Dzīvās Ētikas Mācība
(Agni Joga)

Pārpasaulīgais

   201. Urusvati zina, ka tad, kad runājam par vienotību, tam ir kādi iemesli. Mēs jau minējām piemēru par zirgu, kas aizkavē veselu karavānu. Mēs runājām par to, kāda nozīme savstarpējā balstīšanā ir spraislim, bet tagad atgādināsim to, ko sacīja Domātājs. Reiz, kad Viņš kopā ar skolniekiem gāja gar milzīgu mūri, skolnieki pajautāja: kas ir vienotība? Domātājs noradīja uz vareno mūra krāvumu un teica: "Skatieties, kā šie akmeņi balsta cits citu. Mēs nevaram pateikt, kurš no tiem ir pats galvenais. Tie ne ar ko nav sasaistīti, taču ir izturējuši daudzas zemestrīces. Tos satur kopā tikai vienotība un plakņu dabiskā radniecība. Cilvēki ir sadomājuši savienot akmeņus ar māliem un dažādiem mākslīgiem sastāviem, taču tādas būves zemestrīču laikā bieži vien sabrūk.
   Ja cilvēki cer savas attiecības padarīt ciešākas ar mākslīgiem līdzekļiem, viņi nebūs pasargāti no šķelšanās. Cilvēku sirdis rod labāku un stiprāku vienotību, saskaroties nepastarpināti. Tādai būvei nav vajadzīga nekāda saistviela, kaut arī tā būtu izgatavota no zelta. It īpaši sargieties no zelta saistvielas.
   Apliecinu, ka pat viskaismīgākie cilvēki nespēj samērot materiālu mijattiecības, - tikai cilvēku sirdis var izveidot nesagraujamu mūri."
   Domātājs teica arī tā: "Cilvēks nevar lidot, iekams neatradīs drošus spārnus. Dedala simbols būs mūžīgs atgādinājums, bet mēs bieži risināsim sarunas par tālajām pasaulēm. Domās par tām atradīsim arī spārnu ceļu.
   Lai ikviens pastāsta, kādas viņš iztēlojas tālās pasaules. Katrs sasprindzinās savu iztēli, un katram būs taisnība, jo pastāv viss, itin viss. Mūsu iztēle spēj atainot tikai nelielu īstenības daļiņu.
   Jums nav jājūtas sarūgtinātiem par iztēles ierobežotību. Bezrobežībā viss būs ierobežots. Radināsimies pie tālākvirzības Bezrobežības apstākļos."

   202. Urusvati zina, ka cilvēki ļoti vāji atšķir galveno no nenozīmīgā. Vēl vairāk - cilvēki nojauš galvenā tuvošanos, bet šā galvenā sagaidīšanas vietā mēģina aizsegties ar sīkiem izdomājumiem. Var vērot, cik augstu cilvēki vērtē niecīgo, viņi to sargā kā līdzekli, lai izvairītos no galvenā tuvošanās. Viņi neatzīst, ka galvenajā ir ietverts ari brīnišķīgais.'Cilvēki labāk izvēlas niecības skrandas, lai tikai paglābtos no brīnišķīgās spozmes. īpaši vērīgi jāsaskata, kuru veidu niecība cilvēkiem vistuvākā. Vienīgi pazīstot šādus kukaiņus, var iemācīties tos izskaust.
   Iestājoties galvenajam, vērojams īpašs klusums, bet tieši tad āksti sāk skandināt savus zvaniņus un sist bungas. Var pamanīt, ka pirms lielām pārmainām cilvēku pūļi īpaši nododas visādām trakulībām: viņi jau nojauš.
   Domātājs teica: "Nevāksim kopā ielas gružus, lai ar tiem aizsegtu acis. Var pabrīnīties, cik ļoti cilvēkiem patīk ierīvēt sev acīs putekļus un pēc tam skriet pie ārsta. Tikai nedomājiet, ka viņi ļaus izņemt visus gružus, - ar tiem viņi jau ir saauguši.
   Ikviens varonis, kas spēj paskatīties ar tīrām acīm, jau ir iedzīvotājiem netīreļiem bīstams. Atcerieties, kā cilvēki izrīkojās ar Periklu? Skolās, stāstot bērniem par varoņu dzīvi, vajadzētu pastāstīt viņiem arī par ļaužu attieksmi pret šiem varoņiem. Tā veidosies cilvēces hronika.
   Neminēsim, kad cilvēki beigs baidīties no izciliem darbiniekiem. Lai atrodas darbarūķi, kas pamazām izvilks gružus no laužu acīm.
   Neciešami sāp sirds, kad asinīs iekļūst putekļi."

   203. Urusvati zina, cik ļoti daži cilvēki uzstāj, lai dzīve uz Zemes būtu pasaulīga dzīve. Ko viņi saprot ar pasaulīgu eksistenci? Viņi labprāt likvidētu visus pārpasaulīgos jēdzienus. Piezemējot visaugstākos jēdzienus, viņi grib padarīt dzīvi zemisku un banālu. Viņi aizmirst, ka uz Zemes nevar pastāvēt nekas, kas nepiederētu Kosmosam. Ikviens akmens jau ir Visuma daļiņa.
   Cilvēki nav cūkas, kas nespēj paraudzīties debesīs. Ikviens taču dzīvo nevis no zemes atkritumiem, bet no augstākajām emanācijām. Tomēr visos gadu tūkstošos daudzi ir dedzīgi aicinājuši uz necilu zemes dzīves eksistenci. Ne vien ateisti, bet arī teisti nereti ir atradušies vienā nometnē, noliegdami Smalko un Augstāko Pasauli. Grūti iedomāties, kādēļ tādi pretinieki ir bijuši vienisprātis dzīvības pamatu noliegšanā. Bez tumsonības ir iedarbojušās arī bailes. Cilvēki neiedrošinās paraudzīties uz pašu daiļāko. Var pabrīnīties par to, ka zinība nepalīdzēja tuvoties smalkajai fiziskajai jomai. Teisti neatļāva savām dievībām palīdzēt tiem tuvoties Augstākajām Pasaulēm.
   Domātājs sacīja tā: "Nenoniecināsim dzīvi, jo mēs visi dzīvojam ne tikai uz vienas Zemes. Mums ir dota esība trijās pasaules, un mums ir jābūt katras šis pasaules cienīgiem. Mēs gribam piesaistīt sevi pie Zemes, kura var sagrūt, bet aizmirstam, kāda neiznīcīga esība mums ir dota!
   Nebūsim akli! Kad formu iepazīst tikai ar tausti, mums ir ļauts izzināt ar visām sajūtām. Bet vai mēs tās visas esam iepazinuši? Pārzemes Pasaulei ir arī savas izpausmes formas. Mēs esam bagāti ar mums dotajiem dārgumiem."

   204. Urusvati zina par redzamajiem un neredzamajiem kaitētajiem. Pētot domu raidīšanu attālumā, jāatzīmē visi veicinošie un kavējošie apstākļi. Taču jūs zināt, ka izplatījuma būtnes var pārtvert domas. Ir skaidrs arī tas, ka daži cilvēki spēj sadzirdēt domas, bet ikvienam pētniekam ir jāievēro klātesošo īpatnības.
   Var ievērot, ka klātesošo saskaņa sekmē domu raidīšanu un pasargā tās no pārtveršanas. Vēl vairāk - ja tuvi cilvēki blakus istabā ir harmoniskā noskaņojumā, viņi jau nodrošina to, ka domu raidījums netiks aizskarts. Samulsusi vai sašutuši cilvēki kļūst par ļauno pārtvērēju līdzdalībniekiem. Uzbudināta cilvēka aura ir garāmplūstošo strāvu labākā saskaldītajā. Tādi kaitētāji var noliegt savu sadarbību ar domas pārt vērējiem, bet būtībā viņi ir un paliek ļaunuma atbalstītāji. Kādreiz Smalkajā Pasaulē viņi savu nesavaldību nožēlos.
   Cilvēki negrib saprast, ka katru viņu vieglprātīgo rīcību uzmana neredzamas būtnes. Doma atrodas rupjās rokās. Tikai nedaudzi sapratīs, ka tai jārada vislabākie apstākļi. Nesaprātīgie uzskata, ka narkotikas dara domu stiprāku. Šīs domu konvulsijas nevar sekmēt evolūciju. Visas narkotiku radītās emanā-cijas jau pievelk pašas bīstamākās būtnes. Tās sagrābj domu daļiņas un auž no tām viskaitīgāko audumu. Dažreiz ir jāatceras, kā tika izkropļotas vērtīgas domas. Pameklējiet cēloni savā apkārtnē un droši vien atradīsit iemeslus.
   Domātājs sacīja: "Mūsu nabaga doma, tu esi tik neaizsargāta. Līdzko tu paspēj izlidot, tā ļauni nagi tevi jau plosa. Kā izgaist pūlī iemesta zelta riekšava, tā var tikt pārtverta izplatījuma doma. Ir labi, ja domu uztver apgaismots prāts, bet pretimnācēju vidū var būt arī laupītāji. Ķermenim ir vajadzīga tīrība, bet ap domu jāvalda vislielākajai spodrībai."

   205. Urusvati zina, ka Pārpasaulīgais nav tikai kaut kas astronomisks. Visa augstāko jēdzienu daudzveidības izpratne nāk, iepazīstot dzīvi. Nepaiesim garām tālajām pasaulēm, bet palūkosimies, kāds ir pasauļu savstarpējais stāvoklis. Zemes dzīve balstās uz neizbēgamiem likumiem, un cilvēkiem beidzot ir jāsaprot Smalkās Pasaules nozīme.
   Ir pareizi norādīts, ka iemiesojoties cilvēkiem tiek doti dažādi uzdevumi. Vajātas, nomāktas tautas atgriežas uz Zemes, lai atgādinātu par savām samītajām tiesībām. Nav daudz to, kuriem viss tiek piedots un kuri panāk tīru pilnīgošanos. Daudzi paliek atriebības un rēķinu kārtošanas līmenī. Uzvarētie un pārestības cietušie bieži atgriežas savu ciešanu vietā. Briesmīga un daudzveidīga mēdz būt viņu atriebība. Viņi ienes jukas un sarežģī valsts ceļu. Neviens šos atriebējus nepazīst, jo viņi pacenšas iekļūt tautas kalpotāju slāņos.
   Ja cilvēki saprastu vardarbības sekas, viņi varētu palīdzēt valsts sakārtošanā. Bet kurš gan grib saprast, ka asinis, kas izlietas naida neprātā, ir jāattīra? Tik daudzas reizes Mēs esam atgādinājuši par nepieciešamību pilnīgoties un izprast Smalko Pasauli. Ikviens no Mums ir aicinājis cilvēkus izzināt.
   Domātājs sacīja: "Fūrijas mēs paši esam izlaiduši. Nevis . Dievi steidzas atriebties cilvēkiem, bet gan paši cilvēki rada šausmīgus briesmoņus. Mēs esam aizmirsuši, kā gatavojām sev ceļu. Kā lai rod pietiekami vienkāršus vārdus, lai pūlis tos saprastu! Mums ir jāizprot baismīgās šķelšanās un nesamie-rināmības cēlonis. Bet, kad atgādināsim sev par esību ēnu vidū, tad varēsim pārliecināties, ka tur tiek gatavota nākamā dzīve. Būsim apdomīgi."

   206. Urusvati zina, ka uzturēšanās laiks Smalkajā Pasaulē ir loti dažāds. Tas var ilgt no dažiem mēnešiem līdz tūkstošiem gadu. Ir grūti uzskaitīt visus cēloņus, bet galvenais ir brīvā griba. Var pajautāt: kura uzturēšanās Smalkajā Pasaulē būs vislabvēlīgākā - visīsākā vai visgarākā? Arī šādās galējībās var atrast vienādu vērtību. Var arī pajautāt: vai ir iespējams neatgriezties uz Zemes, ja brīvā griba tā vēlas? Patiesi, viss ir iespējams. Vajag tikai uzturēšanos Smalkajā Pasaulē padarīt lietderīgāku nekā dzīvi Zemes virsū.
   Mēs jau runājam par to, ka dažas varenas Būtnes suta uz Zemi sava stara daļu un ar to it kā apgaro kādu darbinieku. Šādas dāvanas pasniegšana var aizstāt iemiesošanos uz Zemes. Turklāt var būt arī gara dalāmības izpausmes. Tādi sūtījumi var apgarot vairākus cilvēkus, un tāda palīdzība evolūcijai var nest lielāku labumu nekā personiska iemiesošanās. Tādā kārtā cilvēks var veidot savu likteni. Viņš var attīstīt savu domāšanu līdz jebkurai pakāpei. Viņš var kļūt tik dāsns, ka tas jau robežotos ar pašuzupurēšanos. Be, jo vairāk viņš dod, jo vairāk arī saņem, un viņa doma riņķojumā pieaug. Šī patiesība ir jādaudzina skolās.
   Var arī pavaicāt: vai brīvā griba var aizvest uz tālajām sfērām? Protams, var, ja vien tāda pašaizliedzība būs patiesa. Jūs jau zināt par dažām Būtnēm, kas aizgājušas uz citām planētām. Apbrīnojams ir tāds varoņdarbs, jo tas nostiprina domas saikni un paver domāšanai jaunus apvāršņus. Domātājs vairākkārt norādīja, ka reiz Viņš pāries citā pasaulē un no turienes nodibinās saikni. Daudz gadsimtu vajadzēja, lai izpildītu šo uzdevumu. Taču nav nekā nepaveicama, vienīgi mūsu gribai ir jābūt vērstai uz to.

   207. Urusvati zina, ka ļoti daudzi neatzīst domas enerģiju. Turklāt daži apgalvo, ka domas izplatīšanās ir visai ierobežota. Viņi cenšas pierādīt, ka mehāniskie radioviļņi neiet cauri dažiem atmosfēras slāņiem. Novērojums ir pareizs, tikai tas neattiecas uz nepastarpināto cilvēka domu. Tajā ir ietverta īpaša enerģija, kuru nevar salīdzināt ar mehānisku raidīšanu. Izplatījuma stīgas ir pakļautas domai, un koncentrētai cilvēka domai šķēršļu nav.
   Kad runājam par domu raidīšanu milzīgos attālumos, Mēs runājam tieši par nepastarpināto domu.
   Domātājs mēdza teikt: "Mācieties domāt, sāciet ar visvienkāršākajiem nodomiem. Vislabāk sāciet sapņot par visjaukākajiem priekšmetiem. Protiet sapņot, spilgti sevī pārdzīvojot radītos tēlus. Tikai sapņi attīstīs iztēli. Kur gan dosimies bez iztēles? Kā bez iztēles īstenosim dzīvē visskaistākos novērojumus? Vai mēs spēsim zemes dzīvē saglabāt pārzemes mirdzuma dzirkstis, ja nepieradināsimies fiksēt tēlus? Patiesi, tiekšanās uz Augstāko palīdzēs iztēlei.
   Nekas nav nekustīgs. Ari iztēlei ir jāaug, citādi tā var apdzist, un kas zina, kad to atkal izdosies aizdegt. Filozofam ir nepieciešama spēcīga iztēle. Arī mākslinieks nevar radīt bez iztēles. Sapnis dzimst bērnībā - palīdziet domāšanas iedīgļiem."
   Tā sacīja Domātājs un lūdza skolniekus būt sapņotājiem. Tā dzimst priekšstati par valsts un visas cilvēces laimi - tie dzīvo sapņos.

   208. Urusvati zina, cik acumirklīgas un negaidītas mēdz būt vīzijas, īpaši var pārsteigt dzīvu, nepazīstamu cilvēku redzēšana tajās. Šādām vīzijām ir daudz cēloņu. Varbūt viņi nemaz nav tik sveši, bet ir jau agrāk sastapti Smalkajā Pasaulē. Iespējams arī, ka vienādas vibrācijas rada abpusēju vīziju.
   Ja cilvēki pierakstītu visas savas vīzijas un pastāstītu par tām uzticamiem ļaudīm, daudz kas tiktu noskaidrots. Bet tieši šādi novērojumi paliek neizmantoti, un cilvēku apziņa zaudē uzskatāmas iedziļināšanās iespēju. Ņemsim šādu piemēru: kaut kur kaut kāda persona spēlēja klavieres, izraisot vibrāciju, kas atbalsojās Urusvati apziņā, - tā izveidojās nepazīstamās personas vīzija. Tādām konsonansēm ir sava nozīme ugunīgajā audumā. Cilvēki saskaras saskaņas, un jau notiek zināma sadarbība.
   Daudzu vīziju momentānums izskaidrojams ar Smalkās Pasaules likumu - tur nepastāv Zemes laiks. Vīziju īslaicīgums ir šķietams, jo cilvēks skatās uz blīvās pasaules apstākļiem un smalkie veidoli viņam ātri aizslīd garām. Bet, atrazdamies Smalkās Pasaules apstākļos, mēs par tādu acumirklīgumu nebrīnāmies. Tur mēs nonākam domu sfērās, un smalkā esamība kļūst dabiska. Smalkā Pasaule vairo mūsu pieredzi, un, tur uzturēdamies, mēs sākam saprast arī zemes dzīves trauks-mainību.
   Domātājs vērsa uzmanību uz blīvās un Smalkās Pasaules uztveres atšķirībām. Viņš teica: "Mums garām traucas neredzamas būtnes. Tikai viegla vēsma liecina par to klātbūtni. Dažreiz tās ir mums līdzās kā gaišzils mākonis. Mēs reti spējam saskatīt šādus viesus no citurienes. Bet sacīsim viņiem: "Esiet sveicināti, mīļie draugi! Mēs atveram jums savu sirdi, un jūs sūtiet mums palīdzību no saviem brīnišķīgajiem plašumiem.""

   209. Urusvati zina, ka visam pamatā esošā enerģija izpaužas mākslīgi un dabiski. Ikviens saprot, ka dabiska darbība ir pārāka par mākslīgo. Taču par mākslīgo darbību ir uzrakstīts krietni vairāk nekā par dabisko. Nav noliedzams, ka mākslīgā izpausme, sākot ar vissenākajiem laikiem, ir jo sīki pētīta. Bet tagad, uz divu laikmetu robežas, ir laiks pievērsties visam pamatā esošās enerģijas izpausmju dabiskajai metodei.
   Senos laikos cilvēks bija daudz rupjāks, un, lai pieskartos smalkajām enerģijām, bija nepieciešami mehāniski ritmi un rituāli. Turpretī tagad, kad nervu sistēma ir ievērojami attīstījusies, der atcerēties, ka griba un doma ir cilvēka dabiski atribūti, - tātad tie ir arī dabiski jāliek lietā.
   Nav gudri rosināt domu ar narkotiku palīdzību, jo tādi mežonīgi paņēmieni atsauksies uz nākamajām paaudzēm. Var teikt, ka varmācīgi uzbudinātāji ir tikpat kaitīgi kā visgrūtākā slimība. Atšķirība ir vienīgi tā, ka slimība var atsaukties ātrāk, toties narkotiku ietekme būs vērojama daudzās paaudzēs. Cilvēks maz domā par nākamību un nevēlas tajā piedalīties.
   Domātājs teica: "Mēs nezinām, kam mēs ceļam cietoksni, bet, ja aptvertu, ka ceļam to paši sev, tad droši vien labāk noslīpētu akmeņus. Nevajag priecāties par to, ka esam pabeiguši zemes dzīvi. Neviens nezina, kur mums atkal būs jāstrādā. Vecākajiem ir jāpadomā, kur viņi maksās savus rēķinus."

   210. Urusvati zina, ka jaunas rases laikā notiek nomaiņas visās Dabas jomās. Cilvēki parasti tās nepamana, bet, ja kāds arī saskata ko neparastu, viņš kautrējas par šādu novērojumu runāt. Pat pēc skaidriem mājieniem par jauniem slimību veidiem netiek veikti dziļāki pētījumi. Taču ir vērīgi jāieskatās visā. Daudz neparasta var sastapt dzīvnieku pasaulē un arī augu valstī. Dzīvnieku un augu slimības liks padomāt par neparastām epidēmijām cilvēku vidū. Cilvēki ir pieraduši apbruņoties pret zināmajām sodībām, taču tagad nav bīstams ne mēris, ne holera, pat ne vēzis un meningīts, bet attīstās jauni tā dēvētās neiralģijas veidi, kas var izvērsties vesela epidēmijā. Šīs slimības var nosaukt par psihiskās enerģijas ciešanām, turklāt var notikt inficēšanas. Taču ārsti vel ilgi neveltīs vērību jaunajiem saslimšanas veidiem. Tos var nosaukt par ugunīgo drudzi, taču ne jau nosaukums ir svarīgs, daudz svarīgāk ir izprast cēloni.
   Nemierināsim sevi ar to, ka rasu nomaiņa neizbēgami nesīs lielu sajukumu. Ikviens, kas domā par psihisko enerģiju, saprot, ka tā ir jāuztur tīra. Ir saprotams, ka piesārņota enerģija izraisīs briesmīgas parādības visā izplatījumā.
   Domātājs uzsvēra: "Neaizmirsīsim, ka viss atrodas kustībā. Nevienam nav tiesību padarīt netīru kosmisko plūsmu, jo tādējādi tiks vairotas daudzu citu un visupirms jau savas paša ciešanas. Taču šausmas neļauj cilvēkiem ieskatīties tālajās pasaulēs."

   211. Urusvati zina, cik grūti ir panākt apziņu harmoniju. Mēs nerunājam par apziņu izlīdzināšanu, jo Visuma dāsnuma dēļ vienlīdzības nav. Taču, arī pastāvot neatkārtojamībai, vajadzīga visu daļu saskaņa. Vēl grūtāk ir iedomāties, kādi sarežģīti ceļi ejami, lai veicinātu apziņu vienādošanos. Viens cilvēks jau kāpj virsotnē, bet cits vēl nav pat pakāji sasniedzis - viņiem nav kopīgas domāšanas. Ja dosit abiem vienādas zināšanas, tad vienam to nepietiks, bet otram tās būs pārlieku lielas viņa domāšanas līmenim un radīs tādu apmulsumu, kas var novest līdz nodevībai.
   Skolotājam ir vairākkārt jāpārliecinās, ko īsti skolnieks var aptvert, nekaitējot sev. Labāk nepateikt līdz galam nekā pateikt par daudz un novest līdz nodevībai. Gudrības būtība ir - izprast visas daudzveidības, kas ir noderīgas harmonijai. Tāpēc var redzēt, ka Skolotājs dažbrīd steidzas, bet citreiz aizkavē. Ir jāsaprot, ka Skolotājs šajā laikā novēro veselu ceļinieku procesiju un izlīdzina viņu soli.
   Nevajag aizmirst, ka notiek daudz kas tāds, ko cilvēks, savu ceļu iedams, nevar saskatīt. Nevajag brīnīties arī tad, kad Skolotājs izliek ceļa zīmes lielos attālumos. Skolotājs norāda uz dažādām zīmēm, kuras no zemes dzīves viedokļa dažkārt var likties nesvarīgas, taču īstenībā var būt ļoti nozīmīgi simboli. Nevajag brīnīties arī par to, kāpēc tādas zīmes reizēm tiek dotas ilgam laikam. Neaizmirsīsim, ka Smalkajā Pasaule laika jautājums nepastāv un zīmes var uzliesmot atkarībā no to nozīmes, nevis atbilstoši zemes dzīves laikam. Domātājs teica: "Kurš var zināt izplatījumā pastāvošos kritērijus? Mēs varam tos ņemt vērā, taču nevajag punduriem paredzētos kritērijus attiecināt uz milžiem."

   212. Urusvati zina, ka Dabas izpaustās zīmes ir ārkārtīgi daudzveidīgas. Cilvēki bieži cenšas saskatīt tikai drūmās zīmes un pamazām ieslīgst māņticībā. Bet vērīga acs pamanīs arī īpašas ražas un sapratīs, ka plūsmu sajukuma gadījumā var būt galējības - gan labas, gan arī sliktas.
   Gudri cilvēki dažreiz nemaz nepriecājas par negaidītiem panākumiem savā saimniecībā. Viņi zina, ka īpašs strāvu kāpinājums, kas ir noderīgs viņu dārzam, var postoši atsaukties tālās zemēs. Un tā ir visās lietās.
   Jau senatnē gudrie zināja, ka īpašas zīmes - gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas - norāda uz briesmīgām sekām. Nav iespējams iedomāties, kādas katastrofas notiek izplatījumā un pēc gadsimtiem sasniedz mūs. Nav iespējams novērst jau notikušo, bet var sasprindzināt gara spēkus, lai pieņemtu to, kas jau tuvojas. Kad Mēs runājam par harmonijas nepieciešamību, Mēs redzam tālus pavērsienus, kurus cilvēki vēl nevar redzēt.
   Domātājs bieži atgādināja par kosmisko katastrofu iespējamību. Cilvēki par Viņu smējās. Bet vai viņi varēja apgalvot, ka kaut kur tālu izplatījumā nav notikusi katastrofa, kas pēc gadu tūkstošiem atsauksies uz Zemi? Taču šīs katastrofas priekšvēstneši var jau sasniegt Zemi un samulsināt cilvēces apziņu.
   Skolotāja uzdevums ir pastāvīgi atgādināt par pasauļu koordināciju.

   213. Urusvati zina, ka psihiskā enerģija piepilda visu esošo. Kāpēc gan nākas šo patiesību cilvēkiem tik bieži atgādināt? Cilvēki it īpaši neaptver šīs enerģijas būtību. Viņi runā par daudzām enerģijām, bet neiedrošinās atzīt, ka pamatenerģija ir tikai viena.
   Tagad ir jāizprot, ka domu enerģija ir viena no visaugstākajām psihiskās enerģijas izpausmēm. Nevar nošķirt domu no Visuma pamatenerģijas. Proti, doma ir pamatenerģijas mūžīgais dzinējs. Doma rada strāvas, kas rosina un it ka atjaunina Visumu. Tādējādi, kad saku, ka domājošas būtnes piedalās Visuma procesos, tas jāsaprot tiešā, nevis pārnestā nozīmē. Tāpēc cilvēks ir īpaši atbildīgs par domas kvalitāti. Jau pietiekami daudz ir pateikts par domas kvalitāti, ja zinām, ka laba, spēcīga doma dod ari lieliskas strāvas, bet ļauna noklāj Zemi ar nedzīviem sārņiem.
   Skolotājam jāmāca skolnieki ilgstoši domāt par daiļo. Ikviens izzinātājs var bagātināt izplatījumu. Nedomāsim, ka augsnei vajadzīgs vienīgi mehānisks mēslojums. Ir jāizdara eksperimenti, lai pārliecinātos par domas iedarbību. Tiesa, šādi eksperimenti velkas ilgi, taču Mēs nereti virzām tieši uz ilgstošiem pētījumiem. Stingrus atzinumus nevar panākt ar sasteigtiem secinājumiem. Jāveic secīgi eksperimenti, un tad atklāsies, ka smalka enerģija prasa ari smalku izpēti. Proti, milžiem nevar piemērot tos kritērijus, kas paredzēti punduriem.
   Par to pašu runāja ari Domātājs. Viņš pastāvīgi norādīja, ka augstākie priekšmeti jāstudē augstākajā noskaņojumā: "Būsim mērķtiecīgi."

   214. Urusvati zina, cik vāji cilvēce izprot ritma jēdzienu. Senā mācība par ritmu ir pazaudēta. Jaunā izpratne reducēta līdz rupjākajām dejām un mūzikai. Zinātnieki runā par vibrāciju ritmu, taču viņu atzinumi neiziet ārpus laboratorijām. Bet ritmam jāizpaužas visā dzīvē, visos darbos, visā jaunradē. Tikai pieredzējuši darbinieki saprot, cik daudz ražīgāks ir ritmisks darbs.
   Patiesi, darbarūķis karmajogs bez jebkāda piespiedu saspringuma izjūt ritma prieku. Karmajogs strādā nevis tāpēc, ka viņu kāds spiestu to darīt, bet gan tāpēc, ka viņš bez darba nevar dzīvot. Šī Joga ir cieši saistīta ar ritmu. Diemžēl dzīvē tādu pašatdevīgu un nebeidzamu sadarbību nemana bieži. Tikai spilgti izteikts ritms saplūst ar tādām pašām saskanam visās pasaules malās, un iznāk īpatnēja savstarpējā palīdzība. Neredzamības apstākļos tāda palīdzība ir īsta harmonija.
   Turklāt katrs darbarūķis saņem palīdzību no Smalkās Pasaules. Cilvēki gūs daudz lielākus panākumus, kad viņi izpratīs šo neredzamo sadarbību. Zobgaļi teiks: "Vai tiešām galdnieki, pļāvēji un mūrnieki saņem palīdzību no Smalkās Pasaules?" Izsmiekls ir nevietā - ikviens darbs, kas tiek veikts ar mīlestību, saņem palīdzību. Cilvēkiem jāpadomā par tiem neizsmeļamajiem enerģijas krājumiem, kas ir Smalkajā Pasaulē.
   Pateikšu vēl kādu vāji izprastu patiesību. Cilvēki bēdājas, ja citi pārtver un izmanto viņu idejas. Taču būtībā par katras derīgas idejas izplatīšanos vajadzētu priecāties. Tomēr lielākā dala līdz tādai prieka izpratnei vēl nav izaugusi.
   Domātājs sacīja: "Idejas ir spārnotas. Ir prieks izlaist putnu no būra. Tādam pašam priekam jābūt, palaižot arī glābējideju. Domai ir jāpiesātina izplatījums, citādi cilvēki paliks bez tālāk-virzības iespējām. Atbrīvosim idejas no visiem pinekļiem un visām važām. Negaidīsim, kad to izdarīs cietumsargi, bet paši palīdzēsim tām atbrīvoties."

   215. Urusvati zina, kāda nozīme ir smalkai robežai. Patiesi, cilvēki reti saprot vārdos neizsakāmo robežu. Kā lai paskaidro, kāpēc kaut kas ir atļauts, bet līdzās, par mata tiesu, jau aizliegts. Vienīgi paplašināta apziņa sapratīs atšķirību starp celsmi un sagrāvi. Daudzi senie kulti, apvienojot vienā simbolā celsmi un sagrāvi, norādīja, cik tuvi ir šie jēdzieni, par kuriem Zemes cilvēka prāts spriež tik rupji.
   Grūti ir arī vārdos izteikt, cik lielā mērā var ietekmēt otra cilvēka karmu. Kā piemēru var minēt skolotāju, kas pārbaudījuma laikā vēlas palīdzēt skolniekam. Skolotājs var gribēt ar visiem gara spēkiem iedarboties uz skolnieku, bet apmulsušais gars neievēro raidītās zīmes un uzmundrinošos skatienus. Skolotājs nevar ar uzsaucienu novērst skolnieka kļūdu. Lai kā viņš vēlētos pārbaudījuma sekmīgu iznākumu, skolotājam ir jāklusē vai ari jāmēģina ar aplinku padomu uzvest skolnieku uz pareizā ceļa.
   Vai tas pats nenotiek, novērojot karmu, kas tiek veidota? Milzum daudz apstākļu jāņem vērā, pirms drīkst atļauties pašu niecīgāko ielaušanos karmā. To darot, var skart ļoti daudzus citus cilvēkus. Ne jau velti tāda robeža tiek dēvēta par smalko robežu. Bet daudzi cilvēki smīkņās, dzirdot, ka labais un ļaunais mīt blakus.
   Domātājs bieži norādīja uz šo apstākli. Viņš arī minēja kā piemēru skolu pārbaudījumus. Cilvēkiem nepatīk klausīties par pārbaudījumiem. Starp citu, tas attiecas uz visiem laikiem.

   216. Urusvati dzirdēja nograndam eksplozijas Smalkajā Pasaulē. Vai dažam nešķitīs savādi, ka Smalkajā Pasaulē var notikt sprādzieni un ka tie var būt dzirdami? Taču viss, kas attiecas uz Smalko Pasauli, prasa smalku izpratni. Eksplozijas var notikt visās sfērās. Tās neuztver Zemes cilvēka dzirde, bet tās izraisa īpašas sirds trīsas un gaišdzirdes gadījumā rada tieši sprādziena iespaidu. Ir jāpierod pie tā, ka Smalkās Pasaules pastāvīgi iespaidos jutīgu ausi.
   Cilvēki parasti neprot ieklausīties smalkajās parādībās - viņi vai nu vispār noliedz visu pārpasaulīgo, vai krīt histērijā, vai noliedz ticamību. Dažādu tautu literatūrā var atrast ļoti nozīmīgus norādījumus. Piemēram, Šambala atrodas galējos ziemeļos, tur ziemeļblāzma it kā norāda uz Šambalas atrašanās vietu. Taču neaizmirsīsim, ka šādi paši elektrības spriegumi vērojami arī Himalajos. Tādā kārtā izskaidrojumu gūst vēl viens noslēpums.
   Domātājs norādīja, ka daudz ko vēl nedrīkst atklāt, citādi izceltos lielas jukas. Sekosim Viņa gudrajam padomam un atradīsim kritērijus, kas atbilst tautu apziņai.
   Ja Mums būtu vēl vienkāršāki vārdi, Mēs tos lietotu. Tieši liela vienkāršība ir vajadzīga.

   217. Urusvati dzirdēja, ka atmosfēras saindētība pastiprinās. Šādiem periodiem jāvelta īpaša vērība, jo sekas var izpausties visdažādākajās dzīves jomās. Ne tikai epidēmijas var izcelties, bet ikviens var sajust komplikācijas savās vājajās vietās. Tāds spriegums ietekmē ne vien ķermeņa slimības, bet vēl vairāk izpaužas visas sabiedrības satricinājumos. Mēs bieži esam ieteikuši saglabāt vienotību, jo tāda saskaņa ir labākā profilakse. Ir nepieciešams liels līdzsvars. Ja tāds rastos visā pasaulē, tad visbīstamākie brīži varētu paiet, nenodarot nekādu ļaunumu.
   Cilvēki negrib apzināties, ka viņi ieņem visai atbildīgu stāvokli. Sevis noturēšana līdzsvarā ir atkarīga no brīvās gribas. Sērga cilvēku pieveic ne vien tāpēc, ka viņš ir uzņēmīgs pret kādu slimību, bet arī tāpēc, ka zudis līdzsvars. Nenosvērts ceļinieks pa bīstamu taciņu nenoies. Viņu pārņems šausmas, un ceļu viņš turpinās, liela neprāta pārņemts. Cilvēks inficēs gan pats sevi, gan apkārtējos.
   Patiesi saku: atmosfēras indēšana pastiprinās, esiet modri! Mums nav sveši tādi periodi, jo ne reizi vien tos esam pieredzējuši savā zemes dzīvē. Bet labāk ir zināt un sakopot visus spēkus līdzsvara saglabāšanai. Tā pārdzīvosim un pārlaidīsim visus satricinājumus.
   Arī Domātājs pārdzīvoja tādus spriegumus. Viņš sacīja: "Tumši padebeši klāj apvārsni. Paliksim mājās un netraucēsim klusumu. Arī visbargākā vētra nevar ilgt bezgalīgi."

   218. Urusvati zina par personvārdu magnētismu. Katra skaņa atbilst noteiktam kosmiskajam staram. Bet, ja personvārds sastāv no astroloģiski pamatotām zīmēm, tādam apvienojumam var būt milzīgs iedarbības spēks. Jūs esat ievērojuši, ka Mēs dažkārt it kā neliedzām izrunāt Mūsu Vārdus, bet pēc tam ieteicām neskart tos pat domās. Iemesls ir tas, ka var būt laikposmi, kad skaņu savienojumi neveido pārmērīgi lielu magnētismu, bet var būt arī tādi laiki, kad vārds nodārd izplatījumā kā vesera sitiens, un tad līdzsvara saglabāšanas labad nedrīkst izrunāt Mūsu Vārdus. Tas pats vērojams arī attiecībā uz citiem personvārdiem un pat vietvārdiem.
   īpaši jāatceras, ka senatnē vārdus deva, par pamatu ņemot astroloģiju. Daudzas tautas deva vairākus vārdus, lai nebūtu jāizrunā astroloģiskais vārds. Labāk šo vārdu neizrunāt pat labvēlīgā laikā nekā izteikt tiešu izaicinājumu zibenim. Vispār cilvēki jauc magnētismu ar iedvesmu. Viņi nesaprot, ka iedvesma skar personiskos spēkus, bet magnētisms ir kosmiska parādība.
   Domātājs bieži atgādināja par tādu enerģiju nozīmi. Viņš teica: "Pietiek cilvēkam iesaukties: esmu nelaimīgs! - un viņš tūdaļ pavairo savas nelaimes. Bet tas, kas saka: esmu laimīgs! - jau atver vārtus laimei.
   Nedomājiet, ka cilvēks sev var pavēlēt būt laimīgam vai nelaimīgam. Parādība ir daudz dziļāka, un cilvēks saskaras ar vareniem spēkiem. Viņš nepaspēj izpaust savu noskaņojumu, kad tas jau nostiprinās izplatījumā, - tā mēs sev pieaicinām
   Augstākos Speķus. Nebūsim nepateicīgi un nesaprātīgi." Domātājs nemitīgi atgādināja skolniekiem, ka nevienu vārdu nedrīkst izrunāt bez apdomās.

   219. Urusvati zina, ka smalkākās kombinācijas ir neatkārtojamas. Reiz Domātājs pamanīja, ka klausītāji nav pietiekami dziļi uztvēruši atzinu par neatkārtojamību. Viņš paņēma lielu bronzas spoguli un pārklāja to ar vienmērīgu smilšu kārtu. Pēc tam sāka uz spoguļa malas izklaudzināt dažādus ritmus, kuru ietekmē smiltis sakārtojās dažādos rakstos. Tad Domātājs teica, lai skolnieki atkārto tos pašus ritmus un izveido tos pašus rakstus. Protams, neviens to izdarīt nespēja.
   Domātājs teica: "Vārdi ne vienmēr pārliecina, bet pats vienkāršākais piemērs parāda, cik dāsna ir Daba. Dabas diženumā nav iespējama atkārtošanās. Likums ir viens, bet tā izpausmes nav saskaitāmas. Jūs nevarējāt atkārtot rakstus tūkstoš iemeslu dēļ, bet visupirms tāpēc, ka kosmiskie apstākļi jau bija mainījušies. Tādām smalkām kombinācijām vajadzētu jūs iepriecināt, jo tās parāda arī jūsu bezrobežīgās iespējas. Viss ir kustībā, un nekas neatkārtojas. Šis apstāklis jāliek lietā visā dzīvē.
   Došu jums padomu, taču tas būs noderīgs tūlītējai lietošanai. Diezin vai derīgas būs zāles, ko ieņems gadu pēc to parakstīšanas. Slepenajās glabātavās atrodas milzums neizmantotu padomu. Strēlniekam saka: "Ātrāk, nepalaid garām putnu!" Taču roka aizkavējās, un bulta veltīgi šķēla izplatījumu, un varbūt nesa nāvi tur, kur tā nebija paredzēta.
   Ja cilvēks apgūtu neatkārtojamības likumu, viņš dedzīgi tiektos pilnīgoties. Sastingušais prāts čukst: neviena diena neatšķiras no iepriekšējās. Pastāvīgi jūs dzirdat tādu gaušanos, bet ikviens mirklis ir citāds. Un jūsu apziņa nekad neatgriezīsies iepriekšējā stāvoklī, pat tad ne, ja jūs pieļausit apziņas atkāpšanos, - tā gan nāks atpakaļ, bet ne pa iepriekšējiem ceļiem. Bezrobežība pastāv Makrokosmā un mikrokosmā. Pat dziesmu atkārtot nav iespējams, jo ikreiz apstākļi ir citādi. Pamēģiniet atgriezties pilsētā, kur gadiem ilgi neesat bijuši, - viss liksies citāds. Un jūsu apziņa nekad neatgriezīsies pie agrākā priekšstata.
   Daži skumst par neatkārtojamību, bet īstens cilvēks gavilē, sajuzdams kustību.
   Tā uzmundrināja Domātājs. Šo pamatu lietā likšana spilgti redzama Brālībā. Saku jums Domātāja vārdus, jo jūs zināt, kā Viņš pūlējās Brālības labā.
   Ja kāds teiks: gribu klausīties vienīgi Lielo Ceļinieku, viņš sevi ierobežos. Mēs augstu vērtējam to, ka jūs no visas sirds mīlat Lielo Ceļinieku, taču sirds var būt neiztukšojama. Bet vai var apklusināt sirds balsi, kad dzirdat par pūliņiem cilvēces labā?
   Pilnīga uzticība, pilnīgs varoņdarbs pilda garu ar nesalaužamu pašaizliedzību. Pašaizliedzība ir spārni uz Brālību.

   220. Urusvati zina, cik bieži Mēs nākam saskarsmē ar Smalko Pasauli. Lai pilnīgi izzinātu, ir jāiepazīst dažādas sfēras. Ap Smalkās Pasaules izpratni ir daudz nesaprašanās, īpaši grūti tiek uztverta neatkārtojamība, kas ir tāda pati gan uz Zemes, gan Smalkajā Pasaulē.
   Ir daudz Smalkās Pasaules aprakstu, bet visos skarts tikai viens slānis, tas, kurā pabijis novērotājs. Tā viens runā par zemāko stāvokli, gandrīz vai par briesmonīgiem rēgiem. Cits vēsta par snaudošām ēnām; trešais liecina par pilnīgu identitāti ar zemes dzīvi; ceturtais runā par mirdzošiem ķermeņiem. Tā ikviens apraksta to, kas viņam palicis atmiņā. Bet kļūda ir tā, ka parasti vienu slāni uzskata par visu Smalko Pasauli. Šā nomalda dēļ rodas nesamierināmi spriedumi un savstarpēji apvainojumi. Bet, ja cilvēki izpratīs visu Smalkās Pasaules daudzveidību, viņi apjēgs, cik lietderīgi ir tiekties uz augstākajām sfērām.
   Ir īpašs cilvēku tips, un tie ir cilvēki, kas apgalvo, ka uz Zemes viņiem nav ko darīt un nav vērts dzīvot. Bet, ja viņi ar tādu pārliecību nonāks Smalkajā Pasaulē, tad ari tur viņi būs dīkdieņi. Ja tagad cilvēki domās ierobežo Smalko Pasauli tikai ar ārēju līdzību blīvajai pasaulei, viņi šajā ierobežotībā arī paliks un nepratīs gūt jaunu pieredzi. Tikai nedaudzi domā par augstākajām sfērām un pat baidās no Gaismas matērijas mirdzuma, un pati domāšanas saasināšana jau biedē ierobežoto prātu. Cilvēkiem jau uz Zemes jāizlemj, kur viņi grib turpināt savus sasniegumus. Mums pašiem jasaspriego sava bnva griba, lai mūsu doma būtu vēstnese, kas sagatavo mūs Smalkajai Pasaulei.
   Domātājs sacīja: "Lai jūsu doma lido jums pa priekšu un sagatavo jums nākamo brīnišķīgo māju."

   221. Urusvati zina, ka ap Zemes ļaudīm pastāvīgi pulcējas daudzi Smalkās Pasaules iemītnieki. Cilvēki visbiežāk tos nepamana, tomēr dažreiz sajūt dvesmu un vieglus pieskārienus. Ļoti reti gadās, ka cilvēki redz tā sauktos rēgus. Jāpiebilst, ka bez ārējām pazīmēm katrs izsmalcināts cilvēks jūt iekšējas trīsas un nervu pacēlumu vai nomāktību, kam par cēloni ir smalko būtņu tuvošanās.
   Arī dzīvnieki, sevišķi suņi, jūt īpaši spēcīgu smalko parādību klātbūtni. Var rasties jautājums: kas palīdz suņiem sajust smalkās būtnes - redze vai oža? Redze nav tik spēcīga kā oža, oža ļauj sajust ļoti noteikti, un tikai pēc tam sāk darboties redze. Jautās arī: kuras suņu šķirnes stiprāk sajūt Smalko Pasauli? Protams, tie ir garspalvainie suņi, jo savāc vairāk elektrības. Arī cilvēki, kuri pievelk vairāk elektrības, var stiprāk sajust smalko iedzīvotāju klātbūtni kā naktī, tā dienā.
   Smalkās Pasaules izpausmes nav jāuzskata par kaut ko ārkārtēju. Ikviens cilvēks ar izsmalcinātu uztveri, pastāvot noteiktiem kosmiskajiem apstākļiem, spēj sajust Smalkās Pasaules iemītnieku klātbūtni. Var būt ari nomācošas parādības; šādos gadījumos griba palīdz atvairīt uzbrukumus, tikai tā jasaspriego nekavējoties. Nedrīkst pieļaut baiļu mirkli, jo pēc tam gribu vairs nevar koncentrēt.
   Domātājs zināja, ka gribai jābūt pilnīgā gatavībā. Viņš teica: "Ikvienam ir dots aizsardzības zobens, tikai protiet to izvilkt nekavējoties."

   222. Urusvati zina, ka dažkārt viens vārds var sagrozīt veselu kosmogonisko teoriju. Lai nokauninātu līdzpilsoņus, filozofs mēdza teikt: "Jums ir jāsajūt, ka Zeme ir it kā Visuma centrs, tad jūs apzināsities visu savu pienākumu un visu atbildību, kas gulstas uz cilvēku." Taču viņa pēcteči izlaida vienu mazu vārdiņu, un iznāca pavisam cits pasaules uzskats.
   Var minēt daudz piemēru, kas rāda, ka cilvēki sagrozīja Mācības jēgu, jo dažādos dialektos vārdiem bija atšķirīga nozīme. Turklāt dialektu bija daudz - dažreiz kaimiņu ciltis lietoja savus izteicienus. Bija ari tā sauktās svētās valodas, kuras lietoja tikai priesteri un hierolanti. Tomēr atsevišķi vārdi nonāca līdz tautai un tos lietoja nepareizā nozīmē. Starp citu, valodas ir kropļotas visos laikos.
   Necienīgu rīcību pārlieku neattaisnosim ar neizpratni vai ar valodu dažādību. Diemžēl negodīgas rīcības pamatā bieži ir bijis ļaunums un skaudība. Papētīsim, par ko tika vajāti visu tautu labākie cilvēki. Var redzēt, ka nepatiesie apvainojumi gandrīz vienmēr bija vienādi un pārsteidzoši netaisnīgi. Salīdzināsim, par ko vajāja Pitagoru, Anaksagoru, Sokrātu, Platonu un citus labākos cilvēkus. Viņiem visiem izvirzīja gandrīz vienas un tās pašas apsūdzības. Bet nākamajos gadsimtos nāca atzīšana - it kā nekādas ķengāšanas nebūtu bijis! Var teikt, ka šie cildenie darbinieki ļaužu apziņai bija par lielu, un bendes zobens bija gatavs padarīt viņus par galvas tiesu mazākus. Periklu aicināja atpakaļ, kad cilvēki bija viņu noveduši līdz vājprātam. Tikai tādā stāvoklī nonākušu, līdzpilsoņi spēja viņu atzīt par sev līdzīgu.
   Par izcilu cilvēku vajāšanas cēloņiem būtu jāuzraksta grāmata. Vienīgi salīdzinot cēloņus, var izziņai ļaunās gribas ceļu. Ieteicu, lai kāds sastāda šādu grāmatu. Varēs konstatēt, ka Konfūcija un Senekas vajāšana pēc iekšējās būtības bija līdzīga. Mūsu atmiņa glabā daudz tādu notikumu. Mūsu Brāli un Māsas ne reizi vien ir vajāti. Var minēt Žannu d'Arku un Aspaziju, un veselu virkni lielisku darbinieču, kas dzīvoja dažādos gadsimtos. Mēs nesūdzamies par šādiem pārbaudījumiem, taču tie izraisa zināmas pārdomas, jo ikviena vajāšana padara grūtāku steidzamā plāna īstenošanu, bet arī to Mēs vēršam derīgumā.
   Domātājs teica: "Nesaprotu, vai jūs mani vajājat vai steidzināt."

   223. Urusvati zina, no kādiem smalkiem uzslāņojumiem veidojas cilvēku apziņa. Var likties ļoti vienkārši, ja zinām, ka katra dzīves nomaiņa gluži kā zāles izdziedē kādu neveselu cilvēka daļu. Bet vienkārša šķiet ari baltā krāsa, kas sevī ietver visas pārejas krasas. Mēs brīnāmies, vērojot dzīves nomaiņas, kurās tiek iepazīti galēji pretstati, bet nepietiekami noslīpēts dārgakmens nemirdzēs. Tā lai ikviens atceras, cik' grūti ir padziļināt apziņu.
   Īpaši skumji ir redzēt, cik vieglprātīgi domā cilvēki, uzskatīdami, ka viņi jau ir visu sasnieguši. Var izlasīt daudz grāmatu, bet lasīšana vēl nebūt nav īstenošana. Tādēļ Mēs ieteicam vērot dabas parādības, kurās izpaužas daudzu procesu sarežģītība.
   Reti gadās, ka cilvēks pareizi izmanto savu agrāko dzīvju uzkrājumus. Dažkārt sīks apdraudējums izvēršas šausmīgā briesmonī, un cilvēks no pieredzējuša novērotāja pārvēršas vajātā bēglī. Turklāt tiek aizmirsts, ka paša radītais briesmonis turpina augt. Reiz tomēr cilvēkam būs jāpagriežas atpakaļ, lai briesmoni satriektu. Vadītāji, kurus cilvēks sastop Smalkajā Pasaulē, ieteic viņam ātrāk tikt galā ar saviem iedomu tēliem. Bet, ja cilvēks neatsakās no zemes dzīves viltībām, viņš padomus noraida. Tāpēc ir tik svarīgi jau zemes dzīvē iepazīt smalko esību.
   Doma Smalkajā Pasaulē var skaidri darboties tad, ja tā jau zemes dzīvē ir pietiekami daudz vingrināta. Jūs atceraties gadījumu, kad kāds cilvēks, no jauna nonācis Smalkajā Pasaulē, neprata izveidot sev apģērbu, bija zaudējis spēju skaidri domāt. Bet šo īpašību saglabā brīvā griba. Ikvienam ir jāzina, kas viņam jāsasniedz, tad arī Vadītāja padomu viņš sadzirdēs. Vadītājs tuvojas tam, kam ir dzirdīga auss.
   Jūs jau zināt, cik bieži Mūsu Māsas un Brāļi apmeklē Smalko Pasauli. Tam ir divi iemesli: viens - palīdzēt tiem, kurus viņi novēroja, otrs - pastāvīgi vingrināt savas smalkās enerģijas dažādās sterās. Smalkās enerģijas ir jāvingrina, lai visur justos kā mājās.
   Var ievērot, ka cilvēks, kas izjusti runā, atbrīvojas no iedzimta trūkuma, bet, tiklīdz brīnišķīgo jūtu uzliesmojums noplok, viņš atkal nonāk zemes dzīves trūkuma varā. Kvēlas domas var neapdzist, un tādi spārni nekavējoties aiznes pie Vadītāja. Mums ir viegli strādāt tur, kur ir degsme, tādēļ tā brīdinām no bailēm, nomāktības un izmisuma. Tādas īpašības ir ka izdzisušas ogles, un pie tāda ugunskura sasildīties nevarēsit. Pēdējais salīdzinājums ir Domātāja dots. Viņam piemita brīnišķīgā spēja kliedēt nomāktību. Brālībā tādas īpašības ir vajadzīgas kā Zemes, tā arī Smalkajai Pasaulei. Viss, ko sakām, cieši skar Brālības dzīvi.

   224. Urusvati zina, ka domu raidīšanai ļoti lielos attālumos ir vajadzīga pašaizliedzība. Neviena cilvēku doma izplatījumā nepazūd, bet ir liela atšķirība starp domām, kas izlidojušas bez noteikta uzdevuma, un domu, kas sūtīta ar noteiktu mērķi, - tāds sūtījums iziet cauri dažādām sfērām un ir pakļauts dažādām iedarbībām. Iztēlosimies tādas domas ceļu telegrāfa vada veidā. Daudzi apstākļi var to apdraudēt, var būt daudz pieskārienu, kas izraisa liktenīgas sekas. Arī domu sūtījumu laikā var būt strāvu īssavienojumi un var ciest sūtītājs. Mēs to sakām, lai atgādinātu, kādu grūtu misiju uzņēmās Domātājs. Bet sekas ir milzīgas.
   Ir teikts, ka doma izplatījumā skan. Šis apzīmējums jāsaprot ne tikai simboliski, bet arī burtiski. Jūs dzirdējāt stīgu skanēšanu un sudraba zvanus. Domas spriegums rada izplatījumā skanēšanu. Var minēt daudzas leģendas, kurās teikts, ka notikumi iepriekš pavēstīti ar skanīgām parādībām. Šāds salīdzinājums ir pilnīgi pareizs, jo tieši pirms lieliem notikumiem var vērot domas parādīšanos.
   Skan nevis notikumi, bet tos pavadošie domu saspriegumi. Tie var nākt gan no avota, kas atrodas uz Zemes, gan arī no Smalkās Pasaules. Domas substance visur ir viena, tā ir varens spēks, kas sasaista pasaules. Vajag ievērot skaņu parādības un salīdzināt tās ar notikumiem.
   Domātājs sacīja: "Mana domāšana mani pārliecina par to, ka dzīvoju divās pasaulēs. Varu novērot kā blīvo, tā smalko lietu dabu. Dzirdei jāiemācās saklausīt izplatījuma skaņas. Tauru skaņas var apdullināt, bet izplatījuma skanēšana liek trīsēt sirdij."

   225. Urusvati zina, ka izplatījuma vibrācijas reizēm sasniedz tādu spriegumu, ka kļūst līdzīgas zemes dzīves trīsām. Tādus satricinājumus ir grūti atšķirt, taču jāatceras, ka pie Mums tos īpaši sajūt, un visiem, kurus vads savieno ar Mums, ir jāsajūt šāda spriega vibrācija.
   Parasti runā par zinātnes un garīguma sintēzi, taču abi šie jēdzieni paliek visai nenoteikti. Vajag, lai starp zinātni un garīgumu kvēlotu uguntiņa, ko dēvē par sajūsmu, - gan izzināšana., gan pats garīgums bez tās būs nedzīvi un nesavienojami.
   Nevajag brīnīties par to, ka garīgums var būt nedzīvs, - patiesi, var. Un mēs bieži sastopam cilvēkus, kas ir dāsni apveltīti ar garīguma īpašībām, un tomēr viņi dzīvē ir auksti un bezdarbīgi. Kam gan derēs viņu kādreiz nopelnītais garīgums? Tas ir kā saskābis piens, no kā var izgatavot daudzus produktus, taču nevar vairs atgūt piena sākotnējo stāvokli.
   Tāpat arī izzināšanu nevar atstāt mehānisku ierobežojumu varā. Atkārtoju - sajūsmas uguns ir labākais savienotājtilts. Tā palīdz arī saglabāt līdzsvaru izplatījuma vētrās.
   Kad Domātājs teica: "Nebaidieties, nenovērsiet skatienu no zemes dzīves jukām," Viņš zināja, kāda nozīme ir sajūsmas pilnam skatienam.

   226. Urusvati zina, ka zemes dzīvē var atbrīvoties no laika jēdziena. Tiklīdz cilvēks iegrimst domās, viņš vairs laiku nejūt. Mēs allaž saucam domu par laika aprij eju.
   Ja koncentrē domu, var viegli iztēloties stāvokli Smalkās Pasaules augstākajās sfērās. Arī pie Mums zūd laika izjūta, kad saspringti domājam. Doma ir arī organisma labākā attīrītāja. Ja redzat slimus zinātniekus, varat nekļūdīgi teikt, ka viņu domāšana nav līdzsvarota ar pārējām dzīves jomām. Ja šie cilvēki spētu līdzsvarot domu dzīvi, viņiem būtu ne vien lieliska veselība, bet viņi arī nemanītu laika plūdumu.
   Nepasaku neko jaunu; vispār jāatzīst, ka nekā jauna nav. Ir tikai aizmirstais vai agrāk neapzinātais. Mēs ieteicam jaunā vietā teikt - vajadzīgais. Nekļūsim iedomīgi un nedomāsim par kaut ko jaunu. Labāk domāsim par vajadzīgo, par to, kas var dot pasaulei vislielāko labumu.
   Neviens nedrīkst apgalvot, ka ir radījis kaut ko jaunu. Varbūt iepriekšējā dienā kāds jau šo domu ir raidījis izplatījumā. Nav vērts sacensties par jauno. Lai cilvēki pierod domāt par vajadzīgo un daiļo. Visvajadzīgākais būs an daiļš. Neglītais evolūcijai neder.
   Domātājs uzsvēra, ka daiļums ir pats vajadzīgākais. Viņam bija pamats pārliecināt par to cilvēkus.

   227. Urusvati zina, ka Brālības pamatu vidū visupirmais ir lietderīgums un atzinība. Nav saprātīgi iedomāties, ka Brālība var kādu izmantot un pēc tam izmest kā nederīgu priekšmetu. Ja atzīts darbinieka lietderīgums un viņš nav izdarījis nodevību, viņš netiek atstumts. Darbinieku vienmēr varēs atšķirt pēc pateicības jūtām. Protams, nevajag aizmirst, ka atšķirību var saprast dažādi. Bērns vērtīga priekšmeta vietā dod priekšroku raibam grabulītim.
   Ielūkosimies to cilvēku apziņā, kuri gaida atlīdzību, un būsim pārsteigti, kādus neīstus dārgumus viņi vēlas iegūt. Daudzi grib iekļūt Brālībā, lai riekšavām varētu iznest zeltu. Bet tādi cilvēki neatšķir Brālību no tirgus laukuma.
   Dažkārt galējības sadzīvo vienā ķermenī. No vienas puses, cilvēks ir gatavs uztvert augstāko, bet, no otras - uzskata Mūs par naudas mijējiem un gaida vissīkāko monētu. Tāds cilvēks aizmirst, ka vienīgi tad, ja tiks ievēroti lietderīguma pamati, nāks arī viss pārējais. Jāņtārpiņi, kas tikai laiku pa laikam iemirdzas, bet pēc tam izzūd tumsā, nav lietderīgi.
   Pasaulē atskan daudz zaimu, un cilvēki domā, ka tāda zākāšanās nekādas sekas nerada. Katram būs gadījies dzirdēt, kā viņa klātbūtnē nopulgo visaugstākos jēdzienus. Ne vien vārdos, bet arī domās tiek sarauti glābējpavedieni. Bet ikviens sprādziens saposta izstarojumus.
   Jūs redzējāt, cik ļoti nepieciešams atkārtot šo patiesību. Jūs bijāt liecinieki tam, ar kādiem savtīgiem nolūkiem nāca cilvēki. Šie paši cilvēki uzdrošinājās izrunāt Brālības vārdu. Tāda izturēšanās rāda, cik piesardzīgiem jābūt, aprakstot Brālības dzīvi.
   Viltnieki pieprasīs: "Pasakiet arī, ko ēd, kā pavada laiku, ar ko satiekas un vai diktē arī tirgus cenas. Sakiet visu, kā ir, bet mēs pasmiesimies. Mēs visiem pastāstīsim, kāda ir Brālība."
   Patiesi, ja saka, ka grib palikt mazā skaitā, Mēs novērtējam tādu piesardzību. Labāk ir ciest klusu neka nesaprātīgi daudzināt.
   Domātājs ļoti rūpējās par to, lai Viņa skolnieki neizdāļātu Mācību veltīgi. Tika iedibināta stingra disciplīna, lai vārds nenokļūtu tur, kur to nespētu saprast. Neprātīgu izbazūnētāju uzskata par apsēstu, un šie stāvokli bieži sakrīt.
   Domātājs ari sīki izskaidroja pateicības nozīmi. Viņš to salīdzināja ar dārza laistīšanu.
   Vēl Viņš sacīja: "Katrs koks var būt priecīgs un bēdīgs. Mēs domājam, ka to nosaka mūsu pašu noskaņojums, bet vai mēs zinām, ko jūt Daba?"

   228. Urusvati zina, cik daudz kas lielisks paiet garām nepamanīts, jo apziņa to nespēj ietvert. Tas pats notiek ar zinātniskiem eksperimentiem. Atgādināsim par domu raidīšanu attālumā. Veiksmīgs novērojums var aprobežoties ar virspusējām sekām tikai tāpēc, ka pietiekama uzmanība netiek veltīta klātesošo nervu stāvoklim. Nepietiek ar to, ka cilvēki sanāk kopā noteiktā laikā un vietā, nepieciešams ari, lai starp eksperimenta dalībniekiem valdītu gaiša harmonija, lai viņi nebūtu uzbudināti.
   Ar to vien ir par maz, ja cilvēki cits citam apgalvo, ka viņi ir pilnīgi mierīgi. Ja viņi iekšēji ir ļoti uzbudināti, no eksperimenta labus rezultātus gaidīt nevar. Ir jāatceras, ka tad, kad enerģija jāpalielina desmitkārt, uzbudinājums un nemiers ir kā aizsprosts strautā.
   Cilvēki nenovērtē uzbudinājuma nozīmi, neuzskata, ka šāds stāvoklis atsaucas uz abām pusēm. Viņi negrib saprast, ka svešas enerģijas tērēšana ir noziegums pret personību. Cilvēkam ir jāapzinās, cik lielā mērā viņš var apdraudēt svešu īpašumu.
   Daudzu parādību laikā cilvēki neievēro noteicošos apstākļus un pēcāk sūdzas, ka viņiem nav parādīts pats galvenais. Mēs dažkārt esam sūtījuši pat masveida parādības, taču arī tās viņi uzskatīja par nejaušību.
   Domātājs teica: "Kamēr cilvēks nevēlas spriest bez aizspriedumiem, viņš nespēj ne redzēt, ne dzirdēt."

   229. Urusvati zina, kā darbojas Karmas likums. Var novē rot, ka karma piemeklē ne vien tiešo pārkāpēju, bet ari visus netiešos līdzdalībniekus. Savā ziņā pareizs ir teiciens, ka par dažām viena cilvēka ļaundarībām cieš vesela tauta. Nevis mācība par atriebību, bet gan gara īpašības saista kopā daudzus līdzdalībniekus. Kas var pateikt, kur beidzas asinsradniecība? Kas var noteikt galveno cēloni? Kas var spriest par to, kurš vārdos un kurš domās vairāk veicinājis noziegumu.
   Neviens negrib padomāt par to, cik plaši virzās karma, un neviens nepameklē uzkrājumu "kausā," lai noskaidrotu, kā viņš kļuvis par nozieguma līdzdalībnieku. Mēs varam tikai atgādināt likumu, bet brīvajai gribai jāizvēlas savs ceļš.
   Urusvati bieži dzird, kā šausminās Māsa O. Parasti viņa skumst, redzēdama, kādu smagu karmu sev veido cilvēki, nevēlēdamies padomāt, ko viņi būtībā dara.
   Cilvēki ir ļoti iecienījuši vārdu karma. Dažādās Pasaules malās viņi to atkārto, bet nevēlas saprast tā nozīmi. Vieglprātīgi spriedelē par karmas radīšanu, taču neko nedara, lai no tās atbrīvotos. Turklāt allaž tiek pausta pārliecība, ka kaut kur ir Karmas Valdoņi un Viņi jau nu izmainīs pat vissmagāko karmu.
   Neviens nedomā par to, ka likumu nevar grozīt bez abu pušu īpašiem pūliņiem. Cilvēkam labāk tīk gan darbos, gan domās radīt karmu un paļauties, ka tie tur, aiz kalniem, viņu atbrīvos no smagajām sekām.
   Kad cilvēki runā par karmu, viņi līdzinās bērniem. Kādam ir jānorēķinās par viņu vieglprātību. Par karmas pieaugšanu cilvēki nedomā, toties vēlāk sūdzas un ir sašutuši, tādējādi pastiprinādami seku straumi. Mūsu darbu vidū lielu vietu ieņem cilvēku pavadīšana kannas ceļā. Mēs nevaram nostāties pret likumu, tomēr iespēju robežās labprāt dodam mājienu, kura taka ir labāka.
   Domātājs savu daudzo iemiesojumu laikā nepaguris brīdināja cilvēkus. Daudzi sajuta Viņa rūpju pilnos pieskārienus, bet reti kāds centās Viņa aicinājumus saprast. Domātājs ļoti skumji smaidīja, dzirdot ļaudis runājam par karmu. Dažreiz Viņš teica: "Lai mazāk piemin šo likumu, bet tīrāk dzīvo."

   230. Urusvati zina par iedarbības pakāpēm. Domātājs teica: "No visgludākā kausa izliesim velnarutka šķīdumu, bet uz sieniņām tomēr paliks indes pēdas." Tāpat Viņš teica: "Viena skrambiņa var stipri asiņot, bet otra paliek gandrīz nepamanīta. Taču neviens nepateiks, caur kuru var iekļūt infekcija."
   Tā dzīvē var izsekot tam, cik daudzveidīgas var būt iedarbības pakāpes. Pieredzējis ārsts īpašu vērību veltīs brūcei, kas neasiņo. Arī zāļu lietošana ir atkarīga no daudziem personiskiem apstākļiem.
   Pētot domu iedarbību, maz vērības tiek veltīts uztvērēja spēkam. Inficēt var pat ar vienu vārdu, bet dažkārt veseli vārdu plūdi paliek bez pēdām.
   Domātājs sacīja: "Ja gribat kaut ko iztīrīt, neaprobežojieties ar atsevišķiem priekšmetiem, bet izmazgājiet visu telpu."
   Šos padomus der atcerēties brālību dzīvē. Daudz indes pilienu paliek cilvēku "kausos", kad viņi domā, ka visa inde jau ir izlieta. Mēs bieži noņemam tādas indes lāses. Sacīs: tikai lāses! Bet dažas indes piliens jau ir nāvīgs.
   Tāpat novērojam arī brūces, kas neasiņo, - tās ir bīstamākas par asiņojošām. Cilvēki prot ievainot bez naža, un tādas brūces ir grūti sadziedēt. Daudz poētisku sacerējumu ir veltīts šādām brūcēm. Mēs zinām par tām un esam gatavi sūtīt dziedinošu vibrāciju.

   231. Urusvati pat grūtās dienās atceras, ka spēks nāk no prieka. Mēs jau sen teicām, ka prieks ir īpaša gudrība. Tas tiešām ir tā, jo prieks ir jāpamana, jāpazīst un jāapzinās. Drūmus cilvēkus aptumšo nelaimes un bēdas. Caur šo drūmo plīvuru viņi nespēj saskatīt prieku. Skumju tīklā tīti, cilvēki top akli un zaudē spēkus. Viņi nespēj sev palīdzēt un nepieļauj Mūsu palīdzību, jo grūtsirdībai un nomāktībai tikt cauri nav iespējams. Ir tā, it kā neviens un nekad nebūtu cilvēkiem teicis par grūtsirdības kaitīgumu.
   Drūmus cilvēkus mēdz dēvēt par dzīves atstumtajiem. Padomājiet par pēdējo vārdu. Kas gan ir atstūmis šos cilvēkus un liedzis viņiem lemto? Pirmām kārtām viņi paši ir atņēmuši sev iespējas. Jau sen viņi ir sākuši sevis sagraušanu. Neapmierinātība, naids, dusmas aizšķērsoja ceļu uz prieku. Tumšās ieceres atņēma viņiem spēka avotu. Patība neļāva iepazīt prieku. Patība čukstēja: prieku dod tikai paša izdevīgums. Tādā kārtā vislabākais prieks slēpās aiz bezjēdzīgām skumju grēdām. Visnožēlojamākie divkājainie ir tie, kurus nomāktība padarījusi aklus.
   Cilvēkam dota augstākā velte - spēja iepazīt prieku. Ir dota augsta piere, lai ieraudzītu Augstāko. No tālajām pasaulēm līdz sīkam ziediņam - viss cilvēkam piedāvā prieku. Jauns spēku krājums ieplūst ikreiz, kad viņš priecājas, jo rodas spriegums, kas atver vēl vienus vārtus.
   Kas devis cilvēkiem tiesības iedomāties, ka viņi uz visiem laikiem atstāti pabērna lomā? Šos melus izkliedza ignorance. Bet gudrs varonis pat vajāšanas brīdī zina, ka ceļš uz prieku nav slēgts. Cilvēki aizmirst vienkāršu patiesību - viss atrodas kustībā. Bēdas aizmirstas, bet prieka dzirksteles mirdz allaž.
   Nodzīvojuši garu mūžu, Mēs varam apliecināt, ka prieks ir neaizmirstams un kalpo spēka vairošanai. Laimīgi ir tie, kas Smalkajā Pasaulē var apliecināt prieku. Kad Mēs sakām: prieks steidzas, tad tas tiešām tuvojas. Taču cilvēki bieži vien negrib to ievērot, jo ir sasaistījuši sevi ar iepriekšēju pieņēmumu. Tā prieks var palikt aiz muguras bez vēlamajām sekām. Paskatieties plaši visapkārt un savāciet visas prieka liesmiņas.
   Domātājs mācīja: "Protiet piesaukt prieku. Bez visām citām Mūzām ir arī prieka Mūza. Šo Aizgādni var piesaukt tikai ar daiļām domām. Neiedomājieties tai draudēt un pieprasīt, tā nāk pa daiļo ceļu."

   232. Urusvati zina, kas ir iesvaidīšana. Ap šo jēdzienu ir daudz neskaidrību. Vienam šķiet, ka iesvaidīšana ir zinību iegūšana, bet tas ir tikai ceļš. Citi domā, ka iesvaidīšana jau ir uzticēšanās, bet tas ir tikai ceļš. Trešie apgalvo, ka iesvaidīšana ir noslēpuma glabāšana, bet arī tas ir tikai ceļš.
   Iesvaidīšana ir uzdrīkstēšanās piebiedroties Gaismas Vaigam un bez bailēm skatīt to. Piebiedrošanās Gaismai prasa drosmi, un tik augstas pakāpes pašaizliedzība ir brīnišķīga iesvaidīšana.
   Skolotājs var dot ļoti daudz lielisku zināšanu, bet galu galā Viņš pateiks: "Tagad tālāk ej viens pats un parādi savu bezbailību." īpašs apziņas saspriegums ir vajadzīgs ceļa beigu posmā. Visa zinība izgaist, un ceļinieks paliek uz augšupejas klintīm viens pats. Vienīgi sirds liesma silda, kad savāktas drēbes saplosa viesulis. Dzirdamas balsis, taču tās neizklausās pēc mīļotā Aicinājuma. Vajag jau laikus sagatavoties Gaismai un uzņemt to bez bailēm.
   Nav iespējams tirgū stāstīt par to, kā sajūt Gaismu. Iesvaidītais par uzticētajām jūtām nestāstīs. Nekas viņu nepiespiedīs pateikt to, kas nav izsakāms. Tieši šis apstāklis ļauj atšķirt iesvaidīto no blēža, kas prot pārgriezt acis un saldi dziedāt par viņam vien pieejamām vīzijām. Sūtītie vēstneši nav pļāpīgi.
   Domātājs brīdināja skolniekus, ka jāprot nonest galā uzticēto. Viņš tikpat labi kā Sokrāts saprata, kāda nozīme ir patiesībai. Viņš teica: "Pagatavojiet labāko šķirstiņu, jo patiesībai vajadzīga stipra glabātava."

   233. Urusvati zina, cik daudzveidīgi ir iemiesošanās apstākļi. Domātājs sacīja: "Reiz liels tautas vadonis pēc brīnišķīgas runas noliecās pie zemes un sāka kaut ko meklēt. Izrādījās, ka runas laikā no pirksta noslīdējis mazs sudraba gredzentiņš. Apkārtējie smaidīja un ieteica pārtraukt tāda niecīga priekšmeta meklēšanu. Bet vadonis sacīja: "Jūs nezināt šā gredzena izcelsmi. Varbūt tieši šā gredzena dēļ tika teikta runa.""
   Tā mēdz būt arī ar iemiesošanos. Cilvēks atgriežas, lai atrastu sīku zemē nokritušu gredzentiņu, jo viņam tas nozīmē daudz. Cilvēki nespēj aptvert, kāpēc diženi iemiesojumi reizēm mijas ar it kā neievērojamiem. Bet kurš gan zina, cik vērtīgs priekšmets jāatrod grūtā ceļa laikā? Bieži vien pilnīgošanās gaitā jāatrod sīks, bet ļoti vērtīgs akmens.
   Daudzveidīgās iemiesošanās rāda, ka notiek svarīgs augšupejas darbs.
   Mēs ne visai bieži runājam par iemiesošanos, un tam ir daudz iemeslu. Lielākā dala cilvēku nespēj šādas zināšanas uztvert. Daudz kas viņiem šķiet nepārliecinošs, viņi nesaprot, kāpēc daži savās dzīvēs sastopas bieži, taču ir arī tikšanās pēc tūkstošiem gadu un tomēr tuvība saglabājas visā savā spēkā. Bet cilvēki aizmirst, ka bez tiešas tuvības ir arī uzturēšanās, kas saistītas ar citām jūtām. Var pat nebūt tuvi, bet just īpašu cieņu un augstu vērtēt spējas vai draudzību.
   Jāatceras, ka vibrācijas tuvina cilvēkus, un tādas pievilk smes un atgrusmes ir īpaši uzmanīgi jānovēro. Par to ir daudz rakstīts, bet pārāk maz tiek likts lietā dzīvē. Taču galvenais - nevērtēsim diženo un sīko pēc zemes dzīves kritērijiem. Bieži vien sīks graudiņš ir nepieciešamāks par veselu siena kaudzi. Iemācīsimies priecāties par ikvienu pilnīgošanos - tā tuvina Brālībai.

   234. Urusvati zina, cik ļoti Mēs atbalstām zinātniskus eksperimentus. Kad jums vaicā: "Kā lai izturas pret raķetes palaišanu uz Mēnesi?" - atbildiet: "Ar cieņu."
   Protams, zinām, ka izmēģinātāji nesasniegs cerēto, tomēr tiks veikti vērtīgi novērojumi. Turklāt prāts var pievērsties Smalkajai Pasaulei un apjēgt, ka daudzus atzinumus var iegūt tikai tad, ja lido, smalkajā ķermenī esot.
   Ievērosim, ka cilvēki tuvojas patiesībai pilnīgi atšķirīgi. Vieni var nonākt pie tās pa īsāko ceļu, turpretim citiem jāuzceļ Bābeles tornis un jāizmanto daudz sarežģītu formulu, lai nonāktu pie visvienkāršākā secinājuma.
   Mēs neliekam šķēršļus pat vissarežģītākajiem eksperimentiem. Ikvienam ir sava daba, un ikviens atrod savu ceļu. Nebūtu pareizi pievērst cilvēkus vienai metodei. Varbūt cilvēks ir atnesis sev līdzi senas atmiņas un tiecas tās iemiesot. Lai kaut vai ar lielgabalu šauj uz tālajām pasaulēm, ka tikai doma pievērstos tādām problēmām. Nav gudri pārtraukt domas plūdumu.
   Cilvēks daudzreiz ir centies atcerēties senos novēlējumus. Kādreiz citā valodā un citos apstākļos viņš jau ir pievērsies šiem uzdevumiem. Pret tādiem centieniem jāizturas ar cieņu.
   Domātājs sacīja: "Jūs reizēm skatāties uz mani ar daudzu mūžu acīm."

   235. Urusvati zina, cik veltīgi ir nodarboties ar astronomiju, ja nav izpratnes par psihisko enerģiju un smalko ķermeni. Kad runā par tālajām pasaulēm, visupirms ir jāatbrīvojas no zemes dzīves kritērijiem.
   Var pamatīgi iedziļināties astronomiskos skaitļos, taču tie netuvinās sadarbībai ar tālajām pasaulēm. Pat ap spektrālanalīzi ir daudz konvencionālisma. Nekādas mehāniskās ierīces nevar tuvināt sadarbību ar tālajām pasaulēm. No miljardiem debess ķermeņu varbūt saskatīs vel dažus simtus, taču pat visspēcīgākais teleskops ir sīks salīdzinājumā ar Bezrobežības realitāti.
   Taču izturēsimies ar cieņu pret katru zinātnisku uzdevumu. Izziņas procesā jāiesaista arī psihiskais spēks. Observatorijā vajadzētu ielaist godīgus gaišreģus. Lai apvienojas mehānika un psihe.
   Ikvienam eksperimentam ir vajadzīgs apstiprinājums. Nebrīnīsimies, ja šī sadarbība prasīs daudz ko koordinēt un pārbaudīt. Ikviens salīdzinājums ierosina jaunas domas un tādējādi ir loti noderīgs. Jau Babilonijā un senajā Ēģiptē izmantoja šādus salīdzinājumus. Diemžēl tolaik mehānika nevarēja veicināt psihisko enerģiju un īstu koordināciju nebija iespējams panākt. Mūsu Tornī darbs notiek, balstoties uz divu sākotņu atbilsmi. Vienīgi tā ir iespējams savstarpēji koriģēt secinājumus. Ir grūti iedomāties to, cik sarežģīti ir starpplanētu apstākli. Pat gaisa kuģniecības sākumposmā cilvēki uzdūrās neizskaidrojamiem šķēršļiem. Turpināsim šo domu Bezrobe-ābā. Tur tiek izdarīti eksperimenti, kuros ļoti noderīgi var būt gaišredzīgie.
   Atmosfērai izretinoties, īpaši var izpausties neredzamie spēki un rasties ļoti spēcīgs ķīmisms. Planētu stari var savienoties ar tādu ķīmismu, un tad rodas neskaitāmas kombināciju variācijas. Cik plašs lauks pētījumiem, ja vien pētnieki atmetīs aizspriedumus!
   Domātājs ne reizi vien norādīja uz prāta apvienošanu ar sirdi. Pētnieks nedrīkst būt cietsirdīgs. Ja zinātnieks ir cietsirdīgs, tas nozīmē, ka viņš nebūs tuvs Patiesībai. Ja zinātnieks ir stūrgalvīgs, viņš nav izzināšanas cienīgs. Ja zinātnieks ir grūtsirdīgs, viņš nav spējīgs saskatīt dabas bagātības. Ja zinātnieks netiek pāri vakardienas ierobežojumiem, viņam ar zinātni vispār nevajadzētu nodarboties.
   Daudz runāju par Domātāju, jo vienmēr jāatceras, cik nepagurstoši Viņš strādāja. Mūžu darbs tika veltīts domas padziļināšanai. Bez tādas pašuzupurēšanās nav iespējams panākt domas raidīšanu tik milzīgā attālumā. Tāpēc smieklīgi ir tie, kuri cer triju gadu laikā visu izprast un sasniegt. Noteicošais ir nevis laiks, bet gan centienu pakāpe.

   236. Urusvati zina, ka astroloģiju izmanto medicīna un tiesu praksē. Arī daži valdnieki neatsakās no glābiņu nesošajiem norādījumiem. Varētu likties, ka šie fakti pietiekami nostiprina astroloģijas kā zinātnes nozīmi, taču īstenībā tās stāvoklis ir ļoti dīvains. Valdnieki neatzīstas, ka izmanto horoskopus, arī ārsti un tiesneši klusē par to, kā viņi nonākuši pie saviem secinājumiem, - tātad attieksme ir loti necienīga. Slepenībā interesējas, bet atklātībā zobojas. Daudz gudrāk taču būtu atzīt šo seno zinātni un nostiprināt to saistībā ar jaunākajiem atklājumiem.
   Daudz var sasniegt, ja neaizsedz acis ar aizspriedumiem. Kas var noliegt to, ka astroloģija ir zinātne, vai ņirgāties par debess ķermeņu stāvokli? Vissenākajos laikos cilvēks jau juta īpašu atmosfēras iedarbību.
   Varētu likties, ka zinātne tikai apstiprina šādu savstarpēju ķīmisko ietekmi, bet cilvēki baidās nonākt aizdomās par buršanos. Viņi zina, ka ir ne mazums šarlatānu, kas dara kaunu astroloģijai. Bet jebkurā zinātnē netrūkst blēžu un tomēr neviens no zinātnes nenovēršas.
   Nākas runāt loti vienkārši, jo cilvēku apziņa ir jāatbrīvo no māņticības valgiem. Daudzi ārsti, valdnieki, tiesneši un citi cilvēki slepenībā astroloģiju respektē. Lai viņi rod sevī drosmi atklāti to atzīt, kaut vai eksperimenta veidā - tādā kārtā var panākt, ka to apspriež visa sabiedrība. Cilvēki grib zināt, bet ir jāpalīdz viņiem tuvoties izzināšanai.
   Domātājs virzīja skolniekus uz to aizliegumu pārvarēšanu, kurus bija radījusi tumsonība. Ari tagad šiem novēlējumiem jābūt spēkā.

   237. Urusvati zina, ka visai cilvēka dzīvei jābūt harmonizētai. Taču pret to iebildīs un minēs visas pārmērības, kas tik bieži saistītas ar ģeniālu cilvēku dzīvi. Pārāk daudz ir rakstīts par šīm pārmērībām, pat pierasts uzskatīt ģēnijus par neprāšiem. Bet neviens sev nepajautās, cik daudz vairāk būtu radīts, ja nebūtu bijis šo pārmērību.
   Var minēt daudz piemēru tam, ka jaunrade gājusi kopsolī ar žūpību, bet varbūt bez narkotiku lietošanas jaunrade būtu bijusi krietni augstvērtīgāka. Neviens nevar apgalvot, ka jaunrade ir atkarīga no piespiedu uzbudinājuma. Var minēt daudzus izcilus radošos darbiniekus, kas dzīvoja harmonisku dzīvi.
   Pārmērības senatnē dēvēja par elles važām, un šajā apzīmējumā ietverta liela patiesība. Varmācība tiešām spēj tikai pazemot un ierobežot, bet dabiska tiekšanās uz jaunradi ir bezrobežīga, jo tā atbilst Bezrobežības likumam.
   Tā Mums nākas atgādināt, lai cilvēki spētu saprast, cik kaitīga ir jebkura disharmonija. Harmonijas neizpratne ved uz dzīves bezjēdzību, bet tāda tumsonība ir vislielākais noziegums. Nav iespējams domāt par evolūciju, kad paši cilvēki grauj dzīves pamatus, īpaši tagad, uz Jaunā Laikmeta sliekšņa, ir jāatgādina par tautu veselību. Var likties, ka šobrīd, kad ir sagrauta uzticēšanās, vispār nav iespējams runāt par veselību, tomēr ikvienam skolotājam ir jārunā par nākamības ceļiem.
   Domātāja paraugs ir pamācošs. Kad Viņu pārdeva verdzībā, Viņš runāja par brīvību un dzīves harmoniju.

   238. Urusvati zina, kāda savaldīšanās ir vajadzīga, lai nepārtraukti stāvētu sardzē. Pamēģiniet kādam pajautāt, vai viņš būtu ar mieru atrasties sardzē bez nomaiņas. Droši vien viņš atbildēs, jautājot par beigām. Bet, ja jūs teiksit, ka beigu nebūs un spriedze aizvien pieaugs, tad diezin vai atradīsies kāds, kas gribēs atrasties sargpostenī.
   Bet Mēs tieši stāvam nemitīgā sardzē. Mēs visu savu dzīvi esam pielāgojuši sardzes stāvoklim. Mēs varam priecāties un bēdāties, varam izdarīt eksperimentus, varam padziļināt zināšanas, paliekot sardzē. Tādam stāvoklim nevar būt gala. Mēs esam modri kā Zemes, tā arī Smalkajā Pasaulē. Mēs varam katram klauvētājam teikt, ka tāds uzdevums ir pilnībā izpildāms, bet tas ir jāuzņemas labprātīgi.
   Var nosaukt daudzus darbiniekus, kuri uzņēmās šādu uzdevumu un ar prieku to veica, pat pieņemot indes kausu. Var nosaukt filozofu Seneku, kas cieta Nerona laikā, tomēr viņa apziņa neaptumšojās. Viņš mantoja Domātāja prātu un dzīvoja Romas pastāvēšanas visgrūtākajā laikmetā, rādīdams paraugu daudziem. Pārrunas par Ētiku bija vajadzīgas tieši ticību juku laikā. Varbūt par Seneku cilvēki zina mazāk nekā par Domā taju, taču viņa darbam ir milzīga nozīme. Viņš gribēja izveidot Valdnieku, bet saņēma no sava audzēkņa triecienu. Indes kauss nepadarīja filozofa domāšanu neskaidru, un daudzi no viņa mācījās, kā pārkāpt zemes dzīves robežu. Pie Mums ciena šādu rīcību tumsonības un lepnības jūkļa vidū.

   239. Urusvati zina, ka enerģijas iedarbīgums pieaug, pastiprinoties mīlestības jūtām. Dažs teiks: tas nav iespējams. Vai tiešām var būt mīlestība, ja cilvēks ir sašutuma pilns? Bet sašutums katrā ziņā rodas uz mīlestības pamata. Ja cilvēkam ir sveša mīlestība, viņš nepukosies. Viņš vispār paliks mierīgs un neradīs enerģijas saspriegumu.
   Var atšķirt divus cilvēku tipus - degošos un plēnošos. Tie ir kā divi poli. Nekad viņi viens otru nesapratīs. Ari Smalkajā Pasaulē var atšķirt divas nometnes. Ir ļoti grūti iekvēlināt plēnošos. Vajadzīgs īpašs satricinājums, lai iedegtos sirds rubīns. Cilvēki atnāk no Zemes, savu raksturu izveidojuši, un tajā pašā virzienā klaiņo pa Smalko Pasauli. Ļoti nopūlamies ar šiem plēnētājiem. Mēs atrodam spēcīgas sajūtas, lai vibrācijas pamodinātu snaudošās sirdis. Tam nepieciešams daudz enerģijas, bet cilvēki nesaprot, kādi ārkārtēji pasākumi tiek veikti, lai sirdis iedegtos un iemācītos saspriegot enerģiju.
   Pie Mums ar cieņu izturas pret Domātāja novēlējumu attiecībā uz siržu modināšanu. Viņš teica: "Aizmigusi sirds ir kā kaps. Tās liktenis ir pienešana. Tās pienešana izplata trūdēšanu. Lai liktenis mūs pasargā no trūdēšanas."

   240. Urusvati zina, ka katru labestības -pilnu darbinieku apdraud tumšo spēku uzbrukumi. Viens tāds darbinieks reiz iesaucās: "Man šķiet, ka kļūstu par haotiska virpuļa centru!" Tie bija pamatoti vārdi.
   Var atgādināt par dažiem ķīmiskiem eksperimentiem, kuros stipras vielas piliens radīja ūdens virpuļa iespaidu un it kā kļuva par visas masas centru, lai gan šī masa pēc savas nozīmes nemaz nebija līdzvērtīga. Bet tas ir tikai īslaicīgs stāvoklis - drīz vien vērtīgais piliens iejuka visā masā un uzlaboja to.
   Gluži tas pats notiek ari cilvēku attiecībās. Masas metas virsū augstai individualitātei un izveido tādu kā virpuli, bet pienāk bridis, kad personības ietekme pārvar haosu un sekas ir labdarīga ietekme uz plašām masām. Cilvēku attiecības bieži var salīdzināt ar ķīmiskām reakcijām, un secinājumi ir visai pārliecinoši.
   Cilvēki bieži krīt izmisumā netaisnīgas vajāšanas dēļ. Viņiem ir jāsaprot, ka viņu klātbūtne ir satracinājusi haosu. Spēcīgs darbinieks sapratīs, ka labāk ir būt par haosa satricinā-tāju, nekā kļūt par šīs neizpaustās masas daļu. Visu gadsimtu dzīvē var atrast ne mazums gadījumu, kas liecina par haosa sadursmēm ar izcilām individualitātēm, un vērot, kādu varenu ietekmi atstāja šie darbinieki uz masām.
   Domātājs pastāvīgi atgādināja, ka haosa niknums darbiniekam ir augstākā atzinība.

   241. Urusvati zina, ka katra atkāpšanās no plāna rada sarežģījumus. Vēlreiz atgriezīsimies pie piemēra ķīmijas jomā. Gatavam, sarežģītam sastāvam pievienosim pilienu citas vielas, un mainīsies viss sastāvs. Sākotnējo vielu var pastiprināt, bet, lai cik daudz enerģijas izlietotu, sākotnējo sastāvu vairs nevar atjaunot.
   Ja kādu nespēj pārliecināt piemērs par vienu zirgu, kas aptur veselu karavānu, piemērs no ķīmijas viņam būs uzskatāmāks. Piliens, viens piliens, viens sīks piliens var pārveidot visa derīgā sastāva būtību.
   Cilvēki iedomājas, ka ir augstāko Mācību piekritēji, bet tajā pašā laikā bezatbildīgi izkropļo veselu tautu likteni. Viņi atkal teiks, ka Mēs draudam, bet vai brīdinājums par briesmām ir draudi? Nevar sevi uzskatīt par zinātnieku un tajā pašā laikā pārkāpt Dabas likumus.
   Kad Mēs runājam par vienotību un harmoniju, cilvēki to uzskata par abstrakciju. Viņi gaida reālus sūtījumus tādā nozīmē, kādā viņi saprot realitāti. Viņi nedomā, ka Tornī tiek sagatavoti precīzi plāni, kurus iespējams īstenot vienīgi tad, ja darbinieki ir absolūti vienoti. Kādreiz pastāstīšu par to, kā daudzus vēsturiskus notikumus bremzēja šķietami sīki šķēršļi, un darbinieki nesaprata, ko viņi ir izdarījuši. Lai šie cilvēki pacenšas iedomāties, cik sarežģīts ir Mūsu darbs. Lai padomā par to, kādas strāvas nākas pārvarēt!
   Jūs zināt, kurp ir virzīta cilvēces brīva griba. Varat to brīdināt, izmantojot jebkurus līdzekļus, zemestrīci ieskaitot, tomēr brīvā griba no sava neatkāpsies. Cilvēki zina, ka sprādzieni izraisa lietu, un tomēr tricinās atmosfēru, kaut arī viņus sagaidītu Atlantīdas liktenis. Daži zinātnieki cenšas cilvēcei atgādināt par fizikas likumu viengabalainību, brīdina, ka pret tiem nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Bet cilvēki, pat izdarot savus atklājumus, nepadomā par to, kādu ļaunumu var nodarīt nekoordinētu spēku izsaukšana no izplatījuma. Daudz darba jāiegulda, lai apvaldītu brīvo gribu.
   Domātājs sacīja: "Vai gan mēs varam saskatīt visus šķēršļus? Skumji ir vērot važās iekaltu cilvēku, kurš nedomā par to, cik ļoti viņš ir sasaistīts. Taču visas važas var saraut."

   242. Urusvati zina, ka vēja sējējs pļaus vētru. Bet par to, kad šī vētra sāks plosīties un kuru tā skars, cilvēki nedomā. Viņi tikai daudz runā par karmu un ierobežo to saskaņā ar savām mērauklām, bet kanna darbojas progresējoši. Minētā vētra aizraus daudzus, un tās sekas skars tieši vētras sējēju.
   Kad gan iestāsies vētras skaudrās sekas? Pareizi saka, ka laika jēdziens ir relatīvs. Ne jau zemes dzīves stundās mērāma vētras nobriešana. Skaidrs ir viens: kas sējis, tas arī pļaus.
   Karmas progresējošo darbību var vērot daudzās vēstures norisēs. Mēs ieteicam lasīt dzīves aprakstus un hronikas. Tās parāda, kā auga karma un kā tā piemeklēja vainīgo, lai atjaunotu izjaukto līdzsvaru. Cilvēki dažkārt karmu uzskata par sodu, bet diženo likumu tā nedrīkst ierobežot. Likums darbojas līdzsvara labad. To, cik lielā mērā tas ir izjaukts, nevar izteikt uz Zemes lietotajās mērvienībās. Tikai no augstākajām sfērām var saskatīt, kā plešas plašumā nodarītais.
   Mēs runājam par indes pilienu, bet pat niecīgs vārds var iedarboties kā stipra inde. Žēl, ka cilvēki nepadomā par to, kādus vārdus viņi izrunā. Evolūcijas process noris jau ilgi, taču cilvēku domas un vārda kvalitāte neuzlabojas. Atcerēsimies, cik cildena bija Indijas un Grieķijas filozofu doma. Vai divdesmitais gadsimts var lepoties ar tikpat izsmalcinātu domāšanu?
   Domātājs sacīja: "Droši vien pirms mums kāds domāja labāk. Nelolosim cerības, ka esam tikuši tālāk. Lai mušu trūkumi kalpo par sviru pilnīgošanās darbā."

   243. Urusvati zina Mūsu padomu saudzēt spēkus; no otras puses, Mēs runājam par spriegumu, kas prasa pašuzupurēšanos. Cilvēkiem šķitīs, ka tā ir pretruna, bet Mūsu izpratnē abiem norādījumiem jābūt harmonizētiem. Jāsaudzē spēki, citādi var nodarīt kaitējumu ne vien sev, bet ari augstākajiem Vadītājiem. Spēki ir vajadzīgi saspriegumam ārkārtējā brīdī.
   Mēs ļoti rūpējamies par Mūsu skolnieku veselību. Ikviens vadonis katrā ziņā gādā par saviem darbiniekiem, bet Mēs lūdzam arī pašus darbiniekus palīdzēt Mums par viņiem rūpēties. Mēs varam saskatīt tuvojošās briesmas, bet bez darbinieka līdzdalības visu šo procesu novērst nevaram. Visām slimībām taču ir psihisks pamatojums. Vajag pakāpeniski iemācīties saglabāt spēkus. Tā nebūs patība, ja spēki tiks veltīti tam, lai kalpotu labajam.
   Neaizmirsīsim arī, ka spēki pēkšņi var būt vajadzīgi varoņdarba veikšanai, un ir skaidrs, ka nav iespējams vienā mirklī tos savākt. Tumšie pretinieki nepalaidīs garām īsto brīdi, viņi izmantos spēku izsīkumu un dos triecienu vājajā vietā. Turklāt var pienākt tāds brīdis, kad ir nepieciešami visi spēki. Ir jābūt neaizskaramai spēku rezervei, un ienaidnieki rēķināsies ar šādu kalpošanai paredzētu spēku uzkrājumu. Ne mazums gudrības vajadzīgs, lai atrastu līdzsvara punktu.
   Domātājs sacīja: "Protiet neizšķiest uzticētos spēkus. Protiet tos saglabāt, taču arī par skopuļiem nekļūstiet."

   244. Urusvati zina, ka svētulības pamatā ir cietsirdība. Turpretim saikne ar Augstāko balstās uz sirdi, uz sirsnību visā tās apjomā. Cietsirdības izraisīts niknums mēdz būt ļoti liels, turklāt tas skar plašas aprindas. Cilvēks grib satriekt vienu, bet reizē satriec daudzus. Smaga ir tādu cietsirdīgu neprāšu karma. Ķēmīga ir viņu vāvuļošana par Visaugstāko, jo ar savu rīcību viņi pulgo tieši Visaugstāko.
   Cietsirdības pilna doma ir cilvēku dzimuma visneciešamākā zaimošana. Senie filozofi tādiem ļaudīm savā valstī vietu nerada. Platons "Republikā" un Aristotelis "Politikā" runāja par saprātīgu cilvēku sabiedrību. Viņi nespēja samierināties ar tirāniem, liekuļiem un biežiem. Nav iedomājama spēcīga valsts, kas sastāvētu no svētuļiem un krāpniekiem. Ticība un zinība nav savienojamas ar liekulību. Neīsts pamats kalpos tikai neīstai celtnei.
   Mēs neatzīstam nevienu liekulības izpausmi un uzskatām, ka tāda īpašība ir visnecienīgāko jūtu perēklis. Domātājs nepieļāva pat mazāko svētulības izpausmi. Šādās reizēs Viņš skolniekam teica: "Tad ej pie priesteriem un samaksā zeltā par viņu lūgšanām. Viņi domā, ka Dievi var pieņemt pasūtītas lūgšanas."

   245. Urusvati zina, kāds ļaunums var notikt, ja zinības drumslas nonāk nejēgu rokās. Iztēlosimies tādu neprašu, kas, saklausījis dažus Mācības fragmentus, nedomādams par apziņas paplašināšanu, sāk raidīt izplatījumā vārdus, kurus pats nesaprot. Nelaimīgā kārtā šāds nejēga var trāpīt ritmā un viņa klaigas - radīt kaut kur disharmoniju un tādējādi izraisīt nelaimi. Bet cilvēki parasti par tādām iespējamām sekām nedomā. Viņi neatzīst, ka no Mācības visupirms vajadzētu pasmelties atziņu par apziņas pilnīgošanu.
   Vienīgi tad, ja ir iekšēja tiekšanās, var rast harmoniju, kas ļauj likt lietā daudzas Mācības formulas. Taču atrodas tādi neprāši, kas pieprasa, lai filozofu akmens tiktu dots nekavējoties. Viņi pat nepacenšas iepazīties ar attiecīgo literatūru. Viņi uzskata, ka Skolotāja pienākums ir atsūtīt viņiem talismanu, kas palīdzētu atrast apslēpto mantu, ka Skolotājam nav jārēķinās ar viņu līmeni un tūliņ jāuztic viņiem Dabas noslēpumi.
   Jūs esat saņēmuši pietiekami daudz vēstuļu, kas apstiprina Manus vārdus. Turklāt nejēgas ir gatavi draudēt un nozākāt Skolotāju, kurš, pēc viņu domām, nesteidzas apbērt viņus ar zeltu. Diemžēl par tādiem cilvēkiem ir jārunā, jo no viņiem izaug visbriesmīgākie nodevēji. Ikvienam ir jāizprot vienkāršā patiesība, ka zinība var būt auglīga tur, kur to spēj uztvert.
   Domātājs norādīja, ka zinība ir kā augļus nesošs koks, bet nokaltis stumbrs ceļinieku nepabaros.

   246. Urusvati zina, ka Mēs neatbalstām mākslīgus un mehāniskus sasniegumus. Viss, kas ir labs, nāk dabiski. Senatnē, kad cilvēka daba bija rupjāka, nācās pieļaut mākslīgus paņēmienus, lai uzturētu saikni ar Augstāko Pasauli un disciplinētu brīvo gribu. Taču ir skaidrs, ka cilvēks var zināt visus skaitļus, atcerēties visus svētos vārdus, var zināt visas slepenās alfabēta nozīmes un tomēr maz paveikt cilvēces evolūcijas labā.
   Dabas veltes ir jo vērtīgākas, ja tās iegūtas dabiskā ceļā, iepriekšējo uzkrājumu rezultātā. Tādi novērojumi ļaus zinātnei tuvoties augstākajai izzināšanai. Jāatzīst, cik ļoti Daba sekmē evolūciju. Vardarbība ir tuva fanātismam, citiem vārdiem runājot, tā nevar būt dabiska. Tikai apziņa var pateikt, ka cilvēks izzina un pūlas visas cilvēces labā.
   Ņemsim, piemēram, cilvēku, kurš raksta daudz vēstuļu. Ja viņš to dara sevis labā, tad īstās sekas netiks gūtas. Ja šis cilvēks domā, ka raksta kādas noteiktas personas labā, viņš maldās. Saturīgs, cildenu domu pilns vēstījums tiek rakstīts nevis savā vai kādas citas personas, bet gan visas cilvēces labā. Neapgrūtināsim sevi ar pārdomām par to, kam šīs mūsu domas būs noderīgas. Bez konkrētajām rakstu zīmēm vēstules saturs nonāk arī izplatījumā. Nav mūsu daļa, kur sūtītā doma radīs mājvietu. Vienīgais uzdevums ir tas, lai doma kalpotu labajam. Varbūt doma tiks uztverta pavisam negaidītā veidā? Tā var iekrist bērna apziņā un īstenoties krietni vēlāk. Varbūt domu uztvers cilvēks, kas jau aiziet no Zemes un izmantos to Smalkajā Pasaulē. Šī doma var viņam atvieglot pāreju. Varbūt darbarūķi būs sajūsmā par domām, kas apgaros viņu vienmuļo darbu. Doma palīdzēs slimniekam un iedvesīs viņā ticību ārstam. Doma pacels sievieti augstu pāri mājas pavardam. Doma pateiks kareivim, kas ir viņa varoņdarbs. Doma norādīs zemkopim, ka viņa darbam ir planetāra nozīme. Zemkopis ir atbildīgs par planētas garozu. Un vēstule viņam būs ļoti svarīga. Jāuzraksta celtniekam, tiesnesim, māksliniekam. Tas nekas, ka dažas vēstules nonāks nakts stundā. Lai vēstuļu rakstītājs zina, ka viņam ir daudz lasītāju. Tāpēc jo ļaunāk, ja vēstules saturs būs netikls vai mazvērtīgs. Nedrīkst fiksēt kaitīgus norādījumus.
   Mēs dzirdam daudzas vēstules. Mūs iepriecina ikviens labestības devums. Lai vēstules nes diženu vēsti cilvēces evolūcijai.
   Domātājs sacīja: "Vienalga, runāšu vai rakstīšu, domas aprises mani vajās. Ja domas ir kādam noderīgas, tad tās būs mani spārni."

   247. Urusvati zina, cik ļoti noderīgs dažkārt ir sašutums. Cilvēkiem, šķiet, vajadzētu to zināt. Bet sarunās tāds spriegums ir jāuzsver ne reizi vien, citādi labo un svētību var nepareizi iztulkot kā kaut ko nebūtisku.
   Bet vai cilvēks var klusēt, kad viņa acu priekšā tiek izdarīti riebīgi noziegumi? Neviens nekad nav noteicis palikt vienaldzīgam, redzot, ka tiek pazemota cilvēka cieņa. Nav liels mierinājums, ja jums atļaus kļūt par nozieguma līdzdalībnieku. Un kas gan var to atļaut! Pat šīszemes vadoņi iesaka mācīties dzīvot briesmās. Tādu sasprindzinājumu arī Mēs ieteicam. Pastāvīgs saspriegums disciplinē vibrācijas.
   Nesaprātīgi rīkojas tas, kas brīdina, ka sasprindzinājums sagrauj ķermeni. Gluži otrādi - apzinātas piesardzības radīta spriedze dod to apmaiņu, kas ļauj panākt atjaunošanos. Nedomājiet, ka saspriegums ir noguruma cēlonis. Vienīgi grūtsirdība nomāc spēkus, bet sajūsma rada brīnišķīgu atjaunotni. Tāpēc nebaidīsimies no spriedzes, tikai nejēgas to uzskatīs par nogurumu nesošu nelaimi. Lai viņi nomierinās kapsētā. Bet cilvēks, kas gatavs augšupejai, pieaugošo spriedzi uztvers kā vārtus, kas paver ceļu uz svētkiem. Šis pats cilvēks iekvēlosies sašutumā, ja viņa klātbūtnē zaimos Augstāko.
   Mums patīk vērot, cik augstu mirdz taisnīga sašutuma stari. Laikā, kad aiziet vecā pasaule, īpaši bieži būs vajadzīga spriedze, un ir jāprot to virzīt pa īsāko ceļu.
   Domātājs norādīja, ka netaisnības izraisīts sašutums ir brīnišķīgs aklo dziedināšanas līdzeklis.

   248. Urusvati zina, cik daudzveidīgi mēdz būt Mūsu sūtījumi. Dažreiz tie pienāk īsas pavēles veidā, citreiz kā nedzirdami atgādinājumi, bet dažkārt tie nogulst "kausā", lai parādītos noteiktā brīdī. Tad cilvēki sāk atcerēties it kā kaut ko dzirdētu, un līdz ar termiņa tuvošanos tas kļūst arvien uzstājīgāks. Tas, kas uzpeld no "kausa" dzīlēm, ir loti jāsargā, jo šajās "atmiņās" parādās daudzi notikumi, uz kuriem saskaņā ar Karmas likumu var norādīt tikai caur apziņu.
   Ļoti svarīgi ir noverot ari to, ka vadošus norādījumus saņem bērni. Bieži vien bērni stāsta, ka pie viņiem rotaļāties atnāk mazi bērni. Rotaļu laikā notiek sarunas par nozīmīgām tēmām. Bērni bieži aicina vecākus piedalīties šajās rotaļās, bet tie viņu draugus neredz un tāpēc uzskata šādus apmeklējumus par halucinācijām. Taču jāievēro, ka ziņas par šādiem atgadījumiem pienāk no dažādām zemēm un nevar būt dzirdētu notikumu atstāsti. Ļoti vērīgi jāieklausās visā, ko stāsta bērni.
   Tāpat jānovēro parādības ap smagi slimajiem. Tie dažkārt redz svešus cilvēkus, kuri cenšas atvieglot viņu ciešanas. Dažreiz to sejām ir aizgājušo tuvinieku vaibsti. Daudzveidīgi ir tādi augstāko sfēru pieskārieni. Jāprot novērtēt to saudzību un rūpes, kas parādās tik smalkā veidā. Bet cilvēkiem labāk patīk spriedelēt par šausmīgiem rēgiem, aizmirstot, ka ir arī augstas izpausmes.
   Domātājs, izdzirdis par radinieku vīziju, piebilda: "Varbūt tādu izskatu ir pieņēmuši augsti Gari."

   249. Urusvati zina, ka evolūcijai, pat visstraujākajai, jābūt plānveidīgai, citādi to pārmāks haoss. Tādā stāvoklī ir īpaši grūti apvaldīt brīvo gribu. Pat saprātīgi cilvēki dažkārt nespēj salīdzināt personisko ar evolucionējošo. Globāla mēroga termiņus viņi nesaista ar personisko. Tāda neizpratne varētu būt nekaitīga, ja vien neizraisītu brīvās gribas pretestību. Šādi cīniņi nodara milzīgu ļaunumu. Cilvēks stūrgalvīgi turas pie sava uzskata un negrib atzīt, ka var būt arī citi risinājumi. Tādai brīvās gribas nomierināšanai jāpatērē daudz enerģijas. Tātad tad, kad Mēs runājam par prāta vērīgumu un kustīgumu, Mēs gribam novērst stūrgalvības postošās sekas. Tāpat tad, kad runājam par vienotību, Mēs domājam par loti svarīgu sasniegumu.
   Ir pareizi ievērots, ka tā dēvētais nemirstības komplekss ir visu enerģiju vienmērīgs saspriegums. Tieši tāda vienotība rada visaugstāko stāvokli. Bet cilvēki negrib pierast pie brīvas vienotības. Viņi uzskata, ka padoms par vienotību ir kaut kas abstrakts, un sūrojas, ka Vadītājs nedod lietišķus norādījumus. Bet enerģiju vienotības sagatavošana ir visīstākais dzīves pamats. Tā jāveic parastajā ikdienas dzīvē. Dzīvās Ētikas būtība ir sevis pieradinašana būt apzinīgam visas lietas. Taču cilvēki izvairās no tādiem ikdienas vingrinājumiem.
   Dažkārt viņi izgudro tādas meditācijas, kas jau robežojas ar pilnīgu pamirumu. Cilvēki grib vadīt augstākās sfēras, bet aizmirst savus tuvākos uzdevumus. Grieķu filozofs teica: "Kas prot pārvaldīt māju, tas spēj pārvaldīt arī valsti." Mājas pārvaldīšana, protams, jāsaprot nevis kā putras vārīšana, bet gan apzinātas vispārējas pilnīgošanās nozīmē.
   Urusvati pareizi dara, vākdama vēstules par vienotību. To ir ļoti daudz. Bet ja jūs zinātu, cik neskaitāmas reizes Mēs esam daudzinājuši par to pašu! Šādas vēstules kā atgādinājumu var sūtīt uz dažādām zemēm. Par vienotību cilvēkiem ir jādzird kā par dienišķo maizi. Ja kāds sāks apgalvot, ka viņš jau ir pietiekami daudz dzirdējis par vienotību, tā būs droša pazīme, ka uz viņu nevar paļauties. Ar laiku ikviens vārds par vienotību tiks uzklausīts. Lielā, brīvā vienotība būs evolūcijas pakāpieni. Domātājs teica: "Nevaru panākt debess ķermeņus, tomēr man ir uzticēts vērot to diženumu."

   250. Urusvati zina, cik bieži ļoti īsa, zibenīga doma ir reālāka par ilgstošām pārdomām. Taču šādu patiesību cilvēkiem grūti saprast. Viņi uzskata, ka piespiedu iedziļināšanās var būt daudz spēcīgāka par īsu domu. Viņi aizmirst, ka šādās zibenīgās domās var izpausties augstākā iedarbība.
   Ilgstošam prātojumam parasti ir kāds zemes dzīves noteikts cēlonis. Var izpētīt, kā veidojas cilvēka pārdomas, bet krietni grūtāk ir konstatēt, kur dzimst acumirklīga doma, tik strauja, ka cilvēks nepagūst to aptvert un izteikt vārdos. Mums ir žēl šo jauko viesu, kurus cilvēks nav pieņēmis.
   Mēs bieži esam tādu sūtījumu Avots, bet parasti tie pazūd bez pēdām. Gadās arī, ka tos patvaļīgi interpretē. Šāda neprecīza uztveršana var sagrozīt šo sūtījumu smalko jēgu. Tie taču var skart visaugstākos jēdzienus. Mēs nepārtraukti izdarām sūtījumus cilvēces labā. Mēs esam pieraduši pie tā, ka šos sūtījumus uztver pilnīgi negaidīti cilvēki. Tā dzimst domas visās Pasaules malās.
   Domātājs jau sen mācīja saviem piekritējiem nepalaist garām bez ievērības īsas, straujas domas. "Augstākā saprāta dzirkstis izskrien mums cauri ka zibens. Labi, ja kāds prot tās paturēt sirdī. Tieši sirdī - tā no šīm dzirkstelēm nesadegs, bet smadzenes var pārvērsties pelnos."

   251. Urusvati zina, cik daudzveidīgas var būt kosmiskās parādības. Ļoti jāuzsver pamatenerģijas izpausmju izsmalcinātība. Cilvēki gaida tikai pašas rupjākās izpausmes. Viņiem vajadzīgs vismaz tas, lai dienas vidū iestātos necaurredzama tumsa vai Zeme liesmotu ugunīs. Taču šādas pēkšņas parādības nemēdz būt, jo kosmisko likumu harmonija tādus satricinājumus nepieļauj.
   Toties Daba ir vissmalkāko zīmju pilna, un cilvēks var lasīt šo diženo grāmatu. Vienīgi aklie nepamanīs ugunīgās zīmes, un truluma pārņemtie ārsti nesaskatīs ugunīgās slimības. Cilvēki teiks: "Saule uzlec un mēness spīd, tātad viss ir kārtībā, un mūs baida kaut kādu noslēpumainu mērķu dēļ." Bet redzīgie spēj saskatīt daudz neparastu parādību, kas atsaucas uz cilvēka dabu. Notiek daudz mūžsena, daudz kas tiek izpausts arī neparastās vietās. Pašķirstiet laikrakstus, palasiet, kur nesen bija zemestrīce, kur sākās plūdi, kur uzliesmoja epidēmijas, kur konstatēta neparasta atmosfēras ietekme un kur atklāti neparasti spriegumi - iznāks vesela grāmata par planētas slimību.
   Mēs augstu vērtējam to, ka cilvēki bez aizspriedumiem saskata dabas zīmes. Ir jāizpēta katras slimības simptomi. Ārsts nedrīkst atteikties no novērojumiem, citādi viņš nebūs nekāds ārsts. Tā Mēs pievēršam uzmanību daudzām kosmiskajām zīmēm. Planēta ir ļoti slima. Cilvēks nedrīkst palikt vienaldzīgs, kad uz visu viņa būtni iedarbojas smalkākās enerģijas.
   Domātājs teica: "Kurš gan var noteikt, cik lieli ir Dabas spēki?"

   252. Urusvati zina, cik maz cilvēki ievēro to, kā veidojas notikumi. Viņi pat nepagūst pamanīt notiekošā kulmināciju un apmierinās ar sekām. Bet jutīga sirds ietrīsas, kad dzimst notikums. Varbūt vēl neatrodas vārdi, bet neizsakāmais jau atbalsojas sirds dziļumos.
   Kad Mēs sakām: "Aplieciniet panākumu!", tad var atskanēt jautājums: "Bet kur ir pierādījumi?" Cilvēki nesaprot, ka notiek vārdos neizsakāmais, bet izšķirošais enerģiju savienojums. Nepieredzējusi acs nespēj uztvert atmosfēras sprieguma pirmās svārstības. Nekompetenta auss nesaklausīs, kur notiek magnētisko spēku kāpinājums. Cilvēku dzīvē nekas nav noticis - viss stāv vecajā putekļainajā vietā. Kur tad ir noticis kaut kas nozīmīgs? Vadoties no zemes dzīves viedokļa, ikviens teiks: nekas nav noticis. Gluži otrādi - ja kāds sajutīs īpašu kāpinājumu, viņš sašutis jautās: "Kur tad ir solītais panākums?"
   Tāpēc loti piesardzīgi jārunā par notikumu veidošanos. Tikai pā