Dzīvās Ētikas Mācība
(Agni Joga)

Pārpasaulīgais

1-100 101-200 201-300 301-400 401-500 501-600 601-700 701-800 801-955

   401. Urusvati zina, ka zemes dzīvi pārveidos četri apjēgumi: pagātnes izpratne, tālo pasauļu izpratne, Smalkās Pasaules izpratne un Hierarhijas izpratne. Bet vai cilvēks spēj aptvert šos četrus pamatus? Ikviens domājošais piekritīs, ka šos pamatus izprast nav grūti. Tie ir ielikti dzīves jēdzienā, atliek tikai tos savākt vienkopus un visikdienišķākā dzīve pārvērtīsies visbrīnišķīgākajā tiešamībā. Bet, lai nonāktu pie šiem apjēgumiem, ir jāizkopj sava griba. Tikai brīvā griba var pārvērst realitātē jēdzienus, kas daudziem ir nedzīvi.
   Mietpilsonis teiks: "Kāda man dala par Hierarhiju, kuru es neredzu?" Vai arī: "Ko man var dot tāda Smalkā Pasaule, ja es nevaru to izmantot savā esībā? Kam man tālās pasaules, ja no tām nav nekāda labuma? Lai pagātne paliek mirusi ar visiem saviem zārkiem un kauliem." Viņš nezina, ka pagātne - tie nebūt nav kauli. Viņš nesaprot, ka tālās pasaules pastāv kā Kosmosa līdzsvars. Viņš nespēj atzīt Smalko Pasauli, jo nepazīst klusuma balsi. Un kam viņam Hierarhija, ja viņš sevi uzskata par Visuma valdnieku?
   Nedomājiet, ka runāju nepamatoti, taču diemžēl pārsvarā ir šādas trulas apziņas. Šie cilvēki neko nemeklē un nevēlas atzīt neko, kas atrodas ārpus mājas robežām. Viņi ir it kā miruši, un viņu apziņa nedarbojas. Bet, ja apziņa neverd, tad nevar arī kvēlot griba. Apziņa šiem cilvēkiem nepasaka priekšā, ka dzīves pārveidošana ir viņu pašu rokās. Mēs jūtam, cik smaga ir šī planētas nedzīvā nasta.
   Domātājs mēdza teikt: "Kas aizdzen domu, tas var tālāk nedzīvot."

   402. Urusvati zina, ka materiālistiskais un ideālistiskais pasaules uzskats ir iedomāti jēdzieni. Atradīsies cilvēki, kas teiks, ka četri Manis nosauktie apjēgumi ir ideālistiski jēdzieni un tāpēc neatbilst materiālistiskajam pasaules uzskatam. Viņi jau pēc savas dabas ir tādi noliedzēji, ka pat nepacentisies izskatīt katru jēdzienu no materiālisma viedokļa.
   Lai viņi saka, ka pagātnes zinātniska izpēte nav materiālistiska, gluži tāpat kā tālo pasauļu un apslēpto enerģiju izzināšana. Nerunāsim par Hierarhiju, jo katram noliedzējam ir sava Hierarhija un viņš to pielūdz pat vēl vairāk, nekā Mēs domājam. Tā aplūkosim katru jēdzienu no materiālisma puses un nonāksim pie secinājuma, ka pilnīgi viss esošais ir matērija.
   Bet kas ir ideālistiskais pasaules uzskats? Tas nav iespējams ārpus matērijas, kaut arī skartu tās augstākos slāņus. Tādējādi redzam, ka abi nosauktie pasaules uzskati ir vāji apzīmētāji. Cilvēks tiecas izzināt lielo realitāti. Tāpēc jau viņam dota domāšana. Cilvēks ir nonācis pie pareiza secinājuma, ka doma ir enerģija, tātad reāli pētījumi būs pilnīgi sajūtami. Cilvēks iet pa saspringtu zinātnes ceļu. Nav tādu augstāko jēdzienu, kas nebūtu savienojami ar zinātnisku pieeju, ja vien zinātne ir tīra un bez aizspriedumiem.
   Apliecinu, ka cilvēce virzās pa zinātnisku atzinumu ceļu, bet šī kustība ir gausa. Tumsoņu pūļi kavē ikvienu paātrinājumu, bet ir laiks atbrīvoties no vecajiem jēdzieniem, citādi iznāk, ka iedomīgie novatori ir paši atpalikušākie lēndomā-tāji.
   Domātājs brīdināja skolniekus nekļūt par novecojušu apzī-mētājjēdzienu upuriem.

   403. Urusvati zina, ka cilvēces lielākā daļa atbildības pilnas sadarbības vietā labāk grib palikt vienaldzīgas māceklības ietvaros. Turklāt viņi vēlas būt tikai klausītāji un lasītāji bez jebkādām sekām. Ja pienāks brīdis, kad būs jāparāda gara spēks, tad klausītāji aizbēgs katrs uz savu pusi. Jāpatur prātā vēsturiskās nodevības, kad piekritēji nodemonstrēja neparastas spējas pazust. Var brīnīties par to, ka nodevēji allaž uzrodas starp labi informētiem piekritējiem. Par to gan nav jābrīnās, jo citādi jau nebūtu ko nodot. Bet pamācoši ir pavērot šādu nodevēju likteni. Dažreiz viņi izbeidz dzīvi, drūma izmisuma pārņemti, bet bieži tā viņiem izvēršas trulā nīkulošanā. Atcerieties, kāda bija Upasikas nodevēju dzīve. Visu acu priekša viņi zaudēja savas spējas un aizvainoti traucas uz tumsu. Daži gan mēģināja apdomāties, taču karmas slogs aptumšoja viņu apziņu. Daži termiņi cilvēcei doti, lai atgādinātu par nodevējiem, kuri izveidoja veselas tautas karmu. Protams, arī šādi satriecoši piemēri nespēj satraukt laužu apziņu. Kā sīks akmens rada sīku šļakstienu, tā ari nejūtīga sirds nespēj sacelties pret tumsu. Bet šādas sirdis lai kaut vai Piemiņas Dienā sajūt, cik drūms ir nodevēja liktenis. Domātājs norādīja, ka nodevību Dievi nepiedod.

   404. Urusvati zina, cik augstu Mēs vērtējam mākslas izpratni. Māksla ne tikai palīdz izkopt gaumi, bet veicina arī domu tēlu izpratni. Pie katras uztveres ir jāpierod. Var daudz lasīt par dažādām parādībām, bet nav viegli attiecināt no grāmatām pasmeltās atziņas uz reālu uztveri.
   Daudz ir rakstīts par domu tēliem, bet, pārejot Smalkajā Pasaulē, cilvēku pārsteidz daudzie tēli, ar kuriem ir pārpilns izplatījums. Tikai pieredzējis novērotājs un mākslas izpratējs noteiks šādas fantasmagorijas rašanās cēloni. Tādēļ cilvēkiem savā domāšanā jāizmanto labākie tēli. Protams, vislabākais avots ir daba, bet arī tajā ir jāprot ieskatīties, te palīdz labāko meistaru daiļdarbi. Tie ir kā magnēti, kas pievelk skatienus un jūtas, ar kuru palīdzību cilvēki apjēdz, kā tuvoties dabai.
   Izplatījums var būt brīnišķīgu tēlu pilns, un tie gatavos ceļu uz harmoniju. Piepildīdami izplatījumu ar nejēdzībām, cilvēki rīkojas noziedzīgi. Gan ne tik drīz, bet pēc daudzām ciešanām cilvēce sapratīs, cik noziedzīgi ir radīt nejēdzības. Saprotiet to visās nozīmēs. Daile ir dziedinoša un palīdzēs uzveikt visas slimības.
   Domātājs pastāvīgi runāja: "Kad gan mēs augšāmcelsi-mies?"

   405. Urusvati zina, ka, jaunas enerģijas atklājot, jābūt loti piesardzīgiem. Izsauktās enerģijas riņķo izplatījumā. Nav lemts zināt šo enerģiju izplatības robežu, bet var rasties izplatījuma pārslogojums. Piespiedu kārtā izsauktās enerģijas var izraisīt kataklizmas draudus. Ir jau zināmi šādu cilvēces neapvaldītās alkatības izraisītu katastrofu gadījumi. Nav iespējams pateikt, kad var notikt izplatījuma parslogošana, bet var paredzēt šādu draudu palielināšanos.
   Starpplanētu strāvas var būt ārkārtīgi smagas, taču ne jau ar tām ir saistītas galvenās briesmas. Izplatījuma strāvas ir līdzsvarotas, bet brīvās gribas neprāts var izlaist visu aprijošus briesmoņus, un tad līdzsvars tiks izjaukts. Cilvēki var lepoties, ka viņu varā ir izjaukt planētas līdzsvaru. Viņi var izsaukt tādas visu aprijošas enerģijas, ka izplatījuma tukšumi kļūs lielāki.
   Cilvēki saspriego enerģijas, neņemdami vērā to, ka katram sākumam ir arī beigas. Lielgabalu šāvieni var izraisīt lietu, bet tā būs viena no primitīvākajām ietekmēm. Cilvēki ievēro, ka radioviļņi var satraukt atmosfēru, un tomēr aparātu skaits neierobežoti pieaug. Fabrikantiem ir vienalga, kādas slimības viņi izraisa. Rodas gļotādu iekaisumi, arī ļaundabīgi audzēji, bet cēloņu vidū cilvēce nesaskata savu patvaļu, nedomā par to, ka radīsies jauni upuri, kas samaksās par to ar savu dzīvību.
   Droši var teikt, ka ikviens Mūsu brīdinājums tiks sagaidīts ar izsmieklu. Tumsoņi mēdz būt dažādi: vieni analfabētisma dēļ, citi erudīcijas dēļ; otrie ir loti bīstami, jo neatzīst iebildumus. Ar viņiem nav iespējams runāt par Pārpasaulīgo, taču šiem cilvēkiem vajadzētu zināt, ka viens piliens var piepildīt trauku līdz malām.
   Domātājs gādāja, lai skolnieki prastu pastāstīt ļaudīm par notikušajām kataklizmām.

   406. Urusvati zina, ka pralaija ir plānveidīga un neizbēgama parādība. Visgaišāko dienu nomaina nakts. Darbam un nomodam seko miegs. Savāktie dārgumi tiks noglabāti slepenā glabātavā, lai tie atkal parādītos jau pārveidoti. Šādas nomaiņas vērojamas ne vien lielajās kosmiskajās parādībās, bet arī ikdienas dzīvē.
   Minēsim kultūras nomaiņas piemēru. Jaunas kultūras parādīšanās it kā balstās uz iepriekšējo sasniegumu iznīcināšanu. Tikai rūpīgi iedziļinoties, var pārliecināties, ka cilvēku darba sēkla nav bijusi neauglīga, ka ir pienācis laiks un tās uzdīgušas, taču jau būdamas pārveidotas.
   Var minēt ari daudz piemēru no dzīves, kad kaut kas it ka tika iznīcināts, taču tieši šis sabrukums vienīgi sekmēja jaunu atdzimšanu. Minēsim piemēru par Mūsu Torņu iepazīšanu - cilvēce it kā tiem tuvojas, bet pēc tam gandrīz aizmirst par Mūsu eksistenci. Tādiem viļņiem nav gadījuma raksturs. Katram jēdzienam ir pralaija. Vienīgi tādas nomaiņas veido izzināšanas spirāli.
   Tāpat mēdz būt ar jaunrades periodiem, bet gudrie zina, ka katram darbam ir pralaija. Neiedvesīsim cerības sliņķiem, kuri sev atradīs attaisnojumu, Mēs runājam par gaišiem darbarūķiem. Viņi ar sirdi sapratīs, kur ir atplūdi, kas vēsta par jaunrades uzplūdiem.
   Domātājs mācīja cilvēkiem izprast jaunrades atplūdus un uzplūdus. Viņš teica: "Cilvēku jūrā notiek savas enerģiju nomaiņas. Saņemsim Mūžu dotās veltes."

   407. Urusvati nav sveša sajūsma un šausmu sajūta, kuru dēvē par "Senajām šausmām" vai "stihiskajām šausmām"; ir jāzina [viss] no steru mūzikas līdz stihiju bangām. Šai pēdējai sajūtai nav nekā kopēja ar bailēm. "Senās šausmas", kas tika ievērotas jau pirmatnējos laikos, izraisa nespēja izturēt stihiju spiedienu.
   Var atsaukt atmiņā tās reizes, kad cilvēks pamostas no miega, neizsakāmu šausmu pārņemts. Var mēģināt izskaidrot šo sajūtu ar zemāko slāņu vai pasaules notikumu ietekmi, bet bieži tā ir arī stihiju iedarbības sekas.
   Cilvēki vāji izprot bailes jeb to parādību, ko dēvē par šausmām. Tumsas plankumi var izraisīt šausmu sajūtu, kas ir loti tuva grūtsirdībai. Cilvēki mēģina to nosaukt par pasaules grūtsirdību. Apzīmējums ir diezgan pareizs, jo šādu sajūtu pamatā ir kaut kas kosmisks. Taču katram smalkam domātājam ir jāizbauda ari tādas smagas sajūtas, jo bez tām eksistence nebūs pilnīga.
   Jautās: vai tiešām ari Mūs piemeklē šādas izjūtas? Protams, tās Mums ir ne vien pazīstamas, bet mēdz būt arī ļoti spēcīgas. Daži cilvēki gribētu Mūs redzēt bez šādām sajūtām, taču bez tām nesāks skanēt arī sfēru mūzika. Izsmalcinājums atsauksies uz visu esību.
   Katram, kas veļas tuvoties Mums, ir jābūt gatavam gan priecāties, gan ciest. Dzīve ir gan saules lēktu, gan rietu pilna, un neviens nepateiks, kur ir gals vai sākums.
   Domātājs pastāvīgi norādīja, ka cilvēki nezina, kur ir gals un kur - sākums.

   408. Urusvati zina, kādēļ pat visspilgtākos sapņus nevar atcerēties visos sīkumos. Pat visspēcīgākie smalkie pārdzīvojumi neiekļaujas zemes dzīves realitātē. Cēlonis nav tas, ka atmiņa nesaglabā īpašus iespaidus, bet gan tas, ka Zemes un Smalkās Pasaules daba ir pilnīgi atšķirīga.
   Nebrīnīsimies, ka mūs tik ļoti ierobežo zemes dzīves ķermenis. Nav iespējams iedomāties, ka zemes dzīves ķermenis varētu izturēt to spriegumu, kāds tik bieži valda Smalkajā Pasaulē. Neraugoties uz Smalkās Pasaules iemītnieku smalko uzbūvi, viņi lieliski iekļaujas smalko enerģiju atmosfērā. Tas pats spēks, kas spēj sagraut zemes dzīves ķermeni, nostiprina smalkos ķermeņus. Tas ir jāiegaumē, jo cilvēkiem ir vājš priekšstats par to, cik atšķirīga ir šo divu pasauļu daba.
   Materializācijas eksperimenti parādīja, ka zemes dzīves mērauklas Smalkajai Pasaulei neder. Kā vienu no cēloņiem gluži pareizi nosauc klātesošo disharmoniju, bet jāņem vērā arī atmosfēras strāvas. Tiešām žēl, ka, izdarot eksperimentus, netiek pētīta telpas atmosfēra. Parasti pat nepievērš uzmanību tam, kas šajā telpā noticis pirms eksperimentiem.
   Kvēpināšana, ko izmanto atmosfēras harmonizēšanai, ir tikai īslaicīgs līdzeklis un nespēj iznīcināt daudzus ķīmismus. Bet ikvienam eksperimentam ir jāsagatavo labākie apstākļi. Dažreiz eksperiments izdodas arī ne visai labos apstākļos, taču neaizmirsīsim, cik daudz liekas enerģijas nākas iztērēt, turklāt tas var smagi atsaukties uz veselību.
   Domātājs mācīja, lai ne mazāko dievišķās enerģijas lāsīti neizlieto nesaprātīgi.

   409. Urusvati zina, ka cilvēki bieži lūdz neiespējamo. Ja viņi varētu ielūkoties tālā pagātnē, tad saprastu, kāpēc daži apstākļi viņiem ir neiespējami. Bet, izņemot retus gadījumus, cilvēki pagājības aizkaru nespēj pacelt.
   Taču arī šādā stāvoklī viņi var saņemt palīdzību no papla šinatas apziņas. Tā var dot zīmi sajust, kur ir iespējamais un kur - neiespējamais. Ieklausījies apziņas balsi, cilvēks saskatīs, kur ir viņa vēlmju robeža. Bet atrast atslēgu apziņas vārtiem nav viegli. Cilvēki ar savām kaislībām bieži vien apziņu aptumšo. Gudra brīdinājuma vietā viņi dzird savu patības balsi. Viņi nespēj atšķirt, kur ir īstena palīdzība un kur - pašu maldi. Cilvēkiem ir īpaši grūti orientēties šajā labirintā tāpēc, ka viņi neizprot, kura no viņu vēlmēm ir visstiprākā.
   Nereti dedzīga vēlme nesasniedz mērķi, bet klusi izrunāts vārds tajā pašā laikā izrādās iedarbīgs - atkal mēs sastopamies ar Smalkās Pasaules jomu. Ne vien zemes dzīves vaimanu spēks ir iedarbīgs, bet vēl varenāka ir ar Smalko Pasauli saskanīga doma. Taču cilvēki tik maz domā par Smalko Pasauli, ka ari nepieciešamā saskaņa var rasties neapzināti. Nevar cerēt, ka arī Mūsu sūtījumi nonāks galā pilnībā, ja sirds ir noslēgta. Daudzas reizes Mēs esam ieteikuši turēt vaļā ieejas, kas ved uz apziņu, bet neskaitāmi aizbīdņi un aizslēgi allaž nav ļāvuši palīdzībai piekļūt.
   Domātājs lūdza skolniekus: "Neaizveriet ciet dvēseli."

   410. Urusvati zina, ka cilvēki itin nemaz neprot domās sarunāties un vērsties pie augstākām sfērām. Lai viņiem palīdzētu, dažādos gadsimtos tika ieteikti dažādi gatavi vārdi. Daudzi no tiem laika gaitā zaudēja savu sākotnējo nozīmi, un tos skandināja nekompetenti cilvēki.
   Mums var pajautāt: kādā valodā un ar kādiem vārdiem var vērsties pie augstākajām sfērām? Atbildēsim: jebkurā valodā. Labāk jau savā dzimtajā, tajā vieglāk izteikt domu. Arī domāšanas veidam jābūt individuālam. Kam gan sveši, iemācīti vārdi, ja cilvēks var brīvi izteikt savas jūtas?
   Cilvēki savstarpējā saziņā reti lieto svešus citātus. Arī pie Augstākā viņi var vērsties savdabīgi. Cilvēkiem jāsaprot, ka pat visaugstākajām apzinām nav vajadzīgas nosacītas uzrunas. Cilvēki var spriest pēc sevis. Vai pie viņiem var vērsties ar skanīgiem pantiem, ja viņiem tuvāki cilvēciski sirsnīgi vārdi? Visā saziņā ir jāatrod vissirsnīgākā izteiksme, nekautrējoties no tās, jo visvienkāršākie vārdi ir visvieglāk saprotami.
   Pie Mums rūpējas par šo vienkāršību. Vissarežģītākos pārdzīvojumus nav iespējams izteikt vārdos, taču tad talka nāk vārdos neizsakāmais domu sūtījums.
   Domātājs sacīja: "Kad neprotu savas domas izteikt vārdos, tad izsaku pateicību, jo esmu pārliecināts, ka palīdzība jau ir nākusi."

   411. Urusvati zina, ka nepacietība ir nepilnīga īpašība. Parasti to jauc ar citām īpašībām. Tā, piemēram, daži mēģina to pielīdzināt trauksmainai virzībai, taču būtībā tās ir pilnīgi atšķirīgas. Pastāvīga trauksmaina virzība ir harmoniska un rada brīnišķīgu ritmu, bet nepacietība ir disharmoniska un, darbodamās saraustīti, izjauc ritmu. Turklāt nepacietība liecina par pamatlikumu nezināšanu - Esības matērija atrodas pastāvīgā kustībā. Tikai pastāvīgs modrs, dedzīgs vērīgums spēj parādīt enerģijas spēku.
   Lūk, atrodiet līdzsvaru starp rīcību un pacietību. Bez īstas sadarbības ritmu neatradīsit. Nenosvērts cilvēks teiks: nevaru sagaidīt, - un tā ar vienu vārdu parādīs savu bezspēcību. Bezspēcība ir gribas trūkums, bet gribu attīsta cilvēks saviem spēkiem. Rūpīgi vēlreiz pārlūkojuši visus minētos jēdzienus, nonāksim pie secinājuma, ka visi tie ir cilvēkam pa spēkam.
   Kāds iesauksies: man ir nepacietīga daba! Bet labāk lai saka: mani ieradumi noveduši mani līdz gribas trūkumam. Ņemsim citu galējību - daži ar pacietību saprot bezdarbību un ar šiem maldiem rada jaunas ciešanas. Patiesi, vislielākā pacietība var apvienoties ar saspringtu darbīgumu.
   Cilvēki neprot saskatīt Esības matērijas kustību, tomēr lieliski spēj radīt savas meistarības ietvaros. Senos laikos teica: "Pagaidīsim strādājot." Jebkura meistarība ir labākais pacietības rūdījums, un tas ir pilnīgi cilvēka spēkos.
   Mūsu darbi lai ir atgādinājums par darbīguma pilnu pacietību. Pacietība ienesīs arī skaidrību darbā. Augsta darba kvalitāte ļaus izprast arī harmonijas nozīmi.
   Domātājs teica: "Man gribētos, lai katrā darbā skanētu izplatījuma stīgas. Diženā mūzika ir Mūsu Aizgādņu Mūzu darbība."

   412. Urusvati zina, ka ļaunāka par karu un mēri, un zemestrīci, ļaunāka par visām nelaimēm ir apziņas deģenerēšanās. Tā piezogas nemanāmi un pastrādā tādas lietas, par kurām šausmināsies nākotnes hronika. Cilvēki zaudē savas pašcieņas pazīmes. Viņi ne vien kļūst ļaunāki, bet ari aizmirst to, ka viņiem jāveido nākamā paaudze. Rakstnieki parādīs vispretīgākos tēlus, un par tiesnešiem būs niecības.
   Atcerieties, kas teikts "Višnu Purānās", - to norādījumos var saskatīt tagadējā? dienas. Varētu likties, ka aprakstītais drausmīgais laiks ir pārspīlēts, taču paskatieties uz notiekošo un piekritīsit, ka senie paredzējumi ir pat pārāk maigi. Cilvēki, nonākuši īstā apjukumā, nevēlējās pārlasīt senos atgādinājumus. Bet īpaši briesmīgi ir tas, ka arī tagad lielākā daļa nevēlas saprast notiekošo. Viņi dejo un tirgojas, un pat uzskata, ka tieši tagad ir viņu sasniegumu ziedu laiks. Salīdziniet notiekošo ar dažiem pagrimuma laikmetiem - vai tad neatradīsit kopīgas pazīmes? Cilvēki gluži tāpat sapņoja par dažādām paverdzināšanas iespējām un uzskatīja, ka viņi ir likumīgi pasaules iekarotāji, un cik pēkšņi sabruka šie Bābeles torņi! Daudz simbolu ir atstāts cilvēcei, bet tie ir kļuvuši par trūdošiem pīšļiem.
   Domātājs paredzēja šīs nelaimes. Viņš teica: "Neskaitiet dienas, kad jums būs jāatbild par visām blēdībām, labāk nomazgājieties jau šodien."

   413. Urusvati zina, ka izplatījuma strāvas būtībā ir labdabīgas, bet, saskaroties ar puvuma pilno Zemes atmosfēru, var būs ari postošas. Bieži vislabdabīgākie ķīmiskie sastāvi viena ingredienta dēļ pārvēršas par stiprām indēm. Tas pats notiek ar dažām izplatījuma strāvām, kad uz tām iedarbojas Zemes brūnā gāze. Taču pati planēta nav vainīga, ka rodas šādi kaitīgi izgarojumi. Planētas valdnieks - cilvēks ir indes radītājs.
   Zinātnieki ne bez ierunām piekrīt, ka cilvēku izstarojumi pārveido visu apkārtējo atmosfēru. Nekādi citi izstarojumi nav salīdzināmi ar cilvēka vareno spēku. Viņš spēj gan atveseļot, gan saindēt visu apkārtējo. Ne tik daudz slimi cilvēki var saindēt atmosfēru, cik uzbudinājums, dusmas un niknums. Tagad salīdziniet - vai daudz labestīgu izstarojumu vienlaikus parādās uz Zemes garozas un kādā mērā tos pārmāc ļaunas domas?
   Runāju nevis par ideāliem sapnojumiem, bet gan par ārstnieciskiem padomiem. Cilvēce cieš no gļotādu iekaisumiem un ļaundabīgiem audzējiem. Šīs nelaimes izvēršas epidēmijās. Tiek izteikti daudzi apsvērumi, bet netiek ņemts vērā tas, ka šādas epidēmijas izceļas izplatījuma iedarbības rezultātā.
   Zemei ir vajadzīga sanitārija. Ir jāattīra inficētie slāņi, bet to var izdarīt tikai pats cilvēks. Ja katrs Zemes iedzīvotājs padomās par savas psihiskās enerģijas stāvokli un sargāsies to pasliktināt, tad varēs sākties atveseļošanās. Visbīstamākās epidēmijas sastaps neredzamu pretdarbību, un uzsākt šādu aizsargāšanos var jebkuru dienu.
   Domātājs lūdza: "Neļaujieties niknumam, tas ir slimību avots."

   414. Urusvati zina, ka saindētās strāvas iedarbojas ne vien uz to rašanās veicinātājiem, bet arī uz daudziem citiem pilnīgi nevainīgiem cilvēkiem. Visvairāk var ciest ļoti smalki organismi, tāpēc jo smagāka ir to atbildība, kuri sekmē strāvu saindēšanu.
   Ir iespējams izpētīt, cik plaši izplatās pašu cilvēku radītā inde. Viņi ir kā nesaprātīgs strēlnieks, kas cilvēku pilnā pilsētā izšaus bultas, neraizēdamies par to, kur tās aizlidos. Tā ir noticis sirmā senatnē un notiek arī tagad, varbūt pat vēl lielākā mērā. Zinātnes uzdevums ir izskaidrot cilvēcei, ka šāda indes ražošana nav pieļaujama. Salīdziniet daudzus mehānikas sasniegumus ar nevērīgu attieksmi pret psihisko enerģiju, un jūs pārņems kauns par to, ka pati galvenā joma ir pamesta novārtā un pat tiek nosodīta.
   Iepazīstieties ar daudzām psiholoģijas teorijām, un jūs konstatēsit, cik nedzīvas tās ir. Bet planētas stāvoklis tagad ir tāds, ka sastinguši atzinumi nav pieļaujami. Piekritīsit, ka par nedzīvu nosaucams viss, kas neved uz dzīves pārveidošanu, un, ejot šādu ceļu, nevar būt divu domu. Var iet vai nu uz priekšu, vai atpakaļ, bet ir neizturami iet atpakaļ starp savu mūžu nodzīvojušiem ģindeņiem.
   Neaizmirstiet arī, ka nedrīkst būt nevienprātība ar Vadošajiem Spēkiem. Var domāt dažādās valodās, var valkāt dažādas drānas, bet nedrīkst atkāpties no Pamatiem. Padomājiet arī par Mušu Torņiem. Nebūs gudri nesadarboties psihiskās enerģijas attīrīšanā.
   Domātājs šausminājās, pamanījis, ka cilvēki vai apkrāvuši sevi ar noliegumiem. Viņš teica: "Labāk uzvelt sev virsū klinti nekā noliegt esošo."

   415. Urusvati zina, ka katrs audzinātājs var nonākt tādā stāvoklī, kādā esam nonākuši Mēs. Kamēr viņš stāstīs par dzīves Pamatiem, viņam piekritīs un viņu uzklausīs līdz galam, bet, tiklīdz viņš aicinās norādīto īstenot dzīvē, klausītāji steidzīgi izklīdīs, - tāds ir arī daudzu Mūsu padomu liktenis.
   Cilvēki piekrīt, ka šie padomi ir labi un ved uz labu, taču piemērot tos dzīvē nevēlas. Šādu acīm redzamu nekonsekvenci nedrīkst atstāt neievērotu. Ja kaut ko atzīst par labu un vērtīgu, kādēļ to neliek lietā?
   Var minēt loti daudzus piemērus, kad visderīgākā un pieejamākā rīcība tika noraidīta. Vēlāk cilvēki nožēloja, ka nav ņēmuši vērā padomu, bet dzīve jau bija izdarījusi savu nākamo apli.
   Audzinātājs teiks, ka pagājušais nav jānožēlo, un viņam būs taisnība, jo nožēla ir važas. Taču der noskaidrot, kādu iemeslu dēļ netika pieņemts labs padoms. To vidū atradīsim gan bailes, gan patību. Šādas odzes padara pašu uzmanīgāko klausītāju par neapvaldītu pretinieku. Savā noliegsmē viņš kļūs par sava veida drosminieku. Viņš blēdīsies, lai attaisnotu sevi un savu izvairīšanos.
   Mūsu dzīves ir parādījušas, cik tālu stāv uzklausīšana no izpildīšanas. Skolotājam nav svešas šīs cilvēku īpašības. Viņš nejutīsies sarūgtināts par veltīgi izkaisītajiem graudiem. Zemes augsne taču var nest negaidītu ražu. Mēs lūkojamies nākotnē un šajā virzībā rodam stingrību un drosmi.
   Domātājs vēlēja visiem draugiem prasmi domāt par nākamību.

   416. Urusvati zina, ka skaņu viļņus izjauc ne vien rupji materiālie līdzekļi, bet pat smalkākās gāzveida vielas. Var uzrakstīt veselu pētījumu par skaņu viļņu traucējumiem, un tas ir jāizdara. Zemi ieskauj gāzu mākonis, un pēdējā gadsimta ceturksnī šī drūmā sega ir kļuvusi īpaši blīva.
   Var pabrīnīties, ka, neraugoties uz šo šķērsli, tomēr izdodas veikt daudzus eksperimentus. Visupirms domāju par domas raidīšanu attālumā. Protams, domas enerģija ir viscaurspiedīgākā un nav atkarīga no attāluma, taču arī tā ir pakļauta gāzu radītajiem traucējumiem. Cilvēce nezina, cik loti tā kaitē evolūcijai, radīdama postošas gāzes. Neviens nevar noteikt, cik plaši izplatās gāzes un kādus savienojumus tās radīs.
   Nerunāsim par nāvējošiem līdzekļiem, kas tiek radīti apzinātas savstarpējas iznīcināšanas nolūkā. Ikviens zina, kāda ir to postošā ietekme ne vien uz atmosfēru, bet arī uz augsni. Tādas indes ir cilvēces kauna traips. Taču bez tām tiek radītas daudzas gāzes dažādiem jauniem izgudrojumiem, ari tās pasliktina jau tā drūmo Zemes pārklāju.
   Var ieteikt katram ķīmiķim izgudrot ari pretgāzi, taču to radīt būs īpaši grūti. Ja ari tā nodrošinās nelielu jomu, neviens tomēr nepratīs noteikt gāzes transformāciju un tās izplatības robežas. Tādā kārtā cilvēce rada jaunas briesmas un saņem sodu jaunu slimību veidā. Lai cilvēce nes atbildību par savu zemes dzīves veselību, taču ir nepiedodami, ja tiek skartas smalkās sfēras.
   Domātājs jau sen bija ievērojis, cik indīgi var būt nokrišņu un ugunskuru dūmi. Redzēdams aizdegtas lāpas, Viņš teica: "Kam ir lemts ieelpot tādu indi?!"

   417. Urusvati zina, ka katram planētas rita mirklim ir īpaša nozīme. Bet cilvēce šo vienkāršo patiesību nesaprot. Tā visiem spēkiem cenšas noliegt to, ka viss esošais atrodas nepārtrauktā kustībā. Pat šāda bezrobežīga plūduma daile nesaista cilvēces iztēli.
   Bet kā var izprast evolūciju, ja apziņa nav pieņēmusi kustību kā pamatcēloni? Pat tie, kuri ir dzirdējuši par planētu kustību, neatzīst šo likumu attiecībā uz sevi. Lai jau Zeme griežas, cilvēce tik un tā domā par nekustīgumu. Tā katrs vārds par brīnišķīgo kustību uzduras apziņas nekustīgumam. Vai šādā disharmonijā ar esošo var gaidīt ātru pilnīgošanos?
   Dzīvē ik dienas var pārliecināties, cik primitīvi kļūst izglītoti cilvēki, kad lieta skar viņu personību. Mēs, veicot visus savus eksperimentus, vienmēr esam cietuši cilvēku pretdarbības dēļ. īpaši pārsteidz tas, ka cilvēki, kuri sevi uzskata par progresīviem, izrādās bezcerīgi atpalikuši. Uzsveru, ka tikmēr, kamēr kosmiskais plūdums nebūs izprasts, pareiza virzība uz priekšu nav iespējama.
   Cilvēki bieži vien izdara baiļu vai aizspriedumu, vai visu patības kaislību diktētus lēcienus, taču lēcienveidīga tālākvir-zība nav iespējama, visās lietās ir vajadzīga plānveidīga kustība. Vienīgi šādā zelta ceļā, kam nav nekā kopīga ar zeltu, var gūt panākumus.
   Neaizmirsīsim ari, ka pie Mums apsveic sadarbību, kura pamatojas uz brīvo gribu. Likteni nosaka tieši brīvā griba. Kā lai pārliecina cilvēkus arī par šo patiesību? Smalkās Pasaules apzināšanās būs slieksnis virzībai uz priekšu.
   Domātājs mēdza teikt: "Tā ir laime, ka mūsu kustība nevar beigties."

   418. Urusvati zina, cik grūti ir noteikt cilvēka ietilpināt-spēju. Ar to saprotam aktīvu psihisko enerģiju, kura ļauj plaši uztvert esošo. Nekādas ārējās pazīmes nepalīdzēs noteikt, vai cilvēks jau spēj plaši uztvert. Ne ķermeņa uzbūves īpatnības, ne erudīcija, ne zināšanas, bet tikai sirds izpratne var aizvest pie apziņas noslēpuma. Taču šis lotoss nebūt neatveras viegli, ir iespējamas kļūdas. Cilvēki viegli padodas ārējam iespaidam - turklāt ne pirmajam, bet otrajam, kas jau ir konvencio-nalitāšu pilns. Spriedums ari bieži veidojas, vadoties pēc citu cilvēku vārdiem, un vairs nav iespējams atgriezties pie tiešā iespaida.
   Cilvēki aizmirst, cik daudz šķēršļu izaug viņu pašu vainas dēļ Taču katram darbiniekam ir jāzina iespējas. Neapšaubāmi - darbinieku ir daudz, tikai viņi ir izmētāti pa visām pasaules malām, runā dažādās valodās un ir pakļauti dažādām tradīcijām. Daudz kas ir jāpārvar, lai tuvotos cilvēkam un noteiktu viņa vērtību.
   Arī Mūsu darbā daudz enerģijas tiek izlietots, lai iepazītu cilvēka sirdi. Nedrīkst aprobežoties tikai ar pirmo iespaidu. Turklāt apziņā ir jāielūkojas, pastāvot dažādiem apstākļiem.
   Domātājs ieteica skolniekiem apgūt prasmi ieskatīties apziņā gan dienā, gan naktī.

   419. Urusvati zina, ka pastāv dažāda veida aizmāršība. Ir ļoti labi, ja cilvēks prot aizmirst kaitīgas drazas - dusmas un atriebīgumu, kas aptur viņa pilnīgošanos. Bet tāda aizmāršība ir reti sastopama. Visbiežāk cilvēks nevēlas atcerēties pašas noderīgākās pamācības. Tās viņam traucē turēties pie ieradumiem un liedz iespēju sevi nenopūlēt.
   Bet kādi līdzekli izmantojami, lai atgādinātu par atbildību un pienākumu? Teikšu - atkārtošana. Taču cilvēki necieš nepatīkamus atkārtojumus. Tomēr viņiem ir vajadzīgi pastāvīgi atgādinājumi. Ir grūti atgādināt neatkārtojoties. Mēs šajā ziņā esam izgājuši labu skolu. Mēs protam pasacīt gandrīz to pašu, taču ikreiz to papildināt ar kaut ko nepateiktu. Dažreiz viens mājiens var piešķirt visam teikumam jaunu nokrāsu. Jāmācās neatlaidīgi turpināt derīgu pamatu ieviešanas spirāli.
   Sliņķi teiks: vai ir vērts tik daudz nopūlēties ar to, kas tik un tā aizmirsīsies? Šie cilvēki nezina par izplatījuma piepildīšanu. To taču var piepildīt ar tādu domu, kas uz cilvēkiem iedarbosies arī bez vārdiem. Tādējādi personiskais darbs pārvērtīsies par izplatījuma mēroga darbu. Un nebūs noguruma, jo, strādājot izplatījuma labā, tas neiestājas.
   Skolotājam ir jāpārliecina skolnieks par to, cik daudz prieka ir izplatījuma piepildīšanas darbā. Tas nekas, ka klausītāji būs aizmāršīgi, jo pāri viņiem ir izplatījums un katra derīga doma tajā ir kā brīnišķīgs ziediņš.
   Domātājs teica: "Būsim dārznieki, un lai aug mūžības ziedi."

   420. Urusvati zina, ka katra apvalka maiņa, kas izdarāma piespiedu kārtā, jāuzņem ar prieku - kaut vai aiz ziņkāres. Cilvēks var doties jaunā ceļā cerību pilns. Būtu labi, ja cilvēkiem patiktu ceļot un viņi prastu izkopt sevi spēju būt kustīgiem.
   Ticiet, tieši šī spēja noderēs Smalkajā Pasaulē, jo ari tur var ieslīgt gara nekustīgumā. Bet kā tādā gadījumā var tiekties uz augstākiem slāņiem? Turklāt šī tiekšanās Smalkās Pasaules iemītniekiem ir nepieciešama, lai varētu pilnīgoties. Viņi var uzņemties arī grūto darbu - tuvoties Zemes slāņiem labdarības nolūkā. Zemes cilvēkiem ir vājš priekšstats par to, cik grūti ir tuvoties viņu sfērai. Viņi brīnās, ka reti notiek šāda saskarsme, bet paši nepamana, cik daudz pamācošu zīmju ir visapkārt. Viņi uzskata, ka skaņa un krāsa var izraisīt noteiktas sajūtas, - un tas ir pareizi, taču pastāv daudz vissmalkāko skaņu un krāsu, kas iedarbojas vēl varenāk, tikai zemes dzīves uztvere tās nekonstatē. Cilvēcei ir apzināti jāradinās pie smalkākajām sajūtām. Tāda gribas audzināšana būs noderīga Smalkajā Pasaulē.
   Nevajag atteikties no domas, ka ikviena Smalkās Pasaules iemītnieka pienākums ir palīdzēt arī brāļiem uz Zemes. Tāda labdarība būs kustīguma labākā ķīla. Pratīsim visos stāvokļos domāt par palīdzību brāļiem. Nevajag uzskatīt, ka mēs uz visiem laikiem atraujamies no dažiem slāņiem. Tur, kur ir notikusi nelaime, mēs varam palīdzēt, bet neviens nedrīkst iedomāties, ka kaut kas ir zem viņa goda.
   Mēs kalpojam cilvēcei, Mēs mīlam cilvēci. Daudzi darbinieki nepamet Zemes sfēras, lai varētu darboties posta apstākļos.
   Domātājs teica: "Neredzamie Draugi, kā lai Jums pateicamies?"

   421. Urusvati zina par tā sauktajiem gaisa aprijējiem, bet var būt tādi paši psihiskās enerģijas un izplatījuma strāvu aprijēji. Šādai nelīdzsvarotībai ir daudz cēloņu. Var būt atmosfēras, ataviskie un karmiskie cēloņi. Cilvēki var nonākt pārmērīgā ietekmē savu ieradumu dēļ.
   Jau kopš seniem laikiem cilvēki ir pratuši atrast paņēmienus līdzsvara atjaunošanai. Viens no šādiem paņēmieniem ir Prānā-jama. Ritmiskos vingrinājumos varēja rast līdzsvaru, kas pasargāja no uztveres pārmērībām. Nekas nevar būt postošāks par enerģijas pārpalikuma aprīšanu.
   Cilvēks parasti neapzinās, ka viņš pārmērīgi aprij enerģiju. Šādi cilvēki zināmā mērā ir līdzīgi vampīriem. Nav viegli tos izārstēt, jo viņi savu slimību neatzīst, taču šāds stāvoklis jau ir slimība, un tā var būt lipīga. Tā sākas tik nemanāmi, ka pats cilvēks un viņa tuvinieki to neievēro. Ne jau tūlīt cilvēks kļūst par aprijēju. Dažreiz viņš jūt sāpes, bet var sajust ari psihiskās enerģijas pieplūdumu. Šāds stāvoklis ļauj cilvēkam ietekmēt apkārtējos. Nevar teikt, ka tas vienmēr ir kaitīgs, taču robeža starp pareizu spēku un pārmērīgu spriegumu ir smalka.
   Domātājs rūpējās par cilvēka spēku līdzsvaru. Viņš teica: "Lai zelta mēraukla pasaka priekšā, cik spēka vajag."

   422. Urusvati zina, ka asins pārliešana tiek izdarīta bieži. Par to Mēs jau runājām, bet ir jānorāda uz diviem apstākļiem. Jau sāk koordinēt asiņu fiziskās īpašības, bet tas ir tikai primitīvs nosacījums. Drīz vien cilvēki sapratis, ka īpaši svarīgs ir psihiskais nosacījums, pēc tam nāks laiks, kad tiks atzīti karmiskie nosacījumi. Tikai šo triju apstākļu ievērošana dos vajadzīgās sekas.
   Karmiskā saskaņa nebūt nenozīmē, ka vislabākās ir tuvinieku asinis. Cilvēki iemācīsies saskatīt karmiskās saiknes. Astroloģija un gaišrcdze būs labi palīgi. Sagaidāms, ka pareizi tiks novērtēta arī psihiskā puse. Ar runāšanu par asins rasu koeficientu ir par maz. Cilšu sajaukšanās procesā šī pazīme var izzust, bet auras psihiskā nozīme var parādīt citas īpatnības.
   Teiks: šādas metodes, kas prasa ilgu laiku, neder, kad vajadzīga tūlītēja pārliešana. Taču bez steidzamiem gadījumiem ir arī tādi, kad vienai vai divām dienām nav izšķirošas nozīmes. Pat neatliekamas operācijas gadījumā pagūst izdarīt dažādas analīzes, bet asiņu kvalitātes novērtēšanā jābūt jo īpaši uzmanīgiem.
   Jauktu asiņu krājumi liecina par tumsonību. Gan fiziskajā, gan psihiskajā aspektā jāpadomā par to, kādi pretēja rakstura elementi tiek sajaukti kopā bez apdoma. Pilnīgas izdziedināšanas vietā tiek panākta šķietama - kaut kas līdzīgs robotam. Cilvēki nesaprot, kādas sekas viņi iedibina nākamajām paaudzēm. No vienas puses, viņi it kā rūpējas par paaudžu tīrību, bet, no otras - rīkojas kā bez prāta, ievadīdami dažādas asinis.
   Mums ir žēl, redzot, cik neapdomīgi cilvēki rīkojas ar visstiprākajām vielām. Psihologiem ir jāpaplašina savas zināšanas. Tieši viņi var dot cilvēcei vajadzīgo padomu. Viņu uzdevums ir iemācīt cilvēkiem domāt smalkāk, lai viņi prastu saskatīt, kur ir tā robeža, kas jāsargā.
   Domātājs bieži mēdza teikt: "Asinis ir vērtīga mūžu saikne."

   423. Urusvati zina, ka ārstniecībā daudz kas tiks pilnveidots. Vispirms tiks novērtēta psihiskā enerģija. Tiks pamatīgi izmeklētas slimnieku psihiskās enerģijas īpašības. Ārstēšanu varēs pastiprināt, izmantojot attiecīgo enerģiju. Slimo cilvēku apņems īpašs ozons, kas spēcinās viņa enerģiju. Var pat ietekmēt ar enerģiju, kas tiek dota ar tuva cilvēka starpniecību.
   Tiks izpētīti arī dažādu slimību avoti, kas slēpjas atsevišķos cilvēkos. Jau tagad tiek veltīta uzmanība šādiem slimību nēsātājiem, taču to ir daudz vairāk, nekā tiek uzskatīts. Šo meklējumu rezultātā var nākt pie atzinuma, ka šādiem slimību nēsātājiem uzcelamas īpašas apmetnes, un viņi cits citam nekaitēs. Kad cilvēki veltīs pietiekami lielu uzmanību sevī esošajai enerģijai, radīsies iespēja plaši izvērst jaunus derīgus pasākumus.
   Var atsaukt atmiņā daudzus piemērus, kas liecina, ka senos laikos tika izprasta iekšējā enerģija. Tā, piemēram, pastāvēja paradums, ka cilvēks, pasniedzot dāvanu, uzlika roku uz priekšmeta un pat turēja to kādu laiku sev klāt. Tādējādi uz priekšmeta uzslāņojās dāvātajā magnētisms. Dāvināto priekšmetu ievīstīja arī matos vai iemērca magnetizētā ūdenī. Ja jau pat senatnē cilvēkiem bija nojēga par visam pamatā esošo enerģiju, tad tagad to var zinātniski likt lietā daudz lielākā mērā.
   Domātājs ieteica sarunbiedra pārliecināšanai uzlikt roku viņam uz pleca.

   424. Urusvati zina, cik daudz aukstasinības vajag, veicot ikvienu psihiska rakstura eksperimentu. Aukstasinība ir labs apzīmētājs, un tā pasargā no priekšlaicīga satraukuma postošajām sekām. Daudzi eksperimenti neizdodas vismazākā uztraukuma dēļ.
   Pajautājiet uz ūdens sēdošajam, viņš pateiks, ka nekāda uzbudinoša doma viņu nesatrauc. Pajautājiet tam, kas staigā pa ūdeni, - un viņš pateiks to pašu. Ikvienam fenomenam ir nepieciešams līdzsvars. Prasme valdīt pār savām jūtām nāk tikai ar lielu darbu. To var iegūt arī ikdienas dzīvē, kad cilvēkam visapkārt ir jo daudz ieganstu līdzsvara izjaukšanai. Neapvaldīts nesaprātīgums, protams, psihiskajos pētījumos neder.
   Ari mazākās šaubas jau mazina nervu spēku. Tie, kas šaubās, nespēj sēdēt uz ūdens vai iet pa uguni. Turklāt ir pamācoši novērot, cik niecīga šaubu daļiņa jau darbojas postoši. Tāda daļiņa var būt tik sīka, ka pats cilvēks to nepamana, taču tā pavīd un paspēj izjaukt asinsriti. Nevar patvaļīgi apturēt pulsu, kad doma dubultojas. Nav viegli atbrīvoties no domas dubultnieka. Ļoti bieži doma velk sev līdzi tādus kā dubultniekus un tie vājina pamatdomas darbību. Tādi epigoņi rodas tad, kad doma nav pietiekami skaidra.
   Mēs pastāvīgi vingrināmies precizitātē, un tas rāda, cik loti doma ir jāvingrina. Pat visaugstākais domātājs nenoliegs, ka arī viņam ir vajadzīga vingrināšanās, tāpat kā mūziķim pastāvīgi jāspēlē, jo tikai tā ar darbu tiek panākta tīra skaņa.
   Lai jau nejēgas apgalvo, ka viņiem vingrinājumi nav vajadzīgi. Arī aukstasinība veidojas domas vingrinājumos.
   Domātājs mācīja: "Vingriniet domu, citādi tā nevar brīvi plūst."

   425. Urusvati zina, cik liela nozīme ir audzināšanai. Tā ir barošana ar visu cildeno un smalko. Cilvēki spēj saprast, ka rūpīga audzināšana paver pareizas izglītošanas iespēju. Taču izglītība vien neaizpildīs robus audzināšanā. Katrs bērns ienāk zemes dzīvē ar jau izveidojušos raksturu. Cilvēka būtību var padarīt cildenāku un cēlāku, taču mainīt to nav iespējams. Audzinātājiem šī patiesība ir jāapzinās. Vispirms viņiem jāiepazīst bērna negrozāmā būtība un atbilstoši šim rādītājam jāpiemēro viss pārējais.
   Tas nebūs ierobežojums, ja mēs atzīsim, ka cilvēka būtība izveidojas Smalkajā Pasaulē. Visi radnieciskie, zemes dzīves uzkrājumi ir tikai ārējas piedevas, bet būtības kodols jau ir ielikts Smalkajā Pasaulē. Māte dažkārt laimīgā kārtā atskārš šo būtību un sāk apdomīgi rīkoties, iejūtīgi sagatavojot bērnu zemes dzīvei.
   Bet vai bieži sastopam apzinātu un iejūtīgu audzināšanu? Pat labākie audzinātāji dažkārt nonāk tik grūtos apstākļos, ka viņiem nav iespējas īpaši pievērsties skolnieku personiskajam īpašībām. Ģimenēs bieži vien audzināšanas jautājums vispār netiek skarts, bērni aug paši, un mīla roka viņiem nepieskaras, un tuva balss par brīnišķīgo pasauli nepastāsta.
   Var uzstāt, lai skolotājiem tiktu radīti vislabākie apstākli, lai viņi varētu pilnīgi nodoties vissmalkākajai audzināšanai. Bet tādu valstu vēl nav. Taču dzīves un zinātnes atklājumu sarežģītība prasa iedziļināties bērnu pareizā ievirzē.
   Mūsu Māsas daudz nopūlas, palīdzot audzināšanā. Mazuli var pastāstīt daudz pasaku par to, kā viņus apmeklē brīnišķīgas sievietes un pat vienaudži. Tādu parādību ir daudz, tikai pieaugušie nevēlas bērnu pasakās ieklausīties. Bet šādi apmeklējumi ir vajadzīgi - dažkārt ar pieskārienu vien var atgādināt par uzdevumu, kuru cilvēks uzņēmies Smalkajā Pasaulē. Daudz bērnu asaru var nožāvēt gaiša parādīšanās.
   Audzinot jāprot iečukstēt vārdu "prieks" un pārvērst ikdienu par svētkiem. Dažkārt dzirdam, ka bērni saņem negaidītu palīdzību. Bet lielu darbu veic Gaismas Nesējas - pārpasaulīgais darbs prasa pašaizliedzību, jo noris visdažādākajos apstākļos, un bieži vien tie ir pretīgi.
   Domātājs aicināja mātes dot bērniem labākos brīnišķīgās pasaules tēlus.

   426. Urusvati zina, ka daudzi nespēj uztvert Smalkās Pasaules daili. Ja cilvēki ar grūtībām spēj izprast daili kā tādu un tikai tās rupjajās kombinācijās, tad, nokļuvuši smalkāko harmoniju vidū, viņi jutīsies kā miglas apņemti. Vai gan daudzi priecājas par brīnišķīgo gaismas burvību? Vai sfēru mūzika neliksies monotona ausij, kuru plosījušas zemes dzīves kakofo-nijas? Augstāko sfēru harmoniju cilvēki sapratīs tad, ja viņi, kaut vai līdz zināmai pakāpei, būs uztvēruši labākās zemes dzīves saskaņas.
   Kopš seniem laikiem cilvēki uzskata, ka Smalkā Pasaule ir kaut kas tumšs, miglains un auksts. Bet šāds priekšstats var attiekties tikai uz zemākajiem slāņiem vai uz tiem cilvēkiem, kuri pārgājuši uz Smalko Pasauli, būdami gan akli, gan kurli. Tādēļ Mēs tā uzstājam, ka cilvēka daba ir jāpadara smalkāka. Tikai tad, kad ir uzveikts haoss, var uztvert Smalkās Pasaules daili, atrodoties zemes dzīves apvalkā.
   Cilvēki var klausīties viscildenākos vārdus un neīstenot tos dzīvē. Mēs runājām par audzināšanu, bet audzināšanā pirmajā vietā izvirzās dailes uztvere. Cilvēkam jābūt dailei piederīgam. Viņš to var saskatīt katrā saules starā. Viņš var uztvert daili skaņu kombinācijā. Cilvēks nevar aizbildināties ar savu nabadzību, jo Kosmoss ir atvērts kā bagātajiem, tā nabagajiem. Bet zemes dzīves skolotājiem ir jāprot atraisīt spēju uztvert daili.
   Domātājs sacīja: "Kam svešs dailes ceļš, tas neuzdrošināsies vērsties pie Dievišķajiem Augstumiem."

   427. Urusvati zina, ka izplatījumu piepilda domu viļņi. Jūs varat iedomāties, cik saspringts ir izplatījums ap Mums. Visdažādākā stipruma un satura viļņi šķērso cits citu. Bieži vien šie viļņi ir vienādi sprieguma ziņā un iespiežas cits citā. Nevar pateikt, kuras stundas ir klusākas, jo viļņi nāk no divām puslodēm.
   Aktīvi veicot citu darbu, ir jānosaka tālo sūtījumu pieņemšanas secība. Bet tas nav viegli, jo saspriegts, izsmalcināts organisms nevar neatsaukties uz signāliem, kas nāk no visām pusēm. Turklāt jāatceras, ka ir ne tikai tiešas vēršanās pie Mums, bet ka izplatījumu dārdina pasaules notikumi. Un tagad šis daudzbalsīgums ir sasniedzis tādu robežu, ka tas var kļūt kaitīgs cilvēka organismam. Domu viļņi kā bultas ietriecas gļotādās - kaklā, ausīs, acīs, var ciest ari visi pārējie gļotaudi. Mēdz būt periodi, kad domu viļņi sava savstarpējā naidīguma dēļ pastiprinās. Ne jau vienmēr var redzēt melno lādiņu eksplozijas, taču tajās darbojas pārpasaulīgie Spēki, bet zemes dzīves domas trīskāršo viņu darbību.
   Mēs esam spiesti atlikt daudzus eksperimentus, kad pasaule ir tādā spriegumā. Daudzi vaidi Mums jānoklusina, daudzas sāpes jāremdē, daudz padomu jāsniedz. Tikai gara dalāmība ļauj vienlaikus atsaukties uz dažādiem un aktuāliem notikumiem. Visvājākais priekšstats cilvēkiem ir par atmosfēras piesātinājumu. Pēc viņu domām, kādam ir jāprot viss, bet paši viņi turpina darboties pretī. Šos Mušu dzīves aspektus viņi izprot maz.
   Cilvēki runā par ceremoniālajiem stariem, bet labāk bīitu padomājuši par ātru palīdzību sniedzošajiem stariem. Juku laikā vajadzīga īpaša sadarbība. Mēs jau runājām par laiku, kas ir ļaunāks par karu, un tagad ir redzams, kā aizrit šāds laiks. Novērotājiem var likties, ka robeža jau sasniegta, taču viss ir bezrobežīgs.
   Domātājs apstājās bezdibeņa malā un sacīja: "Liekas, bezdibenis ir neizmērojams."

   428. Urusvati zina, ka rakstnieks, vākdams vēsturiskus datus par Mūsu Brālību, veic neatliekamu uzdevumu. Lai viņš nesteidzas to pabeigt, jo daudzas ziņas atnāk negaidīti. Lai savāc ari poētiskus izdomājumus, kas radušies Mūsu Torņu sakarā, bet tos lai apkopo atsevišķās nodaļās. Taču arī šis leģendu apvītais materiāls ir jāpieraksta. Cilvēki priecāsies, uzzinot, kā pārveidojies šis jēdziens dažādās kultūrās. Ari dažādu tautu dziesmas atgādinās par Nezināmo Vietu, uz kuru traucas visdažādākajās drānās tērpti ceļinieki.
   Katra sākotne, kas piesātinājusi daudzus gadsimtus, ir zinātniski jāizpēta. Protams, bez iespiedavotiem jāsavāc arī mutvārdu nostāsti. Ļoti pamācoši ir izsekot tam, kā šis jēdziens mainījies dažādu tautu priekšstatos. Nereti tautas vēlas redzēt pasaules mēroga Darbiniekus savas zemes drānās tērpušos, un šāda pārvērtība piešķir īpašu raksturu visam Veidolam.
   Tā Mēs aicinām zinātniekus, lai katrs no viņiem apraksta Brālību savā skatījumā. Būs arī ļoti negatīvi apraksti, bet neaizmirsīsim, ka daži noliegumi ietver sevi īpašu apstiprinājumu. Lai šī patiesība palīdz pētniekiem savākt dažādus datus. Jūs jau pārliecinājāties, ka Patiesība, kuru vajā, jo daiļi uzplaukst. To nevar iznīcināt ar tukšiem lamuvārdiem. Pie katras Patiesības cilvēki nonāk caur varoņdarbu. Tā Mēs aicinām pētniekus.
   Domātājs arī aicināja pētīt leģendas.

   429. Urusvati zina, ka cilvēku izstarojumi var būt redzami arī parastām acīm. Mēs varam minēt daudzus gadījumus, kad cilvēki jūsmas uzplūdumā izstaroja gaismu. Skatītāji, protams, tādai izpausmei nepievērsa uzmanību. Labākajā gadījuma viņi mēģināja to izskaidrot, sakot, ka cilvēks atstarojis ārēju gaismas avotu.
   Bieži roka, rakstot par cildenu lietu, izstaro gaismu, ko redz uz baltas lapas. Tā uz manuskripta noslāņojas izstarojumi, un tāpēc rokrakstiem ir īpaša nozīme. Gaismas izslarojumi saglabājas daudzus gadsimtus. Cilvēki dažkārt pamana ari neparastu acu mirdzumu tā sauktās iedvesmas laikā. Acis mirdz nevis ārēja avota ietekmē, bet gan iekšējās uguns gaisma. Tas nav poētisks izdomājums, ka cilvēki uztver šādas dabīgas izpausmes. Pie šādas izpratnes ir jāpierod, tad sāks attīstīties vērīgums un daudzi fenomeni kļūs parasta lieta.
   Skolotāja uzdevums ir pastāvīgi atgādināt par daudzām dabiskām parādībām, kas ļaužu tumsonības del ir palikušas neiepazītas. Mūsu novērojumos Mūs loti sarūgtina tas, ka cilvēki paiet garām īpaši vērtīgiem savas smalkās dabas pierādījumiem.
   Domātājs uzsvēra, ka katram cilvēkam dota iespēja izzināt smalko dabu.

   430. Urusvati zina, ka redzama ir ne vien cilvēka aura, bet arī ektoplazma, kas tāpat pieder pie smalkās dabas. Ir pietiekami labi zināms, ka smalkas būtnes izmanto medija ektoplazmu un auž no tās savu redzamo ietērpu. Bet tagad gribu atgādināt par ektoplazmas pastāvīgu izpausmi - visiem cilvēkiem tā ir. Smalkās būtnes vijas ap katru un izmanto ektoplazmas daļiņas - iznāk, ka atmosfēra ap cilvēku ir pilna tādām vielas driskām. Daudzi dažkārt pamana šādus miglainus plankumus, kas aizpeld garām, pieņemdami dažādas aprises. Ārsti šīs parādības izskaidro ar acs nepilnigumu, taču īstenībā tās pierāda tieši acs pilnību.
   Var pajautāt: vai šī ektoplazmas izplūšana var atsaukties uz veselību? Protams, var, sevišķi atkarībā no laupītāju īpašībām. Zemie iemītnieki ir rijīgi un nerēķinās ar nodarīto ļaunumu. Bet var tuvoties ari gādīgas būtnes, kuras steidz aizpildīt robu, kas radies ektoplazmas nolaupīšanas rezultāta.
   Var arī pajautāt: kā iespējams pretoties nevēlamajiem apmeklētājiem? Tikai ar gara možumu, neļaujot pieskarties mūsu būtībai. Urusvati zina, ka atsprāga nost nevēlamie viesi, turklāt pat nenācās tos dzīt projām, viņi paši nespēja izkļūt cauri aizsargtīklam. Ari dabiski apstākli vienmēr ir paši labākie, bet tam ir nepieciešams dabisks gara rūdījums.
   Grūtsirdība ir visdrūmākā starpniece. Ari uzbudinājums ir visnejēdzīgāko viesu pievilinātājs. Cilvēkiem stingri jāiegaumē, ka ektoplazma izdalās ne tikai kādu īpašu sanākšanu laikā, bet gan pastāvīgi un vienīgi stipra un moža apzina nepieļauj pārmērīgu izplūdi. Bet kādu blīvu atmosfēru veido šīs driskas, un cilvēkiem nākas ieelpot šādus atkritumus! Taču var būt arī brīnišķīgi izdalījumi, kurus dēvē par dievu ēdienu, - par tiem vēl parunāsim.
   Domātājs mācīja, ka izplatījums ap mums ir smalkas matērijas pilns.

   431. Urusvati zina, ka var būt visai svētīga Zemes ektoplaz-mas apmaiņa pret augstākām enerģijām. Augstāko sieru būtnes var izmantot ektoplazmas daļiņas, toties Tās sūta visīstāko iedvesmu un nostiprina dzīvības substanci. Tā var pārliecināties, ka dabiskā cildenā Saskarsme nerada zaudējumus, bet gan piepilda ar augstu substanci. Taču šādai Saskarsmei nepieciešama prasme tiekties uz augstāko. Katra kaitīga viltība novedīs pie spēku izsīkuma, jo pievilinās visnejēdzīgākos prasītājus.
   Cilvēks pats lieliski jūt, kad viņš dara kaut ko nepiedienīgu. Cilvēkam pašam sevī jāattīsta neatlaidīga tiekšanās uz augstāko un jākļūst smalkākam, mācoties no vissīkākajiem ikdienas paraugiem.
   Tāpat katram, kas ir dzirdējis par Lielo Kalpošanu, jāatceras, ka nepiedienīga rīcība kādam sagādās sāpes. Bērniem, kas bija izdarījuši kādu nepiedienīgu nerātnību, vecās audzinātajās mēdza teikt: "Tavs Lņģelis raudās." Un šāds atgādinājums katrā ziņā nonāca līdz sirds dziļumiem. Patiesi, katra nelāga rīcība liek kādam ciest. Un kāda augstākā Saskarsme iespējama, ja tiek pārkāpti dabas likumi? Cilvēki domā, ka viņiem viss ir atļauts, pat slepkavošana, pat laupīšana! Bet kādi līdzdalībnieki tuvosies nozieguma vietai?!
   Domātājs aicināja cilvēkus parūpēties par neredzamo Palīgu atrašanu.

   432. Urusvati zina, ka augsto Būtņu palīdzība parasti mēdz būt garīga, bet dažkārt tā var būt arī materiāla. Leģendās bieži pieminēta tuvinieku parādīšanās, viņi dod noderīgu padomu, taču piebilst, ka viņiem ir atļauts palīdzēt tikai vienu reizi. Šādi norādījumi ir atrodami dažādu tautu dažādu laiku leģendās. Patiesi, šādas liecības ir pamatotas.
   Vienīgi izņēmuma gadījumos ir atļauts ielauzties karmā un izmantot zemes dzīves paņēmienus. Lai draugi iegaumē, ka pat augstākajās sfērās pastāv Karmas likuma noteikti ierobežojumi. Neviens no Zemes iemītniekiem nevar iedomāties, cik grūti ir ierasties pie viņiem ar materiālu palīdzību. Parasti pirmā nāk garīgā palīdzība, taču šos padomus reti pieņem. Tos uztver kā nejaušas sakritības.
   Mēs jūtamies ļoti apbēdināti arī tad, kad Mūsu padomus noraida vai atliek to izpildi uz vēlāku laiku. Pat materiālo palīdzību ne vienmēr pieņem. Attaisnojas parasti ar to, ka Mūsu ceļi ir pārāk negaidīti. Cilvēki nespēj iedomāties, ka šādas palīdzības sniegšanas nosacījumi var pilnīgi neatbilst uz Zemes pastāvošajiem atzinumiem. Šādas nepieļaušanas cēlonis ir iztēles trūkums. Cilvēki sev uzspiež tikai vienu izeju no stāvokļa, un katrs neparasts atzinums viņiem šķiet nelietojams. Tāpēc jāmācās ieklausīties vissīkākajos aicinājumos. Sirds pateiks, vai tie ir īsti.
   Ari Mums ir liels prieks, ja pamanām dabiski attīstītas novērošanas spējas. Dzīves Mācība pirmām kārtām prasa pamatlikumu izpratni.
   Domātājs teica: "Nespēju vārdos izteikt, cik lielā mērā mēs virzāmies atbilstoši diženajiem likumiem, bet sirds zina, kāda ir vārdos neizsakāmā šo likumu būtība."

   433. Urusvati zina, ka pat Lielie Darbinieki katrā iemiesojumā parādīja atšķirīgas īpašības. Novērojot veselu virkni iemiesojumu, var pārliecināties par uzkrājumu pērļu virteni. Turklāt ir īpaši pamācoši uzzināt, cik daudzveidīgas ir rindas. Nedrīkst uzskatīt, ka kvalitātes uzkrājas zemes dzīves izpratnē un katrs iemiesojums ir iepriekšējā turpinājums, - evolūcijas likums savas aprises ir daudz plašāks. No pārzemes augstumiem ir labāk redzams, kā jākļūst pilnīgākam garam. Nav pretrunu apstāklī, ka gars iegūst jaunas šķautnes atbilstoši parzemes kārtībai.
   Taču dažādi uzkrājumi rodas ne tikai vairāku iemiesojumu laikā - zemes dzīvē var vērot centienu un vēlmju maiņu. Tas var notikt involūcijas rezultātā, un cilvēks ieslīgst mežonībā un trulumā. Taču patlaban nerunāju par tādām drūmām izpausmēm, gluži otrādi - ir jāatzīmē, cik daudz cilvēks var uzkrāt vienas zemes dzīves laikā. Mācīties var bezrobežīgi. Pieaugošas apziņas impulss pateiks priekšā, cik daudzveidīgi var būt meklējumi. Šādos meklējumos ari Mēs palīdzam.
   Mēs liekam pievērst uzmanību jaunai grāmatai. Mēs iedvešam lietderīgus pavērsienus sarunās. Mēs sūtīsim domu par jauniem atklājumiem. Mēs nemanāmi brīdināsim par kaitīgiem maldiem. Ir prieks palīdzēt nemanāmi. Mēs augstu vērtējam to, ka cīnītāji drosmīgi atvaira tumsas triecienus. Lai cilvēki šad un tad atceras, ko viņiem mācīja Smalkajā Pasaulē. Kā viņiem tuvojās gaišās Būtnes un apziņas augsme lāva šiem Audzinātājiem pienākt klāt. Tas pats notiek arī zemes dzīvē.
   Domātājs dažkārt uzticības pilns stāstīja skolniekiem, ka viņš sevī jūtot divas dzīvības - vienu gaišu un vienu tumšu, bet gaišā ir tā, kas viņu ved uz augstākajām pasaulēm. Gaišā dzīvība allaž ir modra: "Pasauc to, un tā atsauksies."

   434. Urusvati zina pastāvošos maldus par to, ka Zemes sfērā ļaunie spēki izpaužas varenāk nekā labie. Šo maldu pamatā ir tas, ka novērojumi tiek skaidroti tikai no zemes dzīves viedokļa.
   Patiesi, ļaunuma spēki laupa ektoplazmu un nerīkojas saskaņā ar Visuma likumiem.
   Cilvēki nereti teiks, ka ļaunie tēli parādās skaidrāk nekā miglainie gaišo būtņu veidoli. Taču ari tas būs pareizi tikai no zemes dzīves viedokļa. Spēks izpaužas nevis ārējā tēla skaidrībā, bet gan neredzamās enerģijas varenībā. Taču ari uz Zemes veiktajiem novērojumiem ir sava nozīme.
   Patiesi, zemāko slāņu iemītnieki pārtiek no Zemes izstaroju-miem. Viņi liecas nokļūt tuvāk Zemei un cenšas turpināt iesākto, citiem vārdiem runājot, darīt ļaunu. Viņiem tas nav jāmāca, viņi to ir mācījušies uz Zemes un intuitīvi turpina to pašu, jo labais viņiem šķiet pliekans. Nevajag domāt, ka ļaunprātīgai darbībai vajadzīgi kaut kādi ļaunuma hierotānti. Uz Zemes arī pats sīkākais tumšais iedzīvotājs var nodarīt pietiekami daudz ļaunuma, viņam tuvojas arī smalkās būtnes, kurām ļaunums sagādā baudu.
   Bet pievērsīsimies Gaišajiem Spēkiem. Mēs jau teicām, cik taupīgi Viņi lieto visam pamatā esošo enerģiju un kā Viņi ievēro Visuma likumu. Viņi zina, ka katra nelikumīga enerģijas tērēšana atsaucas uz visu pasauli. Viņi daudz nopūlas, lai līdzsvars tiktu saglabāts. Vai šo lielo darbu var salīdzināt ar sīkajiem ļaunuma uzbrukumiem?! Kurš var apgalvot, ka planēta spēj dzīvot arī bez Gaismas enerģijas? Kurš uzdrošināsies salīdzināt ļaunprātīgo būtņu blāvo spīdumu ar augstāko sfēru mirdzumu? Taču neaizmirsīsim, ka cilvēkiem ir vajadzīgi šādi atgādinājumi.
   Domātājs dažreiz iesaucās: "Pilsoņi, jūsu acs ir neparasti iestādīta, tā ir vērsta uz ļaunuma pilnu rīcību, un jūsu ausis ir saspringtas, lai sadzirdētu kaut ko ļaunu."

   435. Urusvati zina, ka gļotādu iekaisums izvēršas par cilvēces sodību. Saindētā atmosfēra bojā audus. Nevar iedomāties, cik daudzveidīgas ir šīs gadsimta slimības pazīmes. Cilvēki mēģina pamanītos simptomus piedēvēt agrākajām slimībām, taču viņi nespēj izprast visu šīs epidēmijas savdabīgumu. Tās sākumpazīmes bieži vien šķiet pilnīgi nenozīmīgas, tomēr ārsti nespēj konstatēt slimības cēloni un paredzēt tās gaitu. Tādēļ ārstiem vajadzētu izmeklēt organismus, lietojot visus zinātniskos paņēmienus.
   Neviens nevar pateikt, kad iekaisums sāks izraisīt audu bojāšanos ar visām daudzveidīgajām sekām. Iekaisums var pāriet un izkliedēties, bet ari šis process ir jānovēro. Var ieteikt visvienkāršāko, kairinājumus neizraisošu uzturu, jo cilvēkam šādā gadījumā ir jāēd, lai organismam nepietrūktu vitalitātes.
   Pašas slimības izpausmes var būt ārkārtīgi daudzveidīgas, daži orgāni var radīt sāpes - netiešas vai tiešas. Gļotādas iekaisums ir saistīts ar nervu sistēmu un var izraisīt reflektoras sāpes. Tāpēc vispusīgi jāizmeklē viss organisms. Dažkārt postošais bojājums izpaužas kā sāpes ķermeņa pretējā puse. Vispār gļotādas ir starpnieces organisma visdažādāko funkciju darbībā un pirmās uztver apkārtējās atmosfēras piesātinājumu. Tādējādi pat tad, ja nesākas bīstams process, ir jābūt uzmanīgiem.
   Neaizmirsīsim, ka šāda epidēmija tika paredzēta jau sen. Kad Mēs runājām par Armagedonu, Mēs taču domājām ne tikai par karu, bet gan par visām postošajām cilvēces apjukuma sekām. Nevajag ļauties grūtsirdībai, jo šādā nomāktā stāvoklī cilvēks ļauj piekļūt sev visam indīgajam. Bet ir gudri zināt, ka epidēmijas seko Armagedonam. Nevar aprobežoties tikai ar zināmām slimību formām - jābūt gataviem ļoti sarežģītām un neparastām pazīmēm. Lai ārsti kaut vai daļēji atzīst jauno slimību, kas parādījusies visur.
   Domātājs teica: "Vai tiešām atradīsies tik iedomīgs cilvēks, kurš uzskatīs, ka viņš ir izpētījis visas Dabas parādības?"

   436. Urusvati zina, ka dziedināšana ar vibrācijām ir visai individuāla. Tā kā vibrāciju ir ļoti daudz, nav iespējams noteikt, kura no tām būtu jālieto; ir jāeksperimentē, balstoties uz trim palīgiem: viens no tiem ir gaišredze, otrs - dzīvības svārsts un trešais - hipnozes stāvoklī doti paša pacienta norādījumi. Tikai ar tādiem palīgiem var uztaustīt vajadzīgās vibrācijas. Pati dziedināšana var notikt, izmantojot elektrisko aparātu, bet iespējamas arī ar roku pašām izraisītas vibrācijas.
   Es lietoju īpašu Mūsu aparātu, ko Urusvati redzēja, bet tam vajadzīgi īpaši apstākli, kas ārstiem nav pieejami. Taču tādēļ nevajag secināt, ka vibrāciju lietošana nav iespējama. Jebkuros apstākļos vajadzīga vienīgi ārsta īpaša apjauta un elastīgums. Viņš var ievērot, ka labāk ir lietot maiņstrāvu, un tad viņam ātri jāatrod papildinājums. Viņam arī jāsaprot, kad lietojama atvēsinošā vai viskarstākā strāva. Attiecībā uz strāvām kļūdīties nedrīkst, citādi būs nevēlamas sekas.
   Jāņem vērā ari tas, ka, plosoties epidēmijai, par kuru runājām, simptomi var parādīties ātrāk, un tos ir jāprot saskatīt. Nevajag arī lietot stipras vibrācijas, ja nav pietiekami lielas pieredzes. Katrs jauns lietošanas paņēmiens jāpārbauda, kad cilvēks ir mazliet apslimis un netiek apdraudēta viņa veselība. Tāpat jāpārbauda, kurš no trim palīgiem izmantojams. Tos taču izvēlas un arī reaģē uz tiem individuāli.
   Urusvati daudzas reizes ir sajutusi Mūsu vibrācijas. Viņa zina, cik tās ir daudzveidīgas, un ari to lietošanas laiks ir atšķirīgs. Tās var būt ļoti patīkamas, bet dažreiz arī grūti panesamas. To iedarbība var pastiprināties pilnīgas uzticēšanās gadījumā.
   Domātājs sacīja: "Uzticēšanās ir visdrošākais ierocis. Bet kur ir uzticēšanās robeža? Cilvēks zina, ka uzticēšanās ir bezrobežīga."

   437. Urusvati zina, ka daži Mūsu norādījumi jau tiek īstenoti zinātnē un sabiedrības dzīvē. Doma vērienīgi sasniedz zinātnieku prātus. Viņi paši neapzinās, kādēļ aizsāk pētījumus tieši tajā virzienā. Nevajag viņus sarūgtināt, pavēstot, ka domas var būt iedvestas. Viņi neatzīst ideju pārmantojamību. Nevajag uztiept tur, kur cilvēks domā, ka viņš ir visa sākums un gals. Pat tad, ja pamanīsit, ka kāds ir nepārprotami izmantojis jūsu ideju, neceliet iebildumus - lai viss derīgais aug visos tīrumos.
   Tikai vienu var nožēlot - to, ka izolētas idejas lemtā veselā vietā dod tikai fragmentus. Taču arī šajā gadījumā teiksim: lai aug ikviens grauds, kas nāk cilvēcei par labu. Lai visi draugi arī pierod sēt idejas, nesacenšoties un cits citu neaizskarot. Jāpriecājas par katru ražu.
   Mēs pietiekami labi zinām, ka idejas mums nepieder, mēs tikai nododam tālāk šīs izplatījuma veltes. Nav iespējams atcerēties, kas ir katras domas radītājs. Pat zemes dzīves ceļos to nav iespējams noskaidrot. Bet ko lai saka par augstākajām pasaulēm, par neizsīkstošo Domas Avotu!
   Var iemācīties priecāties arī par to, ka saskatām sevi sadarbības ķēdē. Nebūs grūtsirdības tur, kur ir apzināta nesaraujama saikne ar Visaugstāko. Tieši cilvēki var uzturēt šo saikni un uzņemt sevī labestības šaltis. Lai draugi priecājas kopā ar Mums par to, ka kaut kur jau uzdīdzis izzināšanas asniņš. Pat ja šis dārznieks nešķitīs tuvs, tomēr arī viņā pacentīsimies saskatīt labāko pusi. Neatstumsim neko, kur var būt evolūcijas iedīglis.
   To pašu sacīja Domātājs: "Ja pat vislielākais noliedzējs teiks patiesības vārdu, mēs uzklausīsim ari viņu."

   438. Urusvati zina, ka ikviens Mūsu norādījums ir ieejas atvēršana. Bet nav tāda norādījuma, kura izpilde neprasītu darbu. Ir daudz izdomājumu par Mūsu majestātiskumu, bet maz ir teikts par darbu. Taču, ja salīdzināsim cilvēka vissaspringtāko darbu un turpināsim to bezrobežībā, tad izpratīsim arī visu pārpasaulīgo darbu lielo vērtību.
   Jāieteic cilvēcei trīskāršot darba intensitāti. Tieši Armage-dona dienās šāds padoms ir visnepieciešamākais. Katrs var turpināt savu darbu, tikai jācenšas paveikt vairāk. Vienīgi rūpes par darba intensitāti un kvalitāti var zināmā mērā līdzsvarot cilvēces stāvokli. Kurš atradīs sevī spēku strādāt arī haosa apstākļos, tas jau ap sevi veidos līdzsvaru. Tas ir īpaši nepieciešams, kad veselas tautas krīt neprātā.
   Lai cilvēki nezobojas par mierlaika darbiem, kas netiek pārtraukti pat kaujas laikā. Mēs strādājam nevis šodienas un Zemes, bet gan bargās Kaujas labā. Taču nedomājiet, ka šīs maksimas visi jau ir apguvuši. Var pārliecināties, cik nepareizi tiek iztulkoti visskaidrākie norādījumi. Jāķeras pie visnozīmīgākajiem līdzekļiem, kas var stāvokli uzlabot.
   Jautās: "Ko tad lai dara?" Sakiet: strādājiet kā vēl nekad. Lai katrs paveic darbu iespējami labāk pat tad, ja tas ir tikai visparastākais ikdienas darbs.
   Jautās: "Vai nebūtu labāk koncentrēties domās?" Bet šo lielisko stāvokli var izjaukt izplatījuma strāvas un viesuļi. Turklāt tauta neprot domāt un svārstās kā niedre vējā. Bet šādā viesulī ir jāturas pie kaut kā droša, un tautas apziņā tāds ir darbs. Skolotāja uzdevums ir pieradināt audzēkņus pie darba un uzslavēt par labāko kvalitāti. Līdz ar šādu pilnīgošanos augs arī doma.
   Domātājam patika norādīt uz ūdeni nesošām sievietēm. Tādās reizēs viņš teica: "Viņas nezina, kas būs tas, kura slāpes dzesēs."

   439. Urusvati zina, cik bieži nākas izskaidrot pat visskaidrākos Mušu norādījumus. Tā, piemēram, tika jautāts: vai skolnieks drīkst uzsūkt sevī Skolotāja enerģiju? Dažs jau atrod pretrunu ar norādījumu par sarunām ar Skolotāju. Bet vai tad nav saprotams, ka enerģijas aprīšanai nav nekā kopēja ar sarunu? Saruna neietver sevī lūgumu, tā vienīgi paplašina apziņu, bet katra paplašināšana jau ir saistīta ar enerģijas pieaugumu.
   Apziņas paplašināšana ne vien nepaņem Skolotāja enerģiju, bet, gluži otrādi - sekmē auras nostiprināšanos, kas nāk skolniekam par labu. Bet dažs nespēj saprast, ka skolnieks neapgrūtinās Skolotāju ar lūgumiem. Skolnieks pietiekami labi zina, ka viss iespējamais tiks izdarīts. Viņš saprot, kādā spriegumā dzīvo Skolotājs, pastāvīgi sūtot savu enerģiju.
   Dažs domā, ka sarunās pats galvenais ir lūgumu izteikšana. Varbūt ierastās lūgšanas ir pieradinājušas tautu prasīt no Dievības tikai zemes dzīves labumus? Šādi maldi tiek attiecināti arī uz visiem Skolotājiem. Cilvēki vairs netiecas uz apskaidrību un reducē sazināšanos ar Augstākajiem uz zemes dzīves labumu vairošanu. Jāpaskaidro, ka Dzīves Mācībā nevar būt pretrunu. Lai tie, kas nesaprot, pajautā un pārliecinās, ka Mācība pazīst dzīvi visos tās aspektos. Lai atceras, ka uzticīgs skolnieks sazinās ar Skolotāju vienotā enerģijas plūsmā.
   Domātājs norādīja, ka cilvēki var ļoti vairot savus spēkus, iegremdējoties vienotajā enerģijas plūsmā.

   440. Urusvati zina, ka cilvēki mēdz sevi attaisnot, aizbildinoties ar pārāk daudzajiem zemes dzīves darbiem, kuru dēļ viņi nav varējuši rast laiku augstām saskarsmēm. Bet salīdzināsim vissvarīgākās zemes dzīves lietas ar vismazākās apskaidrības dzirkstīm. Paskatīsimies no vairāku gadu desmitu attāluma un konstatēsim, ka zemes dzīves lietas ir pagaisušas, kļuvušas kā miglā tītas, turpretim apskaidrība palikusi tīra un pat spilgti izvērtusies lieliskā apliecinājumā. Šāds zemes dzīves lietu un apskaidrības salīdzinājums var parādīt, kas ir patiesās vērtības.
   Neļausimies jūsmai par to, ka cilvēki viegli izpratīs šādas vērtības, tomēr ikviens no viņiem sirdī glabā brīnišķīgo augstākās saskarsmes mirkli. Bet cik ļoti šī sajūta pastiprinās, ja cilvēkam ir tādi draugi, kuriem viņš var uzticēt savas cildenā kas jutas. Rodas it ka megafons, un apvienotie centieni palīdz attīrīties apkārtējai atmosfērai. Tā cilvēki sapratis, kas ir vislabākais. Lai atrod ari līdzsvaru starp zemes dzīves darbiem un apskaidrības uzplaiksnījumiem.
   Starp norādījumu par saspringtu darbu un apskaidrības mirkļiem nav pretrunas. Katrs, kam nav sveši apskaidrības mirkli, saprot, ka tie ir ārpus laika un sasniedzami nevis ar prāta darbību, bet gan ar jūtām, kas uzplaukst, ja darbu veic ar lielu cieņu. Vienkāršo patiesību, ka darbs ir lūgšana, cilvēki ne vienmēr spēj aptvert, tāpēc, veicot labu darbu, vajadzētu daudzināt šo patiesību.
   Skolotājam ir jāprot vairāki amati, lai līdz ar gudriem vingrinājumiem iedvesmotu arī uz augstāku meistarības pakāpi. Domātājs uzstāja, lai skolnieki izraugās kādu amatu un rod tajā pilnīgošanās iespēju.

   441. Urusvati zina, cik svarīgi ir nepieļaut nekādus pārpratumus. Mēs pieminējām Prānājamu, bet vienlaikus norādījām uz dabiskiem augšupejas ceļiem. Vai te neslēpjas pretruna? Paskaidrosim: Mēs nenoliedzam Prānājamu un pat norādām uz tās lietderīgumu. Dažos gadījumos Prānājama organismam ir kā zāles.
   Mēs pastāvīgi ieteicam vieglu Prānājamu. Pie Mums elpošana ir svarīgs process, taču itin visās lietās dabiska Prānājama būs vislabākais risinājums. Cilvēkiem nevajadzētu elpošanas attīrīšanai veltīt tikai noteiktu laiku. Dienas ritējumā tā viņiem nepieciešama daudzas reizes. Tādēļ ir dziedinoši vairākas reizes ieelpot svaigu Prānu pirms nozīmīgu vārdu izrunāšanas. Šāda dabiska Prānājama mūsdienās ir parasta lieta.
   Jums var pateikt, ka oratori bieži ir lietojuši šo metodi. Taču viņi reti to ir darījuši apzināti, bet tieši apzināta rīcība pārveido katru elpas vilcienu. Tādējādi oponents sapratīs, ka zināmu Prānājamas daudzumu Mēs ļoti iesakām, bet mokpilnie senie paņēmieni ir jāpārskata.
   Reformas izdarāmas ari uzskatos par kastām. Kādreiz tālā senatnē šādi ierobežojumi tika prātīgi paredzēti, taču evolūcija ir izdarījusi daudz apgriezienu un saprātīgi būtu no jauna izvērtēt dzīves apstākļus. Aizspriedumu pilna domāšana nedrīkst būt tam par šķērsli.
   Domātājs mācīja, ka Zemes virsu nevar pastāvēt verdzība, citādi jau cilvēku daba nebūtu dievišķīga.

   442. Urusvati zina, ka ikviens notikums ir garas cēloņu un seku ķēdes posms. Parasti ar notikumu saprot kaut ko svarīgu no zemes dzīves viedokļa, taču katra ikdienas izpausme ir pakļauta tam pašam likumam. Kas var izlemt, kur risināsies lieli notikumi?
   Paplašināta apziņa palīdz pavērties atpakaļ, lai saskatītu notikumu sākotni. Šāda jūtziņa ļoti nepieciešama, lai nevis ar prātu, bet gan ar jūtām ātri aptvertu notikumu gaitu. Nevar prasīt, lai cilvēki dziļi pārdomātu katras sadzīves parādības cēloni, bet dzīves ceļš ir jāizprot. Tikai tad, ja būs šāda pirmsākumu izpratne, nāks arī dabiskā paredzēšanas spēja.
   Ir jāiemācās paredzēt šādas jau nokaltas ķēdes posmus. Runāju nevis par gaišredzi, kas pieejama tikai nedaudziem, bet gan par dabisko paredzēšanas spēju, kas balstās gan uz tuviem, gan tāliem cēloņiem. Lai nedomā, ka dabiskā paredzēšanas spēja ir viegli iegūstama, taču lāpa ļauj raudzīties kā atpakaļ, tā ari uz priekšu. Pagātnes ceļš ir jau pazīstams pēc daudzām pazīmēm, bet nākotnes ceļam var būt pavisam nezināmas aprises, un kā gan ceļinieks tajās orientēsies?
   Mēs ne reizi vien jau esam runājuši par dabisko jūtziņu, un saskarsme ar Mums sekmēs šādu dabisku virzību uz priekšu. Šī virzība palīdzēs saprast, ka dažas ikdienas parādības ir daudz nozīmīgākas par tā sauktajiem pasaules mēroga notikumiem.
   Domātājs norādīja, ka ikviens cilvēks ir pašu nozīmīgāko notikumu virzītājs, tikai viņš reti apzinās šo mirkli.

   443. Urusvati pazīst ne vien kosmisko prieku, bet ari kosmiskās skumjas un kosmisko nemieru. Kosmoss dzīvo, un tā dzīves izpausmes atspoguļojas arī zemes dzīves izjūtās. Var būt personiski pārdzīvojumi, var satraukties par pasaules mēroga satricinājumiem, bet neizbēgamas ir kosmiskās izjūtas. Tās neattiecas uz cilvēku dzīvi, tās var nevēstīt par zemestrīcēm un citām planētas nelaimēm, un tomēr jutīgu sirdi tās ietekmēs.
   Cilvēki parasti nesaprot, ka viņu psihiskā enerģija ir bez robežiga. Zemes dzīves vārdos nav izsakāmi pārpasaulīgie pārdzīvojumi, bet tiem ir visas cilvēka mikrokosma īpašības. Tātad par Kosmosu var teikt, ka tas gan priecājas, gan bēdājas. Nebūs kļūda, ja kosmisko domu uztversim kā kaut ko tādu, kas jūt. Un jutīga cilvēka sirds vibrēs līdz ar kosmiskās enerģijas lielajiem uzplūdiem un atplūdiem.
   Šī enerģija neapšaubāmi ir viena, bet tās izpausmes ir tik daudzveidīgas, ka cilvēka prāts mēģina katrai tās īpašībai dot savu nosaukumu. Var iedomāties, cik daudz maldu rodas šādas patvaļīgas nošķiršanas rezultātā.
   Ir pilnīgi pareizi, ka atsevišķas šīs enerģijas īpašības parādās pavisam negaidīti. Protams, tāda nejaušība ir nosacīta, jo Kosmosā nejaušības nemēdz būt. Tā, piemēram, dažkārt var sajust Kosmosa elpu. Cilvēki kopš seniem laikiem ir gribējuši atklāt elpošanas ritmu, un šajos meklējumos viņi ir centušies tuvoties diženajai Elpai.
   Skolotāja uzdevums ir izskaidrot, ka var būt trejādas izjūtas: personiskas, planetāras un kosmiskas.
   Domātājs visās lietās saskatīja vienotību un trīsvienīgumu.

   444. Urusvati zina, ka visam pamatā esošā enerģija ir jo spēcīgāka, jo apzinātāk tiek uztverta. Šis apstāklis deva pamatu saukt šo enerģiju par dzīvu vai dievišķīgu. Cilvēks var darboties ar šīs enerģijas palīdzību, ja tā viņam ir negrozāma. Cilvēki var sajust šo spēku, ja viņi to mīl.
   Iejūtīgs ārsts slimniekam ieteiks viņa mīļāko ēdienu; tas pats notiek, kad eksperimenta panākumu nodrošināšanai iesaka vismīļāko vielu. Pat visvienkāršākais cilvēks iekšēji jūt, kas viņam ir īpaši tuvs. Var izdarīt lieliskus eksperimentus, salīdzinot tajos organismam derīgās vielas. Var pārliecināties, ka pats cilvēks jūt, kas viņam ir derīgāks, tikai jānovērš viss uzslāņotais, citādi žūpas apgalvos, ka viņiem ir derīgs tikai vīns.
   Lai izzinātu cilvēka noslieces, dažreiz nākas izmantot hipnozi. Būdams hipnozes stāvoklī, cilvēks pastāstīs ne tikai par viņam derīgiem produktiem, bet nosauks ari pašam visvajadzīgākos minerālus, metālus un augus. Turklāt atklāsies pārsteidzoša neatkārtojama individualitāte. Tā cilvēks nosauks visdažādākos priekšmetus, kas pirmajā mirkli liksies cits citu izslēdzoši, bet, izdarot smalkāku ķīmisku izpēti, atklāsies, ka daži savienojumi ir lietderīgi.
   Vispār individualitātes pamati ir jāapzinās, it īpaši tagad. Cilvēki tiecas visu vienādot un vispārināt, bet daba katrā savā izpausmē parāda individualitāti. Izprotot šā pamata dāsnumu, ir viegli domāt par dabisku tālākvirzlbu. Visās lietās ir atzīstams individualitātes vērtīgums.
   Visiem, kas vēršas pret cilvēku konvencionālo iedalījumu, tajā pašā laikā ir jāatzīst arī individualitātes likums. Zemes virsū nav tādas parādības, kurai nebūtu spilgtas individualitātes. Mēs runājām par ektoplazmu, kas raksturīga visiem cilvēkiem, bet katra ektoplazmas liecība ir individuāla. Tas pats sakāms par smalkā ķermeņa izdalīšanos. Visi esošie piespiedu līdzekļi drīzāk būs šķēršļi, jo neviens priekšraksts parasti nerēķinās ar individualitāti. Tāpēc jo augstāk Mēs vērtējam cilvēka individuālo tuvošanos priekšmetam.
   Domātājs teica: "Katram cilvēkam ir savs neatkārtojams ceļš."

   445. Urusvati zina par visu domu manifestāciju bezrobežī-gumu, to vidū ir ari brīvā griba. Cilvēki var savu brīvo gribu pat pretstatīt kosmiskajām parādībām. Nevajag brīnīties par to, ka brīvā griba spēj pat likumu satricināt, tāpēc ir tik daudz karmisku nelaimju. Cilvēki izraisa visstiprākos satricinājumus, nevis iet pa kosmisko ceļu. Nevajag iedomāties, ka brīvās gribas uzstājība neskars Kosmosa harmoniju. Ne vien skars, bet arī skaļi nodārdēs visās sfērās.
   Senlaikos gudrajie mēģināja nokaunināt cilvēkus, stāstot par spēkavīriem, kuri spēja sarunāties ar tālajām pasaulēm, taču šīs leģendas kļuvušas par pasakām. Arī tagad, kad gadu simteni dēvē par enerģētisko, cilvēki joprojām pienācīgi nenovērtē domas vareno spēku. Var priecāties, ka universitātēs sāk pievērsties domu pārraidīšanai, taču šie pētījumi diemžēl aprobežojas ar dažiem mehāniskiem paņēmieniem, bet šādā ceļā nav iespējams panākt, lai cilvēce izprastu domas kā vissmalkākās enerģijas nozīmi.
   Jāpanāk, lai domas izpēte palīdzētu disciplinēt brīvo gribu. Ir jāsaprot, ka veseli planetari notikumi ir atkarīgi no neapvaldītas brīvās gribas plosīšanās. Lūk, uz Zemes notiek Armage-dons, un ari šajā nelaimē sava nozīme ir brīvajai gribai. Pārze-mes Spēki nevar izraisīt tādu postu bez ilgas pašas cilvēces līdzdalības.
   Lūdzu pievērst uzmanību psihiskā neprāta epidēmijai. Notiekošajā nedrīkst vainot atsevišķas personas, jāapzinās, ka tautas sekmē globālus satricinājumus. Nepareizi būtu uzskatīt, ka notikumi paši dzimst un paši nomirs. Varbūt tagad uzdīgs sēklas, kas iesētas apmēram pirms diviem tūkstošiem gadu, - tik rūpīgi izplatījums glabā domu.
   Domātājs norādīja, ka cilvēki var izzināt savu stāvokli, ja ieskatīsies ļoti sena glabātavā.

   446. Urusvati zina, ka brīvā griba izpaužas pat Smalkajā Pasaulē. Vienīgi augstākajās sfērās šī griba ir harmonizēta ar augstāko psihisko enerģiju - tā rodas patiesa sadarbība. Bet vidējās un zemākajās sfērās bieži jūt divcīņu, būtnes nevēlas atzīt esības likuma lietderīgumu, īpaši skumji ir vērot, kā to iemītnieki cenšas izvairīties no iemiesošanās. Viņi lieliski zina, ka ar savu kannas nastu Smalkajā Pasaulē pavirzīties uz priekšu vairs nevar, un tomēr labāk izvēlas zināmu apmulsumu, lai tikai nebūtu jāuzņemas jauns zemes dzīves ceļš.
   Mēs saucam viņu stāvokli par apmulsumu, bet to varētu saukt arī par mocību. Neviens viņus nemoka, taču pat zemajos slāņos jau ir jūtams, ka tālākvirzība vairs nav iespējama. Šāda brīvās gribas pretdarbība pierāda, ka zemes dzīves laikā apziņa nav paplašinājusies un nav bijis vēlēšanās izzināt Kosmosu. Protams, nav bijis ari mīlestības uz Hierarhiju. Šis apstāklis ir labi jāizprot. Cilvēki daudz runā par mīlestību un uzticību, bet dzīvē to nepierāda.
   Cilvēki bieži runā par Skolotāju, bet necenšas nodibināt ciešu saikni. Mēs nesakām, ka cilvēkiem ir jāpaļaujas uz Skolotāju. Tieši otrādi - Mēs iesakām labāko pašdarbīgumu, bet dziļi sirdī kvēlos mīlestības uguntiņa. Tikai tad iedegsies atbildes Uguns. Izskaidrojat, kā gribat, kaut vai ar elektrisko strāvu, taču patiesas mīlestības strāva ir stiprs vads. Tāpat arī īsta uzticēšanās rodas tikai no mīlestības.
   Domātājs cieši ticēja, ka mīlestība ir dievišķa velte.

   447. Urusvati zina, ka augstākajiem savstarpējiem Sakariem ir nepieciešams miers. Ūdeņu sajaukšana ir vajadzīga dažām izpausmēm, bet, ja kāds grib noteikt akas dziļumu, virsmai jābūt mierīgai un ūdenim nesaduļķotam.
   Cilvēki bieži ir neizpratnē: kāds miers gan iespējams, ja Pasaulē valda jukas? Bet Mēs runājam par apziņas mieru, kas, reiz sasniegts, ir nesatricināms. Satraukti var būt cilvēka ārējie centri, viņš var skaļi pukoties, taču viņa apziņa paliek skaidra. Nav viegli sasniegt šo stāvokli - to nav iespējams panākt mehāniskiem paņēmieniem. Ar ritmu palīdzību var nodzēst ārējo liesmu, bet apziņas nesatricināmība dzimsi, ja pastāv saikne ar Augstāko.
   Jāsargā ikviena apziņas dzirkstele, ap to plosīsies nikni viesuļi. Atnāks tādi kārdinātāji, kādus cilvēka iztēle pat iedomāties nespēj. Viņi necieš apziņas skaidrību. Katra paplašināta apziņa ir piedauzības akmens viņu drūmajā ceļā. Bet vai var noskumt par to, ka tumšās būtnes izraudzījušās paplašināto apziņu par savu uzbrukumu objektu? Gluži otrādi - var tikai priecāties, ka tumsas būtnes paklups pret skaidru apziņu.
   Kas reiz iepazinis paplašinātas apziņas mieru, tas spēj iedomāties kosmiskās vētras, kuras tomēr nesagraus Pasauli. Lai šie vārdi liek atcerēties Mūsu mierīgumu, kura pamatā ir ilga pieredze; turklāt svarīga nozīme ir ari sadarbībai. Tā pastiprina katru virzību uz priekšu.
   Vai dzirdat, ka runāju par sadarbību? Jebkāda tās izjaukšana ir kalpošana tumsai. Vai dzirdat, ka katrs pakalpojums tumsai ir sagraušana? Tāpēc atcerieties Mūsu Torņus, kur gaismo Sadarbības Pavards.
   Domātājs teica: "Katru cilvēku ieskauj sadarbība."

   448. Urusvati zina, ka Cunga Tornis ir triju pasauļu centrs. Tāda vienotība ir iespējama, jo daži Skolotāji ir zemes dzīves ķermenī, bet var izdalīt smalko būtni, citi nemājo smalkajā ķermenī, tomēr viegli var tuvoties blīvajai pasaulei. Var saprast, cik ļoti jāievēro vibrāciju harmonija, lai tāda vienotība varētu pastāvēt. Grūti aptvert, cik ļoti jāsargā visa apkārtējā atmosfēra, lai nekas no malas nevarētu palielināt strāvu jucekli-gumu.
   Cilvēki tiecas atrast Torņus, taču viņi nesaprot, ka šāda ielaušanās var nest nelaimi. Vienotība jāsargā parastajos zemes dzīves apstākļos, lai panāktu kaut aptuvenu līdzību ar Mūsu vienotību. Lai cilvēki sajūt prieku, zinot, ka kaut kur ir tādas pasauļu kāpnes. Jau šī apziņa vien būs tilts uz tālākvirzlbu.
   Lai jau nemākulīgs sludinātājs iesaka aizmirst augstāko vienotību. Šāda reducēšana uz zemes dzīves sfēru nedos nekādu labumu. Ikviens ierobežojums ir durvju aizvēršana un svaiga gaisa liegšana. Pat vistrūcīgākajā ikdienas dzīvē cilvēki sapņo par iespēju paplašināšanu, bet vai cilvēks var nodzīvot savu mūžu, ne reizi nepacēlis acis uz zvaigznēm un ne reizi nepadomājis par Bezrobežību? Lai jau ne visai gudrais sludinātājs salaupa sev vien augstāko sasniegumu priekšrocības, taču pienāks diena, kad viņam pajautās: ar kādām tiesībām viņš saviem tuvākajiem atņēmis visskaistāko sapni? Ja cilvēki jau zina par Smalkajām Pasaulēm, viņi katrā ziņā padomās arī par augstāko robežu. Neviens nespēs cilvēkiem atņemt to, ko viņi jau nojauš. Nav gudri mēģināt aizdarīt durvis, kad to atslēga ir jau viesa rokās.
   Domātājs norādīja, ka cilvēkam ir jāizzina dievišķā pasaule.

   449. Urusvati nav sveši daži aparāti, kurus Mēs lietojam sūtāmo strāvu koncentrēšanai. Vispār aparātus var lietot visur, ja vien tie spēj veicināt psihiskās enerģijas saglabāšanu. Var darboties arī bez palīglīdzekļiem, bet it visā jāievēro taupība. Turklāt mēdz būt tādi spriegi mirkļi, kad ir steidzīgi jāraida pretī enerģijas strūkla. Cilvēki dažreiz jūt šādus spriegumus, bet reti spēj noteikt, no kurienes nāk galvenie viļņi.
   Mēs pastāvīgi esam norādījuši uz vienotību kā uz sadarbības pamatu, bet dažreiz jūs varējāt pamanīt, ka Mēs īpaši uzstājīgi runājam par to. Tam ir daudz cēloņu. Varbūt draud šķelšanās, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka vajadzīga apzināti apvienota enerģija. Kad uzbrūk zirneklis, jābūt uzmanīgam. Pret izmanīgu skorpionu jāvēršas apvienotiem spēkiem.
   Cilvēki bieži zaudē līdzsvaru, izdzirduši par briesmām. Baidīdamies no vienām, viņi paši izsauc desmit citas. Ieguvuši pieredzi, cilvēki sapratis, ka briesmu brīžos visvairāk vajadzīga līdzsvarotība. Kad ceļinieku brīdina par briesmām, tikai nedaudzi pret to izturas saprātīgi. Bailīgs ceļinieks uzskaitīs visādas briesmas un iedvesīs sev, ka gaidāmas nepieredzētas grūtības. Bet īsts cīnītājs sakopos visus savus spēkus, lai pārvarētu visus iespējamos šķēršļus. Viņš zina, ka briesmas var nākt gan no apakšas, gan no augšas, gan no visām pusēm, taču tas viņu nebaida. Gluži otrādi - visu spēku saspriegums pilda viņu ar prieku.
   Gatavības prieks ir lieliska sajūta! Šī gaišā sajūta ir bez.ro-bežīga, tā apmirdz visu auru un vairo fiziskos spēkus. Spēk-pilna ir māte, kas glābj savu bērnu. Tāpat spēkpilns ir tas, kurš apņēmies pārvarēt visus šķēršļus. Lai panāktu šādu pilnīgu gatavību, ir jāapvieno vairākas enerģijas. Par tādiem īpašiem apvienojumiem Mēs arī runājam, bet cilvēkiem nepatīk norādījumi par ārkārtējām briesmām. Kopš agras bērnības ir jāieaudzina šī pilnīgas gatavības sajūta - tā būs uzvara pār patību.
   Domātājs veica garus ceļojumus kopā ar skolniekiem. Viņš tiem vaicāja: "Vai esat paņēmuši līdzi labāko ieroci?" Skolnieki bija neizpratnē - kādu? Un Viņš atbildēja: "Visērtāko ceļojumam - pilnīgu gatavību."

   450. Urusvati zina, ka senās parunas bieži tika dotas kā zinātniskas atziņas. Tikai af laiku tās zaudēja iekšējo nozīmi, un tās sāka lietot kā īsākās ārējās formulas. Tā, piemēram, ir teikts: "Miegs līdzinās nāvei," bet neviens nepadomā, ka šajos vārdos ietverta liela patiesība. Tieši tā sauktā nāve ievada cilvēku Smalkajā Pasaulē, un ikreiz miegā cilvēks nonāk saskarsmē ar Smalko Pasauli.
   Var nosaukt daudzas šāda stāvokļa stadijas, un katrā no tām cilvēks saskaras ar Smalko Pasauli. Daži sūta savu smalko ķermeni tālos ceļos, citi tikai mazliet pieskaras Smalkajai Pasaulei. Ārsti pareizi atzīst, ka miegs ir atpūta. Skolniekam ir jāzina, ka katra piebiedrošanās Smalkajai Pasaulei jau ir atpūta blīvajam ķermenim. Tādējādi ārstiem ir taisnība, raksturojot miega ārējo nozīmi. Bet šī ārējā nozīme neizskaidro iekšējo, pašu galveno jēgu. Cilvēkiem ir jāpatur prātā, ka miegs ikreiz viņus piebiedro Smalkajai Pasaulei, tai pasaulei, kuras pastāvēšanai cilvēks negrib ticēt.
   Spilgtas iemiesošanās uzskata par mediju trikiem, taču Mēs pašreiz runājam nevis par fenomeniem, bet gan par dabisku, katram cilvēkam tuvu stāvokli. Kad cilvēki aptvers domu par miega nozīmi, viņi sāks ievērot daudzus sīkumus.
   Spriezdami par miega nozīmi, daži nonāk pie maldīga uzskata, ka miegs nav vajadzīgs. Dažas slimības ir saistītas ar bezmiegu, taču šāds stāvoklis ir mokošs un veselībai bīstams. Ir pareizi, ka aukstumā miegs ievērojami samazinās, tomēr tas neizzūd.
   Cilvēkiem ir jāsaprot, ka Smalkās Pasaules apmeklēšanas laikā ir iespējama sastapšanās ar vēl dzīvu cilvēku smalkajiem ķermeņiem. Cilvēki bieži domā, ka viņi redzējuši sapni, bet īstenībā viņi ir tikušies ar dzīviem smalkajiem ķermeņiem. Turklāt var ievērot, ka šīs tikšanās notiek jau Smalkās Pasaules apstākļu izpratnes zīmē. Tā paši nesavaldīgākie cilvēki izrādās saprātīgi un ļoti patīkami domu apmaiņā. Paši viņi zemes dzīvē nekad neatzīs, ka viņiem bijuši tik plaši uzskati. Labākajā gadījumā viņi saglabā sīkas šo tikšanos drumslas, bet savā būtībā tomēr ir ietvēruši jaunu izpratni par lietām. Šādas Smalkajā Pasaulē gūtās mācības ir loti noderīgas dažādos dzīves gadījumos.
   Bet šādi ieguvumi varētu būt daudz lielāki, ja cilvēki, laižoties miegā, apzinātos, ka viņi nāk saskarsmē ar lielo Smalko Pasauli. Lai viņi kaut vai ārēji apgūst šādu ikdienas piebiedrošanos, un tad Smalkā Pasaule sāks tuvoties. Cilvēks nereti brīnās, ka sapnī redzējis gan dzīvos, gan mirušos, bet šajā apstāklī nav nekā pārsteidzoša, jo smalkais ķermenis var visur iekļūt un tam nav vajadzīgs ne laiks, ne telpa. Tāpēc Mēs iesakām pārvērst miegu par lieliskām pastaigām pa augstākajām sfērām, tikai nevajag apspiest savu smalko enerģiju. Dažkārt cilvēks nepatur atmiņā to, kas ar viņu noticis Smalkajā Pasaulē. Kaut arī tas ir gluži dabisks stāvoklis, tomēr atcerieties, ka miega laikā jūs pieskaraties Smalkajai Pasaulei.
   Domātājs teica: "Mums ir lemts katru nakti staigāt brīnišķīgus ceļus."

   451. Urusvati zina, ka cilvēki lieto dažādus mehāniskus paņēmienus atmiņas saglabāšanai. Viņi radījuši īpašu zinātni - mnemoniku. Cilvēki sadalījuši atmiņu daudzos veidos un iesaka mācīties no galvas daudzas lappuses, lai attīstītu smadzeņu muskuļus. Bet viņi aizmirst pašu galveno, kas pārveido cilvēka apziņu: viņi ir aizmirsuši, ka visdrošākais līdzeklis ir stingri paturēt atmiņā vismīļāko. Nav nemaz vajadzīgs, lai sīki fakti nospiež apziņu, pirmām kārtām jāatceras pats galvenais, ko cilvēks izraudzījies par vadošo jēdzienu.
   Kad cilvēks iemācīsies pastāvīgi atcerēties savu galamērķi, viņš iegūs arī labāko atmiņas veidu, kuru nosauksim par sintētisko atmiņu. Šāda koncentrēšanās attīrīs arī nervu centrus.
   Liktos, ka šis padoms ir ļoti vienkāršs, vajag tikai koncentrēties, bet vispirms taču jāprot izvēlēties, uz ko vai uz kuru koncentrēties. Var minēt Mūsu Māsu, kas nesatricināmi glabā atmiņā pašu mīļāko, - tātad šāds sasniegums ir iespējams arī haotiskajā zemes dzīvē. Lai cilvēki padomā par to, ka drošs enkurs var paglābt kuģi arī vētrā. Neviens neuzspiež šādu koncentrēšanos, taču cilvēka daba pati virza uz vispareizāko līdzekli.
   Domātājs neatlaidīgi domāja par Mūzu, kuru bija izraudzījies. Viņš neslēpa, ka satricinājumu brīžos ir stāvējis stingri, pateicoties Tai, kura bija viņa balsts.

   452. Urusvati zina, ka ikviens atnācējs atved sev līdzi daudzus Smalkās Pasaules iemītniekus, - tā ir nevis apsēstība, bet vienīgi auru saskaņa. Protams, Smalkās Pasaules iemītnieki arī tāpat drūzmējas ap mums, taču katrs jaunpienācējs atved arī savu svītu. Nav vēlams, ka šie jaunie viesi sāktu ķildoties ar parastajiem iemītniekiem, bet ir īpaši svētīgi, ja visi saplūst vienā saskanīgā korī. Katrs šāds pastiprinājums pievelk ari augstus apmeklētājus.
   Neuztversim teikto kā jaunu pasaku, labāk šiem neapšaubāmajiem faktiem piemērosim Mūsu zinātnisko izpratni. Kaut ari pierādījumi tiek doti, izejot no pretējā, taču neviens nevar pierādīt, ka visas ziņas par Smalko Pasauli ir neiespējamas. Lai atrod jaunus pierādījumus gadu tūkstošu gaitā uzkrāto ziņu atspēkošanai.
   Mēs negaidām aklu ticību un tāpēc esam gatavi pieņemt jebkura noliedzēja izaicinājumu, taču lūdzam viņus rīkoties zinātniski. Nedrīkst visu noliegt bez zinātniski pamatotiem argumentiem. Lai noliedzēji min tādus faktus, kas parādīs, ka mūsu ziņas par Smalko Pasauli ir neiespējamas. Lai šis disputs neatgādina strīdu par tālo pasauļu apdzīvotību.
   Nebūs pārliecinoši, ja iebildēji teiks, ka, pēc viņu domām, vienīgi Zeme ir apdzīvota. Neviens nebūs mierā ar šādu triviālu apgalvojumu. Tieši otrādi - ikviens, kas uzskata, ka izplatījums ir apdzīvots jeb piepildīts, var ņemt palīgā fizikas likumus. Nenāksies daudz pūlēties, lai pierādītu mikroorganismu klātbūtni, un no tiem var vilkt paralēli uz Makrokosmu.
   Neuzskatiet, ka šis salīdzinājums ir primitīvs, vispirms padomājiet, cik daudzi cilvēki nekad nav paskatījušies ne teleskopā, ne mikroskopā. Nevainosim šajā grēkā nabaga lauciniekus, labāk paskaitīsim tautu izvēlētos. Var pabrīnīties, cik daudz tumsonības mīt pilsētu torņos un tirgos. Šos pūlus var nosaukt par tumsonības perēkļiem. Labāk parunāties ar lauku ļaudīm nekā ieklausīties pilsētnieku neciešami tumsonīgajās runās. Tā nu noliedzēji lai sagādā sev zinātniski pamatotus argumentus.
   Domātājs ieteica cilvēkiem atrast katram lēmumam zinātnisku pamatojumu.

   453. Urusvati zina, ka cilvēki pastāvīgi saskalda veselus nedalāmus jēdzienus; tāda vardarbība liecina par tumsonību. Evolūcijas jēdziens tiek sadalīts materiālistiskajā un ideālistiskajā, bet vai drīkst tik ļoti sagrozīt diženo evolūcijas jēdzienu un padarīt to nelietojamu dzīvē?
   Vai dzirdat Mūsu nopūtas, kad tiek grauta vienotība? Lai ārsts iedomājas cilvēku, kas sastāv tikai no muskuļiem vai tikai no nerviem, - tāds organisms nevar pastāvēt. Bet vai var iedomāties tikai materiālistisku vai tikai ideālistisku evolūciju? Ne viena, ne otra nav dzīvotspējīga. Vienīgi visu jēdzienu pilnīga evolūcija var pārveidot dzīvi. Nenosauksim to par sintēzi, jo sintēze paredz vairāku daļu apvienošanu, bet evolūcijas gadījumā mehāniska apvienošana nenotiks - evolūcijas muskuļi un nervi veido vienu organismu. Kroplīga būtu doma, ka organisms var dzīvot bez viena no dzinējiem. Tādēļ cilvēces vēsturē var izsekot tam, cik īslaicīgi bijuši pat valstu un tautu uzplaukuma periodi. Kamēr nebūs atrasta visu evolūcijas pamatu harmonija, tikmēr cilvēce klibos.
   Paskatīsimies arī, vai pareizi tiek izprasts materiālisma un ideālisma jēdziens. Redzēsim, ka tie abi tiek interpretēti nepareizi. Ja cilvēki zina, ka matērija ir arī gars un katrs viņu stāvoklis ir tikai tās pašas psihiskās enerģijas izpausme, tad ikviens mēģinājums nošķirt ir nožēlojams. Tumsoņu rokās matērija ir nosacīts jēdziens. Gluži tāpat ideālisms ir tikai tukšs karogs nesaprātīgo rokās.
   Nedrīkst noniecināt diženo evolūciju, jāaicina talkā visas zinātnes, lai argumentēti spriestu. Tikai ar zinātniskas metodes palīdzību cilvēki spēs apzināties evolūcijas nozīmi.
   Domātājs teica: "Pilsoņi, kādēļ jūs sasējāt vienu kāju? - Tādi jūs nederat tālajam ceļam."

   454. Urusvati zina, ka katra cilvēku darbība var tikt pavērsta uz ļaunu. Senatnē ārsti dziedinādami allaž piemetināja: "Lai šis labais nevēršas ļaunumā." Var minēt daudzus piemērus, kas parāda, ka nelaimes izcēlušās vislabāko nodomu rezultātā. Var teikt, ka zemnieks, kuram pavēlēts domāt tikai par bruņošanos, nevar pietiekami daudz domāt par aršanu un sēšanu.
   Skolotāja pienākums ir paskaidrot, ka arī labajam ir daudz pakāpju. Cilvēks netieksies uz labo, ja tas var radīt ļaunumu. Bet kā lai izvairās no visai sīka ļaunuma? Atkal nonāksim pie jūtziņas.
   Mēs zinām, ka tumšie spēj līdz zināmai pakāpei sagrozīt vislabāko nodomu. Mēs neskumstam par to, ka kaut kur Mūsu labais nodoms tiks sagrozīts. Mēs apsvērsim, ka labais dos labāko ražu, un neraudāsim, ja kaut kur tā būs samaitāta. Attaisnojumu darbībai var rast vienīgi samērojamībā.
   Neaizmirsīsim, ka tumsa spēj aizsegt pat ļoti gaišas ugunis, bet saule noriet tikai tādēļ, lai uzlēktu. Tā ikkatra kosmiskā parādība dod apjēgu par cilvēka darbu. Nevajag domāt par to, ka pienāks gals, jo gala nav; prieku rada bezrobežīgums.
   Domātājs mierināja skolniekus, teikdams, ka prieks ir bezrobežīgs.

   455. Urusvati zina, cik daudz pārpratumu saradies ap jēdzienu acumirklīga apskaidrība. Cilvēkiem bieži šķiet, ka viņi jau apskaidrojušies, kad sajutuši pārejošu sajūsmu. Var iedomāties ari acumirklīgu apskaidrību, taču tai jābalstās uz ilgu iekšējo darbu. Tas var būt pat neapzināts - kā pagātnes mantojums, tomēr tas norisēs un palīdzēs apskaidroties.
   Ar apskaidrību saprot nevis gadījuma rakstura uzliesmojumu, bet gan veselu apziņas pakāpi. Cilvēki bieži neaptver, ka šī pakāpe var iestāties pēkšņi, kā nejauša notikuma sekas. Patiesi, ārējs notikums var dot impulsu "lotosa" uzplaukšanai, taču pats ziediņš jau ir dusējis apziņas dzīlēs. Ar daudziem darbiem ir izaudzēts šis "lotoss", bet cilvēki bieži nepamana, kā paši iekopj brīnišķīgu dārzu. Tikai pēc centīgiem sējumiem var nākt apskaidrība. Bez cēloņa nebūs ari seku.
   Tāpat ne visai bieži saprot, kas ir svinīgums. Var nodomāt, ka šāds pacilājošs stāvoklis iestājas nejauši. Nē, tas veidojas kā ilgu pārdomu sekas, un, kad tas nostiprinās, tad cilvēks nostājas kā uz stipra pakāpiena. Mēs augstu vērtējam nevis ātri pārejošu uzliesmojumu, bet gan nebeidzamu kvēlošanu.
   Domātājs mācīja, ka ikvienam cilvēkam ir dota lāpa.

   456. Urusvati zina, ka psihiskā enerģija vada putnu pārlidojumus, tāpat tā palīdz cilvēku apvienībām, tikai nedrīkst aizmirst par gribas audzināšanu, kas ir labākais palīgs ceļā uz apskaidrību. Kā ceļvede lāpa nāk apskaidrība un apgaismo ceļu, bet kā lai audzina gribu? Varbūt ar koncentrēšanos un Prānājamu? Derīgs būs katrs līdzeklis, bet visstiprāko gribu veido dzīves dotās mācības.
   Lai vingrinātu gribu, nav jāgaida kaut kādi īpaši notikumi. Lai tā aug visparastākajās ikdienas izpausmēs. Tā veidojas visstingrākā griba. Slikti, ja cilvēks mēģina sev iestāstīt, kādai jābūt gribai, tai ir jāuzkrājas iekšēji, psihiska impulsa vadītai. Ikviens darbs ir vingrināšanās gribas stiprināšanā. Katrā tikšanās reizē cilvēki parāda gribas pakāpi.
   Cilvēka doma plūst pēc gribas pavēles, un šādai sajūtai jābūt kā vārtu atvēršanai, bet ne verdzībai, īstā gribas audzināšana sākas ar pirmo apziņas atmodas brīdi. Cilvēks jau savas dzīves rītausmā apjauš disciplinētas gribas priekšrocības. Taču ne visi spēj viegli uzveikt neapvaldītu gribu. Haosu var uzvarēt, tikai apzinoties, ka šī rupjā matērija ir jāpārveido. Bet ir jāiziet cauri daudziem iemiesojumiem, lai patstāvīgi izprastu haosa uzveikšanas nepieciešamību.
   Kamēr cilvēks nav uzkrājis lielu pieredzi, lai viņš uzklausa padomu par gribu. Viņš sapratīs, ka griba jāpadara stipra vai jāapvalda. Viņš sapratīs, ka griba palīdzēs neaizvainot tuvāko. Griba pateiks priekšā, kad var sniegt palīdzību. Pa gribas vadu atsteigsies arī Mūsu vadība. Kad griba ir vērsta uz labo, tā ir kā šķīstīšanās.
   Domātājs bieži norādīja uz gājputniem un teica: "Kāds brīnišķīgs spēks vada šos ceļiniekus."

   457. Urusvati zina, ka apziņas balsi dažkārt dēvē par mazo balsi. Šāds nosaukums neatbilst tās būtībai. To sauc ari par kluso balsi, taču arī tas nav pareizi. Vēl to dēvē par dziļuma balsi, un šis apzīmējums ir jau pareizāks. Bet kādēļ gan jāvairās no visvienkāršākā, proti - apziņas balss? Tad var vieglāk saprast, ka šādai apziņas pavēlei ir gan sava apgaismība, gan arī sadarbība ar Pārzemes Pasauli.
   Var uzzināt, ka apziņa no ārienes netiek apspiesta, bet tā uzņem sevī visas izplatījuma enerģijas. Mēs savu vadību neuzspiežam, taču tā var dot apziņai labākos spēkus. Tas, kurš saprot sadarbības nozīmi, zina, ka var palīdzēt arī bez piespiešanas.
   Ko tad dara cilvēks, kad sāk skanēt apziņas balss? Parasti viņš cenšas visiem spēkiem to apklusināt. Var apgalvot, ka no apziņas balss cilvēki cenšas atbrīvoties kā no kaut kā traucējoša. Bet vai cilvēks var gūt panākumus, iekams viņš ir apzinājies, ar ko ir apveltīts?
   Bieži baidās no tā sauktās sirdsapziņas. Ir pieņemts domāt, ka tā ierunājas vienīgi pēc tam, kad cilvēks ir slikti rīkojies. Kādi maldi! Sirdsapziņa jeb apziņa aicina uz labu. Bet cilvēkam, izdarot noziegumu, ir ļoti saspringti nervi, un viņš ir tik aušīgs, ka sāk dzirdēt apziņas balsi. Nevajag domāt, ka sadarbība pastāv savstarpējā nosodīšanā. Ja cilvēki spētu sadzirdēt brīdinājumus, viņi izvairītos no daudzām briesmām. Apziņas balss nav ne maza, ne klusa, ne arī lepna par savu neatkarību. Patiesa sadarbība necenšas noskaidrot, kas sekmē panākumus, - tā iejūtīgi un pateicīgi pieņem labestības velti.
   Domātājs pieņēma šīs veltes kā gara uzturu.

   458. Urusvati zina, cik ačgārni un nepareizi cilvēki izmanto jaunākos izgudrojumus. Lūk, parādās daudzas jaunas fotofilmas, kas ir visai noderīgas smalko būtņu uzņemšanai, bet reti kāds cenšas izmantot šādas jaunas iespējas. Dažkārt redzams, ka senu uzņēmumu sekas ir bijušas pat labākas. Nav šaubu - tolaik ir bijis vairāk centības un pacietības nekā tagad. Turklāt pētnieki tik ātri nezaudēja cerības.
   Nav iespējams visiem smalkajiem eksperimentiem paredzēt visus kosmiskos apstākļus. Var norādīt, ka stipru saules staru kīmisms būs nelabvēlīgs, arī viesuļvētras un zemes svārstības nenāks par labu. īpaši palīdz klusums un vienmērīgs apgaismojums, harmoniju var pastiprināt klātesošie un mūzikas skaņas, taču visi šie nosacījumi ir primitīvi. Turklāt, neapšaubāmi, būs daudzas smalkās ietekmes - gan noderīgas, gan tādas, kas darbosies pretī. Jāzina, ka smalko būtņu vidū nepastāv vienādi uzskati. Tās var nepiekrist tam, ka attiecīgās izpausmes ir lietderīgas, un izvērst pretdarbību. Var būt ari naidīgi mēģinājumi pārtraukt sakarus, tomēr pacietība un neatlaidīgi centieni ņems virsroku.
   Neaizmirsīsim arī to, ka smalkie eksperimenti ir īpaši sekmīgi, ja tajos piedalās sieviete. Var ievērot, ka tas pats notiek ar uzņēmumiem. Ja blīvos vai smalkos spēkus pārstāv arī sieviete, uzņēmumi parasti ir labi. Mēs jau runājām par sievietes piedalīšanos visos zinātniskajos eksperimentos. Senie alķīmiķi saprata, cik vērtīga ir sadarbība ar sievieti, bet tagad daudzi zinātnieki to noliedz. Tad tiešas sieviešu līdzdalības vietā ienāk netiešā, tomēr pati lietu būtība piesaistīs sievieti un viņa pieliks savu roku jaunajam atklājumam.
   Tāpēc ir nepieciešams mainīt sievietes stāvokli. Vajadzīgs ne tikai līdzsvars un pilntiesība, bet jāizprot ari sievietes dabas smalkums. Būtu skumji redzēt sievieti kā karavīru aizstājēju vai veicam darbu, kas prasa rupju spēku. Ja jau esam pārliecināti par vērtīgās smalkās enerģijas klātbūtni, tad lietderīguma labad jāprot to likt lietā. Tā mēs atkal nonākam pie patiesas sadarbības.
   Mums ir jāatrod visam spējām atbilstoša vieta. Pasaules Mātes Laikmets nav atgriešanās pie amazoņu gadsimta. Veicams daudz lielāks, cildenāks un smalkāks uzdevums. Var novērot, ka sievietes rokās mašīnas mazāk nogurst un augi lēnāk vīst. Protams, runāju ne jau par visām sievietēm, bet par dažām, kurās izpausmi rod smalkākā enerģija. Visas šāda veida spējas būs raksturīgas Pasaules Mātes Laikmetam. Ārstniecības joma attiecas uz tādām spējām.
   Vēl viena īpašība būs raksturīga sievietei - viņa būs augstākās pakāpes uzticības nesēja. Visaugstākās patiesības atklājas, pateicoties sievietei. To apstiprina pati dzīves īstenība. Sieviete var palīdzēt, panākot, lai atklājumi tiktu pareizi izmantoti.
   Domātājs vērsās pie savas Mūzas, lai izteiktu savu cieņu šim smalkākajam spēkam.

   459. Urusvati zina, ka cilvēki daudz labprātāk gribētu traukties uz tālajām pasaulēm nekā rūpēties par Zemes stāvokli. Iemesls ir saprotams - tālās pasaules neuzliek Zemes cilvēkiem nekādu atbildību, bet zemes dzīves pienākumi uzkrauj daudz rūpju. Neviens vai gandrīz neviens nevēlas saprast, ka tālo pasauļu realitāte atklāsies tikai tiem, kuri būs tikuši galā ar zemes dzīves apstākļiem.
   Bez zemes dzīves uzdevuma apzināšanās nav iespējams doties pārzemes plašumos. Tikai tad, ja būsim pilnīgojušies savā zemes dzīvē, mēs būsim labi ceļinieki uz tālajām pasaulēm. Kad runājam par Pārpasaulīgo, mums vispirms jābūt skaidrībā par mūsu stāvokli uz Zemes. Atkal uzsveru, ka tie, kuri neprot domāt par zemes dzīves lietām, nevar pareizi virzīties uz Pārpasaulīgo.
   Nedomājiet, ka pat sūtīto Novēlējumu lasītāji prot likt lietā. Taču nebēdāsimies par to, jo ikviens, kas izstaigājis daudzus zemes dzīves ceļus, zina, kā uzkrājās viņa pieredze. Viņš, kas jau daudz apguvis, būs žēlsirdīgs pret maldu valgos nokļuvušajiem.
   Nedrīkst aizmirst, ka mēs katrā savas dzīves izpausmē pilnveidojam noteiktas kvalitātes, kamēr citi uzkrājumi paliek it kā aizmirsti. Tāpēc cilvēki nereti brīnās, redzēdami, ka kāds gūst panākumus viena beta un it kā guļ cita. Tikai Smalkajā Pasaulē iekvēlojas agrākie uzkrājumi, taču atklājas ari kļūdas. Tā Domātājs, bieži kādu aizbildinādams, mēdza teikt: "Vai gan mēs zinām, kas viņam azotē?"

   460. Urusvati zina, ka izplatījuma pārlieka piesātināšana var radīt bīstamas sekas. Uztversim šo atgādinājumu tīri zinātniskā aspektā. Ir zināms, ka pat radioviļņu krustošanās rada izplatījumā sajukumu. Bet vēl lielāku satraukumu rada tieši cilvēku izsaucieni.
   Psihiatri nedrīkst atstāt bez ievērības psihiskās epidēmijas. Jāizpēta, kādas masveida psihiskās izpausmes rada attiecīgās sekas. Psihisko epidēmiju izcelšanos nevajag saistīt tikai ar apsēstību. Bet izplatījuma saindēts organisms, protams, viegli uzņems arī apsēstību.
   Pievērsiet uzmanību vārdam saindēts, tas īpaši precīzi izsaka epidēmijas būtību. Ārstiem ir jāsaprot, kā rodas ķī-misms, kas ietekmē organisma stāvokli. Turklāt ļoti svarīgi ir izpētīt, kādas masu kustības šo saslimšanu visvairāk veicina.
   Jāzina, ka bieži vien visstiprākās eksplozijas ir mazāk bīstamas nekā tā sauktā rūgšana. Neaizmirsīsim, ka var būt tādi laiki, kas ļaunāki par karu. Kad Mēs par to atgādinām, Mēs domājam par izplatījuma saindēšanu. Katrā rūgšanas procesā veidojas gāzes, bet cilvēku satraukums var radīt ļoti stipru indi, un nevienam pat neienāks prātā, ka tieši cilvēki ir iznīcības izraisītāji.
   Ir pagājis tas laiks, kad runāja par kaut kādu abstraktu psiholoģiju, tagad cilvēki ir sapratuši, ka tā ir pati reālākā laboratorija, kur tiek izgatavotas indes. Bet var tikt radītas arī labas zāles. Tikai domāšana jāvirza uz labo.
   Domātājs mudināja pilsoņus būt labestīgiem, un tad dzīves producējumi kļūs par panaceju.

   461. Urusvati zina, ka darbības kvalitāte ir atkarīga no darītāja entuziasma. Tagad jāpadomā, vai ir atrasts zinātnisks apzīmējums entuziasma kvalitātei. Mēs nerunājam par vēlmi vai centību, vai iedvesmu, Mēs gribam nostiprināt entuziasma izpratni.
   Mēs zinām, ka tas ietekmē auru un to iededz, bet zinātnieki vel nespēj izprast, kuri nervu centri entuziasma uzplūdos ir visdarbīgākie. Darot jebkuru darbu, var iestāties šī pacilājošā spriedze. Senos laikos cilvēki šo stāvokli dēvēja par dievišķīgu sveicienu, tikai tas spēj piešķirt ikvienam darbam pilnīgošanās mirdzumu.
   Jums teiks, ka šāda virzība uz pilnīgošanos raksturīga augstākajai jaunradei visās jomās, ka šis apzīmējums ir nosacīts. Mēs apliecinām, ka katrs darbs jāveic ar entuziasmu, kas ved uz pilnīgošanos. Jebkurš amata meistars zina, ka pat ikdienas darbs var būt virzīts uz pastāvīgu pilnīgošanos. Parunājiet ar labākajiem meistariem, un viņi apliecinās, ka darba kvalitāti var nemitīgi celt. To pašu teiksim arī Mēs par Mūsu darbiem; atņemiet Mums entuziasmu, un viss darba ritms izjuks.
   Urusvati zina, kā izpaužas tāda ritma izjaukšana. Nav nemaz vajadzīga kaut kādu tumšo spēku iejaukšanās, pietiek ar to, ka sarunbiedra stars ir neharmonisks, un ritms būs izjaukts. Nav viegli radīt ritmu - lai to panāktu, jāizraisa īpaša dažu centru darbība. Bet pārlieku steidzīgai iedarbībai var būt ari fiziskas sekas. Tā mēs atkal nonākam pie tā, ka ir pienācis laiks izpētīt nervu darbību. Refleksoloģija ir devusi stimulu tālākiem pētījumiem, bet, neizprotot psihisko enerģiju, vajadzīgos secinājumus nav iespējams izdarīt.
   Domātājs ieteica ievērot visus ritma traucējumus un paturēt prātā, kādas pazīmes ķermenī tie izraisa.

   462. Urusvati zina, kādas sāpes izraisa disharmoniskas strāvas. Un līdzsvara pašatjaunošanās arī ir daudzu sāpīgu sajūtu sekas. Tā, piemēram, var atcerēties, ka mūsu Brālis K. ļoti cieta, kad sajuta ļaunu un tumsonīgu sūtījumu iedarbību. Viņš šīs ietekmes sajustu mazāk, ja tolaik izplatījuma strāvas nebūtu bijušas tik smagas.
   Mēs jau runājām par gļotādu iekaisuma epidēmiju - arī šī parādība saistīta ar strāvu iedarbību, kuru pastiprinājušas zemes dzīves jukas; Mēs pateicām šo vārdu, lai norādītu uz galveno cēloni.
   Nav viegli atjaunot līdzsvaru, ja no augšas un apakšas tiek sūtīts kaitīgs lietus. Ārstēšanai visvairāk vajadzīgs miers, bet tas dažkārt nav pieejams. Mušu Brālis cieta ļoti ilgi, jo pat labākajos apstākļos nespēja uzreiz atgūt mieru.
   Pie Mums pazīst šīs zemes dzīves apjukuma lēkmes. Ikviens no Mums ir kaut kad pārcietis šādas spriedzes. Pat parastas strāvas šādos apstākļos ir pārlieku stipras, un Mēs, cik vien iespējams, pat atturam tādas vibrācijas, kas var kaitēt. Nevajag brīnīties, ka tādā laikā nevar notikt piesātinātas izpausmes. Ir jāsaudzē organisms. Mēs varam dot padomu - nepārpūlieties un, ja jūs sāk mākt miegainība, neesiet varmācīgi pret sevi.
   Neganta strāvu sadursme nevar neatsaukties uz jutīgiem organismiem. Agrākos laikos devās tuksnesī, lai paglābtos kaut vai no zemes dzīves juceklīguma, bet tagad cilvēki pat gaisu dabūjuši savā varā un strāvas ir saspringušas. Tā, kad Mēs runājam par izplatījuma pārsātināšanu, tā ir nevis abstrakcija, bet gan zemes dzīves realitāte.
   Domātājs mēdza runāt par neredzamo kauju.

   463. Urusvati zina, cik pelēcīga ir dzīve bez Skolotāja. Cilvēki to saprot savdabīgi. Skolotāju īpaši cenšas apliecināt noliedzēji. Katrs noliedzējs kļūst par skolotāju saviem piekritējiem, tādā veidā tiek nostiprināts skolotājs, un pat skolotāju pretinieki sāk lietot šo pašu jēdzienu. Neuzstāsim, lai visi cilvēki domā vienādi, bet lai viņi katrs savā veidā nonāk pie tiem pašiem dzīves pamatiem.
   Jūs zināt arī to, ka dzīve bez varoņa ir tukša. Pajautājiet jebkuram cilvēkam uz Zemes, vai viņam ir vienmēr bijis savs pievilcīga varoņa tēls. Un katrs skolnieks atzīsies, ka jau kopš bērnības lolojis sirdī izredzēto. Spilgta cildena rīcība allaž ir apliecinājusi labākās dziņas. Atzīsies arī, ka neviens nav mācījis cienīt varoņus, ka šī īpašība radusies pilnīgi patstāvīgi.
   Tieši esības pamati dzimst patstāvīgi, tie nāk no "kausa" glabātavas. Tie ir ilgi mituši cilvēkā kā Smalkajā Pasaulē gūtās mācības. Cilvēki dažkārt neprot šos novēlējumus izteikt vārdos, tomēr tie dzīvo un lemtajā stundā pārveido dzīvi.
   Nepagurstiet daudzināt Skolotāju un Varoni, abi šie jēdzieni būtībā ir viens un (as pats. Viņi ved sev līdzi uz panākumiem. Viņi palīdz panest dzīves smagumu. Viņi ir vīrišķības avots.
   Domātājs teica: "Skolotājs ir labākais varonis. Viņa bruņojums nesarūs un nenodilst. Karaspēks var pagriezties atpakaļ un bēgt, bet Skolotājs neatkāpsies. Dosim Viņam Varoņa vainagu."

   464. Urusvati zina, ka izplatījuma strāvas sasniedz Zemi dažādos ritmos, - tā kosmiskās vibrācijas rada īpašus rakstus. Tāpēc nevajag domāt, ka pārzemes kīmismi nāk virsū kā milzīgi mākoņi, ietīdami Zemi tādā kā miglā. Ķīmismu ritmus drīzāk var salīdzināt ar smilšu rakstiem, kas veidojas skaņu vibrāciju rezultātā. Ar to var izskaidrot, kāpēc cilvēki sajūt ķīmismus nevis visi vienlaikus, bet kaut kādā secībā; tas apgrūtina izplatījuma kīmismu izpēti.
   Protams, Zemes gāzu viļņi var dot labus piemērus. Ir cilvēki, kas bieži cieš no gāzēm, bet tuvumā esošie neko sliktu nejūt. Turklāt katrs izplatījuma vilnis tiek uztverts citādi atkarībā no nervu centru stāvokļa. Piemēram, saspringtie centri var tādus viļņus pat pievilkt, jo spriegums taču rada savdabīgu magnētu.
   Kad Mēs runājam par to, ka nepieciešams miers, Mēs uzsveram lietderīgumu. Iedomāsimies cilvēku, kas izjaucis līdzsvaru: viņš pievilks daudz īpašu kīmismu un kļūs par neredzamu sadursmju centru. Protams, līdz zināmai pakāpei Mēs varam nākt palīgā ar Mūsu vibrācijām, bet neaizmirsīsim, ka uzbrūkošie kīmismi var būt loti stipri un nepieciešama spēcīga iedarbība. Cilvēkam nebūs viegli, kad ap viņu trakos viesuļvētra, tādēļ Mēs bieži iesakām pārmērīgi nesatraukties. Cilvēkam var likties, ka noticis kaut kas nelabojams, bet īstenībā tas ir bijis tikai pārejošs mākonis. Tādējādi katrs Mūsu norādījums ir medicīniska rakstura padoms.
   Domātājs teica: "Kā gan mēs pateiksimies Neredzamajiem Ārstiem?"

   465. Urusvati zina, ka patiesa uzticība labajam dzimst nevis prātā, bet gan sirdī. Turklāt šī sirds dziņa jāsaprot nevis kā abstrakcija, bet gan kā realitāte. Taču kā lai iesakņo apziņā to, ka uzticība labajam ir dzīves pamats? Cilvēkam ir jāapzinās, ka labais vajadzīgs ne tikai pasaulei, bet arī viņam pašam.
   Lai cilvēki atsauc atmiņa gadījumus, kad notikusi atkāpšanās no labā, un pameklē cēloņus. Vispirms viņi atklās, ka atkritēji netic dzīves nepārtrauktībai. Šie cilvēki cer, ka viņu tumšie nodarījumi nomirs reizē ar viņiem pašiem! Viņi ļoti baidās no nāves un bailēs meklē iespējas, kā pagarināt zemes dzīvi. Taču, ja viņi ielūkotos Smalkajā Pasaulē, tad novērtētu labā derīgumu. Viņi teiks: "Kam mums šie Smalkās Pasaules rēgi? Mēs labāk samaksāsim zinātniekam, lai pagarina mūsu dzīvi šeit, kur var nodoties priekiem un izlaidībai."
   Tumšie atkritēji sagādā raizes cilvēkiem, kuri tiecas uz labo. Pastāvīgi nākas dzirdēt, ka cilvēki nezina, kā rīkoties ar šādiem atkritējiem. Bet palūkosimies, ko cilvēks atnes sev līdzi no Smalkās Pasaules. Viņš atnes trejādu mantojumu: vispirms savu paša karmisko mantojumu, pēc tam - senču atavismu un, beidzot, Smalkajā Pasaulē iegūto. Tādi guvumi var būt gan gaiši, gan tumši. Var paskatīties, kā cilvēks izveidojis savu esību, bet, ja visi trīs apstākļi ir drūmi, tad arī iedarbība ir veltīga. Tāpat jāizpēta arī cēloņi, un kļūs redzams, ka atkritēji būtībā ir kosmiskie gruži.
   Domātājs teica: "Zevam jāsavāc savi zibeņi, lai attīrītu Zemi no gružiem."

   466. Urusvati zina, cik bieži tiek sagrozīti pat paši vienkāršākie Mūsu norādījumi. Lūk, Mēs runājām par to, ka uzmanīgi jāapskata Mūsu draugu bruņojums un, ja nepieciešams, iejūtīgi jāpalīdz; liktos, ka padoms ir loti vienkāršs, bet cilvēki no tā izsecina sava tuvākā nosodīšanu. Bet tur, kur ir ieviesies nosodīšanas tārps, ražu gaidīt nevar.
   Tagad izpētīsim atšķirību starp nosodījumu un taisnīgu tiesu. Ikviens saprot, ka var būt tādi noziegumi, kad neizbēgams ir bargs sods, bet ar sadzīvisku nosodījumu jāsaprot paviršs un kaitīgs vārds.
   Cilvēki nereti nosodot mēģina piespiest kādu rīkoties tā, kā viņiem gribas. Cilvēki nevēlas saprast, ka katram putnam ir sava dziesma. Tādu dziedoni var nosist, bet nevar piespiest dziedāt svešu dziesmu.
   Ir ļoti skumji, redzot, kā cilvēki vardarbīgi ietekmē svešu gribu, bet vēl bēdīgāk ir, ja šādas ielaušanās notiek labestības mācības sakara. Kad Mēs runājam par saudzīgu attieksmi pret savu tuvāko bruņām, Mēs ar to domājām vismaigāko pieskārienu, nevis pļāpīgu nosodījumu. Ir laiks saprast, ka nedrīkst inficēt atmosfēru ar nepārdomātiem nosodījumiem. Tiem tuvu stāv arī apmelojumi. Ikkatra izkropļojoša vardarbība ir arī šķērslis sakariem ar Mums.
   Mēs runājām par pārpasaulīgajām sajūtām un zinām, cik tās ir smalkas un piemērotas tāliem raidījumiem. Vai tad drīkst pieļaut rupjību attiecībā uz tādu Smalku Mītni? Abpusējai palīdzībai jābalstās uz sirds laipnību. Kad cilvēki izpratīs sirds laipnības spēku, tad viņi iepazīs vēl vienu ceļu pie Mums.
   Domātājs prata atšķirt laipnību no viltības.

   467. Urusvati zina, ka augstākajās sfērās brīvā griba pārveidojas sadarbībā ar kosmisko domu. Cilvēkiem ir ļoti grūti izprast šo procesu. Vieni domā, ka brīvā griba tiek apspiesta, citiem šķiet, ka kosmiskā doma to uzsūc sevī. Uzskati ir ļoti dažādi, bet visai reti dzirdama izpratne par harmoniju, kurā konsolidējas domas varenais spēks. Tur nav iespējama ne verdzība, ne vardarbība, tur iespējami vienīgi panākumi, kas sniedzas bezrobežībā.
   Cilvēks grūti aptver to, ka brīvā griba pastāv arī Smalkajā Pasaulē. Cilvēki nevēlas atzīt, ka Smalkā Pasaule ir tāda pati kā blīvā pasaule, tikai citā dimensijā. Tie, kuri jau zemes dzīvē kļuvuši disciplinēti un saprot, kas ir harmonija, var šos sasniegumus izmantot Smalkajā Pasaulē tūdaļ pēc nokļūšanas tajā. Tādu izpratni dēvē par labajiem spārniem, jo tā sekmē ātru tālākvirzību.
   Taču cilvēki ne visai bieži savā zemes dzīvē parūpējas par tādiem spārniem, parasti viņi pāriet uz Smalko Pasauli ar neapvaldītu gribu un alkatīgām vēlmēm. Cilvēki nav pacentušies zemes dzīves laikā padomāt par tālāko ceļu. Viņi apmierinās ar svešām formulām, kuras laika gaitā kļūst stingas, bet ne ģimenē, ne skolā par nākamo dzīvi netiek runāts. Gluži otrādi - šādas sarunas tiktu uzskatītas par nepieļaujamām. Ģimenes locekļi neuzskata par iespējamu runāt par pāreju Smalkajā Pasaulē, bet skolā tāds priekšmets kļūtu par iemeslu skolotajā atlaišanai. Tā tumsonības un svētulības ietekme cilvēki priekšroku dod palikšanai tumsā.
   Nav daudz to, kuri prot runāt par cilvēka cildeno misiju. Jau ar pirmajām zemes dienām sadzīves apstākļi spiež cilvēku aizmirst savus smalkos uzplaiksnījumus.
   Var viegli iedomāties, kā pārveidosies dzīve, kad tiks pareizi izprasts esības uzdevums. Var iedomāties, cik viegli tiks rasts risinājums daudzām neatrisinātām problēmām, kad cilvēki sapratīs, uz ko viņiem jātiecas.
   Domātājs norādīja, ka cilvēce ilgi maldīsies tumsā, nevis izzinās esības jēgu.

   468. Urusvati zina, ka, pētot Norādījumus, jāņem vērā ne vien to saturs, bet ari valoda, kurā tie doti. Tam, kurā valodā dota Mācība, ir savi cēloņi. Var izpētīt visas kopš seniem laikiem dotās Mācības, un tas ļaus saprast, ka attiecīgā valoda parāda, kurai tautai uzticēta augšupejas pakāpe.
   Dažkārt domā, ka Pamācība tiek dota tajā valodā, kura ir tuvāka saņēmējam, taču šāds izskaidrojums ir nepilnīgs. Jānovēro cēloņi visā to kopumā. Nekas nenotiek nejauši. Mācības saņēmējs nav nejaušs, un valoda ir izraudzīta atbilstoši vajadzībai.
   Redzam, ka Pamācības ir dotas dažādās valodās, un tas allaž atbilda svarīgiem apstākļiem, kuriem bija arī globāla nozīme. Tādējādi tas, kurā valodā tiek dota Mācība, ir sava veida dāvana attiecīgajai tautai. Neiedomājieties, ka līdz ar to Mācība zaudē pasaules mēroga nozīmi. Jebkura patiesība ir vispārcilvēciska, bet katram periodam ir savs uzdevums un katrai tautai savs pienākums.
   Ne mazums laika vajadzīgs, lai izveidotu tautas būtības kristālu. Tā kā cilvēku ir daudz, nav viegli saskatīt tautas patiesās dabas izpausmes. Nepieredzējis vērotājs var uztvert nebūtiskas iezīmes un neizcelt būtību. Tāpēc Mēs tā ieteicam apgūt pacietību un attīstīt novērošanas spējas, lai vēlāk nebūtu jānožēlo nepārdomāti izteikumi.
   Cilvēki ir pieraduši spriest pavirši, viņi cer, ka nekad nebūs par vēlu savu lēmumu grozīt. Bet lēmuma grozīšana ļoti līdzinās nodevībai, citiem vārdiem runājot, īpašībai, kura Mums ir sevišķi pretīga. Nav pieļaujama vieglprātība tad, kad tiek apspriesta veselas tautas psiholoģija un vērtēta vesela laikmeta nozīme.
   Var iebilst: nav viegli konstatēt sabangotas upes dziļumu. Bet tāpēc jau tiek doti Norādījumi, kas skar esības visdažādākās puses, nevis nejaušu izteicienu krājums, bet gan visas dzīves mozaīka. Lai ceļinieks pats izvēlas, pa kuriem akmeņiem viņš pāries pāri upei.
   Domātājs teica: "Upe ir daudz braslu, palīdzi, Mūza, tos atrast."

   469. Urusvati zina, ka iztēle veidojas realitātes ietekmē. Kad cilvēks būs pilnīgi izkopis sevī novērotspēju un darbīgumu, viņš savāks "kausa" dzīves dārgumus, kas pārveidos viņa turpmāko esību.
   Neaizmirsīsim tikai, ka ar vārdu iztēle cilvēki var apzīmēt arī citas parādības. Viņi var attēlot arī Smalkās Pasaules realitāti, kas tajā brīdī viņiem paveras. To cilvēki atzīst vismazāk. Viņi aizmirst par Smalkās Pasaules nebeidzamo daudzveidību. Smalkā Pasaule pastāvīgi ietekmē cilvēku, un jutīgi organismi atbilstoši savai attīstībai var uztvert daudz ko tādu, kas notiek pārzemes sfērās.
   Cilvēkiem nevajadzētu uzskatīt, ka uztver vienīgi viņi paši, jo var būt neredzami palīgi. Tādā kārtā iztēle ir visai sarežģīta daudzu apstākļu sakritība. Jūs jau zināt, cik svarīgi ir attīstīt iztēli zemes dzīves laikā. Daudzi vispār nesaprot, kas ir iztēle. Viņi atzīstas, ka viņu apziņā neveidojas teli. Viņi teiks, ka tikai māksliniekiem piemīt fantāzija, bet pozitīvajiem pilsoņiem ir jāvairās no šādas vieglprātības.
   Viņi nesaprot, ka iztēle ir atvērts logs uz Daiļumu, kas padara dzīvi pilnīgāku. Kad zinātne beidzot liks cilvēcei veselīgi spriest, tad zināšanas varēs nostādīt uz jauniem pamatiem.
   Katru parādību var zinātniski izpētīt, bet, ja pašam pētniekam pietrūkst iztēles, tad kā gan viņš var izmantot zinātniskos aparātus?
   Ievērosim, ka visu sadzīvi veido daudzi ļoti nozīmīgi, zinātniski fakti, bet tos ir jāprot saskatīt. Ir labi, ka esat sapratuši mikroorganismu nozīmi, taču ir aizmirstas spēcīgās psihiskās izpausmes, kas var gan glābt, gan sagraut. Ir jāizprot šis dzīves puses zinātniskais pamats. Mūsu Torņi pastāv vienīgi tāpēc, ka esam izzinājuši Dabu.
   Domātājs zināja, ka evolūcija ir iespējama tad, kad izzināšana kļūs vispārēja un skaidras iztēles cietoksnis būs zinātniski pamatots.

   470. Urusvati zina, kāda ir tā saukto talismanu zinātniskā nozīme. Mēs jau runājām par priekšmetu magnetizēšanu, kas labvēlīgos apstākļos var darboties ilgi. Dažiem tomēr paliek neskaidrs jautājums par to talismanu likteni, kuri nonākuši necienīgās rokās. Talismani necienīgās rokās zaudē savu spēku - tāpat kā magnēts nelabvēlīgos apstākļos.
   Talismanu dēļ ir sadedzināti un spīdzināti ļoti daudzi cilvēki, bet tagad zinātne ir konstatējusi, ka priekšmetus var magnetizēt. Cilvēki grib zināt, kurš magnetizēšanas paņēmiens ir labāks. Šī iedarbība ir individuāla: dažs izdara pašus virs priekšmeta, cits noliek to uz nakti pagalvī, dažs nēsā pie sirds, cits tikai pieskaras un vēl cits - tikai paskatās. Magnetizēt var arī no attāluma, tādā gadījumā gan priekšmets labi jāpazīst, lai varētu to skaidri iztēloties.
   Vajadzīgs arī, lai priekšmets atrastos nemainīgā vidē un lai neviens tam nepieskartos ar kailām rokām. Šādā gadījumā noderīgs būs dielektriķis. Vai tā nav burvestība? Bet šādi norādījumi ir visvienkāršākā zinātniskā profilakse. Šādu eksperimentu veikšanai reti pietiek pacietības, bet enerģijas pārraidīšana ir viens no varenākajiem rādītājiem. Veicot šādus eksperimentus, var pārliecināties, cik fenomenāla velte ir enerģijas pārvaldīšanas spēja.
   Pēc būtības runājot, šī spēja nav fenomenāla, bet daudz kas ir atkarīgs no apkārtējiem apstākļiem. No simt ģimenēm labi ja piecas var lepoties ar harmonisku gaisotni. Daudz enerģijas iet zudumā mājās valdošo nesaskaņu rezultātā. Mājas dzīves pilnīgošanas uzdevums ir iemācīt saprast lietderīgumu. Katrs cilvēks, kam ir psihiskās enerģijas krājums, ir saudzīgi jāsargā, bet cilvēce par to pat nedomā. Ja tik ļoti tiek vērtēti ūdeņu atradēji, tad arī visi īpašās psihiskās enerģijas glabātāji ir jāsargā. Katram augam ir kāda dziednieciska īpašība, bet ir jāuzzina, ka to likt lieta. Tas pats sakāms par katru individuālo enerģiju.
   Augu mikstūru iedarbība var būt visai sarežģīta. Bet ko lai saka par cilvēka enerģiju mikstūru - vai to kombinācijas tiek pētītas? Lai stātos laulībā, tiek prasīta medicīniskā izziņa, pienāks laiks, kad būs vajadzīga arī psihiskā enerģija, un tā tiks atrisināta disharmonijas problēma.
   Domātājs teica: "Kādēļ gan cilvēki uzkar sev kaklā dzirnakmeni, ja labāk būtu parūpēties par spārniem?"

   471. Urusvati zina, kādas ir sadarbības pakāpes. Cilvēkiem labāk patīk zemākās pakāpes, jo tajās ir mazāk atbildības; centība var parādīties tikai relatīvi, un nav sevi jāsasprindzina, liekot lietā visu attapību.
   Bet grūtas cilvēkiem ir augstākās pakāpes. Tajās jārīkojas patstāvīgi. Jāprot saklausīt Vadītāja vienojošo vārdu. Jārod drosme uzņemt vairogā daudzas bultas, tātad - jo augstāk, jo grūtāk. Turklāt cilvēks nevar zināt, kā un kur darbojas viņa psihiskā enerģija. Nereti var likties, ka nekas nav sasniegts, tomēr, pateicoties viņa psihiskajai enerģijai, jau daudz kas notiek.
   Cilvēks nespēj aptvert savu redzesloku, nevar atrast visas psihiskās enerģijas plūsmas, kura, savienojusies ar Skolotāja enerģiju, darbojas svētīgi. Lai uzticīgs darbinieks nodod savu enerģiju Vadītāja rīcībā. Neklājas domāt par Vadītāja ceļiem. Šie ceļi var būt visai sarežģīti. Nedrīkst kaujas laikā spriedelēt par Vadoņa domu, var vienīgi sasprindzināt visus spēkus, lai izdarītu labāk. Tā augstākajās sadarbības pakāpēs ir jāizprot, ka enerģiju var izlietot krietni plašāk, nekā varētu domāt.
   Mums ir piemērs par to, ka kāds izcils karavadonis guva uzvaru, bet nespēja to saskatīt. Viņam šķita, ka viņa karapulki ir sakauti, jo no tālienes viņš nevarēja redzēt, ka ienaidnieks ir iznīcināts.
   Domātājs sacīja: "Klausieties, uzmanīgi klausieties - vai tad jūs varat zināt, kur darbojas jūsu spēks? Lemtā uzvara varbūt jau gūta, bet jūsu acs to nespēj saskatīt."

   472. Urusvati zina, ka cilvēks dažreiz nespēj saskatīt robežu starp personisko un Vispārības Labumu. Prāts čukst, ka personiskais ir pretējs vispārējam, bet sirds teiks ko citu. Pastāvot disharmonijai, var būt pretrunas starp personisko un vispārējo, bet var iedomāties, kā būs, kad vispārējais kļūs ari par personisko. Tādai harmonijai ir vajadzīga arī visu apkārtējo apstākļu saskaņa.
   Kāds teiks, ka šāds stāvoklis zemes dzīvē nav iespējams. Bet vai tad var izmērīt, kas ir iespējams un kas ne? Šāda patvarīga dalīšana atbildīs tikai īsam tagadnes mirklim, bet nederēs nākotnei. Vienas cilvēka dzīves laikā var novērot, cik krasi mainās esības apstākļi, - ko tad lai saka par gadsimtiem?
   Pretrunu cienītāji, protams, iebildīs, ka cilvēka raksturs maz mainās, bet uzmanīgāki novērotāji saskatīs, kā mainās cilvēka psiholoģija, un šis kustīgums ir nākamo sasniegumu ķīla. Kādreiz cilvēki nonāks pie secinājuma, ka labums ir tikai viens un to nav iespējams dalīt personiskajā un vispārējā.
   Daudz neizpratnes izraisa arī tā sauktā izplatījuma cementē-šana. Cilvēki iedomājas, ka personiskās domas ir patība. Bet kad gan labas domas ir ieskaitītas tumšajā patības kategorijā? Protams, ja cilvēks lūgs par kaut ko cilvēcei postošu, šādas lūgšanas būs vienīgi izplatījuma piesārņošana. Bet katra labestīga doma jau ir gan personiska, gan vispārēja. Ar šādām domām ir jācementē izplatījums.
   Domātājs teica: "Lai ikviens atrod derīgu domu kā sev, tā cilvēcei, jo tad viņa Es līdzināsies cilvēces sirdij."

   473. Urusvati zina, ka uzturēšanās laiks Smalkajā Pasaulē ir atkarīgs no daudziem apstākļiem. Karmisko nosacījumu vidū jāatzīmē divi apstākļi. Parasti saka, ka karmiskie termiņi nemainās, bet īstenībā viss ir kustībā un dzīves riteņos var iekļūt dažādi apstākļi. Viens no tiem ir dedzīga piedalīšanās izzināšanas darbā. Var būt tādi eksperimenti, kurus nedrīkst pārtraukt, un tādā gadījumā likums jāpiemēro atbilstoši lietderīgumam. Iespējama ari tik stipra vēlēšanās palīdzēt Zemes iemītniekiem, ka tā attālina uzturēšanās termiņu.
   Kā redzat, abos gadījumos augstu tiek vērtēta pašaizliedzība. Uz Zemes mītošajiem cilvēkiem palīdzēt nav viegli, jo viņi no šādas palīdzības baidās. Viņi var krist nesamaņā pie pirmās parādīšanas. Eksperimenti Smalkajā Pasaule prasa ari lielu disciplīnu, un daži stāvokļi nepavisam nav viegli.
   Nereti var pārliecināties, ka daži iemītnieki Smalkajā Pasaulē uzturas ilgi. Zinot viņu dabu, tos nevar turēt aizdomās par izvairīšanos no kalpošanas. Viņi tur strādā tā, kā uz Zemes nevarētu izpausties. Likums nav sastindzis un taisnīgi novērtē patiesas dziņas. Tā, piemēram, daži tiecas pēc iespējas ātrāk iemiesoties, un šāds varoņdarbs ir vērtīgs, bet ari aizrautīgam darbam Smalkajā Pasaulē ir savs cēlonis.
   Var iedomāties, cik vajadzīgi ir atsevišķi darbinieki Smalkajā Pasaulē. Turklāt daži no viņiem nedrīkst atnest savas zināšanas uz Zemi pirms laika, tādēļ viņi var lietderīgi izmantot šīs zināšanas Smalkajā Pasaulē. Viņi var veicināt to, lai smalkās sfēras netiktu pieblīvētas ar nejēdzībām. Uz Zemes tikai dažreiz cilvēka spējas tiek novērtētas pareizi, bet Smalkajā Pasaulē šāds novērtējums allaž ir lietderīgs.
   Domātājs zināja, ka patiesas spējas vienmēr tiks novērtētas, - ja ne uz Zemes, tad Pārzemes Pasaulē.

   474. Urusvati zina, ka uz Zemes ilgs mūžs kā tāds nav raksturīgs. Taču, neskaitot atavismu, iespējami trīs apstākļi, kas var pagarināt dzīvi Zemes virsū: pirmais ir tas, ka cilvēks grib pabeigt kādu vispārderīgu darbu; otrs tas, ka cilvēks tiecas kaut kam palīdzēt; trešais, ne mazāk svarīgs, ir tas, ka cilvēks var liecināt par notikumiem, kas nepareizi izgaismoti. Bet visos trijos gadījumos ir vajadzīga apzināta, neatturama tiekšanās.
   Šo nosacījumu nedrīkst ietekmēt demoralizējoši apstākļi, pirmām kārtām - bailes. Nav iespējami neatlaidīgi centieni, ja tos caurstrāvo bailes. Var ķīmiski izpētīt, cik lielā mērā bailes saposta dzīvi. Protams, arī dusmas, skaudība un visi pārējie tumšie ieradumi demoralizē enerģiju, tāpēc cilvēks nevar vārdos vien apgalvot, ka viņš ir pašaizliedzības pilns. Nav iespējams sev iedvest pašaizliedzību, ja tā nav izveidota "kausa" dzīlēs. Cilvēki apgalvos, ka viņi ne no kā nebaidās, bet paši trīcēs, tiklīdz radīsies kaut mazākais pamats bailēm.
   Lai skolās pārbauda drosmi. Var iztēloties veselu mācību priekšmetu, kurā skolēniem jāatbild, kā viņi rīkotos dažādos briesmu gadījumos. Nevar prasīt, lai bērni tūdaļ parada atjautību, bet, pastāvīgi mācot izzināt dzīvi, var panākt, ka viņi pieņem drosmīgus lēmumus. Tāda sacensība atjautībā ir labs vingrinājums smadzenēm. Vēlāk skolēni sapratīs, kā labākie Darbinieki nonākuši līdz augstākajiem centieniem.
   Domātājs prasīja, lai skolnieki kaut vienu dienu nedēļā veltītu atjautības maratonam. Viņš zināja, ka šis bruņojums dzīvē bieži noderēs.

   475. Urusvati zina, ka dažkārt pat izcilākie darbinieki ir kļuvuši plānprātīgi. Par to liecina piemēri no vēstures. Cilvēki nepavisam nevar saprast, kā var pagaist dižens prāts. Ārsti šo parādību saista ar dažām slimībām vai pārpūli neparastu darbu dēļ, bet, kā allaž, piemirst galveno cēloni.
   Darbinieks, it īpaši izcils, ir pakļauts neiedomājamiem uzbrukumiem. Nevajag uzskatīt, ka šādas neskaitāmas ļaunuma bultas neko sliktu nenodara. Tās ne vien ievaino psihiski, bet, triecoties cauri aurai, arī izraisa neciešamas vibrācijas. Ja tiek doti pretsitieni, sākas nikna kauja, bet tās centrs paliek tādā kā virpuļviesulī.
   Lai izvairītos no šādiem uzbrukumiem, iesakām pēc iespējas mainīt dzīvesvietu. Tas var likties neticami, bet ienaidnieku raidījumi nespēj ātri apgūt jauno vietu. Arī vēsturiskajos piemēros daudz kas būtu mainījies, ja darbinieki būtu ātri mainījuši atrašanās vietu. Taču nav viegli mainīt vietu un pamest kaujas lauku cīņā par labo. Neviens nebūs ar mieru it kā atkāpties un ļaut ienaidniekam gavilēt. Neviens no apkārtējiem nesapratīs, cik gudrs ir šāds lēmums, un apsūdzēs gļēvulībā. Tā Tiānas Apolloniju ne reizi vien apsūdzēja nodevībā un svārstīgumā, kad viņš juta nepieciešamību uzkrāt jaunus spēkus tālās zemēs.
   Domātājs teica: "Lielo tautas tēvu Periklu nošāva ar saindētām bultām. Viņš neaizsedzās ar vairogu, lai gan vairogs ir bruņojuma neatņemama sastāvdaļa."

   476. Urusvati zina, ka tikai tad, ja ir spilgts priekšstats par nākamo dzīvi, var pārveidot dzīvi Zemes virsū. Daži baidās no nākotnes un līdz ar to atņem sev spēku; citi prāto pār Smalko Pasauli un tā rada sev maldīgus tēlus; trešie uzvedas ka īsti miroņi un nedoma ne par ko citu ka vien par tirgus cenām. Bet neviens nesaprot, ka pat simtgadīgs mūžs taču ir tikai mirklis Bezrobežībā.
   Par nākamību jādomā trejādi. Pirmā domāšana ir tā, kad cilvēks spēj savu domu izteikt vārdos, otrā domāšana jau ir ārēji neizsakāma, bet tā līdzinās okeāna viļņiem. Cilvēku satricina tādi uzplūdi, un viņam šķiet, ka viņš aizmirst viļņu aiznesto tēlu. Visbeidzot trešā domāšana ir visai dziļa, ne vārdos, ne tēlos nav izsakāma, un tikai psihiskā enerģija un saules pinums liek atcerēties notikušo.
   Tātad lai cilvēks ar šīm treja veida domāšanām iztēlojas nākamību. Tāda iedomāšanās ir kā enkura izmešana - kuģis pievilksies pie stiprā enkura. Ari saprātīgs domātājs virzīsies uz iecerēto mērķi. Gudrais zina, kā viņš var sevi izpaust, dodot vislielāko labumu. Tikai muļķis spēj sapņot par mānīgu spožumu. Pat tie, kuri pagātnē ieņēma augstus posteņus, neaizrausies ar ārišķībām, bet gan padomās par darba cildenumu.
   Jāiemācās domāt par nākotni, it kā gatavotos tūlīt doties tālā ceļojumā, un tajā pašā laikā jāprot pilnīgi tikt galā ar zemes dzīves uzdevumiem - tas tad arī būs lietderīgs līdzsvars.
   Mēs daudzas reizes esam pieminējuši lietderīgumu - jāpierod pie tā, ka šī kvalitāte ir vajadzīga visās dzīves jomās. Atgādinām par to tāpēc, ka zinām, cik nepareizi to saprot cilvēki. Viņi uzskata, ka lietderīgums jāievēro kaut kādos īpašos gadījumos. Bet vēl un vēlreiz jāatkārto, ka katra dzīves parādība ir daudzu cēloņu sekas.
   Iluzori ir mazie un lielie darbi. To novērtējums neparādīsies tagad, bet gudrais atcerēsies savas ceļa zīmes un lietderīgi izmantos tās nākamajā dzīvē. Viņš zina, ka labais ir neizsmeļams, bet ļaunumam pienāk gals. Jūs esat pamanījuši, ka Mēs reizēm it kā nevēršamies pret ļaunu parādību; iemesls tam ir divējāds: pirmkārt, dažreiz ir jālieto Adversa taktika, bet, no otras puses, ļaunums ir iznīcīgs. Ļaundari nevar baudīt ļaunumu bezgalīgi, un var iedomāties, kāds pretīgs skats pavērsies, kad ļaundari aprīs paši sevi; runāju par to, kas notiek uz Zemes.
   Domātājs centas pārliecināt skolniekus, ka jābalstās uz labo. Viņš teica: "Labais ir neizsmeļams, bet ļaunums ir ierobežots."

   477. Urusvati zina, ka izpratne par skolotāju jāieaudzina cilvēkos jau kopš mazām dienām. Katrs cilvēks var kādam kaut ko iemācīt, un viņam ir jāprot to izdarīt. Mēs atbalstām to, ka skolnieki māca savus jaunākos brāļus.
   Nav viegli izraudzīties labāko mācīšanas paņēmienu - tam ir jābūt individuālam un skolotājam jājūt, kā vieglāk piekļūt skolnieka apziņai. Bez vingrināšanās nav iespējams apgūt prasmi pārliecinoši izklāstīt faktus. Tikai neprašas domā, ka pietiek izlasīt datus, lai jau varētu tos iedvest skolniekiem.
   Jābrīnās, ka pati skolotāju darba prasme nepiesaista uzmanību. Bet ikviens atceras, cik dažādi viņš uztvēra mācību priekšmetus skolas gados. Tas bija atkarīgs ne tikai no paša spējām, bet galvenokārt no skolotājam piemītošā pārliecināšanas spēka.
   Tāpēc lai skolotāji rodas visplašākajos slāņos. Skolotājam pašam jārūpējas par to, lai viņš tiktu augstu vērtēts un cienīts. Domas par Lielajiem Skolotājiem dzims vieglāk, kad būs radusies dziļa izpratne par skolotāja misiju.
   Skolotājam jābūt nesavtīgam. Skolotājs atdod skolniekiem zināšanas, kuras pats uzkrājis, bet neuzdod tās par savējām. Viņam ir jāpieņem dāsni dotā velte - zināšanas un ar tādu pašu dāsnumu tās jānodod nākamajai paaudzei. Skolotāja darbs jāatalgo ne vien materiāli, bet ari ar vispārēju cieņu. Skolotāja darbs ir viena no augstākajām valstiskuma pakāpēm. Nevis skolotājs pats, bet gan viņa veiktais audzināšanas darbs vienmēr pavērs tautai ceļu uz augstāko kultūru. Tāpēc uz skolotāja darbu lai virza nevis personisks profīts, bet gan kalpošana labajam.
   Tāda kalpošanas izpratne nenāk pēkšņi, tā ir jāieaudzina. Tāpēc katrs skolēns lai jūtas kā skolotājs attiecībā uz jaunākajiem biedriem. Lai vecākie skolēni vada ari mācībstundas - tādējādi katrs varēs dalīties savās zināšanās.
   Šādu kalpošanu nevajadzētu uzskatīt par garlaicīgu apgrūtinājumu, gluži otrādi - lai katrs iemācās ar prieku dot, jo tikai šādā došanā dzimst patiess prieks.
   Domātājs mācīja: "Ikviens var kalpot tuvākajam, ikviens var dot pat tad, ja viņam nav nevienas lietas. Cik lieliska ir došana, kas nav izsmeļama!"

   478. Urusvati zina, ka cilvēkam jāprot paskatīties ne vien augšup, bet arī ielūkoties savās paša dzīlēs. Veikt otro nav vieglāk kā pirmo. "Kausa" dziļumā dus mūžsenā odze, un katra nepareiza kustība var to pamodināt. Šī odze piepildīs cilvēku ar naidu, atņems spēkus, nomāks ikvienu labestīgu nodomu. Tikai ar lielām pūlēm cilvēks var atbrīvoties no šīs mūžsenās pavadones.
   Taču cilvēks var neatlaidīgi izkopt sevī īpašību, kas viņam palīdzēs stāties pretī odzes viltībām. Ja cilvēks ir sirdsskaidrs, viņš sajutīs to robežu, aiz kuras sākas odzes valstība. Sajutis šo robežu, cilvēks atliks to, ko nodomājis darīt, bet pēc tam parādīsies arī citas zīmes. Galvenais ir atturēties no apšaubāmas rīcības. Šo robežu cilvēks var nojaust un tādējādi neļaut odzei pamosties. Labāk būt apdomīgam savā rīcībā nekā pēc tam nožēlot izdarīto.
   Mēs runājām par apšaubāmu rīcību - pret šo apzīmējumu jāizturas ļoti uzmanīgi. Nevērīgs cilvēks aiz slinkuma vispār jebkuru rīcību uzskatīs par apšaubāmu. Viņš neieklausīsies sirdsbalsī, bet gan aizsegsies ar liekulības šķidrautu, lai nebūtu jāpūlas. Ikviens pazīst šādus liekuļus, kuri runā augstus vārdus, bet aiz tiem slēpj savu slinkumu un patību. Grūti iedomāties, cik dziļi slēpjas viltība, kas mīt zem odzes gredzeniem. Taču ne jau šie viltnieki noderēs patiesam darbam. Par viņiem jau sen ir teikts, ka cildenu vārdu izrunāšana nav neko vērta, ja sirdī nemājo patiesība.
   Sena pasaka stāsta par odzi, kura pārtiek no cilvēku asinīm, - tas ir simbols, kas norāda uz šādu pamodušos odzi, kura patiesi barojas ar cilvēku asinīm. Neaizmirsīsim, ka senlaiku simboliem ir zinātnisks pamats, un tā asinssūcējas odzes aprij savu upuri.
   Cita teiksma stāsta par pārakmeņojušos pūķi, kas pamodies no nesaprātīga cilvēka mesta maza akmentiņa. Patiesi, odzi var pamodināt pat vissīkākais akmentiņš.
   Domātājs teica: "Staigājiet piesardzīgi - varbūt mēs ejam starp guļošām čūskām."

   479. Urusvati zina, ka pat vissīkākā darbība ir saistīta ar daudziem apkārtējiem apstākļiem; tas pats ir pamatā lieliem darbiem. Cilvēki vāji saprot to, ka psihiskā iedarbība ir atkarīga no daudziem apstākļiem. Viņi it īpaši nevēlas to atzīt attiecībā uz ārstniecību.
   Cilvēki ielaiž slimības. Turklāt slimnieki nokļūst vispretīgāko ietekmju ielenkumā, bet pēc tam tiek pieprasīta tūlītēja izdziedināšana. Taču dziedinošai iedarbībai nepieciešami arī attiecīgi apstākļi. Tā saucamo brīnumu nevar izdarīt naidīgos apstākļos. Cilvēki ir gatavi atsaukt ārstu, liekot lietā draudus un parādot vislielāko nelabvēlību.
   Cilvēki nesaprot, ka pat varena enerģija var būt saindēta un tikt pārtraukta. Cilvēki nereti uzaicina ārstu, bet viņam aiz muguras čukst neuzticēšanās vārdus. Lai zinātnieki izpēta, kāds ir izdziedināto procents, ja ārstam uzticas, un cik gadījumos slimnieka stāvoklis pasliktinās, ja ārstam neuzticas.
   Mēs ne reizi vien esam teikuši, ka katra darbība veicama, vēlot labu. Pat parastajam mājas darbam būs labas sekas, ja to darīsim ar labām domām. Daudzreiz labu rīcību ir sagandējušas dusmas un slikti nodomi.
   Domātājs īpaši centās pārliecināt skolniekus, lai viņi nesamaitā savus labos nodomus ar piktumu.

   480. Urusvati zina, kā Mūs apbēdina katra ļaunuma rašanās. Teiks: kādēļ jāskumst, vai tad nebūtu labāk pārtraukt ļaunuma izplatīšanos? Tā runā nesaprātīgie, kuriem nav priekšstata par to, cik piesardzīgi iznīcināms ļaunums. Tikai tāds ārsts, kas izpētījis daudzas slimības, zina, ka ir jāparedz dažādi apstākļi ne vien pašā organismā, bet arī tā apkārtnē.
   Ļaunumu var salīdzināt arī ar dažām vēža formām. Ārsti zina, ka dažu orgānu vēzis nav ārstējams. Tāpat ārsts zina, ka operācijai jāizraugās vislabākais brīdis un organisms tādam satricinājumam jāsagatavo. Tas pats, tikai lielākā mērā, ir redzams psihiskajā cīņā. Cilvēki paši neatzīstas, ka viņos ieperinājies ļauns briesmonis, gluži otrādi - ikviens inficētais cenšas savu kaiti slēpt.
   Bet vai drīkst iejaukties cilvēka būtībā, ja viņš visādi pretojas šādai palīdzībai? Pareizi ir teikts: "Izpētiet katru lietu." Bet vai daudzi ir gatavi šādai izpētei? Cilvēkiem ne vien nepatīk padomāt par to, kas notiek viņu organismā, bet viņi naidīgi uzņem arī katru mēģinājumu ievirzīt viņu domāšanu uz to. Mācība saka, ka tālākvirzībai nepieciešama laba griba. Tāpat ari ļaunuma iznīdēšanai ir vajadzīga paša cietēja griba.
   Mēs esam apbēdināti par ļaunā briesmoņa nākšanu pasaulē tāpēc, ka paredzam, kāda sarežģīta cīņa sagaidāma. Nav iespējams ar vienu zobena cirtienu nocirst visas pūķa galvas. Ir teikts, ka katrs viņa asiņu piliens rada jaunas atvases, tātad jālieto tādi paņēmieni, lai briesmonis ietu bojā bada nāvē. Ir jāpārtrauc briesmoņa barošana, un tas izzudīs, pārvērties pelnu čupiņā. Bet šādai iznīdēšanai ir vajadzīgs laiks un labvēlīgi apstākļi. Tādu apstākļu rašanos cilvēki viegli var veicināt.
   Domātājs teica: "Mēs visi esam ārsti, un katrs var kaut ko izdziedināt."

   481. Urusvati zina, ka pasaule ir monolīts, ko sakausējusi visam pamatā esošā enerģija. Senlaiku filozofs apgalvoja, ka debesu izplatījums ir vairāk piesātināts nekā Zeme. Var pilnībā nepiekrist šādam apzīmējumam, tomēr tas ir tuvs patiesībai.
   Cilvēki pat parastā sarunā nespēj pilnīgi nošķirt pasaules. Runādami par Smalko Pasauli, viņi min Zemes pasaules piemērus. Gribēdami cildenāk izteikties par blīvo pasauli, viņi to salīdzina ar Smalko Pasauli. Patiesi, nav iespējams novilkt robežu starp trim pasaulēm. Šis pamats ir jānostiprina cilvēku iztēlē. Neviens nevar sevi ierobežot ar blīvo pasauli, pat neviens noliedzējs nespēs izdzīt no sevis sajūtu par kaut ko tādu, kas nepiemīt šai pasaulei.
   Daudzus izteicienus cilvēki radījuši nepareizi. Viņi runā par viņpasauli un tādējādi sašķeļ vienotības monolītu. Bet vai var iedomāties kaut ko viņā pusē esošu? Tā mēs atgriezīsimies pie Harona, kas pārceļ uz Stiksas otru krastu. Kad cilvēki vēl domāja primitīvi, viņi izgudroja simbolus, kas atainoja pāreju uz citu pasauli, bet simboli mēdz būt kaitīgi, jo ar savu izteiksmīgumu tie iespiežas apziņā un nav tik viegli dabūjami ārā, lai tos aizstātu ar kaut ko ticamāku.
   Mēs, kā jūs jau esat pamanījuši, izvairāmies no simboliem, bet ir veselas skolas, kas balstās vienīgi uz simboliem. Var pārliecināties par to, cik loti šie senie simboli neatbilst pasaules izpratnes attīstībai. Viss dzīvo, viss kustas, un pati psihiskā enerģija parāda agrāk nesaskatītas īpašības. Cilvēki nedrīkst sasaistīt savu apzinu ar veciem priekšstatiem.
   Domātājs teica: "Vai tiešām mēs varam runāt, balstoties uz tiem pašiem priekšstatiem, kādi bija mūsu vectēviem?"

   482. Urusvati zina, ka nepareizi izprasts simbolisms daudz ir kaitējis ari priekšstatam par Mums. Simboliskie stari, kas it kā ierobežoja Mūsu darbību, jau ir sagrāvuši vienotības ideju. Katram var būt sava iemīļota joma, taču nevar teikt, ka viņš darbojas tikai pa vienu staru.
   Turklāt paši šo staru nosaukumi ir pilnīgi patvaļīgi. Jūs zināt, kā šādi nosaukumi ir radušies. Zināt arī, kā tie iekļuva literatūrā un daudzus samulsināja. Nav iespējams šādus sagrozījumus izskaust, bet ar laiku tie izzudīs un dos vietu pareizākam apzīmējumam.
   Stari pastāv, un katrs ir apbruņots ar psihisko enerģiju un līdz ar to pašu nevar būt ierobežots savās iespējās. Citādi var nonākt līdz tādai nejēdzībai, ka cilvēku izglābt būs atļauts, satverot viņu aiz kreisās, bet ne aiz labās rokas. Var nonākt līdz tādiem izdomājumiem, ka iespēju paplašināšanas vietā iznāks sašaurināšana.
   Dažreiz cilvēki šķietami laba mērķa dēļ spēj iedzīt apziņu īstā labirintā, no kura nav iespējams izkļūt. Bet lai šie sadalītāji padomā, vai viņi nodara ļaunumu vai nes labumu. Noniecināšana un ierobežojoši izdomājumi nav lietderīgi. Visprecīzākās Mācības ir cietušas no dažādiem patiesību saskaldošiem skaidrojumiem. Mēs gribam, lai Mūsu darbs tiktu izprasts visā pilnībā un vienotībā. Tikai tad var iedomāties sadarbību, kas ir Brālības pamatā.
   Domātājs norādīja, lai patiesību vieglprātīgi nesadala. Viņš teica: "Sašķelt ideju ir tas pats, kas sašķelt dzīvu organismu."

   483. Urusvati zina, ka katram patiesības pavēstījumam ir savi ienaidnieki. Haoss karo ar to, kas ir guvis izpausmi. Par šo cīņu nevajag sarūgtināties. Tā ir ne vien dabiska, bet arī lietderīga. Iedomāsimies, ka kādam pavēstījumam nav naidnieku, - tas būs tik niecīgs, ka nespēs nevienu pārliecināt. Ienaidnieki ir pārbaudes akmens, kas ar savu niknumu noteic pavēsti juma nozīmi.
   Tieši ienaidnieki rada daudz jaunas enerģijas. Kāds ievērojams valdnieks mēdza teikt: "Šodien es kļuvu daudz stiprāks, jo man uzradās nikns ienaidnieks." Ienaidnieki jāuzskata par augšupejas pakāpieniem. Katram no Mums ilgo dzīvju laikā ir radušās tādas domas.
   Kur gan ir Brālības apraksti? Pirmām kārtām Mūsu pārdzīvojumu aprakstos. Mēs dalāmies savās rūpēs, jo šādos darbos smeļam spēkus nākamības celsmei. Būtība ir nevis ceremonijās, bet gan darbā. Būtu pazemojoši, ja Mēs neaicinātu uz darbu, kas piepilda visu Mūsu esību. Brālības dzīve ir pārpasaulīga dzīve, jo tā balstās uz domu. Kas gan var būt pārpasau-līgāks par domu?
   Cilvēki varētu savu pasaulīgo dzīvi padarīt pārpasaulīgu - vajag tikai esības pamatā likt domu. Mācību var nosaukt arī par domas pavēstījumu. Un lieli ir tā cilvēka svētki, kurš ir pieradis domāt. Ari Mums ir viegli atbildēt tur, kur strādā doma. Nevajag uzskatīt, ka atbilde atnāks parastajā formā. Dažkārt tā pienāks pašā domas attīstības procesā, un grāmata pati atvērsies, un stīga ieskanēsies. Jo daudzveidīgākas ir zīmes, jo plašāks ir domāšanas lauks.
   Domātājs teica: "Kur gan ir tas cietums, kurā neiekļūst domas gaisma? Domas ziedi ir krāšņāki par visiem ziediem uz Zemes."

   484. Urusvati zina, ka dažās zemēs valda satraukums sakarā ar dzimstības samazināšanos. Turklāt īpaši zīmīgi ir tas, ka šajās zemēs dzīves apstākli ir pat labāki nekā citur, kur dzimstība pieaug. Šai parādībai ir daudz zemes dzīves noteiktu cēloņu, bet cilvēki neprot saskatīt galveno. Neviens nespēj iedomāties, ka Smalkās Pasaules iemītnieki dažās zemēs nevēlas iemiesoties. Protams, var būt pastiprināti karmiskie apstākli, kas liek parādīties noteiktas tautas vidū, bet ārpus šiem apstākļiem var darboties brīvā griba.
   Salīdzinājumā ar Zemes iedzīvotājiem Smalkās Pasaules iemītnieki zina nedaudz vairāk, turklāt viņi var šo to uzzināt par nākotni un tādā kārtā sagatavoties labākiem apstākļiem. Maz ir to, kuri velētos dzīvot uz krāsmatu pelniem. Kādēļ lai cilvēks nes svešu kannu, ja viņš var sagatavoties pastiprinātai darbībai? Viņš var piebiedroties spēcīgai tautai un piedalīties nozīmīgos notikumos. Viņš apjautīs, kur gaidāma augšupeja un kur - kritums.
   Nevienu uzdevumu nevar atrisināt, ņemot vērā vienīgi zemēs dzīves apsvērumus. Ja cilvēki jau būtu padomājuši par Pārpasaulīgo, viņi atrastu visgrūtāko problēmu risinājumu. Cilvēki gan daudz ko panākuši zinātnes laukā, taču viņi ir stipri atpalikuši pārzemes uzdevumu i/zināšanā. Nav iespējams apspriest ar cilvēces dzīvi saistītos apstākļus, paliekot zemes dzīves ietvaros. Nav jāaizraujas ar fantastiskiem sapņiem, bet ir pienācis laiks padomāt par pagātni un nākotni. Neviens neizturas nopietni pret vissvarīgāko apstākli. Smalkās Pasaules iemītnieki negrib nākt uz noplicinātām vietām, un neviens viņus nepiespiedīs izvēlēties sliktāko lozi, ja to darīt nespiež karma. Nav iedomājams, ka cilvēki nesāks novērot visu Esošo. Viņi var atstāt nākamajai paaudzei visnepieciešamākos pierakstus.
   Domātājs teica: "Ne jau sevis labad domājam, bet gan nezināmu pēcteču labad."

   485. Urusvati zina, ka cilvēkiem ir sevišķi grūti savienot brīvās gribas jēdzienu ar vadību. Vieni klaigā par vadītāju iznīcināšanu, otri iestājas pret brīvo gribu, bet pati dzīve parāda, ka vienīgi līdzsvars nodrošina tālākvirzību.
   Parastajā ikdienas dzīvē var redzēt, cik harmoniski sadzīvo abi jēdzieni. Skolotājs dod uzdevumu un piebilst: "Liec lietā savu prasmi, lai spētu labāk atrisināt." Šāds vienkāršs paskaidrojums pilnīgi skaidri parāda, cik sekmīgi var pastāvēt līdzās un nenaidoties abi jēdzieni. Vadība tikai attīsta brīvo gribu, un attīstoties šī griba atzīst vadības lietderīgumu. Bet katram nāksies pie šā jautājuma atgriezties daudzas reizes.
   Cilvēki ir it kā sadalījušies divās nesamierināmās nometnēs. Tie, kuri atzīst brīvo gribu, Skolotāju piekritējus sauc par retrogrādiem, bet vadības piekritēji brīvās gribas atzinējus - par postītājiem. Šī nesaprašanās atņem cilvēkiem labākās iespējas. Ir jāatrod apstāklis, kas spētu abas galējības it kā apsegt ar kopīgu kupolu. Ir viegli iedomāties dzīvi bezrobežība, zem šāda kupola apvienosies daudzi jēdzieni. Atradīsies līdzekļi, kas parādīs, cik nenozīmīgi ir patvaļīgie iedalījumi.
   īstam skolotājam ir jāstimulē brīvā griba, un saprātīgs skolnieks, tieši sasprindzinot brīvo gribu, pratīs novērtēt skolotāja nozīmi. Varat novērot, cik daudzkārt Mēs atgriežamies pie skolotāja un brīvās gribas pretnostatījuma. Cilvēkiem ir īpaši vajadzīga šo divu nedalāmo jēdzienu samierināšana. Labāka nākotne ir atkarīga no pretstatu harmonijas. Kurš nevēlas saprast šo glābjošo nosacījumu, tam nāksies uzņemties daudzas ciešanas. Skolotājs nespēj uzveikt skolnieka stūrgalvību, ja viņš neliek lietā savu labo gribu. Bet labā griba taču ir brīvā griba.
   Domātājs norādīja, ka gan labais, gan brīvība, gan daile mājo zem viena jumta.

   486. UrusVati zina, ka patvaļīgi dots nosaukums izjauc un sagroza domas virzienu. Lūk, jūs lasījāt par elektrisko arhitektu, ko zinātnieks atklājis cilvēkā. Arhitekta jēdzienu ir lietojušas vairākas filozofiskās skolas, un tam ir nozīme, taču nevar par to runāt saistībā ar elektrību. Cilvēki ir apguvuši vienu visam pamatā esošās enerģijas aspektu un nekautrēdamies lieto šo vārdu kā galīgo apzīmētāju.
   Ja zinātnieki nezina par visam pamatā esošo enerģiju, viņi var runāt par kādu īpašu enerģiju, bet nedrīkst diženo pamat-parādību ierobežot ar vārdu "elektrība". Ir neiespējami, ka zinātnieks nepievērstu uzmanību saskatītās enerģijas sevišķajai kvalitātei. Pārāk primitīvi ir reducēt šo izpausmi uz elektrības īpašībām. Pats novērojums ir slavējams, bet nosaukums ieved jaunos maldos.
   Var iedomāties, ka bailīgie pētnieki mēģina aizsegties ar pierastajiem materiālās pasaules nosaukumiem. Viņi grib sevi pasargāt no tumsonīgiem apvainojumiem, bet ar šādu rīcību paši panāk to, ka viņus nosodīs nākamās paaudzes. Lai viņi izsver, kas ir cienījamāk, - izpelnīties nejēgu izsmieklu vai nākamo paaudžu nopēlumu.
   Neaizmirsīsim, ka līdzīga parādība vērojama visās dzīves jomās. Cilvēki cenšas noniecināt apvienojošos jēdzienus un aizstāt tos ar izdomātiem skaņu savirknejumiem, kuriem nav nekādas nozīmes. Ir jāieklausās šajā procesā, kura pamatā ir bailīgums.
   Vai tiešām cilvēks vēl ilgi drupinās vienoto Pasaules ķermeni? Var pētīt pat atsevišķas smildziņas, taču nedrīkst aizmirst, kādam diženam organismam tās pieder. Nedrīkst aplūkot atsevišķas izpausmes, aizmirstot, ka tās ir tikai vienas ķēdes posmi. Kam nav sintēzes spēju, tas lai neskaras klāt Pasaules dzīvei.
   Domātājs mācīja saskatīt daili Vienotībā, no kuras plūst enerģijas straumes.

   487. Urusvati zina, ka domas audzināšanai jānotiek pakāpeniski. Katrs var iedomāties tās šausmas, kas draud, ja domas spēks nonāks ļaunprātīga cilvēka rīcībā. Tāpēc pirms mācības par domu vajadzīga tikumiskā audzināšana. Nedrīkst aprobežoties ar domas spēka ārējiem izzināšanas paņēmieniem, jo tad mēs radīsim ļaunus burvjus.
   Mācības jau sen brīdināja, ka ļaunu cilvēku nedrīkst pielaist pie jogu vingrinājumiem. Vēlāk, kad tikumi palika rupjāki, uzradās cilvēki, kas bija apguvuši dažus ārējos paņēmienus, bet nebija pacentušies vispirms attīrīt savu apziņu. Protams, arī apziņas attīrīšanai ir vajadzīga domas koncentrēšana, bet šāda doma ir iekšēja, bez ārējiem sūtījumiem.
   Cilvēki īsti nesaprot, ka pie tīras lietas nedrīkst ķerties ar netīrām rokām. Varētu likties, ka šis noteikums ir saprotams katram, bet dzīvē to reti ievēro. Cilvēki nepadomā par to, vai viņu rokas ir tīras, un tā var radīt viskaitīgākos ķīmismus. Cilvēki aizsedzas ar visskaļākajiem nosaukumiem, bet sevī slēpj zemiskus nolūkus. Cik daudz ļaunprātību notiek! Jāveic vissaprātīgākie pasākumi, lai spēka iegūšanas paņēmieni nenonāktu ļaundaru rokās.
   Padomājiet, cik ļoti tiek aptumšoti arī Mūsu darbi, kad iejaucas cilvēki, kas apguvuši dažus jogas paņēmienus, lai darītu ļaunu.
   Domātājs norādīja: "Vispirms izpratīsim labo un tad domās sūtīsim to pasaulē."

   488. Urusvati zina, ka ir vajadzīgi īpaši paņēmieni, lai iesakņotu laba izpratni. Daudz ir tādu jēdzienu, kuri varētu būt vesela mācību priekšmeta pamatā, bet, ja skolēniem pateiks, ka notiks pārrunas par labo, viņi pacentīsies no tām izvairīties. Labais jāmāca, nemanāmi to iepludinot visos mācību priekšmetos.
   Jums var pateikt, ka labā jēdziens vispār nepastāv, - kas vienam ir labs, tas otram ir slikts. Tā teiks tie, kuri spriež pavirši un neprot ieskatīties lietu būtībā. Bez šaubām, katrs virspusē var uzvilkt savas zīmes, taču dzīles tās neskars. Bet labā jēdziens savā būtībā ir nemainīgs. Taču ari sirds pateiks, kur ir labā būtība.
   Var redzēt, ka pat noziedzīga griba pēkšņi izgaist, kad tā negaidot saskata labā būtību. Cilvēki šādu pārvērtību dēvē par brīnumu, taču nav nekāds brīnums, ka cilvēks aizskar viņas stīgu un tās skanējums viņu apbur. Ikviens cilvēks negaidot pieskaras dažādiem ķīmismiem. Daži no tiem. viņu apreibina, citi apskaidro. Tāpēc nevar apgalvot, ka kaut kas cilvēkam nav pieejams. Var teikt, ka viņš attiecīgajā brīdī nespēj kaut ko aptvert, bet jau nākamajā mirklī labā ķīmisms var nākt izpratnei palīgā.
   Jutīgi cilvēki zina, cik ātri nomainās ķīmismi. Nevar teikt, ka ķīmisma vilnis spēj noturēties visu dienu. Pat pēc īsa laika sprīža manāmas ne vien psihiskas, bet arī fizioloģiskas pārmaiņas. Tā, piemēram, dažkārt cilvēks sajūt strauju karstuma un aukstuma miju. Viņš var sajust kaut kādu aromātu maiņu, var sajust pārejošas sāpes. Viņš var sajust domāšanas aizturi vai izpausmi. Var pamanīt jutīguma svārstības. Daudzas prieka vai skumju izpausmes var nākt līdz ar ķīmiskajiem viļņiem. Skolotājam ir jāprot sagatavot skolēnus apzinātai daudzu Pasaules Laboratorijas izpausmju uztveršanai.
   Domātājs mācīja: "Mums pastāvīgi jājūt savā tuvumā Dievišķā Spēka vadi. Reizēm šis Spēks mūs sakaļ, bet nereti dod arī spārnus. Pasaules diženums ietin mūs brīnišķīgos šķidrautos."

   489. Urusvati zina, kāds neatkarīgs un dziļš darbs noris cilvēka apziņā. Paskaidrošu ar senu līdzību. Dzīvoja cienījams Skolotājs, kas ne vien mācīja derīgas zinības, bet visādi palīdzēja skolniekiem. Skolotajā pozitīvo īpašību vidu bija ari ārkārtīga gaišredzība. Skolnieki bija pārliecināti, ka Skolotājs allaž nāks palīgā, pat ja viņi to nelūgs.
   Reiz Skolotājs tuvākajam skolniekam teica: "Paklausīsimies, ko saka tava būtība!" Un pēc tam smaidīdams piebilda: "Tā saka - palīdzi." Skolnieks apjuka un teica, ka viņš nekad neesot gribējis apgrūtināt Skolotāju ar saviem lūgumiem. Skolotājs, viņu nomierinādams, paskaidroja: "Mans draugs, esmu pārb'ecināts, ka ne tava sirds, ne tavas smadzenes nav lūgušas palīdzību. Tās zina, ka mana palīdzība nāks īstajā laikā, bet apziņas dzīles raida balsi uz Skolotāju ar vienu aicinājumu - palīdzi!
   Nemulsti par šo būtības kliedzienu - tajā izpaužas savdabīga saikne ar Hierarhiju. Tu taču nelūdzi bagātību vai pagodinājumus. Tava būtība ar vārdu palīdzi teica - pamāci! Tu neizvirzīji noteikumus, bet gribēji teikt - dari, kā labāk. Tu jau esi pārliecināts, ka viss tiks vērsts uz labu. Ja tu uzreiz nesaskatīsi, kurš ceļš ved uz labo, tu tomēr būsi pārliecināts, ka ir darīts labākais.
   Tu esi dzirdējis par trejādo domāšanu - tai atbilst smadzenes, sirds un apziņa. Smadzenes ir saprātīgas, sirds - jūtīga un apziņa - gudra. Apziņa saka: palīdzi, pamāci, arī mana apziņa saka to pašu, un mans Vadītājs teiks tos pašus vārdus, tajos nav apgrūtinājuma. Roka tiecas augšup un zina, ka bīstamā kāpienā tiks pasniegta Palīdzīga Roka. Mēs nevaram noteikt, kur ir visbīstamākais kāpiens."
   Tāda ir līdzība, un Domātājam tā nebija sveša. Viņš mēdza piebilst: "īpašs skaistums ir tajā apstāklī, ka mūsu apziņa ir gudrības templis."

   490. Urusvati zina, ka mūsdienu filozofi kļūdās, atraujot cilvēku no Visuma. Viņu cilvēks ir domājoša būtne, bet bez pagātnes un nākotnes, turklāt viņam nav saiknes ar Visumu. Tāda domāšana nespēj veidot nākotnes prognozi, tāpēc mūsdienu filozofija ir tik atrauta no dzīves.
   Nedrīkst cilvēku iedomāties it kā tuksnesī esam, kur viņš nezina ceļu. Cilvēks saprot, ka ir viņam līdzīgi radījumi, kas nezin no kurienes atnākuši un nezin kur palikuši. Bet vai tad var pieradināt domāšanu pie ierobežotas pastāvēšanas? Tāds priekšstats pirmām kārtām jau būs nomācošs.
   Ir jāpārskata tāda mācība, kas ir kaitīgāka par ierobežoto materiālismu, tas var dot tālākvirzību, taču abstrakts cilvēks nevar nostāties uz evolūcijas ceļa. Nav brīnums, ka daudzi mūsdienu filozofi paliek ārpus dzīves, bet domātājiem vispirms jātiecas risināt Esības problēmas, kurās cilvēks ieņem attiecīgu vietu. Nepareizi rīkojas tas, kas nocērt vesela organisma daļas. Jāpriecājas par katru domāšanu, kas vērsta uz Visuma vienotību. Var tikai nožēlot, ka praktisko zinātņu speciālisti nespēj rast saikni ar domātājiem. Atkal redzam sastingušu norobežošanos un ienaida izraisītas kļūdas.
   Teiks: pastāvot mūsdienu zinātņu attīstības tempam, nav iespējams būt enciklopēdistam. Neviens arī nerunā par visa zināšanu, bet cieņa pret zināšanām var būt; tā cilvēki spēs atbrīvoties no noliegumiem. Ikvienā priekšmetā ir kaut kas tāds, kas pelna uzmanību, īsts domātājs spēj saskatīt šo patiesības dzirksteli. Domātājs pareizi izturēsies arī pret visiem progresa soļiem.
   Cilvēki parasti traucas uz atklājumu noslēguma fāzēm un nevērīgi atmet visus iepriekšējos uzkrājumus, un tā ir vislielākā netaisnība. Sagatavošanās procesā katrā ziņā nāk daudzi atklājumi, kas paliek nepabeigti, un, ejot tādas domāšanas ceļu, var atrast lielus dārgumus. Bet cilvēki mēdz izturēties augstprātīgi pret visu sagatavojošo, un tādējādi iet zudumā daudzi jau uztaustīti sasniegumi. Arī šajos gadījumos jāparāda tā cieņa, par kuru mēs runājām.
   Mani vārdi nav jāattiecina tikai uz mehāniskiem atklājumiem, tas pats jāteic arī par humanitārajām zinātnēm. Galvenais ir atbrīvot domāšanu no aizspriedumiem, kas ir tik daudzveidīgi.
   Domātājs teica: "Palūkojieties uz šo uzpūtīgo brīvdomātāju, kā viņš steidzas pāriet otrā ielas pusē, lai nebūtu jāiet kopā ar strādniekiem. Nupat viņš teica runu par mīlestību pret tautu."

   491. Urusvati zina, ka bez pārpasaulīgajām izjūtām nevar pārveidot dzīvi. Nevienu darbu nevar padarīt cildenu bez iztēles. Ievērojiet šo labo vardu - iztēle. Tā nav nedz izdomājums, nedz viltīga blēdība, tā ir augstāko tēlu atrašana, cildenu jēdzienu īstenošana. Iztēle vienmēr ir reāla un patiesīga. Nav iespējams iedomāties, kur šī patiesība mīt, bet tā ir.
   Nedomājiet, ka patiesa iztēle var sakņoties ļaunumā, tai ir vajadzīgi labestīgi centieni. Ikviens ļaunums veido izkropļotus tēlus. Kaleidoskopam vajadzīga harmoniska kustība, bet cildenu tēlu saskatīšanai - atvērta sirds. Ikviena ēna izkropļo priekšstatu. Tā atkal fizikas likumi ir saistīti ar psihiskiem pamatiem.
   Taču pat visaugstākajiem sasniegumiem jābūt aizsāktiem šeit, bieži vien vislielākajā trūkumā. Dažkārt bagātnieki aizdomājas par to, kāpēc viņu upuriem jābūt tik atvieglotiem. Viņi uzskata, ka upurēt var vienīgi naudu, un aizmirst, ka viņiem uzticēts brīnišķīgs uzdevums - apvienot monētas ar cildeniem uzdevumiem, bet tam ir nepieciešama iztēle. Vai gan daudzi tiecas izkopt sevī šo kvalitāti?
   Domātājs pamācīja: "Katram cilvēkam ir lemts ieskatīties Dievišķajās Pilīs, bet lai pieradina acis skatīties Debess mirdzumā un izzināt visu izplatījuma dzīvi; kam Debess ir tukša, tam ir tukša sirds."

   492. Urusvati zina, ka uzticība ir vērtīga tikai tad, ja tā ir pilnīga - tik pilnīga, ka vēl vairāk uzticēties cilvēks nemaz nevar. Tad izveidojas ļoti stiprs labdabīgs ķīmisms, kas pat lielā attālumā ir dziedinošs. Bet jebkura uzticības nekonsekvence uzskatāma par viltus pilnu rīcību.
   Cilvēks apmāna gan sevi, gan citus un tā rada nāvējošas indes. Cilvēkam būtu jāsaka: "Esmu uzticīgs pat tad, ja tas man nav izdevīgi." Bet cik kroplīga būs uzticība, ja cilvēki teiks: "Būsim uzticīgi - tas mums ir ļoti izdevīgi!" Neviens nešaubās, ka katra savtīga uzticība pelna citu nosaukumu.
   Mūsu Brālība balstās uz savstarpēju uzticību. Mēs zinām, ka nevar būt tādu apstākļu, kas satricinātu uzticību. Kāds teiks, ka šāda uzticība veidojas ilgstošas sadarbības rezultātā. Pareizi, taču cilvēki sadarbojas daudzās lietās, bet uzticība nekļūst stiprāka. Uzticība ir jāpārbauda, sākot ar pašu sīkāko, un tā parādīs, kā saudzīgi izturēties, neradot sarežģījumus.
   Uzticība nav paverdzināšana, tā ir izpratne un līdzjūtības smaids. Padomājiet par šo brīnišķīgo vardu - tas izteic harmoniju, kuras pamatā ir jūtu saskaņa. Katrs cilvēks sapņo par līdzjūtību, taču bieži viņš prasa to tikai no citiem, aizmirstot, ka pats šis jēdziens paredz abpusējību. Šīs neizpratnes dēļ rodas daudzas nelaimes.
   Domātājs teica: "Cilvēks prasa līdzjūtību, bet kur ir viņa atbildes jūtas? Viņš uzskata, ka ir nelaimīgāks, bet vai viņš ir mērījis citu nelaimes lielumu?"

   493. Urusvati zina, ka cilvēkus īpaši biedē vientulības sajūta. Tās ir nevis bailes, bet gan īpaša nomācoša sajūta. Tā ir pilnīgi dabiska cilvēkam, kurš nezina par Smalko Pasauli, par dzīves nepārtrauktību. Taču dažreiz šāda sajūta pārņem arī tos, kam nav sveši Esības pamati. Šādas nepārvaramas sajūtas cēloņi ir jānoskaidro.
   Var pieņemt, ka ietekmē nepatīkamas būtnes, šādu nomāktu stāvokli var izraisīt ari priekšnojauta, tomēr bez šādiem neapšaubāmiem cēloņiem var būt arī kosmiskā iedarbība. Strāvu ķīmisms var apņemt cilvēku un radīt tādu kā izolētu stāvokli, kurā cilvēks sajūt vientulību. Taču ikvienam ir dota panaceja. Viņš var izkliedēt jebkuru ietekmi, domās vēršoties pie draugiem. Cilvēkam ir draugi ne vien uz Zemes, bet arī Smalkajā Pasaulē - no turienes viņš var izsaukt daudz uzticamu līdz-darbinieku.
   Turklāt viņš var zināt par Mums, un tāda pievēršanās nebūs veltīga. Viņš var izsaukt atbildi negaidītā formā, bet nomācošais ķīmisms tiks izkliedēts. Sagaidāmi daudzi zinātnes atklājumi, taču galvenais nosacījums tomēr būs Esības pamatu izzināšana. Tā, piemēram, jūs ievērojāt, ka domu pārraidīšana attālumā zinātniskos apstākļos vāji virzās uz priekšu, - nepietiek pārpasaulīgo sajūtu un nepietiekami ir atzīti Esības pamati.
   Domātājam bija žēl cilvēku, kuri padara īsāku ne vien dzīvi, bet arī domu.

   494. Urusvati zina, ka briesmu brīžos cilvēki aizmirst pat vislabākos padomus. Pat iedomātas briesmas neļauj cilvēkiem saprātīgi domāt. Dažādām tautām ir ļoti pamācoši nostāsti par to, kā nama saimnieks mācījis savus tuviniekus pareizi rīkoties ugunsgrēka gadījumā. Taču tad, kad ugunsgrēks izcelies, visi rīkojušies pilnīgi pretēji. Spartiešu skolas bērnus radināja pie dažādām briesmām, lai attīstītu atjautību. Tāpat jārīkojas arī tagad, kad briesmu ir vairāk, īpaši savādi ir vērot cilvēkus, kuri izdomā neesošas briesmas. Turklāt viņi vismazāk ir nobažījušies par globālām briesmām un visvairāk satraucas par savu esību. Neviens nespēj viņiem iestāstīt, ka pasaules mēroga nelaimes noslaucīs no zemes virsas ari viņu pavardu. Viņi nekad nepiekritīs tam, ka planētai draud vairāk briesmu nekā viņu mājai.
   Nav pat pieņemts apspriest pasaulei draudošās briesmas. Lai to darītu, vajadzētu būt kādiem valsts dienestā esošiem priesteriem. Taču tad, kad iestāsies vispārējā lietderīguma izpratnes laikmets, cilvēki varēs vākt padomus attiecībā uz to, kā sagaidīt vissarežģītākās likstas. Kaut arī skolās gatavosies visām iespējamām briesmām, taču šīs zināšanas nedrīkst atņemt cilvēku dzimumam dzīvesprieku. Katrs, kas nodzīvojis savu mūžu, var pateikt, ka arī pašās briesmās ir prieka aizmetnis.
   Domātājs zināja, ka prieks dzimst visās briesmās.

   495. Urusvati zina, ka psihiskās enerģijas izdalīšanās pēc savas būtības atšķiras no tās satricinājuma, kaut arī pazīmes ir vienādas. Cilvēki nesaprot, ka gļotādu iekaisums ir saistīts ar psihiskās enerģijas izdalīšanos. Pastiprināta tās izdalīšanās notiek, pastiprinoties domu darbībai.
   Pilnīgi individuāli tiek skartas mandeles un audi. Enerģijas raidīšana lielā attālumā arī izraisa mandeļu saspriegumu, īpaši tad, kad ir nelabvēlīgas kosmiskās strāvas. Taču psihiskās enerģijas satricinājums var notikt arī bez domu enerģijas sasprie-guma. Morāli satricinājumi vai bēdas, vai negaidīti triecieni, vai pēkšņas veiksmes var pārtraukt enerģijas plūsmu.
   Ja pasauli pārņēmuši draudīgi notikumi, var izcelties vesela epidēmija, turklāt tās nosaukumi būs dažādi - šīs epidēmijas izcelšanos saistīs ar saaukstēšanos, ar sirds vai kuņģa darbību, bet īsto cēloni nenosauks. Ievēros, ka pieaudzis nervu slimnieku skaits, bet galu galā jau katra slimība skar nervu sistēmu. Dziedināšanai jābūt kā miesīgai, tā garīgai. Vajadzīga mierīga pievēršanās cildenām lietām. Mierīgi jāatkārto Zālamana vardi: "Ari tas pāries." Ja nepietiek pašiedvesmas, jāpielieto arī iedvesma no ārienes.
   Noderīgās zāles jūs jau zināt: arsēniks, dzelzs un, protams, vecais draugs baldriāns. Spēku zuduma gadījumā - muskuss. Siltas vannas allaž ir derīgas. Pārējais ir atkarīgs no lokālās saslimšanas. Tā var palīdzēt dažādās psihiskā sprieguma fāzēs.
   Cilvēki nedrīkst domāt, ka šāda epidēmija nav uzmanības vērta, gluži otrādi - viss, kas ir saistīts ar nervu centriem, var ātri izplatīties. Cēloņa nezināšanai vienmēr ir bēdīgas sekas. Ja vēl pievieno dažādas pašsaindēšanās, tad iznāk skumja aina.
   Teiks: atkal jau biedējat. Bet tad jau katrs ārstniecisks padoms ir iebiedēšana. Ja Mēs redzam, ka draud briesmas, Mūsu pienākums ir par tām brīdināt.
   Viens otrs pazobosies par pievēršanos cildenām lietām; tādiem gan mūzika, gan visas citas mākslas ir tikai blēņas. Viņi nezina vārdu ekstāze, viņi to uzskata par kaitīgu aizspriedumu.
   Domātājs pazina tādus zobgaļus. Viņš teica: "Valsts pienākums ir padzīt iesīkstējušus tumsoņus. Lai viņi sev uzmeklē kādu salu. Taču jūra aprīs šādu muļķības glabātavu. Dabas likumus var pārkāpt [tikai] līdz zināmai robežai."

   496. Urusvati zina, ka ikviens, kas nepareizi rīkojies, vispirms attaisnojas ar to, ka ir pārprasts. Jo vairāk jūs zināsit par cilvēku dziņām, jo vairāk jūs apsūdzēs to neizpratnē. Var ievērot, cik ļoti cilvēki pūlas savu vainu novelt uz citiem. Taču neuzskaitīsim visas cilvēku blēdības, citādi iznāks nevis grāmata, bet vesela grāmatu krātuve.
   Izbrīnu izraisa tas, ka cilvēki griežas pēc palīdzības tad, kad glābt viņus vairs nav iespējams. Varētu domāt, ka viņi tā rīkojas aiz kautrības vai bikluma, bet diemžēl tam ir cits iemesls. Cilvēki neuzticas, viņi pat nedomā par to Centru, no kurienes var nākt palīdzība. Tikai tad, kad nelaime iedzen spīlēs, viņi ir ar mieru atcerēties aizmirstos Torņus. Tik neapdomīgi rīkojas ne vien neizglītoti ļautiņi, bet ari ļoti mācītie izturas pret cildenām lietām necienīgi.
   Nesaprotama ir cilvēku psihe, kad viņi neprot saskatīt, kas ir derīgs un kas - kaitīgs. Neaizmirsīsim, ka cilvēki dažkārt ir tik daudzu haotisku vēlmju pārņemti, ka pat nespēj atšķirt, kur ir viņu darbība un kur - vēlme.
   Domātājs pastāvīgi norādīja skolniekiem, ka vēlmju lādē jāuztur kārtība.

   497. Urusvati zina, ka vadošā iekšējā balss ne vienmēr rod izpausmi vārdos ietvertās formulās. Bieži vien tā paliek impulsa robežās. Tādējādi vadošais pamats kļūst tikai par kamertoni, kas rada saskaņu. Bet īpaši atzīmējams tas, ka šādas saskaņas parādās visdažādākajās jomās. Kamertonis aicina un iedvesmo, bet vietējie apstākli un iepriekšējās pārdomas izveido rīcības formulu.
   Cilvēks nav pieradis ieklausīties dziļajā balsī. Viņš to nosauks par Klusuma Balsi un noslēps apziņas dzīlēs. Bet vai viņš spēs izmantot visas šāda impulsa dotās priekšrocības?
   Kāds zēns sūdzējās, ka nevarot ieraudzīt akā savu attēlu, jo brālis metot tajā akmeņus. Tā var teikt daudzi, tāpēc ka tuvinieki pastāvīgi aptumšo viņu apziņu. Patiesi, visu novērojumu veikšanai un secinājumu izdarīšanai ir vajadzīgs apziņas miers, citādi attēls būs izkropļots. Bet šāds miers nav atsacīšanās no darbības, gluži otrādi - var piedalīties visās dzīves labākajās jomās un vienlaikus apziņas virspuse paliek mierīga. Tā notiek tad, kad cilvēks zina savu nākamo ceļu.
   Domātājs teica: "Iedomāsimies, ka esam dzirnavu rats, - tas no augšas saņem ūdens vareno spēku un strādā, lai radītu pārtiku cilvēkiem. Tas nezina, kas ar šo pārtiku remdēs izsalkumu. Tas nezina, kas atvedīs graudus pārstrādei. Tas nezina, kādas ir ūdens sastāvdaļas, taču ap to saplūst daudzas enerģijas. Mācība nedrīkst neredzēt, ka darbs nenogurdina, jo svētīgais vilnis plūst bez mitas."

   498. Urusvati zina, ka cilvēki īpaši tiecas pēc visa aizliegtā. Ir stāsts par kādu Valdnieku, kas vēlējies īstenot dzīvē derīgu izglītojošu pasākumu, bet visur sastapis pretdarbību. Reiz viņš griezies pie gudra padomnieka, kas jautājis: "Vai tu esi mēģinājis ar visiem līdzekļiem īstenot savu priekšlikumu?" Saņēmis apstiprinošu atbildi, padomnieks teicis: "Tad nāksies izdot likumu, kas aizliedz tieši tavus pasākumus. Redzēsi, kā cilvēki metas uz aizliegto, un, ja likums būs bargs, tad jo vairāk radīsies vēlēšanās to pārkāpt."
   Nedomājiet, ka šai senajai līdzībai tagad nav nekādas nozīmes. Arī tagad veselas kustības nostiprinās un attīrās, pateicoties vienīgi aizliegumiem. Visā pasaulē ir redzams, ka labākais ceļš ir savdabīgā Adversa taktika. Var pabrīnīties par to, kādēļ cilvēcei jāiet cauri samudžinātiem labirintiem, ja ir vienkāršāki ceļi. Taču evolūcijas spirāle ir sarežģīta. Tai ir vajadzīga pat īslaicīga pazemināšanās, lai paceltos jo augstāk.
   Pie mums pazīst šis zemes dzīves īpatnības un pieņem tās kā neizbēgamas. Tā arī pārpasaulīgajām domām ir jāiziet cilvēku radītie sarežģītie ceļi. Vajag daudz pacietības, lai noskatītos, kā ķepurojas augšup ceļinieki, kuri varētu iet īsāko ceļu. Turklāt jāzina, ka nedrīkst traucēt to, kas nokļuvis straumes vidū. Var tikai viegli pieskarties, bet tik saudzīgi, lai ejošais to pat nepamanītu, lai nenodrebētu un nepaspertu kļūmu soli. Pat vislabestīgākajam pieskārienam jābūt ļoti uzmanīgam. Tas ir jāmācās zemes dzīvē, ikdienas darbā.
   Domātājs norādīja: "Mums ir jānojauš, kur varam sniegt palīdzību. Jo nemanāmāk to darīsim, jo pilnīgāka tā būs."

   499. Urusvati zina, cik liela nozīme ir gatavībai rīkoties. Mēs runājām par uzticību, par lietderīgumu, par ietvertspēju, bet visās izpausmēs būs vajadzīga patiesa gatavība. Šī kvalitāte ir jāiegaumē, jo tā ir grūti iegūstama.
   Cilvēki iedomājas, ka viņi ir gatavi rīkoties, taču pēdējā brīdī viņus pārņem visdažādākās šaubas un žēlums pret sevi. Savukārt tieši gatavība prasa enerģijas kāpinājumu. Cilvēku, kas pirms lēciena skrien, nespēks nepārņems, gluži otrādi - viņš ieskriesies, lai savāktu vairāk enerģijas. Tāds paraugs jāliek lietā ikvienā darbībā.
   Lai cilvēki pēc vēstures piemēriem pārliecinās, cik daudzreiz pašu lieliskāko rīcību ir apturējušas šaubas, kas uzradušās pēdējā brīdī. Neaizmirsīsim, ka cilvēka zemākie spēki ienīst jebkuru darbību un it īpaši lietderīga darbība allaž ir tumsas spēku apdraudēta. Viņi izvēlas pēdējo mirkli, lai apvaldītu drosmi.
   Skolotāja pienākums ir ļoti neatlaidīgi mācīt, ka drosmei jāaug harmonija ar gatavību. Var iedomāties šķietamu drosmi, kas nekad nav gatava un atrod sev attaisnojumu visnepiedienī-gākajos sadzīves apstākļos.
   Tā atcerieties, ka labākie Spēki būs ar jums, ja būsit pilnīgi gatavi.
   Domātājs teica: "Būsim gatavi dienu un nakti, tad ari tumsa izzudīs."

   500. Urusvati nav svešas neremdināmas alkas darboties. Šo tiekšanos nevar iedvest ar mākslīgiem paņēmieniem. Tai ir jārodas apzinās dzīlēs kā daudzu dzīvju sekām. Šādi guvumi ir īpaši jāsargā. Minētā darbošanās ir ne vien derīga pašam darītājam, bet arī rada atmosfēru, kas rosina uz veselīgu darbu.
   Darbam par godu ir sacerētas diženas himnas un uzrakstīti cildeni traktāti. Tas viss ir pareizi un nāk par labu. Iedomājieties darbarūķi, kam visa dzīve jāpavada pie viena darbgalda. Ir dzirdēts, ka senos laikos airētājus uz kuģiem piekala pie airiem un vergi bija spiesti vilkt sev līdzi moku rata ķēdes. Tagad ķēdes vairs nelieto, toties ir izgudrotas stiprākas važas.
   Citādi sāks skanēt himnas darbam, dziedātas pie viena un tā paša ikdienas darbgalda. Daudziem no šiem darbarūķiem pat liegta tālākvirzības iespēja. Tādā pašā vienmuļībā paiet arī atpūta, ja vien tā negūst izpausmi briesmīgā žūpībā. Ir viegli teikt, lai cilvēki neapdullinās, bet viņiem ir jāpiedāvā cildenāki ceļi. Viņi aptvers dzīves nepārtrauktību, viņi uzzinās par pārzemes ķīmismiem. Viņi dzirdēs par domas spēku, par vislabākajiem priekšstatiem, taču viņiem ir jāsaņem vēl kaut kas, kas iemācīs paaugstināt darba kvalitāti. Katram cilvēkam ir nepieciešama meistarība. Roku darba darinājumos cilvēks iepazīs mūžīgo pilnīgošanos.
   Ikvienā stāvoklī cilvēks var apgūt kādu amatu. Šī meistarība neļaus savecoties viņa domāšanai - tā pārvērtīs māju par brīnišķīgu pavardu. Cik daudz neatkarības sniedz brīva meistarība! Cilvēkiem patīk piemēri; dažādos gadsimtos var vērot brīvās meistarības attīstību. Tajā gan himnas darbam tiks dziedātas skanīgāk, gan tiks izdarīti daudzi lietderīgi uzlabojumi.
   Mēs teicām, ka darba ritms ir savdabīga joga. Katra joga prasa centienus un iejusmu. Šis puķes aug meistarības dārza. Iemīlējis meistarību, cilvēks iemīlēs arī katru darbu un tādējādi kļūs tuvāks arī Mums.
   Domātājs mācīja, ka uz pilnīgošanos ved tas darbs, kurā mīt daile.

 

AGNI-YOGA TOPSITES