Dzīvās Ētikas Mācība
(Agni Joga)

Pārpasaulīgais

1-100 101-200 201-300 301-400 401-500 501-600 601-700 701-800 801-955

   501. Urusvati zina, cik bieži cilvēki sūdzas, ka pilnīgošanās viņiem atnesusi visādas nelaimes, - tie ir briesmīgi maldi. Varat būt pārliecināti, ka cilvēks, kas patiesi pilnīgojas, nekad nepateiks tādu nejēdzību. Viņš zina, ka, padarot smalkākas jūtas, daudz kas kļūst labāk samanāms, un viņš arī nebrīnās par to, ka viņam uzticēts piedalīties kaujā par pasaules labklājību.
   Vai gan tādu kauju var dēvēt par nelaimi? Tikai gļēvulis var nodomāt, ka sastingusi trūdēšana ir labāka par dzīvinošu kustību. Bet bieži var sastapt baiļu kalpus, kas par labāku ieskata nāvei līdzīgu dzīvības vilkšanu. Viņi uzmeklē piemērus no garavaroņu dzīves un interpretē tos pēc sava prāta, lai pierādītu, ka šo cilvēku dzīve ir bijusi vienkārša, ka viņi nav nodevušies nekādām gudrām apcerēm. Taču viņi aizmirst, ka šādu vientuļnieku domām dažreiz bija varens kosmisks spēks.
   Kurš gan var izmērīt domas spēku? Kurš gan var noticēt, ka vārgos vārdus, kurus piedēvē šiem domātājiem, viņi tiešām ir teikuši? Pat gadsimta laikā cilvēki pilnīgi sagroza izcilu cilvēku teikto - ko tad lai saka par gadu tūkstošiem'? Nereti tā saucamie draugi, personisku motīvu vadīti, sagroza pamatdomu. Neaizmirsīsim, ka arī pārrakstītāji ir pacentušies. Paši zināt, cik daudz mēdz būt drukas kļūdu! Tā ir bijis visos laikos.
   Domātājs teica: "Gribētos zināt, kāds izskatīsies manis rakstītais."

   502. Urusvati zina, ka ietveršanas jēdzienam jābūt skaidri definētam. Daudzi uzskata, ka ietveršana ir pretēju argumentu pieņemšana. Bet ietveršana ir dzenuļu izpratne. Ar žēlumu sirdī var saprast iemeslus, kas nosaka sarunbiedra atzinumus, bet būtu nepieļaujami tūliņ atteikties no saviem sen pārdomātiem uzskatiem.
   Ietvertspēja līdzinās līdzcietībai. Cilvēks redz, kā maldās pretinieki un rīkojas sev par sliktu. Taču viņi jāpārliecina ļoti uzmanīgi! Turklāt jāatceras vecum vecā paruna: "Par gaumi nestrīdas." Jāzina šādas gaumes karmiskie cēloņi. Var pamanīt atavisma pēdas, taču nav iespējams ātri iznīdēt šo noslieču uzslāņojumus.
   Neuzskatiet, ka Mēs parādām spilgtus paradumus, kas valda pār cilvēkiem. Šoreiz runāju par gaumēm, kas ir krietni dziļākas par paradumiem. Nav viegli apstrīdēt arī cilvēka gaumi, kura atšķiras no apkārtējā, bet kurā nav nekā riebīga. Var norādīt uz disharmoniju, taču ne jau katra auss to spēj uztvert.
   Domātājs mācīja: "Protiet tā paplašināt sirdi, lai varētu ietvert cita sāpi, tad atradīsit arī nomierinošus vārdus."

   503. Urusvati zina, ka mājokļi, kuros nav cilvēka psihiskās enerģijas, ātri sagrūst. Mēs jau runājām par to, ka mašīnas darbojas dažādi atkarībā no rokām, kuras tās vada. Tagad var norādīt uz visai viegli veicamu eksperimentu. Iedomājieties, ka ir uzceltas trīs vienādas mājas: viena pēc uzcelšanas palika tukša, otrā apmetās disharmoniski cilvēki, bet trešā kļuva par harmoniskas ģimenes mājokli. Ir pamācoši novērot, cik dažādi uz to reaģēs celtniecības materiāls. Tāpat ari valstīs var ievērot, cik dažādi izpaužas darbinieku enerģija. To nevajadzētu attiecināt tikai uz rūpnīcās izdarītajiem eksperimentiem. Veselas valsts panākumi ir atkarīgi no vadoņa psihiskās enerģijas kvalitātes.
   Visgrūtāko apstākļu pārvarēšana galvenokārt ir atkarīga nevis no izglītības līmeņa, nevis no pieredzes, bet gan no ieguldītās enerģijas. Cilvēki bieži nevar saprast, kāpēc dažs spēj sekmīgi pārvaldīt, neņemdams vērā tradicionālās ieražas. Bet lai pavaicā ārstam: vai šā cilvēka psihiskajai enerģijai nepiemīt īpaša kvalitāte? Šim ārstam gan ir jābūt kompetentam psihiskas enerģijas jomā, lai varētu norādīt uz tās īpatnībām.
   Eksperimentiem ar psihisko enerģiju nav vajadzīgi nekādi neparasti apstākļi. Visam pamatā esošā enerģija ir itin visur, un tā ir jānovēro visās dzīves izpausmēs. Var teikt: jo vienkāršāk to pamanīs, jo vērtīgāks būs eksperiments. Taču ir lietderīgi atzīmēt vienu šīs enerģijas īpatnību. Jūs jau zināt, ka psihiskās enerģijas izdalīšanās atsaucas uz mandelēm. Pie Mums ievēro, ka tad, ja enerģija tiek sūtīta dažādam tautām dažādās zemēs, mandeļu reakcija ļoti pastiprinās. Šāda parādība izskaidrojama ar atšķirībām tautu psiholoģijā. Enerģija netiek visur uzņemta harmoniski, un gadās pat atpakaļsitieni. Tieši tie arī veicina mandeļu iekaisumu.
   Mācieties saprast, ka pat ne visai naidīgi noskaņotiem cilvēkiem var būt tik īpatnēja apziņa, ka enerģijas sūtījums netiek pieņemts. Tāpēc Mēs enerģijas sūtījumus uzskatām par lielu upuri. Taču ne tik drīz cilvēce sapratīs, par kādu upuri Mēs runājam.
   Domātājs mācīja: "Neceriet, ka jūsu doma visur būs gaidīts viesis. Daudz bēdu jums atnesīs jūsu vislabākā doma. Kā ubags tā deldēs sliekšņus un aizvainota atgriezīsies pie jums, ievainos jūsu sirdi. Neskumstiet, jo tas ir neizbēgami."

   504. Urusvati zina, ka Hierarhija pat sīko pārvērš vērtīgajā. Varētu likties, ka šis norādījums pirmām kārtām attiecas uz garīgajām vērtībām, bet cilvēki tā alkst pēc materiālajiem labumiem, ka arī šādā garīga rakstura norādījumā meklē kaut ko fizisku.
   Vispār būtu pamācoši redzēt, cik Hierarhijas piekritēju paliktu, ja Mēs pateiktu, ka Hierarhija rūpējas tikai par garīgajām vērtībām. Var vērot, kā cilvēki cenšas saskatīt katru mājienu, kas, pēc viņu domām, skar zemes dzīves labklājību. Tomēr pārāk nevainosim šos cilvēkus, jo lielākā daļa no viņiem cieš trūkumu. Taču ir arī pilnīgi nodrošināti cilvēki, kuri pievēršas Hierarhijai, lai iegūtu vairāk zemes dzīves labumu. Šie cilvēki nespēj saprast, ka zemes dzīves labumi gan tiek saņemti, bet ne tajos gadījumos, kad tieši to dēļ viņi ir centušies.
   Pavērojiet cilvēkus, kas tuvojas zemes dzīves labumu dēļ, - viņi ir visspilgtākais piemērs tam, cik ļoti izkropļota var būt garīga Mācība. Tomēr pat mazākais kontakts ar Hierarhiju var atrisināt daudzas dzīves problēmas. Taču nedrīkst par lēcu virumu pārdot augstāko atziņu.
   Daudzreiz Mēs esam jutušies sarūgtināti par to, ka centienu pamatā bijusi zemes dzīves labumu meklēšana, jo tieši tad tie pazūd. Vienīgi tad, kad upurēšanās ir apzināta, var atrast Pasaules dārgumu. Šādi paraugi ir vajadzīgi, jo cilvēki bieži izvairās no paša vienkāršākā.
   Domātājs lūdza skolniekus kaut vai dažas dienas nedomāt par zemes dzīves labumiem. Tā varēja veidoties noteikta domāšana.

   505. Urusvati zina, ka Mēs dažkārt apraudam zemes dzīves veiksmes. Var priecāties par tā saukto zemes dzīves neveiksmi. Zemes dzīves veiksmes un neveiksmes, raugoties no pārzemes viedokļa, iegūst gluži citādu nozīmi. Smalkajā Pasaulē zemes dzīves nelaimes tiek aizmirstas, bet atmiņā spilgti saglabājas šādu satricinājumu sekas.
   Gars, kas kļuvis smalkāks, uz Zemes vēlas cīnīties un virzīties uz priekšu. Dažādas sāpes un satricinājumi viņam ir tikai impulsi tālākvirzībai. Smalka daba nemeklē labklājību, jo tā tiecas pilnīgoties.
   Nepareizi būtu domāt, ka uz Zemes ir lemtas ciešanas, - lemta ir pilnīgošanās, bet dažādas sāpes var izraisīt disharmoniski apstākļi. Gluži kā šaurā alā atrazdamies, cilvēks laužas uz tālu gaismu. Kā sevi saskrambā un savaino pret asajām klintīm. Kādi slideni kāpumi stāv priekšā, un nav kur pieķerties, ja nav pieņemts Hierarhijas jēdziens. Mēs steidzam atbalstīt, kad draud briesmas. Nereti tās rodas zemes dzīves veiksmju brīžos.
   Savdabīgs ir veiksmes un neveiksmes kritērijs. Pārāk tuvi ir zemes dzīves apvāršņi un traucē saskatīt sekas. Bez pārzemes novērojumiem nav iespējams spriest par zemes dzīves līdzsvaru. Jūs zināt, cik daudzveidīga mēdz būt Mūsu palīdzība. Dažkārt cilvēki to uzskata par nelaimi, jo nespēj izprast sekas. Tā arī tagad daudzi nespēj aptvert notiekošo, bet, lai glābtu pašu vērtīgāko, ir jāatsakās no dažiem cēloņiem.
   Vēlāk nezinās, kālab teikti šie vārdi, un atkal aizmirsīs Armagedona jēdzienu. Bet jūs zināt, kādā saspringtā stundā Mēs runājam. Tikai pārzemes kritērijs var dot līdzsvaru.
   Domātājs, redzēdams, ka līdzpilsoņi gatavojas doties karā, sacīja: "Draugi, paturiet prātā vienīgi dzimteni."

   506. Urusvati zina, ka cilvēce gūs panākumus, ja balstīsies uz zinātni, bet tieši šī aksioma ir jāizprot. Zinātniekiem ir tiesības uzskatīt sevi par kultūras nesējiem, taču zinātnieki ir dažādi un viņu vidu nebūs daudz tādu, kas atzīst nākamības izzināšanas nozīmi.
   Mēs nedalīsim zinātni materiālistiskajā un ideālistiskajā, pārzemes un zemes zinātnē, lai izpaužas galvenais tālākvirzības pamats, - psihiskā enerģija ir jāliek lietā dažādās dzīves jomās. Izzināšana nebūs augšupejoša, ja to nespārnos visam pamatā esošais spēks. Tā, piemēram, ir cītīgi zinātnieki, kas savāc nozīmīgus materiālus, bet neprot [tos] salikt kopā, lai radītu brīnišķīgu atklājumu. Bet, no otras puses, ir arī tādi, kas pat ar nelieliem līdzekļiem spēj gūt panākumus un ieteikt derīgus jaunievedumus. Viņi ir pratuši likt lietā psihisko enerģiju, varbūt apzināti, varbūt neapzināti, bet viņi nenostājās pret to.
   Sastādiet izcilo zinātnieku sarakstu, iekļaujot tajā tos, kuri jau pēta smalkās enerģijas, un ieraudzīsit, ka dažādās zemēs vērojama virzība, tikai tai trūkst vienotības. Savā veidā zinātnieki tuvojas psihiskās enerģijas izpratnei. Var pabrīnīties, kā viņi mēģina dot tai dažādus nosaukumus, it kā kāds spēks viņiem liktu novirzīties no vienkāršākā risinājuma. Bet iedomājieties, kā apvienojoties varētu cits citu stiprināt šie savrupie centieni. Zinātnieki iemācītos cienīt savu kolēģu pētījumus. Bet šāda cieņa nav vērojama.
   Drosmīgs novērotājs katrā ziņā savāks ap sevi jutīgākos darbiniekus. Nevajag viņam pārmest nepietiekamu specializāciju, jo psihiskā enerģija ir jānovēro plaši. Jāsavāc ziņas no vissenākajiem laikiem. Šādus pierakstus nedrīkst saukt par izdomājumiem. Gluži otrādi - no aizspriedumiem brīva acs saskatīs daudz zinātnisku norādījumu. Tā sapratīs, ka veseliem laikmetiem pārpasaulīgais un zemes dzīvei raksturīgais nebija pretstati. Psihiskā enerģija tikai tad būs pievilcīga, kad tā tiks izprasta kā visu pasauļu saikne. Nākotnes zinātne kļūs par viscildenāko risinājumu avotu.
   Domātājs mācīja saviem piekritējiem, ka zinātnei jābūt daiļai un tad tā būs bezrobežīga.

   507. Urusvati zina, ka intuīcijas jēdzienu mēdz interpretēt ļaunprātīgi. Pat tie, kas intuīciju atzīst, neizturas pret to pietiekami uzmanīgi. Tiek uzskatīts, ka kaut kas iedvesmo dažus cilvēkus un nekāda viņu pašu līdzdalība nav vajadzīga. Kaut kas nokrīt no debesīm un padara cilvēkus gaišredzīgus. Neviens nepadomā par to, kādi uzkrājumi ir šiem cilvēkiem un kādi spriegumi viņiem jāiztur.
   Nav vajadzības jums vēlreiz atgādināt, cik smalki sakari pastāv starp pasaulēm, bet jums bieži nāksies cilvēkus brīdināt, ka pret intuīciju jāizturas uzmanīgi. Neviens neiedomājas, cik maz ir tādu cilvēku, kuriem šī īpašība ir jau attīstīta. Turklāt tā var būt tikai daļēji vērsta uz dažām jomām. Ja kāds spēj nojaust kaut ko attiecībā uz saviem tuviniekiem vai paredzēt fiziskas parādības, vai zināt kaut ko par sevi, tas vēl nebūt nenozīmē, ka šis cilvēks spēj vibrēt arī uz citiem notikumiem. Tāpēc no cilvēkiem jāņem tas, ko viņi attiecīgajā laikā spēj dot.
   Liela kļūda ir - ar varu uzspiest cilvēkiem to, ko viņi attiecīgajā laikā nespēj saprast. Smalkāko vibrāciju jūra ir neizsmeļama, un viens cilvēks to nav spējīgs aptvert. Ir jāzina, ka intuīcija prasa arī tuvāko cilvēku stāvokļa izpratni. Iekšējā balss attīstās tikai tad, ja ir abpusēji uzmanīga attieksme.
   Iekšējo balsi var attīstīt līdz tādai pakāpei, ka tā vairs neapklust, taču zemes dzīves haotisko vibrāciju dēļ Mēs neiesākām tik lielā mērā pārvarēt blīvos apstākļus. Iedomājieties zemes dzīves darbā aizņemtu cilvēku, kurš nepārtraukti dzird savu iekšējo balsi, - viņš būs kā radioklausītājs, kas atstājis novārtā visus darbus, lai tikai klausītos no ārienes nākošās balsis; tāds cilvēks aizies bojā bez miega un uztura.
   Tāpēc iekšējā balss lai skan tad, kad to skar saskanīga vibrācija. Tādējādi cilvēks nepametīs zemes dzīves taciņu un tomēr būs saistīts ar Augstāko Pasauli, arī līdzsvars netiks izjaukts.
   Visos laikos Skolotāji ir mācījuši, ka zemes dzīves ceļš jānoiet tajos apstākļos, kādi ir uz Zemes. Tikai uz laiku var atiet no šīs dzīves uzdevumiem, lai jo lietderīgāk palīdzētu cilvēcei.
   Lai cilvēki iemācās sargāt visus viņiem uzticētos dārgumus un pirmām kārtām - psihisko enerģiju. Nedrīkst domāt, ka tā nav jāsargā, tāpēc ka ir visam pamatā. Ikvienai kosmiskajai matērijai ir vajadzīga harmonija, jo tā ir Visuma mēroga ekonomija.
   Domātājs uzsvēra: "Sargiet harmoniju, jo to var sasist kā vissmalkāko trauku."

   508. Urusvati zina, ka Mēs izglītojam nelokāmus, ar stipru gribu apveltītus, ļoti strādīgus darbiniekus. Taču ne visai bieži cilvēku vidū var atrast tādus, kas ir jau gatavi uztvert. Jānodzīvo vairākām paaudzēm, līdz jauno līdzdarbinieku skaits pieaugs. Bieži vien viņi cits citu nepazīst, un viņu spēki nevar apvienoties. Turklāt jau kopš mazām dienām viņi kļūst par vajāšanas un zobgalību objektu. Viņi nelīdzinās apkārtējiem, un viņu spējas izraisa skaudību.
   Nav jābrīnās par to, ka viņu dzīve ir grūta. Viņi ir kā būri ieslodzīti putni, un pat tad, ja būris ir no zelta, tas tomēr ir un paliek cietums. Bet lai šie drosminieki nekrīt izmisumā. Pie Mums atzīmē katru viņu soli un novērš daudzas briesmas. Taču ikvienam, kas apjautis kalpošanu, jāiet uzmanīgi. Lielajā Kalpošanas ceļā nav vietas nekādam neprātam.
   Darbiniekiem saku: nemulstiet, pat pārdomu brīžos neļaujieties mulsumam, bet stingri salīdziniet patiesību ar jums piedāvātajiem apsvērumiem. Atcerieties, ka mulsums ir trūdēšanas tārps. Mēs daudz esam runājuši par šaubām, taču protiet saskatīt arī mulsuma radītās vibrācijas.
   Tuvredzīgajiem gan bailes, gan šaubas, gan mulsums atrodas vienā ķeselē, bet tālredzīgajiem ir jāprot atšķirt šo īpašību atšķirīgās vibrācijas. Daži domā, ka mulsums ir kautrība, taču šīm īpašībām nav nekā kopīga. Mulsums ir jūtu aptumšošanās, bet tieši darbiniekiem ir vajadzīgas skaidras un modras jūtas. Tikai būdams modrs, darbinieks pamanīs odzi.
   Lai jebkurā zemē izveidojas vārda pilnā nozīmē darbīgi darītāji. Mēs gribam, lai Pārpasaulīgais pilnīgi harmonētu ar zemes dzīves darbiem.
   Domātājs nepaguris atgādināja, ka darbiniekam jābūt augstāko likumu kalpam.

   509. Urusvati zina, ka katrs patiesības grauds ir jāpieņem labvēlīgi. Nav svarīgi, no kurienes patiesība nāk. Tā var būt izteikta jebkurā valodā. Tā var būt ietērpta ikviena gadsimta drānas. Tā var tikt pasludināta dažādos apstākļos. Nav ne vecas, ne jaunas patiesības. Kurš var galvot, ka kāda patiesība jau netika pasludināta izzudušajos kontinentos? Daži tās pa-vēstītāji izcēlās ar augstu izglītību, citi bija pat analfabēti, un tomēr viņi bija patiesības sējēji.
   Kālab gan Mēs visu to atgādinām? Uzrodas cilvēki, kas cenšas sagrābt patiesību savās rokās un apgalvo, ka tikai ar viņu starpniecību tā ir izpaužama. Bet ir laiks atgādināt, ka patiesības ceļš ir plašs. Galvenā pretiniece ir neiecietība. Vai tiešām šādi viltvārži domā, ka viņu celtne ir stipra? Jo vairāk ir iecietības un labvēlības, jo stiprāks pamats. Katrs patiesības solis ir vērsts Vispārības Labā, un tas arī būs kritērijs.
   Sacīs: kur tad ir tā mīlestība, kas ir Pasaules balsts? Bet vai tad Vispārējais Labums var pastāvēt bez mīlestības? Vispār jābūt mazāk nosodījuma un vairāk uzmanības. Palūkosimies, kādās drānās parādījās patiesība dažādos gadsimtos. Tā ir bijusi gan kaila, gan arī krāšņās drānās tērpta. Diemžēl kaila patiesība ne vienmēr tiek pieņemta. Sakām to, lai darbinieki plaši izprastu patiesību. Labvēlīgums ir jāaudzina, lai tas saglabātu savu patiesīgumu. Kad zemes dzīvē valda sajukums, tad ir grūti atrast patiesu labvēlīgumu, bet bez tā nav iespējams uztvert pat vienkāršu mācību. Tāpēc sacītais ir nevis abstrakcija, bet gan visīstākā realitāte.
   Domātājs mācīja: "Labvēlīgums ir raksturīgs tam, kas gūst panākumus."

   510. Urusvati zina: jo sarežģītāki ir apstākļi, jo vairāk vajadzīgs miers. Uzskatiet to nevis par pamācību, bet gan par ārsta padomu. Grūti iedomāties, cik ļoti organismu var traumēt sarežģītas strāvas, tādēļ tik lietderīgs ir sevis paša iedvests miers.
   Ir zināms, ka cilvēki uzbudinādamies saindē sevi un visu apkārtējo, un imperils jau ir pieminēts daudzās grāmatās, tomēr cilvēki neņem to vērā. Vēl vairāk - uzbudinoties viņi apgalvo, ka ir mierīgi. Bet būsim atklāti paši pret sevi. Neaizmirsīsim arī to, ka klusēšanas mirklis var nomierināt satraukuma vilni.
   Lai ārsti izpēta cilvēkus satraukuma un uzbudinājuma brīžos. Viņi atradis šo cilvēku nākamo slimību saknes. Novērotāji brīnīsies par to, ka harmonijas izjaukšanas laikā parādās visu slimību iedīgli. Kad ir mierpilna atmosfēra, tie paslēpjas un tos nav iespējams saskatīt, bet, sākoties tumšajām ietekmēm, atkal parādās. Agrāk ārsts pirms izmeklēšanas lūdza slimnieku nomierināties, bet tagad šādu stāvokli uzskata par nenozīmīgu. Protams, nav viegli izmeklēt slimnieku, kad viņu pārņēmis apjukums. Novērošanai jābūt pilnīgai, un tomēr ir pamācoši skatīt, kā visi tumšie spēki pamodina jau skartos līdzās esošos orgānus.
   Tā ari visā dzīvē vairojas negatīvās īpašības, ja ir to izraisītāji. Lolot ļaunas domas nozīmē radīt zaudējumu.
   Domātājs lūdza: "Esiet paši sev ārsti. Labsirdības komprese būs lielisks līdzeklis."

   511. Urusvati zina par daudzām psihiskās enerģijas īpašībām. Šīs enerģijas būtība paliek nemainīga, bet kodolu var ietvert visai dažādas īpašības. Minēsim asins sastāva ietekmi. Tagad daudz vērības velta rasu atšķirībām. Šīs atšķirības var saskatīt ne vien asins sastāvā, bet arī psihiskās enerģijas īpatnībās.
   Cilvēki var sajust dažu tautu domas iedarbību stiprāk, bet citos gadījumos palikt vēsi. Bez atavisma vai karmiskiem cēloņiem pamatojumu var meklēt arī asins sastāvā, jo tas ietekmē psihisko enerģiju. Nav iespējams uzskaitīt visas saiknes, kas pastāv starp cilvēkiem. Cilvēku dzimumam vajadzētu kaunēties par to, ka tas nepēta savas saiknes un īpašības. Psiholoģijai ir jānodarbojas ar visām zinātnes nozarēm, kas var izgaismot zemes dzīves nākotni.
   Domai nav vietas atzīto zinātņu vidū, un psiholoģija var būt vienīgais balsts domas, citiem vārdiem runājot, psihiskās enerģijas izpētē. Tagad ir īpaši nepieciešams nostādīt šos jautājumus uz zinātniskiem pamatiem. Lai to izdarītu, ir jāsadarbojas veselai virknei zinātnieku, kuru rīcībā ir dažādas laboratorijas.
   Vai nav kauna lieta, ka līdz pat šim laikam zinātnes tika nošķirtas atsevišķās nometnēs un starp tām nepastāvēja savstarpēji sakari? Iznāk tā, ka dažas zinātnes nozares tiek atzītas par neapšaubāmām, bet citas tiek apšaubītas. Šādas apšaubīšanas pamatā, protams, ir tumsonība un aizspriedumi.
   Grūti iedomāties, cik stipri ir aizspriedumi. Tas jāatkārto kā pilīs, tā būdiņās, un varbūt vislielākie aizspriedumi mīt tieši pilīs. Tā nemitīgi jārunā par zinātnes misiju.
   Domātājs mācīja: "Protiet atvērt durvis zinātnei. Kauns, ja tai, skrandās tērptai, jāstāv aukstumā. Vai dzirdat, kā klauvē zinība?!"

   512. Urusvati zina, ka pārzemes eksplozijas pārspēj visas, kas notiek uz Zemes. Neviens tās nedzird ar zemes dzīves ausīm, un tikai atvērtā dzirde var sajust spriegumu, ko tās rada.
   Daudzi domā, ka personām, kuru rokās ir vara uz Zemes, ir īpaši jāsajūt arī Pārzemē notiekošā kauja, bet īstenībā tā nav. Tie, kuru rokās ir vara uz Zemes, parasti stāv loti tālu no pārpasaulīgajiem sakariem, bet ir citi sūtītie, kuri nes šās pasaules nastu. Viņus daudz pamatotāk varētu saukt par zemes dzīves vadītājiem, jo viņi iztur lielo pārzemes pievilksmes spēku.
   Cilvēki nezina, uz kādām kolonnām un kādam atsperēm balstās līdzsvars. Bet postītāji jauš, no kurienes nāk psihiskā enerģija. Viņu šāviņi lido izraudzīto virzienā. Cilvēki nepievērš uzmanību tādām neparastām kaujām. Vēl nav aparāta, kas gluži kā seismogrāfs varētu atzīmēt pārzemes spriegumus.
   Var iedomāties, kādi psihiskie virpuļviesuļi paceļas virs Zemes un savienojas ar augstākajām enerģijām. Šādam īpašam laikam ir īpašas zīmes. Bet cilvēki turpina turēties pie zemes dzīves kritērijiem un kļūst līdzīgi siseņiem. Skolotājs ieteic saglabāt mieru kā zemes dzīves vairogu.
   Domātājs teica: "Viņi mūs sargā visos ceļos, bet šī aizsardzība nāk no Augšas. Kaut mums būtu vairogs, aiz kā patverties arī no zemes dzīves bultām."

   513. Urusvati zina, ka Mums nepatīk baiļošanās un aizdomīgums un šīs īpašības Mēs attiecinām uz tumsonību. Vienlaikus Mēs prasām būt modriem un piesardzīgiem - šīs īpašības raksturīgas apskaidrībai. Nesaprātīgajiem nav viegli atrast robežu starp dažādām jūtām. Aizdomīgumu viņi nosauks par piesardzību, bet modrību piepildīs ar baiļošanos, un tādējādi labākas kvalitātes tiks reducētas līdz apkaunojošam īpašībām. Bet saprātīgie zinās, kur nepieciešama uz nojausmu balstīta piesardzība.
   Kad pasaule apmulsumā nodreb, nepiesardzīgais būs muļķis. Saprātīgais apsvērs visus cēloņus un saskatīs ļaunuma izcelsmi. Viņš tā rīkosies nevis aiz bailēm, bet gan drosmīgas apņēmības vadīts. Viņš neatstās odzi uz sliekšņa, jo ļaunuma aizmetnis atnesīs indīgus augļus. Viņš neteiks: nav vērts veltīt uzmanību sīkam skorpionam, jo no sīkā izaugs nāvi nesošs dzēliens. Saprātīgie īpaši skaidri saprot to, ka var būt tādi kosmiskie spriegumi, kad visa uzmanība jāpievērš planetārajiem apstākļiem.
   Jūs ievērojāt, ka dažkārt augstākās rūpes lika atteikties no parastajām nodarbībām, - šādas rūpes mēdz būt vārdos neizsakāmas, bet apziņa jauš, cik saspringts ir izplatījums. Var izcelties slimības, jo organisms uzņem stipra sprieguma strāvas. Tādos brīžos nedrīkst teikt: nepievērsiet uzmanību, gluži otrādi - apsveicama katra modrība, bet jebkura baiļošanās ir nosodāma.
   Mēs runājam par pasaulīgo un Pārpasaulīgo, jo Mums, kas vienmēr esam sardzē, nav grūti pateikt, ka palielinām modrību. Par laimi, kvalitātes ir neizsmeļamas. Arī jūs nevairieties atkārtot, ka augstākā sprieguma brīžos nepieciešama vislielākā modrība. Ne jau bailes jūs spiež to apliecināt, bet gan vēlme kalpot iespējami labāk. No šādas vēlmes izaug varoņi. Mēs runājām par varoņa īpašībām, par laimi, varonis var būt jebkurā dzīves vietā.
   Domātājs teica skolniekiem: "Jūtieties kā varoņi un centieties apjaust, kādu varoņdarbu varat veikt šodien."

   514. Urusvati zina, ka psihiskā enerģija tiks pamatīgi izpētīta. Tagad cilvēki sajūt tikai primitīvu tās klātbūtni, bet jau tuva nākotne parādīs, ka visi zinātnes sasniegumi būs saistīti ar psihisko enerģiju. Tad tiks saskatīti divi tās veidi: patvaļīgā un nepatvaļīgā enerģija, pēdējā parādīs šīs visam pamatā esošās enerģijas īpašo kosmisko nozīmi.
   Cilvēki jau saprot domas nozīmi un mēģina likt to lietā. Arī gribas sūtījumi jau kļūst par aksiomu. Bet krietni noslēpu mainaks ir jautājums par enerģijas nepatvaļīgo izpausmi. Pagaidām cilvēki absolūti neatzīst to, ka enerģijas izplūšanai var būt izplatījuma mēroga nozīme. Taču var novērot, ka daži darbinieki izstaro spēku, paši to nezinādami, un tādam varenam spēkam ir jāizplatās tālu.
   Kāpēc gan šie darbinieki nezina, kad viņi palīdz kaut kam diženam? Viņi sadarbojas ar Kosmosa gribu. Viņi nevar izvairīties no šādas sadarbības - viņi kā saskanīga stīga atbalso sūtīto vareno spēku. Šādi darbinieki pastiprina planētas strāvas, un, protams, viņi ir jāizpēta kā cilvēces glābēji vai pazudinātāji.
   Bez pūlēm var novērot vispārsteidzošākās parādības, kas notiek ap dažiem darbiniekiem, bet cilvēki vēl neprot šādām parādībām tuvoties, dažādām sajūtām nav pat doti nosaukumi. Lai vērš uzmanību uz pasaulīgā saskarsmi ar Pārpasaulīgo. Lai paskatās kā pienākas brīviem zinātniekiem.
   Domātājs mācīja: "Neaizmirsīsim, ka ikviens no mums var ieraudzīt augstākās parādības, tikai vispirms tās jāpieļauj savā prātā."

   515. Urusvati zina, ka evolūcijai jābūt labprātīgai. Nekāda vardarbība nedrīkst ienākt tās lokā. Cilvēki nevēlas saprast, ka šis pamatnoteikums attiecas uz visiem evolūcijas veidiem. Katra, pat neliela, evolūcija ir saistīta ar diženo kosmisko evolūciju.
   Lai kara izraisītāji padomā, kādā bezdibenī viņi grūž planētu. Pat tad, ja karš aptver tikai dažas valstis, tas tomēr nes sev līdzi visas planētas pagrimumu. Neviens neiedomājas, ka karš ir planētas slimība. Var izpētīt, kādus dzīves uzlabojumus ir pārtraukuši pagātnē notikušie kari. Nav vajadzīgas konvulsijas tur, kur iespējama veselīga attīstība.
   Sāpju sajūta piepilda izplatījumu. Sprādzieni satricina laboratorijas, kur tiek strādāts tautu atveseļošanas labā. Lai cilvēki padomā, vai viņi neizposta kaut ko neatkārtojamu, ko varbūt gadu simteņiem ir veidojuši Gudrie? Izpostīt ir viegli, bet nav pieņemts domāt kosmiskā mērogā. Ir laiks saprast, kāds ļaunums tiks nodarīts Smalkajai Pasaulei. Divu pasauļu saikne jāizprot padziļināti.
   Ir teikts, ka evolūcijai jābūt labprātīgai, - saprotiet to visās nozīmēs. Evolūcijai ne vien jābūt brīvai no varmācības, bet arī labas gribas pilnai. Daži domā, ka evolūciju tik lielā mērā veic Augstākie Spēki, ka cilvēku līdzdalībai nav nozīmes. Tādiem maldiem ir kaitīgas sekas. Cilvēkiem ir jābūt evolūcijas līdzdalībniekiem.
   Cilvēkiem ir jāsasprindzina labā griba, lai augstāko enerģiju straumei pievienotu arī savus uzkrātos spēkus. Cilvēks nedrīkst būt vienaldzīgs pret dzīves pilnīgošanu. Viņam kā pilnīgošanās sargam ir jāstāv sardzē.
   Jāsaprot, ka lāsti un nosodījumi ir slikti ieroči. Var redzēt, kā veidojas tautu kanna. Tie, kas ir daudz nolādējuši, savelk virs savas galvas smagus mākoņus. Evolūcija ir labā īstenošana dzīvē. Lai ikviens cilvēks padomā, kas, viņaprāt, ir pats labākais. Sākumā viņš var maldīties un par labo pieņemt pārmērīgu patību, bet, ja savas pārdomas padziļinās, tad gala iznākumā atradīs sevī Vispārības Labuma dzirksteles.
   Neprasīsim sarežģītus nosaukumus un pārdomas - evolūcija ir harmoniska un vienkārša savā lietderīguma daiļumā. Tāpēc papūlēsimies Vispārības Labā, zinot, ka katrs patiess laba vēlējums jau ir reāla artava, turklāt mēs iemācīsimies būt labvēlīgi.
   Domātājs teica: "Ja mēs savāksim visas rūgtās zālītes, tad ari vira būs jo rūgta."

   516. Urusvati zina, ka nekāda nevērība pret augstākajām parādībām nav pieļaujama. Liktos, ka šāds norādījums ir nepārprotams, taču tas izraisa aplamus skaidrojumus. Cilvēki strīdas par to, kas ir augstākās parādības. Viņi vēlas pierādīt, ka šādas parādības ir tik retas, ka zemes dzīvē nav sastopamas. Tādējādi viltnieki atbrīvojas no augstāko parādību meklēšanas cilvēku esībā.
   Bet gudrie zina, ka tieši augstākās parādības iespējamas ari pašā zemes dzīves esībā. Viņi saprot, ka katrs cilvēks iedvesmas brīdī jau nonācis pārpasaulīgā stāvoklī. Viņam var būt tieši tās izjūtas, kas saplūst ar augstākajām. Katrs šāds stāvoklis ir pārpasaulīga sajūta. Tā dara cilvēku gaišredzīgu un gaišdzirdlgu, viņam ir tikai jāpazīst šīs savas dabiskās īpašības.
   Daži domātāji uzskata, ka pastāvīga saplusme ar augstākajām parādībām ir augstāk vērtējama nekā viens īpašs satricinājums. Var novēlēt, lai cilvēki iemācās padarīt smalkāku savu organismu pastāvīgai saskarsmei. Pat viena spēcīga izpausme viņiem parādītu, cik bezrobežīgs var būt Augstākais Spēks.
   Piesardzība padara organismu smalkāku, bet jāizjūt arī sasprindzinājums, kāds mēdz būt ugunīgo vārtu priekšā, - tikai tad cilvēks kļūs drosmīgs. Gudrība ir drosmīga, jo tās pamatā ir rūdījums. Neviens nevar galvot par sevi, iekams nav stājies Ugunīgo Spēku priekšā. Jābūt atvērtam augstākās parādības iespējamībai un jāiemīl šādas parādības. Katra nevērība būs jau atkāpšanās tumsā.
   Domātājs ieteica pārbaudīt savu drosmi katras parastas dzīves parādības laikā. Viņš teica: "Kas prot drosmīgi tikt galā ar mājas rūpēm, tas nenobīsies arī no visbriesmīgākā uzbrukuma."

   517. Urusvati zina, ka miers ir relatīvs jēdziens. Mēs norādām uz nepieciešamību saglabāt mieru, bet zinām, ka pat ar labu vēlēšanos to var panākt tikai līdz zināmai pakāpei. Un tomēr, ja cilvēks sev pastāvīgi atgādinās, ka jāsaglabā miers, viņš zināmā mērā to arī panāks.
   Nevainosim cilvēkus, ka viņi nesaprot miera ārstniecisko nozīmi. Viņi dažreiz uzskata, ka būt mierīgam nozīmē neko nedarīt un nedomāt, bet miers ir jāsaprot kā domas harmonija. Var aptaujāt vientuļniekus, kā viņi sasniedz līdzsvarotību. Viņi paskaidros, ka labākais vads uz mieru ir doma par pasaules uzbūves mērktiecīgumu.
   Cilvēki var ievērot, cik niecīgas pēc dažiem gadiem šķiet kādreizējās raizes, - tā iepazīstam pārbaudes akmeni. Turklāt izrādīsies, ka daudzi krāšņi notikumi zaudējuši savu nozīmi, bet sīkie pavērsieni kļuvuši nozīmīgi. Tie saglabājas cilvēces atmiņā, jo apziņai ir savi dziļi kritēriji.
   Kāds ārsts stāstīja, ka dažos drūma izmisuma gadījumos viņš ir izmantojis pretēju taktiku. Kad slimnieks apgalvojis, ka viss pavēršoties pret viņu, ārsts piebildis: "Neaizmirstiet, ka arī zemestrīce ir iespējama." Notiekot šādai nelaimei, visas cilvēku viltības kļūst nenozīmīgas. Tā jādomā par mieru. Var būt vai nu mūžīgs miers, vai ari mūžīgs nemiers. Tālākvir-zība nav iespējama, ja cilvēku nemitīgi urda nemiers, un iedvesma nevar nākt pār nemiera pārņemto.
   Domātājs teica: "Nemiera pārņemts cilvēks ir kā riekstu čaumalām pilns maiss."

   518. Urusvati zina, kāda ir zemes dzīves veiksmju un neveiksmju iekšējā nozīme, īsos laika sprīžos var novērot pamācošas karmiskās izpausmes. Var redzēt, kā dažkārt viena sīka darbība piepilda kausu līdz malām. Var redzēt, kā neveiksme kļūst par labākajiem vārtiem uz uzvaru. Var redzēt, kā neīsta greznība pārvēršas nabadzībā.
   Var novērot visdažādākās dzīves izpausmes, un tikai pagātnes izpēte var ienest kādu skaidrību par cēloņiem. Bet tas, kurš zina vislielākos cēloņus, var runāt par augstāko taisnīgumu. Cilvēki bieži dēvē par nelaimi tikai sen radītās neizbēgamās sekas.
   Izpausme uz Zemes ir ne vien pasaulīgo cēloņu, bet arī pārpasaulīgo cēloņu izpausme. Neaizmirsīsim, ka Smalkajā Pasaulē turpina pastāvēt cilvēku rīcības radītie samezglojumi. Protams, tur daudz kas var noslēgties, taču šāds risinājums nenotiek bieži. Smalkās Pasaules iemītnieki prot iztērēt visu uzturēšanās laiku zemes dzīves sekām. Viņiem pietrūkst apņēmības darīt galu pagātnes maldiem un steidzīgi atjaunot apziņu. Bet Smalkā Pasaule paver tam daudz iespēju. Var saņemt visaugstākās pamācības, taču tās būs pārpasaulīgas. Lai cilvēki iemācās izmantot šīs pamācības savā zemes dzīvē.
   Domātājs norādīja: "Lai cilvēki bagātina dzīvi no pārpasaulīgā avota."

   519. Urusvati zina, ka pasaulīgais un pārpasaulīgais jāsaprot kā nedalāma realitāte. Cilvēki ļoti pretojas šādai izpratnei. Vieni noniecina pasaulīgo, citi zaimo pārpasaulīgo.
   Mēs sūtām domu par šo pamatu harmoniju, bet grūti ieskaidrot, ka tālredzība un tuvredzība ir kvalitātes un nevienai no tām nevar dot priekšroku. Tālredzīgais nesaskata tuvākos priekšmetus, bet tuvredzīgais nespēj iepazīt tāles daili. Taču jāatzīst, ka katrai kvalitātei ir sava priekšrocība. Tāpēc neno niecināsim pasaulīgo, slavēdami pārpasaulīgo. Pasaule ir daiļa savā viengabalainībā, un cilvēkam jāiemīl tā kopumā, tikai tad viņš var izpildīt savu misiju.
   Jogi bieži lepojas ar saviem sasniegumiem, taču viņi aizmirst, ka harmoniski strādājošs darbarūķis nav nenozīmīgāks par viņiem. Tas pats jāteic par tiekšanos nodzīvot ilgu mūžu. Ja šāda vēlme nav saistīta ar īpašu uzdevumu, tā var pat būt pretrunā ar Dabas likumu. Visām Dabas izpausmēm jānoris harmonijā, un cilvēkam ir jāņem vērā pasaulē valdošie apstākļi, tad viņš sapratīs, kas ir dabiskā Joga, patiesā saikne ar Augstāko.
   Mēs esam pietiekami daudz runājuši par trim pasaulēm, kuras ir jāizprot. Nevar gaidīt evolūcijas parādības, ja nav atzīti Esības pamati. Var sākties konvulsijas, var būt postījumi, kuru gaitā tiks iznīcināti evolūcijas elementi, tāpēc ieklausīsimies izplatījuma vaidos.
   Domātājs teica: "Ieklausieties vērīgi, vai tiešām jūs nedzirdat izplatījuma vaidus?"

   520. Urusvati zina, cik strauji dažkārt attīstās zemes dzīves notikumi pat ārpus cilvēka saprašanas. Jāpadomā - vai šādi procesi notiek vienīgi uz Zemes? Tie liecina par pārpasaulīgu izpausmi.
   Patiesi, novērojot to, kas notiek uz Zemes, var pārliecināties par pārpasaulīgiem procesiem. Bet cilvēkiem ir nosliece uzskatīt notikumus par nejaušiem elementu savirknējumiem. Viņi nevēlas atzīt pārpasaulīgā Saprāta klātbūtni, kaut gan senā gudrība jau zināja par Lielo Saprātu - Nous (kt.). Tāda domāšana ļāva līdzsvarot zemes dzīves notikumus, bet tagad, izraisīdami daudzas nelaimes, cilvēki nespēj rast saprātīgu risinājumu.
   Atcerēsimies, ka kāds Valdnieks pirms lēmuma pieņemšanas centās kaut vienu dienu pavadīt vientulībā, lai viņu nenospiestu sadzīves likstas. Var koncentrēt domu uz nobriedušo jautājumu, bet vēl labāk ir ļaut domai doties uz Pārzemes Pasauli - tā atgriezīsies pārpasaulīgā Spēka varenības stiprināta.
   Lai cilvēks iemācās vērsties pie Pārzemes Pasaules. Zemes dzīves notikumi pierāda, ka cilvēki tomēr nevēlas kontaktēties ar Varena Speķa Avotu. Daudzas nelaimes grūž pūlus izmisumā, taču, pat nelaimē nokļuvuši, cilvēki nevēlas pieņemt Palīdzību.
   Domātājs bieži norādīja: "Neļaujieties izmisumam, tā jūs vienīgi noraidāt Palīdzību."

   521. Urusvati zina, cik smalkas ir pārzemes enerģijas. Pat varenas strāvas var pārtraukt zemes dzīves notikumu ietekme. Cilvēkiem ir grūti saprast šādas izpausmes, bet jūs paši pārliecinājāties, ka uz Zemes notiekošās kustības var pārtraukt dziednieciskās strāvas.
   Domas, kuras raidām Mēs, var viegli pārtraukt jebkurš cilvēku radīts troksnis. Tālos raidījumus viegli izspiež zemes dzīves apsvērumi. Tas viss nozīmē to, ka Zemes orbītā visas pievilksmes darbojas atbilstoši zemes dzīves likumam. Jāsaprot, ka Mūsu viļņu uztveršanai organisms jāattīsta, pirmām kārtām padarot smalkāku domu. Jau sen ir teikts par apziņas paplašināšanu, taču arī šis jēdziens tiek interpretēts nepareizi. Nereti iedomājas, ka apziņas paplašināšana nozīmē visa pieļaušanu, bet tad jau apziņa pārvērstos par iebraucamo vietu! īsta apziņas paplašināšana palielina uztvertspēju un izzinātspēju. Vienīgi domāšana var veicināt tādu attīrīšanos, un, lai kontaktētos ar Mums, ir jāprot domāt.
   Tas, kurš neprot domāt, nonāks pretrunu mežā, nevis atradīs kopējo jēgu. Tikai ar lielu uzņēmību var izrauties ārpus zemes dzīves pievilksmju robežām. Tikai brīvā griba var aizvest līdz pārzemes īpatnību plašai izpratnei.
   Nesen Mēs runājām par to, ka pasaulīgais un pārpasaulīgais ir nedalāmas lietas. Vai nešķiet pretrunīgi, ka tagad Mēs runājam par pārzemes īpatnībām? Taču tā nav pretruna, ka virsotnē ir vieglāk elpot nekā pakājē. Daži baidās no virsotņu gaisa, tāpat daži baidās no domas par Pārpasaulīgo. Šīs bailes mēdz būt tik lielas, ka paralizē smadzeņu darbību.
   Jūs pazīstat cilvēkus, kuri nespēj domāt par Pārpasaulīgo. Psihiatriem vajadzētu izpētīt šos vienpusīgos indivīdus, kuriem nedarbojas atsevišķi smadzeņu centri. Lai attīstītu iztēli, nepieciešami ilgstoši eksperimenti visdažādākajos apstākļos. Iztēles pareiza attīstīšana paglābs no bailēm.
   Dzīves gudrību sasmelušies cilvēki jums teiks pretējo - pēc viņu domām, iztēle ir ilūzija un saskaņā ar prāta likuma prasībām ir izskaužama. Taču pareizāk ir dzīvot nevis atbilstoši prāta, bet gan saprāta likumam. Senlaiku Nous atļāva atzīt Pārzemes Pasauli.
   Domātājs turēja godā saprātu kā ceļvedi uz Pārpasaulīgo.

   522. Urusvati nav svešs prieks par Visuma Taisnīgumu. Daudz un dažādi ir šā likuma nosaukumi visās tautās. Katra to dēvēja citādi: Karma, Moira, Fātums, Kismets - tā cilvēki izprata likteni. Vieni to uzņēma ar prieku, citi drūmi, bet neviens nenoliedza, ka pastāv likums, kas rod izpausmi visā Kosmosā. Šāda virzītājspēka saprātīgums norāda uz Pasaules harmoniskumu.
   Dažas ticības centās iznīdēt Kosmiskā Taisnīguma dziļo jēgu, bet pašas nonāca rūgtāko maldu varā. Var vērot, kā zaudēja savu nozīmi tie, kuri bija sacēlušies pret patiesību, un vienlaikus redzēt, kā panākumus guva tie, kuri cienīja kosmiskā likuma izpausmi.
   Ielūkojušies tautu vēsturē un atsevišķu darbnieku dzīvē, pārliecināsimies, ka Visuma Taisnīguma likums ir lielisks. Neapstāsimies pie norādījumiem par atriebību, jo likums šādu vardarbību neatzīst. Gluži otrādi - no kannas izriet lietderīgums un zaigo uz līdzsvara svariem. Atkal noņemsim apsēju no Temīdas acīm. Taisnīgumam jābūt redzīgam un tālredzīgam.
   Nešausmināsimies par kosmiskajiem notikumiem, bet uzņemsim tos ar cieņu kā diženā likuma darbību. Vērīgi tajos ielūkojušies, pārliecināsimies, ka sekām ir bijuši savi cēloņi.
   Domātājs centās pārliecināt līdzpilsoņus, ka ir jāskatās vērīgi, lai prastu saskatīt notiekošā cēloņus.

   523. Urusvati zina, cik augstu Mēs vērtējam gara sasniegumus. Tajos ietilpst kā atteikšanās no patības, tā ari zemes dzīves apstākļu pazīšana. Cilvēks, kas atsacījies no visa pasaulīgā, nevar būt taisnīgs tiesnesis, tāpat kā zemes dzīves kārībās ieslīgušais nevar pacelties tik augstu, lai taisnīgums viņam kļūtu pārredzams.
   Bet reti var sastapt šo divu apstākļu apvienojumu. Cilvēkiem šķiet, ka tie ir pretrunīgi. Viņi nepamana, cik daudz garīgo sasniegumu iespējams gūt pašā dzīvē.
   Klosterus dibināja, lai palīdzētu tiem, kuru gars bija vājš, bet spēcīgie arī no klostera prata tālu izplatīt savu mācību. Ilgi viņi nespēja palikt tuksnesī - piepildījuši gara trauku, viņi sajuta vajadzību atgriezties pie cilvēkiem. Viņi ne vien nesa tiem garīgo spēku, bet arī paši iepazina dzīvi. Šo pēdējo apstākli parasti nesaprot, jo cilvēki nezina par līdzsvaru.
   Kā piemēru var minēt Mūsu Brālību! Tā nevarētu pastāvēt bez zemes dzīves apstākļu pazīšanas. Tiem, kas neatzīst zemes dzīves apstākļu nozīmi, paliek sveša gan žēlsirdība, gan līdzcietība, bet bez šīm īpašībām garīga tālākvirzība nav iespējama. Jaunās pasaules mācība nevar dzīvot tur, kur valda cietsirdība. Humanitārās zinātnes nevar attīstīties tur, kur klusē sirds.
   Domātājs ieteica skolniekiem mācīties izprast cilvēka skatienu.

   524. Urusvati zina, ka haotisks pūlis rada īpaši bīstamus izstarojumus. Vienas dziņas pārņemts pūlis tomēr ir mazāk kaitīgs nekā haotiskuma izpausme. Kad pētnieki iemācīsies zinātniski izpētīt cilvēka auru, viņi pārliecināsies, kādi iznīcinoši ķīmismi rodas tad, kad strāvas ir haotiskas.
   Nevajag domāt, ka pūļa kopīga noskaņa ir viegli panākama. Katru pūli vada visdažādākās dziņas, jauni indīgi ķīmismi rodas tieši kā šo nesaskaņoto dziņu sekas. Zinātniekiem šis apstāklis ir jāņem vērā.
   Nekad vēl nav kopā pulcējušies tādi ļaužu bari kā tagad. Vēsturei svešas milzu pilsētas, kādas ir pašlaik. Roma savā pagrimuma periodā sasniedza desmit miljonus iedzīvotāju, bet šis apstāklis vienīgi veicināja tās sabrukumu; gluži tāpat ir arī tagad. Ir galējie lielumi, kurus sasniedzis, Leviatāns sāk trūdēt.
   Cilvēkiem daudzreiz ir ieteikts apmesties uz dzīvi ārpus pilsētām, taču šie padomi allaž ir ignorēti un cilvēki paši sevi indē savās Bābeles. Ir jau redzams, ka notikumi ievirzās sen norādītajā gultnē. Loģiski pamatoto procesu nav iespējams apturēt - tas ir aizsācies un tam ir jāiet plašumā un dziļumā. Jautājums tikai, kurš pratis saskatīt šo pārveidību svētību vai atzīt Jaunās Atlantīdas bojāeju. Prieks par pārveidojumiem var radīt labākus kopdzīves veidus, bet vai daudzi ir šādam priekam gatavi?
   Domātājs norādīja, ka cilvēki labākos priekus nepazīst.

   525. Urusvati zina, ka cilvēkam trejādi jāsaudzē veselība. Pirmā ir paša veselība, pēc tam - planētas veselība un, visbeidzot, pārzemes veselība. Pēdējā nav hiperbola, jo Zemes iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka viņi nedrīkst iejaukties Pārzemes Pasaules harmonijā. Tāpat ari planētas veselība ir atkarīga no gudras tās spēku izmantošanas. Nelielie cilvēku organismi ir spēcīgas baterijas un patiesi valda pār tuvākajiem Zemes slāņiem. Arī paša veselība cilvēkam jāsargā ne vien sevis, bet arī savu tuvāko labad. Tikai sekmīga triju veselību izpratne var nodrošināt patiesus panākumus.
   Kad runāju par veselību, domāju ne vien miesas, bet arī gara veselību. Cilvēces vēsture ļauj pārliecināties par to, ka evolūcija attīstījās lieliski tad, kad starp miesu un garu pastāvēja harmonija. Hellādā atlētu veselība tika apvienota ar filozofu gudrību - un valsts plauka.
   Taču var nosaukt valstis, kur sports ir kļuvis par kultu un nomācis gara nozīmi. Var pārliecināties, pie kā noved šāda nelīdzsvarotība, bet arī gara veselība nav nekāda svētulība un liekulība. Mēs varam pateikt, cik lielā mērā cildenas zināšanas un patiesa kalpošana Vispārības Labā veido gara veselības balstus.
   Nevajag ieteikt aiziešanu no dzīves, jo pati dabiskākā gara veselība tiek kaldināta dzīves ēzē. Tāpat arī miesas veselība jāizprot gudri: ir jāsargā dzīvības dārgums, bet tas nedrīkst novērst no pašaizliedzības. Nav iespējams rast līdzsvaru dzīves pretstatu vidū, bet veselīgs gars pateiks savu gudro lēmumu.
   Cilvēks, savu tuvāko glābdams, var mesties bīstamā straumē un nedabūt dzīvību apdraudošu drudzi, ja viņu nes gara spārni. Cilvēks var kļūt par planētas sargu, ja viņa gars un miesa ir līdzsvarā. Cilvēks var sūtīt tīras domas uz Pārzemes Pasaulēm, ja viņu vada vesels gars.
   Domātājs vaicāja: "Vai jums nešķiet, ka mēs ar savu domu varam palīdzēt visām Mūzām?"

   526. Urusvati zina, cik bieži no domu sūtījumiem gala nonāk tikai atsevišķi vārdi. Cēloņi tam ir vairāki: visupirms tas nozīmē, ka ne visi vārdi ir sūtīti ar vienādu spēku. Turklāt varēja būt krustiskās strāvas, kas pārtrauca šo vēstījumu un pat nogādāja galā pavisam citu. Strāvas var būt ari par cēloni bezmiegam.
   Ja cilvēki spētu aptvert, kādas vētras plosās ap viņiem, viņi kļūtu daudz piesardzīgāki visā savā rīcībā. Taču viņi pat nepieļauj iespēju, ka vārdiem, kurus dzird, varētu būt nozīme visa izplatījuma mērogā. Šādi satricinājumi īpaši jāievēro tad, kad uz Zemes notiek kaujas. Jau tam vien vajadzētu likt atcerēties, cik cieši saistītas ir uz Zemes un Pārzemē notiekošās sadursmes. Ļoti uzmanīgi jāizturas pret iekšējo dzirdi. Var būt tādi sasprindzinājumi, kurus ārsti saistīs ar zemes dzīves cēloņiem, taču viņi aizmirst, ka pārpasaulīgie cēloņi ir simtiem reižu nozīmīgāki. Cilvēki iedomājas, ka zilā debess ir tukša, bet zinātne jau zina, ka izplatījums nav tukšs. Vai tiešām šī aksioma ir tik grūti aptverama?
   Jūs dzirdat šausmu kliedzienus, bet dažreiz ari prieka pilnus izsaucienus. Biežāk gan atskan briesmīgas vaimanas, jo šādā veidā cilvēki raida savu vislielāko enerģiju, prieka izpausmes ir vājākas. Tagad, kad Zemi aptumšo tik daudz šausmu, vērojami izmisuma spēku izstarojami. Zinātnieki var secināt: ja jau šausmu kliedziens nokļūst tik tālu izplatījumā, tātad tas ir raidīts ar varenu enerģiju un izstaro visvairāk pamanāmos starus. Pareiza ir doma, ka katram cilvēku vārdam ir sava aura un tas nokļūst tālu izplatījumā.
   Arī satraukuma pilnās dienās var sastapt ne visai gudrus cilvēkus, kuri turpina dzīvot tā, it kā nekas nenotiktu. Nevar nebrīnīties par tādu nesaprātīgumu, jo tas zināmā mērā atgādina tāda cilvēka rīcību, kurš ugunsgrēka laikā sāk dejot. Nav gudri arī krist izmisumā, un Mēs iesakām saglabāt mieru, bet šis miers liecina par to, ka cilvēks pilnībā apzinās notiekošo. Gudrais saprot, kāda rīcība iederas globāla satricinājuma laikā.
   Varat ievērot, ka īpaša sprieguma dienās mēs neizrunājam vardu Armagedons - to ir apguvuši papagaili. Viņi čivina nozīmīgus vārdus visos locījumos un tajā paša laika lēkā uz vulkāna.
   Mēs skali saucam: uguns, uguns! Taču tikai nedaudzi saprot, kāda uguns un kāds spriegums valda pasaulē.
   Domātājs pamācīja: "Lai gan katrs mirklis nes debess ķermeņa sabrukumu, taču mēdz būt tādi spriegumi, kad vienīgi saskanīgs koris var novērst katastrofu."

   527. Urusvati zina, ka Nirvāna ir augstākais harmonijas pilns enerģijas spriegums. Paranirvāna ir vēl jo augstāks spriegums. Cilvēki domā, ka Nirvāna ir viņiem nesasniedzama un Samādhi prasa ilgu ķermeņa un gara vingrināšanu. Bet neaizmirsīsim, ka cilvēka organisms ir pilnīgs mikrokosms un tajā ietvertas visas iespējamās parādības līdz bezrobežībai.
   Katrs cilvēks spēj sajust Nirvānas un Samādhi tuvošanās pazīmes. Taču šis pazīmes tik ātri izgaist, ka zemes dzīves apziņa nepagūst tās aptvert. Cilvēkam var likties, ka viņš bez jebkāda iemesla zaudē samaņu vai viņā sāk kvēlot neizskaidrojama uguns, vai it kā zūd ķermeņa svars. Daudz ir tādu parādību, kuras pamana vienīgi paplašināta apziņa, bet tikai nedaudzi izredzētie spēj saprast notiekošo. Daudz ir zinātnes sasniegumu, taču tā vēl joprojām nav apstiprinājusi, ka ikvienam cilvēkam ir pieejamas augstākās sajūtas, ja vien viņa gars ir tīrs.
   Kurš gan spēj sasniegt garīgo šķīstīšanos? Teiks: tam ir jābūt tādam kā Anaksagors, Platons vai Pitagors. Taču pasauli uz priekšu virzīja ne tikai domātāji, bet arī tādi vadoņi kā Perikls un Akbars. Viņi ir atstājuši atmiņas par uzplaukuma laikmetiem. Viņi parādīja ne tikai augstsirdību un žēlsirdību, bet arī rakstura stingrību, izraudzīdamies tautas glābšanas ceļu. Ikviens ir dzirdējis par kurpnieku Bērni un ķīmiķi Voganu. Visos laikmetos ir bijis daudz paraugu, lai cilvēki saprastu, ka garīgo šķīstīšanos var sasniegt jebkurā stāvoklī.
   Arī pašlaik uz Zemes ir evolūcijas darbinieki. Cilvēki gan viņus neatšķir no citiem, jo pūlis nekad nav pratis saskatīt roku darba grūto sasniegumu. Uz Zemes gan rokas, gan kājas ir gara palīgi. Evolūcijas nesējus nepazīst, jo viņi neizceļas ar karaliskiem tērpiem. Un tikai tad, kad vēsture visu sakopos, kļūs redzams viņu ceļš. Lai cilvēki priecājas, ka Zemes virsu vienmēr ir izredzētie, - tas dara jo drošāku ticību Jaunās Pasaules uzcelšanai.
   Domātājs, pat būdams pārdots verdzībā, teica: "Lielisks paraugs cilvēces ceļa daudzveidībai."

   528. Urusvati zina, ka no daudziem ziediem var novīt gan skaistu, gan neglītu vītni - viss ir atkarīgs no ziedu kombinācijas. Lūk, Mēs mācām runāt ar katru atbilstoši viņa apziņai. Mēs negribam sarunbiedru pazemot, bet tikai ņemam vērā daudzās zemes dzīves specialitātes. Pat valodas ir atšķirīgas, bet vēl atšķirīgākas ir zināšanas.
   Ikvienā glabātavā var atrast ļoti vērtīgu priekšmetu. Lai tādu atrastu, ir jāpārcilā milzums lietu. Varbūt nāksies rakņāties pa putekļiem un netīrumiem, nāksies dzirdēt apvainojumus un izsmieklu, toties var tikt atrasta ļoti vērtīga informācija.
   Lai varētu runāt atbilstoši apziņai, vispirms ir jāuzklausa sarunbiedrs, jāsajūt viņa izstarojumi, jāizprot viņa nolūks. Neaizmirsīsim, ka cilvēki ir sadalījušies pa neskaitāmām specialitātēm un glābjošā sintēze izglītībā vēl nav iekļauta. Cilvēki dažkārt sapņo par fizisku vispasaules valodu, bet aizmirst, ka vispirms jāpadomā par savstarpēju garīgo saprašanos.
   Uz Zemes var sastapt sludinātājus, kuri nerēķinās ar klausītāju domāšanu. Šāda augstprātība nodara nelabojamu ļaunumu. Aprobežotie sludinātāji neizprot klausītāju vajadzības, bet liek ticēt, aizmirsdami, ka ticība ir zināšanas sekas. Taču viņiem pašiem trūkst ne tikai zināšanu, bet nav ari magnētisma. Runāju ne vien par sludinātājiem, bet arī par skolu skolotājiem. Vienkāršs norādījums par to, ka jārunā atbilstoši sarunbiedra apziņai, izraisa daudz aplamu skaidrojumu. Ir skumji, bet jāteic, ka cilvēki dažkārt sāk runāt atbilstoši savai apziņai, un tas notiek pirmām kārtām aiz neprasmes noklausīties, ko viņiem saka.
   Draugi! Iemācieties uzklausīt un tad vieglāk piekļūsit sarun-biedram. Protams, ja ir paplašināta apziņa, izprast sarunbiedra īpatnības nav grūti, bet tāda providences pakāpe ir reti sastopama, tāpēc izmantojiet parastos cilvēcīguma līdzekļus. Savstarpēja cieņa ir tuva līdzcietībai.
   Domātājs mācīja pīt ziedu vītnes: "Skaistu ziedu kombināciju atradušais pratīs atrast arī pareizu cilvēku kombināciju." 529. Urusvati zina, cik liels ir prieks par prasmi dzīvot nākamībā, - šādu dzīvi var nosaukt par evolucionējošu. Turklāt ir jāiemācās nenoniecināt pagātni un saprast, ka tagadnes nav: vai nu bija, vai būs.
   Nav viegli pārslēgties uz nākamību kā realitāti. Cilvēki neprot domāt par nākotni, jo baidās no tās. Viņi baidās, ka nākotne atnāks bez viņiem. Viņi nevēlas padomāt par dzīves nepārtrauktību un nesaprot, kā varētu sadarboties ar Smalko Pasauli. Tādējādi viņi sevi nošķir no nākotnes, negrib izzināt pagātni, paliek pie tagadnes, kuras nav. Visbīstamākais stāvoklis ir - palikt bez jeb kā. Bet cilvēki tik viegli varētu pievērsties nākotnei, it īpaši tagad, kad bioloģija ir guvusi tādus panākumus.
   Pie Mums īpaši priecājas, kad pamana prasmi pārcelties nākamībā. Šādi centieni ir kā tāda enkura iemešana, kurš palīdzēs tuvoties glābējam krastam. Brālības pamatā ir tiekšanās uz nākamību. Notikumiem jābūt plānveidīgiem. Jāiepazīst Pasaules ēkas uzbūve, lai iejustos Bezrobežībā. Nav iespējams uzreiz iekrist Bezrobežībā, tāpat ari bezgalīgā nākamība ļauj atrast derīgu darbu. Pamēģiniet iedomāties zemes dzīvi bez pagātnes un nākotnes - cik skumja kļūs kaismes pilnā dzīve - gluži kā uz sīkas saliņas okeānā. Protams, cilvēkiem paliks iespēja vērst skatienus augšup, ja kāds būs tik tālredzīgs.
   Domātājs žēloja tos, kuri nespēja priecāties par nākamību un neprata vērst skatienu augšup.

   530. Urusvati zina, ka ir parādījušās jaunas slimības. To pamatā ir mandeļu iekaisums, un šīs slimības ir ārkārtīgi daudzveidīgas. Mandeles izdala palielinātu vai samazinātu daudzumu sekrēciju. Pašas mandeles palielinās vai samazinās, līdz atmirst.
   Cilvēki var darīt zināmus cits citam pamācošus sīkumus, taču viņi to nedara un tādējādi veicina epidēmijas izplatīšanos. Var ievērot, ka pulss un temperatūra stipri svārstās, un var būt sāpes nervu centros. Šāda slimība nav atkarīga no pašiem cilvēkiem, uz to iedarbojas izplatījuma ķimismi - iznāk tāds kā apburtais aplis.
   Cilvēki ar savām domām un rīcību pastiprina izplatījuma ķīmismus, bet ķīmisms ir kā bumerangs - tas satriec savu radītāju, un tā izceļas bīstama epidēmija. Ārsti mēģina to nosaukt vecos vārdos, neievērodami jaunos simptomus. Ķīmisms, protams, iedarbojas uz vājiem orgāniem, un tāpēc rodas simptomu daudzveidība.
   Var teikt, ka cilvēce pati sevi saindē, un var ciest paši smalkākie organismi. Tā visbīstamāko notikumu laikā parādās jaunas slimības. Vēsture diemžēl šīs sakritības nav fiksējusi.
   Pie Mums ir izveidotas uzskatāmas tabulas, kas parāda, kā cilvēce pati sevi šausta.
   Domātājs pastāvīgi sarunās ar ārstiem vaicāja, vai viņi pamana epidēmiju viļņus.

   531. Urusvati zina, ka Mēs jauno epidēmiju saucam par dzelteno kaiti, jo tā izraisa žults pigmentāciju ne vien izdalījumos, bet arī uz visām gļotādām. Šīs slimības izplatīšanos nevajadzētu pieļaut. Ir jāsaglabā mierīgs noskaņojums; šim jēdzienam nepieciešams paskaidrojums.
   Noskaņojumus nevajag attiecināt vienīgi uz kuņģa darbības traucējumiem vai saaukstēšanos. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka cēlonis meklējams nervu centros, kuri saņem impulsu no dažādiem izplatījuma ķīmismiem. Pienāks laiks, kad ārsti pratīs noteikt, kurš centrs ir skarts, bet pagaidām viņi tikai runā par vājiem nerviem un ārstē tos ar narkotikām.
   Ir jau laiks izprast nervu sistēmas nozīmi. Tā ir starpniece saskarsmē ar Pārpasaulīgo jomu. Būtība ir nevis tā, ka cilvēkam ir slimi nervi, bet gan tā, kādi ķīmismi un uz kuriem centriem iedarbojas. Tā zinātne saņem pašas augstākās jomas, kas zinātniekiem jāizpēta līdz galam. Jāapzinās, ka izplatījuma psihisko enerģiju ir iespējams izpētīt, un tad zemes dzīve kļūs pilnīgi citāda vienas paaudzes acu priekšā.
   Domātājs pamācīja: "Ne tikai ūdens piliens ietver sevī pasauli, bet arī katra gaisa daļiņa jau ir mikrokosms."

   532. Urusvati zina, ka Mēs ieteicam visās lietās reāli zinātnisku domāšanu. Pat viscildenākajai iedvesmai jābūt zinātnisku novērojumu apstiprinātai. Nevajag domāt, ka šāda pieeja var kaut ko noniecināt. Nevajag aizmirst, ka daudzas lieliskas idejas aiziet bojā, ja to izpratne ir nepamatota. Šāda nepamatota ticība ir jānomaina ar izzināšanas gaismu.
   Pat vislabāko ticību kalpotāji ir mēģinājuši kļūt par zinātniekiem, lai vieglāk atrastu pamatojumu apgalvojumiem. Taču neaizmirsīsim, ka izzināšanai jābūt brīvai no aizspriedumiem. Nav mazums tādu zinātnieku, kas ir svētuļi un vienīgi grauj lielisko zinātnes brīvību. Pārpasaulīgais pavērs plašas iespējas zinātniskiem novērojumiem. Paši redzat, cik sasaistīta ir pašreizējā ļaužu domāšana.
   Var pārliecināties, ka pat senatnē izcili prāti nebaidījās padomāt par dzīvo izplatījumu. Dažreiz viņi pūla spiediena rezultātā padarīja to apdzīvotu visai dīvainā veidā, un tomēr viņu domas lidojums bija plašs. Mēs esam pētījuši gan materiāli, gan ideāli un esam secinājuši, ka abi domāšanas veidi savā augstākajā izpausmē nonāk pie vienotības. Nedomājiet, ka Mēs gribam uzspiest savu pārliecību, Mēs vienīgi vēlamies noņemt važas, kas neļauj cilvēcei doties tālāk.
   Domātājs pamācīja: "Atstājiet važas aiz sliekšņa, tās tikai traucē runāt par domas brīvību."

   533. Urusvati zina, ka, ievērojot zināmus noteikumus, dažreiz ir pieļaujama asins pārliešana. Tā ir fiziska darbība, bet var būt ari psihiska savstarpēja psihiskās enerģijas pārliešana. Ne tik drīz ārsti nonāks pie psihiskās enerģijas zinātniskas pārliešanas, taču tā notiek arī pati no sevis, saskaroties izstaro-jumiem.
   Psihiskās enerģijas pārliešana nākotnē būs visparastākā mācība. Sadalot visam pamatā esošo enerģiju, var sekmēt cilvēces harmonizēšanos. Ja, nenodarot kaitējumu, var noņemt visai lielu asins daudzumu, tad gluži tāpat var atdot arī daļu no psihiskās enerģijas krājuma. Pārlejot asinis, jāņem vērā rasu īpatnības un organisma fiziskais stāvoklis, bet, lai izdarītu psihiskās enerģijas apmaiņu, ir jāievēro vēl smalkāki nosacījumi. Nepieciešams, lai enerģijas koeficients būtu harmonisks, un to var panākt zinātniskā ceļā. Tā, piemēram, izelpojot izdalās dažas enerģijas substances, kuras var uztvert ar metāla spoguli.
   Jāatzīst, ka senatne mēdza noverot enerģijas stāvokli pēc izelpas pēdām uz metāla plāksnītes. Sakausējums, par kuru jau runājām, senatnē bija īpašā cieņā, bet mūsu zinātnieki senās pamācības atstāj bez ievērības. Tā piemēram, viņi no psihiskās puses neizpētīja neseno Marsa tuvošanos. Cilvēki daudz runāja par to, ka tā atnesīs karu, bet zinātnieki neiedomājās novērot, kādā stāvoklī ir cilvēku smadzenes, ko saindējis Marsa ķīmisms.
   Var tikai nožēlot, ka cilvēki neizmanto dabas rādītājus. Viņi jau sen iepriekš zina par aptumsumu, taču psihiskus novērojumus neizdara.
   Domātājs pamācīja: "Nepalaidiet garām mirkli, kad Daba sniedz savas atklāsmes."

   534. Urusvati zina, ka vampīrisms ir pretstats pareizai harmoniskai savstarpējai enerģijas apmaiņai. Nedrīkst aizmirst, ka vampīrisms ir plaši izplatīts un zinātne neprot ar to cīnīties. Nav iespējams lietot mehāniskus paņēmienus tur, kur ir pazemots visam pamatā esošās enerģijas jēdziens.
   Nekompetenti cilvēki vispār nesaprot, kur ir robeža starp vampīrismu un labdarīgu enerģijas apmaiņu. Viņi spriež pēc sevis un uzskata, ka ikviena savstarpēja enerģijas apmaina jau ir egoistisks akts, bet nespēj iedomāties, ka dažos gadījumos ir nepieciešama īpaša enerģija. Tas būs ziedojums nevis savā, bet gan Vispārības Labā.
   Nevajag brīnīties, ka smalkai enerģijai ir savas neaizstājamas īpašības. Visam pamatā esošā enerģija ir tikpat daudzveidīga kā visas kosmiskās parādības. Nesagatavotām acīm visa Daba šķiet vienveidīga, bet domāšana palīdz saskatīt Pasaules neskaitāmās bagātības. Nestrīdēsimies ar tiem, kuri neatzīst zinātnisku pieeju kosmiskajām izpausmēm.
   Apbrīnojami, ka cilvēks parasti iebilst pret visu viņam visnoderīgāko esības likumu izzināšanu. Šādos cīniņos var saskatīt haosa mūžseno cīņu ar izpausmi radušo, tāpēc neesiet sarūgtināti, ka cilvēki tik gausi pieņem visvienkāršākos pamatus.
   Domātājs dažkārt kaunināja ķildniekus, norādīdams, ka visvienkāršākais tiek uztverts īpaši grūti.

   535. Urusvati zina, ka psihiskās enerģijas izdalīšana var būt redzama ka viegli tvaiki vai pat ka uguntiņa. Taču nevajag aizmirst, ka nepieredzējusi acs šīs izpausmes nespēs saskatīt. Cilvēki vispār nespēj izskaidrot, kāpēc daudzas psihiskās parādības negaidītās reizēs ir redzamas, bet, pat saspringti gaidot, tās neparādās. Lai cilvēki atceras to, cik daudz ir ārējo enerģiju, kas uz viņiem iedarbojas.
   Mums ir saglabājies daudz atmiņu par to, kā cilvēki neatzina visskaidrākās zīmes un gribēja tās izskaidrot visegoistiskākajā veidā. Tādu maldu cēlonis ir tas, ka viņi nedomā par ārējām ietekmēm, bet, ja arī domā, tad tikai kā par vardarbību. Šāda domāšana sadarbību pilnīgi izslēdz.
   Vērtīga ir katra labestības pilna sadarbība, bet īpaši vērtīga ir psihiskā sadarbība. Līdz šim šādas sadarbības dziļajai nozīmei nepievērsa nekādu uzmanību. Dažās filozofiskas ievirzes sanākšanās bija pieņemts dziļi koncentrēties, bet šis paradums tika reducēts uz nosacītu abstraktu ieceri un sadarbība domās nenotika.
   Bet daudzi oratori var apliecināt, ka dažreiz viņu runa ir bijusi īpaši pārliecinoša un spilgta, it kā uz viņiem iedarbotos kāda varena enerģija. Protams, varēja būt pārpasaulīgas ietekmes, taču bez tām varēja iedarboties arī līdzdarbinieku un klausītāju domāšana.
   Oratori varētu pastāstīt arī par to, ka dažreiz viņu domu plūsma ir pilnīgi pārtrūkusi, vārdi izkrituši no atmiņas un sagatavotā runa pagaisuši, - un arī tā bija pūļa haotiskās domāšanas ietekme. Taču Mums nav zināms, ka zinātnieki būtu šādas parādības pētījuši. Ja domāšanas ietekme netiek pētīta, tad nav ko brīnīties, ka pārpasaulīgās ietekmes neatzīst.
   Domātājs pamācīja: "Neaizmirsīsim neredzamos draugus un ienaidniekus."

   536. Urusvati zina, ka katrs cilvēka pieskāriens ir magnētiska darbība. Daži cilvēki šā iemesla dēļ ir atteikušies no rokasspiediena, bet tagad tuvojas laiks, kad zinātnei būtu jāizskaidro, kāpēc ir veselīgas dažādas ierīvēšanas. Līdz šim vērību veltīja tikai mehāniskai ierīvēšanai, un medicīna norādīja, kādas zāles ierīvējamas. Cilvēki šādām iedarbībām piedēvē lielu nozīmi un pilnīgi pareizi ir atzinuši, ka dažādu dziedniecības paņēmienu vidu adas ienvešanai ir milzīga nozīme, tomēr pašu galveno viņi ir palaiduši garām. Neviens nepievērš uzmanību tam, kas tieši ir izdarījis ierīvēšanu. Bet šis apstāklis ir krietni nozīmīgāks par pašu ierīvēšanu.
   Ir jāsaprot, ka tikai harmoniskā apvienojumā psihiskā enerģija var iedarboties dziednieciski. Ievērojiet, ka vienādu slimību gadījumos ierīvēšana iedarbojas visai dažādi. Ir daudz gadījumu, kad viegls harmoniskas rokas pieskāriens iedarbojas kā vislabākās zāles. Bet ir arī acīmredzams, ka pat vislabākās mehāniskās ierīvēšanas rezultātā tiek nodarīts neapšaubāms kaitējums. Jāpārbauda ne vien ārstu, bet arī kopēju psihiskās enerģijas kvalitāte. Vajadzīga ne vien ticība ārstam, bet ari enerģijas labestīga ietekme.
   Šāda iepriekšēja izpēte ļaus uzlabot tautas veselību. Turklāt nevajag domāt, ka neharmoniska enerģija ir slikta enerģija. Tā var būt vienīgi neatbilstoša, taču kaitējums būs visai liels.
   Domātājs uzstāja, ka cilvēkiem ir jāiemācās izprast harmonijas nozīmi, citādi suņi būs labākā stāvoklī.

   537. Urusvati zina, cik daudzveidīgas ir psihiskās enerģijas īpašības. Tās var izzināt, pētot izstarojumus un vibrācijas. Bet šādus pētījumus varēs izdarīt tikai nākotnē, kad aparāti būs pilnīgāki. Taču ir vēl viens paņēmiens, ko var izmantot. Mēs jau runājām par ūdens magnetizēšanu. Jūs paši novērojāt, cik ļoti ūdens uzņem cilvēka psihiskajai enerģijai raksturīgo un cik īss laiks tam ir vajadzīgs.
   Var novērot, cik individuāli parādīs enerģijas iedarbību ūdens, kas nolikts galvgalī. Var ari atzīmēt, kādu minerālu piemaisījumi vislabāk sekmē novērojumus. Dzelzsūdeņi ir labi, bet sērūdeni nav izdevīgi.
   Senos laikos šādus eksperimentus izdarīja bieži. Dažreiz uz ūdens virsmas nolika dažus kokeļļas pilienus, jo uzskatīja, ka tā veicinās strāvu koncentrāciju. Uzmanību veltīja arī traukam, priekšroku deva vara, nevis māla traukiem. Trauka sieniņām bija jābūt pulētām, un šo trauku sadzīvē nelietoja, bet glabāja apsegtu ar vara vāku. Šie priekšmeti rāda, cik apdomīgi rīkojās cilvēki senatnē.
   Droši vien viņiem bija arī citi paņēmieni un metodes, kā konstatēt enerģijas dažādos stāvokļus. Turklāt tolaik novērošanu sauca par zīlēšanu, bet skeptiķu acīs šādi novērojumi zaudēja zinātnisko nozīmi. Domājošais gars atkal ir atvērts, lai cilvēcei parādītu, cik nesatricināmi ir pamati. Var pasmaidīt par to, ka cilvēki apmierinās ar nosacītiem nosaukumiem, bet būtība paliek nemainīga, un seno ieražu vidū var atrast zinātniskus sasniegumus.
   Domātājs pamācīja: "Nedomājiet, ka jūsu senči bija muļķi. Jūs esat aizmirsuši daudz ko no viņu sasniegtā."

   538. Urusvati zina par sajūtu pārraidīšanu attālumā. Šāds eksperiments vēl vairāk apstiprina tās enerģijas klātbūtni, ar kuru ir piesātināts viss izplatījums. Neaizmirsīsim, ka šīs enerģijas pārraidīšana ir terafimu pamatā. Kad enerģiju sūta ar gribas pavēli, tad nav katrā ziņā vajadzīgs kaut kāds attēls. Visādi terafimi ir tikai palīgi, bet stiprai gribai tie nav vajadzīgi.
   Jāatceras, ka dzīvē sajūtu pārraidīšana ir tikpat bieži sastopama kā domu pārraide, tikai cilvēki tam nepievērš uzmanību. Sajūtu pārraidīšana var būt apzināta un tīša, bet var būt arī neapzināta; tādu raidījumu ir vairāk nekā apzināto, un daudzas sāpju sajūtas un garastāvokļi ir šādu raidījumu sekas.
   Paredzams, ka nākotnē cilvēce sakārtos milzīgo domas jomu. Tas ir jāparedz likumdošanā, jo dzīve ir ļoti piesātināta ar spēcīgām enerģijām. Nevajag domāt, ka šo sfēru var kaut kā apiet, - tā ir daudz materiālāka nekā ķermeniskā čaula.
   Dzīves Mācības uzdevums pirmām kārtām ir norādīt, kur atrodas cilvēka esības centrs. Nedrīkst palikt maldos, ka tikai burvji un zīlnieki spēj valdīt pār dabas spēkiem. Katrs cilvēks saskaras ar enerģijas vareno spēku un negrib iepazīt savu pārākumu. Var sarakstīt virkni grāmatu par slepenās zinības jautājumiem, bet tas neko nelīdzēs, iekams cilvēkam neatausīs doma par savām iespējām.
   Visus padomus, pat pašus neatliekamākos, cilvēki lasīs laiski kā interesantu stāstu. Viņi nepadomās par to, ka tie doti tūlītējai lietā likšanai.
   Domātājs mudināja līdzpilsoņus izzināt neredzamo, bet sajūtamo Pasauli.

   539. Urusvati zina daudzus cilvēcei sūtītus brīdinājumus un pamācības. Salīdziniet Pitagora pamācību jēgu ar Prezbitera rakstiem, ar Senžermēna darbību un Mahātmu vēstulēm un visur atradīsit rūpes par cilvēces atveseļošanu.
   Kaut arī pamācības ir dotas dažādās valodās un tajās manāmas attiecīgo laikmetu pēdas, tomēr ir lietderīgi iepazīties ar šo sūtījumu pamatiem. Cilvēki dažbrīd uzskatīja šos rakstus par viltojumiem, bet vai tad neduras acīs tas, ka dažādos gadsimtos ir bijusi dzīva viena un tā pati doma? Daudzi sūtījumi ir piedēvēti noteiktām personām, bet vēl vairāk ir anonīmu vēstījumu. Redzams, ka tie nonākuši dažādās zemēs un tiem ir bijuši sekotāji. Šī milzīgā literatūra ir jāizpēta, jo tā nav savākta un pēc iekšējās jēgas salīdzināta.
   Cilvēki bieži sūdzas, ka viņi netiek vadīti, bet paņemiet no grāmatu krātuvju plauktiem rokrakstus un iespieddarbus un pārliecinieties, cik daudz nepazīstamu autoru ir pūlējušies cilvēces evolūcijas labad. Neaizmirsīsim, ka dažiem no šiem darbiniekiem ir bijuši vairāki pseidonīmi. Tāpēc šos darbus var vākt kopā pēc to iekšējās jēgas, nevis pēc autoriem.
   Mums nav tik ļoti dārgi Mūsu vārdi, jo garajā dzīvē to ir bijis daudz. Mums galvenais ir darba jēga, bet tam, vai vārds atrodas uz pirmā vai desmitā plaukta, nepiešķiram nekādu nozīmi. Neaizmirsīsim ari, ka ļoti daudzus manuskriptus ir iznīcinājušas atklātu skauģu rokas.
   Domātājs teica: "Vai varam būt droši, ka mūsu raksti saglabāsies ar mūsu vārdiem? Nedomāsim par to, jo tādas pārdomas ir tikai velta laika tērēšana."

   540. Urusvati zina, cik daudz vērtīgu pierakstu atrodas ārpus valstu grāmatu krātuvēm - ģimeņu arhīvos. Ir ļoti maldīgi domāt, ka valsts glabātavās atrodas viss materiāls, kas palicis rokrakstos. Tāpat maldīgi ir uzskatīt, ka milzīgais iespiesto grāmatu daudzums aptver vissvarīgākos dzīves jautājumus. Tieši otrādi - var apgalvot, ka paši svarīgākie pieraksti ir palikuši neizdoti vai iet bojā ģimeņu pagrabos.
   Biedējoša ir doma, ka ļoti daudzi neatkārtojami cilvēces sasniegumi iet bojā. Jāsāk apsargāt privātos arhīvus, taču šis uzdevums nebūt nav viegls.
   Nevajadzētu iedomāties, ka vienmēr īpaši interesanti būs ievērojamu cilvēku arhīvi; brīnišķīgi var būt arī gluži parastu cilvēku pieraksti. Viņi varēja būt ļoti pamācošu parādību liecinieki, viņi varēja dzirdēt no vecākajām paaudzēm tādus apliecinājumus, kuri pēc tam nav vairs atkārtoti. Nevienam nav ienācis prātā šādus pierakstus iespiest.
   Tāpat daudz hroniku ir arī klosteros un dažādās kongregāci-jās. Ļoti daudz kas ir jau zudis, bet daudz kas vēl ir biezas putekļu kārtas klāts. Cilvēki nevar teikt, ka viņiem nav ziņu par dažādiem jautājumiem, viņiem ir jāapzinās, ka daudz kas ir rūpīgi pierakstīts un guļ tumšos kambaros. Lai ikviens uzmanīgi ieklausās, kad dzird par pierakstiem, kurus kāds glabā. Daudzas spīdošas domas ir apraktas aiz kautrības un aiz slinkuma. Tāpat grāmatu krātuvēs atradīsies neatvērti rokrakstu tīstokļi.
   Domātājs mudināja savus skolniekus sargāt ģimenes pierakstus.

   541. Urusvati zina, ar kādām grūtībām ir saistīta ģimenes arhīvu pārlūkošana. Visnozīmīgākās ziņas var būt pieminētas pa roku galam, pazīstamas personas apzīmētas nosacīti vai pievārdā, dažkārt ar burtiem. Visbeidzot, viss izklāsts var būt veidots nosacītā stilā. Pēdējais nereti tika darīts, baidoties no vajāšanas, tāpēc daži arhīvi, kurus uzskata par izpētītiem, īstenībā glabā vēl daudz ko nepamanītu.
   Tādos arhīvos kā Suazela, Gētes, Stroganova arhīvs ir ne mazums derīgu zinu. Šādi dati ir īpaši nozīmīgi Mūsu Brālības Iekšējai Dzīvei. Jāpateicas Ademarai par atstātajām piezīmēm, bez kurām daudzas Senžermēna darbības lappuses būtu palikušas nezināmas. Dažs gan brīnīsies, kādēļ bija vajadzīgas Ade-maras piezīmes, ja Mēs varējām visu paskaidrot vēl pilnīgāk. Taču cilvēki augstu vērtē laikabiedru liecības un šādi pieraksti cilvēces acīs būs daudz reālāks pierādījums nekā Mūsu anonīmais paziņojums.
   Tāpat ir jāizpēta arābu avoti un Irānas pieraksti - tajos var atrast ceļotāju liecības; tā var saprast, kāpēc Mēs tik bieži runājam par sadarbību. Dažādos gadsimtos dažādu vēsturisku personu stāstījumi sniedz visreālāko liecību.
   Apbrīnojami, ka ziņas par Brālību nokļuvušas visdažādākajās zemēs. Tās ir atrodamas gan Īrijā, gan Norvēģijā, gan Spānijā - tur šīs ziņas no Austrumiem atnesa jūrnieki. Lai pētnieki nepārtrauc iesākto. Atradumi var būt pārsteidzoši.
   Domātājs mācīja nezaudēt cerību: "Jūs, kas meklējat, nevarat zināt atradumu robežas."

   542. Urusvati zina, ka Mūsu Iekšējās Dzīves galvenais pamats ir domāšanas vingrināšana. Maldās tas, kurš domā, ka zināmu līmeni sasniegušu domāšanu vairs nevar tālāk attīstīt. Domāšana ir jāizkopj no paša sākuma un pēc tam pastāvīgi jāattīsta. Nožēlojami ir tie, kas uzskata, ka dzīvi var pavadīt kaut kādos izpriecas gājienos; visam pamatā ir darbs, arī domāšanas ievirzē.
   Mums ir žēl to, kuriem šķiet, ka viņiem nav nekādas vajadzības domāt. Milzīga cilvēces daļa vispār nedomā. Nevar uzskatīt par domāšanu haotisku, neskaidru domu drumslas. Tās nāk no haosa un izkūst tikpat ātri kā atkušņa laikā sniega pārslas. Daudzi uzskatīs par ļoti garlaicīgu dzīvošanu, kas izpaužas domāšanā.
   Jūs gribat uzzināt par Mūsu Iekšējo Dzīvi. Kaut arī strāvas atnes visdažādākos zemes dzīves notikumus, taču arī šādā juceklī Mēs atrodam laiku padomāt. Domu tēliem ilgs laiks nav vajadzīgs, to skaidrību panāk ar pastāvīgu vingrināšanos. Šiem pilnīgošanās vingrinājumiem nav vajadzīgs noteikts noskaņojums. Kad būtība ir vērsta uz Vispārības Labumu, tad katra domāšanas fāze noregulējas šajā virzienā.
   Ievirze var būt skarba vai priekpilna, vai pastāvīgi žēlojoša un līdzcietības pilna; tā ir it kā domāšanas atslēga, bet tēla skaidrība ir atkarīga no psihiskās enerģijas krājuma.
   Dažiem liekas, ka Mums nav jārūpējas par šo krājumu; nejēgas nesaprot, ka enerģijas harmonija ir jāsargā. Viens spēj savu psihiskās enerģijas krājumu atjaunot lēnāk, cits to pagūst izdarīt ātrāk, dažam pietiek aizvērt acis un dziļi nopūsties, lai kompensētu zaudēto. Arī Mums ir jāpapildina savs krājums - to noliegt būtu nezinātniski.
   Dažkārt jūs nesaņemat drīzu atbildi - šajā brīdī var risināties neatliekami notikumi, bet var ari notikt nepieciešamās psihiskās enerģijas uzņemšana. Domāsim par visu cilvēciski un nekļūdīsimies. Mikrokosms sapratīs Makrokosma stāvokli. Tā arī par Mūsu Iekšējo Dzīvi domājiet cilvēciski. Visās iecerēs saglabājiet tēla daiļumu un protiet iemīļot uz Vispārības Labumu vērsta darba tēlu.
   Domātājs teica: "Ja mēs spētu iemīlēt ar visiem spēkiem, tad mums labāk veiktos."

   543. Urusvati zina, ka pilnīgas modrības stāvoklis arī ir viens no Mūsu Iekšējās Dzīves pamatiem. Nedomājiet, ka tāda sardze ir kaut kas pārdabisks. Cilvēkiem nereti piemīt īpašs jutīgums. Viņiem ir trausls, aušīgs miegs, un viņi uztver gaisa satricinājumus. Tas notiek bez jebkādas ilgas sagatavošanās - psihiskā enerģijas strādā patstāvīgi, kad to nenomāc ārējie apstākļi. Enerģija darbojas pat tad, kad attieksme pret to ir neapzināta, bet tās izpausme ir daudz spēcīgāka, ja ar to strādā apzināti un mērķtiecīgi. Ņemiet vērā arī to, cik ilgi Mēs eksistējam, un tad varēsit iedomāties, kā progresē daudzas kvalitātes.
   Cilvēki apgalvo, ka nemitīga spriega sardze ir kaut kas neizturams, taču šādas bažas ir nepamatotas. Neviens spējīgs darbinieks šādu darbu neuzskata par neizturamu. Viņš pie šā darba ir tiktāl pieradis, ka bez tā nespēj dzīvot.
   Tāpat ari saprātīgi attīstīts augsts jutīgums nevar mūs apgrūtināt. Tas kļūst dabisks, īpaši tad, kad ari miegs kļūst ļoti īss. Šādu miegu labāk būtu saukt par atpūtu.
   Ne ikreiz atlaižam smalko ķermeni, rūpēdamies, lai nezaudētu apzinīgumu. Ja Mēs gribam iziet Smalkajā Pasaulē, tad sardzi uzņemas Draugs - viņš novēro arī ķermeni, lai tam nepiekļūtu nevēlamas strāvas. Tā nu jūs redzat, ka, pastāvot dažiem aparātiem, sardze ir Mūsu Iekšējās Dzīves neatņemams nosacījums.
   Domātājs mācīja: "Lai katrs cenšas attīstīt sevī jutīgumu, tad viņam veiksies simtreiz labāk."

   544. Urusvati zina, ka dažas Mūsu Iekšējās Dzīves puses tiek izskaidrotas nepareizi. Tā, piemēram, saka, ka Mēs dodot priekšroku tiem, kuri ar Mums tikušies iepriekšējās dzīvēs. Nezināšanas dēļ cilvēki to uzskata par netaisnību, kaut gan paši par darbiniekiem izveļas labāk tos, uz kuriem var droši paļauties.
   Viņi grib savā tuvumā redzēt jau pārbaudītus darbiniekus. Neviens šādu izvēli par netaisnīgu nenosauks - tā ir pilnīgi cilvēciska rīcība. Turklāt neaizmirsīsim arī harmoniju, kas sadarbībā ir tik nepieciešama. Daudz laika vajadzīgs nervu centru harmonizēšanai. Mums ir nepieciešami saskanīgi centieni, lai enerģija netiktu iztērēta veltīgi. Bet kas gan spēj labāk sekmēt kopīgu darbu, ja ne personas, kas jau reiz ir tajā piedalījušās? Skaidrs, ka Mēs izvēlamies pārbaudītus darbiniekus no tiem, kuri jau ir strādājuši Vispārībās Labā.
   Mēs palīdzam tiem, kuri veic īpašu uzdevumu. Tas ir pilnīgi taisnīgi, jo ap šādiem sūtņiem sabiezē daudz smagu strāvu. Daudzi grib atbrīvoties no šādiem darbiniekiem un, ja vien varētu, iznīcinātu arī Mūs. Taču nevar teikt, ka Mēs aprobežojamies tikai ar vecajiem draugiem, - ceļš uz sadarbību ir vaļā, tomēr tikai pārbaudīti darbinieki izprot, ko nozīmē uzticēšanās, uzticēšanās līdz galam, neraugoties ne uz ko. Šie sadarbības noteikumi netiek uzspiesti, netiek pasludināti ar pavēli, tos iepazīst pieredzes ceļā. Tāpat vienīgi pieredze parāda, kāda ir Mūsu palīdzība. Tuvredzīgie to neatzīst, jo spriež pēc sevis, pēc sava apvāršņa.
   Domātājs apgalvoja: "Augstākā Palīdzība ir tik daiļa, ka vienīgi cildens prāts izprot tās daili."

   545. Urusvati zina, ka daži nonāk tādos maldos, ka pat Mūsu rīcībā cenšas saskatīt savtīgumu. Šos maldus viņi pamato ar to, ka Mēs palīdzot tikai tur, kur Mums tas esot izdevīgi. Turklāt Mēs nepalīdzot cilvēkiem, kuri vēloties šo palīdzību saņemt, un, visbeidzot, Mēs nepalīdzot tādā veidā, kā cilvēki to iedomājas. Šādi apvainojumi bieži tiek izteikti skaļi, bet vēl biežāk - domās.
   Cilvēki nevēlas saprast, ka palīdzēt var, tikai pamatojoties uz kosmiskajiem un karmiskajiem likumiem. Tāpat cilvēki nevēlas atzīt, ka harmoniska apvienojuma izveidošanai ir vajadzīgi abpusēji centieni un visai ilgs laiks. Ļaudis brēc pēc palīdzības, pat nepūlēdamies sagatavot tai ceļu. Saslimšanas gadījumā pie Mums parasti griežas tad, kad organisms jau ir neglābjami samaitāts.
   Vajadzētu dzirdēt visus klusībā un skaļi izteiktos apvainojumus, kas tiek vērsti pret cietsirdīgajiem Sliņķiem, kuri nevēlas atdot daļu no savas neizsmeļamās enerģijas. Tā čukst cilvēki, kuri zina par Mums, viņi ir dzirdējuši par lietderīgumu un samērigumu, taču šie jēdzieni viņiem palikuši abstrakti. Dažreiz tie, kuri par Mums nezina, ir mazāk kaitīgi nekā tie, kas bezatbildīgi inficē izplatījumu.
   Mācība pietiekami skaidri norāda, cik saprātīgi ir jāsadala enerģija. To nedrīkst izšķiest, nodarot ļaunumu daudziem apstākļiem. Tā, piemēram, Mūsu Iekšējo Dzīvi varētu daudzējādā ziņā uzlabot, saprātīgi sadarbojoties ar cilvēkiem.
   Domātājs lūdza skolniekus rīkoties lietderīgi: "Iemācieties raidīt bultu mērķa centrā."

   546. Urusvati zina, ka Darbinieku iekšējā dzīve balstās uz daudzām disciplīnām. Pašdarbīgums, drosme, lietderīgums, ne-nogurdināmība, žēlsirdība, Hierarhijas cienīšana un daudzas citas disciplīnas tiek attīstītas centīgi un apzināti. Nevar iedomāties saprātīgu dzīvi, ja tā nav pasargāta no haotiskām izpausmēm.
   Darbinieki zina, ka ikvienu disciplīnu viņi ir uzņēmušies labprātīgi, un viņi nenožēlos to, ko apņēmušies paveikt. Viņi saprot, ka pašdarbīgums jāattīsta līdz galējai pakāpei. Pirms griezties pie Vadītāja, katrs darbinieks pats sev pavaicās, vai viņš vēl kaut ko nevar izdarīt patstāvīgi.
   Arī visas pārējās disciplīnas var attīstīt jebkuros dzīves apstākļos. Cilvēki to nespēj saprast, jo domā, ka Darbinieki ir karaliski bagātnieki, un nesaprot, ka Mēs izejam visas dzīves grūtības un tādējādi kļūstam stiprāki. Tikai nedaudzi būs ar mieru uzņemties visus zemes dzīves grūtumus, jo tie daudzkārt pārsniegs nelaimes, ko izraisa cilvēku nezināšana. Bet Darbinieki zina, ka katra disciplīna ir nepieciešama tālākvirzībai. Labāk ir uzņemties visu nastu nekā šaudīties šurp un turp pa to pašu ceļu.
   Mācībā ir skaidri pateikti Darbinieku uzdevumi, un ikviens var izlemt, kura disciplīna viņam nepieciešama. Mūsu Iekšējā Dzīvē valda barga disciplīna.
   Domātājs uzstāja, lai skolnieki iemīl disciplīnu, jo bez tās nevar nostiprināties savā rīcībā.

   547. Urusvati zina, ka pasaule viss ir neatkārtojams. Likums ir viens, bet tā iedarbība uz matēriju rada neskaitāmas kombinācijas. Cilvēce sadalās divos noteiktos tipos: viens jūt šo neatkārtojamo Kosmosa bagātību, bet otram viss šķiet nekustīgs, vienveidīgs, bez jebkādas nozīmes un daiļuma. Pēdējo vidū jūs atradīsit egoistus, kuri paši sevi nostāda augstāk par visām diženajām Dabas izpausmēm.
   Bet daži aparāti, kurus izmantojam arī Mēs, parāda neizsakāmu enerģijas un matērijas substances daudzveidību. Pie šādiem aparātiem pieder arī dzīvības svārsts. To var izmantot psihiskās enerģijas īpašību noteikšanai, augsnes izpētei un domu pārraidīšanai. Domu raidīšanas eksperimentā var redzēt, ka doma uzsit pa psihisko enerģiju un darbojas lielā ātrumā. Daži uzskata, ka svārsts izteic viņu pašu domas; tā var likties tāpēc, ka sūtītās domas atainojas apziņā, tomēr katrā gadījumā šis eksperiments parāda, kā doma pārtop fiziskajā enerģijā un sniedz lieliskas daudzveidīgas liecības.
   Daži aparāti pārraida pa vienam burtam, un ar tiem jāstrādā vairākām personām - tie ir līdzīgi fiziskajam telegrāfam. Bet Mēs tagad runājam par domu pārraidīšanu - tā var spriest par domas veidošanās procesu. Daudzveidība ir redzama psihiskās enerģijas rādījumos. Tikai jutīga acis saskatīs pašu individuālāko īpatnību rādījumus.
   Domātājs jau savās piezīmēs norādīja uz cilvēku dvēseļu neskaitāmajām īpatnībām.

   548. Urusvati zina, ka cietsirdība, rupjība, liekulība un meli kavē cilvēces tālākvirzību. Zinātne, lepodamās ar saviem sasniegumiem un veiksmēm, nepalīdz atrast cilvēcību. Māksla neceļ augšup apziņu - tātad pasaulē nav viss kārtībā.
   Sabiedriskās zinātnes norāda uz tālākvirzības pamatiem, un nekur nav atrodams četru nosaukto netikumu cildinājums, visos norādījumos tiek atzīmēta viena un tā pati cilvēku apziņas augšupeja. Pašas radikālākās mācības necildina melus. Taču ne zinātne, ne māksla, ne reliģija neizskauž netikumus, kuri cilvēkiem ir kā važas. Jāatceras, ka gan zinātne, gan māksla, gan reliģija ir sekmējušas vismežonīgākās izpausmes. Pat dažas filozofiskas ievirzes biedrības spriedelē par augstām lietam un tūlīt pēc tam nododas visapkaunojošakajiem netikumiem. Ir jāieskatās pašā sabiedrības slimības saknē. Tikai iekšējās dzīves atveseļošana palīdzēs padarīt cildenākas arī sabiedriskās izpausmes.
   Lai uzlabotu iekšējo dzīvi, ir vajadzīga ne tikai zinātniska izzināšana, ne tikai mākslas sniegta īslaicīga sajūsma, bet arī drosme. Drosme attīsta arī pacietību. Pēc savas dabas pacietīgs cilvēks būs drosmīgs un izturīgs.
   Haosam jānostāda pretī labākais, kas piemīt mums. Tikai ar tādu pašdarbīgumu ir iespējams nemitīgi attīstīties. Cilvēki vairās no vārda tikumība, bet labprāt runā par tikumiem, it kā šiem jēdzieniem nebūtu viena un tā pati sakne. Bet tikums nemainīsies, ja to neietekmēs visa iekšējā dzīve.
   Domātājs mācīja: "Tautu tikumi veido cilvēces vēsturi. Lai gaiši liesmo šīs ugunis."

   549. Urusvati zina par simpātijām un antipātijām, kas rodas cilvēku savstarpējās attiecībās. Cilvēki bieži vien nespēj saskatīt šādu pieaugošu jūtu cēloni. Bez karmiska un fiziska rakstura cēloņiem jābūt vēl kaut kam, kas novelk robežu starp cilvēkiem. Šāda robeža pastāv, un tās cēlonis nav nekas cits kā psihiskā enerģija.
   Var ievērot, ka cilvēki, kas nav apveltīti ar psihisko enerģiju, sāk ienīst tos, kam šī enerģija piemīt bagātīgi. Cilvēki šo likumu nezina, viņi meklē naida cēloni visdažādākajos apstākļos. Arī skaudības pamatā visbiežāk ir psihiskās enerģijas apskaušana.
   Ir vērtīgi novērot dažādus cilvēku tipus. Jāsaskata ne tikai rasēm un šķirām piemītošās atšķirības, bet arī kaut kas visām tautām raksturīgs. Psihiskās enerģijas kvalitāšu atšķirība kā zobens sadala cilvēci. Cilvēki neatzīst cēloni, kas viņos radījis naidu un skaudību. Viņi ari nevarētu šo cēloni izskaidrot, jo šā tipa cilvēki parasti vispār neko nezina par psihisko enerģiju. Viņiem tas ir tukšs, abstrakts jēdziens. Bet uz viņiem vislabāk var attiecināt vārdu nabagi.
   Katrs skauģis, neslavas cēlājs, nīdējs pirmām kārtām ir nabags. Viņš ir sev atņēmis augstāko uzkrājumu. Arī pagātnē viņš nav pacenties uzzināt par Esības pamatiem. Pie Mums ar sāpēm vēro, ka šādi nabagi kaite sev un citiem. Un nav iespējams sniegt viņiem atvieglojumu, jo katru, kas dod, viņi ienīst.
   Domātājs pazina šādus nesamierināmus skauģus. Viņš par tiem teica: "Paskatieties, kā viņus saliekusi naida nasta."

   550. Urusvati zina, ka apsēdēji īpaši nepanes lielu psihiskās enerģijas krājumu. Viņi kā bultas atlec no stipra vairoga. Tāpēc jo lielāks ir viņu niknums, un apsēstie nīst pat tad, kad tas nāk viņiem par sliktu. Bieži var vērot, ka apsēstie rīkojas pret veselo saprātu, lai tikai izgrūstu niknumu.
   Ir jāsaprot, ka notiek daudz ļaunprātību, lai tikai izdabātu neredzamajam ļaundarim. Cilvēki viņus dēvēja par dēmoniem, bet vienkāršāk būtu saukt par atkritumiem. Nevajag domāt, ka ir vajadzīgi kaut kādi vareni dēmoni, kas spētu apsēst. Katrs noziedznieks Zemes virsū katrā ziņā tiecas kļūt par apsēdēju un tādējādi remdēt sevī esošo naidu.
   Jāatzīst, ka ne vien mazdūšīgie, bet arī visi, kas ļaujas šaubām, viegli kļūst par apsēdēju upuriem. Šīs slimības pārņemts cilvēks pats nezina, ko viņš dara, un apkārtējie brīnās, cik ātri cilvēks ir pārvērties. Taču pienāks laiks, kad zinātnieku radīti aparāti parādīs šo bīstamo slimnieku divdabīgumu. Apsēstības ietekmē ir norisinājušies daudzi vēsturiski notikumi - neaizmirsīsim to.
   Domātājs teica: "Dažreiz šķiet, ka arhontu vietā runā kaut kādi rēgi, kuriem patīk asiņaina barība."

   551. Urusvati zina, ka daži radikāli darbinieki dzīvo reakcionāri. Tas nozīmē, ka viņi ir nevis darbinieki, bet gan īslaicīgi kaltētāji. Personiska priekšzīme ir vajadzīga gan augstākās Patiesības izplatīšanā, gan jebkurā sadzīves jomā.
   Mēs varam runāt par pacietību vai drošsirdību, vai žēlsirdību, ja mums pašiem ir bijusi drosme parādīt šīs īpašības dzīvē. Mēs varam pameklēt pagātnē - vai esam bijuši varoņi vai cietēji? Tikai tad varam apliecināt šos zemes dzīves esības pamatus. Taču, meklējot pagātnē, nevajag aprobežoties ar kādu visas tautas cildenu rīcību. Ari ikdienas dzīvē var atrast liecības, un katru dienu ir iespējams uzveikt iekšējo haosu un pieradināt mežonīgo zvēru. Augstu jāvērtē katra lieliska rīcība. Ne tikai visas tautas varoņdarbs, bet ari arēji nemanāms panākums var veicināt augstākas pakāpes sasniegšanu.
   Jau teicu, ka grūti noteikt robežu starp lieliem un maziem veikumiem. Patiesi, darot tā sauktos sīkos darbus, var iesēt vislieliskākos graudus. Mēs zinām, par ko runājam. Cilvēki šādu tālākvirzlbu dēvē par pārbaudījumiem, bet vai nebūtu labāk to nosaukt par pilnīgošanos? Kādēļ gausties par pārbaudījumiem, ja var gavilēt par pilnīgošanos un panākumiem?
   Domātājs mudināja skolniekus ik dienas sekmīgi paveikt kādu darbu.

   552. Urusvati zina, ka slimības iedīglis ir nozīmīgāks par sekām. Brīdinām par iedīgli, jo attiecībā uz sekām vairs nav iespējams palīdzēt, toties iedīglis viegli pakļaujas domās raidītai dziedināšanai; runāju par psihiskām un ķermeniskām slimībām, īpaši derīgi ir, ja vairākas domas apvienotas vienā virzienā. Saslimušais dažreiz pat nenojauš, ka ir saslimis. Ir labi, ja viņa apziņa ir atvērta un nepretojas svētīgajiem sūtījumiem. Tāpēc ir tik ļoti nepieciešams vērīgi ieklausīties izplatījuma sūtījumos.
   Nevajag krist svētulībā un iedomāties neesošo, un tomēr apziņai jābūt modrai. Ir skumji redzēt, ka cilvēki atceras par iespējamo palīdzību, kad tā vairs nevar līdzēt. Ir daudz piemēru tam, ka cilvēkus varēja izdziedināt, bet viņu apzina pretojās un atstūma roku, kas gribēja palīdzēt.
   Pat tie cilvēki, kuri maz zina par psihisko enerģiju, dažreiz neapzināti veicina lietderīgu iedarbību. Mēs priecājamies, ja cilvēks, kaut arī neapzināti, nonāk uz pareizā ceļa. Ar šādiem neapzinīgiem cilvēkiem jāapietas ļoti uzmanīgi, jo viņus viegli var atstumt, bet maigs, draudzīgs pieskāriens spēj atvērt viņu aizzīmogoto dārgumu krātuvi. Vajadzīga ne vien pacietība, bet ari liela labvēlība. Šī īpašība palīdz visās lietās un arī dziedināšanā ar domām. Labestīgs ārsts zina, kā rūpēties par slimnieku un kā viņam palīdzēt.
   Domātājs centās ieskaidrot ārstiem, ka viņu sirds un griba ir labākās zāles.

   553. Urusvati zina, ka labvēlība tiek izprasta nepareizi: to uztver kā augstprātību vai arī kā pārmērīgu iecietību. Tā kā abi šie jēdzieni ir apkaunojoši, ari pašu labvēlības jēdzienu nelieto labā nozīmē. Bet Mēs to lietojam, apzīmējot vienu no cilvēcības kvalitātēm. Kopdzīvē tai ir jābūt abpusējai. Visā zemes dzīvē labvēlība un līdzcietība pastāvīgi nomaina viena otru. Cilvēki dažkārt parāda šīs labās īpašības apzināti, bet visbiežāk labvēlību pauž labsirdības ietekmē, neuzskatot šādus smaidus par kaut ko īpašu.
   Sadzīvē kāds allaž zina vairāk nekā citi, bet, būdams cilvēcīgs, viņš neplātīsies un nepārmetīs citiem nezināšanu. Gluži otrādi - viņš visiem spēkiem pūlēsies cilvēcīgi dalīties zināšanās. Mēs jau sen pārspriedām to, ka ar cilvēku jārunā atbilstoši viņa apziņai, - šādas sarunas var saukt par cilvēcīgām.
   Mums bieži jautā par Mūsu Iekšējo Dzīvi; tā ir cilvēcīga un balstās uz lielu pacietību. Tikai neiedomājieties Mums pārmest lepnību, kad runāju par milzīgu pacietību. Tai ir jābūt lielai, pārbaudītai un uz cilvēkmīlestību balstītai.
   Sadzīvē cilvēkiem nav iespējams viegli iemantot pacietību. Izplatījuma piesātinājums pacietības apgūšanu nesekmē. Cilvēkiem šķēršļus rada daudzas strāvas, par kurām viņi nekā nezina. Mēs zinām, cik grūta ir zemes dzīve. Maldās tie, kuri nezināšanas dēļ uzskata dzīvi par vieglu. Bet gudri ir noteikts pārejas stāvoklis, patiesais gara asmeņa rūdītājs. Nesatricināms ir gara kodols, bet tas ir ietērpts paša cilvēka austajās drānās.
   Nav viegls šis vērpums! To zinot, var iedēstīt cilvēcības sēklas. Nevajag tās stādīt ar iepriekšēju nodomu, šis dārzs tiek radīts augstākajai dailei. Tā Mēs darām zināmus Mūsu Iekšējās Dzīves pamatus. Ja kādam ir vēlēšanās un stingra apņemšanās tos ievērot, lai tad tā arī notiek. Jo saspringtāks brīdis, jo nozīmīgāks ir veikums. Mēs neslēpjam to, cik sarežģīti ir dzīves pamati, un šī uzticēšanās abpusēji nostiprinās cilvēcību.
   Domātājs saprata, cik daudz šķēršļu ir cilvēka ceļā. Sadūries ar kādu no tiem, viņš čukstēja: "Apej šo akmeni."

   554. Urusvati zina, ka cilvēkā ir ietverts viss esošais. Viņš var izraisīt sevī visu, sākot ar slimību iedīgļiem un beidzot ar augstākajām transcendentālajām iespējamībām. Ar savu pieļāvumu viņš var izsaukt jebkuru slimību, bet var arī dabiski pievienoties Augstākajiem Speķiem. Cilvēkam ir tikai jāizprot sava nesaraujamā saistība ar Visumu. Nelaimes notiek tad, kad cilvēki aizmirst par savām iespējām. Bet viņi aizmirst par tām pārāk bieži, tāpēc ari nelaimju ir pārāk daudz.
   Nekāda speciāla zinātne nespēj aizstāt cilvēka sūtības apzināšanos. Pasauļu savienotājposms ir cilvēks. Viņš nedrīkst aizmirst šo savu misiju. Liela ir viņa daļa visās darba jomās. Cilvēks nedrīkst izvairīties no viņam piešķirtajām veltēm, citādi viņš būs nelaimju avots, īpaši Armagedona dienās cilvēkam ir jādomā par to, kādēļ viņš šeit atrodas. Viņš nedrīkst sevi nošķirt no lemtajām iespējām.
   Nekāda no ārienes nākusi reliģija neglābs cilvēku, ja viņš aprobežojas ar ārējām konvencionalitātēm. Nedrīkst aizmirst kosmiskos fenomenus. Lai zinātnieki paskatās pāri nejaušības robežai. Lai kāds fiksē saikni starp cilvēces noskaņojumiem un fiziskajiem fenomeniem. Lai zinātne spriež par smalkākajām kombinācijām un mijattiecībām. Nebūsim varmācīgi, bet izteiksim zinātnei novēlējumu plašāk izgaismot cilvēka būtību.
   Domātājs zināja, ka pienāks laiks, kad zinātne ielūkosies zemes dzīves esības viņā pusē.

   555. Urusvati zina, ka cilvēku lielākā daļa absolūti nespēj raidīt domu attālumā. Viņi pat nespēj iedomāties, ko nozīmē koncentrēšanās domās, jo viņu domas ir kā taureņi uguns tuvumā. Viņi negrib saprast, ka ikdienas domiņu sadrupinātās domas ir kā kakofonija. Viņi būtu ļoti sašutuši, ja telegrāfists paziņojumā iestarpinātu savus vārdus. Viņi būs ļoti nikni, ja, virtuozam spēlējot, kāds sāks aiztikt stīgas. Tas būs nepieļaujami no klausītāju viedokļa. Taču, ja kaut kādi nejēdzīgi kliedzieni pārtrauc domas, to nenosoda, jo domas nozīmi vispār nesaprot. Bet ir jāatzīst, ka doma ir esības pamatbūtība.
   Teiks, ka domas koncentrēšanas prasmes apgūšanai ir vajadzīgas īpašas skolas. Nebūt ne. Ikviens cilvēks var vingrināties domas koncentrēšanā, sākot ar visvienkāršākajām lietām. Ja cilvēks kaut stundas ceturksni dienā piespiestu sevi skaidri domāt, tas jau dotu labas sekas.
   Turklāt neaizmirsīsim, ka katru domu kāds dzird. Vai nav kauns palaist izplatījumā plušķainu domu? Mēs esam loti sarūgtināti, kad skaidru domu vieta līdz Mums nonāk kaut kādi neskaidri fragmenti. Pat tad, kad Mūs kāds piesauc, vārda vidū parādās kaut kādas drumstalas. Vajag pažēlot saņēmēju un sūtīt īsas, skaidras domas bez liekiem piekarinājumiem. Izlemiet paši, kas jums ir pats galvenais, un atrodiet vispiemērotāko izteiksmes veidu.
   Domātājs mācīja: "Ja varat pašu cildenāko izteikt īsi, tad dariet to."

   556. Urusvati zina, ka atlantiem nebija sveša gaisa kuģniecība. Vai nav savādi, ka pēc Atlantīdas bojāejas šis atklājums ir zudis? Daži dzīvi palikušie atlanti taču varēja zināt lidošanas noslēpumu. Tomēr hronikās tikai pavīdēja īsi ieraksti par gaisa kuģiem, un pēc tam šis atklājums uz ilgiem laikiem tika aizmirsts. Skopās ziņas par Zālamanu un viņa lidojošo kuģi kļuva par pasaku - tādu pašu kā pasaka par lidojošo paklāju. Jau daudzkārt cilvēki ir sapņojuši par spārniem, taču šie meklējumi ilga tūkstošiem gadu.
   Kāpēc cilvēcei uz ilgu laiku bija jāzaudē tāda priekšrocība? Taču ne viens vien sasniegums tika aizmirsts, gluži kā atņemts. Citādi tas arī nevarēja būt, ja cilvēki aizmirsa savu galveno uzdevumu.
   Nevajag brīnīties, ka arī tagad daudzi atklājumi tiek aizkavēti. Pazūd vajadzīgi pieraksti, un jau gatavi atklājumi tiek atlikti.
   Cilvēki labprāt tic dažādām pasakām, bet atstāj bez ievērības realitāti. Progresam ir savi līkloči. Ir laiks pievērst uzmanību cilvēku sasniegumu viļņveidībai. Pareizi sacīs, ka vēsture ir saglabājusi tikai fragmentāras ziņas, taču arī šie īsie mājieni palīdzēs vērīgam pētniekam.
   Domātājs atzina, ka Zeme un cilvēks pastāv jau loti sen. Viņš apgalvoja, ka planēta ir pārdzīvojusi daudzas katastrofas. Viņš rakstīja ari par Atlantīdu, bet cilvēki ilgi uzskatīja to par pasaku. Nejēgām vislabākā īstenība ir - pasaka.

   557. Urusvati zina, ka smalko ķermeni uztur labie darbi. Daudzi to uzskatīs par paradoksu vai nejēdzību. Viņiem smalkais ķermenis kā tāds neeksistē, bet labo darbu jēdziens ir visai relatīvs. Taču patiesībā smalko ķermeni dara stiprāku viss cildenais, tāpēc labas domas un darbi ir tik lietderīgi. Ari māksla sniedz augstāka prieka izpausmes mirkļus, un tāds uzturs smalkajam ķermenim ir ļoti barojošs. Senie izteicieni, kuros runāts par pārtikšanu no gaisa, norāda, ka labestīgi savienojumi pozitīvi ietekmē smalko ķermeni.
   Daži uzskata, ka smalkais ķermenis ir nesagraujams un tāpēc nekādas zemes dzīves ietekmes nevar to skart, taču šī atziņa ir nepamatota. Smalkais ķermenis tomēr ir vielisks ķermenis. Tas var sāpēt, var nostiprināties un pat sairt. Tam ir sava dzīve, kas dažkārt pat nonāk pretrunā ar blīvo ķermeni. Uz dažādām ietekmēm tieši smalkais ķermenis var atsaukties ātrāk nekā blīvais.
   Mēs runājām par tā sauktajiem dzīvajiem miroņiem. Viņi ir paspējuši nomirt smalkajā ķermenī, lai gan blīvais ķermenis vēl dzīvo. Šādos gadījumos psihiskās enerģijas stāvoklis nav normāls. Tā gandrīz iziet līdz ar smalko ķermeni, bet, ja sirds fiziskā darbība turpinās, tad ari enerģija paliek piesaistīta pie sairušā apvalka.
   Jāsaprot, ka šādi organismi vairs nespēj progresīvi radīt un slīd lejā pa slīpu plakni. Pie Mums šādus organismus dēvē par tukšiem apvalkiem. Taču nevajag tos jaukt ar apsēstību, kas var notikt, ja smalkais ķermenis ir novājināts, - patiesi, tas pārtiek no labajiem darbiem.
   Domātājs uzstāja, lai cilvēks atjaunina sirdi ar mūziku. Mūziku viņš saprata kā visu Mūzu sfēru.

   558. Urusvati zina, cik daudzkrāsaina ir Agni Joga. Vērīga acs spēj saskatīt liesmā daudzas nokrāsas. Apkārtējie apstākli ietekmē liesmas krāsu. Dažādos laikos rodas īpaša vajadzība pēc Jogas. Var ieraudzīt arī Radža Jogas diženumu, var pamanīt Bhakti mirdzumu un saskatīt Žnana Jogas spriegumu, bet var atrast ari galveno gaišās Karma Jogas nepieciešamību. Darbs jādara ari cilvēces juku laikos. Tā dažādo Agni Jogas ziedu vidū atradīsim Karma Jogas stiebru, un tas dod pamatu cilvēces attaisnošanai.
   Nebrīnīsimies, ka ne vienmēr priekšroka ir dota bargajai Karma Jogai. Dažreiz to it kā aizmirsa citu sasniegumu diženuma un smaida ietekmē. Mēs zinām, ka Karma Joga nevar dot tik straujus sasniegumus kā Bhakti, bet darbs būs planētas glabejenkurs. Lai arī Radža Jogas purpurs ir majestātisks un gaišzilais Bhakti mirdzums brīnišķīgs, tomēr ne mazāk lieliska ir Karma Jogas zilā un violetā krāsa. Tā ir it kā paņēmusi kaut ko no purpura un ari padarījusi blīvāku debeszilo mirdzumu. Darbs ir gan dižens, gan mīlestības pilns. Tā par Agni Jogu sauktās Jogas liesmā saskatīsim darba krāsas.
   Cilvēkam ir dziļi jāizprot, cik skaists ir sekmīgs darbs. Darbs jāuzskata nevis par dienišķās maizes pelnīšanu, bet gan par planētas glābšanu. Tieši apzinīgs darbs rada dziedinošu emanāciju, kas spēj cīnīties ar saindētajiem atmosfēras zemākajiem slāņiem.
   Pie Mums novēro darbarūķus. Viņu vidū parādās īsti Karma jogi, bet bieži vien viņi nevar sevi tā nosaukt, jo šādu vārdu nav pat dzirdējuši. Mūsu draugs Simttūkstošais Ivans šo vārdu nezina, toties zina, kas ir darbs.
   Domātājs mācīja: "Nekāda vēsture nespēj uzskaitīt visus patiesos darbarūķus, viņu saraksts tiek sastādīts viņpus mākoņiem."

   559. Urusvati zina, ka katra Joga prasa stingru disciplīnu. Tas ir jāiegaumē, jo daži uzskata, ka atsevišķām Jogam stingra disciplīna nav vajadzīga; domā, ka ir vieglas un grūtas Jogas, un sapņo par vieglāko. Visu Jogu iekšējā disciplīna ir vienāda.
   Visam pamatā esošās enerģijas spriegumam jābūt ļoti spēcīgam. Tas veido imunitāti, kas ir tik nepieciešama centru atvēršanās laikā. Kāds ir nosaucis jogu par cilvēku ar nomauktu ādu - rupjš salīdzinājums, taču atbilst īstenībai. Patiesi, ja jogs neizstrādātu imunitāti, viņš neizturētu izplatījuma strāvu pieskārienus. Urusvati zina, ka dažas strāvas rada sāpīgas, skrāpējošas un pat durstošas sajūtas. Var iedomāties, kas notiktu, ja nebūtu radīta imunitāte!
   Tagad gan kāds sāks smīkņāt, kad sacīsim, ka galvenais faktors imunitātes iegūšanā ir labestīga doma. Par jogu nevar kļūt tas, kurš neatzīst labestīgu domu spēku; tās būs labākie vārtu sargi, ieejot Smalkajā Pasaulē.
   Cik daudzi cilvēki iedomājas esam jogi, bet paši ir ļaunuma pilni! Cilvēki uzskata, ka pēkšņa apskaidrība ar savu spēku pārnesis viņus pāri visiem šķēršļiem. Apskaidrība var būt pēkšņa, bet, lai tā nāktu, ir vajadzīgs liels iekšējais sasprie gurns. Tas ir jāuzkrāj. Palīdzes nevis kāju sakrustošana, bet drīzāk gan labestīgu domu koncentrēšana. Labprātīga domas ikdienēja disciplinēšana dos vislabākās sekas.
   Mēs daudzreiz atgriežamies pie labprātīguma jēdziena. Tas ir vistuvākais disciplīnas nosacījums. Pati mazākā iedoma par varmācību iznīcina visus sasniegumus. Ne tikai Skolotājs nepiespiež, bet ari pats cilvēks nerīkojas pret savu gribu. Labestības izraisīta disciplīna pati rada prieku. Kādu nesagraujamu imunitāti rada prieks! Arī joga mieru nosaka nevis noslēgšanās savā nesatricināmībā, bet gan iekšējs kvēlojošs prieks - tāds ir disciplīnas ceļš. Teiks: cik viegli! Bet viņi nezina, ka prieks ir īpaša gudrība.
   Domātājs mēdza teikt: "Kas ir iemācījies prieku, tas ir nostājies uz gudrības ceļa."

   560. Urusvati zina, ka psihiskā enerģija reaģē pat uz sīkām atmosfēras izpausmēm, turklāt šī enerģija ir pati individuālākā. Izzināt tās īpašības ir jo grūtāk tāpēc, ka nav pat nomenklatūras tās izpausmju nosaukšanai. Var konstatēt, ka psihiskā enerģija atbild uz visu, kas ir saistīts ar darītāju.
   Var dzirdēt ļoti fragmentārus, haotiskus vārdus, kuri var likties bezjēdzīgi, taču katrs no tiem tiek izrunāts ar tiešu vai netiešu attieksmi. Pats darītājs nevar savu aparātu aizvērt, lai pārtrauktu tālos aicinājumus, kas atskan vienlaicīgi, bet viņš jūt, ja kaut kam ir īpaša nozīme.
   Dažkārt ir grūti noteikt, kad sadzirdētajam ir -vislielākā nozīme, bet vēstījumi nogulsnējas apziņas glabātavā. Ar laiku tie iznirs no apziņas dzīlēm un apstiprinās notiekošo.
   Tā Mēs novērojam visas neskaitāmās psihiskās enerģijas īpašības. Nav iespējams to pakļaut vienkāršam likumam, bet šīs enerģijas daudzveidīgajām izpausmēm piemīt īpaša burvība. Kosmiskais dāsnums izpaužas visās neatkārtojamās parādībās, kuras cilvēka prāts nekad nespēs aptvert. Tas netraucē enerģijas izpēti. Tā ir kā nebeidzama Dabas grāmata. Tāpēc Mēs aicinām visu cilvēci kopīgi pētīt šo enerģiju.
   Domātājs jau paredzēja, ka cilvēks var Dabu uzvarēt, ja sapratīs, pa kuriem vārtiem jādodas uz šo kauju.

   561. Urusvati zina, ka Vadītājs nedrīkst apspiest skolnieka brīvo gribu, bet tajā paša laika vadīšanai ir jāturpinās. Šis uzdevums ir grūts pat pieredzējušam Vadītājam. Šādas grūtības ir katrā sadzīves jomā. Nevis sadomāta metode, bet gan sirds skanējums spēj rast konsonansi, kas atradīs ceļu uz brīvās gribas pilnīgošanu. Brīvo gribu var audzināt, bet cik maigiem ir jābūt pieskārieniem, lai to nesatrauktu. Skolotājam ir jāzina, ka griba ir visvērtīgākā izpausmi guvusi uzvara. Vienīgi griba kaldina tuvošanos evolūcijas ceļam. Nedrīkst samīt šo daudzos iemiesojumos plaukušo ziediņu. Vissmalkākās rūpes jāveltī gribas, tieši gribas izglītošanai. Apliecinu, ka ir vajadzīga ne vien izglītība, bet ari apgaismība, kad vadīšana skar tik jutīgu aparātu kā griba, jo tā ir saistīta ar psihisko enerģiju. Tā ir it kā traukšanās uz priekšu. Tā pastāvīgi vibrē, un tai ir jāattīstās. Gribas zaudēšana ir demoralizēšanās. Bez gribas nav iespējams stāties pretī haosa viļņiem. Domātājs palīdzēja skolniekiem sasprindzināt gribu, vēršot to uz visikdienišķākajiem priekšmetiem. Viņš teica: "Loks nedrīkst palikt nelietots, citādi tas sakaltis un salūzis."

   562. Urusvati zina, ka seno Mistisko Brālību Hronikās ir stāstīts par daudziem šķēršļiem, kurus savā ceļā sastapa iesvaidītie. Šie pieraksti liecina par to, ka Brālības bija labi informētas par Esības likumiem. Tādu Brālību Skolotāji brīdināja jaunpienācējus, ka tumsas spēku uzbrukums ir neizbēgams. Briesmas nedrīkstēja Brāļus samulsināt, gluži otrādi - viņi zināja, ka līdz ar augšup virzību uzbrukumi kļūst stiprāki.
   Tika doti daudzi padomi, kā izvairīties no apjukuma un šaubām. Bija pat svinīga himna, kuru vajadzēja dziedāt īpašas vajāšanas laikā. Priekam bija jāizpaužas, kad Brāļiem nācās ciest netaisnību. Tika arī norādīts, kāda līdzcietība parādāma apspiestajiem, - viņus vajadzēja apsveikt kā apbalvojumu saņēmušos.
   Taču viens nosacījums netika minēts: proti, Hronikās vispār nav runāts par bagātību un naudu. Iemesls ir vienkāršs - iestājoties Vienkopā, ikviens atteicās no personiskā īpašuma. Ja kādam bija nauda, viņš par to paziņoja un tika iecelts par šā kopīga īpašuma sargātāju. Šāda savienība, kuras pamata ir pilnīga uzticēšanās, varēja pastāvēt vienīgi tad, ja domāšana bija cildenuma apdvesta.
   Nevajag brīnīties, ka varēja pastāvēt tādas Vienkopas. No mūsdienu viedokļa tās vajadzētu uzskatīt par aplamību, bet senajos laikos, kad cilvēkiem nebija dzelzs spārnu, viņiem dažreiz bija Gaismas spārni. Cilvēki neatzīst to, ka viņu senčiem varēja būt tādi augsti domas lidojumi, kas veda uz brīnišķīgu pašaizliedzību. Taču uz Zemes bija ari tādi iemītnieki, un viņi prata domāt par Vispārības Labumu.
   Domātājs ieteica pilsoņiem: "Ja esat aizmirsuši varoņdarbu, tad aiziesim uz kapsētu. Lai senču sarkofāgi jums atgādina par drošsirdību, kad dzīvība tika atdota par dzimteni. Nekro-pole dažkārt ir dzīvāka par Akropoli."

   563. Urusvati zina, ka tikai mazākā cilvēces daļa domā, ka pēc aiziešanas no Zemes nekā nav. Nevajag ar šiem ļaudīm runāt par Smalko Pasauli. Viņi nav atnesuši sev līdzi atmiņas. Viņu apziņa nav spējusi ietvert un noturēt Smalkās Pasaules realitāti. Ar vārdiem nevar viņiem iedvest atziņu par dzīves nepārtrauktību. Tikai personiskā pieredzē viņi pamazām iepazīs lietu būtību un iemācīsies padziļināt apziņu.
   Šādus noliedzējus var atrast starp tiem cilvēkiem, kurus dēvē par praktiskajiem reālistiem. Abus šos apzīmējumus, protams, lieto nepareizi. Tie ir jāattiecina uz īstenību, bet nepamatots noliegums ir tumsonība. Uzmanīgi jāizturas ari pret cilvēces vairākumu, kas pārzemes esību izskaidro pēc sava prāta. Viņi iedomājas Smalko Pasauli daudzveidīgu atkarībā no savu ticību tradīcijām. Bet Smalkā Pasaule ir tik daudzveidīga, ka katram priekšstatam par to ir kāds pamatojums. Tāpēc nevajag cilvēkiem atņemt pārliecību, ka viņu priekšstati ir pamatoti. Domu jaunrades rezultātā var rasties visneparastākie veidojumi. Smalkās Pasaules būtība ir tādiem kā cilvēku iztēles tīmekļiem noklāta.
   Arī Smalkās Pasaules iemītniekiem pieredzes ceļā jāiemācās saskatīt augšupvirzības daili. Cilvēkus nevar ar varu piespiest iepazīt daili, ja viņu acis vēl nespēj izprast īstenību. Bet par vienu lietu gan ir jāparūpējas: ir jāpanāk, lai cilvēki izprastu dzīves nepārtrauktību, lai viņi šo patiesību pieņemtu ka negrozāmību, lai iemīlētu augšupvirzības ceļu. Nestrīdēsimies par to, kā šai atziņai labāk tuvoties, taču ir jāatceras, ka ikviens ceļinieks tuvosies patiesībai, ja pats to gribēs. Lai cilvēki sāk gribēt, un nekas uz Zemes nevarēs šai vēlmei pretī stāties. Domātājs teica: "Griba darīt labu nesīs uzvaru. Akmeņkalis strādā tāpat kā arhitekts - abi cel svētnīcu."

   564. Urusvati zina, ka īpaši asas ir reliģiska rakstura nesaskaņas. Strīdos par reliģijām nevajag iejaukties. Vajag darīt labu, un lai cilvēki cits citu nenokauj Žēlsirdīgā Dieva vārdā.
   Mācība ir laba, ja tā atrodas cienīgās rokās. Tas pats ir sakāms par visiem cilvēku iestādījumiem. Jau sen ir ievērots, ka dzīves forma ir atkarīga no Valdnieku krietnuma. Ir jābūt loti iecietīgam, lai neiejauktos citās ticībās.
   Izglītošanā var uzmanīgi iekļaut iepazīstināšanu ar visām ticībām, taču šis priekšmets ir jāmāca ļoti gudri. Mēs runājām par ļaunumu, ko rada varmācība. Iegaumējiet, ka varmācība ir apziņas saindēšana. Katram ir tiesības izteikt savus uzskatus. Lai viņš tos izteic savā vārdā un sevis labad, tādējādi neradīdams aizdomas, ka vēlas kādu novest no īstā ceļa.
   Ir grūti atzīt un neuzspiest. Tikai smalka apziņa pateiks priekšā, kur atrodas lieliskā robežšķirtne, aiz kuras sākas brīva kalpošana. Cilvēki no šā vārda baidās, jo tas ietver sevī pienākumu. Vispārības Labā ir drosmīgi jāuzņem viss, kas saistīts ar pienākumu.
   Domātājs mācīja: "Vai dzirdat, kā trokšņo uz laukuma? Viņi atkal gāž vecos dievus, lai nomitinātu Olimpā jaunus."

   565. Urusvati zina, ka mīlestība uz cilvēci neizslēdz mīlestību uz dzimteni. Var sastapt maldīgus uzskatus par to, ka atsevišķas tautas izzūd visas cilvēces jēdziena izpratnē. Daži iedomājas, ka šāda izpratne ir plašas domāšanas pazīme. Mēs pietiekami bieži esam runājuši par visu cilvēci un virzījuši uzmanību uz to, tādēļ īsti vietā tagad ir parunāt par dzimtenes jēdzienu.
   Ne bez iemesla cilvēks piedzimst noteiktā zemē un pieder pie noteiktas tautas. Karmiskie apstākļi virza viņu uz noteiktu vietu. Pirms iemiesošanās cilvēks uzzina, kādi cēloni nosaka viņa uzdevumu, un piekrīt tiem. Katra iemiesošanas notiek labprātīgi. Var būt nevēlēšanās atgriezties uz Zemes, bet galu galā šī atgriešanās kļūst nenovēršama, un pēdējā mirklī tā kļūst labprātīga.
   Saskarsme ar dažādām tautām rada īpašu tuvību vai atsvešinātību, bet svarīgi iemesli virza atnācēju uz noteiktu tautu. To visu zinot, var saprast cilvēka pieķeršanos dzimtenei. Kalpojot cilvēcei, viņš, bez šaubām, pamatos piederēs dzimtenei.
   Nedrīkst domāt, ka īpaša mīlestība uz dzimteni ir ierobežotas un nepilnīgas jūtas. Var zināt, kādas nepilnības piemīt dzimtenei, tomēr tiekšanās uz to nemazinās.. Karma aizved cilvēku ne vien uz noteiktu vietu, bet arī pievērš noteiktam uzdevumam kalpot kādai tautai.
   Cilvēki dažkārt noliedz dzimteni dažādu blakus apstākļu dēļ. Viņi zina lietu būtību un nepilda savu karmas noteikto uzdevumu. Nereti viņi rīkojas saskaņā ar veco cinisko parunu: "Kur labi, tur tēvija." Šāds cinisms ir lieli maldi. Patiesi, labāk kalpo cilvēcei tas, kurš to dara, dzīvodams dzimtenē. Jukās zūd cilvēka pašcieņa. Vispārējā izpratnes mirāžā cilvēki zaudē jebkādu izpratni. Tātad ir jāvēršas pie pamatiem, patiesi zinātniskiem pamatiem. Karmas likumu izzināšana iemācīs saskatīt cilvēka sūtību.
   No tā nav jāsecina, ka šāds cilvēks būs saistīts vai viņam būs kas atņemts. Spārni var viņu nest pa visu pasauli. Viņš mīlēs visu cilvēci, bet zinās, ka kalpo dzimtenei.
   Dzīves Mācībā jābūt skaidri pateiktam, kāds ir cilvēka uzdevums. Ceļā ir daudz šķēršļu un neizpratnes. Reti kādam gribas, lai viņu uzskata par reakcionāru. Vēlēdamies vispārināt, cilvēks ir gatavs rūpēties par visas planētas iedzīvotājiem un aizmirst savas dzimtenes vajadzības. Lai cilvēks saņem atgādinājumu par to, kur viņam jāpieliek savi labākie spēki.
   Domātājs tiecās veidot patiesu dzimtenes izpratni. Viņš teica: "Pilsoni, kalpojiet dzimtenei un ziniet, ka jūs esat šurp nākuši, lai izpildītu diženu pienākumu."

   566. Urusvati zina, ka neviens no Mums, tiecoties uz Pārpasaulīgo, neaizmirsa pasaulīgo. Vai gan drīkst izturēties nevērīgi pret Zemi, kura baro cilvēci un kur notiek pilnīgošanās varoņdarbs? Cilvēks saprot Zemes lielo nozīmi, taču bieži skaidro to aplam.
   Jūs varējāt ievērot, ka ikviens no Mums ir pūlējies pasaulīgā labā, pat tie, kuri par labāku atzina dzīvi klosterī, nenolēma sevi vientulniecībai. Viņi turpināja radīt un strādāja cilvēces labā. Viņi nebija zelta nesēji, bet biedrojās ar pasaulīgajiem cilvēkiem un palika cilvēku atmiņā kā miera nesēji un celtnieki.
   Mēs nenosodām vientuļniekus, kuri ar domas spēku sniedz lielu palīdzību. Palūkosimies, kā šie svētvaroņi prata pārvaldīt psihisko spēku. Viņi tiktāl attīrīja savu garīgo būtību, ka apsteidza cilvēci. Bet Mūsu darbs ir tieši palīdzēt cilvēkiem.
   Mūsu Iekšējo Dzīvi raksturo vārdi "Mēs palīdzam", un šāds darbs ir ļoti grūts, jo cilvēki visvisādi cenšas atkratīties no īstas palīdzības. Cilvēki to lūdz, bet, kad tā sāk veidoties, viņi šo palīdzību ne vien nesekmē, bet it kā vēršas pret to.
   Ne reizi vien Mēs esam cilvēkus brīdinājuši, lai viņi neliek šķēršļus. Bet cilvēki spriež pēc sava prāta, un ikviena plašāka izpratne viņus biedē. Tāpēc Mēs ne visai bieži sastopam sadarbību, bet tā ir vērtīga, jo Zemei ir ļoti vajadzīgi cilvēku roku un kāju centieni. Tā Pārpasaulīgais liek padomāt par pasaulīgo.
   Domātājs, būdams izcils filozofs, prasīja, lai skolnieki kļūst par darbīgiem pilsoņiem.

   567. Urusvati zina par magnētiskajām vētrām, kas iedarbojas uz cilvēku un dzīvnieku pašsajūtu un visu esošo. Taču cilvēku ietekmē arī psihiskās vētras. Jāatzīst, ka šādas psihiskās vētras pastāv līdztekus izplatījuma strāvām. Šīs strāvas var būt ārkārtīgi smagas, bet to iedarbību vēl pastiprina psihiskās vētras.
   Magnētiskās vētras notiek neatkarīgi no cilvēka, bet psihiskās vētras ir tiešas cilvēku neprāta sekas. Lielu karu un spēcīgu satricinājumu laikā var novērot, ka pastiprinās ne vien cilvēku saslimšana, bet ari psihiska nelīdzsvarotība.
   Mēs brīnāmies par to, ka ārsti neveic novērojumus tieši karu laikā. Viņi teiks, ka tādā laikā vairāk vajadzīgi ķirurgi, bet neņem vērā, ka tikpat vajadzīgi ir arī psihiatri. Atstāj bez ievērības arī neparastus apstākļus, kuru nekad agrāk nav bijis tik daudz kā pašlaik.
   Neuztveriet to ka Armagedona filozofiju, taču sadursmes rada tādu sasprindzinājumu, ka vajadzīga dziedinoša iedarbība. Tomēr nebēdāsimies, jo ari šādi pasaules mēroga negaisi šķīsta. Taču paturēsim prātā, ka iekšējā dzīve ir saspringta.
   Domātājs paredzēja, ka līdz ar cilvēces skaitlisko pieaugumu būs vairāk ari redzamo un neredzamo briesmu.

   568. Urusvati zina, ka neattīstīta iztēle ļoti kaitē pilnveidei. Cilvēki saprot ar iztēli kaut ko neīstu, bet patiesībā pareizi attīstīta iztēle kalpo apziņas paplašināšanai. Tā sekmē domāšanas ietilpību un kustīgumu.
   Cilvēki, dzirdot kādu paziņojumu, parasti uztver to savā egoistiskajā izpratnē. Viņi ne tik daudz izprot jēgu, cik pievēršas savam iluzorajam skaidrojumam. Taču tad, kad iztēle ir nepilnīga, ari skaidrojumi ir ierobežoti.
   Cilvēki domā, ka iztēle ir kaut kāds no realitātes prom vedošs stāvoklis, taču patiesībā attīstīta iztēle tieši ļauj plašāk saskatīt realitāti. Neaizmirsīsim, ka iztēle ir iepriekšējo dzīvju pieredzes uzkrājums. Pieredzes bagātā pētījumā mirāžas nav iespējamas.
   Cilvēkam ar plašu izglītību jābūt arī plašai iztēlei. Viņam mazāk klust neiespējamā un paveras plašs visa iespējamā apvārsnis. Gluži veltīgi ar iztēli apveltītus cilvēkus dēvē par sapņotājiem. Izglītota prāta sapnis ir reāla atskārsme.
   Ir skaidri jāvienojas par iztēles nozīmi. It īpaši tas ir nepieciešams pasaules pārkārtošanas un vērtību pārvērtēšanas laikmetā. Ir jāpārskata daudzu jēdzienu konvencionālā nozīme, citādi cilvēki klīdis starp rēgiem. Turp, uz Pārpasaulīgo, lai ved patiesā zinība. Izvērtējot dzīvesveidus, jābūt drosmīgam.
   Domātājs mācīja: "Varbūt mūsu acis ir piebirušas ar putekļiem; iztīrīsim no tiem mūsu māju."

   569. Urusvati zina, kādu prieku dod kvalitātes pilnība. Var priecāties par Dabas diženumu; var priecāties par pašaizliedzīgu varoņdarbu; var priecāties par daiļdarbu augsto kvalitāti; var priecāties par mašīnu harmonisku darbību; var priecāties par visu, kur vien izpaužas augstākā kvalitāte. Tāda sajūsma pieder pie tām jūtām, kurās ir vismazāk egoisma.
   Cilvēkiem ir dota brīnišķīgā spēja ne vien radīt, bet ari priecāties par kvalitāti. Gan bagātnieks, gan trūkumcietējs, gan valdnieks, gan ubags var vienādi priecāties, un šāds prieks rada tādu kā dziedinošu kupolu virs daudzcietušās Zemes.
   Cilvēki pilnīgi pamatoti šausminās par daudzajām nejēdzībām, kas saindē Zemi. Viņi jautā, ar ko lai nosedz šīs cilvēces vātis. Viens no vislabākajiem līdzekļiem ir prieks. Tā ir labākā pretinde gan fiziskajā, gan psihiskajā zinā. Par laimi, priecāties nevienam nav liegts.
   Gaišs ir prieks par augstu kvalitāti. Nevis savtība, bet Vispārības Labums veidojas prieka rašanās mirklī. Mēs dzīvojam ar šo prieku. Daba un jaunrade sniedz neizsmeļamu prieku, citādi šausmīgā Kauja visu apklātu ar tumsu. Vaicās par Mūsu Iekšējo Dzīvi - tajā sev vietu rod ne tikai darbs, bet ari prieks.
   Domātājs zināja, ka prieks ir dziedinātājs. Viņš mācīja: "Pat pēdējam vergam nav liegts priecāties par Pasauli."

   570. Urusvati zina, ka aizkavēta karma darbojas ar desmitkārtīgu spēku. Cilvēkam ir jāsaprot, cik lielā mērā viņš pats var iespaidot kannas sekas. Cilvēkam ir jāatzīst, cik ļoti kaitīgi ir domās gremdēties pagātnē. Labāk, daudz labāk ir domāt par saviem darbiem nākotnē. Lai tie būtu pilnīgi, lai tajos būtu ielikta visstiprākā vēlēšanās. Domās par labāku nākotni tiks izskausta ievērojama karmas daļa.
   Bet tā sauktā nožēlošana tiek skaidrota nepareizi. To saprot kā bēdāšanos par pagātni, taču tādā kārtā cilvēks sev liedz tālākvirzības iespēju. Vai nav labāk nepilnību aizstāt ar kaut ko pilnīgāku? Jums bieži nāksies pierunāt cilvēkus domāt par nākotni. Lai kuģis traucas uz norādīto ostu un nemaldās pa okeānu, meklēdams nokritušo kravu. Tā jau guļ dziļi jūras dibenā, un kuģis nedrīkst zaudēt laiku neauglīgos meklējumos. Labāk lai kuģis zaudē daļu kravas nekā laikus nenokļūst ostā, kur tas saņems jaunu uzdevumu.
   Dzīvē ir ļoti daudz piemēru tam, ka pievēršanās nākotnei ir nesusi labākos augļus. Tā kalpos kā uz Zemes, tā arī Smalkajā Pasaulē. Kad mēs domāsim par Pārpasaulīgo, lai vienlaikus mūsos mostas arī domas par nākotni. Tad mūsu attieksme pret diženo Karmas likumu būs pareiza.
   Domātājs gādāja par to, lai skolnieki pareizi spriestu par tā saukto likteni. Viņš teica: "Moira jūs nepievarēs, ja būsit ātri un apsteigsit to."

   571. Urusvati zina, kāda ir atšķirība starp varoņdarbu un saprātīgumu. Varoņdarbs var būt lielisks, dižens, gudrs un pārsteidzošs, bet neviens nenosauks varoņdarbu par saprātīgumu. Ja Žanna d'Arka būtu vērsusies pie sava ciema vecākajiem, runādama par varoņdarbu, viņi būtu uzskatījuši meiteni par nesaprātīgu un pat par jukušu. Patiesi, varoņdarbs ir nesaprātīgs, jo cilvēks to veic nevis prāta, bet gan jūtziņas vadīts. Ir daudz cilvēku, kuriem varoņdarbs vispār neeksistē. Viņu augstākā morāle beidzas ar saprātīgumu. Visu viņu pasaules uzskatu ierobežo saprātīgums. Tā vārdā viņi ir spējīgi nepalīdzēt tuvākajam, spējīgi kaitēt dzimtenei, spējīgi nodot cilvēci un jebkura nozieguma gadījumā atkārtot vienu un to pašu vārdu - saprātīgums. Neizprotiet nepareizi Mūsu attieksmi pret saprātīgumu. Šim vārdam ir laba nozīme. Tas ir allaž labs un derīgs. Taču sadzīvē daži interpretētāji pamanās no laba jēdziena iztaisīt bezmaz apkaunojošu. Ja vien varētu, viņi iznīdētu vārdu varoņdarbs, tik ļoti pretīgs tas ir viņu psiholoģijai. Lūk, vēl viena Mūsu Iekšējās Dzīves lappuse. Mēs varam apliecināt, ka ikviens ir piedalījies varoņdarbā, dažus no tiem vēsture ir saglabājusi, bet lielākā daļa nav atzīmēta. Un ari pašam darītājam nav jāapgrūtina sava atmiņa ar tiem meklējumiem, kas ir bijuši labi. Taču vārdu saprātīgums Mēs nelietojam. Varam ieteikt būt uzmanīgiem un piesardzīgiem, bet, jo nozīmīgāks būs veikums, jo vairāk mēs priecāsimies. Mēs atzīmējam ikvienu varoņdarbu. Tas veido jaunu posmu evolūcijas ķēdē. Skolotāja pienākums ir izskaidrot atšķirību, kāda pastāv starp daudziem jēdzieniem, citādi skolnieki tos izrunās bez kādas sajēgas, - kā daži putni. Cilvēku valodas piesārņošana ir pret sabiedrību vērsts pārkāpums. Domātājs teica: "Saprātīgumu atstājiet tirgoņiem, bet paši iemīliet varoņu rīcību."

   572. Urusvati zina un ir dzirdējusi, ka "Adžita uzvilka Bruņukreklu". Vai Miera Nesējam piedien tērpties karotāja bruņās? Mēs esam pietiekami daudz runājuši par miera svētību. Mēs apliecinājām, ka cilvēku radītais ir jāsargā. Mēs norādījām, cik drausmīga ir brāļu slepkavošana, taču Mēs runājām arī par Dzimtenes cienīšanu. Tā, piemēram, pats uzticīgākais Miera Nesējs norādīja, ka miera saglabāšanas labad jāliek lietā visi līdzekli. Viņš arī sūtīja karapulkus aizsargāt savas tautas zemes robežas.
   Cilvēkiem aizvien izvirzās neatrisināms jautājums - kā Miera Nesējs varēja sūtīt kaujā karapulkus? Šāds uzdevums ir grūts cilvēkam, ja viņš liek pamatā neīstas vērtības. Cilvēkam ir jāatzīst dzimtenes glābšana un aizsardzība un jāatsakās no paverdzināšanas. Lai cilvēks savā sirdī apsver, kur ir aizstāvība un kur - paverdzināšana.
   Tagad jāpasaka par bruņukreklu. Mums nav tērauda brunu-kreklu, jo psihiskās enerģijas brunukrekls ir daudz izturīgāks. Var ieskaut sevi necaurlaidīgās neredzamās bruņās. Reizēm cilvēki ir ievērojuši, ka daži varoņi ir neievainojami. Ir jāsakopo stipra griba, lai ķermenis spētu izvairīties no briesmām. Domātājs pamācīja jaunos: "Dažreiz visstiprākās bruņas ir neredzamas. Iemācieties pavēlēt sev radīt tādas bruņas, bet tās parādīsies tad, kad jūs cīnīsities Vispārības Labā."

   573. Urusvati zina, ka jutīgums ir jāieaudzina. Kad Mēs runājam par jutīgu ausi, tad daži domā, ka runa ir par fizisko dzirdi. Citi savukārt domā, ka jutīgums ir iedzimta īpašība un gluži veltīgas ir pūles to attīstīt. Protams, jutīgums ir iedzimta īpašība, taču tā ir atkarīga no apziņas tīrības. Pat vislabākajos gadījumos to vajag attīstīt vai, pareizāk sakot, izsaukt to no apziņas dzīlēm.
   Vispirms ir nepieciešama griba izsaukt jutīgumu. Jāapgūst psihiskā modrība. Nedomāsim, ka to izdarīt ir viegli. Ikviens atradīs visdažādākos šķēršļus: dažu traucēs slinkums, citu - neuzticēšanās, vēl citu - dzīves burzma. Katru kaut kas traucē, bet gribasspēks uzveiks visu.
   Nedrīkst nonākt arī aizspriedumu varā, jo tad cilvēks sajutīs kaut ko tādu, kas pat nevar būt. Godīgi jāpadziļina psihiskā dzirde un patiesi jāfiksē sajuta. Zemestrīces un citas kosmiskas perturbācijas var lieliski izkopt jutīgumu.
   Ari citu cilvēku auras sajušana ir plašs novērojumu lauks. Visparastākajā sadzīvē var atrast tās pašas jutīguma izkopšanas iespējas, kādas ir modernākajās laboratorijās. Lai cilvēks izmanto visas iespējas, jo ikviens ir pakļauts kosmiskajai iedarbībai.
   Domātājs mācīja: "Pārzemes Pasaules sūta mums vissmalkākās izjūtas, iemācīsimies tās uztvert."

   574. Urusvati zina, ka melīgu ziņu izplatīšana ir īpaši kaitīga tumsonība. Bet ko lai dara ar mācību grāmatām, kurās ir tik daudz nepareizību? Humanitārā un fizikas zinātne virzās uz priekšu, traucoties uz jauniem, pārbaudītiem sasniegumiem. Vai tas ir pareizi, ka jaunā paaudze ir spiesta saņemt nevis labākos sasniegumus, bet gan vecus, aprobežotības diktētus nomaldus? Šādas melīgas ziņas rada lielu sajukumu jaunās paaudzes apziņā.
   Ja mācību grāmatās pagātnes kļūdas vēl nav izlabotas, skolotājiem ir mutvārdos jābrīdina skolēni par tām. Vai nav kauna lieta, ka maldi netiek novērsti un kā smags slogs gulstas uz jaunās paaudzes apziņu? Tas pats attiecas ari uz pārpasaulīgā izzināšanu.
   Neapmulsīsim, redzot, ka senie teksti palikuši nesaprasti vai arī nepareizi pārtulkoti. Dažās valodās ir daudz nosacītu terminu. Mūsdienu izpratnē tie apzīmē kaut ko patiesībai neatbilstošu, bet zinātnieki pamazām iemācīsies orientēties šajā labirintā, un jaunajiem ir pirmajiem jāsaņem pareizā informācija.
   Zinātnieku uzdevums ir nostiprināt patiesības pamatus, pat ja tie apgāž iepriekšējās teorijas. Būs gudri darīts, ja humanitārās zinātnes pareizi pārtulkos senos tekstus. Tas ir apbrīnojami, ka cilvēki daudz runā par dažādiem virzieniem, bet mācību grāmatas paliek maldu pilnas. Jūs zināt, ka pārpasaulīgā izzināšanā ir vajadzīgs īpašs godīgums.
   Domātājs teica: "Cilvēkiem ir jābūt godīgiem attiecībā uz visu pasaulīgo, bet vēl godīgāk jāizturas pret Pārpasaulīgo."

   575. Urusvati zina, ka Pārzemes Pasaulē laiks zemes dzīves izpratne neeksistē. Ir termiņi, kas balstās uz neizbēgamam sekām. Visdrošākajās atskārsmes nav iespējams atrast norādes uz Zemes laiku. Jūs jau zināt, ka pārzemes termiņi ir saistīti ar kaut kādiem blakus notikumiem. Šāds norādījums liecina vienīgi par to, ka Pārzemes Pasaules paredz notikumu plūdumu, nesaistot to ar tā saukto laiku. Jutīga apziņa pratīs iegaumēt blakus notikuma datus un pēc tā uzzināt ari pārējo.
   Cilvēks var iepazīt neesošo laiku pat savā zemes dzīvē. Viņš nejūt laiku, kad pievēršas kaut kam ļoti svarīgam. Bet Pārzemes Pasaulē pārsvarā ir tieši šis saspriegums. Mēs varam iedziļināties darbā un aizmirst laiku. Ne bez pamata ir teikts, ka darbs, kam cilvēks pievērsies ar visu savu būtību, kam sakopojis visus savus spēkus, pagarina mūžu. Šāds darbs ir harmonijas iedīglis. Tas var palīdzēt atskārst pārpasaulīgās atziņas. Tas pazīst notikumus to loģiskajā un ķīmiskajā nozīmē. Allaž ir jāatceras, ka ķīmisms veicina ikvienu parādību.
   Un vēl viena Mūsu Iekšējās Dzīves lappuse. Mēs cenšamies būt harmonijā ar Pārzemes Pasauli. Mēs nevērtējam laiku kā tādu. Vislielākā nozīme ir notikumu būtībai, to plūsmai un koordinācijai. Par notikumu nozīmi Mēs paziņojam pieejamā veidā. Visās lietās ir jāsajūt būtība, tas spēj palīdzēt saglabāt mieru, par to Mēs jau runājām.
   Domātājs mācīja: "Pievērsieties lietu būtībai, tā parādīs Visuma taisnīgumu."

   576. Urusvati zina, ka ēģiptieši atskārsmes stāvokli dēvēja par "Svēto Sapni," hellēņi - par "Dievišķo Apmeklējumu"; arī babiloniešiem nebija svešs "Neredzamā Atnācēja Pieskāriens". Katra tauta savā veidā vēlējās izcelt atskārsmes seviš-ķumu un neparastumu, kad pasaulīgais cilvēks pieskaras pārpasaulīgajām jomām.
   Vissenākajos laikos cilvēki šādu stāvokli pazina labāk nekā mūsdienās. Viņi dzīvoja tiešā dabas tuvumā un nebija nāvējošo fluīdu saindēti. Taču tas jau ir pietiekami labi zināms, gribu runāt par ko citu. Mūsu laikabiedri pareizi novērtē hipnotismu un sāk veiksmīgi izmantot to dziedināšanā un citās jomās. Bet iedvešanai ir vajadzīga otras personas līdzdalība; pat tad, ja šī persona ir ļoti cildena, tā tomēr ienes kaut kādas individuālas īpatnības.
   Nākotnē ir jāatgriežas pie nepastarpinātas atskārsmes. Pat Deltu gaišreģēm bija nepieciešama īpaša tvaiku ieelpošana; viņām tas bija vajadzīgs tāpēc, ka atnācēji ļoti pārslogoja viņu psihisko enerģiju. Bet evolūcija paredz, ka cilvēki var sasniegt atskārsmi tikai ar tīru apziņu. Tāda domas virzība sniegs atskārsmi tās dabiskajā nozīmē.
   Un vēl viens norādījums uz Mūsu Iekšējo Dzīvi. Pēc daudziem dzīvē izdarītajiem eksperimentiem Mēs pievēršamies Mūsu enerģijas visdabiskākajai izmantošanai. Sintēze nav vienkārša, taču tā aizved pie visdabiskākā risinājuma.
   Domātājs mācīja: "Lai katrs mēģina sevī atrast visvienkāršāko risinājumu. Draugi nepalīdzēs, kad cilvēkam būs paša spēkiem jānostājas Pārpasaulīgā Diženuma priekšā."

   577. Urusvati zina, ka Pasaules īpašā gudrība ir parādību neatkārtojamība un notikumu individualitāte. Pat vienkāršs gans var izzināt sava ganāmpulka īpatnības, bet pilsētnieki ļoti viegli zaudē individualizācijas spēju. Visā dzīvē tiek liktas lietā masām paredzētās receptes, un tās aizēno sajūsmu par dabas dāsnumu.
   Mums prasa tādas receptes un nevēlas saprast, cik atšķirīgas ir visas parādības. Var norādīt vispārējo virzienu, bet detaļas jau būs individuālas. Grib zināt par Mūsu aparātiem, bet būtu ļoti vīlušies, uzzinot, ka daudzi no tiem sastāv no simpatizējošām metāla plāksnītēm. Daudzas plāksnītes ir no tīra metāla, bet citas veido dažādi sakausējumi. Ir arī minerālu plāksnītes un pat no dažām koku sugām. Ir daudz gan raidīšanas, gan uztveršanas paņēmienu. Visas Dabas valstības var būt labas vadītājas, taču to izmantošana ir visai individuāla.
   Mūsu palīglīdzekli ir izraudzīti nevis steigā, bet gan ilgu eksperimentu rezultātā. Var teikt, ka Mums bija pietiekami daudz laika izpētīt Dabas īpašības. Dažādos laikmetos, dažādos klimatiskajos apstākļos ir uzkrājušās šīs zināšanas. Vispirms nostiprinājās vēlme zināt, pēc tam veidojās pārliecība, ka novērojumus var izdarīt visdažādākajos apstākļos. Norūdīta griba ļāva atnest zināšanas no Pārzemes Pasaules. Nāca atziņa par to, ka Bezrobežiba laikam nav nozīmes. Daudzas neveiksmes šaubas neradīja. Pieaugošais vērīgums paātrināja uztvertspēju, un šādā eksperimentu ceļā Mēs iepazinām draugus un ienaidniekus.
   Nedomājiet, ka veikt eksperimentus un novērojumus ir viegli. Ja no simta viens izdodas, tad tas ir panākums. Mēs nesūkstījāmies par neveiksmēm, jo katra no tām iemācīja vairāk nekā veiksme. Var vienīgi nožēlot, ja kāds steidzas kaut ko apgūt tieši šodien. Veltīgi zaudēt dienas nav vajadzīgs, bet par tām skumt arī neder. Sevi vajag novērot, taču nevajag sevi iedomāties par Visuma centru. Vienmēr un visās lietās var gūt panākumus - vienīgi tādi centieni nostiprina gribu.
   Jūs sapratīsit, ka nevar visiem ieteikt gulēt dzelzs gultā vai turēt tuvumā lītija plāksnīti. Ne visiem derēs rozes vai āboli, bet kādam šīs Dabas veltes būs noderīgas. Ievērojiet seku pazīmes. Jūs zināt par dažādām idiosinkrāzijām, rupjākās no tām pārsteidz ar savu acīmredzamību, bet visa esība ir idiosinkrāziju pilna. Jāprot apjaust, kas un kā iedarbojas. Šādu novērojumu saprātīgums būs cieņpilna tuvošanās Jogai.
   Domātājs mācīja: "Runā, ka kaut kādi Debesu Iemītnieki esot visuvareni; nu tad saņemsim kopā spēkus, varbūt arī mums ir sagatavota vieta debesīs; bet garas ir šīs Kāpnes!"

   578. Urusvati zina, ka doma par mūžību nav drūms atgādinājums par nāvi. Bite ielido istabā, un cilvēks cenšas izlaist to brīvībā. Tā ari saka: izlaist brīvībā, lai lido brīvē. Vai gan tāpat nav ar cilvēku? Šeit viņš ir nebrīvē, bet tur - brīvē, tātad prieks ir tur. Bet doma par mūžību dod prieku arī šeit. Kas domā par dzīves nozīmi, par lidošanu pāri zemes dzīves šķēršļiem, tas prot priecāties.
   Neprašas uzskata, ka cildena doma ir skumju un garlaicības simbols, bet cilvēks, kas nodevies izzināšanai, būs dzīvespriecīgs. Pat tad, ja viņš atcerēsies savas pagātnes kļūdas, viņš nopriecāsies, saprotot, ka kļūdu apzināšana ir drošs ceļš uz maldu izskaušanu.
   Dažs brīnās: vai tad grūtās dienās var runāt par prieku? Bet prieks ir spārni, kas ļauj pārlidot pāri bezdibenim. Kad cilvēks nonācis līdz nepārejamai aizai, viņš nevar griezties atpakaļ, viņam ir jāpārlido tai pāri, lai bīstama robežšķirtne paliktu aiz muguras. Tā ir laime, ka cilvēkam allaž ir klāt prieka spārni. Pasaules daiļums palīdz izsaukt no apziņas dzīlēm visas prieka dzirksteles. Lūk, vēl viena Mūsu Iekšējās Dzīves lappuse.
   Domātājs norādīja uz zvaigznēm kā uz Prieka dzirkstelēm.

   579. Urusvati zina, ka visgrūtāk cilvēkam ir tikt galā ar savu paša domu. Piepūlot gribu, cilvēks spēj atvairīt ārēju domu, taču tas vēl nenozīmē, ka viņam ir izdevies atbrīvot apziņu no šīs domas saknēm; norisinās dziļš psihisks process. Var likties, ka domāšana jau ir mainījusies, bet vismazākais atgādinājums no ārienes parādīs, ka pūķis mīt dziļi un ir gatavs pamosties.
   Labākais piemērs ir okeāna straumes. Kas kopīgs var būt augšējam vilnim ar dzelmi, kur kustas briesmonis, kas nekad neparādās virspusē? Tas pats notiek ar cilvēka domāšanu. Mēdz runāt par gribas spēku, kas spēj pavēlēt domāšanai. Bet pajautāsim: par kuru domāšanu ir runa? Cilvēks var apgalvot, ka viņš ir atbrīvojies no zināmas domas, jo viņš ir pārliecināts, ka tā ir izrauta ar visām saknēm. Taču nav viegli galvot par apziņas dzīlēm.
   Var novērot, kādi acumirklīgi apstākļi izraisa domas. Skaņa, krāsa, nejauša situācija var izraisīt sen aizdzītas domas spilgtu atdzimšanu. Cilvēks zina, ka nav labi atgriezties pie pagātnes maldiem, un tomēr viņš klīdīs ap nevajadzīgiem pelniem.
   Cilvēkam ir jāiemācās saskatīt daudzos domāšanas slāņus. Viņš nedrīkst vieglprātīgi spriest pēc ārējā domāšanas slāņa, kas ir pakļauts nikniem viesuļiem. Lai cilvēks sevi vispusīgi pārbauda. Cilvēkam dažkārt liekas, ka viņš par kaut ko vairs nedomā, bet būtībā viņš ir tieši iegrimis šajā domā. Mācībai par domu ir jāizskaidro dažādi tās veidi.
   Domātājs mudināja skolniekus pārbaudīt dažādus savas domāšanas slāņus: "Neredzamais pūķis var cilvēku pārņemt savā varā."

   580. Urusvati zina, ka daudzi neparko negrib atzīt Mūsu Brālības esamību. Ja viņi Mūs satiktu, tad katrā ziņā izturētos skeptiski. Skepticismam nav robežu. No vienas puses, tas ir loti tuvs tumsonībai, bet no otras - pats ir meli. Skeptiķis pār bezdibeni nepāries. Bet atradīsies arī tādi, kas pieļaus Mūsu esamību smalkajā ķermenī.
   Nevajag šo pārliecību apstrīdēt, galvenais, lai pieļauj Idejas esamību. Nevajag uzstāt par noteiktu formu, jo arī līdzdarbi-nieki, kas mīt Smalkajā Pasaulē, Mums ir tuvi. Tādējādi tie, kas pieļauj kaut daļu no veselā, jau ir tuvu patiesībai. Vajag pacietīgi pieļaut patiesības daļiņu, tai var pievienoties ari pārējais.
   Vissliktākie ir burta kalpi, kuri pieprasa vai nu visu pēc sava prāta, vai neko. It īpaši smalko enerģiju sterā ir jāpieņem ikviens pieļāvums. Pie Mums nereti bēdājas par sludinātājiem, kuri biežāk atbaida nekā piesaista. Ir jāsasprindzina visas savas novērošanas spējas, lai saskatītu, kādā uztveres pakāpē ir sa-runbiedrs. Turklāt neaizmirsīsim, ka īpaši dedzīgs noliedzējs var vienā mirklī pārvērsties par piekritēju. Šādu intensīvu noliegšanu dažkārt dēvē par augoņa pārgriešanu. Bet, ja satiekat Mūsu esamības noliedzēju, ieteicu neuzstāt - lai dārzenis nobriest.
   Domātājs teica: "Nedrīkst izturēties varmācīgi pret cilvēka apziņu. Kas nespēj ietilpināt, tas lai paaugas."

   581. Urusvati zina, ka Mūsu draugi nelīdzinās dažiem tā sauktajiem okultistiem. Šie cilvēki sevi dēvē par slepeno zinību lietpratējiem, bet paši neatbrīvojas no daudzām tādām īpašībām, kas piedien vienīgi nejēgām. Viņi ir ļauni, nenovīdīgi, rupji, skaudīgi un ļoti neiecietīgi. Slepeno zinību grāmatās tādas apkaunojošas īpašības netiek pieļautas.
   Var pabrīnīties par to, ka cilvēki lasa labas grāmatas, bet nespēj atbrīvoties no zemiskiem paradumiem. Labestības mācība paredz, ka lasītājs kaut vai daļēji liks lietā to, ko uzzinājis, bet dzīvē notiek otrādi: lasītājs var nobirdināt sajūsmas asaru un tūdaļ pat izdarīt kaut ko apkaunojošu. Turklāt tā sauktajiem slepeno zinību lietpratējiem patīk padižoties ar šādu nosaukumu.
   Pievērsiet uzmanību patiesiem pilnīgošanās draugiem. Viņi savu pārliecību neuzspiedīs. Viņi izvairās no iesvaidīšanas tituliem. Viņi lieliski zina, kad ir derīgi klusēt pat par visbrīnišķī gakajam tikšanas reizēm, turklāt viņi ir labestīgi un izpalīdzīgi. Tādējādi īstenās slepenās zinātnes pirmais uzdevums ir padarīt cilvēku labestīgu. Tādā stāvoklī būdams, viņš gluži kā magnēts pievilks visu labo. Slepenā zinātne ieteic arī allaž saglabāt mieru. Sasniedzis šādu harmoniju, cilvēks spēj uztvert smalkas vibrācijas, kas attīra viņa apziņu.
   Mūsu draugi nebūs augstprātīgi un uzpūtīgi, jo ideāls ir vienkāršība. Pie Mums augstu vērtē visus cildenos centienus - tie ne vien tuvina Mums, bet arī atveseļo planētu. Pie Mums skumst par viltus zintniekiem. Pats šis vārds Mums nav tuvs, jo katra zinātne jau ir zintes. Vakar mēs vēl nespējām atklāt kādu noslēpumu, bet šodien to izzinājām; tas ir visdabiskākais evolūcijas process, un ar to nevajag lepoties.
   Domātājs teica: "Neuzskatiet un nedēvējiet sevi par domātājiem, jo jādomā ir katram cilvēkam."

   582. Urusvati zina, ka cilvēka doma bieži klīst apkārt lemtam atklājumam un nesaprot, kā šo apli pārraut. Cilvēki pēta radioviļņus un neapjauš, ka šī pati metode lietojama arī attiecībā uz domu viļņiem. Zinātniekiem nav svešas magnētiskās vētras, bet tie paši atzinumi ir vietā arī attiecībā uz psihiskajām vētrām. Cilvēki pēta nervu sistēmu, bet nedomā par smalkajām enerģijām. Dažkārt atrastais stāv pie pašas ieejas uz nolemto, bet pēdējā svira paliek neizmantota. Tas, kurš nevēlas tuvoties apziņas paplašināšanai, ilgi riņķos pa bezizejas apli.
   Mēs mīlam kādu tautu, jo tā ir mazāk par citām ieslēgta šaurā lokā. Urusvati pareizi saprot, ka taisnīguma meklēšana un tiekšanās kalpot padara tautu kustīgu. Šāda tauta jau tuvojas tālākvirzībai. Tas nekas, ka to peļ par daudzām nepilnībām, - šādās nepilnībās slēpjas iespēja. Nav nekā sliktāka par pilnīgi apaļu lodīti, kas riņķo pa noslēgtu apli.
   Tauta mācās no dzīves likstām. Cilvēces vēstures mierīgos periodos nekas īpašs nav sasniegts. Katra uzvarētāja tauta prot būt arī kustīga. Tādas tautas doma ir atvērta jauniem, drosmīgiem atklājumiem. Sadzīves skarbums virza tautu uz nākamību. Ir prieks palīdzēt tur, kur arī nabadzībā aug tiekšanās kalpot.
   Domātājs rūpējās par tautas kustību: "Lai mācās kustībā, tā ir vieglāk atrast ritmu."

   583. Urusvati zina, ka potenciāls nodevējs ir īpaši sašutis, ja viņa klātbūtnē runā par nodevību. Nobriedis noziedznieks ļoti dusmojas, kad dzird runājam par noziedzības izskaušanu. Bet ikvienā visu tautu mācībā ir minēti satriecoši nodevības piemēri. Tas tika darīts, nevis lai iebaidītu, bet gan lai parādītu spilgtas tumsonības izpausmes.
   Gudrais Cilvēkmīlētājs teica savam nodevējam: "Paveic drīzāk to, ko esi iecerējis!" No Pārzemes Pasaules viedokļa šis teiciens ir ļoti gudrs: ļaunuma augonis ir jau nobriedis, un nu ir jānāk sekām.
   Atcerēsimies arī vispārzināmo piemēru no Indijas dzīves. Varētu likties, ka Rāmakrišnas skolnieki viņu cienīja, taču tas viņus netraucēja slepeni novērot Skolotāju nebūt ne cēla mērķa vārdā. Rāmakrišna pilnīgi nodevās kalpošanai. Viņš cieta psihiskās enerģijas pārmērīgas atdeves dēļ. Viņš aizgāja no dzīves pirms laika savas pašaizliedzības dēļ. Tas pats notika ar viņa skolnieku Vivekānandu. Bet Rāmakrišna bija dzimis jogs. Viņš bija augstākās labestības darbinieks. Nevar teikt, ka viņš bija pilnību nesasniedzis jogs.
   No otras puses, jūs zināt, ka mēdz būt tādi sadhu, kas no rīta izdara Prānājamu, bet vakarā nogalina cilvēku. Viņu apziņa vienīgi pazemo tos līdzekļus, kuru uzdevums ir kalpot labajam.
   Tāpēc nolieksim galvu kā lielas, tā mazas labestības priekšā. Nesvērsim kā augļotāji, bet priecāsimies, sastopot labestību un labvēlību, īpaši tā ir vajadzīga spriedzes pilnās dienās. Mācība nedraud, bet gādīgi brīdina. Lai tie, kas vēl nav gatavi kalpot, vismaz atturas no mēlnesības.
   Domātājs lūdza līdzpilsoņiem: "Ja kāds nevar doties aizstāvēt dzimteni, lai vismaz nenopūlas ar ķengāšanu."

   584. Urusvati zina, cik grūti ir ar tiem, kuri apgalvo, ka tas, ko viņi neredz, vispār neeksistē. Viņi domā līdzīgi saviem vecvectēviem, kuri dzīvoja pirms mikroskopa un teleskopa atklāšanas, nekādas analoģijas viņus nespēj pārliecināt. Viņi dēvē sevi par reālistiem, materiālistiem un skeptiķiem, pārējos sauc par ideālistiem un nosoda par aizspriedumiem.
   Patiesībā ir otrādi - šie reālisti ir īsteni ideālisti, jo viņi tic pašu izdomātām idejām. Tostarp tie, kurus dēvē par ideālistiem, ir īsteni reālisti. Viņi grib izpētīt, un viņu zināšanas balstās uz novērojumiem. Viņi nepieļauj māņticību un aizspriedumus, jo zina, cik neizsmeļamas ir Dabas izpausmes. Viņi uzticas tikai neapšaubāmām liecībām. Viņi var saukt sevi par materiālistiem, jo apstiprina matērijas īpašības.
   Vai var sevi saukt par materiālistu vienīgi aprobežotības un tumsonības vārdā? Jums visur nāksies pārliecināties, cik daudz ir tumsonīgu cilvēku, kas kareivīgi uzstājas, savas tumsonības pārņemti. Nemieriniet sevi ar to, ka daži godīgi un zinātkāri novērotāji pievērsušies augstākā reālisma zinātnēm, - viņu skaits ir neliels, un viņi, tāpat kā senie kristieši, ir spiesti slēpties katakombās. Pret šiem pētniekiem ir jāizturas ar cieņu, bet viņiem jo īpaši cenšas kaitēt viltus talmudisti. Kaitē arī tie, kuri nespēj saprast, kāpēc viņiem nav pieejami daži apjēgumi. Viņi ir spējīgi nosodīt visu esošo, izņemot sevi.
   Domātājs norādīja uz suni un teica: "Viņš redz daudz ko tādu, ko mēs neredzam, taču cilvēka spējas nav sliktākas kā sunim."

   585. Urusvati zina, ka disciplīnas neievērošana pazudina lieliskus pasākumus. Nedomājiet, ka šo tārpu var viegli saskatīt, dažreiz pat labākie līdzdarbinieki nonāk šādā haotiskā stāvoklī.
   Runāt par disciplīnu nav iespējams. Daudzos gadījumos cilvēki apvainojas par visniecīgāko mājienu uz viņu pazudinošo uzvedību. Vieglāk ir runāt par nekārtību, jo tai cilvēki nepiešķir īsteno nozīmi. Bet disciplīnas neievērošana ir disharmonija, citiem vārdiem runājot, viskaitīgākā nekārtība.
   Cilvēki var lasīt visderīgākās grāmatas, bet kaut kāds ārējs apstāklis spēj ienest visneharmoniskāko kakofoniju. Cilvēku savienībām draud briesmas sagrūt no neapdomātas nekārtības izpausmēm. Cilvēki reti atzīst, ka viņi ir vainīgi šādā kaitniecībā. Cilvēkiem šķiet, ka viņi darbojas labā vārdā, bet īstenībā viņi liek šķēršļus pašiem labākajiem uzdevumiem. Cilvēki pastāvīgi uzskata, ka disciplīna ir viņu pašu vēlme, bet kāda gan var būt disciplīna, ja viņi ārda derīgu celsmi?
   Harmonija nerodas vienā mirklī, saudzīgi jāizmanto visi harmonijas veidošanai veltītie spēki. Bet tā var būt kā bailīgs putns, un no jauna to pievilināt ir grūti. Jāpadomā ari par to, cik loti Vadītājus traucē disharmonija, bieži par to vispār nedomā.
   Domātājs brīdināja: "Nekaitējiet ne domās, ne darbos; viegli ir sasist vērtīgu trauku. Biežāk sev atgādiniet par patiesu harmoniju."

   586. Urusvati zina, ka vieglāk ir ieraudzīt pūķi pie sliekšņa nekā veselu baru hameleonu un tārpu. Bet kas pateiks, kura parādība ir bīstamāka? Sīkie hameleoni pielīdīs klāt ar ļoti daudzām aizdomām un viltus pilniem mājieniem. Lūk, tie čukst: mēs nezinām Agni Jogas būtību, varbūt tā ir tukša skaņa un ievešana maldos? Vai nebūtu labāk pateikt būtību vienā noteiktā vārdā, kuru mēs varam apspriest un apsvērt? - Lai tā notiek.
   Agni Joga ir kalpošana labajam. Saprotiet šo apzīmējumu tā pilnā nozīmē. Iemācieties kalpot labajam. Centieties saprast, ko nozīmē uzticība Lielajai Kalpošanai. Atrodiet kaismīgus spēkus, kas palīdzēs visos grūtajos ceļos parādīt drosmi. Centieties izprast, kāpēc šie ceļi ir grūti. Iemācieties nepiespiesti uzņemt savas dabas ugunis. Mēģiniet izprast visas diženās Pasaules parādības. Nenogurdiniet sevi ar ikdienas darbu, uzskatīdami to par lielisku Prānājamu. Palīdziet visiem meklētājiem visos ceļos.
   Iepazīstiet Bezrobežībā mītošās domas cildenumu. Sargājiet sevi un citus no bailēm. Iedziļinieties izzināšanā, jo tumsonība ir smags noziegums. Uzsmaidiet jaunajiem, jo viņiem jūs būvējat tiltus un ceļus. Izvēlieties sev visgrūtāko darbu un parādiet visiem paraugu. Tā jūs atklāsit visu labestīgas kalpošanas nozīmi. Nebaidieties no hameleonu čukstēšanas, viņi ir daudzkrāsaini, viņi būs jūsu ēna. Lai šī ēna ir gara. Tā koncentrējieties uz dabiskiem sasniegumiem.
   Domātājs mācīja: "Tikai dabiskais veidos gaišu nākotni."

   587. Urusvati zina, cik kaitīga ir haotiska psihiskās enerģijas darbība. Ir taču zināms, ka psihiskā enerģija mīt izplatījumā, un neviens nezina tās izplatīšanās robežas. Bet zemes dzīves domas pārsvarā ir vārgas un kūtras, tāpēc tās izplatījumā izšķīst vieglāk nekā koncentrētas domas.
   Tagad iztēlojieties, ka cilvēce sava pašreizēja stāvoklī gūs iespēju radīt spilgtu domu, kas dzīvos izplatījumā. Nevar pat iedomāties, kāds bīstams un graujošs enerģiju sajukums radīsies! Cilvēcei ir jāattīrās un jāgarantē, ka tās domām būs laba kvalitāte, tad var tuvināt evolūcijas termiņus.
   Jūs bieži dzirdat sūdzības par to, ka domas netiek pārraidītas, bet šīs sūdzības ir gaušanās par izplatījuma Līdzsvara taisnīgajiem pamatiem. Personas, kuras sūdzas, var pārbaudīt savu domu kvalitāti. Droši vien atradīsies ne visai labas kvalitātes domas. Neaizmirsīsim ari to, ka cilvēkam ir dažādi domāšanas slāņi. Viņš neiebildīs, ka dažas viņa domas kļūs par vispārēju īpašumu, taču daudzas ieceres vēlas saglabāt slepenībā. Haotiska domāšana piesātina izplatījumu ar visnepieļauja-mākajām domām. Tāpēc cilvēkam ir jārūpējas par domāšanas tīrību - tas būs darīts cilvēces labā.
   Domātājs lūdza, lai cilvēks gan ieelpojot, gan izelpojot paliktu tīrs.

   588. Urusvati zina, kāda ir senā teiciena "Meklējiet Neredzamos Draugus" dziļākā jēga. Draugu piesaistīšana no Augstākās Pasaules būs stipra garantija. Dažreiz jūs Viņus pazīstat, bet lielākoties Viņi ir bez vārda un vienīgi apziņas prieks norāda uz Viņu tuvumu. Necentieties uzzināt Viņu vārdus. Viņi jau sen ir atteikušies no zemes dzīves pievārdiem. Kā viņiem neeksistē laiks, tā arī zemes dzīves atšķirības zīmes Slavas ķermeņiem zūd.
   Lai ir daudz šādu Aizgādņu. Viņi novērtēs visus gaišos centienus, un nekas nenovērsīs Viņu labvēlību, kad Viņi pārliecināsies par varoņdarbu, kas tiek veikts. Viņi palīdz tur, kur ir stipra uzticēšanās. Lai ar jums vienmēr ir Neredzamo Draugu svētība.
   Ceļinieks saņem norādījumus un gaida pavēstītās zīmes, bet ceļš ir garš un zīmes nelīdzinās norādītajām. Vai tā ir kļūda? Varbūt ceļinieks ir uz nepareizās takas? Jau ir iezagušās šaubas, tās atņem spēkus un mazina drosmi. Bet tad iemirdzas norādītā zīme, un ceļinieks brīnās: "Vai tiešām pienācis termiņš?" Žēl, ka cietusi drosme.
   Taču runājam ne tikai par Pārzemes Draugiem. Arī uz Zemes ir Neredzamie Draugi. Ir jāsūta Viņiem sveiciens. Viņi mēdz būt darbīgāki par dažiem pazīstamiem draugiem. Protiet uzsmaidīt šiem līdzdarbiniekiem uz Zemes.
   Domātājs teica: "Palīdz ne tikai redzamie draugi, vēl vairāk palīdz Neredzamie. Necentīsimies ar Viņiem tikties uz Zemes, bet sūtīsim Viņiem sirds sveicienu."

   589. Urusvati zina, ka evolūcijas laikā var būt galēja sprieguma periodi. Pastāv maldīgs uzskats, ka evolūcija ir nesatricināma un tās likums darbojas absolūti. Bet Mēs zinām, ka viss dzīvo un virzās individuāli. Tātad ir jābūt īpašai koordinācijai un disciplīnai, lai harmonija netiktu izjaukta.
   Pastāv evolūcijas loģika, šī augstākā loģika liek darboties likumam, kad harmonija ir skaidra un tā ir dzīves pamatā, īpaši grūti ir pasaules pārkārtošanas gadi. Tautām ir skaidri jāapzinās pilnīgošanās ceļš, un tālab Patiesības graudiņiem ir jāsasniedz laužu masas.
   Ir viegli iedomāties, cik daudz graudu iet zudumā šādas sēšanas procesā, - tie ne tikai iet zudumā, bet arī izvirst. Sadursmes ir nenovēršamas tur, kur patiesība tiek sagrozīta. Tautas saceļas pret visu cilvēcīgo un vienlaikus neuzdrošinās aptvert Pārpasaulīgo. Šādas pretrunas sekas rod izpausmi bezjēdzīgos brāļu karos. Nevajag domāt, ka evolūcijai vajadzīgas tādas nežēlīgas izpausmes. Ir jāraud, redzot, kā cilvēce izvēlas tādu briesmīgu likteni.
   Pie Mums brīnās, kad, neraugoties uz daudzajiem sasniegumiem, cilvēki tomēr izvēlas viszemākos risinājumus. Tādas jukas raksturīgas pirms lielu kosmisko termiņu iestāšanās. Zinot šo tēzi, jūs varat saprātīgi skatīties uz notiekošo.
   Domātājs mācīja: "Bez mums saprotamiem likumiem ir arī tādi, kurus cilvēka prāts nespēj aptvert."

   590. Urusvati zina, ka tikai iepriekšējo dzīvju pieredze ļauj veidot to īpašību, kuru dēvē par kulturālumu. Patiesa sadarbības izpratne, kaismīga domāšana, cildena rīcība, smalka uztvere, mīlestība uz daili - katra no šīm īpašībām var izveidoties tikai neatlaidīgos centienos. Nedrīkst uzskatīt, ka cildenu cilvēka dabu var radīt acumirklīga apskaidrība. Tā var atvērt dārgumu krātuvi, bet, ja šī krātuve ir tukša, tad arī seku nebūs.
   Jūs zināt, ka starp cilvēkiem valda lieliska saskaņa, ja nav jāveic atbildīgs darbs, bet, kad tuvojas norādītie termiņi, tad atrodas ar! iemesli nesaskaņām. Var pabrīnīties, ka cilvēki lasa derīgas grāmatas, bet, kad ir iespēja lasīto likt lietā, viņi ieslīgst tumsā - it kā nekas cildens uz viņiem neattiektos. Cilvēki ir pietiekami daudz dzirdējuši par Armagedonu, bet, kad tas ir klāt, tad uzskata to par nejaušu nelaimi, no kuras var izvairīties.
   Lai jau tā spriež nejēgas, bet kāpēc arī saprātīgie tik viegli apmulst? Viņi neapzinās, kādu ļaunumu nodara gan paši sev, gan apkārtējiem.
   Vai tiešām cilvēki tā baidās, ka pat bargā brīža rēgs viņus padara par bailuļiem, un bēgot viņi sagrauj visu, ko paši radījuši. Patiesi, kad cilvēkam labi klājas, viņam ir viena maska, bet briesmu brīžos viņš sev uzliek pretīgu masku. Bet, mīļie ļaudis, jūs taču dzīvojat pastāvīgās briesmās, tās draud gan no augšas, gan apakšas. Jūsu labklājība var sabrukt jebkurā mirklī.
   Domātājs teica: "Cilvēce sadalās divos veidos: vieniem pārsvarā ir Dievišķā Sākotne, bet otri ieslīguši zemes dzīvē. Nezinām, kā vēlāk nosauks Dievišķo Sākotni, tomēr šāds cilvēces iedalījums paliks vienmēr."

   591. Urusvati zina, ka samēru izpratne ved uz Pārpasaulīgā apzināšanos. Vēl nesen cilvēki svaidījās starp aklu ticību un aklu noliegsim. Šā apjukuma cēlonis bija aklas bailes no Nezināmā. Bērni dažkārt baidās kaut ko ieraudzīt un ar rokām aizsedz acis, lai tikai neredzētu īstenību. Tāpat arī pieaugušie domā, ka tālāk par kāda novilkto robežu zināt nedrīkst. Bet vai tad zinību var aizliegt?
   Pieņemsim, ka mežonis iztēlojas kaut kādas gluži neticamas dievības, bet mūsdienu cilvēks vispār cenšas noliegt visu esošo. Jājautā: kuram no viņiem ir vairāk taisnības? Taču viens ir skaidrs - abus vada bailes. Mežonis izgatavo briesmīgu elku un baidās no tā nežēlības, bet noliedzējs, to pašu baiļu pārņemts, tajās neatzīstas. Atgādināsim senu pasaku.
   Trokšņainā, daudzu cilvēku apdzīvotā namā pastāvīgi notika ķīviņi. Reiz vientuļnieks atnesa divas pilnīgi vienādas lādītes un, saudzīgi nolicis tas istabas stūri, teica: "Viena ir dziedniecības līdzeklis, bet otra ir pilna ar visstiprāko indi. Paglabājiet tās, kamēr es atgriezīšos, tikai iegaumējiet, ka vismazākais troksnis var izraisīt visbriesmīgākos postījumus." Vientuļnieks aizgāja, bet mājā iestājās mierīgs klusums. Vaicāšu: kuras lādītes dēļ notika šāda pārmaina? Varat atbildēt, pazīstot parasto cilvēka dabu. Tieši tādas pašas bailes pārņem arī tagad.
   Notikuma beigas ir tādas, ka bērns pieaugušo prombūtnē atvēra abas lādītes un tās bija tukšas. Bet bērns, arī aiz bailēm, neatzinās, ko redzējis. Tikai neizdariet maldīgu secinājumu - bērns varēja arī neievērot pašu galveno. Tāpēc zinātnei bez jebkādām bailēm jāaplūko pat Neredzamais.
   Domātājs teica: "Nezinu, kā vēlāk sauks dievišķo zinātni, taču tā pastāvēs. Pārpasaulīgais kļūs redzams, bet zemes dzīve toties kļūs pārpasaulīga."

   592. Urusvati zina, ka vistumšākā māņticība ir noliedzēju māņticība. Viņi ir atsacījušies no dabiskās izzināšanas. Viņi varmācīgi izturas pret zinātni, patvaļīgi to ierobežodami. Viņi darbojas bez pierādījumiem, jo viņu maldīgie apgalvojumi nav pamatoti. Viņi dēvē sevi par zinātniekiem, aizmirsdami zinātnes principus. Viņi visus sauc par fanātiķiem, bet pašus stindzina fanātisms. Viņi apgalvo, ka pasaules nav apdzīvotas, bet nespēj pierādīt savus atzinumus. Māņticīgo ietekmē zinātne nostājas uz maldu ceļa.
   Māņticīgie negrib pamanīt to, ka patiesie zinātnieki virza uz priekšu apziņu. Māņticīgie ienīst enerģētiskos pamatus, jo, tikai ejot šo laboratorijās veikto eksperimentu ceļu, cilvēki tuvojas Pārpasaulīgā izpratnei. Māņticīgie īpaši baidās no šādiem neapstrīdamiem pierādījumiem. Viņiem labāk patiktu, ka izplatījums būtu tukšs, lai tikai varētu paust vispārējus noliegumus.
   Viņi nepieļauj psihiskās enerģijas atklāšanu. Domu enerģija viņiem ir tukša skaņa. Savā stūrgalvībā viņi nepamana, ka kļūst ļauni reakcionāri. Neprātīgie, vai jūs varat cilvēkam aizliegt domāt bezrobežīgā brīvībā?
   Vienīgais, par ko varam būt pateicīgi māņticīgajiem, ir tas, ka viņi rada laktu, uz kuras liesmainais veseris kaldina Patiesības asmeni. Māņticīgie būs sašutuši par salīdzinājumu ar laktu, viņiem gribas būt par veseri, bet šāds veseris kaldina evolūciju, kas balstās uz brīvu izzināšanu.
   Vislielākais cilvēces kauns un negods ir māņticība. Turklāt māņticīgie allaž ir augstprātīgi; nejēgām vienmēr piemīt šī īpašība.
   Mēs runājam par Pārpasaulīgo, jo cilvēcei tas ir jāizzina. Mēs gribam, lai Pārpasaulīgais tiktu izzināts zinātniskā ceļā, veicot pētījumus un novērojumus. Lai gūtu šādus panākumus, cilvēkam ir jāpadziļina apziņa un jāpadara cildenāka doma. Brīvai domāšanai māņticīgie nav bīstami, taču nenovērtēsim par zemu viņu ļaunos centienus. Par brīvo izzināšanu viņi teiks: "Tava dzīvība ir mana nāve!"
   Domātājs teica: "Kurš gan spēj ierobežot domāšanu? Tas ir ne vien nejēga, bet arī neprātis!"

   593. Urusvati nav sveši arī citi evolūcijas ienaidnieki, proti - vienaldzīgie divkājainie. Fanātiķus Mēs salīdzinājām ar laktu, bet ar ko lai salīdzina vienaldzīgos? Varbūt vislabāk ar miroņiem? Kāds filozofs mācīja, ka vienaldzīgais ir gluži kā bez dvēseles. Viņam bija taisnība, jo vienaldzīgo apziņa ir tik zema, ka tā nevar kalpot evolūcijai.
   Diemžēl vienaldzīgo ir daudz. Viņi ne vien veicina planētas bojāeju, bet ir arī vissmagākā nasta Smalkajai Pasaulei. Viņi turp pāriet bez apgarotām vēlmēm un nezina, kā iekļauties Smalkās Pasaules apstākļos. Viņiem vajadzīga īpaša aprūpe, un vislabākā vadība kļūst bezspēcīga, sadūrusies ar domu trulumu. Viņi atnes sev līdzi zemes dzīves šauros ietvarus, bet tas vispār nedrīkst apgrūtināt Smalkās Pasaules cildeno steru. Viņi ne pēc kā netiecas, un viņiem nav sajēgas par domas spēka nozīmi. Arī lieliskajās mītnēs viņi grib nīkuļot tāpat kā uz Zemes. Viņi neprot izmantot savus varenos uzdevumus.
   Nevar pat iedomāties, cik nejēdzīgi izskatās šie divkājainie! Viņi nespēj pat parūpēties par goda drānām. Viņi netiecas pēc Vadītājiem un klīst tumšā miglā. Uz Zemes viņi ir lielākā nelaime. Mēs viņus dēvējam par nelaimes perēkļiem. Kā trūdoši līki mudž no tārpiem, tā šie divkājainie nes sevī pasaules posta iedīgļus.
   Domātājs pazina viņus, un tieši šie cilvēki sagādāja viņam daudz ciešanu. Viņš teica: "Ir grūti dzīvot starp trūdošiem līķiem."

   594. Urusvati zina, kāda dziļa nozīme ir klusēšanai. Ir novērots, ka daži izcili karavadoņi, valdnieki un vadoņi, izteikuši svarīgu pavēli, iegrima dziļā klusēšanā. Cilvēki šo klusēšanu izskaidroja ar nogurumu vai nomāktību, bet būtībā tas bija svarīgs psiholoģisks faktors. Valdnieks savai pavēlei pievienoja tās izpildi domās.
   Jāsaprot, ka domu pavēli var pastiprināt, koncentrējot gribu, taču pašu saprātīgāko pavēli var vājināt, pārtraucot enerģijas plūsmu. Var minēt vēsturiskus piemērus, kad risinājumu iznīcināja mazvērtīga apkārtne.
   Jau kopš seniem laikiem dažādas tautas ir augstu vērtējušas gudru klusēšanu. Vissvarīgākais ir veikts klusumā, nevis skanot neapvaldītiem kliedzieniem. Mēs jau runājām par to, cik grūti sasniegt harmoniju, tā zaudē savu spēku nedisciplinētas gribas radīto haotisko strāvu dēļ. Pasauli tagad ir pārņēmusi šī epidēmija - tā ir briesmīgāka par karu, jo tās rezultātā iestājas laiki, kas ir vēl sliktāki par kariem.
   Cilvēki to neatzīst, jo nepamana liekulības un melu bezdibeni. Viņi nevēlas zināt par psihiskajām parādībām. Viņi vēršas pret visām patiesa miera idejām. Tā, piemēram, var atsaukt atmiņā diženos klusēšanas solījumus.
   Darbiniekiem ir jāsajūt, kad labestīga viņu doma var nest augļus. Vienīgi paplašināta apzina var pateikt priekšā īstā termiņa brīdi. Neredzamie draugi nereti mēģina sūtīt derīgu domu, bet, pūla klaigām skanot, šie vadi nav sasniedzami.
   Domātājs bieži teica: "Kas mani sauc? Bet drauga valoda ne vienmēr ir saprotama. Kas gan traucē?"

   595. Urusvati zina, ka ļauns prieks ir slikta īpašība. Var skumt, var pukoties, bet priecāties par cita nelaimi ir zem cilvēka goda. Turklāt ļauns prieks uzkrauj daļu no tā cilvēka karmas, uz kuru šis ļaunais prieks ir vērsts, - tas ir jāatceras. Robeža starp ļaunu prieku un apmelošanu taču ir neliela. Katrs ļauna vēlētājs kaut kad saņems pretī tādu pašu attieksmi. Cilvēki var maldīties, var izdarīt pārkāpumu un izpelnīties nosodījumu, taču viņi nedrīkst ļauties ļaunam priekam.
   Kvalitāšu un īpašību analīze ietilpst Joga. Pārdomas par labām kvalitātēm un sliktām īpašībām ir tuvošanās ieejai, tālāk virzībai. Mēs bieži norādām uz pozitīvām kvalitātēm, jo tā Mēs liekam saprast, kāda ir Mūsu Iekšējā Dzīve.
   Nevajag domāt, ka zināmā garīgās attīstības pakāpē jau var neraizēties par kvalitāšu iegūšanu. Katra pakāpe prasa visu kvalitāšu pielāgošanu. Ir nemitīgi jāpārbauda sevi. Šādas pašpārbaudes jāveic ar mīlestību. Bruņojuma pārbaude ir kaujas gatavības pazīme. Kaujas simbols pastāvīgi tiek norādīts pašās senākajās Mācībās. Kaujas laikā tiek izrunāti lielas gudrības vārdi. Neaizmirsīsim, ka gudrības apvienojums ar drosmi būs stipra panākumu ķīla.
   Dzīves pieredze Mums liek saprast, kāpēc cīņa un centieni plūst kā dzīvības straume.
   Domātājs mācīja: "Palūkojieties uz straumes viļņiem - to raksts ir sarežģīts, bet tie tiecas uz priekšu. Nekas tos nespēj apturēt. Tāpat lai traucas arī cilvēka dvēsele."

   596. Urusvati zina, ka jebkura cilvēku saskarsme rada sekas visiem tās dalībniekiem. Tas nemitīgi jāatgādina cilvēkiem, jo lielākā daļa vispār nesaprot, par ko ir runa, un pat izglītību ieguvušie uzskata, ka ar to domāta kāda svarīga darbība, bet parastajai sadzīvei ar sacīto nav nekāda sakara. Jāuzsver, ka Mēs runājam par katru darbību neatkarīgi no tās apjoma.
   Kāds teiks: vai tiešām ikdienas sadzīvei var būt liela nozīme? Jā, var. Pastāvīgi tiek runāts par nelaimīgajiem, kas cieš, būdami bez vainas, bet ieskatīsimies dziļāk sadzīvē un atradīsim daudz cēloņu, kas izraisa nelaimi. Var būt tieši un netieši cēloņi. Cilvēks var ciest otra vainas dēļ, tomēr kaut kādai seku saistībai ir jābūt.
   Vai gan vienkārša ģimenes ikdienas dzīve nerada daudz seku? Ģimene ir pamesta novārtā un bieži vien kļūst par vislielākā ienaida audzētavu. Vai tas var palikt bez sekām? Turklāt ģimenes parasti ir piesaistītas vienai vietai, un tāpēc pastiprinās šo postošo baktēriju vairošanās. Un tādas cilvēku audzētavas ir bīstami ienaidnieki cilvēces laimei. Bet neaizmirsīsim arī ļaužu pilnās iestādes, kur perinās cilvēknīšana. Cilvēki nedrīkst aizmirst savu pienākumu un indēt izplatījumu. Mums ir aparāti, kas parāda, cik indes pilns ir izplatījums.
   Valdnieki aicina iedibināt pasaulē mieru, bet nesaskaņu cēlonis meklējams nevis nepareizā pavēlē, bet gan tautas ikdienas sadzīvē.
   Domātājs teica: "Ne jau Arhonti piesaka kam, bet gan ikviens pilsonis to perina savā mājā."

   597. Urusvati zina, ka apziņas dzīlēs nemitīgi noris darbs, bet cik reti cilvēki to apjauš. Jutīgs cilvēks uztver šos iekšējos aicinājumus, kuri dažos gadījumos viņam palīdz. Zinātnieki to sauc par intuīciju vai zemapziņu. Viņi baidās nosaukt šo procesu par apziņas darbību. Ja novilktu neredzamu robežu starp virsapziņu un zemapziņu, kur tad būtu apziņa? Apziņa, tāpat kā sirds, strādā dienu un nakti, bet sirds ir zemes dzīves daļa, kamēr apziņa ir triju pasauļu orgāns. Apziņas uzkrājumi nāk līdzi visiem apvalkiem.
   Mēs dēvējam apziņu par pazemes uguni. Starp šiem fenomeniem ir daudz analoģiju. Uguns ir nepieciešama planētas līdzsvaram, bet šai pašai ugunij ir ne tikai labdarīgas, bet arī postošas izpausmes.
   Vai to pašu nevar teikt arī par apziņu? Tā virza cilvēku uz pilnīgošanos, bet, ja valda nekārtība, - var izraisīt eksploziju. Apdullināts cilvēks var izdarīt jebkuru noziegumu, viņam zūd līdzsvars, un apziņas ugunīgā daba izraisa eksploziju.
   Pēc nenosvērtas rīcības cilvēks veltīgi mēģina savākt kopā iznīcinātās apziņas daļiņas, bet dažreiz nākas veidot jaunus uzkrājumus. Kā melns slogs uzgulstas Smalkajai Pasaulei sadedzinātās apziņas sārņi! Varētu līdzīgi dzejniekam aprakstīt smagām nastām apkrautos ceļiniekus, kas mēģina uzrāpties kalnā. Katrs domā: "Kālab esmu uzkrāvis sev tādu nastu?" Bet vajadzēja vienīgi paklausīt apziņas balsij, un nasta būtu viegla. Turklāt ari Mums tad būtu vieglāk viņiem palīdzēt.
   Mums ir liels prieks palīdzēt katram viņa jomā. Taču bieži vislabākais sūtījums lido atpakaļ nepieņemts. Mums ir lieli nepieņemto sūtījumu Arhīvi - gluži kā pastā uzkrājas adresātu nesasniegušās vēstules. Bet daži Mūsu korespondenti taču varēja jau būt apdomīgi. Kālab aizsegties ar šaubām un dusmām? Kad Mēs runājam par Pārpasaulīgo, tad, šķiet, vajadzētu būt vērīgiem un tvert katru vārdu.
   Mūsu Iekšējā Dzīve ir psiholoģisku momentu pilna, un katra jutīga attieksme pret Mums izraisa Mūsu atzinību. Urus-vati daudzreiz ir dzirdējusi šos atzinības vārdus. Kad Mēs aicinām uz vēl lielāku mieru, tas nozīmē, ka Mēs paredzam spriedzi un dienas jāvada, sevi saudzējot. Nevienam nav grūti zaudēt līdzsvaru, bet vai tas ir kāds ieguvums? Ne vien prāts jāsasprindzina, bet arī jāieklausās apziņas balsī.
   Domātājs teica: "Mans nabaga prāt, kur gan tu dosies bez brīnišķīgās vadītājas, bez dvēseles?"

   598. Urusvati zina, kāpēc dažus Mūsu paziņojumus nedrīkst plaši izpaust pirms termina. Cilvēki atzīst tikai sekas, bet nevēlas domāt par cēloņiem. Vēl vairāk - viņi dusmojas, kad viņiem norāda uz ieliktajiem cēloņiem. Viņi negrib atzīt, ka pateiktais cēlonis var radīt tieši šīs sekas.
   Viņi teiks: "Kas var būt kopīgs apstākļiem, kuru dēļ mēs ciešam, ar cēloņiem, kuri nepavisam nelīdzinās notiekošajam?" Tā runā tie, kuri nav paguvuši attīstīt iztēli un līdz ar to nav paplašinājuši uztvertspēju. Tādi cilvēki var aplam izskaidrot patiesos cēloņus un dusmodamies vienīgi radīt ļaunumu.
   Ir jāapslāpē visas dziņas, kuras var pastiprināt ļaunumu, kas jau tā lekni zel cilvēku apmetnēs. Tāpēc daudzi paredzējumi ir rūpīgi jāsaglabā tādos apmēros, kādos tie neizraisa neuzticēšanos un nopēlumu. Tāpat ir ar pamācībām, kas nāk no nezināma avota. Sākumā šie vārdi var likties labvēlības pilni, taču vēlāk tie var kļūt postoši. Nelokāms cilvēks spēj izpētīt visas parādības, bet, ja viņš ir svārstīgs, var izcelties ļaunums. Mēs atkal nonākam pie cēloņu un seku salīdzināšanas.
   Tā, piemēram, nav viegli aptvert, ka šķietami sīks cēlonis var izraisīt lielu nelaimi. Tāpēc ir jāprot iztēloties, kā mazs strautiņš pārvēršas par varenu straumi.
   Domātājs teica: "Lai Olimpa iemītnieki iemāca man saskatīt notikuma aizsākumu."

   599. Urusvati zina par atkritējiem. Katrai Mācībai ir bijuši savi atkritēji. Ir satriecoši vērot, kādas zemiskas dziņas ir vadījušas naidpilnus atkritējus. Vēsture sniedz tam pietiekami daudz piemēru, bet būtībā šādu cilvēci pazemojošu izpausmju ir bijis krietni vairāk.
   Mēs runājam par šo apkaunojošo rīcību vienīgi tāpēc, ka gribam, lai pret to izveidotos pareiza attieksme. Daži jūtas ļoti sarūgtināti, dzirdot par atkritējiem, taču nevajag viņu nozīmi pārvērtēt. Viņi būs sava veida rezonatori un ar savu enerģiju padarīs kustību īpaši spriegu. Daudzi neprot saspriegot enerģiju, ja nav antitēzes. Vajadzīgs tas pats, uz ko Mēs norādījām, runādami par laktu.
   Jābrīnās, ka ir ne vien noliedzēji, bet arī atkritēji; pēdējie ir pat stiprāki par noliedzējiem. Bet jāizpēta viss sarežģītais atkrišanas process, lai saprastu, kā zemas apziņas spēj pār-kausēt diženas idejas. Labākais, ko šāds atkritējs var izdarīt, ir paātrināt savu nodarījumu. Atkritēja liktenis nav apskaužams. Vēsture to apstiprina. Bet pārējiem nav jātērē laiks, lai viņus pārliecinātu grozīt savus uzskatus, jo augonim jābeidzas ar krīzi, tāpēc raudzīsimies uz šādu parādību mierīgi.
   Domātājam nebija sveši atkritēji arī savu skolnieku vidū. Viņš pats ieteica tiem ātrāk paiet sāņus.

   600. Urusvati zina, kādas ir līdzdalībnieku kvalitātes Pārze-mes Pasaules izzināšanā. Viņi strikti izprot šīs pasaules realitāti. Viņi zina, ka ir nepārtraukti jāmācās. Viņi apzinās, ka ikviena cilvēku rīcība izsauc attiecīgos Pārzemes Pasaules iemītniekus.
   Daži pat nesaprot, cik dziļi šīm kvalitātēm ir jāiesakņojas cilvēka dabā. Viņi labprāt čivina par neredzamo pasauļu realitāti, bet pat nepapūlas padomāt par Bezrobežības diženumu un iztēloties to. Viņi itin nemaz nevēlas pastāvīgi mācīties, un godpilnais skolnieka tituls šiem cilvēkiem šķiet apkaunojošs. Viņi neatzīs patiesību, ka katra viņu doma izsauc daudz neredzamu būtņu, kuras dažreiz palīdz, bet biežāk gan nodara ļaunumu.
   Šādi cilvēki neatzīst zinātniskas analoģijas, viņiem neko neizteic norādījums, ka izplatījums ir mikroorganismu pilns. Viņi neizdarīs nekādus secinājumus, zinot, ka zinātne katru dienu sniedz kādu atklājumu. Šie atklājumi ir vērsti nevis uz noliegšanu, bet gan uz pozitīvu apliecināšanu. Cilvēki, kuri neatzīst realitāti, liedz sev viscildenāko prieku.
   Domātājs teica: "Kur būs tā skola, kas cilvēkiem iemācīs priecāties?"

 

AGNI-YOGA TOPSITES