs.
   Tāpat novērojam arī brūces, kas neasiņo, - tās ir bīstamākas par asiņojošām. Cilvēki prot ievainot bez naža, un tādas brūces ir grūti sadziedēt. Daudz poētisku sacerējumu ir veltīts šādām brūcēm. Mēs zinām par tām un esam gatavi sūtīt dziedinošu vibrāciju.

   231. Urusvati pat grūtās dienās atceras, ka spēks nāk no prieka. Mēs jau sen teicām, ka prieks ir īpaša gudrība. Tas tiešām ir tā, jo prieks ir jāpamana, jāpazīst un jāapzinās. Drūmus cilvēkus aptumšo nelaimes un bēdas. Caur šo drūmo plīvuru viņi nespēj saskatīt prieku. Skumju tīklā tīti, cilvēki top akli un zaudē spēkus. Viņi nespēj sev palīdzēt un nepieļauj Mūsu palīdzību, jo grūtsirdībai un nomāktībai tikt cauri nav iespējams. Ir tā, it kā neviens un nekad nebūtu cilvēkiem teicis par grūtsirdības kaitīgumu.
   Drūmus cilvēkus mēdz dēvēt par dzīves atstumtajiem. Padomājiet par pēdējo vārdu. Kas gan ir atstūmis šos cilvēkus un liedzis viņiem lemto? Pirmām kārtām viņi paši ir atņēmuši sev iespējas. Jau sen viņi ir sākuši sevis sagraušanu. Neapmierinātība, naids, dusmas aizšķērsoja ceļu uz prieku. Tumšās ieceres atņēma viņiem spēka avotu. Patība neļāva iepazīt prieku. Patība čukstēja: prieku dod tikai paša izdevīgums. Tādā kārtā vislabākais prieks slēpās aiz bezjēdzīgām skumju grēdām. Visnožēlojamākie divkājainie ir tie, kurus nomāktība padarījusi aklus.
   Cilvēkam dota augstākā velte - spēja iepazīt prieku. Ir dota augsta piere, lai ieraudzītu Augstāko. No tālajām pasaulēm līdz sīkam ziediņam - viss cilvēkam piedāvā prieku. Jauns spēku krājums ieplūst ikreiz, kad viņš priecājas, jo rodas spriegums, kas atver vēl vienus vārtus.
   Kas devis cilvēkiem tiesības iedomāties, ka viņi uz visiem laikiem atstāti pabērna lomā? Šos melus izkliedza ignorance. Bet gudrs varonis pat vajāšanas brīdī zina, ka ceļš uz prieku nav slēgts. Cilvēki aizmirst vienkāršu patiesību - viss atrodas kustībā. Bēdas aizmirstas, bet prieka dzirksteles mirdz allaž.
   Nodzīvojuši garu mūžu, Mēs varam apliecināt, ka prieks ir neaizmirstams un kalpo spēka vairošanai. Laimīgi ir tie, kas Smalkajā Pasaulē var apliecināt prieku. Kad Mēs sakām: prieks steidzas, tad tas tiešām tuvojas. Taču cilvēki bieži vien negrib to ievērot, jo ir sasaistījuši sevi ar iepriekšēju pieņēmumu. Tā prieks var palikt aiz muguras bez vēlamajām sekām. Paskatieties plaši visapkārt un savāciet visas prieka liesmiņas.
   Domātājs mācīja: "Protiet piesaukt prieku. Bez visām citām Mūzām ir arī prieka Mūza. Šo Aizgādni var piesaukt tikai ar daiļām domām. Neiedomājieties tai draudēt un pieprasīt, tā nāk pa daiļo ceļu."

   232. Urusvati zina, kas ir iesvaidīšana. Ap šo jēdzienu ir daudz neskaidrību. Vienam šķiet, ka iesvaidīšana ir zinību iegūšana, bet tas ir tikai ceļš. Citi domā, ka iesvaidīšana jau ir uzticēšanās, bet tas ir tikai ceļš. Trešie apgalvo, ka iesvaidīšana ir noslēpuma glabāšana, bet arī tas ir tikai ceļš.
   Iesvaidīšana ir uzdrīkstēšanās piebiedroties Gaismas Vaigam un bez bailēm skatīt to. Piebiedrošanās Gaismai prasa drosmi, un tik augstas pakāpes pašaizliedzība ir brīnišķīga iesvaidīšana.
   Skolotājs var dot ļoti daudz lielisku zināšanu, bet galu galā Viņš pateiks: "Tagad tālāk ej viens pats un parādi savu bezbailību." īpašs apziņas saspriegums ir vajadzīgs ceļa beigu posmā. Visa zinība izgaist, un ceļinieks paliek uz augšupejas klintīm viens pats. Vienīgi sirds liesma silda, kad savāktas drēbes saplosa viesulis. Dzirdamas balsis, taču tās neizklausās pēc mīļotā Aicinājuma. Vajag jau laikus sagatavoties Gaismai un uzņemt to bez bailēm.
   Nav iespējams tirgū stāstīt par to, kā sajūt Gaismu. Iesvaidītais par uzticētajām jūtām nestāstīs. Nekas viņu nepiespiedīs pateikt to, kas nav izsakāms. Tieši šis apstāklis ļauj atšķirt iesvaidīto no blēža, kas prot pārgriezt acis un saldi dziedāt par viņam vien pieejamām vīzijām. Sūtītie vēstneši nav pļāpīgi.
   Domātājs brīdināja skolniekus, ka jāprot nonest galā uzticēto. Viņš tikpat labi kā Sokrāts saprata, kāda nozīme ir patiesībai. Viņš teica: "Pagatavojiet labāko šķirstiņu, jo patiesībai vajadzīga stipra glabātava."

   233. Urusvati zina, cik daudzveidīgi ir iemiesošanās apstākļi. Domātājs sacīja: "Reiz liels tautas vadonis pēc brīnišķīgas runas noliecās pie zemes un sāka kaut ko meklēt. Izrādījās, ka runas laikā no pirksta noslīdējis mazs sudraba gredzentiņš. Apkārtējie smaidīja un ieteica pārtraukt tāda niecīga priekšmeta meklēšanu. Bet vadonis sacīja: "Jūs nezināt šā gredzena izcelsmi. Varbūt tieši šā gredzena dēļ tika teikta runa.""
   Tā mēdz būt arī ar iemiesošanos. Cilvēks atgriežas, lai atrastu sīku zemē nokritušu gredzentiņu, jo viņam tas nozīmē daudz. Cilvēki nespēj aptvert, kāpēc diženi iemiesojumi reizēm mijas ar it kā neievērojamiem. Bet kurš gan zina, cik vērtīgs priekšmets jāatrod grūtā ceļa laikā? Bieži vien pilnīgošanās gaitā jāatrod sīks, bet ļoti vērtīgs akmens.
   Daudzveidīgās iemiesošanās rāda, ka notiek svarīgs augšupejas darbs.
   Mēs ne visai bieži runājam par iemiesošanos, un tam ir daudz iemeslu. Lielākā dala cilvēku nespēj šādas zināšanas uztvert. Daudz kas viņiem šķiet nepārliecinošs, viņi nesaprot, kāpēc daži savās dzīvēs sastopas bieži, taču ir arī tikšanās pēc tūkstošiem gadu un tomēr tuvība saglabājas visā savā spēkā. Bet cilvēki aizmirst, ka bez tiešas tuvības ir arī uzturēšanās, kas saistītas ar citām jūtām. Var pat nebūt tuvi, bet just īpašu cieņu un augstu vērtēt spējas vai draudzību.
   Jāatceras, ka vibrācijas tuvina cilvēkus, un tādas pievilk smes un atgrusmes ir īpaši uzmanīgi jānovēro. Par to ir daudz rakstīts, bet pārāk maz tiek likts lietā dzīvē. Taču galvenais - nevērtēsim diženo un sīko pēc zemes dzīves kritērijiem. Bieži vien sīks graudiņš ir nepieciešamāks par veselu siena kaudzi. Iemācīsimies priecāties par ikvienu pilnīgošanos - tā tuvina Brālībai.

   234. Urusvati zina, cik ļoti Mēs atbalstām zinātniskus eksperimentus. Kad jums vaicā: "Kā lai izturas pret raķetes palaišanu uz Mēnesi?" - atbildiet: "Ar cieņu."
   Protams, zinām, ka izmēģinātāji nesasniegs cerēto, tomēr tiks veikti vērtīgi novērojumi. Turklāt prāts var pievērsties Smalkajai Pasaulei un apjēgt, ka daudzus atzinumus var iegūt tikai tad, ja lido, smalkajā ķermenī esot.
   Ievērosim, ka cilvēki tuvojas patiesībai pilnīgi atšķirīgi. Vieni var nonākt pie tās pa īsāko ceļu, turpretim citiem jāuzceļ Bābeles tornis un jāizmanto daudz sarežģītu formulu, lai nonāktu pie visvienkāršākā secinājuma.
   Mēs neliekam šķēršļus pat vissarežģītākajiem eksperimentiem. Ikvienam ir sava daba, un ikviens atrod savu ceļu. Nebūtu pareizi pievērst cilvēkus vienai metodei. Varbūt cilvēks ir atnesis sev līdzi senas atmiņas un tiecas tās iemiesot. Lai kaut vai ar lielgabalu šauj uz tālajām pasaulēm, ka tikai doma pievērstos tādām problēmām. Nav gudri pārtraukt domas plūdumu.
   Cilvēks daudzreiz ir centies atcerēties senos novēlējumus. Kādreiz citā valodā un citos apstākļos viņš jau ir pievērsies šiem uzdevumiem. Pret tādiem centieniem jāizturas ar cieņu.
   Domātājs sacīja: "Jūs reizēm skatāties uz mani ar daudzu mūžu acīm."

   235. Urusvati zina, cik veltīgi ir nodarboties ar astronomiju, ja nav izpratnes par psihisko enerģiju un smalko ķermeni. Kad runā par tālajām pasaulēm, visupirms ir jāatbrīvojas no zemes dzīves kritērijiem.
   Var pamatīgi iedziļināties astronomiskos skaitļos, taču tie netuvinās sadarbībai ar tālajām pasaulēm. Pat ap spektrālanalīzi ir daudz konvencionālisma. Nekādas mehāniskās ierīces nevar tuvināt sadarbību ar tālajām pasaulēm. No miljardiem debess ķermeņu varbūt saskatīs vel dažus simtus, taču pat visspēcīgākais teleskops ir sīks salīdzinājumā ar Bezrobežības realitāti.
   Taču izturēsimies ar cieņu pret katru zinātnisku uzdevumu. Izziņas procesā jāiesaista arī psihiskais spēks. Observatorijā vajadzētu ielaist godīgus gaišreģus. Lai apvienojas mehānika un psihe.
   Ikvienam eksperimentam ir vajadzīgs apstiprinājums. Nebrīnīsimies, ja šī sadarbība prasīs daudz ko koordinēt un pārbaudīt. Ikviens salīdzinājums ierosina jaunas domas un tādējādi ir loti noderīgs. Jau Babilonijā un senajā Ēģiptē izmantoja šādus salīdzinājumus. Diemžēl tolaik mehānika nevarēja veicināt psihisko enerģiju un īstu koordināciju nebija iespējams panākt. Mūsu Tornī darbs notiek, balstoties uz divu sākotņu atbilsmi. Vienīgi tā ir iespējams savstarpēji koriģēt secinājumus. Ir grūti iedomāties to, cik sarežģīti ir starpplanētu apstākli. Pat gaisa kuģniecības sākumposmā cilvēki uzdūrās neizskaidrojamiem šķēršļiem. Turpināsim šo domu Bezrobe-ābā. Tur tiek izdarīti eksperimenti, kuros ļoti noderīgi var būt gaišredzīgie.
   Atmosfērai izretinoties, īpaši var izpausties neredzamie spēki un rasties ļoti spēcīgs ķīmisms. Planētu stari var savienoties ar tādu ķīmismu, un tad rodas neskaitāmas kombināciju variācijas. Cik plašs lauks pētījumiem, ja vien pētnieki atmetīs aizspriedumus!
   Domātājs ne reizi vien norādīja uz prāta apvienošanu ar sirdi. Pētnieks nedrīkst būt cietsirdīgs. Ja zinātnieks ir cietsirdīgs, tas nozīmē, ka viņš nebūs tuvs Patiesībai. Ja zinātnieks ir stūrgalvīgs, viņš nav izzināšanas cienīgs. Ja zinātnieks ir grūtsirdīgs, viņš nav spējīgs saskatīt dabas bagātības. Ja zinātnieks netiek pāri vakardienas ierobežojumiem, viņam ar zinātni vispār nevajadzētu nodarboties.
   Daudz runāju par Domātāju, jo vienmēr jāatceras, cik nepagurstoši Viņš strādāja. Mūžu darbs tika veltīts domas padziļināšanai. Bez tādas pašuzupurēšanās nav iespējams panākt domas raidīšanu tik milzīgā attālumā. Tāpēc smieklīgi ir tie, kuri cer triju gadu laikā visu izprast un sasniegt. Noteicošais ir nevis laiks, bet gan centienu pakāpe.

   236. Urusvati zina, ka astroloģiju izmanto medicīna un tiesu praksē. Arī daži valdnieki neatsakās no glābiņu nesošajiem norādījumiem. Varētu likties, ka šie fakti pietiekami nostiprina astroloģijas kā zinātnes nozīmi, taču īstenībā tās stāvoklis ir ļoti dīvains. Valdnieki neatzīstas, ka izmanto horoskopus, arī ārsti un tiesneši klusē par to, kā viņi nonākuši pie saviem secinājumiem, - tātad attieksme ir loti necienīga. Slepenībā interesējas, bet atklātībā zobojas. Daudz gudrāk taču būtu atzīt šo seno zinātni un nostiprināt to saistībā ar jaunākajiem atklājumiem.
   Daudz var sasniegt, ja neaizsedz acis ar aizspriedumiem. Kas var noliegt to, ka astroloģija ir zinātne, vai ņirgāties par debess ķermeņu stāvokli? Vissenākajos laikos cilvēks jau juta īpašu atmosfēras iedarbību.
   Varētu likties, ka zinātne tikai apstiprina šādu savstarpēju ķīmisko ietekmi, bet cilvēki baidās nonākt aizdomās par buršanos. Viņi zina, ka ir ne mazums šarlatānu, kas dara kaunu astroloģijai. Bet jebkurā zinātnē netrūkst blēžu un tomēr neviens no zinātnes nenovēršas.
   Nākas runāt loti vienkārši, jo cilvēku apziņa ir jāatbrīvo no māņticības valgiem. Daudzi ārsti, valdnieki, tiesneši un citi cilvēki slepenībā astroloģiju respektē. Lai viņi rod sevī drosmi atklāti to atzīt, kaut vai eksperimenta veidā - tādā kārtā var panākt, ka to apspriež visa sabiedrība. Cilvēki grib zināt, bet ir jāpalīdz viņiem tuvoties izzināšanai.
   Domātājs virzīja skolniekus uz to aizliegumu pārvarēšanu, kurus bija radījusi tumsonība. Ari tagad šiem novēlējumiem jābūt spēkā.

   237. Urusvati zina, ka visai cilvēka dzīvei jābūt harmonizētai. Taču pret to iebildīs un minēs visas pārmērības, kas tik bieži saistītas ar ģeniālu cilvēku dzīvi. Pārāk daudz ir rakstīts par šīm pārmērībām, pat pierasts uzskatīt ģēnijus par neprāšiem. Bet neviens sev nepajautās, cik daudz vairāk būtu radīts, ja nebūtu bijis šo pārmērību.
   Var minēt daudz piemēru tam, ka jaunrade gājusi kopsolī ar žūpību, bet varbūt bez narkotiku lietošanas jaunrade būtu bijusi krietni augstvērtīgāka. Neviens nevar apgalvot, ka jaunrade ir atkarīga no piespiedu uzbudinājuma. Var minēt daudzus izcilus radošos darbiniekus, kas dzīvoja harmonisku dzīvi.
   Pārmērības senatnē dēvēja par elles važām, un šajā apzīmējumā ietverta liela patiesība. Varmācība tiešām spēj tikai pazemot un ierobežot, bet dabiska tiekšanās uz jaunradi ir bezrobežīga, jo tā atbilst Bezrobežības likumam.
   Tā Mums nākas atgādināt, lai cilvēki spētu saprast, cik kaitīga ir jebkura disharmonija. Harmonijas neizpratne ved uz dzīves bezjēdzību, bet tāda tumsonība ir vislielākais noziegums. Nav iespējams domāt par evolūciju, kad paši cilvēki grauj dzīves pamatus, īpaši tagad, uz Jaunā Laikmeta sliekšņa, ir jāatgādina par tautu veselību. Var likties, ka šobrīd, kad ir sagrauta uzticēšanās, vispār nav iespējams runāt par veselību, tomēr ikvienam skolotājam ir jārunā par nākamības ceļiem.
   Domātāja paraugs ir pamācošs. Kad Viņu pārdeva verdzībā, Viņš runāja par brīvību un dzīves harmoniju.

   238. Urusvati zina, kāda savaldīšanās ir vajadzīga, lai nepārtraukti stāvētu sardzē. Pamēģiniet kādam pajautāt, vai viņš būtu ar mieru atrasties sardzē bez nomaiņas. Droši vien viņš atbildēs, jautājot par beigām. Bet, ja jūs teiksit, ka beigu nebūs un spriedze aizvien pieaugs, tad diezin vai atradīsies kāds, kas gribēs atrasties sargpostenī.
   Bet Mēs tieši stāvam nemitīgā sardzē. Mēs visu savu dzīvi esam pielāgojuši sardzes stāvoklim. Mēs varam priecāties un bēdāties, varam izdarīt eksperimentus, varam padziļināt zināšanas, paliekot sardzē. Tādam stāvoklim nevar būt gala. Mēs esam modri kā Zemes, tā arī Smalkajā Pasaulē. Mēs varam katram klauvētājam teikt, ka tāds uzdevums ir pilnībā izpildāms, bet tas ir jāuzņemas labprātīgi.
   Var nosaukt daudzus darbiniekus, kuri uzņēmās šādu uzdevumu un ar prieku to veica, pat pieņemot indes kausu. Var nosaukt filozofu Seneku, kas cieta Nerona laikā, tomēr viņa apziņa neaptumšojās. Viņš mantoja Domātāja prātu un dzīvoja Romas pastāvēšanas visgrūtākajā laikmetā, rādīdams paraugu daudziem. Pārrunas par Ētiku bija vajadzīgas tieši ticību juku laikā. Varbūt par Seneku cilvēki zina mazāk nekā par Domā taju, taču viņa darbam ir milzīga nozīme. Viņš gribēja izveidot Valdnieku, bet saņēma no sava audzēkņa triecienu. Indes kauss nepadarīja filozofa domāšanu neskaidru, un daudzi no viņa mācījās, kā pārkāpt zemes dzīves robežu. Pie Mums ciena šādu rīcību tumsonības un lepnības jūkļa vidū.

   239. Urusvati zina, ka enerģijas iedarbīgums pieaug, pastiprinoties mīlestības jūtām. Dažs teiks: tas nav iespējams. Vai tiešām var būt mīlestība, ja cilvēks ir sašutuma pilns? Bet sašutums katrā ziņā rodas uz mīlestības pamata. Ja cilvēkam ir sveša mīlestība, viņš nepukosies. Viņš vispār paliks mierīgs un neradīs enerģijas saspriegumu.
   Var atšķirt divus cilvēku tipus - degošos un plēnošos. Tie ir kā divi poli. Nekad viņi viens otru nesapratīs. Ari Smalkajā Pasaulē var atšķirt divas nometnes. Ir ļoti grūti iekvēlināt plēnošos. Vajadzīgs īpašs satricinājums, lai iedegtos sirds rubīns. Cilvēki atnāk no Zemes, savu raksturu izveidojuši, un tajā pašā virzienā klaiņo pa Smalko Pasauli. Ļoti nopūlamies ar šiem plēnētājiem. Mēs atrodam spēcīgas sajūtas, lai vibrācijas pamodinātu snaudošās sirdis. Tam nepieciešams daudz enerģijas, bet cilvēki nesaprot, kādi ārkārtēji pasākumi tiek veikti, lai sirdis iedegtos un iemācītos saspriegot enerģiju.
   Pie Mums ar cieņu izturas pret Domātāja novēlējumu attiecībā uz siržu modināšanu. Viņš teica: "Aizmigusi sirds ir kā kaps. Tās liktenis ir pienešana. Tās pienešana izplata trūdēšanu. Lai liktenis mūs pasargā no trūdēšanas."

   240. Urusvati zina, ka katru labestības -pilnu darbinieku apdraud tumšo spēku uzbrukumi. Viens tāds darbinieks reiz iesaucās: "Man šķiet, ka kļūstu par haotiska virpuļa centru!" Tie bija pamatoti vārdi.
   Var atgādināt par dažiem ķīmiskiem eksperimentiem, kuros stipras vielas piliens radīja ūdens virpuļa iespaidu un it kā kļuva par visas masas centru, lai gan šī masa pēc savas nozīmes nemaz nebija līdzvērtīga. Bet tas ir tikai īslaicīgs stāvoklis - drīz vien vērtīgais piliens iejuka visā masā un uzlaboja to.
   Gluži tas pats notiek ari cilvēku attiecībās. Masas metas virsū augstai individualitātei un izveido tādu kā virpuli, bet pienāk bridis, kad personības ietekme pārvar haosu un sekas ir labdarīga ietekme uz plašām masām. Cilvēku attiecības bieži var salīdzināt ar ķīmiskām reakcijām, un secinājumi ir visai pārliecinoši.
   Cilvēki bieži krīt izmisumā netaisnīgas vajāšanas dēļ. Viņiem ir jāsaprot, ka viņu klātbūtne ir satracinājusi haosu. Spēcīgs darbinieks sapratīs, ka labāk ir būt par haosa satricinā-tāju, nekā kļūt par šīs neizpaustās masas daļu. Visu gadsimtu dzīvē var atrast ne mazums gadījumu, kas liecina par haosa sadursmēm ar izcilām individualitātēm, un vērot, kādu varenu ietekmi atstāja šie darbinieki uz masām.
   Domātājs pastāvīgi atgādināja, ka haosa niknums darbiniekam ir augstākā atzinība.

   241. Urusvati zina, ka katra atkāpšanās no plāna rada sarežģījumus. Vēlreiz atgriezīsimies pie piemēra ķīmijas jomā. Gatavam, sarežģītam sastāvam pievienosim pilienu citas vielas, un mainīsies viss sastāvs. Sākotnējo vielu var pastiprināt, bet, lai cik daudz enerģijas izlietotu, sākotnējo sastāvu vairs nevar atjaunot.
   Ja kādu nespēj pārliecināt piemērs par vienu zirgu, kas aptur veselu karavānu, piemērs no ķīmijas viņam būs uzskatāmāks. Piliens, viens piliens, viens sīks piliens var pārveidot visa derīgā sastāva būtību.
   Cilvēki iedomājas, ka ir augstāko Mācību piekritēji, bet tajā pašā laikā bezatbildīgi izkropļo veselu tautu likteni. Viņi atkal teiks, ka Mēs draudam, bet vai brīdinājums par briesmām ir draudi? Nevar sevi uzskatīt par zinātnieku un tajā pašā laikā pārkāpt Dabas likumus.
   Kad Mēs runājam par vienotību un harmoniju, cilvēki to uzskata par abstrakciju. Viņi gaida reālus sūtījumus tādā nozīmē, kādā viņi saprot realitāti. Viņi nedomā, ka Tornī tiek sagatavoti precīzi plāni, kurus iespējams īstenot vienīgi tad, ja darbinieki ir absolūti vienoti. Kādreiz pastāstīšu par to, kā daudzus vēsturiskus notikumus bremzēja šķietami sīki šķēršļi, un darbinieki nesaprata, ko viņi ir izdarījuši. Lai šie cilvēki pacenšas iedomāties, cik sarežģīts ir Mūsu darbs. Lai padomā par to, kādas strāvas nākas pārvarēt!
   Jūs zināt, kurp ir virzīta cilvēces brīva griba. Varat to brīdināt, izmantojot jebkurus līdzekļus, zemestrīci ieskaitot, tomēr brīvā griba no sava neatkāpsies. Cilvēki zina, ka sprādzieni izraisa lietu, un tomēr tricinās atmosfēru, kaut arī viņus sagaidītu Atlantīdas liktenis. Daži zinātnieki cenšas cilvēcei atgādināt par fizikas likumu viengabalainību, brīdina, ka pret tiem nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Bet cilvēki, pat izdarot savus atklājumus, nepadomā par to, kādu ļaunumu var nodarīt nekoordinētu spēku izsaukšana no izplatījuma. Daudz darba jāiegulda, lai apvaldītu brīvo gribu.
   Domātājs sacīja: "Vai gan mēs varam saskatīt visus šķēršļus? Skumji ir vērot važās iekaltu cilvēku, kurš nedomā par to, cik ļoti viņš ir sasaistīts. Taču visas važas var saraut."

   242. Urusvati zina, ka vēja sējējs pļaus vētru. Bet par to, kad šī vētra sāks plosīties un kuru tā skars, cilvēki nedomā. Viņi tikai daudz runā par karmu un ierobežo to saskaņā ar savām mērauklām, bet kanna darbojas progresējoši. Minētā vētra aizraus daudzus, un tās sekas skars tieši vētras sējēju.
   Kad gan iestāsies vētras skaudrās sekas? Pareizi saka, ka laika jēdziens ir relatīvs. Ne jau zemes dzīves stundās mērāma vētras nobriešana. Skaidrs ir viens: kas sējis, tas arī pļaus.
   Karmas progresējošo darbību var vērot daudzās vēstures norisēs. Mēs ieteicam lasīt dzīves aprakstus un hronikas. Tās parāda, kā auga karma un kā tā piemeklēja vainīgo, lai atjaunotu izjaukto līdzsvaru. Cilvēki dažkārt karmu uzskata par sodu, bet diženo likumu tā nedrīkst ierobežot. Likums darbojas līdzsvara labad. To, cik lielā mērā tas ir izjaukts, nevar izteikt uz Zemes lietotajās mērvienībās. Tikai no augstākajām sfērām var saskatīt, kā plešas plašumā nodarītais.
   Mēs runājam par indes pilienu, bet pat niecīgs vārds var iedarboties kā stipra inde. Žēl, ka cilvēki nepadomā par to, kādus vārdus viņi izrunā. Evolūcijas process noris jau ilgi, taču cilvēku domas un vārda kvalitāte neuzlabojas. Atcerēsimies, cik cildena bija Indijas un Grieķijas filozofu doma. Vai divdesmitais gadsimts var lepoties ar tikpat izsmalcinātu domāšanu?
   Domātājs sacīja: "Droši vien pirms mums kāds domāja labāk. Nelolosim cerības, ka esam tikuši tālāk. Lai mušu trūkumi kalpo par sviru pilnīgošanās darbā."

   243. Urusvati zina Mūsu padomu saudzēt spēkus; no otras puses, Mēs runājam par spriegumu, kas prasa pašuzupurēšanos. Cilvēkiem šķitīs, ka tā ir pretruna, bet Mūsu izpratnē abiem norādījumiem jābūt harmonizētiem. Jāsaudzē spēki, citādi var nodarīt kaitējumu ne vien sev, bet ari augstākajiem Vadītājiem. Spēki ir vajadzīgi saspriegumam ārkārtējā brīdī.
   Mēs ļoti rūpējamies par Mūsu skolnieku veselību. Ikviens vadonis katrā ziņā gādā par saviem darbiniekiem, bet Mēs lūdzam arī pašus darbiniekus palīdzēt Mums par viņiem rūpēties. Mēs varam saskatīt tuvojošās briesmas, bet bez darbinieka līdzdalības visu šo procesu novērst nevaram. Visām slimībām taču ir psihisks pamatojums. Vajag pakāpeniski iemācīties saglabāt spēkus. Tā nebūs patība, ja spēki tiks veltīti tam, lai kalpotu labajam.
   Neaizmirsīsim arī, ka spēki pēkšņi var būt vajadzīgi varoņdarba veikšanai, un ir skaidrs, ka nav iespējams vienā mirklī tos savākt. Tumšie pretinieki nepalaidīs garām īsto brīdi, viņi izmantos spēku izsīkumu un dos triecienu vājajā vietā. Turklāt var pienākt tāds brīdis, kad ir nepieciešami visi spēki. Ir jābūt neaizskaramai spēku rezervei, un ienaidnieki rēķināsies ar šādu kalpošanai paredzētu spēku uzkrājumu. Ne mazums gudrības vajadzīgs, lai atrastu līdzsvara punktu.
   Domātājs sacīja: "Protiet neizšķiest uzticētos spēkus. Protiet tos saglabāt, taču arī par skopuļiem nekļūstiet."

   244. Urusvati zina, ka svētulības pamatā ir cietsirdība. Turpretim saikne ar Augstāko balstās uz sirdi, uz sirsnību visā tās apjomā. Cietsirdības izraisīts niknums mēdz būt ļoti liels, turklāt tas skar plašas aprindas. Cilvēks grib satriekt vienu, bet reizē satriec daudzus. Smaga ir tādu cietsirdīgu neprāšu karma. Ķēmīga ir viņu vāvuļošana par Visaugstāko, jo ar savu rīcību viņi pulgo tieši Visaugstāko.
   Cietsirdības pilna doma ir cilvēku dzimuma visneciešamākā zaimošana. Senie filozofi tādiem ļaudīm savā valstī vietu nerada. Platons "Republikā" un Aristotelis "Politikā" runāja par saprātīgu cilvēku sabiedrību. Viņi nespēja samierināties ar tirāniem, liekuļiem un biežiem. Nav iedomājama spēcīga valsts, kas sastāvētu no svētuļiem un krāpniekiem. Ticība un zinība nav savienojamas ar liekulību. Neīsts pamats kalpos tikai neīstai celtnei.
   Mēs neatzīstam nevienu liekulības izpausmi un uzskatām, ka tāda īpašība ir visnecienīgāko jūtu perēklis. Domātājs nepieļāva pat mazāko svētulības izpausmi. Šādās reizēs Viņš skolniekam teica: "Tad ej pie priesteriem un samaksā zeltā par viņu lūgšanām. Viņi domā, ka Dievi var pieņemt pasūtītas lūgšanas."

   245. Urusvati zina, kāds ļaunums var notikt, ja zinības drumslas nonāk nejēgu rokās. Iztēlosimies tādu neprašu, kas, saklausījis dažus Mācības fragmentus, nedomādams par apziņas paplašināšanu, sāk raidīt izplatījumā vārdus, kurus pats nesaprot. Nelaimīgā kārtā šāds nejēga var trāpīt ritmā un viņa klaigas - radīt kaut kur disharmoniju un tādējādi izraisīt nelaimi. Bet cilvēki parasti par tādām iespējamām sekām nedomā. Viņi neatzīst, ka no Mācības visupirms vajadzētu pasmelties atziņu par apziņas pilnīgošanu.
   Vienīgi tad, ja ir iekšēja tiekšanās, var rast harmoniju, kas ļauj likt lietā daudzas Mācības formulas. Taču atrodas tādi neprāši, kas pieprasa, lai filozofu akmens tiktu dots nekavējoties. Viņi pat nepacenšas iepazīties ar attiecīgo literatūru. Viņi uzskata, ka Skolotāja pienākums ir atsūtīt viņiem talismanu, kas palīdzētu atrast apslēpto mantu, ka Skolotājam nav jārēķinās ar viņu līmeni un tūliņ jāuztic viņiem Dabas noslēpumi.
   Jūs esat saņēmuši pietiekami daudz vēstuļu, kas apstiprina Manus vārdus. Turklāt nejēgas ir gatavi draudēt un nozākāt Skolotāju, kurš, pēc viņu domām, nesteidzas apbērt viņus ar zeltu. Diemžēl par tādiem cilvēkiem ir jārunā, jo no viņiem izaug visbriesmīgākie nodevēji. Ikvienam ir jāizprot vienkāršā patiesība, ka zinība var būt auglīga tur, kur to spēj uztvert.
   Domātājs norādīja, ka zinība ir kā augļus nesošs koks, bet nokaltis stumbrs ceļinieku nepabaros.

   246. Urusvati zina, ka Mēs neatbalstām mākslīgus un mehāniskus sasniegumus. Viss, kas ir labs, nāk dabiski. Senatnē, kad cilvēka daba bija rupjāka, nācās pieļaut mākslīgus paņēmienus, lai uzturētu saikni ar Augstāko Pasauli un disciplinētu brīvo gribu. Taču ir skaidrs, ka cilvēks var zināt visus skaitļus, atcerēties visus svētos vārdus, var zināt visas slepenās alfabēta nozīmes un tomēr maz paveikt cilvēces evolūcijas labā.
   Dabas veltes ir jo vērtīgākas, ja tās iegūtas dabiskā ceļā, iepriekšējo uzkrājumu rezultātā. Tādi novērojumi ļaus zinātnei tuvoties augstākajai izzināšanai. Jāatzīst, cik ļoti Daba sekmē evolūciju. Vardarbība ir tuva fanātismam, citiem vārdiem runājot, tā nevar būt dabiska. Tikai apziņa var pateikt, ka cilvēks izzina un pūlas visas cilvēces labā.
   Ņemsim, piemēram, cilvēku, kurš raksta daudz vēstuļu. Ja viņš to dara sevis labā, tad īstās sekas netiks gūtas. Ja šis cilvēks domā, ka raksta kādas noteiktas personas labā, viņš maldās. Saturīgs, cildenu domu pilns vēstījums tiek rakstīts nevis savā vai kādas citas personas, bet gan visas cilvēces labā. Neapgrūtināsim sevi ar pārdomām par to, kam šīs mūsu domas būs noderīgas. Bez konkrētajām rakstu zīmēm vēstules saturs nonāk arī izplatījumā. Nav mūsu daļa, kur sūtītā doma radīs mājvietu. Vienīgais uzdevums ir tas, lai doma kalpotu labajam. Varbūt doma tiks uztverta pavisam negaidītā veidā? Tā var iekrist bērna apziņā un īstenoties krietni vēlāk. Varbūt domu uztvers cilvēks, kas jau aiziet no Zemes un izmantos to Smalkajā Pasaulē. Šī doma var viņam atvieglot pāreju. Varbūt darbarūķi būs sajūsmā par domām, kas apgaros viņu vienmuļo darbu. Doma palīdzēs slimniekam un iedvesīs viņā ticību ārstam. Doma pacels sievieti augstu pāri mājas pavardam. Doma pateiks kareivim, kas ir viņa varoņdarbs. Doma norādīs zemkopim, ka viņa darbam ir planetāra nozīme. Zemkopis ir atbildīgs par planētas garozu. Un vēstule viņam būs ļoti svarīga. Jāuzraksta celtniekam, tiesnesim, māksliniekam. Tas nekas, ka dažas vēstules nonāks nakts stundā. Lai vēstuļu rakstītājs zina, ka viņam ir daudz lasītāju. Tāpēc jo ļaunāk, ja vēstules saturs būs netikls vai mazvērtīgs. Nedrīkst fiksēt kaitīgus norādījumus.
   Mēs dzirdam daudzas vēstules. Mūs iepriecina ikviens labestības devums. Lai vēstules nes diženu vēsti cilvēces evolūcijai.
   Domātājs sacīja: "Vienalga, runāšu vai rakstīšu, domas aprises mani vajās. Ja domas ir kādam noderīgas, tad tās būs mani spārni."

   247. Urusvati zina, cik ļoti noderīgs dažkārt ir sašutums. Cilvēkiem, šķiet, vajadzētu to zināt. Bet sarunās tāds spriegums ir jāuzsver ne reizi vien, citādi labo un svētību var nepareizi iztulkot kā kaut ko nebūtisku.
   Bet vai cilvēks var klusēt, kad viņa acu priekšā tiek izdarīti riebīgi noziegumi? Neviens nekad nav noteicis palikt vienaldzīgam, redzot, ka tiek pazemota cilvēka cieņa. Nav liels mierinājums, ja jums atļaus kļūt par nozieguma līdzdalībnieku. Un kas gan var to atļaut! Pat šīszemes vadoņi iesaka mācīties dzīvot briesmās. Tādu sasprindzinājumu arī Mēs ieteicam. Pastāvīgs saspriegums disciplinē vibrācijas.
   Nesaprātīgi rīkojas tas, kas brīdina, ka sasprindzinājums sagrauj ķermeni. Gluži otrādi - apzinātas piesardzības radīta spriedze dod to apmaiņu, kas ļauj panākt atjaunošanos. Nedomājiet, ka saspriegums ir noguruma cēlonis. Vienīgi grūtsirdība nomāc spēkus, bet sajūsma rada brīnišķīgu atjaunotni. Tāpēc nebaidīsimies no spriedzes, tikai nejēgas to uzskatīs par nogurumu nesošu nelaimi. Lai viņi nomierinās kapsētā. Bet cilvēks, kas gatavs augšupejai, pieaugošo spriedzi uztvers kā vārtus, kas paver ceļu uz svētkiem. Šis pats cilvēks iekvēlosies sašutumā, ja viņa klātbūtnē zaimos Augstāko.
   Mums patīk vērot, cik augstu mirdz taisnīga sašutuma stari. Laikā, kad aiziet vecā pasaule, īpaši bieži būs vajadzīga spriedze, un ir jāprot to virzīt pa īsāko ceļu.
   Domātājs norādīja, ka netaisnības izraisīts sašutums ir brīnišķīgs aklo dziedināšanas līdzeklis.

   248. Urusvati zina, cik daudzveidīgi mēdz būt Mūsu sūtījumi. Dažreiz tie pienāk īsas pavēles veidā, citreiz kā nedzirdami atgādinājumi, bet dažkārt tie nogulst "kausā", lai parādītos noteiktā brīdī. Tad cilvēki sāk atcerēties it kā kaut ko dzirdētu, un līdz ar termiņa tuvošanos tas kļūst arvien uzstājīgāks. Tas, kas uzpeld no "kausa" dzīlēm, ir loti jāsargā, jo šajās "atmiņās" parādās daudzi notikumi, uz kuriem saskaņā ar Karmas likumu var norādīt tikai caur apziņu.
   Ļoti svarīgi ir noverot ari to, ka vadošus norādījumus saņem bērni. Bieži vien bērni stāsta, ka pie viņiem rotaļāties atnāk mazi bērni. Rotaļu laikā notiek sarunas par nozīmīgām tēmām. Bērni bieži aicina vecākus piedalīties šajās rotaļās, bet tie viņu draugus neredz un tāpēc uzskata šādus apmeklējumus par halucinācijām. Taču jāievēro, ka ziņas par šādiem atgadījumiem pienāk no dažādām zemēm un nevar būt dzirdētu notikumu atstāsti. Ļoti vērīgi jāieklausās visā, ko stāsta bērni.
   Tāpat jānovēro parādības ap smagi slimajiem. Tie dažkārt redz svešus cilvēkus, kuri cenšas atvieglot viņu ciešanas. Dažreiz to sejām ir aizgājušo tuvinieku vaibsti. Daudzveidīgi ir tādi augstāko sfēru pieskārieni. Jāprot novērtēt to saudzību un rūpes, kas parādās tik smalkā veidā. Bet cilvēkiem labāk patīk spriedelēt par šausmīgiem rēgiem, aizmirstot, ka ir arī augstas izpausmes.
   Domātājs, izdzirdis par radinieku vīziju, piebilda: "Varbūt tādu izskatu ir pieņēmuši augsti Gari."

   249. Urusvati zina, ka evolūcijai, pat visstraujākajai, jābūt plānveidīgai, citādi to pārmāks haoss. Tādā stāvoklī ir īpaši grūti apvaldīt brīvo gribu. Pat saprātīgi cilvēki dažkārt nespēj salīdzināt personisko ar evolucionējošo. Globāla mēroga termiņus viņi nesaista ar personisko. Tāda neizpratne varētu būt nekaitīga, ja vien neizraisītu brīvās gribas pretestību. Šādi cīniņi nodara milzīgu ļaunumu. Cilvēks stūrgalvīgi turas pie sava uzskata un negrib atzīt, ka var būt arī citi risinājumi. Tādai brīvās gribas nomierināšanai jāpatērē daudz enerģijas. Tātad tad, kad Mēs runājam par prāta vērīgumu un kustīgumu, Mēs gribam novērst stūrgalvības postošās sekas. Tāpat tad, kad runājam par vienotību, Mēs domājam par loti svarīgu sasniegumu.
   Ir pareizi ievērots, ka tā dēvētais nemirstības komplekss ir visu enerģiju vienmērīgs saspriegums. Tieši tāda vienotība rada visaugstāko stāvokli. Bet cilvēki negrib pierast pie brīvas vienotības. Viņi uzskata, ka padoms par vienotību ir kaut kas abstrakts, un sūrojas, ka Vadītājs nedod lietišķus norādījumus. Bet enerģiju vienotības sagatavošana ir visīstākais dzīves pamats. Tā jāveic parastajā ikdienas dzīvē. Dzīvās Ētikas būtība ir sevis pieradinašana būt apzinīgam visas lietas. Taču cilvēki izvairās no tādiem ikdienas vingrinājumiem.
   Dažkārt viņi izgudro tādas meditācijas, kas jau robežojas ar pilnīgu pamirumu. Cilvēki grib vadīt augstākās sfēras, bet aizmirst savus tuvākos uzdevumus. Grieķu filozofs teica: "Kas prot pārvaldīt māju, tas spēj pārvaldīt arī valsti." Mājas pārvaldīšana, protams, jāsaprot nevis kā putras vārīšana, bet gan apzinātas vispārējas pilnīgošanās nozīmē.
   Urusvati pareizi dara, vākdama vēstules par vienotību. To ir ļoti daudz. Bet ja jūs zinātu, cik neskaitāmas reizes Mēs esam daudzinājuši par to pašu! Šādas vēstules kā atgādinājumu var sūtīt uz dažādām zemēm. Par vienotību cilvēkiem ir jādzird kā par dienišķo maizi. Ja kāds sāks apgalvot, ka viņš jau ir pietiekami daudz dzirdējis par vienotību, tā būs droša pazīme, ka uz viņu nevar paļauties. Ar laiku ikviens vārds par vienotību tiks uzklausīts. Lielā, brīvā vienotība būs evolūcijas pakāpieni. Domātājs teica: "Nevaru panākt debess ķermeņus, tomēr man ir uzticēts vērot to diženumu."

   250. Urusvati zina, cik bieži ļoti īsa, zibenīga doma ir reālāka par ilgstošām pārdomām. Taču šādu patiesību cilvēkiem grūti saprast. Viņi uzskata, ka piespiedu iedziļināšanās var būt daudz spēcīgāka par īsu domu. Viņi aizmirst, ka šādās zibenīgās domās var izpausties augstākā iedarbība.
   Ilgstošam prātojumam parasti ir kāds zemes dzīves noteikts cēlonis. Var izpētīt, kā veidojas cilvēka pārdomas, bet krietni grūtāk ir konstatēt, kur dzimst acumirklīga doma, tik strauja, ka cilvēks nepagūst to aptvert un izteikt vārdos. Mums ir žēl šo jauko viesu, kurus cilvēks nav pieņēmis.
   Mēs bieži esam tādu sūtījumu Avots, bet parasti tie pazūd bez pēdām. Gadās arī, ka tos patvaļīgi interpretē. Šāda neprecīza uztveršana var sagrozīt šo sūtījumu smalko jēgu. Tie taču var skart visaugstākos jēdzienus. Mēs nepārtraukti izdarām sūtījumus cilvēces labā. Mēs esam pieraduši pie tā, ka šos sūtījumus uztver pilnīgi negaidīti cilvēki. Tā dzimst domas visās Pasaules malās.
   Domātājs jau sen mācīja saviem piekritējiem nepalaist garām bez ievērības īsas, straujas domas. "Augstākā saprāta dzirkstis izskrien mums cauri ka zibens. Labi, ja kāds prot tās paturēt sirdī. Tieši sirdī - tā no šīm dzirkstelēm nesadegs, bet smadzenes var pārvērsties pelnos."

   251. Urusvati zina, cik daudzveidīgas var būt kosmiskās parādības. Ļoti jāuzsver pamatenerģijas izpausmju izsmalcinātība. Cilvēki gaida tikai pašas rupjākās izpausmes. Viņiem vajadzīgs vismaz tas, lai dienas vidū iestātos necaurredzama tumsa vai Zeme liesmotu ugunīs. Taču šādas pēkšņas parādības nemēdz būt, jo kosmisko likumu harmonija tādus satricinājumus nepieļauj.
   Toties Daba ir vissmalkāko zīmju pilna, un cilvēks var lasīt šo diženo grāmatu. Vienīgi aklie nepamanīs ugunīgās zīmes, un truluma pārņemtie ārsti nesaskatīs ugunīgās slimības. Cilvēki teiks: "Saule uzlec un mēness spīd, tātad viss ir kārtībā, un mūs baida kaut kādu noslēpumainu mērķu dēļ." Bet redzīgie spēj saskatīt daudz neparastu parādību, kas atsaucas uz cilvēka dabu. Notiek daudz mūžsena, daudz kas tiek izpausts arī neparastās vietās. Pašķirstiet laikrakstus, palasiet, kur nesen bija zemestrīce, kur sākās plūdi, kur uzliesmoja epidēmijas, kur konstatēta neparasta atmosfēras ietekme un kur atklāti neparasti spriegumi - iznāks vesela grāmata par planētas slimību.
   Mēs augstu vērtējam to, ka cilvēki bez aizspriedumiem saskata dabas zīmes. Ir jāizpēta katras slimības simptomi. Ārsts nedrīkst atteikties no novērojumiem, citādi viņš nebūs nekāds ārsts. Tā Mēs pievēršam uzmanību daudzām kosmiskajām zīmēm. Planēta ir ļoti slima. Cilvēks nedrīkst palikt vienaldzīgs, kad uz visu viņa būtni iedarbojas smalkākās enerģijas.
   Domātājs teica: "Kurš gan var noteikt, cik lieli ir Dabas spēki?"

   252. Urusvati zina, cik maz cilvēki ievēro to, kā veidojas notikumi. Viņi pat nepagūst pamanīt notiekošā kulmināciju un apmierinās ar sekām. Bet jutīga sirds ietrīsas, kad dzimst notikums. Varbūt vēl neatrodas vārdi, bet neizsakāmais jau atbalsojas sirds dziļumos.
   Kad Mēs sakām: "Aplieciniet panākumu!", tad var atskanēt jautājums: "Bet kur ir pierādījumi?" Cilvēki nesaprot, ka notiek vārdos neizsakāmais, bet izšķirošais enerģiju savienojums. Nepieredzējusi acs nespēj uztvert atmosfēras sprieguma pirmās svārstības. Nekompetenta auss nesaklausīs, kur notiek magnētisko spēku kāpinājums. Cilvēku dzīvē nekas nav noticis - viss stāv vecajā putekļainajā vietā. Kur tad ir noticis kaut kas nozīmīgs? Vadoties no zemes dzīves viedokļa, ikviens teiks: nekas nav noticis. Gluži otrādi - ja kāds sajutīs īpašu kāpinājumu, viņš sašutis jautās: "Kur tad ir solītais panākums?"
   Tāpēc loti piesardzīgi jārunā par notikumu veidošanos. Tikai pārbaudīta apziņa spēj aptvert šādu īpašu parādību. Nevar gaidīt, lai cilvēki uzgavilētu kaut kam viņiem neredzamam. Ja vēl piebildīsim, ka daudz kas sāk veidoties labo zīmju dienās, to nu galīgi neviens nesapratīs. Daudz ko māņticības radītu atzīs, bet zinātniskus secinājumus jo bieži apsmies. Taču šodien teiksim: nostipriniet panākumus!
   Domātājs norādīja, ka "katrs cilvēks var veicināt pasaules notikumus ar sirds smaidu".

   253. Urusvati zina, cik stipra ir saikne starp Makrokosmu un mikrokosmu. Zinātne ir konstatējusi novirzes Zemes kustībā. Neviens nedomā par to cēloni. Bet, ja Mēs teiksim, ka cēlonis ir gāzes daudzuma palielināšanās, par ko Mēs jau sen runājām, tad neviens neticēs. Un, ja atkārtoti uzsvērsim, ka šīs kaitīgās gāzes daudzuma pieaugšanā vainīga ir cilvēce, tad vēl jo vairāk neticēs. Tāpat cilvēki nespēj pieņemt to, ka ari citu debess ķermeņu kustībā rodas novirzes. Bet, ja saslimst planēta, tad tas savdabīgi atsaucas uz daudzām Visuma daļām. Cilvēki zina par epidēmijām, kas izceļas uz Zemes, bet tādas pašas parādības ir iespējamas arī Makrokosmosā.
   Šai pierakstu daļai Mēs esam devuši nosaukumu "Pārpasaulīgais", jo Mēs pastāvīgi atgādinām par briesmām, kuras izraisa cilvēku uzvedības nesamērīgums un nelietderīgums. Dažs gribētu dzirdēt, kādās drānās tērpjas citu planētu iemītnieki. Bet, ja ugunsgrēka laikā sāksim iztaujāt saimnieku par viņa apģērbu daudzumu, ikviens uzskatīs, ka šāda saruna ir nevietā un pat neprātīga. Kā lai iestāsta cilvēkiem, ka tagad notiek Armagedons, citiem vārdiem runājot, ugunsgrēks, kas daudz ko var izpostīt!
   Mēs gribam panākt, lai cilvēki saprot, ka no viņiem ir daudz kas atkarīgs. Mēs nebaidāmies to bieži atkārtot. Lai šie vārdi liek katram saprast, ka ikviens mikrokosms ir atbildīgs ari par Makrokosmu. Nedomājiet, ka tāds pretstatījums nav iespējams. Mikrokosma saikne ar Makrokosmu ir pasaules pamatā.
   Domātājs, norādīdams uz skudru, teica: "Tā nāk no tālienes, netraucējiet viņai strādāt."

   254. Urusvati zina, cik ačgārni iztulko dvēseles mieru, to iekšējo mieru, kas rada ari visa esošā mieru. Iekšējā miera meklējumi ir jāapsveic, jo tāds stāvoklis atvieglina arī augstāko saskarsmi.
   Cilvēki iegūst dvēseles mieru un līdz ar to paver sev pieeju labākiem risinājumiem. Tam visam jau jābūt pietiekami labi zināmam, taču ir iemesli, kas liek pievērsties ari tik pazīstamai lietai. Tas jādara tāpēc, ka dvēseles miera meklētāju vidū ir ari īpašas patības pilni cilvēki, kas, naivas pieticības pārņemti, domā, ka, neko nedarot, viņi iegūs cerēto mieru. Tie nav slikti cilvēki un nedara neko ļaunu, taču arī labā viņos nav visai daudz. Kāds gan miers var rasties bezdarbībā! Patiess iekšējais miers ir kā Nirvāna, kad visas enerģijas ir tiktāl saspriegtas, ka savā augšupejā tās apvienojas.
   Cilvēkiem ir jātiecas pēc iekšējā miera, bet viņiem arī jāpiedalās dzīvē. Labākajos Novēlējumos ir teikts, ka arī kaujā var saglabāt mieru. Daiļos tēlos parādīts, kā kaujas troksnī var mācīties gudrībā un garā augšupcelties. Tiem, kas ieslīguši bezdarbībā, ir jāatgādina, ka viņi ar savu rīcību rada neīsta miera ilūziju un viņu gars nenorūdīsies un negūs panākumus.
   Domātājs sacīja: "Jūra trako un bangojas, jo stihijām sveši augstākie likumi, bet cilvēka gars jau ir izglītots un pat vētrā spēj būt mierīgs. Iekšējais miers ir Dievības atdarināšana."

   255. Urusvati zina, cik ļoti cilvēki tiecas atgriezties kaut kādā iepriekšējā dzīvē. Viņiem viss pagājušais liekas īpaši pievilcīgs. Viņi ir gatavi aizmirst viskroplīgākās izpausmes, lai tikai gremdētos pagātnē. Mūsdienu dzīves temps viņiem šķiet neizturams. Viņi dzīvo cerība, ka dzīve atkal ievirzīsies rāmā gultnē. Ja šiem cilvēkiem sacīsit, ka šāda atgriešanās nav iespējama, viņi jūs uzskatīs par nemiernieku. Ja stāstīsit par Jaunās Pasaules tuvošanos, jūs nosauks par iekārtas grāvējiem. Bet kurš gan var atsaukt rāmo plūdumu, ja straume jau izgājusi no krastiem?
   Patiesi, jaunais ritms nomāc tos, kuri nespēj to pieņemt. Neapzināts ritms var būt pat pazudinošs. Nesavaldītas gāzes var būt nāvējošas. Nepielāgota tehnika var izraisīt nelaimes. Daudz briesmu ir radies neapdomības dēļ. Un tomēr jaunais ritms jau ir ienācis dzīvē. Cilvēki nevar neatzīt jaunos apstākļus, kas ielauzušies dzīvē. Atgriešanās pagātnē nav iespējama. Atliek vienīgi harmonizēt jaunos ieguvumus. Lai to izdarītu, cilvēkiem ir jāpievēršas tā sauktajām humanitārajām zinātnēm. Jāatjauno domāšanas māksla.
   Zinātnieki cenšas atklāt jaunas smadzeņu īpašības. Ritma līdzsvarošanai šie meklējumi ir ļoti noderīgi. Smadzeņu un nervu sistēmas izpēte dos neparastus atklājumus, kas radīs iespēju pielāgoties jaunajam ritmam.
   Dzīve liekas briesmīgi strauja tikmēr, kamēr domāšana to neapsteidz. Cilvēkiem ir jāizprot kosmiskie apstākļi, citādi radīsies pazudinoša disharmonija. Zemes kustība kļūs aizvien lēnāka, bet enerģiju pieplūde paātrināsies. Jebkura disharmonija ir pazudinoša. Jebkura nošķiršanās jau ir pagrimšana. Sakot, ka pasauli vada idejas, tika apliecināts domas spēks.
   Saprātīgas domāšanas uzdevums ir palīdzēt cilvēcei pieņemt jauno ritmu un izzināt tuvojošos Jauno Pasauli. Patiesi, Jaunā Pasaule jau ir klāt. Tieši Jaunā Pasaule parādīja savu spēku zinātnes sasniegumu dzirksteļu mirdzumā. Koncentrēsimies uz Jaunās Pasaules izzināšanu, lai kāda būtu dvinga, lai kādas briesmas mums visapkārt.
   Cilvēkiem jāatzīst, ka tagad dzīve iegūst pārpasaulīgu nozīmi. Cilvēki zobojas par astroloģiju, bet atzīst kosmiskos ķīmismus. Agrāko šauro formulu vietā cilvēkiem tiek doti neaprobežoti pārpasaulīgi sasniegumi, kuru ietvaros pietiks vietas gan smadzenēm, gan sirdij. Jāapzinās, cik plaši ir Jaunās Pasaules vārti! Tās izzināšanā nav vietas nozēlām un skumjām!
   Domātājs sacīja: "Jau drīzumā cilvēki iemācīsies lidot. Kļūs pieejamas jaunas gaismas sfēras. Lai cilvēki kļūst tādu dāvanu cienīgi!"

   256. Urusvati zina, ka Smalkajā Pasaulē tiek noteikti zemes dzīves uzdevumi. Cilvēki tam vismazāk tic, bet Smalkās Pasaules iemītnieki lieliski zina, ka katra viņu zemes dzīve notiek ar viņu ziņu, pareizāk sakot, ar viņu piekrišanu. Ikvienam, kas uzsāk jaunu zemes dzīvi, nāk īss apskaidrības mirklis - kā dzirkstele, kad viņš saprot, tieši kādu nastu viņam liek uzņemties viens vai otrs pārbaudījums. Taču cilvēki paši nevēlas izprast, kā ir veidojies viņu liktenis.
   Smalkās Pasaules iemītnieki lieliski zina, ka tālās pasaules ir apdzīvotas, bet, zemes dzīves čaulā ietērpušies, viņi no savām zināšanām atsakās.
   Kāda māte sapnī redzējusi, ka viņas dēls būs ievērojams darbinieks, kas daudz pūlēsies tautas labā. Bet pats darbinieks, gadiem ritot, nodevās apcerei un brīnījās - vai tiešām mātes sapņa dēļ viņam jāiedziļinās ļaužu ķildās?
   Lai gan šim darbiniekam bija izcils prāts, viņš tomēr nespēja aptvert, ka ne jau mātes sapnis, bet gan dziļi cēloņi, kas sakņojās pagātnē, virzīja viņu uz noteiktu darbības jomu. Viņš nezināja arī to, ka sapnis bija to pašu dziļo cēloņu zīme. Darbinieks nespēja atcerēties, ka šī vērošana, kurai viņš tā bija nodevies, jau bija viņam pazīstama lieta no iepriekšējās dzīves, kuru viņš bija pavadījis rāmā pasaules apcerē un noniecinājis cilvēces glābšanas varoņdarbu. Smalkajā Pasaulē viņš saprata, ka nav pratis harmonizēt sev dotās spējas, un nolēma šoreiz veltīt savu dzīvi kalpošanai cilvēcei. Šis dzīvais piemērs rāda, ka pat visai saprātīgs cilvēks nevarēja izprast sava stāvokļa cēloni. Viņš vainoja sapni, kas bija vienīgi pagātnes atainojums.
   Bieži gadās, ka cilvēki, veicot uzdevumu, ko paši uzņēmušies, sāk kurnēt par savu lēmumu. Domātājs bieži mēdza teikt: "Pameklēsim pagātnē, varbūt atradīsim pazaudētās atslēgas."

   257. Urusvati zina, ar kādu sasprindzinājumu uz Zemes tiek pildīti pārzemes uzdevumi. Vieni šo stāvokli nosauks par iedvesmu, otri - par sajūsmu, trešie - par kāpinājumu, bet visi, kam tādi uzdevumi ir doti, pazīst šo īpašo spriegumu. Ir derīgi atgādināt, ka saskaņā ar medicīnas atziņām uz šādām iedarbībām ļoti atsaucas nervu sistēma - cilvēku mēdz pārņemt drudžaina pacilātība. Ja vairākkārt izmēra temperatūru, var konstatēt, ka pat veseliem cilvēkiem iespējamas temperatūras un pulsa svārstības.
   Šādas svārstības ir īpaši manāmas, kad cilvēks strādā. Daudzi domā, ka to cēlonis ir pārlieks sasprindzinājums, bet daudzveidīgi novērojumi liek secināt, ka pastāv īpaši ārējie apstākļi, kas iedarbojas uz nervu centriem.
   Protams, Smalkā Pasaule pastāvīgi iedarbojas uz Zemes pasauli. Bet noteikts uzdevums var izraisīt dīvainas vibrācijas. Tās ir ilgstošas, jo uzdevums ir jāapzina ne tikai kā trauksmaina doma, - tam ir jāpārtop lēmumā un fiziskā gatavībā. Nedomāsim, ka cilvēki viegli uztver tādas Smalkās Pasaules iedarbības. Visbiežāk viņi pretojas un mēģina izvairīties no šādas sadarbības. Viņi baidās zaudēt savu patību, kuru paši uzskata par lielu dārgumu.
   Mēs tikai gribam atgādināt, ka pārzemes uzdevumi nav nekādas retums, turklāt tie ir ļoti daudzveidīgi. Cilvēkiem nav jābaidās no sadarbības ar pārzemes sieram. Gluži otrādi - viņiem jābūt sajūsmas pilniem par to, ka tiek uzticēta sadarbība ar Mums.
   Domātājs sacīja: "Vai tiešām man būs tā laime palīdzēt saviem Vadītājiem?"

   258. Urusvati zina, cik daudz sarežģītu apstākļu jāpārvar, lai palīdzētu cilvēkiem. Iedomājieties aizu, pilnu ar auļojošiem jātniekiem, vai ielu, kas pārpildīta ar bēgošiem pūļiem. Tagad pamēģiniet no šīs lavīnas nošķirt cilvēku, kurš necer uz gatavu palīdzību. Ja jūs šo cilvēku uz mirkli apturēsit, pūlis viņu tūdaļ sabradās. Tāpat nav iespējams apstādināt daļu no pūļa, jo izcelsies juceklis, kas dažam labam var beigties traģiski. Cita lieta ir, ja glābjamajam ienāk prātā doma par palīdzību, - tad, gluži kā magnēta vilkts, viņš tuvosies drošajai vietai. Bet viņam ir jābūt gatavam pieņemt glābiņu.
   Mums jāņem vērā tāds sarežģīts stāvoklis, kad cilvēkam liekas, ka viņš ir gatavs pieņemt palīdzību, bet īstenībā ar visu savu būtību tai pretojas. Nedomājiet, ka šāda veida pretrunīgums ir reta parādība, gluži otrādi - daudz retāk mēdz būt pilnīga saskaņa, kas ļauj pieņemt palīdzību pilnā apjomā, īpaši skumji ir, kad cilvēks pats sev iegalvo, ka ir gatavs, bet viņa būtība nespēj sadarbību pieņemt.
   Mēs varam apliecināt, ka enerģija galvenokārt tiek patērēta nevis tiešai palīdzībai, bet gan dažādu šķēršļu pārvarēšanai, lai šo palīdzību varētu sniegt! Tie ir gan karmas noteiktie apstākli, gan atavisms, gan tumsonība, gan truls skepticisms. Ir jātiek galā ar šīm grūtībām ne tikai attiecībā uz pašu glābjamo, bet arī visu apkārtni.
   Ne žēlošanās, ne sūrošanās, bet gan vēlme parādīt Brālības darbu liek runāt par visām grūtībām. Nedrīkst atstāt cilvēkus maldos, ka viņu brīvajai gribai nav nozīmes. Tā ir augstākā velte, un ir laiks iemācīties to izmantot.
   Domātājs mācīja par brīvo gribu, kas cilvēku dara Dievam līdzīgu.

   259. Urusvati nav svešs atzinums par to, ka tumsas spēki ir stiprāki par Gaismas Spēkiem. Šie maldi ir ļoti kaitīgi. Jāatzīst, ka tumsas spēki savos uzbrukumos ir ļoti saliedēti un kaismīgi. Par to nav jābrīnās, jo viņi aizsargājas un apzinās savu galu. Turklāt paši cīņas paņēmieni ir nevienādi. Mēs esam gatavi uztvert vairogā visas bultas, bet pabeigsim divkauju, raidot tikai vienu. Mēs zinām, ka tur, kur ir vienotība, ir arī uzvara. Mēs iesakām iegaumēt, ka džini ne reizi vien ir cēluši svētnīcas, bet nav gadījies, ka Mūsu Brālis būtu kalpojis tumsai. Visos laikos tautas atceras teiksmas par tumsas kalpiem, kuri bija spiesti kalpot Gaismai. Ne jau bez īpaša iemesla saglabājas šādas teiksmas. Mēs dažkārt runājam par Brālības grūtajiem darbiem, taču darām to nebūt ne tādēļ, lai parādītu Brālības nevarību, bet gan tādēļ, lai Mūsu dzīves apraksts būtu pilnīgs.
   Var vērot, cik strauji attīstās evolūcija. Ne tikai vienas paaudzes dzīves laikā, bet pat desmit gados dzīve neparasti mainās. Lai godprātīgs rakstnieks apkopo evolūcijas virzību uz priekšu pa desmitgadēm. Patiesi, jāteic, ka nāk Jaunā Pasaule. Lai ari daudz kas nav saprotams un ir sagrozīts, taču parādās jaunas iespējas, kas ar laiku pavērs ceļu jaunai domāšanai un jaunam pasaules skatījumam.
   Ne mazums ir pacentušies ari džini, cerēdami, ka jaunie atklājumi palīdzēs viņu tumšajiem nodomiem, taču viņu cerības nepiepildās. Jaunajās paaudzēs jau rodas daudz apzinīgu darbarūķu.
   Nebūsim tuvredzīgi, runājot par pasaules galu. Tiesa, notiek nikns Armagedons un cilvēkiem jāsastopas ar nedzirdētām briesmu lietām, tomēr ērkšķu vidū strauji attīstās evolūcija. Vai tiešām cilvēki neredz, cik daudz jauna ienāk dzīvē! Tāpēc nepieļausim to, lai svārstīgie uzskatītu, ka tumsas spēki uzvar. Viņi nevar gūt virsroku tur, kur ir Bezrobežība.
   Domātājs gudri stiprināja savu skolnieku ticību, pareģodams Gaismas uzvaru.

   260. Urusvati zina, ka brīvā griba pat ar karmu sacenšas. Var minēt gadījumus, kad šī griba ir mainījusi karmu. Runā, ka tā sauktā nožēlošana ir varena enerģija, bet šādu stāvokli labāk dēvēt par pilnīgu izpratni. Cilvēkam vispirms ir jāzina, kur un kāpēc viņam jārod jauns sasniegums. Jāpastāv uz pilnīgu izpratni, jo tikai pati stiprākā griba spēj pavērst ceļu citā virzienā. Daudz ir svārstīšanās, daudz tikko manāmu domas uzplaiksnījumu, taču tie neizdarīs pavērsienu mūsu liktenī.
   Dažas ticības prasa, lai cilvēki pavēsta citiem par savu rīcību. Bez šaubām, tādām grēksūdzēm ir nozīme skaidras apziņas veidošanā, tomēr tā ir tikai sākumpakāpe. Jāsagatavo sevi tā, lai vērtējums būtu patstāvīgs, sev pašam dots. Cilvēks stāv Vadītāja priekšā, un viņam jāsaprot, kam ir īpaši pozitīva vai negatīva nozīme viņā pašā. Tikai cilvēks pats var apjēgt savas rīcības cēloņus.
   Tikai pēc tam, kad konsekventi novērotas visas darbības, var spriest par cēloni un sekām. Tā var patstāvīgi sagatavoties nākamajiem pārbaudījumiem. Dažiem būs vajadzīgs ilgs laiks sapņiem un atmiņām, bet citi var tūlīt ķerties pie turpmākā ceļa sagatavošanas.
   Domātājs mēdza teikt: "Netērēsim velti laiku."

   261. Urusvati zina, ka Astrāla zemākie slāņi ir daudz smagāki par pašu zemāko zemes dzīves stāvokli. Smalkas Pasaules slāņi iedarbojas uz visu Zemes telpu, bet Zemes iedzīvotājiem ir jāprot stāties pretī tādām indes pilnām ietekmēm.
   Kas tad cilvēkiem jādara, lai norobežotos no neredzamajiem samaitātājiem? Vispirms viņiem labi jāapzinās tādu kaimiņu esamība. Nedomājiet, ka šāds nosacījums ir lieks. Cilvēki nespēj iedomāties šo neredzamo nelabvēļu pastāvīgo klātbūtni, bet zemākajos slāņos reti sastopamas labestīgas jūtas. Tur ļoti attīstīta skaudība pret visu, kas ir dzīvs.
   Nav iespējams tumšos, neapmierinātos garus pārliecināt, ka viņiem nav jāinteresējas par Zemi, bet gan jādomā par to, kā izkļūt no cietuma. Taču viņiem katrs Zemes izgarojums jau šķiet tīkams un pievilcīgs.
   Cilvēki spēj cīnīties ar zemākajiem iemītniekiem tikai tad, kad viņi paši ir pilnīgi izpratuši savu nākamo ceļu. Tad viņi daudz vieglāk nokļūs augstākajos slāņos un nejutīs zemāko slāņu iemītnieku bultas. Bet nelaime tā, ka cilvēki šajā virzienā nedomā un tāpēc paliek neaizsargāti.
   Nedaudzie, kas izprot šo stāvokli, veic grūtu darbu. Pati Brālība daudz cieš Zemes iedzīvotāju vieglprātības dēļ, jo viņi nevis aizsargājas, bet gan pievelk sev kaitīgās būtnes.
   Domātājs mācīja nelaist sev klāt dēmonus.

   262. Urusvati zina, cik grūti ir zemes dzīves apstākļos aptvert lielus uzdevumus. Ir paruna, ka uzņemt sevī visu labo ir tas pats, kas piekraut lielu lādi. Sājā izteicienā pausta doma par to, ka lādē var salikt ļoti daudz sīku lietu. Patiesi, tieši zemes dzīvē un apziņā sīkumi sagādā milzums rūpju. Lielus uzdevumus ir grūti ietilpināt sīku apsvērumu dēļ. Šo darbību ir grūti saprast cilvēkiem, kuri maz vēro savu dzīvi.
   Viskaitīgākos sīkumus parasti nemaz neievēro. Lādēs bieži pietrūkst vietas pašam mazākajam priekšmetam. Tāpat arī dzīvē bieži nepietiek vietas sīkam uzticēšanās brīdim.
   Var minēt piemērus tam, ka kaut kas jau bija nobriedis, bet grūtības radīja uzticēšanās trūkums. Var iedomāties, kā šāds trieciens atsaucās uz galvenajiem darītājiem, kuru lādē viss bija kārtībā! Cilvēki nevēlas saprast, ka viņu domas un rīcība var atbalsoties tālu. Pat gluži labi cilvēki var kaut ko izjaukt, vislabāko nodomu vadīti. Proti, dažreiz var likties, ka nav izejas. Taču bezizejas sajūtu nedrīkst pieļaut. Līdzās zemes dzīves risinājumiem var būt arī augstāku sieru rasti risinājumi.
   īpaša sasprindzinājuma laikā var pārņemt tāds kā izmisums, taču tā būs nevis bezizejas sajūta, bet gan apņēmības saasināšanās. Pirms katra ceļa pagrieziena pavadonim ir jājūt tāds saspriegums. To var uztvert kā spēku izsīkumu, taču patiesībā tas ir iekšējās spriedzes reflekss, īpaši šāds stāvoklis mēdz būt tad, kad veidojas lēmums, kas vēl nav izteikts vārdos. Tādos brīžos Mēs ieteicam uzmanīt veselību, jo centri tad viegli uzliesmo un ir ļoti jutīgi.
   Mēs, kas allaž runājam par darbu, tādas spriedzes laikā ieteicam atpūsties. Šī atpūta būs nevis bezdarbība, bet gan spēku koncentrēšana. Mēs, protams, runājam par lieliem uzdevumiem, kuru veikšanai nepieciešama pilnīga pašuzupurēšanās.
   Domātājs teica: "Vai neatradīsies vēl kas, ko upurēt?"

   263. Urusvati zina, cik ļoti cilvēki izvairās ieskatīties notikumu būtībā un apmierinās ar nedaudzām vispārīgām pazīmēm. Var iedomāties, kā mainītos vēstures izklāsts, ja atklātos visi īstie cēloņi un dzenuli! Vispirms parādītos negaidīti darbinieki, par kuriem cilvēcei nav ne jausmas. Karaļu un valdnieku vietā mēs ieraudzītu personas, kas atstātas ēnā. Dažas no tām nav pamanītas ignorances dēļ, bet citas palikušas neredzamas saskaņā ar Brālības likumu.
   Cilvēki varētu ievērot, ka daudzi notikumi veidojas neatbilstoši viņu loģikai. Brīžiem var likties, ka notiek nepārdomāts juceklis, bet īstenībā vēlāk var pārliecināties par notikušā har-moniskumu. Dažkārt visa pasaule nosoda kādu valsti vai atsevišķas personas, un tomēr tieši tur dzimst visspožākais sasniegums. Nevienam neienāk prātā, ka neatkarīgi no zemes dzīves apsvērumiem kaut kas ir pagriezis notikumu gaitu.
   Jau sen ir teikts: "Taisnos meklējiet starp nosodītajiem." Nedrīkst neievērot, ka pasaule bieži uzbrūk tiem, kas veic uzdevumu taisnības vārdā. Bet, ja cilvēki gribēs vērīgi iedziļināties notikumu būtībā, viņi pārliecināsies, ka Mūsu Roka darbojas tuvu.
   Lai cilvēki izpēta notikumiem tuvu stāvošas personas, lai saprot, ka tā saucamie valdnieki bieži vien ir tikai simboli, bet lēmumi tiek pieņemti ārpus viņu saprašanas.
   Ievērojiet, kā piepildās Mūsu brīdinājumi attiecībā uz dažām valstīm. Cilvēki gan dēvē šos brīdinājumus par draudiem, bet Mēs nebūt nedraudam. Cilvēkmīlestības vārdā Mēs esam gatavi brīdināt, taču Mēs nevaram apturēt notikumus, ja Mūsu padomi tiek noraidīti.
   Cilvēki iedomājas, ka kataklizmas var izpausties tikai rupjā, straujā veidā. Bet, kā var būt ļaunāki stāvokļi nekā karš, tā arī kataklizmas mēdz būt visai daudzveidīgas. Vismokošākais ir valstu sabrukums - šī kaite ir ļaunāka par plūdiem.
   Jāatceras, ka Mēs šad un tad esam brīdinājuši dažas valstis, bet Mūsu padomi tika noraidīti. Brīvā griba labāk izvēlējās bojāeju un lēnu pagrimšanu. Salīdziniet, kā ir mainījies tautas raksturs pēc tam, kad bija izskanējis brīdinājums. Aizvien nenozīmīgāki kļuvuši varoņdarbi, cilvēki vairs nesargā labākās vērtības, bet pārvēršas par klaigātājiem tirgus laukumā. Pagrimums pārņem visas dzīves jomas. Jau veselas grāmatas var sarakstīt par tautas slimību. Tā cilvēki paši sevi notiesā, bet varēja taču saprast, ka padomi tika doti laikā un nebija grūti tos pieņemt.
   Ja cilvēki centīsies attaisnoties, sakot, ka viņi nav saskatījuši notikumu būtību, tad atliek tikai nožēlot šo aklumu. Lai saredzētu īstos darbiniekus, ir jāstudē dzīve un rūpīgi jāieskatās tās norisēs. Kad lakstīgala ir nogalināta, tad veltīgi gaidīt pogošanu.
   Pie Mums tiek izdarīti pieraksti, kuros fiksē nezināšanas sekas, un šī cilvēces vēsture ir ļoti skumja.
   Domātājs allaž brīdināja nepieļaut nelabojamas kļūdas.

   264. Urusvati zina, cik liekulīga mēdz būt cilvēku lūgšana. Par lūgšanas nozīmi Mēs jau runājām, vēl jāpasaka par liekulīgas un apmaksātas lūgšanas kaitīgumu. Cilvēki neapzinās, cik ļoti kaitīgs ir viss melīgais, bet izlikšanās un uzpirkšana ir augstākais melu veids. Ir jāsaprot, cik tālu izplatās katra melīga doma. Tāpēc jo noziedzīgāk ir mānīt To, Kuru cilvēki godā par Visaugstāko. Tikpat zaimojoši ir nolīgt kādu lūgšanai.
   Var minēt baismīgus piemērus par cilvēkiem, kuri tūlīt pēc tam, kad bija iecerējuši izdarīt slepkavību, jau murmināja lūgšanu. Taču ir jāmācās ne vien mīlēt patiesību, bet arī attīstīt domāšanu par Visumu. Neprasīsim, lai cilvēki kļūst par astronomiem, bet var ieteikt domāt par Bezrobežību. Vai tiešām cilvēki, iepazinuši Visuma diženumu, vēl melos?
   Tāiedveš tādas domas, lai būtu kauns melot citiem un pašam sev. Diemžēl nav tāda likuma, kas aizliegtu iekšējos melus, bet apziņa var tiktāl izaugt, ka būs kauns melot. Lai domā par pasaules daiļumu, lai atceras, ka katra doma ir jau kādam zināma.
   Ir savādi, ka cilvēki pieņem Mācību un tajā pašā laikā nevairās no apkaunojošas rīcības un liekulības.
   Pareiza ir Urusvati atziņa, ka cilvēcei vajadzīgi vienkārši vārdi. Proti, nāk un ir jau atnācis laiks, kad jāatjauno dzīves pamati. Nedrīkst būt tā, ka cilvēki iepazīst augstākās enerģijas, bet nezina, kā tās likt lietā!
   Domātājs rūpējās par to, lai katra doma kalpotu Vispārības Labā. Viņš teica: "Kad cilvēki izpratīs Vispārības Labuma būtību, tad atnāks laime."

   265. Urusvati zina, ko nozīmē nošķiršanās, kas izveidojusies apziņā. Cilvēka apzina zina ceļa pagrieziena zīmes. Pirms blīvā pasaule aptver tādas kustības, apziņa jau ir apsteigusi šīs ārējās izpausmes.
   Ir jāprot apjaust apziņas dzīlēs mītošās kustības pazīmes. Šīs pazīmes var izpausties kā psihiski, tā arī fiziski. Daudzi tās uzskatīs par slimību, bet citi attiecinās uz sliktu noskaņojumu. Tikai nedaudzi sapratīs, ka notiek atraušanās no iepriekšējā stāvokļa, pārejot uz jaunu pakāpi.
   Tikai nedaudzi apsveiks šādas pazīmes, jo cilvēki parasti baidās no visa jaunā un nezināmā. Taču atradīsies arī tādi, kuri zina, ka ir jāpriecājas par ikvienu pakāpienu.
   Pat labākajos Smalkās Pasaules slāņos nav iespējams uzturēties bezgalīgi. Arī tur dažs bēdājas par jauniem pārbaudījumiem, bet citi kā pārbaudīti karavīri traucas uz jaunām uzvarām.
   Ir jāieklausās apziņas aicinājumā. Vadītājs vispirms uzslāņos izzināšanu apziņai. Cilvēka mierinājums ir tas, ka viņš var apzināties virzību uz priekšu. Vēl līksmāk ap sirdi ir tad, ja šī tālākvirzība ir nozīmīga Vispārības Labumam. Nebaidīsimies, jo tikai drosme un centieni būs tie spārni, kas aiznesīs līdz mērķim.
   Domātājs bieži runāja par cilvēka spārniem un norādīja, ka ar ķermeņa spārniem vien nepietiek: "Protiet atrauties, lai palūkotos augšup."

   266. Urusvati zina, ar kādu niknumu tumsa uzņem katru jaunu atziņu. Paliesi, kur lielāka gaisma, tur melnāka tumsa. Taču nevajag domāt, ka tur būs tikai pretdarbība ilūzijai, gluži otrādi - tumsas niknums pieaug progresijā, un tumsa nekautrējas līdzekļu izvēlē.
   Bieži var novērot, ka par ģimenes locekli, kas tiecas izglītoties, visi pārēji īpaši ņirgājas. Un tad viņam nākas būt ļoti vīrišķīgam, lai stātos pretī visu pārējo rupjajiem uzbrukumiem. Ne visai bieži gadās, ka lielākā daļa tiecas pēc gaismas un var kopīgiem spēkiem pretoties tumsai. Protams, cīņa pret tumsu palīdz pilnveidot spēkus, un tomēr ģimenes attieksme allaž būs galvenais jautājums.
   Pilnīgi pareizi tiek nosodīta ģimenes stāvokļa pārlieku steidzīga izlemšana. Nevar būt lielākas nelaimes kā tumsa, kas valda ģimenē. Šis apstāklis ir pamatā arī nākamās paaudzes nelaimēm.
   Mēs bēdājamies par ģimenes nesaskaņām, jo tās atņem spēku pat labākajiem cīnītājiem. Jāpadomā par to, cik daudzi centieni tiek iznīdēti pašā iedīglī. Cik daudz zaimu un ļaunu vārdu atskan tur, kur varētu būt labestības pavards! Un cik daudz dārgās psihiskās enerģijas iet zudumā! Cilvēki šo velti pienācīgi nenovērtē, tā var izlīt kā panaceja no sasista trauka. Kur vien iespējams, jāpalīdz nostiprināt ģimenes pamatus.
   Mēs novērojam ļoti grūtas situācijas un cenšamies palīdzēt. Taču dažkārt nesaticība ir tik dziļa, ka Mūsu iedarbība var pat kaitēt veselībai, jo organisms šādiem norādījumiem pretojas. Tad labāk uz kādu laiku atkāpties, lai zāles nebūtu par stiprām.
   Domātājs uzskatīja, ka ārstam ir jāizprot līdzsvara likums.

   267. Urusvati zina, cik dažādi tiek uztverta kalpošana. Vieniem tas ir glābšanas riņķis, otriem - dzirnakmens kaklā. Vieni izprot visu kalpošanas vitalitāti, bet citiem tā ir kaut kas abstrakts un miglains. Starp šīm divām galējībām ir daudz dažādu vienam vai otram uzskatam tuvu pozīciju, kurās cilvēki maldās un sastopas.
   Tikai nedaudzi pilnībā atzīst kalpošanu par vitālu spēku un varoņdarbu. Šie nedaudzie zina, kā tiek veidotas kalpošanas pakāpes. Viņi ir gatavi nest dzīvo vārdu tur, kur tas kalpo Vispārības Labā. Tādi gara varoņi labprāt atsakās no dzīves ērtībām, lai tikai dotu cilvēkiem kaut ko jaunu. Viņi zina, ka līdztekus zinātnes atklājumiem ir nepieciešamas ari garīgās bagātības. It īpaši tad, kad lielas ļaužu masas nodevušās steidzīgiem meklējumiem, cilvēki neprot sabalansēt materiālā stāvokļa uzlabošanos ar augstākajām garīgajām vērtībām. Pašreizējais gadsimts zināmā mērā atgādina kādu posmu Atlantīdas dzīvē. Toreiz neprata atrast līdzsvaru, bet, ja tagad cilvēki zina par šādu nelīdzsvarotību, tad dažas vitālākās tautas varētu rast vajadzīgo atbilstību.
   Mēs redzam, kur varētu apzināties sintēzes sākumu. Tas notiks nevis tur, kur dzīves svārsts ir sastindzis, bet gan tur, kur tā atvēziens ir pilns. Tur izprot Vispārības Labuma nozīmi, tur zina, ka sintēzes pamatus var likt tikai Vispārības Labuma izpratne. Šī formula vēl netiek izrunāta, bet apziņas dzīlēs tā jau briest.
   Urusvati pilnīgi pamatoti brīnās par to, ka cilvēki, baudīdami Vispārības Labuma ērtības, tajā pašā laikā nostājas pret tā derīgumu. Staigājoši miroņi - viņi tikai kapu sev gatavo! Kur un kad viņi saskatīs Vispārējā Labuma derīgumu? Kalpošana pirmām kārtām paver ceļu uz Vispārības Labuma izpratni. Ne tērpi, ne rituāli, bet kalpošna cilvēcei ir svarīga.
   Daudzus gadsimtus ir runāts par sadarbību. Dažkārt idejas ir apsteigušas materiālās iespējas, bet tagad cilvēki ir radījuši daudz derīgu ierīču, un tuvojas laiks, kad jāpadomā par Vispārības Labumu.
   Domātājs dažreiz jokodams teica: "Gribētos zināt, kā labā mēs nupat ieturējāmies, ka laba atjaunojam savus speķus? Ja tikai savā labā, tad nav vērts uzņemt barību."

   268. Urusvati zina, ka cilvēki ļoti nepareizi- iztēlojas pat visievērojamāko darbinieku iepriekšējās dzīves. Viņi domā, ka visās dzīvēs šiem augstajiem gariem ir bijuši pavisam īpaši apstākli. Ka viņi nav ne cietuši, ne dzīvojuši trūkumā, ka viņi nav vajāti, lai gan tas noticis visai bieži.
   Cilvēki nespēj iedomāties, ka lielie domātāji, tādi kā Platons, Pitagors, Anaksagors, ir eksistējuši kā Zemes iedzīvotāji. Ir jāiemācās saprast, ka no visu jūtu gammas nevar izvairīties pat viscildenākais darbinieks. Jo augstāks ir lemtais ceļš, jo spilgtāk uzliesmo izziņas ugunis.
   Nevajag domāt, ka verdzībā pārdotais Platons nesajuta visu smagumu, kas saistīts ar šādu stāvokli. Viņš vīrišķīgi to pacieta, bet sirdī juta visu netaisnības rūgtumu. Tieši tāpēc viņš varēja tā runāt par ideālu valstu iekārtu. Pitagors, būdams padzīts, dzīvodams trūkumā, izjuta visbriesmīgākos pazemojumus, taču šis smagais pārbaudījums nepiespieda viņu atkāpties. Tāpat arī Anaksagors, kam viss bija atņemts, spēja, ejot šādu ērkšķainu ceļu, veidot diženuma ērkšķu kroni.
   Ir jāsalīdzina daudzas dzīves, lai ieraudzītu, kā mirdz likteņa triecienu iedegtās ugunis. Haosu var uzskatīt par veseri, kas izsit dzirksteles. Tikai ne visai gudrs cilvēks var domāt, ka Skolotājs neko nejūt, jo Viņš stāv pāri visam. Gluži otrādi - Skolotāja izjūtas skar ne vien viņa paša zemes dzīvi, bet arī visu tuvinieku esību. Tādi tuvinieki var būt kā blīvajā, tā arī smalkajā ķermenī. Viņi var sastapties ķermeniski, bet var arī nesatikties, tomēr būt garā tuvi.
   Nedomājiet, ka Skolotājs ir vientuļš. Ikviens no jums sajūt domu sūtījumus, bet vēl stiprāk tos uztver Skolotājs. Nosauksim šādas sfēras par pārpasaulīgām, kaut arī tajās izpaužas visas zemes dzīves sajūtas. Mēs nedalām Esošo nosacītās grupās. Lai cilvēki iemīl pārpasaulīgās domas, pēc tam viņi sapratīs, ka Bezrobežībā nav ne pasaulīgā, ne pārpasaulīgā, ir tikai Esošais.

   269. Urusvati zina, cik dažādos veidos tiek sūtīta psihiskā enerģija. Bez psihiskajām izplūdēm var būt ari fļziskās sajūtas. Var verot dažādu centru degšanu, spriedzi, kas izraisa pat nelabuma sajūtu, bet visneparastākā parādība ir negaidīts atsevišķu ķermeņa dalu, visbiežāk roku vai kāju, pietūkums.
   Neviens šo pietūkumu cēloņus neizskaidros. No tradicionālās medicīnas viedokļa var pat sagaidīt, ka ārsts vispār noliegs šādas izpausmes iespējamību, iekams neieraudzīs to pats. Šādi satūkumi nav patīkami, tie var izveidoties pilnīgi negaidīti un ļoti ātri pazust, un to apmērs var būt ļoti liels. Urusvati šādi satūkumi ir bijuši, bet ārsti par to nevarēja pārliecināties, jo tie pazuda bez kādām pēdām.
   Mēs šādas parādības dēvējam par psihiskās enerģijas klau-vēšanos. Nervu centri, protams, kalpo par kanāliem, taču par slimību šādas izpausmes nosaukt nevar. Parasti šie satūkumi rodas tālu sūtījumu gadījumos.
   Tāpat var būt dažādu ķermeņa daļu asiņošana. To nevajadzētu attiecināt tikai uz asinsvadu plīsumiem. Cēlonis jāmeklē psihiskās enerģijas cīniņā, jo tā var iedarboties uz jebkuru orgānu. Tāpēc Mēs loti ieteicam ievērot visas neparastās parādības, kas notiek organismā.
   Nedomājiet, ka tādas nervu parādības katrā ziņā saistītas ar psihiskās enerģijas darbību. Pastāvot normālam planētas stāvoklim, varam gaidīt, ka psihiskā enerģija izpaudīsies bez neparastiem sarežģījumiem, bet tikmēr, kamēr cilvēki visiem līdzekļiem indēs dzīvi, psihiskā enerģija izpaudīsies visnegaidī-tākajos veidos. Cilvēkiem ir jāizpēta psihisko un fizisko izpausmju mijiedarbība. Līdz šim šādu enerģijas darbību attiecināja uz slimībām, bet nevar taču saukt par slimību psihiskās enerģijas izpausmes.
   Domātājs jau sen paredzēja, ka cilvēce atklās daudzus tādus stāvokļus, kurus Viņš dēvēja par pārpasaulīgiem.

   270. Urusvati zina, kā sacenšas brīvā griba ar visam pamatā esošo enerģiju. Dažkārt var likties, ka brīvā griba darbojas neatturami, bet pāri pat visbriesmīgākajam gribas saspriegu-mam stāv kāds spēks, kas gribas sūtījumus pilnīgi pārveido. Par spīti saprāta vēlmei dzīves svārsts parāda citu negrozāmu risinājumu. Ikviens godprātīgs pētnieks var apliecināt, ka viņa domai nav izšķirošās nozīmes. Pāri gribai, kas balstās uz dzīves pieredzi, izpausmi rod cita dziļa, apziņas dzīles mītoša gudrība.
   Ja cilvēks saskaras ar augstāko pasauli, tas notiek nevis gribas sasprieguma, bet gan tieši apziņas dzīlēs notiekošo procesu rezultātā - tur sabiezē tīra pamatenerģija. Diemžēl cilvēki vāji saskata robežu starp brīvo gribu un visam pamatā esošo enerģiju. Viņi domā, ka fiziskā gribas iedarbība ir pieejamāka un efektīvāka.
   Cilvēki aizraujas ne tikai ar mehāniku, bet aizvien vairāk arī ar brīvo gribu, taču Mēs jau sacījām, cik bīstama ir tāda aizraušanās. Brīvā griba savā būtībā nevar sacensties ar visam pamatā esošo enerģiju. Tādas divkaujas var būt mokošas un pat pazudinošas. Tātad mēs atkal nonākam pie zelta līdzsvara.
   Cik lieliska ir darbīga brīvā griba, kas iemācīs pazīt gudrību, kurai nedrīkst pretoties. Izprotot esošā jēgu, cilvēks dziļi iepazīs arī pats sevi. Cilvēks iemācīsies cienīt sevī spēku, kas viņu vada uz labākām sekām. Cilvēces laime ir tā, ka tās rīcībā ir visam pamatā esošā enerģija, bet nelaime, ka šo svētīgo spēku tā neatzīst un nolād. Var iedomāties, cik tas ir briesmīgi, ka cilvēks atsakās no sava lielākā dārguma!
   Ja tumšmatis sāks apgalvot, ka viņš ir blonds, viņu uzskatīs par neprāti, bet tāpat saucams arī tas, kurš izkropļo savas iedzimtās īpašības. Cilvēki kaut cik ievēro piesardzību attiecībā uz savu sirdi, jo viņiem ir norādīts, ka tā ir fiziskās dzīves centrs. Bet pārāk maz ir stāstīts par brīvās gribas dziļajām mijattiecībām ar visam pamatā esošo enerģiju - tāpēc rodas tāda nožēlojama sacensība. Harmoniskas sadarbības vietā abi spēki sacenšas cīņā. Viens no planētas saslimšanas cēloņiem ir cilvēku spēku savstarpējā neatbilstība. Par to ir jāpadomā.
   Domātājs runāja par divām būtiskām cilvēka iezīmēm - prātu un gudrību.

   271. Urusvati zina notiekošā Armagedona īpatnības. Arī agrāk ir notikušas līdzīgas sadursmes, bet kas ir īpašs tagad notiekošajā cīņā? Ne tikai tas, ka kaujā piedalās stiprākie Spēki, bet arī tas, ka tajā ir iesaistīti tik daudzi kā vēl nekad! Visa planēta cīnās - katrs savā veidā, un spriedze ir nepieredzēta.
   Tagad iedomāsimies, cik liela mēra katrs cīnītājs ir saistīts ar Smalko Pasauli. Neredzamie karapulki ir daudz lielāki par tiem, kuri cīnās uz Zemes. Bet arī smalkajiem karotājiem ir saikne ar augstākajām sfērām, tāpēc notiekošais Armagedons jau ir pārpasaulīga parādība. Lai saprastu visu cīņas nozīmi, ir jāzina gan tai raksturīgais, gan tās apmēri. Tad var pamazām tikt skaidrībā arī par spēku sadalījumu uz Zemes.
   Taču arī tad, ja cilvēks nespēj aptvert notiekošās cīņas apmērus, viņam jāredz, ka pasaule tiešām ir zaudējusi prātu. Dažādu tautu sadursmēm, kas nespēj dot gandarījumu, grūti rast loģisku izskaidrojumu. Bet visam pamatā ir gluži kas cits - cilvēki tiek iesaistīti mēģinājumos sagraut planētu. Augšā tāpat kā apakšā - Mūs pārņem šausmas, redzot, kā šajā cīņā iesaista visus Smalkās Pasaules slāņus, kuri kā tumši padebeši nomāc Zemes sfēras.
   Šā mēneša vidus ir ļoti nozīmīgs pārzemes kaujas paplašināšanai. Nedomāsim, ka šī kauja uz mums neattiecas, gluži otrādi - tā atsaucas uz visu Zemes telpu. Tā skar ne vien pašus cīnītājus, bet arī visus iedzīvotājus. Tā atnes ne tikai slimības, bet ari saindē domāšanu, kas ir pats ļaunākais. Ir skaidrs, ka jutīgi organismi tiecas pārvietoties. Ir labāk būt pašā kaujas laukā nekā saņemt šķembu krusu un saindētas bultas. Loti uzsveru, ka notikumi kļūst aizvien draudīgāki.
   Domātājs jau sen norādīja, ka nāks laiks, kad visu dzīvo pārņems dziļš nemiers.

   272. Urusvati zina, ka varoņi un mocekļi veido tautas. Kas gan tur jauns, ja Pitagors un daudz agrāk par viņu ari citi jau zināja šo patiesību? Bet zinātnei visas patiesības vēlreiz jāpārskata - tā saka zinātnieki, un viņiem ir taisnība.
   Kas īsti ir varoņi un mocekļi? Enerģētiskā nozīmē viņi ir tādi kā dzīvi vulkāni, kas izverd sprieguma pilnas enerģijas. Patiesi, tādi spriegumi ir vajadzīgi evolūcijai. Tā mēs atkal nonākam pie ētikas saistības ar bioloģiju. Jaunās dzīves mācība parāda, ka entuziasms ir svētīga spriedze. Cilvēki nevar dzīvot bez šiem uzliesmojumiem, kas viņus ved uz priekšu. Tāpat kā Kosmosā eksplozijas ir radoši impulsi, tā arī eksplozijas cilvēku dzīvē ir vajadzīgas evolūcijai.
   Daudzi dēvē varoņus un mocekļus par fanātiķiem, bet Mums šis apzīmējums nepatīk, jo tas tikai aptumšo varonības gaišāko pusi. Gluži otrādi - īstam varonim nav sveša pašaizliedzības mācība. Viņa mērķis ir nevis kaut ko sagraut, bet gan labāk likt lietā savus spēkus.
   Nav iespējams apstrīdēt domu, ka tagad mocekļu nav. Citi domā, ka tādi jēdzieni raksturīgi senai pagātnei. Tā tas nav, jo pastāvīgi pieaug gan varonība, gan arī moceklība, tikai tas viss ieplūst ļaužu masās un tāpēc ir grūtāk ieraugāms. Vēlreiz jāatkārto, ka tautas rada pilnīgi jaunu dzīves ritmu.
   Domātājs zināja, ka pūļi pārvērtīsies par tautām un tad tiks novērtēts pašaizliedzīgs darbs un varonība,

   273. Urusvati zina, ka patība ir kā apkvēpis stikls. Taču arī patībai ir vairāki veidi. Bez personiskās patības mēdz būt arī dzimtas un pat rases patība. Var iedomāties, cik daudzas patiesības izkropļo šādi saindētu jūtu uzslāņojumi! Bet tas vēl nav viss - ir arī planetārā patība. Nesen jūs dzirdējāt dažus zinātniekus apgalvojam, ka dzīvība pastāv tikai uz Zemes. Viņi ne tikai uzskata, ka Zeme ir izņēmuma stāvoklī, bet nav ari padomājuši par Smalkās Pasaules eksistēšanu.
   Tagad vēl viens zinātnieks arī ņemas apgalvot, ka nekur Bezrobežībā nav un nevar būt dzīvības. Par maz ir nosaukt šādu tumsonību par pārdrošību - tikai visrupjākā patība var izteikt tik tumsonīgus spriedumus. Zinātnieki necenšas izpētīt visus Bezrobežībā pastāvošos apstākļus, bet uz ļoti ierobežotu novērojumu pamata spriež par visu Bezrobežību!
   Patiesā zinātne neatzīst ierobežojumus, un ir īpaši skumji, ka domas paplašināšanās gadsimtā var būt tādi konservatīvi augstprāši. Nevar citādi nosaukt tos, kuri apgalvo, ka pati Bezrobežībā var būt viņu sprieduma objekts. Viņi nodara lielu ļaunumu, jo nomāc plašas domāšanas iedīgļus.
   Uz Zemes tiek ievēroti daudzi tā saucamie fenomeni, atklājas neparastas cilvēku spējas, tās sāk novērot, bet, ja ienāks aizliedzoša noliegsme, radīsies šķēršļi evolūcijas ceļā. Patiesi, brīvā griba var daudz ko izpostīt.
   Domātājs mācīja, ka ierobežojumi nodara lielu ļaunumu.

   274. Urusvati zina par ļaunumu, ko nodara dažādu kastu sistēma. Nedomāsim, ka šādas kastas ir vienīgi Indija. Diemžēl ar dažādiem nosaukumiem tās pastāv visās tautās un kā tādas ir kaitīgas un likvidējamas.
   Var atsaukt atmiņā senu stāstu par ārstu, kas vienādi dziedināja dažādu kastu cilvēkus, un par to viņu gribēja nomētāt ar akmeņiem. Ārstam vaicāja, vai tiešām viņš vienādi rūpēšoties par dažādu tautību cilvēkiem. Viņš atbildēja, ka visi jāārstē vienādi. Tad viņam vispār aizliedza nodarboties ar ārstēšanu.
   Tādi ir pagātnes piemēri, bet arī tagad netrūkst gadījumu, kas liecina par cilvēku tumsonību. Ir jāmeklē līdzekļi, kas ļautu atspēkot māņticību un mežonību. Un palīdzēt var vienīgi zinātne. Ir jāpierāda, ka jebkuri kastu ierobežojumi ir nezinātniski. Kādreiz šādam iedalījumam bija savi sadzīvē sakņoti cēloņi, taču tie jau sen ir likvidēti un nevar būt nopietnas apspriešanas objekts.
   Taču palīdzēs ne tikai zinātne, nepieciešama ir arī Smalkās Pasaules izpratne. Var pārliecināties, ka tur pastāvošās sfēras dibinās uz citiem pamatiem. Tur iedalījumam, kas pastāv uz Zemes, nav nekādas nozīmes. Neaizmirsīsim, kas sakari ar Smalko Pasauli nebūt nav tik niecīgi, kā tas šķiet. Cilvēki nemeklē zināšanas un cenšas izjaukt katru jaunu iespēju. Pārpasaulīgais stāvoklis virza cilvēku uz Smalkās Pasaules novērošanu. Lai arī to dēvē dažādos vārdos, zinātnisko problēmu izpētei ir jāaizved līdz Smalkās Pasaules izpratnei.
   Nebrīnieties, ka pat vismateriālākā zinātne neizbēgami aizvedīs pie šiem neierobežotās izzināšanas vārtiem. Daudzi uz Zemes pastāvošie iedalījumi tiks pārveidoti.
   Domātājs rūpējās par to, lai neviens no skolniekiem nepa-kluptu pret iluzoriem sliekšņiem.

   275. Urusvati nav svešas daudzas psihiskās enerģijas izpausmes. Neaizmirsīsim, ka ap šo jēdzienu notiek ne mazums pārpratumu. Vieni šīs enerģijas pastāvēšanu vispār noliedz; citi domā, ka tā ir dziedinoša visos aspektos; trešie uzskata, ka psihiskā enerģija pastāv tikai priekš nedaudziem. Protams, psihiskā enerģija ir visā esošajā, un kā enerģijai tai piemīt visas enerģijai raksturīgās īpašības. Kā enerģija tā ierosina un saspriego visus centrus. Ja organismā ieperinājusies slimība, to var saspriegot šī pati enerģija.
   Līdz zināmai pakāpei psihiskas enerģijas virzību ir iespējams regulēt. Cildena vai koncentrēta doma var novirzīt enerģijas plūsmu uz citu kanālu un aktivizēt tās dziedniecisko īpašību. Bet jebkuri zaimi vai ārdoša doma vienīgi pastiprina enerģijas spriedzi slimā orgāna virzienā. Gudrs būs tas ārsts, kurš slimniekam teiks: nezaimojiet, nenolādiet. Mēs daudzkārt esam norādījuši uz labestīgas domas dziedinošajām īpašībām - tā ir visam pamatā esošās enerģijas vārtu sargs.
   Tagad daudzas slimības piedēvē neiralģijai, tādā kārtā cilvēki tuvojas visam pamatā esošajai enerģijai. Nekļūdīgi var teikt, ka ikvienas slimības gaita ir atkarīga no psihiskās enerģijas stāvokļa. Taču cilvēki negrib saprast, ka viņu brīvā griba būs stiprs impulss psihiskās enerģijas izmantošanā. Jo skaidrāk cilvēks šo procesu iztēlosies, jo vairāk viņš sev palīdzēs.
   Senatnē izmantoja Mātes Spēku, kas ir enerģijas spēks. Pat uzstājīgi prasīja: "Māt, palīdzi!", tādā veidā izraisot enerģijas saspriegumu. Pilnīgi vienalga, vai palīdzības lūgšana ir vētraina vai absolūti mierīga, vajadzīgs ir apzināts aicinājums.
   Domātājs teica: "Varu iedomāties, kā aicinājums nonāks pie Diženās Mātes! Ar vienu Rokas mājienu Viņa ievirzīs mūsu ciešanas prieka gultnē. Spartā ir smieklu templis, tur var izdziedināt daudzas slimības. Laimīgā kārtā nekur nav izsmiekla tempļa. Sargieties no zaimošanas!"

   276. Urusvati zina Manu padomu pierakstīt neparastas un retas parādības - iemeslu tam ir daudz. Jūs lasāt par radiestē-ziju, bet ir jāzina, ka tās veidi ir ļoti atšķirīgi. Var būt skaņu, ožas un garšas radiestēzija. Cilvēki var ievērot, ka dažreiz viņus it kā piepilda noteikts skanējums. Šādām parādībām atkārtojoties, var konstatēt, ka tās ir tāds kā norādījums vai atgādinājums. Tas pats notiek ar garšas un ožas sajūtām. Dažu iemeslu dēļ cilvēks sāk sajust stipru tieksmi vai pretīgumu pret noteiktām sajūtām - tā apziņas dzīles tiecas dot cilvēkam glābējzīmes ar visu viņa jutekļu starpniecību.
   Taču cilvēki reti ievēro šādus aicinājumus. Tos var izpētīt tikai ilgstošos novērojumos, bet kuram gan patīk tādi gari procesi? Cilvēki lasa par acumirklīgu apskaidrību un domā, ka viņi varēs iztikt bez mācīšanās un ilgstošiem novērojumiem. Nedrīkst pat teikt, ka dažus eksperimentus var veikt tikai vairāku paaudžu dzīves laikā. Katrs grib apskaidroties tūlīt, kaut arī tāds sasteigts process draudētu ar kaimiņa bojāeju, īpaši uzmanīgiem jābūt, kad kosmiskās strāvas ir tik nemierīgas.
   Jūs lasījāt par Kosmosā pastāvošajām briesmām, bet to ir daudz vairāk, nekā zinātnieki spēj saskatīt. Komēta var radīt draudus, bet jautājums ir, kādas strāvas tiks liktas pretī. Tā briesmas ir ne vien jāņem vērā, bet ari jābūt gataviem visiem spēkiem tām stāties pretī.
   Domātājs jau sen bija ievērojis, cik kaitīgi ir ugunskuru dūmi. Viņš ieteica ņemt tādu koku, kas neizraisa apziņas aptumsumu. Viņa rīcībā jau bija brīdinājumi, ka pienāks laiks, kad cilvēce indēs sevi un visu esošo.

   277. Urusvati zina, cik gādīgi jāizturas pret psihisko enerģiju. Daudzi nesaprot, ka ari neizsmeļamajai visam pamatā esošajai enerģijai ir jāvelta rūpes. Bet ikviens darbinieks atzīst: enerģija var būt tik saspriegta, ka šķiet - tā ir izsmelta. Mēs ieteicam šādā reizē būt īpaši uzmanīgiem. Cēloņu tam var būt daudz - sākot ar kosmiskajiem un beidzot ar paša cilvēka veselības stāvokļa izraisītajiem.
   Mēs jau stāstījām, ka Mans Draugs savulaik saslima, veikdams vairākus uzdevumus. Saslimšanas cēlonis bija pārmērīga psihiskās enerģijas spriedze. Neaizmirsīsim, ka Mans Draugs devās tos izpildīt, apgādāts ar pastiprinātu enerģijas krājumu, un tomēr ilgi slimoja. Pie Mums ir spēkā noteikums, kas aizliedz enerģijas pārtērēšanu. Var iedomāties, cik grūti ir atkal atgūt līdzsvaru. Vajadzīgs ilgs laiks, lai atjaunotu spēkus. To var panākt viegli, ja kosmiskie spēki neliek šķēršļus, bet tas ne vienmēr izdodas. Mans Draugs slimoja samērā mierīgā laikā, taču tagad šāda slimošana var vilkties krietni ilgāk.
   Mēs uzmanām vērtīgos darbiniekus un dodam zīmes, ja redzam, ka stīgas ir pārāk stingri nostieptas. Tieši tagad planēta iziet nebijušu spriegumu periodu. Pārpūle, miegainība, iekaisuma procesi, sirds pārslogošana izraisa enerģijas pārtēriņu.
   Mēs zinām, ka zemes dzīves apstākļos līdzsvara stāvoklis nav sasniedzams, bet par šīm briesmām ir jāpieraksta. Kad planētas stāvoklis kļūs vel sarežģītāks, tad daudzi atcerēsies Mūsu padomu būt saudzīgiem pret psihisko enerģiju. Tādās dienās pat vienkārša domas raidīšana attālumā var nogurdināt. Tas ir jāņem vērā.
   Domātājs teica: "Kāpēc man dažreiz ir vieglāk pacelt baļķi, nekā koncentrēt domu? Nekaunos par to runāt, jo zinu, ka tas notiek nevis slinkuma dēļ, bet to izraisa kaut kas ārpus manis esošs."

   278. Urusvati nav svešas Mana Drauga sajūtas, par kurām Mēs stāstījām. Ir trīs paņēmieni, kā tās pārvarēt: var kāpināt spriegumu tiktāl, ka sākotnējais nogurums pazūd jauna pacēluma virpulī; var arī ieteikt pilnīgu mieru bez domām un sasprindzinājuma vai ari vietas maiņu, lai izplatījuma un Zemes strāvas būtu pavisam citādas. Bet katrā ziņā Mēs vēršam uzmanību uz pārmērīgu spriegumu sekām.
   Starp daudzajām slimībām, kas piemeklē cilvēku uz Zemes, jāmin arī psihiskās enerģijas saspriegums. Domājošu būtni nav iespējams atbrīvot no sasprindzinājuma, kad notiek sadursmes ar tumsas spēkiem.
   Nevajag domāt, ka Mēs nejūtam šo cīniņu, gluži otrādi - psihiskās enerģijas magnēts pievelk arī haosa virpuļus. Auļojošs zirgs saceļ daudz putekļu. Var minēt daudz piemēru no dzīves, kas parāda, ka haosa spiediens pieaug ar katru gadsimtu. Šādas kulminācijas var pastiprināties, un ir vajadzīgs viss līdzsvara spēks, lai turētos pretī šīm briesmām. Tagad ir tāds laiks, un katram jutīgam cilvēkam jābūt gatavam pasargāties no haosa.
   Psihiskās enerģijas uzkrāšana ir vajadzīga Lielajai Kalpošanai. Cilvēki aizmirst, ka Lielā Kalpošana ir daudzveidīga. Vispirms tai raksturīga spilgta samērojamība. Paskatieties, kā dzīvojuši Skolotāji Zemes virsū, un pievērsiet uzmanību īpašajai samērojamībai. Proti, runāju par Skolotāju zemes dzīvēm, kad Viņi nezināja par saviem iepriekšējiem iemiesojumiem.
   Daudzu gadsimtu gaitā Skolotāji ir pildījuši grūtus uzdevumus. Katram no Viņiem bija sava personiskā dzīve ar visām attiecīgās vietas paražām. Iekšējā būtība nereti sacēlās pret nejēdzīgajām pagātnes paliekām, bet uzdevuma veikšanas labad bija jāievēro visaugstākie samerojamības kritēriji. Nācās cīnīties arī pret zaimošanu un lamāšanos. Skolotājs zina, ka šie netikumi inficē izplatījumu.
   Cilvēki vismazāk atzīst to, ka viņu domas un vārdi var nodarīt nelabojamu ļaunumu. Cilvēkiem nevar iestāstīt, ka viņi sagrauj psihisko enerģiju. Viņi baro tās kaitīgās būtnes, kuras saucam par psihiskās enerģijas aprijējām. Daudzi lamuvārdi tiek izrunāti dusmu un niknuma brīžos, taču tie atskan arī aiz nezināšanas, tomēr to radītais ļaunums tāpēc nav mazāks.
   Tikai samerojamības izpratne spēj paglābt cilvēku no tādas pašsaindēšanas. Iedomājieties, ko jūt Skolotājs tādā indīgā atmosfērā ne vien zemes, bet ari pārzemes dzīvē. Bez žēlastības jāizskauž lamuvārdu lietošana, jo tā apdraud cilvēces labklājību.
   Var uzskaitīt visas briesmas, ko rada pats cilvēks, īpaši tās izpaužas tad, kad ir saspriegtas kosmiskās strāvas. Sacītais jāņem vērā arī nākamajā gadā, jo Saules plankumi un kosmiskie viesuļi ir loti stipri.
   Domātājs sacīja: "Daiļums paglābs no zākāšanās."

   279. Urusvati zina, cik grūti ir cilvēkiem atzīt evolūcijas daudzveidību. Viņi vispirms runās par vienotu likumu. Katrs minēs tos fragmentus par Visumu, kurus viņš ir bijis spiests uzzināt, turklāt tiks atrastas daudzas pretrunas, un cilvēki tūlīt kādam pārmetīs neprecizitāti. Strīdi un neizpratne lielākoties rodas tādēļ, ka viņi nespēj aptvert Bezrobežību. Zemes dzīves saprašana neļauj iedomāties shēmu, kas paliek neaizskarta, tāpat nav viegli iedomāties visus paša likuma atzarojumus, tomēr ir jāpierod pie kosmiskās daudzveidības. Mūsu planētu ar tās smalkajām sfērām visnegaidītākajā veidā var ietekmēt tālās pasaules. Nevajag domāt, ka mūsu Saules sistēma ir kaut kas savrups, gluži otrādi - visas pasaules atrodas visciešākajā mijiedarbībā. Tādā kārtā pamatlikums ir negrozāms, bet katrs debess ķermenis var radīt ap sevi individuālas īpatnības.
   Uz Zemes vistālāko evolūciju pārstāvji var sadzīvot ar sestās rases cilvēkiem. Tāpat arī pasaules uzskats svārstās no visprimitīvākā līdz apskaidrotā sapratnei. Taču ne tikai izpaustajā Daba sastopamas nesamierināmas galējības, vel vairāk tās pārsteidz Smalkajā Pasaulē. Vajag iedomāties, kā var ielauzties vistālāko sistēmu ietekmes. Tās var būt līdzīgas eksplozijām un virpuļviesuļiem. Tās ienes sava veida revolūciju, tāpēc Smalkā Pasaule nav jāiedomājas kā kaut kas sastingumam nolemts. Arī augstākajās sfērās iespējamas psihisko spēku sadursmes, un pie šādiem priekšstatiem ir jāpierod.
   Tikai skaidra lielās daudzveidības apzināšanās var pasargāt no ierobežošanas radītā posta. Vispirms lai mēģina sajust sevi Bezrobežībā, pēc tam apziņā jānostiprinās tālajās pasaulēs - un tā nonāks pie domas par evolūcijas daudzveidību.
   Domātājs spēja ar domu aptvert Visumu, tāpēc cilvēki mēdza teikt: "Labāk maldīties ar Platonu nekā noliegt kopā ar gudriniekiem." Tā senatnē vērojama labāka izpratne.

   280. Urusvati zina, cik daudzveidīgi skan Daba. Patiesi, Daba nekad neklusē. Spriežot par Mūsu Ašramu, norāda uz apkārtējo mieru, taču tas jāsaprot tikai attiecībā uz Zemes un cilvēku radītajiem trokšņiem, bet Daba turpina skanēt. Bez pārzemes harmonijam ap Ašramu dzirdama ūdenskritumu un kalnu strautu šalkšana, un visas šīs skaņas saplūst spriegā korī. Var saklausīt arī kalnu čukstus, bet šīs balsis netraucē dzirdēt ari pārzemes aicinājumus.
   Cilvēki uzskata, ka ir iespējams izraisīt sfēru mūziku, taču šis priekšstats nav pareizs. Šo skanējumu var dzirdēt, bet izraisīt nevar. Pārāk tālu atrodas šo skaņu avoti. Uz Zemes tos radīt nevar. Ir jāiztēlojas visi virpuli un trauksmainās kosmiskās kustības, lai saprastu mūsu Zemes necilo vietu.
   Pastāv uzskats, ka Zeme ir nekustīga, ka tā ir Visuma centrs un tikai uz tās dzīvo cilvēki. Var pabrīnīties par šādiem nomaldiem. Tādas balsis var tikai kaitēt evolūcijai. Cilvēki jau tā neprot ieskatīties Bezrobežībā, bet, ja viņiem iestāsta, ka Zeme ir Visuma centrs un viņi ir vienīgais radības kronis, sāksies jaunas tumsonības konvulsijas.
   Zinātniekiem ir jāapzinās, kādas briesmas var izraisīt viņu nepareizie secinājumi. Zinātniekiem arī nepārbaudītu prognožu gadījumā jāprot izsargāties no vieglprātības, pat ja tā būtu ļoti skaista.
   Cilvēku domāšana ietver ari tādas sfēras, kuram drīkst pieskarties tikai ārkārtīgi uzmanīgi. Patiesi, pašpārliecinātība var būt lielisks jēdziens, bet pašapmierinātība ir evolūcijas kaps. Nevajag noniecināt planētu Zemi, bet jāsaprot, kāda ir tās vieta Bezrobežības diženumā.
   Domātājs bieži pievērsa uzmanību tālajām pasaulēm. Viņš atzina, cik niecīgu vietu aizņem Zeme, bet nekad nenopēla savas dzimtenes skaistumu.

   281. Urusvati zina, cik būtisks ir esības prieks. Tas ir ne vien labākais dziedniecības līdzeklis, bet arī lieliski veicina sakarus ar Mums. Kas gan rada šo možuma pilno sajūtu, ko dēvējam par esības prieku? Kāpēc tādu prieku nedod bagātība vai pašapmierinātība? Tas var rasties pat vissmagāko grūtību un vajāšanas laikā. Spriedzes brīžos prieks ir īpaši vērtīgs un dziedinošs. Mēs to saucam par esības prieku, jo tas nav atkarīgs no personiskiem apstākļiem, no veiksmēm un izdevīguma. Tas nāk kā visaugstāko strāvu priekšvēstnesis, bet šīs strāvas apgaro visu apkārtējo atmosfēru, citādi nebūtu iemesla tādam priekam.
   Vai var gaidīt prieku, kad cilvēks ir slims, kad viņam jāpiedzīvo netaisnība un apvainojumi? Tomēr arī tādos apstākļos dažreiz var iemirdzēties acis, var pacelties nolīkusi galva un ieplūst jauni spēki. Cilvēks sāk priecāties par dzīvi, varbūt ne par savu zemes dzīvi, bet par reālo esību. Kādas varenas domas pārņem cilvēku, kurš sajutis esības prieku! Ap viņu attīrās atmosfēra, un pat apkārtējie sajūt atvieglojumu, un Mēs no tālienes smaidām un apsveicam uzlaboto vadu. Mēs pat būsim pateicīgi, jo enerģijas saudzēšana allaž ir svētīga.
   Ikviens, kurš grib dzīvē tikt uz priekšu, nedrīkst aizmirst esības prieku. Ikviens, kurš grib pievienoties labākajām strāvām, lai atceras, pa kādu ceļu viņš tuvosies Mums. Tādam priekam nav jāizgudro zinātniski pamatoti cēloņi - tas atnāk caur sirdi un paliks pilnīgi reāls. Kad ir šāds prieks, tad arī Aicinājumi kļūst ātrāk sadzirdami.
   Domātājs dažreiz pulcināja skolniekus uz sarunu, kuru mēdza saukt par Prieka Dzīrēm. Tādās reizēs tika pasniegts vienīgi avota ūdens un maize. Domātājs teica: "Neaptraipīsim prieku ar vīnu un bagātīgu ēdienu. Prieks ir augstāks par visu."

   282. Urusvati zina, cik kaitīgi ir piesārņot izplatījumu. Mēs esam devuši daudz norādījumu attiecībā uz to, kā izvairīties no kaitīgām sekām, un to vidū ir ari ieteikums atturēties runāt par kļūdām un nepalikt telpā, kur izskanējuši zaimi un paustas dusmas. Arī kļūdu apspriešana paliek un vēl vairāk piesārņo atmosfēru, pievilkdama tos pašus fluīdus, kuri veicināja sākotnējos maldus. Ir kaitīgi palikt telpā, ko piesārņojuši zaimi un dusmas, - saku to kā Ārsts.
   Šo apstākļu ietekme īpaši izpaužas tad, kad ir saspriegtas kosmiskās strāvas. Tie izraisa gļotādu iekaisumu. Tādu saslimšanu nevar uzskatīt par daļēju, par kuņģa, zarnu, balsenes vai deguna kaiti. Sāpes var būt koncentrētas vienā vietā, bet iekaisušas būs visas gļotādas. To var nosaukt par armagedo-nisko slimību. Nekādas iepriekšējas definīcijas nenorādīs uz visiem simptomiem. Acis un zarnu trakts, kuņģis un zobi, kakls un sirds dos visnegaidītākās kombinācijas. Nepareizi būs meklēt cēloni atsevišķos orgānos. Jāzina, ka tas ir gļotādu vispārējs iekaisums, un pret to jāizturas ļoti nopietni. Tas var pāriet uz nervu sistēmu vai radīt gļotādas bojājumus.
   Ieteicams ļoti viegls uzturs, nevajadzētu lietot neko nevārītu, ne ari kairinošu. Dodu padomu izsargāties no saaukstēšanās, no acu pārpūlēšanas, no uzbudinājuma. Zāles daudz nepalīdzēs, bet alkoholu lietot gan nevajag. Tāpat neko īpaši karstu vai aukstu. Vārdu sakot, jāsaprot, ka tas ir vispārējs iekaisums un tāpēc der viss, kas ir derīgs iekaisumu ārstēšanai. Caurejas līdzekļi lietojami mazās devās un ne katru dienu.
   Cilvēce nepievērš uzmanību daudzām jaunām slimību kombinācijām, bet tās var būt visai mokošas. Nepareizas ārstēšanas gadījumā organismam var nodarīt vēl lielāku ļaunumu. Visi iekaisumi pieder pie ugunīgajām slimībām. Protams, katras slimības pamatā ir iekaisums, bet dažas no tām attiecas uz ārējo ugunīgo spriegumu. Jau sen esmu brīdinājis par ugunīgajām slimībām.
   Visi smalkie organismi it īpaši sajūt ugunīgo spriegumu. Jau daudzi cilvēki iet bojā no nepazīstamām slimībām. Ir jāizvairās no jebkura kairinājuma. Pat visaugstākie organismi var ciest, ja tie ir pārslogoti vai tiek pārmērīgi kairināti. Mana Drauga slimība var būt tam par piemēru. Viņš gāja ar lielu psihiskās enerģijas krājumu, taču tumsonība, dusmas un stūrgalvība radīja indīgu atmosfēru. Bet Mēs, kad esam Tornī, varam izmantot īpašu ozonu, tomēr neslēpšu, ka ikviens no Mums saindētās atmosfēras dēļ sirgst.
   Domātājs ieteica nebaidīties no indes kausa, jo izplatījumā nāvējošās indes ir vēl vairāk.

   283. Urusvati zina, ka Mēs augstu vērtējam gatavību jebkurā mirklī uzsākt kustību. Tāda gatavība var būt divējāda. Tā var būt ārēja un iekšēja. Cilvēkam var nebūt iespējas tūlīt uzsākt ārēju kustību, toties viņa iekšējais lēmums ir virzīts uz patiesības meklēšanu un pilnīgošanos. Tiecoties cilvēks sevī rada īpaša veida magnētu, kas pievelk arī ārējās iespējas.
   Mēs pastāvīgi atrodamies kustībā; pat tad, kad esam Ašramā, Mēs ar saviem centieniem traucamies uz tālajām pasaulēm. Ir jāpierod pie domas par kustības lietderīgumu. Organisma amorfās daļiņas ļoti pretojas katrai kustībai. Ir tādi cilvēki, kurus uztrauc pat jebkura doma par kustību. Šādi guļavas ir īpaši kaitīgi, un viņu ir daudz.
   Kad cilvēki ir gatavi kustībai, attīrās viņu domāšana, un tad Mēs ar prieku vērojam, kā pārveidojas viņu pasaules skatījums. Cilvēki tad spēj izprast līdzsvaru starp īpašumu un atteikšanos no tā. Manta tad zaudē savu hipnotisko spēku un beidz nomākt apzinu. Paliek cieņa pret cilvēka darbu, bet alkatības patība izgaist kustības sfērās.
   Cik lieliskas ir domas par kustību! Mums tās ir jaunu iedvesmu avots. Mēs varam neievērot laiku, kad atrodamies kustībā. Mēs varam rast risinājumu, ja neesam atteikušies no domas par kustību. Nebrīnīsimies par to, ka cilvēki intuitīvi tiecas uz lidojumiem, - šī parādība būs laikmeta pazīme. Bet lai cilvēki vēl vairāk kustas domās - tad viņi var apsteigt visātrākos lidojumus. Zinu drosmīgu un augstiem lidojumiem gatavu zemi.
   Domātājs vairākkārt norādīja uz kādu tautu, kura uzvarēs Ziemeļus. Skolotājs teica: "Vērojiet septiņas zīmes debesīs - tās norāda uz uzvarētāju dzimteni."

   284. Urusvati zina, ka nereti parādās cilvēku apziņas divda-bīgums. Visvienkāršāk to izskaidrot ar apsēstību, bet dažkārt izpaužas arī iepriekšējās dzīves iezīmes. Taču var būt arī atskārsme par nākamību, kas, tāpat kā pašiedvesma, atrauj no tagadnes.
   Tikpat pamācoši ir novērot, ka tāds divdabīgums izpaužas daudz biežāk, nekā parasti domā. To nevar piedēvēt tikai sliktam raksturam vai paradumiem, tā ir tāds kā īslaicīgs apziņas aptumsums. Daži pētnieki domā, ka cilvēkam pieskaras haosa viļņi, kas izsit apziņu no tās normālā stāvokļa. Nav šaubu, ka tādam novērojumam ir zināms pamats.
   Cilvēki pārāk maz pēta savu normālo apziņu, lai uztvertu novirzi. Mēs nemitīgi iesakām pētīt cilvēku apziņu, lai atklātu dažādas noviržu fāzes. Nevajag uzskatīt, ka organisma slimība pastāvīgi slikti ietekmēs apziņu. Dažreiz tieši slimība būs pacilātas apziņas avots.
   Neuzskaitīsim dažādos apstākļus, kas nosaka atšķirīgus apziņas stāvokļus. Tagad gribam pateikt tikai to, ka apziņas divdabīgums ir visai parasta, kaut arī nevēlama parādība. Tā ir jo kaitīgāka tāpēc, ka neļauj šādu cilvēku ietekmēt, jo katram viņa stāvoklim ir vajadzīgs īpašs suģestijas paņēmiens.
   Dažreiz divdabīgums ir tik pretējs, ka vispār nav iespējams lietot suģestiju. Kuru katru mirkli var notikt pārmaiņa, un suģestija būs nesekmīga vai pat kaitīga. Patiesi, cilvēkam ir vajadzīga viņa psihiskās enerģijas izpēte.
   Tiek izdarīti daudzi eksperimenti, taču panākumu pagaidām ir maz. Iemesls ir tas, ka pētnieku novērojumi ir fragmentāri un daudzas parādības paslīd garām neievērotas.
   Domātājs norādīja, ka ikvienam novērojumam jānotiek nepārtraukti un cilvēki nedrīkst tos ietekmēt.

   285. Urusvati zina, ka psihisko epidēmiju briesmas pieaug. Šī parādība nav gluži negaidīta, jo visās "Purānās" ir teikts, ka Kalijugas beigās cilvēki rīkošoties kā bez prāta. Taču ļoti bīstami ir tas, ka cilvēki tādu stāvokli neapzinās. Slimnieku var dziedināt, ja viņš nepretojas. Taču pat visstiprākās zāles nelīdzēs, ja slimnieks neļaus tām pareizi iedarboties.
   Bet kā lai ieskaidro tautai, ka tās vadītājs ir neprātīgs? Kā lai ieskaidro, ka skolotāji ir neprātīgi? Ka lai pierunā tautu, ka nekavējoties jāuzsāk ārstēšanās? Turklāt medicīnas iestāžu pasākumi būs pilnīgi pretēji jūsu neatlaidīgajiem lūgumiem, īpaši tas izpaudīsies psihiskajā jomā. Cilvēki joprojām neatzīst apsēstību. Var iespiest kaudzēm grāmatu par šo jautājumu, bet bailīgā apziņa tik un tā noliegs realitāti. Var parādīt daudzas materializācijas, tomēr tie, kas gribēs noliegt, atradīs sev attaisnojumu.
   Protams, tāds prātu apmulsums ari atbilst Kalijugas beigām, bet ir teikts, ka tad, ja neprāts pārsniegs robežas, vienīgā izeja būs ugunīgā šķīstīšana. Pagātnes piemēri ir daiļrunīgi. Protams, cilvēki jau ir sākuši runāt par Armagedonu. Pirms dažiem gadiem viņi pat domāt negribēja par izšķirošo notikumu tuvumu, bet grāmatas savu darbu ir paveikušas. Pat daži noliedzēji jau daudzina par Armagedona šausmām. Lai tad informēšana iet savu gaitu.
   Mēs neuzspiežam avotu - lai katrs savā sirdī noprot, kas viņu ir informējis. Cilvēku lielākā daļa informācijas nesējus neieredz. Lai jau viņi aizmirst, ka Mēs brīdinājām, bet lai atceras kaut vai to, ka cilvēce kritusi neprāta varā.

   Domātājs brīdināja: "Nekrītiet neprātā."

   286. Urusvati zina, ka var būt tādi laiki, kas ir sliktāki par karu. Jūs labi zināt, ka Mēs karu uzskatām par cilvēces kauna traipu. Kā lai tad nosauc laiku, kas ir sliktāks par karu? Vai par cilvēces trūdēšanu?
   Armagedonu nedrīkst uzskatīt tikai par fizisku karu. Tas ir neskaitāmu briesmu pilns. Epidēmijas to vidū nebūt nav tā lielākā nelaime. Galvenās postošās sekas būs psihiskais kroplums. Cilvēki zaudēs spēju uzticēties, pieradīs viltīgi kaitēt cits citam, pieradīs ienīst visu, kas atrodas ārpus savas mājas, kļūs bezatbildīgi un grims izvirtībā.
   Visām neprātībām pievienosies vēl viena, pati apkaunojo-šākā: atkal iedegsies cīņa starp vīrišķo un sievišķo sākotni. Laikā, kad Mēs uzstājam par līdztiesību un pilntiesību, tumsas kalpi padzīs sievietes no daudzām jomām, tieši no tām, kur viņas var dot vislielāko labumu.
   Mēs runājām par jaunām plaisām pasaulē, bet jaunā cīna starp sākotnēm būs pati pazudinošaka. Nevar iedomāties, kādus postījumus var nodarīt tāda cīņa! Tā taču būs pretošanās evolūcijai! Jūs zināt, cik dārgi cilvēcei maksā katra tāda pretošanās! Šajās konvulsijās tiks kropļota jaunā paaudze.
   Platons runāja par daiļu domāšanu, bet kāda daiļa domāšana gan var būt, naidojoties sākotnēm! Tieši tagad ir jādomā par pilntiesību, bet tumsa pārņem savā varā visas saspriegtās jomas.
   Teiksim, ka visi tumšo uzbrukumi nāks par labu. Tie, kurus Kalijugā pazemoja, Satjajugā tiks augstu pacelti.
   Bet neaizmirsīsim, ka šie Armagedona gadi ir vissaspringtākie. Pat veselība ir jāsargā īpaši rūpīgi. Kosmiskās strāvas var veicināt daudzu slimību izplatīšanos. Ir jāņem vērā laika neatgriežamība.
   Daži domā, ka kara novēršana jau atrisinās visas problēmas. Tuvredzīgie, viņi nemana, ka sīvākais karš notiek viņu pašu mītnēs. Viņi domā, ka var apmānīt evolūciju! Tomēr ir tādas vietas uz Zemes, kur evolūcija attīstās, un par tām Mēs rūpējamies.
   Domātājs novēlēja glabāt visu Mūzu veltes. Vienīgi tādi uzkrājumi palīdzēs uzveikt tumsu.

   287. Urusvati zina, ka ugunīgā pamatenerģija ne vien liek priekšmetiem izstarot gaismu, bet arī padara tos caurspīdīgus. Spēcīgu fenomenu laikā var vērot tādu caurspīdīgumu, kas it kā ir pretrunā ar ķermeņa blīvumu. Taču tādu parādību Zemes cilvēka acis reti spēj saskatīt. Nevar gaidīt, lai ugunīgās stihijas spriegums būtu parasts. Tāds spriegums var būt tikpat postošs kā spēcīgi elektrības lādiņi.
   Kāpēc gan blīvie ķermeņi kļūst caurspīdīgi? Katrā ķermenī ir ugunīgā enerģija, īpaša sprieguma brīžos šī enerģija uzliesmo un blīvums it kā pazūd. Var jautāt: kāpēc šāda parādība ir reta? Tam ir divi cēloņi: viens ir sprieguma kvalitāte, otrs - novērotāja īpašības. Blīvajā ķermenī esot, tik spēcīgus fenomenus novērot nedrīkst, jo var pārslogot sirdi. Ar garākiem pārtraukumiem var pieļaut vienu vai divus novērojumus, bet bieži pārslogot sirdi nedrīkst. Tāpēc arī saskarsmē ar dažām steram jābūt piesardzīgiem un nedrīkst pārkāpt pieļaujamas robežas.
   Cilvēki parasti šādas piesardzības lietderīgumu nesaprot. Pat izglītoti cilvēki nespēj aptvert, ka likums ir nesatricināms. Par katru izņēmumu tiks attiecīgi samaksāts. Un tomēr ugunīgās enerģijas fenomens pastāv, un Urusvati var apliecināt, cik caurspīdīgi ir ķermeņi, kuriem liek uzliesmot ugunīgā enerģija. Tādas parādības var novērot Mūsu laboratorijās, taču pat tur Mēs tad izturamies piesardzīgi, it īpaši tagad.
   Domātājs kaunināja līdzpilsoņus: "Jūs varat aizdegties no naida. Jūsu dzīslās ir ielieta uguns."

   288. Urusvati zina, ka ļoti daudzi sīki dūrieni var būt bīstamāki par vienu lielu kodienu. Tagad pasaulē valdošais stāvoklis liek apzināties šo patiesību. Cilvēki gaida ne mazāk kā sadursmi ar komētu, bet neievēro daudzas ikdienas briesmas. Nākas ar visiem simboliem atgādināt, ka galvenokārt sabrukumu izraisa paši cilvēki. Nav iespējams viņus atrunāt no ķildošanās, kaut vai uz laiku. Nevis augstākās filozofijas, bet gan ķermeņa glābšanas vārdā Mēs aicinām būt piesardzīgiem.
   Nevajag aizbildināties ar to, ka arī senatnē ir bijuši juku laiki. Tos nevar salīdzināt ar tagad notiekošajām jukām visā pasaulē. Toreiz piedalījās desmiti tūkstošu, bet tagad - simti miljonu! Iedomājieties, kāda ir emanāciju spēka atšķirība. Ap katru ir neredzamie dalībnieki, un tādu tagad ir veselas miriādes.
   Nemēģināsim aprēķināt, cik ir Zemes sfērai pievilkto, bet padomāsim par to, cik daudz notiek neredzamu dūrienu.
   Ir jāsaprot, ka cīnītāji par labo ne vienmēr spēj uzreiz satriekt tumšos leģionus. Ir jāievēro daudzi gan Zemes, gan pārzemes apstākļi. Nebrīnieties, ka cilvēku sadarbībai ir tāda kosmiska nozīme. Cilvēka vaigu veido cilvēce, bet, ja cilvēce radīs sliktu vaikstu, kāds gan tad būs cilvēka vaigs!
   Īpaši pretīgs ir sīku dūrienu radīts vaiksts. Lielu satricinājumu laikā var izpausties pašaizliedzības vai varonības jūtas, bet tad, kad sākusies trūdēšana, spēku patēriņš ir veltīgs. Apliecinu, ka sliktākais, kas notiek Armagedona laikā, ir organismu sabrukums. Notiekot lielam sadursmēm, var pastiprināt arī Vadību, bet ko var izdarīt gangrēnas pastiprināšanās gadījumā?
   Tā cilvēki paši veicina planētas pagrimumu. Viņiem labāk patīk puspasākumi vai, pareizāk sakot, ceturtdaļpasākumi, lai stāvoklis, kas izveidojies, paliktu nemainīgs. Bet lai viņi pārliecinās par to, ka viņu radītis stāvoklis ir trūdēšana.
   Nevajag visu piedēvēt tumsas spēkiem, citādi liksies, ka viņi ir milži. Vai nebūtu labāk pārbaudīt, ko īsti cilvēce noraida un kas tai šķiet īpaši dārgs. Pēc šīs mērauklas sadalīsim zinātni, filozofiju, mākslu un fizisko kultūru un uzzināsim, kā sadalījums parāda cilvēces slimību. Izskatīsim katru noliegumu, lai pārliecinātos, ka paši apkaunojošākie cēloņi izraisa vispretīgāko atkāpšanos. Nevar iedomāties cīņu par Gaismu, ja tās pamatā ir piekāpšanās tumsas priekšā.
   Domātājs jau sen uzskatīja daili par svētību.

   289. Urusvati zina, ka galvenais panākumu priekšnoteikums ir vienprātība jautājumā par pamatiem. Kas gan var būt sliktāks par laužu sapulci, kurā katrs gan zina vārda un skaitļa ritmus, bet nevar vienoties par pamatiem! Mēs īpaši pakavējamies pie dzīves pamatiem, jo bez to apzināšanās viss pārējais kļūst ne vien nevajadzīgs, bet pat kaitīgs.
   Mēs nebūt nepriecājamies, dzirdot, ka kāds ir iemācījies tūkstoš rituālu vārdu. Gluži otrādi - ir jāuztraucas par to, ka viņš sāks skandināt iekaltos vārdus un negaidot izraisīs varenu ritmu, kas viņu sagraus. Mēs bargi nosodām tādu vieglprātību. Var iedomāties, kā sardze sāks visos virzienos raidīt bultas un galu galā cits citu savainos. Tieši savainot var citus, ja sāk skandēt rituālu vārdus, kad nav vienprātības par pamatiem.
   Mēs esam pietiekami daudz runājuši par vienotību, un ar to Mēs vispirms domājām vienprātību jautājumā par pamatiem. Var, zvērestu dodot, reizē pacelt arī rokas, taču būtība var būt pretēja. Tādu vienlaicīgu parādību nevar saukt par vienotību - tā tikai sajauc atmosfēru.
   Domātājs pastāvīgi runāja par harmoniju mūzikā. Viņš uzskatīja, ka šī atziņa palīdzēs veidot harmoniju dzīvē.

   290. Urusvati zina, ka Mēs īpaši augstu vērtējam dažas gudrības kvalitātes. Gudrība atzīst labestību, lai kāds būtu tās cēlonis. Gudrība nosoda ļaunumu, lai kāds būtu tā cēlonis. Nedomājiet, ka tāda attieksme ir ļoti parasta. Gluži otrādi - cilvēki iet bojā, jo ir ierobežojuši labo un ļauno pēc saviem ieskatiem. Viņi gaida labo tikai no vienas puses un baidās no ļaunā, kas ir viņu pašu izdomāts rēgs.
   Bet jūs zināt, cik savādas mēdz būt labā un ļaunā jomas. Par zemes dzīvi domājot, neviens nespēj izprast, kā dzimst labais vai ļaunais. Mēs esam redzējuši laupītājus, kuri kļuva par svētvaroņiem, un baznīcas pīlārus, kuri pastrādāja ļaunprātības. Nedrīkst norobežoties no plaša pasaules skatījuma.
   Lai iegūtu plašu pasaules skatījumu, jāpanāk vienprātība daudzās lietās. Gudrība teiks - lai valda taisnīgums. Taču gudrība taisnīguma ceļus neuzspiedīs. Tā sapratīs visu taisnīguma nosacījumu sarežģītību. Gudrība nojautīs arī īstos termiņus un patvarīgi tos nesteidzinās. Gudrība padomās, kādā mērā daudzas tautas piedalās katrā notikumā.
   Var novērot ārējo norisi, bet dzīlēs var veidoties pilnīgi cita kustība. Var nojaust, kādā mērā izpaužas iepriekšnolemtais, bet zem negaidītības maskas. Jāpierod pie tā, ka taisnīguma likums ir daudzveidīgs.
   Cilvēki spriež pēc saviem paradumiem, bet likums tiek kaldināts trijās pasaulēs, un to var uzskatīt par pārpasaulīgu. Paātrinājums vai palēninājums ir atkarīgs no daudziem kosmiskiem cēloņiem. Bieži vien sīka kustība uz Zemes ir atspulgs no liela notikuma tālajās pasaulēs. Jārod saskaņa daudzās lietās, lai spētu vērst gudrību ikdienas realitātē.
   Domātājs nekad neaizmirsa norādīt, ka ceļiniekam uz Zemes ir tikai viens ceļš, bet virs viņa zaigo ceļu miriādes.

   291. Urusvati zina, ka cilvēki ne visai atzīst kosmisko strāvu ietekmi. Viņi domā, ka izsmalcināti organismi vismazāk pakļaujas tādām ietekmēm. Bet no senatnes dzīlēm nāk vārdi par šīszemes Nastu. To nes paši izredzētākie. Kas visstiprāk sajūt izplatījuma strāvas? Pirmām kārtām visizsmalcinātākie un viscildenākie. Loti cieš tas, kas sajūt tālas zemestrīces. Tas pats notiek, saņemot kosmisko strāvu triecienus. Tādu strāvu ātrums pārsniedz gaismas ātrumu. To izpēte ir iedīgļa stadijā. Gluži nejauši tiek saskatīti kaut kādi neizprotami simptomi. Bet ārstam jāzina, ka daudzas slimības ir saistītas ar kosmiskajām strāvām.
   Cilvēki ne tikai izstrādā sevī stipras indes, bet ari tās izelpo naida lēkmes laikā. Leģendai par indīgo dvašu ir reāls pamats. Ne vien pūļa rēkoņa spēj satricināt izplatījumu, bet arī ļaunuma pilna elpa var uz ilgu laiku saindēt apkārtējo atmosfēru, īpaši vietā to ir atgādināt Armagedona dienās.
   Cilvēki mēģina ar maskām aizsegties pret indīgajām gāzēm, bet ir vajadzīga vēl viena maska - ir jāapzinās, ka doma spēj pasargāt no indīgas dvašas. Lai cilvēks neslēpj sev, ka tāda inde pastāv, bet tajā pašā laikā lai atceras, ka doma spēj atvairīt vispostošākās pūsmas. Tikai doma spēj radīt pretindi. Šie vārdi nav jāuztver kā simbols.
   Doma rada vielu un pievelk no izplatījuma palīgspēkus. Mēs runājām par pretošanos ļaunumam. Spēcīgs palīgs šajā lietā būs precīza, skaidra, disciplinēta doma. Tāda doma radīs daudz pretindes. Pat fiziskajā ziņā doma spēj radīt aizsargtīklu. Tā sauktā imunitāte ir domas sekas. Bet, ja domu pastiprina, atceroties Mūs, tās spēks palielinās. Domājiet par Mums. Domājiet par reāli esošo un atzīstiet Armagedona šausmas.
   Domātājs mierināja skolniekus, sacīdams: "Neredzamais sūtnis ir gatavs jums pieskarties, ļaujiet Viņam tuvoties."

   292. Urusvati zina, cik ļoti tiek sagrozītas ziņas par Brālību. Turklāt atsevišķi viltus mediji sagudro dažādas blēņas, bet mēdz ari būt vēl kaitīgākas parādības. Var būt pa pusei mediji, kuri fiksē atsevišķus Smalkās Pasaules uzplaiksnījumus un attiecina tos uz Baltās Brālības dzīvi.
   Jūs jau dzirdējāt par viltus Olimpiem, kuri ar domu tēliem uzcelti zemākajās sfērās. Atsevišķi fragmenti var sasniegt mediju redzi. Taču viņi maz zina par Smalkās Pasaules domu jaunradi un ir gatavi visus šos iluzoros tempļus, svinīgos gājienus un pārspīlēti greznos tērpus attiecināt uz Mūsu Torņiem. Smalkās Pasaules apstākļu nepazīšana var izraisīt lielu neizpratni.
   Zemes cilvēki parasti nespēj saprast smalkās dimensijas. Viņi nespēj iedomāties, ka veseli smalko būtņu pūļi var klīst virs viņiem, iziet cauri blīviem ķermeņiem, ka šīm būtnēm var būt savas pilsētas. Cilvēki dēvē domu teļus par pasakām, bet nesaprot, ka viņu pašu dzīvēm uz Zemes ir jāatstāj pēdas Kosmosā.
   Cik kaitīgas ir galējības! No vienas j^uses o- jebkādas dzīves noliegšana pēc aiziešanas no Zemes dzīves, no otras - biedējošu ticējumu uztiepti nejēdzīgi veidoli. Nav iespējams palikt tādās robežās un aizmirst, ka vienīgi no aizspriedumiem brīva izzināšana palīdz tuvoties Patiesībai.
   Turpināsim par apstākļiem, kuri tiek aplam izprasti. Cilvēki uzskata, ka tad, ja parastos apstākļos gaišdzirde izpaužas labi, strāvu spriegumam palielinoties, tai jāpastiprinās. Bet var būt tāds strāvu saspriegums, kas gaišdzirdi apgrūtina. Par to nevajag brīnīties, jo strāvu krustošanās rada tādu kā kupolu, kuram domu sūtījumi cauri netiek. Ir mierīgi jāņem vērā visi apstākļi un jāaptver to daudzveidība.
   Un vēl kāds apstāklis ir pilnībā jāievēro. Kad Mēs iesakām būt vērīgiem, tad vērīgiem jābūt visos aspektos. Cilvēki bieži iedomājas, ka vērīgums nepieciešams tikai attiecībā uz kādu lielu notikumu, bet tas ir vajadzīgs ikvienā ikdienas solī. Nav iespējams nošķirt ārējo no paša galvenā. Tāpat nedrīkst vērtēt notikumus pēc to ārējām pazīmēm. Jāpierod pie tā vērīguma, kāds valda Mūsu Tornī.
   Domātājs nekad neaizmirsa skolniekus brīdināt, ka jāprot atšķirt katru soli, katru domu sūtījumu. "Mēs nevaram uzņemties izšķirt, kur ir dižais un kur - sīkais, tādēļ būsim vērīgi."

   293. Urusvati zina, ka no ārstniecības jomas ņemtus piemērus cilvēki saprot vislabāk. Ja slimniekam ir noteikts, ka zāles jāieelpo dziļi, bet viņš, neuzticēdamies ārstam, darīs to tikai pa pusei, tad arī sekas būs uz pusi mazākas. Tāpat var iedomāties, kādas kaitīgas sekas ir tad, ja cilvēki neprot vienādi tiekties uz Labestības Avotu. Neuzticēšanās, slinkums vai nezināšana noved pie viena un tā paša bēdīgā gala.
   Tāpat cilvēkiem nevajadzētu aizmirst, ka arī Vadītājs cieš haotisku centienu dēļ. Viņš it kā saņem indīgus kodienus. Mūsu pienākums ir norādīt, ka lielā mērā nastu smagāku padara ne tik daudz tieši ienaidnieka triecieni, cik haotiski centieni. Pie Mums īpaši uzsver, ka sūtījumiem jābūt vienmērīgiem un ikvienam jākoncentrē visa sava apziņa.
   Var noradīt, ka Domātājs nepalaida garām iespēju saviem skolniekiem pajautāt: "Varbūt jums atradīsies vēl augstāka koncentrēšanās pakāpe - pameklējiet sirdī. Neviens nevar teikt, ka viņa centieni jau sasnieguši galējo pakāpi. Izpaudīsim savu vēlmi visaugstākajā pakāpē - un varēsim to izteikt visas pasaules vaiga priekšā."

   294. Urusvati zina, cik stingri cilvēka domas uzslāņojas uz dažādiem priekšmetiem. Patiesi, cilvēks rada labas un sliktas lietas un vietas. Daudzi valdnieki deva priekšroku jaunām dzīvesvietām, lai izvairītos no iepriekšējiem uzslāņojumiem. Daži no viņiem zināja šo patiesību, bet citi dzīvošanai izvēlējās jaunu, neaptraipītu vietu, neizskaidrojamu jūtu vadīti.
   Pienāks laiks, kad cilvēki zinātniski noteiks uzslāņojumu ķīmiskās īpašības. Nerunās par maģiju vai noburšanu, bet sapratīs, ka cilvēks katru savas dzīves mirkli zināmā mērā ir nobūrējs. Cilvēkam ir dots neizmērojams spēks, kad viņa roka velk labā un ļaunā hieroglifus. Neuzskatīsim tādus cilvēkus par magiem, bet sapratīsim, ka katru stundu tiek austs labais un ļaunais. Uzmundrināsim labestīgos audējus un pažēlosim ļaunos. Kādreiz viņi paši rūgti nožēlos, ka noauduši tādu tumšu pārklāju.
   Necerēsim, ka šie norādījumi visiem jau ir zināmi. Gluži otrādi - lielākā daļa cilvēku par tiem vispār neko nezina, un pat zinātāji tos bieži aizmirst. Bet tumšos uzslāņojumus nav viegli dabūt nost. Turklāt jāatceras, ka katra viela emanē un savos baciļos pat pieaug.
   Cilvēki viegli saprot to, ka priekšmeti var būt inficēti un nāvējošas indes pilni, bet nespēj iedomāties, ka priekšmets var būt piesātināts ar viņu domām. Cilvēki tiešām ļoti zemu vērtē savu domu nozīmi.
   Reti kāds iedomājas, ka, savākdams ap sevi saindētus priekšmetus, viņš apgrūtina saskarsmi ar Augstākajām Pasaulēm. Mums ir loti grūti uzturēties saindētā atmosfērā. Novēlēsim, lai ārsti šajā ziņā panāk pareizus sanitāros apstākļus.
   Domātājs dažreiz lika jaunatnācējam nomazgāt rokas, jo uz tām varēja būt uzslāņojusies slikta doma.

   295. Urusvati zina, cik identiski ir visu gadsimteņu tiku misko Mācību pamati. Citādi ari nevar būt, jo likums ir viens. Var būt atšķirības sadzīves detaļās un dažādi dialekti, bet pamati ir nesatricināmi. Tāpat jāsaprot, ka Mēs runājam par reāliem, nevis šķietamiem pamatiem. Piemērs - Mēs norādījām, ka var būt laiki, kas ir ļaunāki par karu. Tāds laiks ir šķietams miers. Var novērot, kādu pagrimumu ienes šķietami f jēdzieni, - rodas masveida meli. Cilvēki liek melus dzīves pamatos, bet evolūcija uz neīstiem pamatiem nevar attīstīties. Šādus melus nedrīkst jaukt ar Maiju. Pēdējā izteic priekšstatu relativitāti, bet šķietamība ir izkropļojums.
   Tā cilvēki, kuri ir naida pilni, bet apgalvo, ka viņi dzīvo mierā, ir meļi. Tādus melus nomazgāt nav viegli. Tie turpinās arī Smalkajā Pasaulē. Lai cilvēki padomā, vai viņiem ir tiesības piesārņot arī Smalko Pasauli. Bet cilvēks nedomā par savu atbildību Visuma priekšā. Skolās nemāca par dzīves nepārtrauktību. Nav tāda mācību priekšmeta, kas palīdzētu saskatīt cilvēka dzīves diženumu. Nav tādu skolotāju, kas pateiktu, cik bīstami ir šķietamie jēdzieni. Bet visas Mācības apstiprina miera realitāti.
   Nav iespējams aptvert to, ka cilvēki netiecas pēc realitātes. Viņi mīl melus, kas nosedz pagrimuma radītās vātis. Cilvēki negrib saprast, ka viņu radītie meli paliek kopā ar viņiem pašiem.
   Runājot par šķietamiem jēdzieniem, tos nevajadzētu attiecināt tikai uz kādiem milzīgiem notikumiem. Jāatceras, ka visa cilvēku dzīve ir pilna sīkām, bet raksturīgām šķietamībām. Cik daudz šķietamas drosmes, cik daudz šķietamas uzticības, cik daudz šķietamas darba mīlestības ir visā pasaulē?
   Drosme un bezbailība patiesi var pasargāt no visiem ļaun-pilniem uzbrukumiem, taču drosmei jābūt reālai un īstai. Smalka ir robeža starp īsto un šķietamo. Tikai no attāluma ir redzams, kur pārskrēja nošķīrēja dzirkstele. Tā ir jāatgādina, ka tikai īstais nesīs arī sekas.
   Domātājs norādīja, ka skolniekiem ir jāpārbauda sava bezbailība. Ja Skolotājs pamanīja, ka skolnieks no kaut kā baidās. Viņš nekavējoties atkal nolika skolnieku aci pret aci ar to, kas viņu biedēja. Tādu pašu pārbaudījumu lietoja arī Spartas skolas. Turklāt, lai pārliecinātos, vēroja acu izteiksmi. Tā ari Mēs vērojam patieso gara kustību. Mēs priecājamies, redzot īstu drosmi.
   Baidīšana ar nosacītiem zemes dzīves biediem var tikai norādīt uz nesagatavotību Smalkajai Pasaulei, jo arī tur redz biedējošus purnus. Taču drosmīgais tos neievēro - tikai bailes rada rēgus.
   Tā mācīja Pitagorieši.

   296. Urusvati zina, kā mainās debesjums. Pat vienas zemes dzīves laikā var uzzināt par dažādām parādībām, kuras no zemes dzīves viedokļa šķiet neizprotamas. Pat ar visai vājiem teleskopiem var pārliecināties, cik sarežģīta dzīve noris Bezro-bežībā.
   Cilvēki cenšas uzlabot teleskopus, palielinot to apmērus, taču šāds palielinājums ir nieks salīdzinājumā ar astronomiskajiem lielumiem. Līdz ar teleskopiskajiem novērojumiem jāizmanto ari gaišredze. Tādā kārtā iespējams pamanīt arī tādas kustības, kuras, veicot novērojumus ar teleskopiem, var paslīdēt garām.
   Var pajautāt: kā lai savieno astroloģiju ar negaidītām kustībām pie apvāršņa? Patiesi, ja astroloģija balstās uz spīdekļu ķīmismu, tad ikviens debess ķermenis ietekmē Zemi. Tā tas tiešām ir. Pieredzējušam astrologam ir jāpieļauj, ka dažādu debess ķermeņu stāvokļu rezultātā notiek īpaša iedarbība. Tāpēc astroloģija jākombinē ar teleskopiem un gaišredzi. Tā jārīkojas visās zinību nozarēs.
   Zinātnieki bieži vien izmanto intuīciju. Tā var nākt no ārienes vai rasties apziņas dzīlēs. Taču abos gadījumos intuīcijā ir jāieklausās, jo kas var pateikt, kur tā robežojas ar gaišredzi? Nevar ierobežot domāšanu tikai ar mehānisku darbību. Pat veicot parastos novērojumus ar teleskopu, jāatceras, ka cilvēka acis darbojas visai atšķirīgi. Var teikt, ka katru dienu cilvēks redz citādi.
   Mēs varam pētīt debesjumu, tikai ievērojot trīs nosacījumus. Ari mācību grāmatās jāraksta par izziņas procesa sarežģītību, lai pieradinātu pie tā jaunos. Nepareizi rīkojas tie pasniedzēji, kuri sāk ar ierobežojumiem.
   Domātājs jau sen rūpējas par domāšanas ceļu paplašināšanu. Filozofijas ierobežošana nav pieņemama.

   297. Urusvati zina, kāda nozīme ir darbam. Darbu dēvē par lūgšanu, par prieku, par augšupeju. Daudz apzīmējumu ir šim psihiskās enerģijas saspriegumam. Cilvēki var darbā izmantot dabisko disciplīnu. Patiesi, Prānājama izpaužas darba ritmā. Nav tāda darba, kuru nevarētu pilnīgot. Pilnīgošana iespējama jebkurā nozarē. Un cilvēki maldīgi uzskata, ka daudzas darba nozares atbaida ar savu rutīnu. Pieredzējis meistars attīsta un pilnīgo katru savu kustību.
   Bet ir jāievēro kāda raksturīga pazīme. Cilvēki bieži strādājot dzied vai čalo, it kā uzmundrinādami sevi. Bez šādām acīm redzamām izpausmēm ir arī tā dēvētā čukstēšana. Tā ir kaut kas vidējs starp domu un vārdu. Cilvēkam liekas, ka viņš neko neizrunā, tomēr viņš kaut ko neskaidri pie sevis čukst. Tādi ritmiski čuksti ir jāpēta. Tie ne vien atklāj cilvēka dabu, bet arī parāda, cik lielā mērā katrā darbā piedalās psihiskā enerģija.
   Dažreiz čukstēšanai nav tieša sakara ar pašu darbu. Nereti cilvēks it kā stāsta sev kādu jaunu atgadījumu. Varbūt saspriegtā enerģija pamodina "kausā" senas atmiņas? Šī parādība ir jāizpēta, jo tajā var izpausties senu iemiesojumu iezīmes.
   Tāpat dažkārt cilvēks strādājot čukst skaitļus vai alfabētu, vai viņam svešu personvārdu. Katrai šādai izpausmei ir liela nozīme, un pats darbs iegūst diženu veidolu - Mēs to varam apliecināt ar Mūsu pašu piemēru.
   Domātājs ne reizi vien ieklausījās, kā cilvēki strādā.

   298. Urusvati zina, ka Mēs veicinām meistarību visās darba jomās. Katram var būt sava prasme, un katram ir jācenšas to pilnīgot. Ja arī šie centieni nebūs īpaši sekmīgi, tomēr tie palīdzēs apgūt jaunu koncentrēšanās pakāpi. Mēs, savu ceļu ejot, pastāvīgi esam dzīvē pilnveidojuši ne tikai amatus, bet arī mākslas. Mēs esam mācījuši radīt jaunus ķīmiskos savienojumus. Mēs veicinājām keramikas un kokgriešanas mākslas attīstību. Mēs pat mācījām saglabāt pārtikas produktus. Runāju par to tālab, lai atgādinātu, cik daudzveidīga var būt pieeja evolūcijai.
   Lai katrs palīdz visur, kur vien var. Lai nemulst par to, ka iespējas ir mazas. Tur, kur ir īsti centieni, ari palīdzēt vieglāk. Mēs izmantojam visus ceļus.
   Katrs bērns ir apveltīts ar kādu prasmi. Viņš var atcerēties Smalkās Pasaules novēlējumus. Nereti starp pieaugušajiem un bērniem rodas domstarpības. Pieaugušie parasti uztiepj bērniem rotaļas nēc sava prāta, necenšoties noskaidrot, kas viņus interesē. Bērni mīl nevis pašas rotaļlietas, bet tajās ietvertos meistarības iedīgļus. Viņiem patīk izārdīt rotaļlietas un darboties ar tām pēc sava prāta. Šis "savs" nav apkārtējās dzīves iedvests. Bieži tas atgādina kaut ko tādu, ko bērns vispār nevar būt redzējis. Liela nozīme ir tādiem no Smalkās Pasaules atnestiem pārveidojumiem.
   Mēs nereti atbalstām tādus uzkrājumus, un var iedomāties, kā Mums nākas cīnīties ar ģimenē radušos situāciju. Varbūt no tūkstoš ģimenēm atradīsies viena, kur pievērš uzmanību bērna dabai.
   Mēs ieguldījām daudz spēka, dodot norādījumus ģimenes lietās. Mēs devām sievietēm pilntiesību, bet vēl šis vārds nav izteikts, kad jau saceļas barbari. Ari tagad visā pasaulē tikai viena zeme ir ceļā uz pilntiesīgumu. Tur attīstīsies arī meistarība. Atcerieties, ka es teicu: no skaliņiem izveidos sauli. Nav iespējams uzreiz parādīt kvalitātes nozīmi, bet jauno vidū var atrast arī līdzdarbiniekus.
   Domātājs, sastapis bērnus, allaž viņiem jautāja: "Ko tu gribētu paveikt?" Daži atbildēja: "Nezinu." Savukārt citi sāka nosaukt senas vēlmes. Tiem Domātājs teica: "Ko nevar īstenot šodien, varēs sasniegt rīt."

   299. Urusvati zina, cik dažādi dēvē vienus un tos pašus apstākļus dažādos gadsimtos. Ir pat teiksma par to, ka Mēs esot apzināti mainījuši Mūsu vietu nosaukumus. Taču tas nav tiesa. Mēs vienīgi pieļāvām šīs pārmaiņas. Tās bija atkarīgas no dažādiem dialektiem. Mēs ne vien pieļāvām patvaļīgi nosaukt Mūsu vietas, bet ari nepievērsām tādai nosaukumu maiņai nekādu uzmanību.
   Arī visās citās lietās Mēs nepastāvam ne uz personvārdiem, ne rituāliem. Mums galvenais ir lietas būtība. Urusvati zina, ka lietas būtība ir Mušu mērķis. Tāda būtība ir apziņas pārveidošana. Jūs zināt, ka Mēs gluži kā tēlnieki pūlamies apstrādāt tās vietas, kuras kūtruma izraisītais sastingums cilvēkā skāris visvairāk. Pacietīgi Mēs atgriežamies pie stāvokļa, kuru viņš nav apguvis.
   Mēs pacietīsim, ja Mums teiks, ka Mēs runājam vienu un to pašu. Pirmkārt, tas nav tiesa, jo Mēs nekad neatkārtojam, bet tikai padziļinām vai padarām cildenāku jēdzienu, kurš nav vēl iegājis apziņā; otrkārt, katram ārstam ir jādziedē čūlas, līdz izveidojas veseli audi. Viņš nedrīkst atteikties palīdzēt, un viņam jābūt ļoti pacietīgam. Viņš mierīgi noklausīsies nepacietīgo slimnieku pārmetumus. Viņš zina, ka dažiem procesiem vajadzīgs zināms laiks, bet slimnieki neizprot slimības gaitu. Tā arī Mēs zinām, ka pārmaiņas apziņā nevar notikt tūlīt. Mēs neatsakāmies dot zāles, bet tās ir jālieto vajadzīgajā daudzumā.
   Nebrīnieties, sastopot neizpratni un nepateicību. Tas nozīmē, ka apziņa vēl nav pamodusies. Cik bieži Smalkajā Pasaulē cilvēks izprot savus uzdevumus, bet iemiesojies atkal it kā pārakmeņojas.
   Domātājam bija ne mazums teicienu par akmenscietām sirdīm.

   300. Urusvati zina, cik daudz ir cietu siržu. Palūkosimies, ko saprata Domātājs ar šo skarbo apzīmējumu. Viņš runāja ne tik daudz par cietsirdību, kā par sastingumu, kad sirds vairs nereaģē ne uz karstu, ne aukstu. Šādas sirdis nevar saukt par ļaunām, jo tās nepazīst ne labo, ne slikto.
   Var pajautāt, vai tādas sirdis vispār ir. Diemžēl to ir loti daudz. Tās nav apzīmētas kā stāvoklis, ko dēvē par komu. Cilvēki nonāk tādā stāvoklī, kad viņi ir ne dzīvi, ne miruši. Viņi neko neatceras, jo viņu smalkais ķermenis neizdalās, bet sastingst līdz ar visu organismu. Šausmīgs ir šis stāvoklis, kad cilvēks pārstāj būt par cilvēku. Bet gandrīz tāpat ir ar akmenscietajām sirdīm. To ir daudz, un šī smagā nasta kavē evolūciju.
   Cīņa pret evolūciju ir vispretīgākais noziegums. Cilvēki sāk pretoties tam, kas nāk nenovēršami. Jābrīnās, ka pēc miljoniem gadu ilgas pastāvēšanas cilvēce negrib saprast, ka evolūcijas process noris visās Dabas valstībās. Var skaidri redzēt, kā atmirst novecojušās un parādās jaunas dzīvības formas.
   Jūtiet, cilvēki, cik strauji var veikt evolūcijas apļus, ja paši tam muļķīgi nepretosities. Ne vienmēr cilvēki prot radīt, bet pretī darboties spēj visi. Tā rodas nejēdzības, neatbilstības un satricinājumi.
   Jūsu acu priekšā izz^ūd veselas valstis, bet vai tas notiek evolūcijas vārdā? Gluži otrādi - cilvēki ir vai nu nocietinājušies, vai mēģina iegremdēties vecos purvos, bet Daba nekavējas.
   Domātājs teica: "Ak jūrasbraucēj, neņem kravā akmenscie-tas sirdis. Ar tām norādīto krastu nesasniegsi."

 

AGNI-YOGA TOPSITES