Dzīvās Ētikas Mācība
(Agni Joga)

Pārpasaulīgais

1-100 101-200 201-300 301-400 401-500 501-600 601-700 701-800 801-955

   601. Urusvati zina, cik pastāvīgas ir Mūsu rūpes par ikvienu pašaizliedzīgu rīcību. Šo rūpju straume aptver arī blakus parādības. Šis apstāklis reti tiek ņemts vērā. Ar izbrīnu cilvēki pamana, ka dažas Mums nebūt ne tuvas parādības ir Mūsu aizsardzībā. Ieskatieties un redzēsit, ka netālu no jums atrodas pašaizliedzīgi darbinieki.
   Patiesi, pašaizliedzība ir noderīga ari Smalkajai Pasaulei, un tā attīstās zemes dzīves laikā, bet augļus nes Pārzemes Pasaulē. Veicot šo varoņdarbu, pasaulīgie darbinieki iemācās nepieķerties pašu radītajam. Jāatzīst, ka pieķeršanās pašu radītajam ļoti apgrūtina dzīvi Smalkajā Pasaulē. Būtne, kas dažādos gadsimtos ieslīguši pašas radītajā, zaudē spēju koncentrēties uz ko citu, bet tas ir tik vajadzīgs, izzinot smalko.
   Ja Smalkās Pasaules iemītnieks pieķersies savu agrāko iemiesojumu pasaules uzskatam, viņš nespēs apgūt jauno pasaules izpratni. Pašaizliedzības ekstāzē cilvēki visvieglāk atraujas no miesas važām. Tādus gara lidojumus Mēs augstu vērtējam.
   Atzīmējiet ari cīnītājus pret netaisnību, Pārzemes Pasaulē viņiem paveras daudz jaunu iespēju. Liekuļi mēdz teikt, ka netaisnība ir relatīvs jēdziens. Atbildiet viņiem, ka katrā atsevišķā gadījumā netaisnība ir skaidri redzama parādība un cilvēks ar jutīgu sirdi lieliski sajūt netaisnības robežu.
   Cīņa pret netaisnību ir tīra parādība, tā ir brīva no patības, un jūs, Mūsu draugi, palīdziet tiem, kas cīnās pret netaisnību, līdz ar to jūs darbosities kopā ar Mums, bet katra harmoniska rīcība taču rada varenu spēku.
   Šodien sacītais ir Mūsu Iekšējās Dzīves lappuse. Rūpes par pašaizliedzīgiem darbiniekiem un palīdzība cīnītājiem pret netaisnību ir Mūsu iemīļota lieta. Šo divu veidu darbinieki ir visvairāk pakļauti tumsas uzbrukumiem. Daudzi no viņiem neiztur šādu cīņu, jo viņiem piemīt paradumi, kas šos cilvēkus padara vājākus.
   Mēs dažkārt lūdzam visaugstāko uzticēšanos, kas rada glābiņu nesošu mieru. Cīnītājam jābūt mierīgam, jo viņš zina, cik nevainojams ir viņa mērķis. Viņš zina par tumšo ļaunajiem nodomiem, zina, ka kauja ir neizbēgama. Taču lai viņš zina arī to, ka viņam ir stipri Draugi. Lai viņš to zina pilnīgi droši. Jebkura viņa svārstīšanās radīs Draugam sāpes.
   Padomājiet par šīm sāpēm un atcerieties par sviedru lāsēm.
   Domātājs teica: "Protiet savienot savas domas ar Pārzemes Pasaulēm."

   602. Urusvati zina, ka atpūta ir darbu mija. Bet dažādo darbu vidū neaizmirsīsim arī domu darbu, kas attīsta iztēli. Mēs neatsakāmies no pastāvīgiem domu vingrinājumiem. Paviršs vērotājs var dažkārt nodomāt, ka Mēs guļam, kad strādājot aizveram acis un raidām domu paklejot iztēles valstībā. Šiem mirkļiem ir liela nozīme - iztēles veidoli kļūs par realitāti. Mēs nevaram pateikt, kad tas notiks, bet tas īstenosies un palīdzēs cilvēcei.
   Nedomājiet, ka šāds domu darbs raksturīgs tikai īpašām būtnēm. Ikviens var mācīties iztēloties, taču arī šeit jāievēro svarīgs noteikums. Ir labi, ja cilvēks spēj skaisti iztēloties, bet, ja viņš radīs bezjēdzības, tiks nodarīts milzīgs ļaunums. Tāpēc vajag daiļi domāt. Daba sniedz tam lieliskus tēlus, bet, ja kāds neprot dabu vērot, lai pievēršas mākslas darbiem, jo tajos mākslinieki ir izteikuši savu novērojumu sintēzi.
   Protiet arī izraudzīties labākos mākslas darbus, citādi uzdur-sities nejēdzībai, turklāt vēl sintētiskai!
   Pie Mums rūpējas par to, lai palīdzētu māksliniekiem. Viņi nereti nonāk neredzamu izsmējēju ietekmē, kuri priecājas par ikvienu nejēdzību. Māciet saskatīt mākslu dažādos laikmetos. Lai cilvēki saprot, cik sintezēta ir bijusi jaunrade uzplaukuma periodos.
   Domātājs bija sajūsmināts par tēlniecības ģēnijiem. Viņš teica: "Mēs neesam sastapuši zemes dzīvē tik pilnīgus tēlus, bet tēlnieks tos ir skatījis savā iztēlē un iemiesojis nākamībai."

   603. Urusvati zina, ka galvenais medicīnas panākums ir pareiza profilakse. Var pabrīnīties par to, ka līdz šim profilaksi attiecināja tikai uz fizisko pusi, pilnīgi ignorējot psihisko. Taču visi zina, ka tieši šai pusei veselības saglabāšana ir galvenā nozīme. Ir zināmas iedzimtās, lipīgās un profesionālās slimības, un visos šādas saslimšanas gadījumos ir nepieciešama psihiskā iedarbība, kas spēj novērst slimības attīstīšanos.
   Tikai laikus sniegta palīdzība, liekot lietā iedvesmu, var apturēt slimības iedīgļa attīstību un pat paralizēt to. Necerēsim, ka cilvēki spēs likt lietā pašiedvesmu. Tikai īpaši organismi spēj paši apjaust pirmos mājienus un sakopot gribu pretestībai; cilvēces lielākajai daļai ir nepieciešama iedvesma no malas, taču valsts mērogā tādu veselības poti drīkst izdarīt tikai zinātniski pamatotā veidā.
   Ir vajadzīgi īpaši institūti, kuros tiktu izaudzināta vesela armija ārstu, kas iepazinuši iedvesmas zinātni. Turklāt stingri jāievēro morālā puse, citādi iedvešana var pārvērsties par noziegumu. Bet, šā vai tā, tādas iestādes kļūs par realitāti. Cilvēki sapratīs, ka pat vislabākie sanitārie apstākļi nebūt neatrisina atveseļošanās problēmu. Galvenā epidēmija draud no psihiskās puses.
   Jūs zināt, ka pieaug noziedzība. To nav iespējams pieveikt ar pulverīšiem un iešļircinājumiem, vajadzīga zinātniski vadītas gribas iedarbība. Pat dažām cilvēces sodībām, piemēram, vēzim, ir vajadzīga savlaicīga psihiskā profilakse.
   Domātājs mācīja: "Cieniet Higieju, viņa var jūs pamācīt, kā uzlabot tautas veselību."

   604. Urusvati zina, kā Mēs priecājamies, kad varam palīdzēt un dot labu padomu darbiniekam, kurš to pelnījis. Taču jāatzīmē, ka bieži vien rodas divi šķēršļi. Pirmais ir tas, ka cilvēki mēdz katru padomu iztulkot pēc sava prāta. Ievērojiet, ka visvienkāršāko padomu tomēr var sagrozīt pēc tā saņēmēja saprašanas. Ir teikts, ka jārunā atbilstoši apziņai, bet tas nav viegli. Apziņa dažreiz ir kā īsts konglomerāts, un daļa padoma atbilst saprašanai, bet otru nav iespējams pielietot - tad ir jāpārbauda padoma sekas. Cilvēki ir individuāli. Patiesi, viņi ignorē likumu, pat visskaidrāko.
   Cilvēki nevēlas arī atzīt, ka doma un vārds ir varens radio, - tas ir otrs šķērslis. Daži uzskata, ka vārdam kā skaņai vēl piemīt kaut kāda plašāka izplatība, taču domas skanēšanas enerģija tiek noliegta. Vai tad var cilvēkam iestāstīt, ka katram viņa izteiktajam vārdam ir klausītāji un doma kā smalka parādība tiks uztverta daudz tālāk nekā vārds? Kam gan tas ir svarīgi, ja neredzamo pasauļu pastāvēšana tikpat kā netiek atzīta!
   Ir jānorāda, ka dažas domas var noslēpt, bet, lai to spētu izdarīt, ir jāizprot smalkais stāvoklis. Padomājiet, cik daudzi padomi var tikt sagrozīti vai pirms laika izpļāpāti.
   Domātājs teica: "Gans Teokls apgalvoja, ka esot uzkāpis Olimpa virsotnē un neko tur nav atradis. Varbūt viņš cerēja tur atrast dzīru galdu, kur viņam iedos reibinošu nektāru un milzīgu ambrozijas gabalu."

   605. Urusvati zina, ka Mēs atbalstām visu, kas modina cilvēkā patiesa ritma izjūtu. Ritma izjūta ir iedzimta, bet haosa izraisītā nekārtība to nomāc. Ritmiski darbodamies, cilvēki lielākoties neizprot ritma milzīgo nozīmi. Dažreiz darbinieks grib savu lēmumu ievirzīt zināmā ritmā, instinkts viņam pasaka priekšā pareizi, un ritmā darbinieks meklē harmoniju. Pat vājiem meklējumiem ir svētīgas sekas.
   Mēs devām vienkāršākos mahāvana un čotavana ritmus, bet var nonākt līdz ļoti sarežģītiem ritmiem. Atsauksim atmiņā ļoti senos Sanskrita, Hellādas un Romas ritmus - tajos var saklausīt pārdomātu skanējumu. Senie cilvēki jau zināja, ka ir jāmeklē saskarsme ar Kosmosu.
   Dažos zemes dzīves sprieguma periodos vajadzētu nopietni padomāt par ritmu. Šausmu kliedzieni grūž cilvēkus haosa bezdibenī. Nedomājiet, ka Mēs atbalstām dzīres mēra laikā. Kad induss dzied Bhāgavadgītu, viņš rīkojas gudri, un šī harmonija ir dziednieciska. Ritms ir izplatījuma spārni un cements.
   Cilvēki meklē saikni ar Mums, bet pirmā atslēga ir iekšējā ritma apzināšanās. Ar kurlām ausīm var klausīties vislabāko mūziku un dziedāšanu, bet sirdī nekas neatbalsosies, toties jutīga sirds ietrīsēsies harmonijas ritmā. Tad cilvēks kļūs gan labāks, gan drosmīgāks, gan stiprāks, viņš kļūs par cienīgu pasaulīgā un pārpasaulīgā līdzdarbinieku un iepazīs prieku.
   Atgādināsim, ka Zeme cieš neparastās spriedzes dēļ. Vai Armagedona laika drīkst ļauties haosa varai? Darot gan lielus, gan mazus darbus, padomājiet par šo atgādinājumu. Cilvēks mācās domāt, nevis labklājībā dzīvodams, bet gan cīnīdamies. Taču vai viņš būs īsts cīnītājs, ja grūtā brīdī pazaudēs vad-zvaigzni? Ar ko gan viņš tad atšķirsies no pēdējā neprāša? Tāds cilvēks nedomā par izšķirošo brīdi, visdraudīgākās parādības viņš uzskata tikai par nejaušībām. Bet saprātīgi domājošais iekļaujas kosmiskajos ritmos un tādā bruņojumā droši iet cīņā - tad viņš ir ar Mums.
   Domātājs teica: "Mūzas, brīnišķīgās Mūzas, jūs, būdamas harmonisks koris, sniedzat cilvēkiem glābjošo ritmu."

   606. Urusvati zina, ka Mēs bieži runājam par cīņu. Patiesi, cīņa kā haosa uzveikšana allaž ir brīnišķīga. Nav cita ceļa, kā virzīties uz priekšu, taču arī šis vienkāršais jēdziens tiek dažādi saprasts. Svētuļi saceļas pret to, jo slavē kaut kādu savu pasauli, kuras pamatā ir bezdarbība un nedomāšana. Liekuļi teic, ka viņu kņada un kautiņi ari ir cīņa. Visbeidzot, viltnieki sagatavo visnejēdzīgākos salīdzinājumus, lai tikai attaisnotu savus ļaunos centienus.
   Patiešām, lai izprastu lielo cīņu, ir jāprot samērot. Lai cilvēks paņem visus savus mēraparātus un izskaitļo, kur ir lielais un kur - sīkais. Ir jāprot pieskaņot sīko lielajam. Lai vientuļa bite pamēģina izdzīvot bez spieta. Vai nav pamācoši novērot, kā sīkas dzīvsudraba lodītes pievelkas cita pie citas un izveido vienu veselumu? Tāpat arī izbārstītas smiltis ritma ietekmē sagulst noteiktos rakstos. Daba sniedz pievilksmes paraugus, un šajos uzkrājumos izpaužas cīņa pret haosu. Tāpat jāskatās uz globāliem notikumiem, citādi var nepamanīt lielos vēstures periodus.
   Daudzi vērtīgi jēdzieni tiek izkropļoti. Cilvēki neizprot mīlestības, šā Visuma magnēta, milzīgo nozīmi. Viņi spriež pēc sevis un piedāvā savu egoistisko skaidrojumu. Viņi mīlestību saprot kā varmācību un ar šādu rīcību vienīgi apgriež brīnišķīgās mīlestības spārnus.
   Domātājs norādīja uz spārnoto Uzvaru un teica: "Turiet acis vaļā un tīras, citādi nesaskatīsit, kur ir Gaisma."

   607. Urusvati zina, cik grūti cilvēki uztver tā saukto iekšējo drosmi. Nav viegli paradīt, ka arēja būtība var būt manīga. Cilvēks var izlikties drosmīgs, bet iekšēji drebēt. Var minēt daudzus piemērus tam, ka tieši iekšējās drosmes trūkums bija par iemeslu bojāejai. Taču nejauciet šo īpašību ar daudzām tās kaimiņienēm.
   Cilvēki teiks: "Jūs droši vien runājat par mierīgu izturēšanos?" - Ne gluži, jo drosme ir tikai viens mierīgas izturēšanās aspekts. Arī līdzsvarotība ir tikai drosmes kaimiņiene. Un ir grūti pateikt, kā sevī radīt iekšējo drosmi kā pastāvīgu gatavību drosmīgi domāt un rīkoties.
   Cilvēks jūt prieku, ja nekas viņu netraucē rīkoties skaisti. Parasti daudzi apsvērumi neļauj pat padomāt par varoņdarbu. Lai cilvēks veic varoņdarbus domās - no šādiem varoņdarbiem veidojas gaiša aura. Kad šī gaisma nostiprināsies, cilvēks varēs savus sapņus vērst īstenībā.
   Ne velti ir teikts, ka ikviens sapnis kādreiz kļūs par īstenību. Bet ir vajadzīgs liels tādas uzdrīkstēšanās krājums. Iekšējā drosme spēj uzdrīkstēties, un tas ir jāiemācās ne vien Pārzemes Pasaules, bet arī Zemes labad. Centieties saprast, ka viss, kas ir noderīgs Pārzemes Pasaulei, ir noderīgs arī Zemei. Tā vajag mierīgi domāt par visdrosmīgākajiem varoņdarbiem. Varbūt šādos brīžos atcerēsities arī kaut ko no iepriekšējām dzīvēm. Katrs ir vai nu veicis varoņdarbu, vai arī sapņojis par to. Varoņdarbu var veikt visos zemes dzīves stāvokļos.
   Domātājs teica: "Karotājs ir ne tikai tas, kurš valkā bruņu-cepuri."

   608. Urusvati zina, ka ir jāpiedzimst izcilam mūzikas meistaram, kas cilvēcei dos sieru simfoniju skanējumu. Tuvojas laiks, kad cilvēkiem būs īpaši vajadzīgas izplatījuma simfonijas, kad skaņu harmonija būs īsta panaceja. Ne reizi vien jau ir nākuši skaņu sūtņi, tomēr viņiem maz ir izdevies fiksēt smalkajās sfērās dzirdēto.
   Manā zemē bija parādījies spēcīgs talants, kurš zināja harmonijas vērtību, bet viņš neprata nosargāt sevi un aizgāja, neguvis labākos sasniegumus. Patiesi, cilvēkiem, kuri nes labu vēsti, ir jāsargā sevi. Viņi atrodas divu dziņu ietekmē. Viņi bieži var nonākt briesmas, turklāt īpašas briesmas. Nedomājiet, ka pār viņiem būtu jāsagrūst sienām, nē, bet var būt sīki dūrieni, kuru rezultātā radīsies saindēšanās. Vēstneši nedrīkst izšķiest savus spēkus, viņiem jābūt apdomīgiem. Šiem cilvēkiem jāsaprot, ka viņu vēsts ir nozīmīga, un jānes citiem neizšlakstīts kauss. Mēs vērīgi uzmanām vēstnešus ne vien uz Zemes, bet arī Pārzemes Pasaulē; tur viņi apgūst sieru simfonijas. Maz viņi aiznesīs līdz Zemei, taču arī tas kalpos cilvēces tālākvirzībai.
   Urusvati ir dzirdējusi sieru mūziku, viņa zina, ka tās galvenais spēks pastāv harmonijā un ritmā. Bet uz Zemes nav tādu instrumentu, kas spētu izteikt visu Izplatījuma Aicinājumu varenību. Tā ir vēl viena Mūsu Iekšējās Dzīves lappuse - bez skaņām Mēs skumstam un brīnāmies, ka dažiem cilvēkiem mūzika nav vajadzīga.
   Domātājs mācīja: "Klausīties ko Skaistu un uzlūkot Skaisto nozīmē tapt labākam."

   609. Urusvati zina, cik brīnumaini vienā mirklī pārveidojas domājoša cilvēka apzina, pārejot Pārzemes Pasaulē. Skaidri notiek dažu dzīves notikumu nozīmīguma palielināšanās un citu samazināšanās. Vissvarīgākie sadzīvē gūtie sasniegumi izrādās niecīgi, bet viss, kas saistījies ar pašaizliedzību un kalpošanu cilvēcei, sasniedz mirdzošus apmērus.
   Tieši šādas dziņas ir raisījušas prieku, bet pārejošie zemes dzīves guvumi pārvēršas saslaukās. Cilvēks gūst vislielākos sasniegumus ar tādiem domas lidojumiem, kuriem viņš pat neveltīja īpašu vērību. Parasti viņš aizmirsa vērtīgos guvumus un ļāvās tirgus kņadai. Neuzskatiet teikto par tikumisku pamācību. Mēs vienīgi atgādinām par realitāti, kas dažādās augšupejas pakāpēs mainās.
   Ir cilvēki, kas vairs neizraugās krāšņus iemiesojumus, bet izvēlas sev pašu necilāko un grūtāko zemes dzīvi. Visstiprākie centieni aizvien ir guvuši izpausmi darbos - tā tiek pārvērtētas iepriekšējās uzturēšanās Zemes virsū. Un jūs varat ievērot, ka dažkārt nāk prātā visīsākās tikšanās, kuru laikā varēja notikt strāvu savienošanās. Tādas dzirksteles var būt visai ievērojamas un vēlāk tiek atzinīgi novērtētas. Kurš var apgalvot, ka šādas tikšanās bijušas nejaušas? Varbūt pienāca vecs draugs?
   Domātājs teica: "Jūs, lūk, saucat - Platon, Platon, bet varbūt viņam bija pavisam cits vārds."

   610. Urusvati zina Mūsu rīkojumu: "Esiet taisnīgi." Bet par kādu taisnīgumu Mēs runājam? Cilvēki pamanās daudz kur iedibināt "taisnīgumu". Viņiem nav svešs personiskais, ģimenes, cilts, ģints, rasu taisnīgums. Viņi aizsedzas ar dienesta, skolas, profesionālo taisnīgumu. Nemaz nevar uzskaitīt visus cilvēku taisnīguma veidus! Taču aizmirsts ir cilvēciskais taisnīgums. Cilvēki spriež no daudziem viedokļiem, bet galvenais - pasaules taisnīgums - nekur netiek atzīts.
   Mēs jau runājām par netaisniem tiesnešiem kā par cilvēces kauna traipu, taču jārunā ne tikai par tiesnešiem, bet gan par visiem divkājainajiem, kuri ieslīguši melos. Ikviens cilvēks katru dienu izrunā spriedumus. Viņš uzņemas atbildību par izplatījumā palaistu melu bultu, jo parasti viņš spriež pavirši un bieži vien tumsonīgi. Turklāt cilvēks ir ļoti subjektīvs un, sūtīdams indi, viņš sajūt pat ļaunu prieku.
   Ir daudzas fiziskās indes, bet vēl vairāk - psihisko. Bērni mēdz būt saindēti jau ar pirmajiem dzīvības gadiem. Viņi sajūt pieaugušo cilvēku ļaunprātību, un viņu organisms var būt atvērts visbriesmīgākajām slimībām. Ne vien mašīnas un roboti ir jārada, bet arī vispārcilvēcisks taisnīgums. Kurp gan citādi dosies cilvēks, nokļuvis Pārzemes Pasaulē, un kāda būs saruna ar Mums? Mēs spriedīsim pēc visas cilvēces, bet sarun-biedrs sevi ierobežos ar šauru apgalvojumu un uzskatīs, ka ir taisnīgs.
   Ir jāradinās pie cilvēcīga taisnīguma. Jāpārbauda sevi - vai nav iezadzies subjektīvs spriedums? Ikdienas dzīvē jāpārbauda sevi. Nedomājiet, ka taisnīgums attiecas tikai uz valsts iestādēm, - ikviens ir tiesnesis.
   Domātājs teica: "Mācieties būt taisnīgi, jo jūs ik dienas pavēstāt spriedumus."

   611. Urusvati zina, cik uzmanīgi jāieklausās acumirklīgās domās un sajūtās. To rašanās iemeslus nav iespējams noteikt. Ne pagājušais, ne nejaušais nepalīdz izprast, kā ir veidojušās šis ietekmes, bet šādas domas mēdz būt visai nozīmīgas un virzītas uz vispārības labumu.
   Protams, mēs esam harmoniskā stāvoklī, kad uzņemam šos negaidītos vēstnešus. Lai katrs cilvēks domā par to, ko var izdarīt vispārības labā. Ikviens zemkopis sēj un pļauj ne vien sev, bet arī citiem, kurus nepazīst. Lai viņš padomā par to, ka viņa izaudzētie graudi kādam dos labumu. Katra tāda doma raisīs vispārcilvēcisku savstarpēju sapratni. Katrs darbs kādam sniedz palīdzību, īpaši, ja tam līdzi nāk labas domas.
   Ikviens var domāt par visu cilvēci. Šīs labestīgās strāvas noārdīs daudzus konvencionālus šķēršļus. Mēs ieklausāmies domu sūtījumos. Mēs priecājamies, kad dzirdam vispārības labā raidītas domas. Mēs skumstam, kad jūtam, ka sūtīto domu iekrāso kāda kaislība. No šādām pretīgām dziņām jācenšas atbrīvoties. Tās kā čūskas apvij un žņaudz sirdi.
   Vai neesat ievērojuši, kā pēkšņi aizžņaudzas elpa? Varbūt no kaut kurienes atlidojusi žņaudzoša doma? Vāksim kopā visas zīmes, kas ved uz vispārības labumu, pie nezināmajiem Draugiem.
   Domātājs mācīja: "Mēs ceļam upuraltārus Nezināmam Dievam. Vai nebūtu labāk veltīt savus darbus Nezināmiem Draugiem?"

   612. Urusvati zina, ka redzes punkts maina pasaules skatījumu. Ne tikai ārējas ietekmes liek mainīt uzskatus, bet arī daudzi cilvēka organisma ķīmismi iespaido dvēseles kustības. Elpas apstāšanās vai tās paātrināšanās rada ļoti spēcīgas vielas, tās izraisa psihisko noskaņojumu, mainās asinsspiediens, tiek kavēta vai paātrināta smadzeņu darbība, un visas sajūtas saņem nenormālus impulsus, viens un tas pats priekšmets izraisa gan prieku, gan skumjas.
   Ne vien elpošana, bet arī apkārtējā temperatūra iedarbojas uz psihiskās enerģijas stāvokli. Viss vibrē un kustas, tāpēc cilvēkam apzināti jāsaglabā līdzsvars.
   Tauta ir jāiepazīstina ar psihiskās dzīves pamatiem. Kas pratīs atrast īstos vārdus, tas paveiks diženu darbu. Ir pienācis laiks izglītot cilvēkus. To var izdarīt tikai zinātniski, bet nevajag nākt ar nopēlumiem vai noliegumiem. Šodienas druvai atnesīsim jaunu sēklu, kuras raža ir pārbaudīta.
   Nestrīdēsimies, jo patiesa zinātne sniedz neapstrīdamas ziņas. Ja kāds grib būt reālists, lai viņš godīgi izzina. Slikts ir tas reālists, kas uzlicis melnas brilles un aizbāzis ausis. Kādu īstenību gan viņš iepazīs? Pat acīmredzamība viņam būs sagrozīta.
   Lai zinātnieki raksta tautai grāmatas un zinātniski pastāsta par pasaulīgo un pārpasaulīgo. Zinātniskā principa vienotība jāparāda laboratorijās. Ja šķidra zelta piliens ataino veselu Kosmosu, tad cik daudz vispārpieejamu eksperimentu var piedāvāt !
   Tautas gadsimtam jāiezīmējas ar īstu apgaismību. Tā būs dižena Kalpošana, un ikviens var tajā piedalīties. Ja kustība ir strauja, mērogiem jābūt plašiem. Nav ne jaunā, ne vecā, ir tikai mūžīgā izzināšana. Var pētīt senās leģendas un izturēties pret tām ar cieņu, bet evolūcija ir aizgājusi uz priekšu tādiem soliem, ka tā ir jālīdzsvaro. Evolūcijas līknē vērojami neredzēti lēcieni no akmens laikmeta līdz visaugstākajām atziņām. Liels laiks un liela atbildība! Nenobīsimies no pretstatiem. Tālākvir-zība notiek cīņā.
   Domātājs lūdza skolniekus nebīties cīņas: "Ir jāprot lidot domās."

   613. Urusvati zina, cik precīzi jāizpilda Mūsu padomi. Jūrnieks, kurš var uzskaitīt takelāžas virves un tauvas, bet neprot ar tām rīkoties, ies bojā pirmajā vētrā. Daudzi lasa Mūsu norādījumus, bet neizmanto tos dzīvē - un labums ir niecīgs. Liekuļi attaisnojas ar to, ka viņiem nav parādīta Pār-zemes Pasaule. Bet viņi redz visu zvaigžņoto debesjumu, viņi jau nojauš, ka visur noris savdabīga dzīve. Visbeidzot, daudzās zemēs strādā psihisko pētījumu biedrības, kas cenšas zinātniski tuvoties Pārpasaulīgajam. Reti gadās, ka cilvēks savā dzīvē nav saskāries ar pārpasaulīgām parādībām.
   Zinātne ir jau konstatējusi daudzas analoģijas, kas veicina Smalkās Pasaules izzināšanu. Ir jāapstiprina, ka zinātniskie secinājumi nav pretrunā ar psihisko pētījumu rezultātiem. Redzams, ka tuvākajā laikā zinātne atklās cilvēcei, kā izpaužas pilnīga saikne ar reālo Pārzemes Pasauli. Stingra zinātniska pieeja izkliedēs daudzus izdomājumus.
   Var pārliecināties, ka jau tagad notiek sapratīga seno leģendu pārskatīšana. Zinātnieki secina, ka daudzas agrafes ir būtiskākas nekā daži atzītie teksti. Mēs nesatricinām, bet ieviešam pareizu skatījumu. Jāciena katrs apliecināts apgalvojums. Šaura, sastingusi domāšana ir tāds stāvoklis, ko var nosaukt par nāvi. Mēs sūtām patiesības darbarūķus, lai viņi nepagurdami vēsta par nākamajiem evolūcijas soļiem.
   Domātājs mācīja: "Cieniet tos, kuri ved pa pareizo ceļu. Tikai nākotnē tiks novērtēti šie sasniegumi, bet jau tagad mēs jaušam, kur ir brīnišķīgais ceļš."

   614. Urusvati zina, cik neatlaidīgi jāatbrīvo cilvēku domāšana. Nedrīkst sevi mierināt ar to, ka doma jau pēc savas dabas ir brīva. Domāšanas process ir saistīts ar daudziem aizspriedumiem. Tagad burvjus vairs nesadedzina, taču daudzas zinātnes nozares tiek uzskatītas gandrīz vai par burvestību.
   Ikviens var nosaukt cilvēkus, kuri sevi uzskata par kulturāliem, taču nespēj atzīt daudzus zinātnes sasniegumus. Var izdot grāmatas, var universitātēs atklāt jaunas katedras, var izdarīt droši apliecinātus eksperimentus, taču cienījamie darboņi tik un tā paliks veco aizspriedumu varā. Viņi nekautrējas sevi saukt par ciniķiem un pārliecinātiem skeptiķiem, lai gan vienkāršāk būtu viņus nosaukt par muļķiem. Nav liela nelaime, ja kāds muļķis noliegs realitāti, taču daudzi no viņiem ieņem amatus valdībā un liek šķēršļus apgaismībai.
   Nav iespējams uzskaitīt, ar kādiem valgiem ir sasaistīta cilvēku domāšana! Nebrīnieties, bet viņu psihiskais līmenis maz atšķiras no viduslaiku līmeņa. Tolaik tumsoņi apdraudēja Leonardo da Vinči dzīvību, taču ari tagad ir vērojama tā pati parādība. Skolotājs, runādams par domāšanas disciplīnu, pārliecināsies, cik neiespējami vēl joprojām ir pateikt visvienkāršākās patiesības. Vadītāji un augstākie ierēdņi pratīs aizbāzt muti drosminiekam, kurš uzdrīkstēsies prātot par domāšanas brīvību.
   Domātājs teica: "Katrs no mums ir iekalts smagās važās."

   615. Urusvati zina, cik rūpīgi jāizvēlas piedienīga krava, dodoties uz Pārzemes Pasauli. Nolasīšu jums rindas no nelienu filozofa traktāta "Par Diženo Robežu": "Iedomājieties kuģi vētrā. Stūrmanis dod rīkojumu nekavējoties kāpt laivās. Cilvēki, šausmu pārņemti, nespēj apjēgt, ko ņemt līdzi. Viņi nav padomājuši, kuras no viņu mantām ir pašas vērtīgākās. Viņi apjūk un paķer pašas nevajadzīgākās lietas. Daudzi iet bojā, jo nespēj izšķirties, kas viņiem ir vairāk vajadzīgs.
   Bet viens ceļinieks nekavējoties paņēma nelielu lādīti un paspēja izglābties. Viņš jau sen bija apdomājis, kas ir pats galvenais, jo bija sagatavojies lielajai robežai. Bet mācība par Pārpasaulīgo pārliecina ikvienu, ka robeža ir jāpāriet, līdzi ņemot pienācīgu kravu. Pārāk vēlu ir domāt par to, kāpjot uz pēdējā kuģa."
   Šīs rindas citēju, lai vēlreiz atgādinātu, cik sen jau domātāji ir centušies pārliecināt cilvēkus, ka Esība ir jāapzinās. Viņi zināja, ka brīnišķīgajā mūžīgajā dzīvē ir daudz robežu, kuras jāpāriet. Šo robežu ir tik daudz, ka uz visiem laikiem jāiemācās tās pāriet ar cieņu. Taču mēs redzam, ka pat tie, kuri ir lasījuši grāmatas, neliek tās pie sirds. Spriediet paši - vai var uzskatīt, ka esi izzinājis, un ļauni aprunāt līdzdarbiniekus? Neredzu, ka šie iedomīgie cilvēki būtu izpratuši robežu.
   Domātājs teica: "Par laimi, mūsu galvenajai kravai nav vajadzīgi nesēji."

   616. Urusvati zina, ka psihiākās attiecības daudz vieglāk nodibinās starp cilvēkiem, kuri ir jau tikušies iepriekšējās dzīvēs. Tas liecina par enerģijas stabilitāti un reiz iedibinātā ritma noturīgumu. Taču cilvēki reti apzinās šādas tikšanās, viņi nespēj pieļaut iespēju, ka veselas iemiesoto grupas var atkal nonākt vienā vietā. Tomēr tas ir pilnīgi dabiski - viņi tiecas atgriezties ierastajā vietā, bet citus pievelk savdabīgs magnēts.
   Iezemieši bieži cits citu atpazīst, jo viņi zina par atgriešanos uz Zemes. Viņi saka: "Iešu atpūsties, lai atkal atgrieztos." Protams, viņi vēlas atgriezties uz pazīstamu vietu. Bet arī attīstītām apzinām raksturīga dziņa turpināt nepabeigto darbu, tāpēc bieži sastopas agrākie darbabiedri un ienaidnieki. Ienaida magnēts ir loti spēcīgs. Tikai nedaudzi saprot, ka naida ceļš ir nelietderīgs.
   Izpaustie ienaidnieki tiecas ātrāk atgriezties uz Zemes, lai pabeigtu īstenot savus tumšos nodomus. Pārzemes vadītājiem šādi naidīgi noskaņoti cilvēki sagādā lielas grūtības. Par citām lietam viņus ir iespējams pārliecināt, bet atriebības jautājuma viņi ir neizkustināmi. Sava nodoma pārņemti, viņi ir ļoti uzmācīgi un prot atrast agrākos pretiniekus. Viņi pat cenšas iemiesoties radniecīgās ģimenēs, lai vieglāk piekļūtu savam upurim. Kādreiz iedibinātais ritms palīdz arī naidīgu centienu īstenošanā. Tā, piemēram, Mēs novērojam draudzības un ienaida ritmu. Pie Mums atrod labākos vārdus, lai brīdinātu par naidīgajiem centieniem, neiejaucoties karmā. Bet cilvēki reti kad ieklausās draudzīgos padomos.
   Domātājs teica: "Tā pati taure ziņo par sakāvi un par uzvaru."

   617. Urusvati zina, ka visparastākais apsvērums var uz visiem laikiem aizgainīt visbrīnišķīgāko, vissmalkāko domu. Teiks: "Vai tiešām tas ir iespējams? Un kādam gan jābūt rupjajam spēkam, lai padzītu pārzemes domu?" Tas ir tikai uzskatāms blīvās un pārzemes pasaules salīdzinājumus.
   Ir tiešām pārsteidzoši, kā pārzemes viešņa aizlido, sajutusi rupjo pieskārienu. Bet cilvēki nenovērtē pārzemes pavēstīju-mus. Viņi nespēj iedomāties, cik daudz jānopūlas Pārzemes Draugiem, lai domu izdabūtu cauri blīvajiem apvalkiem. Pārzemes Draugi meklēja labākus atmosfēras apstākļus, lai nekas netraucētu viņu sūtījumu. Viņi gaidīja to stundu, kad zemes cilvēki spēs mierīgi atvērt psihisko ausi. Liktos, ka visi apstākli ir paredzēti un pārvarēti, taču nāk tirgus sūtnis un smalkākā doma tiek padzīta.
   Cilvēks no tās atgaiņājas kā no uzmācīgas mušas. Viņš sūrojas, ka galvā lien kaut kāda bezjēdzība. Un nepadomā, ka Pārzemes Draugs centās viņu glābt no nelaimes. Viņš nepieļauj iespēju, ka kāds pūlas atrisināt viņa grūto dzīves uzdevumu. Sadzīviskais prāts nespēj iztēloties sadarbību ārpus Zemes robežām.
   Pārzemes Draugiem ir grūti nosūtīt vēstules uz Zemi, īpaši tad, kad tās ir steidzamas. Turklāt ļauni smējēji cenšas apsteigt labo vēsti, bet cilvēkam nelaimīgā kārtā bieži ir nosliece uzklausīt viltīgās balsis. Cilvēka apziņa reti kad ir tiktāl paplašināta un cildena, lai viņš spētu novērtēt sūtījuma kvalitāti. Cilvēks ir sadzīves rūpju apmāts un Klusuma Balsi nedzird. Tāpēc Pārzemes Draugiem un Mums ir grūti, ja auss ir kurla un priekšroka tiek dota tirgum.
   Domātājs lūdza skolniekus: "Esiet sardzē dienu un nakti. Jūs nezināt to mirkli, kad atlidos pārzemes vēsts. Vai tiešām to atstumsit?"

   618. Urusvati zina, ka Tornī stāvošais redz vairāk nekā pagrabā sēdošais. Vai šis truisms būtu nemitīgi jāatkārto? Bet, ja par to runāju, tas nozīmē, ka vajag. Cilvēki neatšķir torni no pagraba. Viņi, pretēji acīmredzamībai, nepievērš uzmanību Balsij no Torņa.
   Vislielākās spriedzes dienās cilvēki domā gluži tāpat kā parastajā laikā, taču šāds domāšanas veids ir noziedzīga nolaidība. Vai tiešām neienāk prātā, ka katram notikumam nepieciešams atbilstošs domāšanas veids?
   No degošas mājas ārā skrienot, cilvēki neraizējas par to, ka viņus kāds pagrūž: viņu priekšā ir daudz lielāks mērķis. Taču cilvēki reti kad aptver lietu patieso stāvokli, tāpēc viņu balsis skan kā no tumša pagraba. Viņi savā pagrabā gan dejo, gan ķildojas, gan dusmojas, it kā būtu tam piemērots bridis.
   Cilvēkiem ir pārsteidzošs ieradums visu skatīt caur pašu brillēm, turklāt viņi daudz runā par objektīvu spriešanu. Ir laiks papildināt civilizāciju ar prasmi novērtēt notikumus. Saprātīgs vērtējums varētu novērst dažus drūmus notikumus. Cilvēki ir dzirdējuši par Armagedonu, bet nerēķinās ar realitāti. Tāpēc ir jādaudzina patiesība, jo pat vienkāršākās patiesības tiek noraidītas, turklāt ar kādu augstprātību! Tāpat ir nemitīgi jāatgādina par uzticēšanos - no Torņa labāk redzams!
   Domātājs teica: "Ja pat uzkāpšu uz mājas jumta, tad tomēr Atēna Pallāda Akropolē ieraudzīs nesalīdzināmi vairāk."

   619. Urusvati zina, cik brīnišķīgi ir uzticēšanās jūtu izstaro-jumi. No uzticēšanās klintīm veidojas uzticības kalns, kas būs Visuma rota. Uzticības jēdzienā ietverti labākie dzīves pamati - gan mīlestība, gan daile, gan paļāvība, gan drosme, gan gudrība. Uzticība ir daudzu saprātīgu esību sekas. Uzticības pretstati ir vārda laušana un nodevība, citiem vārdiem runājot, vislielākais cilvēces kauna traips. Ja uzticībai ir tāds pretinieks, tad tā patiesi ir kalna virsotne. Pēc pretstata var spriest par to, kuru vajā.
   Uzticība tiek vērtēta ka izcils dārgums. Kosmiskais Taisnīgums par uzticību dāsni atdara. Atdarīšana nāk noteiktā laikā. Tikai nedaudzi spēj izprast šo ar noteiktu termiņu saistīto atdarīšanu. Lai izprastu termiņu, nepieciešama augsta uzticēšanās pakāpe. Par šādu uzticēšanās pakāpi Mēs allaž esam pateicīgi. Abpusēja pateicība ir harmonijas atslēga. Šis vienkāršais apgalvojums daudziem liksies aplams. Tādās sirdīs nemājo pateicība un uzticība. Urusvati zina, kāds spēks piemīt šīm īpašībām. Pat lielos darbos tās apgaismo dzīves ceļu. Mežonīgai jābūt sirdij, kam sveša uzticēšanās un pateicība.
   Tirgus gudrinieki smīkņā un pārskaita, cik reižu viņi pievīluši kāda uzticēšanos. Viņi piepilda savu maku un uzkrauj sev smagu kupri. Labāk lai cilvēks tiek apkrāpts nekā kļūst par krāpnieku. Uzticēšanās paver lielas iespējas apliecināt šo brīnišķīgo īpašību. Tā tiek kaldināta stipra saikne ar Mums.
   Uzticēšanās izstarojumi var vienā mirklī iegaismoties brīnišķīgā purpurā. Kāds varens aizsargtīkls izveidojas! Mēs nereti esam runājuši par draugiem, bet tiem jābūt uzticamiem draugiem. Var būt vieglprātīgi un neuzmanīgi draugi, bet tas mēdz būt tad, kad pietrūkst uzticības. Ja mēs kaut ko augstu vērtējam, tad to arī sargājam. Lai uzticēšanās klints un uzticības kalns stāv stipri!
   Domātājs teica: "Iešu uz tirgu, varbūt kāds mani apkrāps. Apkrāpējs nezina, ka viņš man iedod caurlaidi uz labāko Stik-sas krastu."

   620. Urusvati zina, cik dabiski jāizturas pret visu Pārpasaulīgo. Klausieties, klausieties - kamēr Pārpasaulīgais jums būs kaut kas aizliegts un pārdabisks, jūsu apziņa nepaplašinā-sies. Var jau pamanīt, ka daži, vēršoties pie Pārpasaulīgā, zaudē līdzsvaru. Viņiem zemes dzīves apsvērumi izslēdz jebkādu saskarsmi ar Pārpasaulīgo.
   Vaicās: kā vērsties pie Pārpasaulīgā tā, lai neciestu ķermeniskais apvalks? Vai zemes dzīves emanāciju sajaukšana ar smalkajām enerģijām nebūs postoša parastam cilvēkam?
   Šāds spriedums ir maldīgs. Zemes dzīvei un Pārzemei raksturīgais ir savīts kopā ar vissmalkākajām saitēm. Nav iespējams iedomāties, ka šīs saiknes varētu sagrūt, tāds satricinājums nozīmētu Zemes bojāeju. Taču nevajag iedomāties, ka Pārpasaulīgo spēj izziņai tikai īpaši organismi. Ikviens, kurš sāk domāt par Pārpasaulīgo, katrā ziņā sāks apzināties, cik brīnišķīga ir dzīve.
   Pajautājiet tiem, kuriem Pārpasaulīgais kļuvis pierasts. Viņi teiks, ka jau no mazām dienām ir domājuši par skaistajām debesīm, par zvaigznēm, par kaut kur mītošo Nezināmo Skolotāju. Tādas domas ir atnestas uz Zemi, jo bērni neguva impulsu ģimenē. Tā sākās lielais divu pasauļu harmonizācijas process.
   Daži pēc septiņu gadu vecuma sasniegšanas zaudēja apziņas paplašināšanas iedīgļus un pēc otriem septiņiem gadiem ieslīga zemākajā dabā. Bet citi prata saglabāt saikni ar Pārpasaulīgo, ' un tad smalko zīmju kļuva vairāk. Nebija varmācīgu vingrinājumu tur, kur nodibinājās dabiska saikne. Tikai tāda saikne atbilst evolūcijai.
   Raudzīdamies uz skaistu zvaigzni, Domātājs sacīja: "Ja mūsu vēlmes piepildās, tad es vēlētos kaut kad atrasties šajā skaistajā pasaulē."

   621. Urusvaati zina, ka daži Smalkās Pasaules iemītnieki apzināti izvēlas grūtus iemiesojumus. Runāju par tiem, kuriem karma atļauj arī vieglāku esību, bet izsmalcinātā apziņa saka, ka grūta zemes dzīve aizstāj vairākas vieglas. Turklāt šie pašaizliedzīgie ceļinieki labprāt uzņemas uzdevumus, no kuriem mazdūšīgie pasteigtos atsacīties.
   Lūk, jūs pieminējāt Naradu, iesauktu par Strīdnieku. Viņam bija grūts uzdevums - ar strīda palīdzību izraisīt saprātīgu spriedumu; tādējādi tika pamodinātas daudzas snaudošas apziņas. Tāpat ne mazums garā stipro uzņēmās atbrīvot cilvēkus no vecām pagātnes paliekām. Var iedomāties, cik grūta bija tādu attīrītāju dzīve! Viņi izturēja niknus uzbrukumus un tikai tālā nākotnē tika taisnīgi novērtēti. Bet daudzi šādi darbinieki nav atstājuši savu vārdu. Vēsture tikai norāda uz dažām kustībām, kas sekmēja domāšanas attīstīšanu.
   Nevajag domāt, ka šādu cīnītāju ir bijis maz. Dažādos laikmetos parādījās garā stiprie, kas ar savu dzīvi apliecināja, ka pareizs ir tālākvirzības ceļš. Lai draugi padomā par šiem darbarūķiem. Viņi ir jo augstāk vērtējami tāpēc, ka varēja izraudzīties gandrīz bezrūpīgu dzīvi, tomēr nolēma to aizvadīt darbā. Lai šie pūliņi kļūst par gaišas augšupejas pakāpēm.
   Domātājs centās pārliecināt skolniekus, ka jāizvēlas grūta dzīve: "Tikai ar darbu gūsit panākumus."

   622. Urusvati zina, ka cildena, smalka vienkāršība ir labs ceļš uz Pārpasaulīgo. Vienkāršība ir izzināšana un panākumu gūšana. Greznība ir gruzdēšana un trūdēšana. Dažādu laikmetu vēsturē tam ir daudz piemēru. Nepagurstošie cēlāji sadzīvē bija vienkārši, turklāt viņi ietekmēja visu apkārtējo.
   Ikviens darbinieks neapzināti izplata savu centienu izstaroju-mus, taču ir jāiemācās atrast savām vajadzībām gudru līmeni. Jebkāda veida fanātisms nav pareizais risinājums. Nevajag censties varmācīgi pārliecināt, ka dzīvei jābūt vienkāršai. Šī atziņa nāks līdz ar harmonijas izjūtu.
   Ir labi jāsaprot, ka dižošanās ar vienkāršību arī nav lietderīga. Vienkāršībai jābūt dabiskai. Mēs daudzas reizes esam runājuši par to, ka panākumi gūstami dabiskā ceļā. Tas dod īstu mieru, kas nav saistīts ar skaudību un nejēdzīgu paraugu atdarināšanu. Lai jau dažas tautas domā, ka greznība ir viņu sūtība, labāk būtu sacīt - kauna zīmogs. Gruzdēšanas pilna dzīve nevar vilkties ilgi. Ne reizi vien ir bijis tā, ka tikai viena paaudze spēja elpot saindēto gaisu. Nevis greznība, bet gan bēru katafalki guva apstiprinājumu.
   Domātājs teica: "Ja apģērbs ir sadriskāts un netīrs - vai tad tā ir vienkāršība? Ja vārdi ir rupji un nepiedienīgi - vai tad tā ir vienkāršība? Ja doma ir ļaunuma un viltus pilna - vai tad tā ir vienkāršība?"

   623. Urusvati zina, cik bieži cilvēki neprot apvienot radniecīgus jēdzienus. Tā, piemēram, kustīgums un nesatricināmība Zemes cilvēkiem šķiet pretrunīgi jēdzieni. Viņi uzskata kustīgumu par svārstīšanos, bet nesatricināmību - par sastingumu; iznāk it kā ļodzīgs koks, kas apdraud garāmgājējus un neciešami čīkst. Viņiem neienāk prātā saskatīt kustīgumu nesatricināmībā vai nesatricināmību kustīgumā.
   Cilvēkam jābūt kustībā, gatavam veikt varoņdarbu, taču viņa ceļa spieķim jābūt nesatricināmībai. Tikai tādā apvienojuma ceļinieks gūs panākumus. Nevajag uzskatīt Pārpasaulīgo par zemes dzīvei nederīgiem likumiem - arī tur būs vajadzīgs ceļa spieķis un arī tur būs tiekšanās veikt varoņdarbu. Ne mazums pārzemes iemītnieku sapņo par brīnišķīgiem lidojumiem un nožēlo, ka līdzpaņemtā nasta traucē tos īstenot. Patiesi, šādu nastu rada ne vien kliedzoši noziegumi, bet arī samulsums un svārstīšanās.
   Nejauciet svārstīšanos ar meklējumiem, kas ir augšupejoša kustība, tādu kustīgumu sauksim par cildenu. Arī pamatu apzināšanās nesatricināmību sauksim par svētīgu.
   Domātājs mācīja saskatīt radniecīgus jēdzienus. Viņš teica: "Mēs paši sašķeļam diženo Esības ķermeni."

   624. Urusvati zina, ka visniknākais noliegums dzīvo blakus jūsmīgai atzīšanai. Iedomāsimies apli, kaut vai noslēgta čūskas gredzena veidā, un pieņemsim, ka galva ir augstākās atzīšanas zīme; pēc tam ieraudzīsim, ka atzīšana samazinās un beidzot nonāk līdz vienaldzībai, kas ir nolieguma slieksnis. Noliegums pieaug čūskas astē, tas kļūst vētrains un nikns, tik nikns, ka rodas aizdomas: tajā slēpjas atzīšana. Ir daudz piemēru tam, ka visniknākie vajātāji ir kļuvuši par visuzticīgākajiem piekritējiem.
   Tāpēc īpaši jāsargājas no vienaldzības kā noliegsmes ciltstēva. Vēlāk sākas kaunpilnais ceļš uz visneģēlīgākajiem noliegsmes veidiem, bet apziņas dzīlēs jau sākas vētra, un polaritāte rada spriegumu, kurā jau skan Patiesība. Haoss ir kareivīgs un izpaužas vētraini, bet saspriegtā psihiskā enerģija uzveic tumsu, un var nākt brīnišķīga apoteoze.
   Tāpēc pavērojiet, kādā stadijā atrodas noliegsme. Lai tā steidz pa nolādējuma ceļu, zemākajās stadijās tai nepietiks enerģijas izgaismoties, bet lai notiek sprādziens, un Gaismas mirdzums izraisīs tuvošanos Patiesībai. Tādu dzīves piemēru nākas vērot bieži, jo tagad Zemes ļaudis ir sašķēlušies it kā nesamierināmi, un tikai eksplozija radīs pozitīvas pārmaiņas.
   Domātājs teica: "Leonīds mani tā vajā un paļā, ka sāku domāt, vai tikai viņā nedzimst draudzība. Taču maldos, jo viņš nav pietiekami negants."

   625. Urusvati zina, cik nepareizi tiek izprasts haoss un ciņa ar to. Pašu haosa jēdzienu apzinājās jau sirma senatne. Klasiskie domātāji raksturoja haosu kā rupju matēriju, ko grūti pievārēt. Pēc tam parādījās simbolisks izpaustā punkta attēls Neizpaustā apli. Šāds raksturojums un attēlojums ir pareizs, un tomēr tie rada maldus. Pēc tiem var secināt, ka neizpaustais, citiem vārdiem runājot, haoss un izpaustais ir pilnīgi nošķirti. Tā domā daudzi un mierina sevi ar to, ka viņi dzīvo ārpus haosa.
   īstenībā ikviens ir pakļauts haosa iedarbībai, tas gluži kā kāds ķīmisms iespiežas cilvēku sirdīs. Nevar teikt, ka šāda iedarbība skar tikai zemākos organismus. Visi ir pakļauti šā neredzamā ienaidnieka spiedienam. Atšķirība ir tikai tā, ka zemākie organismi viegli pievelk šādu iedarbību, bet augsta apziņa pretojas nelūgtajai ietekmei.
   Mēs teicām, ka cietsirdība, rupjība un tumsonība ir haosa audzētavas. Bīstamas epidēmijas izceļas tieši šādu perēkļu tuvumā. Jūs varat novērot, kā karu laikā mainās cilvēku pašapziņa. Gara cietokšņa vārti ir vaļā, un haosa viļņi netraucēti plūst iekšā un saindē organismu. Mainās domāšana, pazūd loģika un sagrūst godīgums. Atsevišķi varoņdarbi nogrimst haosa viļņos. Cilvēce ir pieaicinājusi sabiedroto, kas to var pazudināt.
   Var tikai nožēlot, ka pēc miljoniem gadu cilvēki vēl nesaprot, kādas briesmas viņi var izaicināt no izplatījuma! Taču pat Annagedona dienās var sākt lietderīgu pilnīgošanos. Ja arī nepietiks enerģijas, lai izdzītu ļaunumu, cietsirdību un rupjību, tomēr to visu var apvaldīt. Ikviens var pastrādāt šajā jomā. Spriedze ir loti liela, un ir laiks atmest vieglprātību, jo tā ir pazudinoša ignorance.
   Domātājs mudināja: "Ikviens var pieteikt karu savai ignorancei; tāds karš ir godpilns, tas garantē panākumus un dzimtenes aizsardzību."

   626. Urusvati zina, ka daži cilvēki mēģina apgalvot, ka Mēs vispār neeksistējam. Šie cilvēki ir tāda niknuma pilni, ka var rasties aizdomas: viņi pūlas pārliecināt paši sevi. Nekādi argumenti viņus neietekmē. Viņi nosauks Mūs sastapušās personas par meļiem, apgalvos, ka cilvēki bijuši hipnozes varā.
   Bezdrāts telegrāfa un televīzijas zinātniskas analoģijas noliedzējus nepārliecina. Cilvēki tic tam, kam grib ticēt. Nekādi fakti uz viņiem neiedarbojas. Viņi saka, ka noticēs tad, ja paši par to pārliecināsies, bet, kad nāk apliecinājums, saka, ka esot tikai rādījies. Piemēru tam netrūkst.
   Apliecinu, ka šādi noliedzēji kalpo tādiem spēkiem, par kuriem viņiem nav ne jausmas. Kāpēc viņi apgalvo to, ko nezina? Lai pierāda, ka Mūsu pastāvēšana ir neiespējama.
   Vai godīgs pētnieks var apgalvot, ka viņa nozarē viss ir jau atklāts un izskaidrots? Tikai truls, konvencionāls prāts uzdrošināsies apgalvot, ka zina visu. Katrs jauns atklājums ir tikai vēl viens solis Nezināmajā. Vēl nesen zināja tikai par ziemeļblāzmu, bet tagad jau pamanīta Himalaju mirdzēšana. Taču neviens nespēj noteikt šās mirdzēšanas cēloni. Var runāt par enerģijas piesātinājumu, par elektrisku parādību, taču šie minējumi ir pārāk neskaidri.
   Kāpēc gan kaut kur aiz Everesta notiek neparasts enerģijas kāpinājums? Kāpēc šāda parādība ir saistīta ar dažādām ietekmēm? Var rasties daudz jautājumu, taču būtība pagaidām paliek neizskaidrota. Lai kāds padomā. Tāpat lai kāds savāc ziņas par dažādām dīvainām tikšanās reizēm - literatūrā tās ir daudz pieminētas.
   Domātājs teica: "Daudzas nezināmas ugunis spīd ceļiniekiem."

   627. Urusvati zina, ka cilvēkam ne vien jāatzīst smalkās enerģijas, bet arī jāsadarbojas ar tām. Vai cilvēkam jābūt kaut kādam gigantam, lai domātu par šādu sadarbību? Kārtīgā mašīnā ikviena detaļa ir neaizstājama. Lai cilvēks biežāk iztēlojas, ka viņš ir Visuma daļiņa. Viņš patiesi var pievienot savas enerģijas Pasaules ēkai.
   Cilvēka doma ir labākā enerģija, kuru viņš var nemitīgi raidīt Visuma augstumos. Doma gluži kā gaismas stabs var celties augšup un pievienoties dižajam enerģētiskajam Aparātam. Cilvēka pienākums ir dalīties ar to, kas viņam pieder, bet labākais no tā ir domu enerģija. Tieši apzināti virzīta enerģija var kalpot kā patiesa Joga, kļūstot par saikni ar Augstāko Pasauli. Daudzkārt Mēs esam runājuši par to, kāda nozīme ir apzinātai rīcībai, tikai tā ir dzīvinoša. Pat Prana jāieelpo apzināti.
   Domātājs teica: "Lai katrs no mums pirms iemigšanas nosūta daiļu domu - sveicienu Dabas Spēkiem."

   628. Urusvati zina, ka darbiniekam ir jābūt kā rūpīgam dārzniekam. Nav viegli pasargāt pašus krāšņākos un derīgākos augus, taču jāzina arī, cik noderīgas ir dažas vienkāršas puķes. Nejēgas var tās sabradāt, noturot par nezālēm. Tā arī visā dzīvē īpaši svarīgi ir iepazīt sīkos, nemanāmos strādniekus - no viņiem izveidosies spēcīgi līdzdarbinieki. Nevajag justies sarūgtinātiem par viņu nelielajām zināšanām, toties viņi var apiet vidējā līmeņa zinību un traukties uz augstāko.
   Mēs un Mums tuvie ļoti cenšamies vērsties pie sīkajiem, vienkāršajiem, viltības neskartajiem. Lai ari sākumā viņu domas sarūgtina sava primitīvisma dēļ, toties neiekritīsit sofismu purvā. Tā arī Mūsu ļaudis prot no sīkā pārlēkt uz lielo un nebūt nesāks lepoties ar šo lielumu. Pat garavaroņi nekad nekļuva augstprātīgi. Viņi saprata, ka pat vislielākais darbs zemes dzīvē ir tikai slieksnis uz pārzemes esību.
   Viņi pazina uguni un gaišo liesmu, taču šīs zīmes nepadarīja šos cilvēkus augstprātīgus. Šāda vienkāršība nebija pazemojums un pazemība - tā bija sirds diktēta dzīve, pašaizliedzības pilna dzīve. Viņi nealka pēc īpašas atzinības, jo bija patiesi darbarūķi. Viņi prata gan pateikt, gan klusēt.
   Domātājs teica: "Paklusēsim, nodzēsīsim domas zibšņus. Lai no dzīlēm augšup ceļas pats galvenais, pats apslēptākais."

   629. Urusvati zina, cik noteikti skan balss no mūsu apziņas dziļumiem. Ir skaidrs, ka cilvēkā noris divu veidu psihiskais darbs. Viens no tiem pakļauts blīvajiem, zemes dzīves apstākļiem, bet otrs attiecas uz Smalko Pasauli. Var pārliecināties, cik lielā mērā šā otrā darba veikšana ir cildenāka un pamatīgāka salīdzinājumā ar pirmo.
   Nereti no apziņas dzīlēm nāk balss, kas atceļ zemes dzīves diktēto lēmumu, īpaši pamācoši ir novērot šo cilvēkā notiekošo cīņu. "Iepazīsti pats sevi," teica filozofi, un viņiem bija taisnība. Tikai tas, kurš prot atzīt no apziņas dzīlēm nākošo balsi, var uzskatīt, ka viņš ir ceļā uz izzināšanu.
   Ir jābrīnās par to, cik apdomāti un stingri darbojas apziņa savās dzīlēs.
   Kāds var teikt: kālab vajadzīgi šie divi psihiskā darba veidi, kas bieži vien ir pretēji? Atbildēsim: tie vienīgi apstiprina atšķirību starp zemes dzīves un pārzemes apstākļiem. Protams, smalkā apziņa ir gan taisnīgāka, gan tālredzīgāka nekā apjukusi un iebaidītā zemes dzīves apziņa.
   Laimīgs ir tas, kurš iemācījies ieklausīties apziņas dzīļu balsī. Viņš atradīs jaunus līdzekļus, ko likt lietā dzīves cīņā. Viņš palūkosies apkārt ar labestīgām un taisnīgām acīm. Viņš atradīs pareizo apzīmējumu daudzām kvalitātēm un pasmelsies drosmi. Lai šo balsi sauc par zemapziņu, par sīku vai par lielu - vai nav vienalga? Bet būtiski ir tas, ka cilvēkā notiek nozīmīgs psihiskais darbs.
   Domātājs teica: "Saklausiet uzmundrinošu un brīdinošu balsi. Tiesnesis un draugs ir allaž mums klāt."

   630. Urusvati zina, cik dažādi pienāk Mūsu atbildes. Dažreiz jautājums vēl nav līdz galam izskanējis, bet atbilde jau klāt. Mēdz būt arī tā, ka atbilde pienāk pēc dažām dienām, - tas tikai apliecina procesa dzīvīgumu. Tajos gadījumos, kad atbilde apsteidz jautājumu, izrādās, ka pats jautājums ir radies no sūtītās domas.
   Domājiet un iztēlojieties daudzus iemeslus, kuru dēļ var aizkavēties atbilde. Ne tikai tas, ka attiecīgais apstāklis nav atrisināts, var būt arī ārēji apstākļi, kas nosaka zināmu palēni-nāšanos, tomēr itin visā var vērot šādu sūtījumu dzīvīgumu.
   Cilvēki nereti grib zināt, kuriem apstākļiem pievēršama īpaša uzmanība, bet steidzami darbi neļauj tūlīt mainīt strāvu. Tāpat kā dzīvē jūs bieži sakāt: "Pagaidiet," tā ir arī visā esībā. Taču cilvēki mēdz būt egoisti: ja viņiem kaut kas vajadzīgs, tie neņem vērā pat kosmiskos apstākļus. Ir jāpieradinās pie atbildības un jāizprot Mūsu darbības apjoms. Mums var būt steidzami darbi, kad strāvu nedrīkst pārtraukt. Ikviena pārtraukta strāva ir kā salauzta bulta.
   Domātājs saprata, ka citu darbs ir jāciena. Viņš teica: "Kā var pazīt domas plūdumu? Gudri ir nogaidīt, kamēr draugs pabeigs saspringto domāšanu."

   631. Urusvati zina, ka daudzi ierobežo ritma jēdzienu. Pēc viņu domām, ritms izpaužas mūzikā, dziedāšanā, dejās un dzejā, taču viņi aizmirst galveno ritmu, kas piepilda visu Izplatījumu un piesātina visu dzīvi. Šā sākotnējā ritma priekšā izpausmes Mūsu zemes dzīvē šķiet pagalam trūcīgas. Nekārtīgam dzīvesveidam katra ritmiska darbība jau ir dziedinoša, bet tā ir tikai diženā Visuma ritma ieskaņa.
   Lai cilvēki padomā, kāpēc dažas darbības pārliecina, kamēr citas neaizskar sirds stīgas. Atbildam: iekšējais ritms darbojas pārliecinoši un sagatavo klātesošos teiktā un darītā pieņemšanai. Apkārtējie iekļaujas kopsolī, pašiem nezinot, kā tas notiek.
   Diženās spirāles darbība ir viena no lielā ritma izpausmēm. Kāds Mūsu Sarunu lasītājs iesaucās: "Lūk, kā iegriež dzīves zinību!" Šis viņa salīdzinājums ir pareizs. Izpētot Sarunu sistēmu, atradīsim spirāli kā labāko pieeju dzīves likumiem. Nav iespējams galīgi noteikt katru stāvokli - tas noskaidrojas ne vien no sacītā, bet arī no sarunbiedra apziņas stāvokļa. Bet apziņa mainās, un ir derīgi dot jaunu atzinumu, lai uztvērēji atjauninātos. Tā var pamanīt Visuma ritmu visā dzīvē.
   Domātājs prata rosināt ritma izpratni: "Nevis dejas, bet gan sirds puksti mums ir labākais Visuma ritma paraugs."

   632. Urusvati zina, kāda ir atšķirība starp īstajiem un acīm redzamajiem termiņiem, īpaši raksturīgs ir ārsta piemērs. Pieredzējis ārsts saprot, ka slimība ir sākusies nevis īsi pirms viņa atnākšanas, bet jau agrāk. Viņš meklēs īstos cēloņus un padarīs citādu visu slimnieka dzīvi. Tāpat ir ar termiņu jautājumu. Cilvēki par termiņu uzskata brīdi, kad notikums kļuvis viņiem acīm redzams. Bet tas nav notikuma sākums, kad pat tuvredzīgais saskata notiekošo. Varam būt droši, ka notikums sācies jau agrāk. Ir gudri izprast tieši notikuma rašanos, tikai tad var vērot tā attīstību un atrisinājumu.
   Notikumu rašanās izpēte ir lietderīga ne vien patiesības dēļ, bet arī kā domāšanas pārbaude. Ir jāprot atbrīvoties no jebkuriem neobjektīviem pieņēmumiem. Domai jābūt mierīgai un brīvai kā ūdenim tīrā akā, kur skaidri var saskatīt dibenu. Taču pie šādas mierīgas domas tikt nav viegli. Cilvēks cenšas tajā ielikt savu iepriekš pieņemto risinājumu vai vismaz savu spriešanas ceļu. Bet svarīgi ir an ieverot karmiskas sekas; lai to varētu izdarīt, ir jāzina tautu vēsture, jo tikai ar šādiem dokumentāriem salīdzinājumiem var nonākt līdz pareizam atzinumam. Jākļūst par īstu zinātnieku, kuram ir nozīmīgs pareizais secinājums, pat ja tas neatbilst viņa uzskatiem. Ir jāiemācās patiesības labad atteikties no personiskiem ieskatiem.
   Tā norādīja Domātājs, sacīdams: "Nevis mana trauslā doma, bet mūžīgais marmors lai apstiprina mūsu secinājumus."

   633. Urusvati zina, ka katrs uzdevums, kas nāk no Pārze-mes Pasaules, zemes dzīves apstākļos kaut ko zaudē. Par to nevajag bēdāties, jo smalko un zemes dzīves apstākļu atšķirība ir pārsteidzoša, taču ir jāatceras Mūsu norādījums - "plašāk par plašu." Tā Mēs atgādinām par primārajiem uzdevumiem, kas ir noteikti Smalkajā Pasaulē.
   Katrs Smalkās Pasaules iemītnieks saņem savām spējām atbilstošu uzdevumu. Tiek doti ne vien lieli uzdevumi, bet arī sadzīves ietvaros veicamie, kuri var dot kādu labumu. Taču reti kāds atceras šādus uzdevumus, kas zināmā mērā atvieglo karmu.
   Cilvēki bieži sūdzas, ka nevar kaut ko paveikt, un paši nezina, kāpēc sāp viņu sirds. Viņi mēģina kaut ko atcerēties, bet, pašiem blīvajā stāvoklī esot, smalkā doma ir kā izbiedēts putns. Cilvēki nevar turpināt pareizo ceļu, kamēr nevērsīsies pie Pārzemes Pasaules.
   Jāvelta uzmanība arī ļaužu atskārsmēm. Tām var būt ļoti dziļš pamats. Pareizi darāt, atzīmējot tautas pareģojumus. Var pārliecināties, ka zināmā laikā šādi norādījumi plaši izplatās ļaužu valodās. Var pabrīnīties, kāpēc visatšķirīgākās balsis sāk runāt par vienu un to pašu. Turklāt nosauc konkrētus termiņus. Var piebilst, ka teiktais ir tikpat patiess kā zem Gurna klints esošais pravietojums. Ļoti rūpīgi jānovēro zemes dzīves un Pārzemes saiknes.
   Domātājs teica: "Protiet saprast tautas balsi - tajā skan Pārzemes Pavēle."

   634. Urusvati zina, kur ir patiesība, - tāda sintēze ir veselas grāmatas vērta. Patiesi, nav viegli nomest visas zemes dzīves sēnalas un saskatīt, kur ir patiesība, kas ir notikumu pamatā; šāda prognoze ir noderīga arī Pārzemes Pasaulei.
   Labi ir tas, ka cilvēkam ir tik daudz uzdevumu, kas veicami Vispārības Labā, ka viņš ari Pārzemes Pasaulē var tūdaļ turpināt savu gaišo darbu. Nebrīnieties, ka šāda harmoniska darbu turpināšana nav viegla, - tajā ir apvienoti zemes dzīves un pārzemes apstākļi. Vajadzīga stipra griba, kas nepazīst šķēršļus. Jābūt tik drosmīgam, ka pat atpūta miegā nav vajadzīga.
   Cilvēks spēj pārvarēt visus šķēršļus, ja viņam ir skaidrs ceļojuma mērķis. Viņš pat nepamanīs šos ceļojumus, ja tālumā redzēs Gaismu. Viņš neskaitīs solus līdz šai Gaismai, jo tā jau mirdz ari darbarūķa sirdī. Tā atradīsim saikni ar Pārpasaulīgo, un lai tā ved cilvēku uz prieku. Lai cilvēks sev pavēl iet nenovirzoties, tā, lai lidojumā nesajustu jaunus apstākļus.
   Dzīves pasaka ir dižena, un ikviens var padomāt par debess ķermeņu mirdzumu, kas Zemi sasniedz pēc miljoniem gadu. Vai šāda pieskaršanās Mūžībai cilvēku nespārno? Vai viņš sev nerada jaunu domāšanu? Viņš var iemīlēt realitāti un rast sevī apziņu, kas dod iespēju sajust Pārpasaulīgo, it kā tas būtu tieši šeit. Mācība nevar dot tādas sajūtas, iekams cilvēks nevēlēsies atzīt Pārzemes Pasauli.
   Domātājs teica: "Iemācīsimies izzināt, kur ir patiesība. Tā pastāv, kaut arī to sedz daudzi plīvuri."

   635. Urusvati zina, ka naids rada visļaunāko neprātu. Labi vēl, ka naids augstākajā pakāpē sastopams ne visai bieži. Naids pieņemas spēkā, un tam uzrodas viltīgi neredzami sabiedrotie. Tāds neprāts var kļūt visai bīstams, bet naida karma ir briesmīga. Šādi neprāši arī Pārzemes Pasaulē paliek kaismīgi nīdēji. Un viņu karmu var nosaukt par elles karmu, jo tā visas domas vērš tikai uz ļaunuma apmierināšanu.
   Vadītāja vīrišķība notrulinās pret neprāšu niknumu. Tādā kārtā viņus nav iespējams atgriezt uz pilnīgošanās ceļa. Bet tie, kas negūst panākumus, rīkojas nepareizi un ātri vien zaudē agrāk uzkrāto. Nīdējam nav vietas evolūcijā. Un jūs varat iedomāties, ka no evolūcijas izraidītā ceļš ir šausmīgs. Kaut cilvēki ātrāk saprastu, ka naids ir slikts pavadonis.
   Naids ir nesamierināms. Pēc šīs pazīmes to var atšķirt no dažādām citām izpausmēm. Dažreiz to sajauc ar bardzību. Cilvēki runa par lielo pārveidotāju naidīgu rīcību, bet tā būtība bija tikai barga un tāla no naida. Nespriedīsim par bardzības cēloņiem. Varam iedomāties to tumsonības un ienaida bezdibeni, kas sagaidīja katru pārveidotāju. Var tikai pabrīnīties par to, ka naids nespēja paņemt savā varā izcilu darbinieku, taču tas šādiem darbiniekiem nebūtu raksturīgi.
   Ņemot par kritēriju naidu, var noteikt darbinieka līmeni. Tikai nekur nederīgs cilvēks, kurš ir iedomīgs un nicina visu, kas viņam svešs, kļūst par naida bezdibeņa upuri. Par nīdēju viņš nekļūst uzreiz. Dziedinošo darba sviedru pilienu vietā viņš ir sevī uzkrājis daudzus imperila pilienus. Bargais pārveidotājs klusībā bēdājas par katru naidpilnu rīcību. Bet ienaids gavilē par katru savu cietsirdības izpausmi.
   Evolūcija paredz, ka ienaidu uzskatīs par cilvēces kauna traipu, un tad tiks nolīdzināti daudzi tumsonības uzceltie šķēršļi. Naids ir īpašs tumsonības paveids. Apskaidrots cilvēks zina, ka naids viņam aizšķērsos tālākvirzības ceļu.
   Nedomājiet, ka nīdējs ir ļaunuma milzis, mēdz būt arī sīki nīdēji, taču arī viņi nes naida karmu, un šajā lietā zemes dzīves svari neder. Un vai tad nīdējs zina, kam viņš rada šķēršļus un ko sapņo sagraut? Daudzi nīdēji nezina, ko viņi grib panākt. Viņi ir kā nožēlojami akmeņi, kuriem pāri traucas straumes varenie ūdeņi. Taču arī akmeņi var izveidot šķērsli.
   Domātājs teica: "Lūdzu likteni, lai pasargā cilvēkus no naida neprāta."

   636. Urusvati zina, ka ļoti daudzi cilvēki pāriet Smalkajā r'asaulē, būdami nepareizas domāšanas varā. Vieni pāriet, baiļu un šausmu pārņemti, otri - nikni un sašutuši, trešie - būdami piesaistīti zemes dzīvei, ceturtie iedomājas, ka aiz miesīgās čaulas nekā cita nav.
   Daudz ir nepareizu domu, kas apgrūtina smalko eksistenci. Bet nelietderīgu uzdevumu vidū ir tādi, kuru būtība nebūt nav slikta, taču tā ir nesavienojama. Tā, piemēram, daži apsola parādīties smalkajā ķermenī un ar šādu solījumu sasaista sevi, un pieviļ tos, kam šādu solījumu devuši. Cilvēkam pār slieksni jāpārkāpj brīvam, pilnīgošanās centienu pārņemtam. Varbūt, savus uzdevumus pildot, viņš atradīs iespēju parādīties smal kāja ķermeni, bet šādam pieļāvumam jānāk dabiski citu eksperimentu un pētījumu vidū.
   Turklāt cilvēks nevar iepriekš paredzēt, kam un kad viņš varēs parādīties. Varbūt viņa paša vibrācijas nav mainījušās, bet otram tās ir paaugstinājušās; šādas pārmaiņas var noskaidrot tikai Smalkajā Pasaulē, un nav gudri darīts, aizsteidzoties priekšā īstenībai. Visam jānotiek dabiski, bez iepriekšējiem pieņēmumiem. Būt pilnīgā gatavībā vēl nenozīmē saistīt sevi ar iepriekšējiem nodomiem. Ļoti iespējams, ka kāds parādīsies smalkajā ķermenī un tādējādi atnesīs cilvēkiem labumu, taču tas būs nevis biedējošs rēgs, bet gan gaišs vēstnesis. Tādam eksperimentam ir jāgatavojas un jāatzīst Vadītājs.
   Domātājs norādīja: "Mums nav vajadzīgi baigi rēgi, bet lai pieklauvē gaišs Vēstnesis."

   637. Urusvati zina, ka cilvēka organisms reaģē uz visu apkārtējo daudz vairāk, nekā pieņemts domāt. Vēl joprojām cilvēki uzskata, ka viņi dzīvo tādā kā tukšumā, kur nav nekādu vadu. Pat radiosakaru atklāšana neienesa jaunu pasaules skatījumu. Taču tagad gribu atgādināt par kādu visai būtisku apstākli, proti, par cita cilvēka sāpju pārņemšanu no attāluma.
   Jūs jau zināt, ka ar iedvesmas palīdzību sāpes var novirzīt uz klātesošajiem. Taču arī bez iedvesmas - ar gribasspēku var uzņemt sevī citu sāpes, atrodoties ļoti lielā attālumā. Nereti aiz labsirdības cilvēks grib atvieglot kāda ciešanas un pārņem pašu slimību. Tāda slimības pārmantošana nevar būt fiziska infekcija, tā būs psihiska, turklāt ar visām sekām attiecībā uz ķermeni.
   Var minēt veselu virkni šādas psihiskas pārmantošanas piemēru. Tie parāda, cik jutīgs ir cilvēka organisms un cik maz tiek novērotas šādas jutīguma izpausmes. Zinātne šajā ziņā maz palīdz cilvēkiem, jo pat labākajā gadījumā tās atklājumi paliek šaurā zinātnieku lokā. Zinātnes atziņas jādara pieejamas plašām masām. Nebaidīsimies no popularizēšanas, jo daudzi jaunākie atklājumi ir cienīgi kļūt par tautas īpašumu.
   Domātājs teica: "Neredzu iemeslu, kāpēc lauciniekam būtu jāzina mazāk nekā pilsētniekam."

   638. Urusvati zina, ka patiesai izzināšanai vienmēr raksturīga gūto atziņu izplatīšana, nevis to ierobežošana. Pēc šis pazīmes var atšķirt patiesu zinātni. Cilvēki visā grib redzēt matēriju, un viņi nav tālu no patiesības, ja pieļauj visu matērijas īpašību daudzveidību. Pats vārds matērija ir labs un atbilst diženajam Matērijas jēdzienam. Tagad, Pasaules Mātes Laikmetā, ir īpaši uzmanīgi jāizturas pret visu, kas attiecas uz šo brīnišķīgo Pamatu. Turklāt jāsaprot, ka tieši matērijas jēdziens ietver sevī šīs radošās vielas daudzveidīgās īpašības.
   Ir teikts, ka matērija ir kristalizējies gars, bet var teikt arī otrādi, jo viss, sākot ar vissmalkākajām enerģijām, ir matērija. Atzinums būs trūcīgs, ja kāds iebildīs pret enerģētisko sākotni, jo tādējādi viņš noliegs arī matēriju. Kas gan cits tad paliks šādam nejēgam? Ir laiks atdot nosaukumam tā patieso nozīmi. Kas sevi uzskata par materiālistu, tam jāciena matērija visā tās daudzveidībā. Nedrīkst sevi saukt par materiālistu un noliegt matērijas būtību.
   Bet cik skaisti ir pētīt matēriju un salīdzināt to ar evolūcijas gaitu - tikai tāds ceļš būs zinātnisks. Jāteic, ka ari šo apzīmētāju mēdz izkropļot. Pozitīva izpēte nebūt nav ierobežojoša. Gluži otrādi - tai ir jākļūst par pastāvīgas izzināšanas simbolu. Iedziļinieties daudzu jēdzienu izpratnē, un jums kļūs skaidrs, cik ļoti Mēs vēlamies visam pieiet zinātniski. Mums tāds pamatojums nešķiet esam pretrunā ar izzinātajā brīvību, tas vienīgi norāda uz brīnišķīgo matēriju, kas ir pati Māte.
   Domātājs teica: "Iemācīsimies godāt Māti, tad mēs sapratīsim Dabas būtību."

   639. Urusvati zina, ka, apmeklējot Pārzemes Pasauli un ari pārejot uz to, jāatraisa sevī vispriecīgākās atmiņas. Mēs daudzkārt esam runājuši par šo prieka veidoto tiltu, bet cilvēki maz uzklausa pat labākos padomus. Daži teiks: "Mūsu dzīve bija tumša un bez prieka." Bet viņi aizmirst, ka ikvienam cilvēkam ir bijuši prieka brīži. Tieši tos vajag izsaukt no "kausa" krātuves.
   Nedomājiet, ka katrā ziņā vajadzīgas kaut kādas uzvaras fanfaras vai visas tautas atzinība; tīrs prieks iezīmējas arī visgrūtākajā darba dzīvē. Ikviens dažkārt rīkojas pašaizliedzīgi. Ir jāprot savākt kopā visu labāko. Cilvēks pats zina, vai viņš ir bijis cilvēces cienīgs. Ir jāsagatavo tādi mirkli - tā būs vērtīga nasta, un prieka tilts var iemirdzēties daudzās gaišās ugunīs. Katrs var saprast, ka šāds norādījums attiecībā uz to, kas dzīvē ir vislabākais, būs arī visvieglākais.
   Nevar piesaistīt domas drūmām un smagām atmiņām, citādi tās gluži kā dēles izsūks dzīvību. Ir jāaizmirst neveiksmes, jo tās gadās katra darbinieka dzīvē. Kālab vilkt sev līdzi nevajadzīgu belzienu asti? Lai tie ir karmas maksājumi. Bet prieks būs nākamo panākumu ķīla. Vadītājs var labāk palīdzēt tur, kur mirdz prieka dzirkstele. Tāda Mūsu Iekšējās Dzīves lappuse var būt tuva ikvienam.
   Domātājs teica: "Ir jāsavāc visas prieka dzirkstis, tad varēs iztikt arī bez Harona laivas."

   640. Urusvati zina, ka daudzi nesaprot Mūsu atkārtoto norādījumu saglabāt mieru. Viņi tiktāl aizmaldās, ka domā: Mēs aicinām būt bezdarbīgiem. Taču Mēs nekad neieteiksim bezdarbību, bet norādījums saglabāt mieru attiecas uz iekšējo mieru. Diemžēl tas ir grūti sasniedzams. Cilvēkam dažkārt šķiet, ka viņš ir mierīgs, bet viņa iekšienē trako īsts vulkāns. Šāds nervu sistēmas stāvoklis var būt ļoti nogurdinošs.
   Vai tā nav pretruna, ka Mēs runājam par modrību, par sardzi un vienlaikus ieteicam kaut kādu iekšējo mieru? Pretrunas nav, bet ir pilnīga saskaņa. Sardze ir sekmīga, ja cilvēks ir iekšēji mierīgs. Cilvēkam ir jāapzinās, ka lielākā daļa apstākļu, kas izraisa viņā nemieru, ir jau aizgājuši pagātnē. Bet Mēs ieteicam tiekties uz nākotni - tādā virzībā būdams, cilvēks vibrē smalkā saskaņā un viņam nav jāuztraucas.
   Tikai no Torņa var tālu redzēt un saprast, cik vērtīga ir nākamība. Varat lasīt par to, ka tagadne ir vajadzīga, pastāv pat veselas teorijas, ka jādzīvo tikai tagadnei. Bet lai šie filozofi apjēdz, ka tagadnes nemaz nav. Šis atgādinājums ir nemitīgi jāatkārto, citādi cilvēki negribēs dzīvot nākamībai.
   Domātājs teica: "Mēs varam paturēt atmiņā pagātni un gatavoties nākotnei, bet tagadne ir netverama un nesasniedzama."

   641. Urusvati zina, cik neuzmanīgi un nevērīgi cilvēki izturas pret visu, kas attiecas uz Pārzemes Pasauli. Nemaz jau nerunājot par smalkākajiem pieskārieniem, taču pat materializa-cijas gadījumos viņi uzdod tik muļķīgus jautājumus, ka jāpabrīnās, kā izglītoti cilvēki var būt tik nesaprātīgi! Cilvēki pulcējas it kā kaut kam nopietnam, bet viņu izturēšanās liecina vai nu par neuzticēšanos, vai izsmieklu nevietā.
   Jūs pietiekami labi zināt, cik piesardzīgi Mēs izturamies pret tā sauktajiem spiritiskajiem seansiem. Cilvēki nesaprot, ka arī bez šādiem sakariem visā dzīvē vērojami loti daudzi pārzemes pieskārieni. Tajos nav nekā pārdabiska, nedz varmācīga. Tā ikviens var ievērot saskarsmi ar plašu jomu, kas var pārveidot visu viņa pasaules uzskatu.
   Mēs nebūt neatbalstām maniakus, kuri pamet novārtā zemes dzīves pienākumus un rada visapkārt tikai apmulsumu. Viņi runā par augstākajām harmonijam un vienlaikus aizmirst, ka starp Zemes pasauli un Pārpasaulīgo jāvalda harmonijai. Ja šie maniaki uzskata, ka zemes dzīves uzdevumi ir viņu necienīgi, tad viņi ir nejēgas. Viņi ir atnākuši uz Zemi, lai izpildītu kādu darbu. Viņiem savs uzdevums ir jāiemīl. Uzticīgi veicot zemes dzīves darbu, viņi var sajust arī Pārzemes pieskārienus. Lūk, tāds apvienojums ir dabiskā pasauļu saikne.
   Pēc sarežģītiem apsvērumiem jāatgriežas pie visvienkāršākā. Cilvēks nevar taisīt evolūciju. Viņa uzdevums ir tai pievienoties. Būt ar to harmonijā. Mēs atkal nonākam pie darba ritma un saprotam, ka visi tukšgalvji tikai piesārņo dzīvi. Pasaules saspringtās pārkārtošanās laikā jo īpaši nav pieļaujami būt ākstam vai svētulim.
   Jūs varat pajautāt: vai tiešām Bezrobežībā ir nepieciešams tik saspringts darbs? Vai Bezrobežību var salīdzināt ar atsevišķa cilvēka darbu? Daudziem par brīnumu teikšu - var. Cilvēks ir dzīva cilvēces daļiņa, bet cilvēce - tā ir visspēcīgākā planētas enerģija. Planētas dzīves vadītājs nevar būt tukšs balamute, jo uz viņu gulst neaptverama atbildība. Un nekur viņš no tās nevar aiziet, atliek vienīgi būt draugos ar Pārzemes Pasauli.
   Domātājs teica: "Ikvienam ir ļoti daudz draugu, bet viņam tie jāiemīl. Draudzība bez mīlestības nav iespējama."

   642. Urusvati zina, ka daži neizprot atšķirību starp Smalko un Parzemes Pasauli. Viņiem šķiet, ka Sarunas abi jēdzieni mijas tikai tālab, lai izvairītos no atkārtojumiem. Taču jāatceras, ka Smalkā Pasaule ir noteikts un ierobežots jēdziens, savukārt Parzemes Pasaulē ietilpst ne vien dažādās sfēras, bet ari domu enerģija, ko lieto ari Zemes iedzīvotāji. Tātad Parzemes Pasaule pirmām kārtām ir domu pasaule. Doma valda kā Ugunīgajā Pasaulē, tā arī uz Zemes.
   Jāsaprot, ka ne jau gadījuma pēc Mēs saistām Mūsu Dzīves raksturojumu ar Parzemes Pasauli. Cilvēkiem jāpierod pie apziņas, ka visprecīzākā Brālības Iekšējās Dzīves apzīmējuma pamatā ir domas plūsma. Tā arī katrā dzīvē doma ir pārbaudes akmens. Ir teikts, ka cilvēks sevi iepazīst, sekodams savai domu plūsmai. Daudzveidīga ir tāda plūsma, tā ir nepārtraukta un reti mēdz būt harmoniska. Nav viegli izsekot savai domai!
   Pareizā dzīves aprakstā jāatzīmē ne tik daudz darbinieka ārējās darbības, cik viņa domu plūsma - tikai tā var izpētīt cilvēka būtību. Bieži redzam nožēlojamus maldus, kad pat pieredzējuši darbinieki uzskata, ka viņi ir tikai padomājuši un tāpēc nav atbildīgi par šādiem neredzamiem nodomiem, kas iegūluši viņu izpausmju pamatā. Viņi maldās, uzskatīdami, ka domas paliek bez sekām. Grūti paredzēt, kad šīs sekas parādīsies, varbūt, cilvēkam blīvajā apvalkā esot, vispār ne. Ļoti daudzi karmiski apstākļi var ietekmēt termiņu paātrināša-nos vai aizkavēšanos, bet svarīgs ir likums, ka ikvienai domai ir sekas. Šādi procesi pilnīgi pareizi tiek attiecināti uz Parzemes Pasauli. To pamatā ir psihiskā enerģija, kas ir primārais spēks, kurš piepilda visu Esošo.
   Domātājs norādīja: "Mūs glābj mūsu domas. Tās ir mūsu buras un mūsu enkurs."

   643. Urusvati zina, ka ir atvērta un apslēpta atmiņa. Daudzi gaužas: kam mums vajadzīga apslēptā atmiņa? Bet viņi neapjauš visas tās šausmas, kas pārņemtu cilvēci, ja tā allaž atcerētos savas iepriekšējās dzīves. Patiesi, rastos tik nesaskanīgs koris, ka nekāda tālākvirzība nebūtu iespējama. Gudrs ir likums, kurš atsijā nost visu, kas nav noderīgs cilvēka pilnīgošanās procesā.
   Nepieredzējuši cilvēki domā, ka, zinādami visu pagātnē notikušo, viņi gūs labākus panākumus, taču īstenība pavisam maz būs tādu, kas savus agrākos novērojumus pratīs lietderīgi izmantot. Turklāt viņi tos nebūt nav zaudējuši, jo viņu "kausā" saglabājas dzīvi uzkrājumi, un nereti Klusuma Balss atgādina, ka ir nepieciešams izsaukt veco pieredzi un to izmantot. Tā var pateikties apslēptās atmiņas likumam.
   Paklausieties, vai cilvēks tagad, mehanizācijas laikmetā, varētu iedziļināties sen pagājušo laiku psiholoģijā? Šāda rīcība vienīgi piesārņotu ceļu. Var studēt senatnes kultūru, var pareizi novērtēt agrāko problēmu risinājumus, bet nedrīkst ielīst senču ādā! Un vispār tāda iegremdēšanās nav vajadzīga. Tagad ir vispārsteidzošāko atklājumu laikmets, un cilvēkam ir jāpielāgojas nevis pagātnei, bet gan nākotnei, lai saprātīgi liktu lietā psihisko enerģiju.
   Domātājs norādīja: "Nāks laiks, kad cilvēki ne vien lidos, bet arī trauksies uz tālajām pasaulēm."

   644. Urusvati zina, ka cilvēki nenovērtē apziņas paplašināšanu. Viņi ir kā mazi bērni, kas par salduma gabaliņu ir ar mieru iemācīties uzdoto, bet bez saldumiem pat ļoti būtisko negrib apgūt. To pašu var vērot arī pieaugušo vidū - par Paradīzes svētlaimi viņi ir ar mieru kaut ko izlasīt, bet bez maksas šādi dienas strādnieki pilnīgoties negrib. Viņiem nepietiek ar mierinājumu, ka saņems jaunu apziņu. Teiks: kālab mums vajadzīga kaut kāda nepazīstama apziņa, labāk lai paaugstina samaksu. Tādējādi Vadītājs kļūst par labdari, kas ceļ nabagmājas.
   Grūti iedomāties, ka pavisam niecīgs ir to skaits, kuri cenšas pilnveidoties nevis tādēļ, lai saņemtu samaksu, bet gan lai paplašinātu savu apziņu. Lai katrs pacenšas atcerēties, vai viņš savā dzīvē ir sastapis daudzus patiesus izzināšanas darbarūķus. Toties viņš atradīs daudzus, kas ir lasījuši Dzīves Mācības, izvirzīdami savus samaksas noteikumus. Dažs to gaidīja pēc trim gadiem, cits - pēc septiņiem, vēl cits - pēc desmit gadiem. Ir pamācoši vērot šīs slepenās vienošanās, kas jāizpilda Vadītājam. Turklāt cilvēks pats ir noteicis samaksu pēc sava prāta, nerēķinoties ar patieso stāvokli. Paša maldi un pārkāpumi netiek ņemti vērā, toties Vadītājs pastāvīgi tiek turēts aizdomas, vai tik Viņš negrib aizkavēt samaksu. Kur gan ir atzinums par Pārzemes Pasauli, ja pat zemes dzīvē samaksa nav palielināta? Var atsaukt atmiņā daudz tamlīdzīgu slepenu zemes dzīves pārdomu.
   Domātājs teica: "Vairogs no ārpuses ir spoži notīrīts, bet ko tas aizsedz?"

   645. Urusvati zina, kāds sašutums pārņem daudzus, kad runājam par pastāvīgiem pārbaudījumiem. Seno teicienu, ka visa pasaule tiek pārbaudīta, uztver kā metaforu, kas nav vērā ņemama. Pārbaudīšanu uzskata par tādu kā garlaikojošu sodu. Lai cilvēki vārdu pārbaudījums aizstāj ar pārbaudes akmeni. Ikviens zina, ka šāds akmens ir nepieciešams daudzos eksperimentos.
   Šķiet, cilvēki it viegli varētu salīdzināt zinātnes dzīvē notiekošo ar saviem psihiskajiem pārdzīvojumiem. Taču, sastapušies ar pirmo neparasto parādību, viņi sāk strīdēties un nepadomā, ka notiek uzkrāto spēku lietderīga vingrināšana. Tā, piemēram, runā, ka daži Skolotāji pieļāvuši grūtus stāvokļus, lai cilvēks varētu pārbaudīt savu atjautu un prastu atrast labāko izeju. Pie Mums visu uzmanību velta cilvēku pārdzīvojumiem, tikai pēc tiem var noskaidrot, cik saprātīgi tiek liktas lietā zināšanas.
   Uzskatu, ka evolūcijā piedalās neliels mazākums. Nebrīnieties, ka tāda pati attiecība pastāv arī starp izpausto un haosu. Un tomēr kosmiskā evolūcija noris nepārtraukti. Tā arī cilvēce parāda, ka tikai tās mazākums ir gatavs dzīves pārkārtošanai, taču pārkārtojumi tomēr notiek. Tādējādi var teikt, ka tikai nedaudzi ir gatavi iet evolūcijas ceļu, taču viņu skaidrā apziņa dod pietiekami daudz enerģijas.
   Domātājs teica: "Lai paliek kaut nedaudzi, jo būtību nenosaka kvantitāte."

   646. Urusvati zina, ka nesaraujamo saraut nav iespējams. Tas ir nemitīgi jāatkārto, kad runa ir par zemes dzīves un Pārzemes lietām. Kaut kādas neizprotamas stūrgalvības dēļ cilvēki nošķir divus savā būtībā saistītus jēdzienus. Bet vai var iedomāties kādu darbību, kas neatsauktos uz tuvāko jomu? Viss ir vienots un nedalāms. Pat sīkākā psihiskā darbība rada fiziskas sekas. Tāpat ikviena fiziska darbība katra ziņa atsauksies uz psihisko stāvokli.
   Tas viss, varētu likties, ir vienkārši un loģiski un neko neapgāž, taču pašreizējais cilvēces stāvoklis šo pamatpatiesību neatzīst. Pat uz neliela sliekšņa var paklupt. Par šo sīko slieks-nīti kļuvusi pretruna, kas radusies pretēji zinātnes pierādījumiem. Taču var apjaust, kādiem tumšiem spēkiem šāda sašķelšana ir vajadzīga. Tā kavē dzīves pārveidošanu. Cilvēki labprāt parunā par jaunu dzīvi, bet lielākoties šādas valodas ir bezatbildīgas.
   Izejot no teātra, no dievnama, no zinātniskiem saietiem, cilvēki tūlīt iegremdējas ikdienības putekļos. Nupat vēl viņi sajūsminājās un raudāja, pacēlās garā augšup, lai tūdaļ to visu aizmirstu. Kāds Mūsu līdzdarbinieks izdarīja pamācošu eksperimentu. Viņš apstājās pie teātra izejas pēc ļoti pacilātas izrādes, tāpat rīkojās pie izejas no dievnama un pēc ievērojama zinātnieka uzstāšanās. Jūs brīnīsities, ka no simt cilvēkiem tikai astoņi iznāca, būdami patiesi aizkustināti. Pārējie jau pie durvīm parādīja, ka ir visīstākie mietpilsoņi un visdiženākā traģēdija nespēj skart viņu akmenscietās sirdis.
   To pašu var vērot sarunās par Pārpasaulīgo, bet, kā jau teicām, evolūciju virza niecīgs mazākums. Turklāt pie visa tā nāk klāt svarīgs novērojums, ka Pārzemes Pasaule tiek uztverta kā kaut kas neesošs. Cilvēki nevēlas pamanīt visas parādības, kas gluži kā varavīksne mirdz pār ikdienības bezdibeni. Kālab tāda pretestība, ja zinātkārei būtu jāpiesaista uzmanība neaptveramajām Pārzemes sfērām?
   Domātājs lūdza skolniekus: "Kaut vai palūkojieties uz zvaigžņotajām debesīm. Vienīgi cūkas nespēj pacelt galvu augšup."

   647. Urusvati zina, cik viegli ir rīkoties lietderīgi parastajā dzīvē. Pareizi ir saglabāt mieru pirms došanās gulēt, taču cilvēki tieši šo brīdi izmanto ķildām un nesaskaņām. Viņi nesaprot, cik ļoti kaitē savai veselībai un ieiešanai Smalkajā Pasaulē. Ikviens nonāks tajā sfērā, kas atbilst viņa psihiskajam stāvoklim. Turklāt cilvēks, kas aizgājis gulēt saķildojies un dusmu pārņemts, zaudē miega svētīgās sekas.
   Ne jau bez pamata sievietēm grūtniecības laika ieteic domāt par skaisto un turēt ap sevi skaistus tēlus - to pašu var ieteikt arī cilvēkam, laižoties miegā. Nav grūti pavadīt pēdējās minūtes, domājot par kaut ko cildenu. Neuzskatiet, ka tā būs liekulība. Cilvēkam ir jāprot vadīt savas domas; pat likstu nospiests, viņš var dot sev atpūtas mirkli un ļauties brīnišķīgam sapnim. Tas pats attiecas uz sarunām maltītes laikā. Pieredzējuši cilvēki zina, cik kaitīgi ir uzņemt barību nepatīkamas sarunas laikā. To apliecinās katrs ārsts. Tā visās lietās nepieciešama psihiskā profilakse, un tā būs derīgāka par daudziem vitamīniem.
   Ir gudri ieteikt draugiem, lai viņi nekrīt izmisumā, jo, šādā stāvoklī esot, viņi paver ceļu visādām nelaimēm. Ir īpaša veida slimības, ko izraisa bēdas un izmisums. Tās ir grūti ārstējamas, jo bojātie nervi nedod noteiktu ainu un fiziskās iedarbības zāles var stāvokli vienīgi pasliktināt.
   Domātājs teica: "Lai Eskulaps nedusmojas, ka pirms viņa mēs uzaicināsim Mūzu."

   648. Urusvati zina, ka tuvākie zinātniskie pētījumi jāvelta mandeļu darbībai. Cilvēki vēl nav pietiekami informēti par sirds un nervu centru darbību, tomēr ir neatliekami jāizpēta mandeles. Vēl nesen tām veltīja tik maz vērības, ka steidzās izoperēt, neuzdodot sev jautājumu: kādēļ viss organisms ir apgādāts ar veselu mandeļu sistēmu?
   Tagad pret mandeļu izgriešanu izturas jau nedaudz piesar-dzīgāk, tomēr to īstais uzdevums nav noskaidrots. Taču saistībā ar Smalko Pasauli mandelēm ir loti liela nozīme. Visi izdalījumi var sekmēt saskarsmi ar Smalko Pasauli. Būtnes izmanto mandeļu izdalījumus ne vien materializācijai, bet arī pārtiek no mandeļu substances. Tādējādi, pētot mandeļu darbību, zinātnieki katrā ziņa atklās, ka tās ir saistītas ar Smalko Pasauli. Nav viegli novērot mandeļu izdalījumus, jo tie ir ļoti daudzveidīgi un nepakļaujas zemes dzīves kritērijiem. Taču jāatrisina arī visgrūtākie uzdevumi. Jāpieaicina no vien biologi un fiziologi, bet arī ārsti. Jānovēro ne tikai slimnieki, bet arī jutīgas dabas veseli cilvēki.
   Nedrīkst ierobežot novērojumus, izsekojot tikai noteiktas slimības norisi. Šādas izpausmes parādīsies visa dzīve, un tikai ļoti rūpīgs zinātnieks pratīs novērtēt savdabīgo parādību. Tāpēc Mēs bieži virzām uz ikdienas dzīves parādību izpēti. Mēs sakām: negaidiet kaut kādus pārsteidzošus atklājumus, bet rūpīgi novērojiet ikdienišķo dzīvi, kas ir tā saukto brīnumu pilna.
   Domātājs uzstāja, lai skolnieki novēro izpausmes ikdienas dzīvē. Viņš teica: "Mums visapkārt ir pārsteidzoši brīnumi, taču mēs nevēlamies tos pamanīt."

   649. Urusvati zina, cik kļūdains un kaitīgs ir atzinums, ka trīs galvenās pasaules ir pilnīgi nošķirtas. Ir daudz kāpņu un tiltu, kas savieno visas sfēras. Būdams blīvajā stāvoklī, cilvēks nes sevī Ugunīgās Pasaules graudu un smalko ķermeni, kuru viņš bieži spēj sajust. Vai var iedomāties vienotu nedalāmo, ja pieļaujam nepārvaramus šķēršļus?
   Jūtu izsmalcināšana un apziņas paplašināšana paver jaunu saskarsmes iespēju. Tā nav Visuma vaina, ka cilvēki negrib pamanīt, kā veras durvis uz nākamo telpu. Ne tikai augstākās ekstāzes brīdī, bet arī ikdienas dzīvē cilvēks saņem smalkos pieskārienus. Taču viņš no tiem atgaiņājas kā no uzmācīgas mušas.
   Arī Smalkās Pasaules slāņi saskaras ar Ugunīgo Pasauli. Pat uz Zemes cilvēki dažreiz saņem ugunīgu bultu. Ne jau velti katram cilvēkam pienākas ugunīgais grauds. Pateicoties tā klātienei, ugunīgās bultas nenogalina, bet izraisa spriegu vibrāciju.
   Šīs patiesības ir jāiegaumē, jo cilvēces lielākā daļa tās neatzīst. Taču pat atzītajās ticībās ir stingri norādītas galvenās pasaules un doti mājieni uz saskarsmes iespēju. Reliģijas runā par to pašu, bet cilvēki to izprot kaut kā abstrakti un nepieļauj, ka zinātne varētu runāt par to pašu savā valodā. Tāda ir cilvēces lielā traģēdija!
   Domātājs teica: "Ak cilvēk! Vai tu neesi pārlieku apdāvināts, ja tik viegli noliedz savu īpašumu?"

   650. Urusvati zina, ka patiesa labdarība nav pretrunā ar Karmas likumu. Pastāv fanātisms, saskaņā ar kuru nevajag palīdzēt tuvākajam, lai neiejauktos viņa karmā. Tie ir kaitīgi maldi. Fanātiķis neveļas saprast, ka katrs, kas palīdz, ari rīkojas saskaņā ar karmu. Cilvēka pienākums ir palīdzēt, nedomājot par karmu.
   Palīdzības sniegšana rada vērtīgas emanācijas, tikai, protams, labdarībai jānāk no sirds, un šajā ziņā katrs pats sev ir tiesnesis. Pie Mums augstu vērtē palīdzību, kas nākusi instinktīvi. Cilvēkam nav jādomā par to, kāpēc viņš var kādam palīdzēt. Daudzi nepametīs ceļinieku nelaime un nedomās par to, cik lieliska ir viņu rīcība. Un tāda attieksme ir pareiza, jo savtība iznīcina visas labās sekas.
   Ari uzmundrinājums īstā laikā ir palīdzība. Tā ir vērtīgāka par daudziem palīdzības veidiem. Uzmundrinatājs atdod daļu savas enerģijas, un šāda sava labākā īpašuma atdošana ir augstu vērtējama. Lai visi, kas grib domāt par Pārpasaulīgo, vispirms iepazīst palīdzēšanas prieku. Tāds prieks ir brīnišķīgs, un tas pieder ne tikai bagātajiem. Padoms var pacelt nelaimīgo, un ikviens var dalīties savās zināšanās. Šādā svētīgā sasprie-gumā palīdzētājs iegūst jaunu spēku un atjautu. Lai svētīta sirsnīga palīdzība.
   Domātājs pamācīja: "Mācieties palīdzēt, šī prasme ir svētīga."

   651. Urusvati zina, ka pārdomas par Pārpasaulīgo atbrīvo no ļaunākajām odzēm - no grūtsirdības un aizvainojuma. Jau sen ir sacīts par aizvainojumu dārza nejēdzību. Drūms ir grūtsirdības pagrabs, bet cilvēki tik bieži nokāpj šajā pazemē un dēsta dzelkšņus, ka ir jāatgādina par visstiprāko pretindi, proti, cildenuma pilnu domāšanu par Pārpasaulīgo. Pat ne uz stundu nedrīkst sevī nodzēst cildenas domāšanas liesmu. Visgudrākais cilvēks zaudēs savu ieroci, ja pārtrauks domāt par nākamajām mājām. Viņš paliks neapbruņots, un no "kausa" dibena pacelsies augšup nogulsnes.
   Vaicās: vai doma par Pārpasaulīgo netraucēs darbošanos uz Zemes? Protams, ne, bet lai tā pavada cilvēku pat vissprie-gākajā darbā. Jau sen ir teikts, ka uz visiem laikiem jāietver apziņā Skolotāja Tēls, arī dziļā doma par Pārpasaulīgo būs nevis šķērslis, bet gan dzīvs tilts uz nākamo sasniegumu.
   Ir brīnišķīgi, ja kāds spēj visu laiku uzturēt sevī cildenu domu. Tai nav jābūt kādam atzinumam, bet tieši pārdomām bez skaidrojuma zemes dzīves vārdos. Saprotiet, ko gribu teikt. Pirms divdesmit gadiem jēdzienu apzināšana droši vien bija neskaidra, bet pamatakmens ir rūpīgi apstrādāts, un tagad pasaules skatījuma pamati jau ir samērā skaidri iezīmēti.
   Domātājs norādīja, ka domāšanas darbs līdzinās tēlnieka darbam.

   652. Urusvati zina, ka Mēs, līdzīgi tēlniekiem, veidojam paplašinātas apziņas pamatus. Urusvati zina arī, ka šo pamatu apgūšanai vajadzīgs visai ilgs laiks. Nedrīkst šad un tad pakampt pa vārdam. Apziņā jāpatur viss, kas nāk klāt norādījumiem.
   Nepieredzējis cilvēks uzskata, ka ar atsevišķiem uzmanības uzplaiksnījumiem jau ir pietiekami. Nepacietīgais būs sarūgtināts, izdzirdot par izzināšanas pakāpenisku pieaugumu. Patmīlis nesapratīs, kādēļ vajadzīgs Vadītājs. Orators nezina, ar kādiem vārdiem var izteikt apziņas paplašināšanu. Bet jums jau ir divdesmit gadu gaitā doti norādījumi. Jūs varat salīdzināt savas apziņas toreizējo ietilpību ar tagadējo.
   Apziņa nav raksturojama ar vārdiem, tā vada jūtas, taču arī jūtas nevar vārdos izteikt. Ja runāšu par svinīgumu, nesapratīs tie, kas to neuztver. Taču katrā atceres dienā nepieciešams priekpilns svinīgums. Jo grūtāka diena, jo svinīgāk tā ir jāapzinās.
   Kopš Mūsu pirmā aicinājuma ir pagājis vēl vairāk gadu, bet zīmes bija dotas jau vairāk nekā pirms pusgadsimta - vai tā nav, Urusvati? Un senās zīmes ir pacēlušās kā Uzvaras Karogs. Ja steigsimies, neizturēs sirds, bet apziņas paplašināšana nebūt neparedz sirds sagraušanu. Jutīga sirds ir jāsargā. Tā pukst nevis savā, bet gan Vispārības Labā. Šie vārdi ir jāizrunā Atceres Dienā.
   Jūs atceraties, kādi mājieni tika doti pirms divdesmit gadiem. Katrs jēdziens tika aplūkots un parādīts no svinīguma puses. Mēs nebaidījāmies norādīt, ka pat visaugstākos jēdzienus var pētīt. Mēs norādījām, ka apziņas paplašināšanai vajadzīga arī zinātne. Mēs parādījām, kādas ir Mūsu Brālības psiholoģijas iezīmes. Pārzemes Pasaules, Mūsu Brālība un apziņas paplašināšana būs izpausmi guvušo Sarunu pamats. Grāmata par apziņas paplašināšanu būs ari grāmata par Pārpasaulīgo un Brālību. Nav iespējams norādīt Nedalāmā robežu.
   Lai visi draugi izprot, kā jāsargā dārgais akmens. Lai viņi Svinīgās Dienās atcerei noliek uz rakstāmgalda kalnu kristālu. Tā ari glabāsim atmiņā labākos termiņus.
   Domātājs teica: "Ar baltu akmeni atzīmēsim atceres dienu."

   653. Urusvati zina, ka daudzi nodeldēti vārdi ir jāizņem no valodas. Tie ne vien ir zaudējuši savu sākotnējo nozīmi, bet ari maldina cilvēkus. Tādu atmetamu vārdu vidū ir arī vārds okultisms. Pati šā vārda vēsture rāda, cik nosacīti tas parādījās viduslaikos, īpaši tagad tas skan bezjēdzīgi. Zinātne pastāvīgi iekaro jaunas sfēras, un vārds par slepeno zinātni jau skan kā tāds izaicinājums. Izzināšana sekmīgi virzās uz priekšu, un arī inkvizīcijas sārti jau paliek pagātnē.
   Turklāt tā saucamie okultisti lielākoties ir komiski. Šie cilvēki iedomājas, ka viņu rīcībā ir kaut kādi slepeni atklājumi, bet jau pirmajā neskaidrajā situācijā bailēs metas prom. Lai īsti, godīgi pētnieki ieņem uzpūtīgo okultistu vietu. Arī smalko enerģiju jomu lai pēta zinātnieki. Ja jau universitātēs sāk pievērsties smalkajām enerģijām, tad nav vajadzīgi vārdi, kas tikai izraisa apjukumu.
   Tikpat novazāts ir arī vārds metafizika. Dabas parādības - no zemākajām līdz augstākajām - ir fizikas jomai piederīgas. Nedrīkst ieviest pretstatījumus un nošķīrumus tur, kur ir viens nedalāms Pamats. Arī metafizika radās slepenās alķīmijas laikos. Diemžēl toreiz pētnieki bija spiesti slēpties no tumsonības un svētulības uzbrukumiem. Taču tagad nav nekādas vajadzības iedzīt zinātni pagrabos.
   Domātājs teica: "Ārst, steidzies turp, kur draud briesmas veselībai. Negaidi aicinājumu, bet steidzies pats. Tāpat arī tiltu būvētāj, cel tiltus tur, kur cilvēkiem tie visvairāk vajadzīgi."

   654. Urusvati zina, ka daži ir neizpratnē par to, kāpēc viņi jaunajos Norādījumos atrod šo to sen zināmu. Jaunais pirmām kārtām sastāv no jaunas elementu kombinācijas, to vidū var būt ari pazīstami. Var tikai priecāties, ka cilvēki atrod tikumiskos balstus, kas ir bijuši viņu dzīves pamats. Bet vai šie balsti ir bijuši īsteni pamati vai tikai viegla čivināšana par tiem? Ja tas ir tā, tad šīs mirāžas ir jāpārvērš realitātē. Tikai tā var saprast jaunās kombinācijas.
   Ikviens ir redzējis zvaigznes, bet vai tās ir saistījis ar izpratni par Bezrobežību? Bieži gadās, ka zvaigžņotā debesjuma vērošana tagad ne visi atšķiras no senļaužu priekšstatiem. Tāpat visi lielie ķīmismi nav pilnībā novērtēti, jo netika pareizi domāts par Pārpasaulīgo. Gluži tāpat domas nozīmi nevar aptvert, ja neizprastas paliek psihiskās enerģijas. Protams, vārds doma pastāv jau sen, bet ir jāpadomā par tā saturu.
   Jaunā patieso nozīmi var izprast, vienīgi salīdzinot tā agrāko saturu ar jauniegūto. Kurš apgalvos, ka viņa agrākie priekšstati ir bijuši plašāki par jaunajiem? Nav viegli veco skatīt jaunās apziņas gaismā. Cilvēks parasti aizmirst savu iepriekšējo līmeni, viņam šķiet, ka ir zinājis daudz ko tādu, ko pats vēl nav apguvis. Ir derīgi padomāt par jaunu apziņu. Mēs teicām, ka dažkārt der apmeklēt sen aizmirstu vietu, lai sajustu, cik loti vecie priekšstati neatbilst jaunajiem uzskatiem.
   Domātājs teica: "Vārtu sargātāj, atver ātrāk. Vārtu sargātāj, es tevi nepazīstu, bet zinu, kādēļ šiem vārtiem ir jābūt atvērtiem."

   655. Urusvati zina, ka daudz pārpratumu rodas ap iztēles jēdzienu. Saka: ja jau iztēle ir tik nepieciešama tālākvirzībai, tad ko lai dara ar ļaunuma pilnu un bezjēdzīgu iztēli? Jāsaprot, ka šādai neizpratnei ir pamats, un labi jāatšķir iztēles veidi.
   Nav viegli cīnīties ar ļaunuma pilnu iztēli, jo tā mēdz būt loti nikna. Palīdzēt var, vienīgi virzot šādu personu uz Daiļo. Tikai šādā veidā var uzveikt ļaunu iztēli, taču tas nav viegli un prasa daudz laika. Ļaunuma pilna iztēle rodas atavisma rezultātā. Jūs zināt, ka atavisms, tāpat kā ieradumi, cieši iesakņojas. Cilvēks ir kolektīva spiediena ietekmē un nespēj pats tikt skaidrībā par kaut kādām neskaidrām vēsmām. Šāds cilvēks nespēj domāt par Pārpasaulīgo, jo šai sfērai nevar tuvoties ar naidu.
   Mēs esam daudz novērojuši spēcīgas personības, kuras nonākušas ļaunuma pilnas iztēles varā. Tās nodara daudz ļauna, un ļoti bieži šo cilvēku iztēle ir daudz stiprāka neka labsirdīgiem cilvēkiem. Šādu personu ārstēšana ir līdzīga alkoholiķu ārstēšanai. Tikpat grūti ir likt lietā iedvesmu, tomēr tuvošanās Daiļajam sāk kausēt ļaunuma ledu. Lai Dailes radītāji atceras, kāda nozīme ir viņu devumam. Uzskatu, ka Daile ir vairogs pret ļaunumu.
   Domātājs teica: "Lai ikviens sagādā sev drošu vairogu. To viņš saņems no Mūzām."

   656. Urusvati zina, cik daudzveidīga ir psihiskā darbība naktī. Tā ir rupji nosaukta par miegu, tomēr satur sevī vairākus dzīvei raksturīgus apstākļus. Var būt iztēles izraisīti refleksi, var būt no apziņas dzīlēm uzpeldējušas atmiņas; var būt Smalkās Pasaules ietekme; var būt iespaidi un uzturēšanās smalkajās sfērās; visbeidzot, var būt no tālienes nākoša, tēlos fiksēta vēsts. Var būt daudzas pārzemes apstākļu kombinācijas, tāpēc dzīve miega laikā ir zinātniski jāpēta.
   Nedrīkst neizmantot neparastās iespējas, kas paveras, novērojot miega stāvokli. Daži cilvēki apgalvo, ka viņi nekad neredzot sapņus. Tas nav tiesa - viņi tikai neprot redzēto iegaumēt. Visa cilvēce iedalāma divos veidos. Vieni spēj atcerēties, ko naktī darījuši, citi ne vien neatceras, bet pat stūrgalvīgi uzstāj, ka nekāda darbošanās miegā vispār nav iespējama.
   īpašu vietu ieņem tā sauktie mēnessērdzīgie. Viņu darbošanās naktī izpaužas fiziskā veidā, taču šie cilvēki nemaz neatceras notikušo. Viņu daba ir nevesela, un viņu novērošana nekādus rezultātus nedod. Šādas anomālijas atrodas it kā robež-šķirtnē starp pasaulēm un var interesēt tikai no fiziskās koordinācijas viedokļa. Bet veselu cilvēku novērošana miega laikā var dot vajadzīgos secinājumus.
   Pētīdami Pārzemes Pasauli, visupirms neaizmirsīsim miega parādības. Zinātnei ļoti uzmanīgi jāizturas pret Smalkajai Pasaulei vistuvāko stāvokli.
   Domātājs teica: "Mēs nevaram rupji runāt par sapņiem. Smalks stāvoklis prasa smalku uzmanību."

   657. Urusvati zina, cik rūpīgi ir jāizpēta tā sauktās elektromagnētiskās parādības. Nesen notika ļoti spēcīgas vētras, bet novērojumi atkal netika veikti. Taču ir jānovēro ne vien atmosfēras izpausmes, bet arī to ietekme uz cilvēka organismu.
   Protams, dzīvnieku un augu valsts ari sniedz pamācošas liecības. Turklāt visi enerģētisko pamatu pretinieki tiks vēlreiz apkaunoti. Nepietiek ar to, ka uzraksta: bija traucēti radio, telefona un telegrāfa sakari, - tas nav nekāds novērojums, tās ir tikai rupjas sekas.
   Lai lielu hospitāļu ārsti pasaka, kādā mērā un kādām anomālijām cilvēks tiek pakļauts šādu atmosfēras vētru laikā. Tās turpinājās visai ilgi, un nevar noliegt, ka bija pietiekami daudz laika novērojumu izdarīšanai. Varēja novērot kaut vai pulsu un temperatūru. Varēja pamanīt, kā organisms vibrēja, atbildot uz šiem neparastajiem apstākļiem. Nepietiek ar to, ka ievēro pārmaiņas Saules plankumos. Un kurš var apgalvot, ka šīs eksplozijas bija kosmiskās vētras cēloņi? Varbūt iedarbojās kāda enerģija.
   Kaut arī nav Zemes cilvēku spēkos konstatēt kosmiskās enerģijas Avotu, tomēr viņi var pētīt tās iedarbību uz visu apkārtējo. Šāda novērošana jau ir Pārpasaulīgā izpēte.
   Domātājs jau sen lūdza cilvēkus novērot visas Dabas parādības: "Ne vien zinātnieki, bet arī visa tauta var kļūt par uzmanīgiem novērotājiem."

   658. Urusvati zina, kādas briesmas rodas, kad zināšanu fragmenti nonāk nepareizās rokās. Runāju par nepareizām rokām, jo nezināšana kaitē mazāk nekā nodevība.
   Ir jāsaprot, kāda sagatavošanās nepieciešama, lai izzināšana iekļautos stingrā sistēmā. Daži Vadītāji tīši pagarināja sagatavošanās posmu. Viņi sacīja: "Ja apziņa vēl nav gatava, tad lai sagatavošanās kļūst mokoša, un negatavā apziņa atkāpsies."
   Ir pareizi, ja zinība tiek sargāta visiem līdzekļiem. Kad tas attiecas uz sprāgstvielām, cilvēki atrod vislabākos sargāšanas paņēmienus. To dara nevis tādēļ, lai sargātu noslēpumu, bet gan tādēļ, lai netiktu izdarīti postījumi. Tāpat arī zināšanas kaitnieku rokās var kļūt par spēcīgu sprāgstvielu.
   Mēs pastāvīgi uzmanām, lai zināšanas pieaugtu pareizi, un iesakām izvairīties no haotiskas domāšanas. Nevajag ņemt vērā to, ka kāds viļas un aiziet prom, - viņš nav gatavs un ar varu nav iespējams viņam iedvest pareizu domas gaitu. Taču pat sīki zinības graudiņi nepazudīs un kaut kad parādīs savu ietekmi.
   Kad Domātājam jautāja, ko vēl varētu izzināt, viņš teica: "Kāds jauneklis lūdza Gudro, lai tas iemāca viņam pārvaldīt valsti. Gudrais teica: "Labprāt, bet vispirms iecelšu tevi par tavas sirds valdnieku, un, kad būsi šo valstību apguvis, tad atnāc pie manis."

   659. Urusvati zina, ka darbs vispārības labā ir katra darbinieka veikuma kritērijs. Sakarā ar šo patiesību atsauksim atmiņā vienkāršu senās Indijas stāstu. "Ciema nomalē apmetās uz dzīvi svešs cilvēks. Atnācējs ievēroja, ka cieminieki lieto kaitīgu ūdeni no duļķainas caurteces. Viņš sāka rakt aku. Vieta bija izraudzīta pareizi, un pazemes avots piepildīja ūdenstilpi. Taču ļaunie kaimiņi pateicības vietā čukstēja: "Ne jau mūsu labā atnācējs tā pūlējās. Sevis labā viņš uzgāja šo avotu."
   Atnācējs teica: "Tādā gadījumā es sev ūdeni nesīšu no tālienes." Tad kaimiņi izdomāja jaunus melus un apgalvoja, ka ūdens akā esot saindēts vai noburts, lai nomaitātu visu ciemu. Tad atnācējs uz visiem laikiem pameta šo ļaunuma pilno vietu.
   Cilvēki vairījās no šīs ūdenstilpes, bet lopi dzēra iztecējušo ūdeni un sāka uzbaroties. Pēc kāda laika slima meitene, slāpju mocīta, padzērās no ūdenstilpes un drīz izveseļojās. Tā jaunā paaudze aizmirsa izdomājumus un atklāja avota dziedniecisko spēku. Apmelotais atnācējs nu bija svētais, un par viņu stāstīja leģendas. Taču, lai pārtaptu no indētāja par svēto, bija jāuzaug jaunai paaudzei. Tas rāda, kā tautas sirdsapziņa spriež par darbiem vispārības labā.
   Domātājs zināja līdzīgu stāstu no Hellādas dzīves, bet tur akas vietā bija runa par koka stādīšanu. Ikviena tauta pazīst netaisnus tiesnešus un taisnīgu tautas atzinību."

   660. Urusvati zina, ka novērošanas spēja veidojas pastāvīgos centienos, to sekmē modrība un gatavība. Kad Mēs runājām par pastāvīgo sardzi, daži uzskatīja, ka runa ir par kaut ko neparastu kaut kādos īpašos apstākļos. Viņi nespēja aptvert, ka novērošanas spēja ir visparastākā īpašība, vismaz tādai tai vajadzētu būt. Visvienkāršāko celtni būvējot, ir vajadzīgs liels vērīgums. Nevajag domāt, ka šāda īpašība prasa kādu augstāku iedvesmu.
   Cilvēkiem patīk katrai kļūdai atrast attaisnojumu. Viņi saka: šodien es biju izklaidīgs, un neiedomājas, cik nožēlojams ir šāds stāvoklis. Būt izklaidīgam nozīmē pieļaut attiecībā uz sevi vispostošākās ietekmes. Nav iespējams domāt par Pārpasaulīgo, kad domas ir izkliedētas. Izklaidīgu vadoni gaida sakāve. Drosmei nekad nav raksturīga izklaidība. Runā par drosmes asmeni, bet nevar drosmi salīdzināt ar smilšu sauju.
   Ir jāmācās būt vērīgam. Nekādas zināšanas nevar iegūt, ja nav novērošanas spējas. Mēs nevaram dot zīmi izklaidīgam cilvēkam. Tieši sarunās par Pārpasaulīgo jānostiprina novērošanas spējas pamatkvalitāte. Gadās sastapt cilvēkus, kuri apgalvo, ka noguruma dēļ viņi zaudējuši vērīgumu.
   Domātājs šajā sakarā teica: "Putns arī būrītī nezaudēs lidotprasmi."

   661. Urusvati zina, ka domu sūtījumu vislabāk uztver persona, ar kuru ir saskaņotas pamatvibrācijas. Tāpat sūtījumus uztver ari pūlis, kura vibrācijas vispār nav organizētas. Bet visgrūtāk ir nodibināt saikni ar nelielu grupu, kuru saista kāda kopīga lieta, bet tajā nav harmonijas.
   Šādas grupas var pilnīgi paralizēt uztvertspēju. Turklāt cilvēki uzskata, ka viņi apvienojušies, lai kopā strādātu, īstenībā šādi cilvēki nereti izrādās liekuli. Šī īpašība viņiem var būt gribēta, apzināta vai neapzināta, īpaši grūti ir tad, kad paredzama kāda saliedēta darbība, bet tās vietā sirdī ietriecas neredzamas bultas.
   Tā, piemēram, vai var gaidīt lielus panākumus, ja galvenie darbinieki priecājas par savstarpēju sakāvi? Nav iespējams pierādīt, ka viņi tādējādi izraisa paši savu sakāvi. Piemērus var minēt no visu tautu vēstures visos gadsimtos, taču arī tagad, neraugoties uz daudzajām Mācības grāmatām, redz to pašu harmonijas trūkumu. Šis haotiskais stāvoklis rada tādas sekas, par kādām dalībnieki pat nenojauš.
   Cilvēks ar vienu rokas kustību var izraisīt postošu uguns grēku. Varbūt viņš nožēlos, ka bijis nepiesardzīgs, bet kāds labums būs no šādas nožēlas? Ir laiks atmest seno viltību, kas čukst: "Ja nesagrēkosi, tad nebūs ko nožēlot."
   Domātājs teica pilsoņiem, kuri nopulgoja Perikla piemiņu: "Kroplīgie punduri, jūs droši vien skatījāt Periklu tumsā, ja iedomājaties, ka viņš ir tāds pats kroplis kā jūs."

   662. Urusvati zina, ka bioloģija un ētika ir nesaraujami saistītas. Kādreiz cilvēki to apjauta, bet pēc tam aizmirsa, taču tagad atkal sāk atcerēties. Mēs runājām par jūtziņu - šajā jēdzienā ietverta gan bioloģija, gan ētika. Bioloģija nevar būt sausa zinātne, jo tā satur sevī arī psihiskās dzīves izpratni. Tieši tā ir jāstudē, tikai tad var runāt par dzīves apstākļu izpratnes pilnību.
   Dažas zinātnes nozares ir jāierobežo, bet citas ir neierobežotas, un šis apstāklis nosaka to pievilcību. Visprimitīvākais materiālists nevar noliegt bioloģijas zinātnisko nozīmi, un līdz ar to viņš piebiedrojas plašajiem izzināšanas uzdevumiem. Nav iespējams atraut kādu bioloģijas daļu - katra tās lappuse ir cieši saistīta ar nākamo lappusi. No aizspriedumiem brīvu zinātnieku īpaši saista tas, ka šī joma ir bezrobežīga. Cik daudz blakus priekšmetu kalpo zinātnei par dzīvību!
   Kāds Mūsu draugs dēvēja sevi par biologu, teikdams, ka tajā pašā laikā viņš paliekot ari psihologs. Bet šāds pareizs definējums ir reti sastopams. Biologs cenšas norobežoties no dzīves un ieslēgties laboratorijā. Bet vai īsta bioloģija var pastāvēt bez plašiem dzīves vērojumiem? Gribam sacīt visiem draugiem, lai viņi nebaidās nosaukt sevi par biologiem. Cilvēkiem ir vajadzīgi vispārpieņemti vārdi.
   Kādam liksies, ka tam, kurš domā par Pārpasaulīgo, piedie-nīgāk būtu saukt sevi par astronomu, bet šāds apsvērums nebūs pareizs. Vēl joprojām astronomi noliedz, ka planētas ir apdzīvotas, un ar viņiem Mums nav pa ceļam, bet bioloģija viegli saskaras ar ētiku, un iznāk dabiska sadarbība. Lūk, kāpēc Mēs jau pašās pirmajās sarunās ieteicām mācīties novērot. Brīva novērošana aizvedīs pie zinātniskas izzināšanas.
   Daudzi domā, ka nosaukums jūtziņa kaut kādā mērā noniecina zinību nozīmīgumu, - tie atkal ir maldi. Labākie zinātnieki atzīst intuīcijas elementu, un tā mēs satiekamies. Apbruņojam Mūsu draugus gluži kā tālam jūras braucienam. Viņi var sastapt visdažādākos iebildumus, un tad pie rokas jābūt atbildei. No vienas puses, māņticīgie viņus vilks uz sārta, no otras - "štata" zinātnieki pieprasīs diplomu. Ir vajadzīga nelokāmība, kas veidojas, pateicoties zināšanām. Palīdz arī apzina par tālajiem līdzdarbiniekiem. Dzīves vērotājs nav vientuļš.
   Domātājs saprata, ka planētas ir apdzīvotas, Viņš teica: "Cilvēki nevar krist neprātā un iedomāties, ka vienīgi mūsu Zeme ir apdzīvota."

   663. Urusvati zina, cik veltīgi ir strīdēties ar aizspriedumu varā nonākušu pretinieku. Jāizprot, kur ir robeža lietderīgai Patiesības izplatīšanai. Nav iespējams uztiept tur, kur akmens-cieta sirds negrib uztvert.
   Ir grūti sajust, kur beidzas uztvertspēja. Atkal vienīgi jūtziņa var pačukstēt: "Atkāpies, te saprašanas nebūs." Nedrīkst zaudēt pareizo izpratni par to, ka labāk ir pateikt mazāk nekā par daudz. Daži uzstās, ka zinības, ko viņi ieguvuši, ir jānodod tālāk. Šajā ziņā viņiem ir taisnība, taču viņi ir atbildīgi par to, kam šīs zināšanas tiek nodotas. Skolotājs nedrīkst pirms laika pārslogot skolnieka apziņu.
   Visam jāveidojas mērķtiecīgi. Tālab jau no agras bērnības iepazīstiniet bērnus ar Visuma diženumu. Mazuļiem jāparāda mikroskops un teleskops. Vēl labāk ir aizvest viņus uz observatoriju - tur redzētais iespiedīsies atmiņā uz visiem laikiem un dos īpašu domas virzību. Nevajag baidīties, ka bērni redzēto nesapratīs. Viņi ne vien atzīs kādreiz redzēto, bet ari gūs prieku. Nevajag arī baidīties, ka redzētais bērnus satrieks. Gluži otrādi - ģimenē vērotās ķildas var satricināt pasaules uzskatu.
   Tautskolotāja jēdziens jāpaceļ tik augstu, lai viņš tiktu uzskatīts par vienu no pirmajiem valsts darbiniekiem. Mēs esam ļoti sarūgtināti, redzot, kā tiek pazemoti skolotāji. Visās zemēs skolotājiem ir jākļūst par īsteniem tautas audzinātājiem. Viņu uzdevums ir tik daudz dot, bet tautas pienākums ir nodrošināt skolotājiem iespēju šo uzdevumu izpildīt. Vai gan pazemots un apspiests cilvēks var runāt par Pārpasaulīgo, paradīt debesjuma daili un paplašināt mazo klausītāju domu?
   Turklāt iepazīšanās ar teleskopu jāsāk pirms skolas vecuma sasniegšanas. Nedrīkst liegt mazuļiem vislieliskākos novērojumus. Protams, redzot, kāds stāvoklis ir daudzviet laukos, padoms par teleskopu šķiet utopija. Tomēr jāsāk darboties vispārības labā.
   Domātājs teica: "Drīz ar cilvēka acīm nepietiks, lai redzētu visu nolemto."

   664. Urusvati zina, ka varonība ir daudzveidīga. Mēdz teikt, ka apstākļi veido varoni, labāk būtu teikt: apstākli modina varoni. Daudzi šo parādību vispār neizprot, toties citi zina sev nolemto un pilda uzdevumu no mazām dienām. Daži jūt, ka viņiem kaut kas jāpaveic, taču apziņa nav devusi skaidru norādījumu. Bet tiem, kas dzimuši, lai kļūtu par varoņiem, apstākļi sāks darboties. Tie liks ieskanēties dziļi apslēptām stīgām un aizvedīs pie varoņdarba. Mūsdienu cilvēki nav paraduši runāt par varoņiem un varoņdarbiem. Kad vēsture stāsta par varonīgu rīcību, viņi parausta plecus un nosaka: "Mums nav lemts veikt varoņdarbus." Bet vai tad drīkst attaisnot savu nezināšanu?!
   Ikvienā laikmetā ir vieta varonībai - sākot ar ģimenes dzīvi un beidzot ar globālām izpausmēm. Ir jāprot norobežoties no sadzīves un paskatīties uz vispārējās labklājības lietām. Pavērsies daudz lielisku iespēju, un cilvēki nedrīkst kautrēties no vārda varoņdarbs. Interesanti ir salīdzināt, kura tauta visbiežāk lieto vārdu varonība. Palūgsim bērniem, lai nosauc varoņus, un viņiem nebūs grūti to izdarīt. Lai viņiem arī nākotnē izdodas tikpat precīzi nosaukt iemīļotos varoņus. Indijā bija spēle, kurā katram vajadzēja nosaukt vislielāko varoni. Kāds mazulis nosauca Krišnu. Viņu norāja, sakot, ka "Krišna ir Dievs". Taču bērns palika pie sava un teica, ka Krišna pirmām kārtām ir varonis, jo viņš strādāja dzimtenes labā, pateica arī, ka Krišna prata dzīvnieku valodu. Zēnam paskaidroja: "Viņš spēlēja un apbūra dzīvniekus." Bet mazulis neatlaidās: "Tātad Krišna prata arī dzīvnieku valodu."
   Domātājs pastāvīgi atcerējās mitu par Orfeju un atgādināja, ka Orfejs bija cilvēks.

   665. Urusvati zina, ka tad, kad Mēs pieminam Krišnu, Orfeju, Zaratustru un citus cilvēces Skolotājus, tam ir īpaši iemesli. Skolotāji deva valodas un ieražu ziņā atšķirīgas pamācības, bet to būtība allaž bija nemainīga.
   Vēl nekas nav darīts, lai šīs Mācības salīdzinātu. Runā par salīdzinošajām reliģijām, bet Mēs tagad runājam par Skolotāju doto pamatu analīzi. Ja rūpīgs zinātnieks atsijātu visu tautu un laikmetu īpatnības, viņš nonāktu pie novēlējumiem, kurus devusi it kā viena persona. Var saskatīt vairākas individualitātes, kas secīgi pildījušas uzdevumu un nodrošinājušas cilvēcei nemitīgas pilnveidošanās iespēju.
   Dažādos gadsimtos Audzinātāji, kas nepazina cits citu, teica vārdus, kuri bija līdzīgi ne vien to iekšējās nozīmes, bet arī temperamenta zinā. Pat nezinātājs var nodomāt, ka šos novēlējumus ir izteicis viens un tas pats cilvēks. Zinātāji, protams, izdarīs savus secinājumus.
   Nozīmīgs būs darbs, kas parādīs šo novēlējumu vipārcilvē-cisko būtību. To izdarīt nebūs viegli, jo nāksies izmantot vispārpieņemtos avotus, citādi neticēs. Vissvarīgākās agrafes nevarēs minēt, jo tām neticēs. Taču pat vispārpieņemtie vēsturiskie dati ļauj ieskicēt visai pamācošus salīdzinājumus. Patiesība ir jāpierāda ar atzītiem pierādījumiem.
   Lai gan ļoti daudzi materiāli ir iznīcināti, tomēr vēl var atrast diezgan daudz pierakstu. Nāksies izmantot Tiānas Apol-lonija un Pitagora skolnieku pierakstus. No vesela stāstījuma var attīrīt dažus vārdus, tomēr ari šie fragmenti pietiekami labi parādīs Mācības būtību. Izrādīsies, ka Audzinātāji, kas piederējuši pie dažādām reliģijām, ir sludinājuši kaut ko vienotu. Origens pateiks daudzu gadsimtu vārdiem, kurus viņš nekad nevarēja dzirdēt, un, tos cītīgi izstudējot, radīsies individuāls ceļš. Šāds pētījums būtu noderīgs.
   Domātājs teica: "Kad es klausos atnācēju vēstījumus, man dažreiz šķiet, ka runā viens un tas pats cilvēks. Redzu dažādas drānas, dzirdu dažādas valodas, bet sirds pazīst vienu cilvēku."

   666. Urusvati zina nospraustos ceļus. Prognozēšanas tehniku var salīdzināt ar laivu akmeņainu krāču straume. Laivai jāpeld zināmā virzienā un jānogādā krava noteiktajā vietā, taču krāču gultne pastāvīgi mainās un bīstamie akmeņi pārvietojas. Stūrmanim laivas skrējiena laikā jāsajūt drošākā straume.
   Piekrastes iedzīvotāji priecājas un domā, ka laiva līksmi traucas uz galamērķi. Viņi saka: "Stūrmanis zina ceļu." Viņi neredz, cik daudz briesmu tiek apiets ar vienu aira vēzienu. Stūrmanis nedrīkst iegriezties klusā līcī, jo no turienes nevar atkal nokļūt straumē. Daudz kas jāupurē, lai tikai nezaudētu pareizo virzienu. Ūdens šļakatas sajaucas ar sviedru lāsēm, bet skatītājiem tas viss šķiet vienīgi līksma skriešanās.
   Tāpat ir ari ar norādījumiem. Tikai nedaudzi izprot visas sprieguma vibrācijas. Katrs grib uzspiest savus paradumus un noteikt piestātni pēc sava prāta. Ja viņš nesaredz briesmas, tātad to nav. Viņš uztiepj savus iedomātos apstākļus un nesaprot, kādas briesmas izraisa. Arī skatītāji bieži mēģina samulsināt stūrmani. Taču, jo bīstamāka vieta, jo piesardzīgāk jāizturas skatītājam. Patiesi, tikai nedaudzi spēj saprātīgi izprast prognozi bez savtības.
   Var lasīt par ļoti daudziem stariem, kas nāk no katra organisma; tā tas ari ir. Un tas nav nekāds jaunums, taču katram tādam apsvērumam būtu jāizraisa daži secinājumi. Domu sūtījumu ceļi ir ļoti līkumaini neskaitāmu blakus izstarojumu dēļ. Saspriegtas ir ari savstarpējo attiecību vibrācijas.
   Urusvati pareizi ievēroja, cik ātri notiek atgriešanās pie priekšmetiem, attiecībā uz kuriem jau agrāk bija norādīts. Atkārtojumi nemēdz būt, bet notiek domas paplašināšana. Var redzēt, ka pēc visīsākajiem laika sprīžiem nāk jauna prognoze. Nevajag brīnīties, ka, pastāvot šķietamai norādījumu dažādībai, tie ir iekšēji saistīti. Tieši tagad globālos notikumos var saskatīt ārēju daudzveidību un iekšēju saistību. Ir jāsaprot, ka laiva traucas pa bīstamām straumēm, tās uzdevums ir negrozāms, taču daudzas klintis ir jāapiet. Tā būs nevis atkāpšanās no nospraustā ceļa, bet gan saprātīgs lietderīgums.
   Par to runājam, nevis dīkā bezdarbībā dzīvodami, bet gan spriegu centienu pilni - tā ir vēl viena Mūsu Iekšējās Dzīves lappuse.
   Domātājs teica: "Man ir viegli iedomāties sevi par stūrmani trakojošā straumē. Spīd saule, ir pilnīgs klusums, bet sirdī jūtu vētru."

   667. Urusvati zina, ka cilvēces Lielie Skolotāji tika nežēlīgi vajāti. Šo patiesību cilvēki tik labi zina, ka viņiem nepatīk, ja to atgādina. Taču tajā pašā laikā viņi ir gatavi gluži tāpat apieties ar katru labestības nesēju. Turklāt cilvēkiem nepatīk, ja atgādina, ka viņu vajātie uzņēmuši šo vajāšanu ar prieku, it kā tā būtu kaut kāds varoņdarba apstiprinājums.
   Var norādīt ari uz Lielo Darbinieku, kuru nosauksim par Izcilo Dziedoni. Tāds nosaukums viņam piedienas, jo Viņš pirmais norādīja uz skaņas vareno spēku. Protams, ari šā cilvēka darbību vēlāk izskaidroja nepareizi. Jānorāda uz to, ka Viņš izprata Vienotības nozīmi. Jebkuru nesaticības izpausmi izskaidroja kā tumsonības sekas. Bet darbs pie Vienotības jēdziena Viņam netraucēja ietērpties bruņās, kad radās briesmas cilvēcei.
   Daudzi nesapratīs: vai šis Dziedonis varēja būt kareivis? Tā cilvēki itin visur ienes ierobežojumus. Bet cilvēks ir pilnību ieguvis mikrokosms, kas sevī nes zibeņus, kad tie vajadzīgi izplatījuma sprieguma mazināšanai. Nevajag sevi ierobežot, kad dzīve prasa aktīvu varoņdarbu. Tā, piemēram, var izpētīt, kā Darbinieki varēja ietilpināt sevī visdažādākās īpašības. Diemžēl cilvēki nav atzīmējuši dzenuļus, tāpēc paveiktais bieži vien šķita vienpusīgs un pat izraisīja nopēlumu.
   Domātājs teica: "Neesmu bijis kareivis, bet, ja taure aicinās, atradīšu sevī spēku palīdzēt pasaulei."

   668. Urusvati zina, ka domu jaunrade ir nesagraujama. Tā ir atkarīga no daudziem apstākļiem un tomēr īstenosies ari blīvajā pasaulē. Atgādinām to, jo daži apmulst, atceroties, ka Mūsu glabātavās atrodas daudzi nerealizēti priekšlikumi. Taču pretrunas te nav. Ja uzdevums netika izpildīts šodien, tas nebūt nenozīmē, ka to nerealizēs rīt un pat vēl labāk.
   Tā cilvēki visnotaļ nespēj aptvert pretstatus. Var minēt daudzus piemērus, kas rāda, ka cilvēki paši sevi ierobežoja, bet doma jau bija iedzīvinājusi blīvās sekas. Atkal pieskārāmies jautājumam par uzticēšanos, tas ir ka cements, kas sasaista smalko struktūru ar blīvo iemiesojumu.
   Ētiskie pamati jāuzskata par vispraktiskākajiem risinājumiem. Gudrība nav nekas pasakains, to pirmām kārtām rada uzticēšanās, kas pasargā no svārstīšanās. Ari lietderīgums rodas, ja lieto augstākos kritērijus; tikai tad var saprast pretstatus. Ne velti Būda iepazina skolniekus tieši pēc ietvertspējas.
   Domātājs mācīja: "Nav iespējams iet pa taku tikai vienā virzienā, jāprot ari atgriezties mājup."

   669. Urusvati zina, ka doma rada un sagrauj; tajā pašā laikā Mēs runājam par domas nesagraujamību. Šajā apstāklī nav nekādas pretrunas. Sagraušana nav iznīcināšana. Domu enerģijas radīto vielu nevar iznīcināt. Un celtnieks gluži tāpat nevar iznīcināt celtniecības materiālu. Viņš var sabojāt apvalku. Viņš var pārveidot materiāla stāvokli, bet iznīcināt to nevar. Šis apstāklis uzliek domātājam īpašu atbildību.
   Tiesa, smalko uzbūvju vidū ir ne mazums bezjēdzīgu, un tās ir jāpārveido. Bet cik daudz enerģijas vajag, lai no nepilnīgiem materiāliem rastos kaut kas brīnišķīgs! Mūsu vērojumi mēdz būt ļoti bēdīgi, kad Mēs redzam, cik neapdomīgi un bezgaumīgi tiek iztērēta visdārgākā enerģija. Turklāt gadās redzēt, ka enerģisks un racionāls prāts rada daudz bezjēdzīga. Jūs zināt, ka arī zemes dzīvē prāts mēdz būt slikts padomdevējs.
   Var pabrīnīties par to, cik tāli no daiļuma izjūtas ir bijuši daži domātāji! Atsevišķās jomās viņi ir apliecinājuši domāšanas loģiskumu, bet attiecībā uz Daiļo viņu acis ir bijušas pilnīgi aklas. Šādu kroplību var sastapt itin bieži, un šādi kropli allaž mēdz būt ļoti iedomīgi. Parasti šajā zemes dzīvē viņi jau ir pilnīgi bezcerīgi, bet Smalkajā Pasaulē izrādās īsti kaitē-tāji. Zemes dzīvē nav iespējams ar viņiem runāt par Pārpasaulīgo, bet Smalkajā Pasaulē viņi neredz Kosmosa daili.
   Domātājs teica: "Cilvēk, tu velc sev līdzi garu nederīgu domu virteni. Vai tiešām ari Pārzemes Pasaulē ap tevi būs tie paši pretīgie ceļabiedri?"

   670. Urusvati zina, cik ļoti cilvēki pēc savas dabas tiecas uz neparasto, taču vienlaikus baidās no visa, kas atgādina neparasto. Šī cilvēku īpašība jāņem vēra un ļoti uzmanīgi jārunā par fenomenālām parādībām. Turklāt vislabāk ir norādīt, ka esat to dzirdējuši no lieciniekiem, bet nepieminēt sevi, citādi cilvēki no jums piesargāsies, kaut ari uzreiz to neizrādīs.
   Kā piemēru var minēt Izcilo, Pilnību Sasniegušo Dziedoni. Viņam piemita daudzas fenomenālas spējas, un Viņš tā prata nerunāt par tām, ka viss it kā notika Viņa tuvumā, taču bez Viņa līdzdalības. Viņš jo spēcīgi ietekmēja ar skaņas palīdzību, nelikdams manīt, ka tieši Viņš ir noskaņojuma radītājs.
   Savas pamācības Viņš izskaidroja kā no sirmas senatnes nākušas. Viņam pietika pacietības neļaut cilvēkiem domāt par paša vareno spēku, bet, kad dažiem skauģiem radās aizdomas, ka fenomenālo spēju avots ir Viņā pašā, tie uzsāka vajāšanu, kas beidzās ar slepkavību. Tas rāda, ka cilvēki nepiedod visu neparasto un grib to iegūt savā varā. Vajadzīga īpaša apjausma, lai pašu vārdu Pārpasaulīgais izrunātu piemērotā brīdī.
   Domātājs teica: "Sargieties, lai Pārpasaulīgais nepārtaptu zempasaulīga jā."

   671. Urusvati zina, ka visās skolās jāievieš kosmogrāfija kā viens no visinteresantākajiem mācību priekšmetiem. Tieši tajā jāietver visas pasaules zinātnes sfēras. Ja cilvēki grib pārveidot tautas apziņu, viņiem tauta ir jāiepazīstina ar Visuma uzbūves pamatiem, turklāt tas jādara zinātniski un saistoši.
   Lai šī iepazīstināšana notiek pārrunu veidā, bez pārbaudēm, kas var mazināt mīlestību uz šo mācību priekšmetu. Ja skolnieka apziņa ir saglabājusi senu atminu drumslas, viņš viegli iekvēlosies mīlestībā uz pamatu izzināšanu. Patiesi, kosmogrāfija ir jāmāca tā, lai šis mācību priekšmets aizrautu. Turklāt tajā nemitīgi jāiekļauj jauni zinātniskie atklājumi. Arī mācību grāmatām jābūt tā sastādītām, lai tās varētu viegli papildināt ar jaunām atziņām.
   Kosmosa apskatā tiks sintezēti daudzi mācību priekšmeti. Astronomija, astrokīmija, astroloģija un tautas ticējumi - viss atradīs vietu zinātniskā izskaidrojumā. Aizejošā paaudze droši vien uzskatīs, ka šāds mācību priekšmets ir neiespējams, bet Mēs domājam par jaunajiem. Tā Pārpasaulīgais ienāks jutīgā apziņā.
   Domātājs atgādināja, ka atsevišķas zinātnes nozares kādreiz būs uzticīgas līdzdarbinieces.

   672. Urusvati zina, cik neatlaidīgi mēdz būt Mūsu domu sūtījumi. Neinformēts cilvēks var brīnīties, kādēļ Mēs dažreiz gandrīz vai atkārtojam jau reiz teikto, bet pieredzējis saņēmējs saprot, ka šādas padziļināšanas iemesls ir enerģijas nostiprināšana izplatījumā. Jāsaprot, ka Mūsu paziņojumiem ir daudz iemeslu. Cilvēki savā egoismā iedomājas, ka viss tiek darīts vienīgi viņu, vienīgi atsevišķu personu labā, aizmirsdami par vispārības labumu.
   Var novērot arī to, cik dažādi ir Mūsu vēstījumi ritma un skanējuma ziņā. Dažreiz tie aizslīd domas ātrumā, bet citreiz ir tik skaidri un neatlaidīgi, ka izraisa spēcīgu reakcijas vibrāciju.
   Tā arī, izrunājot mantras, dažkārt var manīt ritma pārsvaru, un šajā ritmā it kā izgaist atsevišķi vārdi, bet dažreiz nepieciešams skaļi izrunāt katru vārdu. Tā, piemēram, jūs zināt, ka, saucot palīgā, cilvēks cenšas izrunāt katru zilbi atsevišķi. Turklāt Mūsu vēstījumi nāk vai nu ārkārtīgi ātrā, vai lēnā tempā. Mūsu sarežģītais darbs prasa daudzas metodes.
   Domātājs teica: "Nedomājiet, ka tā notiek vienīgi jūsu dēļ, - augstākajai domai var būt daudz ceļu."

   673. Urusvati zina, ka katrā lielākā notikumā bez daudzām kosmiskajām ietekmēm piedalās arī četri cilvēku domāšanas slāņi. Pirmais slānis sastāv no personām, kas tieši piedalās kaujā, jo ikviens notikums ir kauja. Tie Smalkās Pasaules spēki, kuri cīnās ne mazāk kā iemiesotie, ir otrs slānis. Trešais slānis sastāv no dalībniekiem, kas cīnās nevis ķermeniski, bet gan garā. Ceturtais slānis sastāv no redzamiem un neredzamiem Vadītājiem.
   Pirmos divus slāņus Mēs ne reizi vien esam pieminējuši, bet par trešo ir jārunā, jo tas kļūst ļoti daudzskaitlīgs. Cilvēki apzināti un neapzināti piedalās vissarežģītākajos notikumos. Šādu masu domas veido varenu spēku, kas sava haotiskuma dēļ ir bīstams.
   Būdami bezatbildīgi, neapzinīgi, jebkurai ietekmei pakļāvīgi, gatavi izdarīt jebkuru nodevību, naida pilni, šādi cilvēki allaž piepilda izplatījumu ar spurainu domu lēkšķēm. Viņiem neko nenozīme katru dienu mainīt savus brēcienus, viņi ir psihisko epidēmiju avoti.
   Taču tas vēl nav viss - viņi nodara kaitējumu apzinīgu labestības līdzdarbinieku domu sūtījumiem. Viņi bieži saindē atmosfēru, un vajag daudz enerģijas, lai šādus tumšus sūtījumus padarītu nekaitīgus. Viņi nesaprot, kādu ļaunumu nodara, un negrib zināt, kādus šķēršļus rada evolūcijas ceļā.
   Jums var teikt: kas tur jauns, jo ļaunuma pilna tumsonība jau sen ir atzīta par ļoti postošu? Taču tieši tagad, Armagedona laikā, vairojas kaitētāju leģioni. Viņi tādā mērā iznīcina Labā veicinātāju derīgos darbus, ka no šāda neprāta ir īpaši jābrīdina. Šādi vibrāciju traucējumi ir nevietā. Tautas masas ir inertas un viegli notic meliem.
   Domātājs pastāvīgi norādīja, ka nezināšana ir visaktīvākā sākotne un tāpēc bīstama.

   674. Urusvati zina, ka samēro jamības trūkumu dēvē par psihisko aklumu. Cilvēki dažreiz cenšas neievērot postošu ugunsgrēku, lai tikai izstrēbtu savu parasto virumu, un tajā pašā laikā šausminās par istabā ielidojušu mušu. Nākas ar visiem līdzekļiem attīstīt zaudēto modrību, citādi cilvēki nonāk sava veida mežonībā.
   Vai nav dīvaini, ka cilvēki neattīsta savas pamatīpašības un pat cenšas nedomāt par dzīves psihisko pusi? Vēl jo grūtāk ir virzīt cilvēka domāšanu uz Pārpasaulīgo. Nav iespējams pilsētu iedzīvotājiem ieskaidrot, ka pārzemes sfēras jāizprot plaši. Viņi uzskata, ka ir jau apguvuši zinātnes jēdzienus, bet neprot iekļaut zinātnē garīgo izzināšanu.
   Nedomājiet, ka Mēs redzam daudz līdzdarbinieku, kuri prot īstenot dzīvē to, ko dod pārzemes sfēras. Tā, piemēram, jūs saņemat vēstules, kurās teikts, ka Mūsu norādījumi ir nekonkrēti. Šādi pārsteidzīgi spriedumi ir īsta traģēdija. Personas, kas rakstījušas par Mūsu Mācības abstraktumu, pašas nav padomājušas par to, kur ir robeža starp reālo un abstrakto.
   Mēs norādīsim, ka tieši tagad realitāte ir ļoti nepieciešama, jo pasaule iziet bīstamu pārkārtošanās pakāpi. Šādā laikā būtu nepieļaujami nodoties abstrakcijām, kad katra stunda prasa reālu risinājumu. Taču psihiski aklie neprot saskatīt, kur ir neatliekama darba realitāte un kur - kaitīga abstrakcija. Viņi paši piepilda dzīvi ar abstrakcijām un neredz, kā kļūst par kaitniekiem. Urusvati atceras, kā grezni ģērbies pūlis vēl steidzās uz izrādi, kad ēka jau gruva.
   Domātājs mācīja: "lepazīstiet īstenību, un tā jūs atbrīvosities no verdzības važām."

   675. Urusvati zina: daži uzstās, ka ķermeniska piedalīšanās cīņā ir stiprāka un grūtāka nekā psihiskā cīņa. Šādi maldi rodas tādēļ, ka cilvēki pilnīgi neizprot psihisko dzīvi. Nav iespējams pat salīdzināt ķermenisko un psihisko spriedzi, tik lielā mērā pārāka visās attieksmēs ir psihiskā spriedze.
   Smalkās enerģijas ir stiprākas par muskuļu enerģiju, bet cilvēki arī šo aksiomu nespēj pieņemt nepareizas dzīves virzības dēļ. Ir daudz jāskaidro, ka fiziskā ķermeņa ievainojumus nevar salīdzināt ar smalko apvalku ciešanām. Vislielākās ķermenim draudošās briesmas nav salīdzināmas ar psihiskajām briesmām. Un visbīstamākie ķermeņa pārveidojumi nav nekas salīdzinājumā ar pasauļu psihiskajām nomaiņām.
   Arī tagad, kad cilvēce saspringti cīnās par pasaules pārkārtošanu, jāvelta uzmanība dzīves psihiskajai pusei. Taču daudz ir šķēršļu šādas dabiskas evolūcijas ceļā. Cilvēki pretosies visiem spēkiem, lai derīgās atziņas neiekļūtu viņu trūcīgajās apzinās. Notiks savdabīgas sacelšanās pret apziņas paplašināšanu. Turklāt tiks izmantoti visnecienīgākie paņēmieni, lai nepieļautu nepieciešamo zināšanu izplatīšanos.
   Ir pat pamācoši novērot šo sacēlušos cilvēku prāta stāvokli. Viņi izgudros dažādus argumentus, lai apsmietu un pazemotu psihisko enerģiju.
   Draugi, jūs katrs varat minēt paša novērotus piemērus, kad jums ir nācies sastapties ar acīmredzamības noliegšanu.
   Domātājs mācīja: "Nebaidieties no nejēgām, bet steidzieties ātrāk izzināt."

   676. Urusvati zina, ka katru nozīmīgu atklājumu, katru pavēstījumu uztver un dzīvē ievieš mazākums, pavisam niecīgs mazākums. Vislabestīgāko pavēstījumu būtību vairākums uzņem naidīgi. Ne vien pretdarbība, bet arī neapvaldīts naids lien pa pēdām vislietderīgākajiem atklājumiem.
   Dažs nodomās, ka cēlonis meklējams skaudība, bet īstenība tas slēpjas daudz dziļāk. Cēlonis ir haosa pretošanās visam radošajam. Pēc naida izpaušanas pakāpes var pat konstatēt pavēstījuma noderīgumu. Ne vien ļauns izsmiekls, bet arī vis-pazudinošākais naids vajā visu, kas veicina dzīves atjaunotni. Ievērojiet, cik tuvu nodevībai ir šādi skauģi. Viņi spēj rīkoties loti rafinēti, lai tikai kaitētu tam, kas viņiem neko sliktu nav nodarījis.
   Nīdēji iedalāmi divos veidos. Vieni kalpo par megafonu katram lietderīgam pavēstījumam. Ir pareizi ievērots, ka stipri cilvēki dažkārt iemiesojas ar noteiktu uzdevumu - būt par veselas kustības megafonu. Jāsaprot, ka karma šāda noteikta uzdevuma gadījumā nekļūst smagāka. Bet ir jāpatur prātā, ka otrs nīdēju veids ir ļoti kaitīgs, jo viņi mēģina izlikt nepareizas zīmes uz cilvēces attīstības ceļiem.
   Ne reizi vien jūs esat sastapuši šādus kaltētājus. Nav iespējams viņus attaisnot ar to, ka viņi ir apsēstības apmāti. Citādi katrs vājas gribas cilvēks atradīs sev attaisnojumu. Pie Mums ļoti sargājas no tiem, kuri nonāk šādas pazudinošas apsēstības varā.
   Jāatceras, ka Pārzemes stera izraisa šādos nīdējos īpašu niknumu. Viņi vēlas palikt pie vecajām grabažām, bet cenšas uzlikt sev saprātīguma masku. Daudzus ceļus ir aizšķērsojuši šādi liekuļi. Lai zinātne pa plašākiem ceļiem ved uz neierobežotu izzināšanu.
   Domātājs jau cīnījās ar šādiem nīdējiem. Viņš brīdināja skolniekus, lai tie neatstāj neieslēgtus filozofiskos traktātus: "Neaizmirstiet, ka tā saukto radinieku vidū var būt arī ienaidnieki."

   677. Urusvati zina, ka pat neliela vadoņa slimība var izšķirīgi ietekmēt svarīgus notikumus. Vēsturnieki to nosauks par nejaušību, bet būtībā var saskatīt daudzus cēloņus. Bez dažādām cilvēku ietekmēm var būt īpaši kosmiskie apstākļi un pāri visam - nepielūdzamais Likuma Rats.
   Nevajag domāt, ka vissvarīgākajam notikumam vajadzīga tikpat milzīga iedarbība; var redzēt, ka tautas liktenis ir bijis atkarīgs no sīkiem apstākļiem. Šādi novērojumi ir visai pamā coši, jo parada lietu saistību nevis atkarība no fiziska lieluma, bet gan no smalkāko enerģiju kopsakarībām, īpaši svarīgi ir ievērot, ka lielie Armagedona notikumi ir līdzsvarā ar nesveramiem karaliskajiem apstākļiem.
   Var redzēt, kā karma piemeklē tos, kuri rīkojušies netaisnīgi. Turklāt var ievērot, cik līkumaini ir pilnīgā likuma celi. Cilvēki parasti neatzīst šādas smalkas atbilstības. Viņiem pat vistaisnīgākais lēmums šķitīs nepieļaujams - tik ļoti atšķiras pārzemes un zemes dzīves apstākļi. Taču ir jāņem vērā vissarežģītākie sablīvējumi, kuros pastāv kā pārzemes, tā zemes dzīves mijattiecības. Šāda izzināšana var notikt, padziļinot savu paša domāšanu. Neviens nevar izstāstīt to, ko palīdz izprast jūtziņa.
   Domātājs mācīja skolniekiem izprast notiekošā būtību. Parasti notikumu ārējais veidols maz atbilda to iekšējai nozīmei.

   678. Urusvati zina, ka prognoze un tās īstenošana ir saistīta ar daudziem apstākļiem. Vājš cilvēks pie prognozēm lai neķeras. Viņš par tām spriedīs pēc savas konvencionālās saprašanas un tādā kārtā vienīgi apgrūtinās svarīgu notikumu plūsmu. Katrs zināmā mērā var kaut ko apgrūtināt. Turklāt pat vāji domājošais var kaut kādā ziņā izrādīties fanātiķis un ietekmēt visu esošo ar savu aizspriedumu. Prognoze parasti nav saistīta ar termiņu, un ir bīstami ierobežot to ar izdomātu termiņu.
   Var saprast arī to, ka prognoze, pirms tā tiek īstenota zemes dzīvē, jau psiholoģizē izplatījumu un tāpēc, kaut arī ir neredzama, jau darbojas daudzās pasaules norisēs. Ir pamācoši novērot, kā tiek īstenotas Mūsu prognozes.
   Domātājs teica: "Neuzskatiet, ka kaut kas eksistē tad, kad jūs to redzat zemes dzīves acīm; varbūt tas jau agrāk dzimis izplatījumā."

   679. Urusvati zina, ka Pārpasaulīgo var pētīt no jebkura viedokļa, ja vien izzināšana nav aizspriedumaina un ierobežota. Tā katra zinātnes nozare var atklāt sev pieeju Pārpasaulīgajam. Astronomija kļūs par pasauļu apdzīvotības izzinātāju. Fizika dos vietu astrofizikai. Ķīmija neaizmirsīs astroķīmiju. Pārpasaulīgais izdaiļos filozofiju un psiholoģiju. Var redzēt, kā fizioloģija nodibinās cilvēka organisma saikni ar Kosmosu. Vēsture pacentīsies atrast vērtīgus norādījumus senajos rakstos.
   Paredzams, ka radiosakari un televīzija dos jaunas prognozes par Pārpasaulīgo. Šādā ceļā pat pašas tā sauktās pozitīvās zinātnes kalpos apziņas paplašināšanai.
   Nevajag gaidīt kaut kādas neparastas laikmeta nomaiņas, kad katrs neierobežots prāts var nekavējoties padziļināt savu saprašanu. Tad no pīšļiem tiks paceltas apmelotās zinātnes, tādas kā astroloģija un alķīmija un pārējās zināšanas par smalkākajām enerģijām. Cilvēce var atjaunināt dzīvi, nenoliedzot agrākos sasniegumus. Lai tikai ikviens vārda nedrīkst vietā pasaka drīkst. Vienīgi ar šādu pašatklāsmi cilvēki nonāks pie visvajadzīgāko nozaru izpētes. Pat ģeoloģija liks atcerēties uzslāņojumus, kas radušies pārzemes cēloņu ietekmē.
   Domātājs norādīja uz Zemi un teica: "Arī tu, Zeme, atgādini mums par Pārzemes Diženumu."

   680. Urusvati zina, ka gatavības pakāpe ir labākais līdzeklis panākumu gūšanai. Par kādu gatavību runājam? Var zināt vietējo likumu un būt gatavam to izpildīt, bet šādas gatavības sekas būs niecīgas. Jāsasniedz patiesa gatavība. Kad zināšana būs saskaņā ar jūtziņu, cilvēku stipru darīs daudzi sūtījumi, kurus viņš pieņems saudzīgi un apzinīgi.
   Cilvēki bieži tiek piespiedu kārtā piesaistīti pie kāda darba, kas viņiem uzlikts kā pienākums, bet šāda varmācība pie laba nenovedīs. Cilvēks nebija gatavs izprast viņam uzspiestā darba nozīmi. Ir laiks cilvēcei apzināties, kas ir patiesa gatavība; ja tāda ir, cilvēki kļūst par varoņiem. Šāds cildens stāvoklis iestāsies, kad cilvēks dabiski atzīs saspriegtas gatavības skaistumu.
   Domātājs teica: "Kas neieliks kumosu mutē, tas nepaēdis."

   681. Urusvati zina, ka klusēšana ir sasprieguma pazīme. Jau sen ir teikts, ka klusums ir skaļāks par pērkonu un viesuli. Bet vai daudzi ir sapratuši šo kosmisko korelāciju? Cilvēki parasti klusēšanu uztver kā nevēlēšanos pateikt kaut ko svarīgu.
   Cilvēki visu skata caur savas patības prizmu; viņiem gribas kaut ko uzzināt, varbūt pašu ikdienišķāko, taču viņi neievēro sarunbiedra apsvērumus. Un aizmirst, ka pasaulē var būt milzīgi spriegumi, īpaši Pārzemes sfērā. Tad ikvienam saprātīgam vērotajam ir jāievēro svinīguma pilns klusums, taču nesaprātīgie mēģina diženo pārvērst par savtīgu ikdienu. Tāpēc bieži ir grūti sarunāties par Pārpasaulīgo, kad kāds mēģina novirzīt sarunu uz personisko. Lai domājošie salīdzina Pārpasaulīgo ar savām personiskajām vajadzībām, tad viņi sapratīs, ka diženais palīdzēs ari sīkajam.
   Domātājs prasīja, lai skolnieki izprot klusēšanas nozīmi.

   682. Urusvati zina, kādēļ Mēs bieži atgādinām par mieru. Par to jāsaka tas pats, kas par Nirvānu. Niecībai miers ir nedomāšana un vienaldzība, bet stiprajiem tas ir augstākā spriedze, tajā izpaudīsies paplašināta apziņa, gudrība un drosme. Tātad miers ir liela potenciāla izpausme. Tam ir apzināti jāgatavojas un jāsaprot, ka noteikti būs psihiskās enerģijas sūtījumi.
   Urusvati pareizi saprot, ka globālu notikumu laikā ir vajadzīga vispārēja psihiskās enerģijas izdalīšanās. Jo smalkāks organisms, jo spēcīgāk tas izdala šo enerģiju, tāpēc var pārņemt neizprotams nogurums, kas skar ļoti daudzus cilvēkus. Rodas sava veida epidēmija, ko zinātne vēl nav izpratusi. Tikai vēlāk cilvēki sapratīs, kur bija vajadzīga viņu enerģija, kāds magnēts to ir pievilcis.
   Tagad var vērot tamlīdzīgas parādības, tajās ir nepārprotams Pārpasaulīgā apvienojums ar zemes dzīvi. Protiet saglabāt patiesu mieru.
   Domātājs teica: "Nezinu, kurp aizlido mans spēks. Teiksim: lai tas lido pie cienīgākā."

   683. Urusvati zina, ka cilvēks, kuru pārņēmis nemiers, zaudē atveseļojošās vibrācijas un nonāk postošo vibrāciju varā. Viņš ne vien cieš mokas, bet arī kļūst par infekcijas perēkli. Šādus infekcijas izplatītājus vajadzētu medicīniski novērot, taču, protams, vispirms pašiem ārstiem ir jāatzīst šādu slimību cēloņi. Viņi nedrīkst indēt organismu ar narkotikām, jo tā var uz laiku notrulināt apziņu, bet cēlonis netiks novērsts. Gluži otrādi - kad narkotikas zaudē spēku, uzbudinājums un nemiers vienīgi pieaug. Tie it kā akumulējas, lai divkārt stiprāk uzbruktu neaizsargātajam organismam.
   Var vērot, ka tikai psihiskā iedarbība ir labākais dziedināšanas līdzeklis. Var virzīt speķu no tālienes, taču tikai tāda gadījumā, ja slimnieks nepretojas. Daudzu māniju attīstīšanās cēlonis ir pastāvīgs nemiers. No Smalkās Pasaules var vērot un brīnīties, kādi niecīgi iemesli izsit cilvēkus no līdzsvara.
   Pats laiks parāda, ka rēgs nemaz nav bijis briesmīgs un cilvēki ir lieliski pārdzīvojuši nemiera pilno brīdi. Bet galvenais ļaunums ir tas, ka nemiera pārņemtais nespēj domāt par Pārpasaulīgo.
   Domātājs teica saslimušajam kaimiņam: "Draugs, vai bija vērts piesaukt slimību preču pilna kuģa dēļ?"

   684. Urusvati zina, ka ikviens no Mums kaut kad ir centies savu psihisko enerģiju pielāgot blīvajiem zemes dzīves apstākļiem. Šo grūto darbu nav iespējams izdarīt ātri. Jāatceras ari, ka šādi procesi jāveic ar zemes dzīves līdzekļiem.
   Nedomājiet, ka sākotnēji varēja palīdzēt kaut kāda maģija vai burvestība. Mums vispirms bija jāattīsta novērošanas spēja, lai sajustu kosmisko spēku pieskārienus; notika tas pats, ko Mēs iesakām jums visiem.
   Nevajag sūroties par retajām pārzemes izpausmēm - to ir daudz, tikai ir jāsajūt to iedarbība. Turklāt nevajag pārspīlēt. Jūs zināt, ka daži jaunpienākušie ir gatavi katru sīku pieskārienu izskaidrot kā kaut ko milzīgu. Tā, piemēram, nevajag gaidīt, ka apziņas izsmalcināšanas process var būt ātrs, - mikrokosmam ir vajadzīgi vienmērīgi uzkrājumi, citādi tas nelīdzināsies Makrokosmam.
   Bet galvenais sasniegums ir tas, ka katrs uzkrājums ir neatņemams un nekas nesamaitās psihiskās enerģijas kvalitāti. Tātad ir lietderīgi šādu spēku uzkrāt. Un ikviens jebkurā laikā var dot sev svētīgu uzdevumu - uzkrāt psihiskās enerģijas kvalitātes, un tas būs darbs, kas palīdzēs izzināt Pārpasaulīgo.
   Sāciet novērojumus ar pašu vienkāršāko, pašu sīkāko. Jebkurā vidē var sajust kosmiskās zīmes. Kā var būt meteoroloģiskie un seismogrāfiskie novērojumi, tikpat noteikti var būt arī kosmiskie novērojumi - tos nosauksim par Pārzemes novērojumiem.
   Ikviens var uzsākt rakstīt dienasgrāmatu par savām priekšnojautām, par izjūtām sakarā ar notikumiem un par visām neparastam parādībām. Ar laiku var ieverot daudzas pieļautas kļūdas. Tās ir neizbēgamas, jo strāvu kooperācija ir grūti uztverama. Neļaujieties sarūgtinājumam par Mūsu brīdinājumiem - Mēs Paši uzkrājām šādus novērojumus smagos apstākļos.
   Bet ir kāds pievilcīgs aspekts - tas, ka kosmiskajos novērojumos nav ne bagāto, ne nabago, ne ievērojamu, ne vienkāršu ļaužu. Visiem cilvēkiem ir pavērts ceļš uz neierobežotu izzināšanu. Pat savu kļūdu apzināšanās nesīs jaunu atskārsmi. Cik lieliski ir pamazām pēc paša pieredzes pārliecināties, kāds bijis dvēseles stāvoklis, kad nākušas labākās izpausmes.
   Priekšnojauta ir pakāpiens uz jūtzinu, taču fiziskās pārmērības nedrīkst aizēnot smalko jūtzinu. Atcerieties, ka ikvienam ir jāizjūt neatlaidīga vēlme padarīt smalkāku savu jūtzinu. Vēlieties un tiecieties!
   Domātājs teica: "Pa savu logu varu saredzēt zvaigžņu diženumu."

   685. Urusvati zina, ka mūsdienu zinātnei pamati likti pirms gadsimta. Katrs šāds jaunveidojums velk sev līdzi daudz agrāk izzinātā un sadalījumu daudzos ceļos, tādējādi ienesot kaitīgo ierobežošanu. Un nu cilvēce nonāk pie nākamā pakāpiena, kad parādās vecās patiesības un jūtama sintēzes nepieciešamība.
   Kas tad ienes šādas atjaunotnes pazīmes? Nedrīkst uzskatīt, ka pietiek ar skolas doto izglītību. Nedrīkst sevi mierināt arī ar to, ka tuvojas noteiktie termiņi un kosmiskās strāvas citādi iedarbojas uz cilvēci. Jāmeklē arī citi cēloņi, kas veicina pavērsienu domāšanā. Šādu cēloņu vidū būs arī elektrības neparasto spēku piesaistīšana un ķīmisko ražotņu pastiprināšana. Tādējādi paši fizikas spēki var ietekmēt domāšanu. Šie paši cēloņi iedarbojas uz mandeļu iekaisumu.
   Cilvēks nemana, kā viņš, iedams pa šauri utilitāriem ceļiem, tuvojas apziņas izsmalcināšanai. Protams, nedomāsim, ka paši utilitārie apstākļi var radīt jaunu laikmetu, bet, ja džini var celt svētnīcas, tad arī ķīmiskie spriegumi virza cilvēci uz labākiem atklājumiem. Tā pat Armagedona dienas var atnest progresīvu parādību sēklas.
   Domātājs sen paredzēja, ka cilvēce vaidēs un no šiem vaidiem izveidosies uzvaras sauciens.

   686. Urusvati zina, ka atskanēs skeptiskas piezīmes sakarā ar Mūsu norādītajiem kosmiskajiem novērojumiem. Teiks: "Kāda nozīme var būt cilvēku niecīgajiem centieniem Bezrobe-žības priekšā - ne lielāka kā tauriņu lidojumam uz Mēnesi." Nevajag minēt šādus salīdzinājumus, jo cilvēka psihiskā enerģija ir varena.
   Lielie zinātnieki vēl nav atklājuši visus dimantus. Atcerēsimies, kādus lieliskus atklājumus ir izdarījuši pavisam vienkārši ļaudis. Necentīsimies noteikt cēloņus, jo nekas nemēdz būt bez cēloņiem, bet tikai atgādināsim, ka pat bērni ir bijuši lieliski novērotāji un atklājēji. Un, kad pienāk kosmiskie termiņi, tad daudzu cilvēku domāšana savdabīgi izaug.
   Tad ir jāpiesargās no personām, kas sevi dēvē par iesvaidītam. Neviens no filozofiem nav atļāvies šādu augstprātību. Neviens no Mūsu darbiniekiem iedomīgi neleposies ar savu zinīgumu. Ikvienam no Mums ir zināma pieredze, taču katrs apzinās, ka viņa zināšanas ir visai relatīvas. Tikai tā var smelties spēku tālākvirzībai. Izplatījuma pētīšana nevar pievilt, jo ikviens mirklis var sniegt atklājuma prieku. Nesteigsimies, izsverot šādu atradumu sekas, - gan atradējs, gan interpretē-tājs sastopas pārzemes ceļos.
   Domātājs saprata, cik skaistas ir šādas pārzemes tikšanās. Tās nav nejaušas, un to cēloņi ir brīnišķīgi.

   687. Urusvati zina, ka avīdiju - nezināšanu var viegli pārvērst zināšanā, ja ir kaut neliela nosliece uz izzināšanu. Zinību izplatītājus dēvē par gaismas nesējiem. Šis nosaukums nebūt nav simbolisks, tas raksturo realitāti. Patiesi, pieaug un brīnišķīgi mirdz izstarojums, kad parādās vēlme savas zināšanas nodot tālāk. Šo izstarojumu var raksturot kā varoņdarba aurai līdzīgu starojumu. Katra zināšanu tālāka nodošana ir zināms varoņdarbs. Un, ja zinības tiek pieņemtas ar tādu pašu aizrautību, iedegas abpusējas lieliskas gaismas sārts. Tā redzams, ka Mūsu apzīmējumu pamatā allaž ir realitāte.
   Diemžēl ari tad, kad Mēs par nezināšanu teiksim, ka tā ir tumsa, tā būs bēdīga realitāte. Tumsonībā un noliegsmē ieslidzis cilvēks dzēš savu izstarojumu. Viņš atver sevi visbīstamākajām slimībām, jo viņa aizsargtīkls ir novājināts. Šādi Gaismas dzēsēji ir neārstējami, un tikai jauna pieredze Smalkajā Pasaulē var viņiem pavērt tālāku ceļu. Agri vai vēlu šie cilvēki sapratīs, ka viņu izturēšanās neatbilda dzīves prasībām.
   Sarunājoties ar draugiem, precizējiet pieminamo jēdzienu konkrēto nozīmi. To atšķirīga izpratne izraisa nesaskaņas. Daudzas filozofiskās sistēmas ir izirušas tieši neprecīzu jēdzienu dēj. Tā, piemēram, daudzi nesaprot atšķirību starp nezināšanu un tumsonību. Viņi domā, ka abi jēdzieni ir sinonīmi, tāpēc var iznākt bēdīgi pārpratumi.
   Jāatceras, ka pārspriedumos par Pārpasaulīgo it īpaši var rasties nesaprašanās. Viens runās par baznīcas lietām, bet otrs - par astronomiju, un netiks skarts īstais plašais jēdziens.
   Domātājs pēc dažiem disputiem atzīmēja: "Bēdīgi, ja cilvēki ar vieniem un tiem pašiem vārdiem runā par pretējām lietām."

   688. Urusvati zina, ka katra cilvēka organisms zināmā mērā reaģē uz kosmiskajiem satricinājumiem. Smalkāks organisms atsaucas spēcīgāk. Nav jācenšas izvairīties no šādas reakcijas, jo tas būtu nedabiski, bet, pastāvot šādiem spriegumiem, nepieciešams pielāgot tiem savus spēkus.
   Tagad cilvēce iziet neparastus pārbaudījumus. Jāatzīmē, ka lielākā daļa nav gatava atzīt notikumu nozīmīgumu. Vieni kā strausi slēpj galvu smiltīs, otri saindē sevi ar naidu, tā radot jaunu smagu karmu; trešie nemitīgi atkārto novecojušus burvju vārdus. Var sastādīt garu sarakstu, kas raksturo cilvēku dīvaino un nepiedienīgo rīcību, taču notikumu patieso nozīmi viņi necenšas saprast. Drošie ceļi, kas varētu cilvēcei palīdzēt, atkal ir aizmirsti.
   Daudzi uzskatīs, ka Mūsu sarunas par Pārpasaulīgo ir nevietā, taču vienīgi pareiza izpratne par to, kas ir Pārpasaulīgais, spēj darīt galu apjukumam. Vētras laikā vajadzīgs priekšstats par ilgoto ostu.
   Kopēja stipra tiekšanās rada nepieciešamo pārliecību. Taču vajadzīga ne tikai kopēja tiekšanās, bet ari katram pašam jābūt apzinīgai vienībai. Jūs zināt, cik spēcīgs ir tas karapulks, kurā katram cīnītājam piemīt apzināta kvēla aizrautība.
   Mēs esam daudz runājuši par vienotību - viss teiktais paliek spēkā. Bet padomājiet, no kādiem elementiem jāveidojas lietderīgai vienotībai. Mehāniska piespiedu apvienošana augļus nedos, tādēļ Mēs nereti norādām - lai nelietderīgie elementi atkrīt. No inficēta elementa ir jāatbrīvojas. Gangrēna var skart ne tikai miesu, bet ari psihi. Daudzas slimības izceļas tur, kur nav veikti profilakses pasākumi.
   Noteiktā bīstamā stunda ir pienākusi. Var redzēt, cik kļūdainas mēdz būt to cilvēku prognozes, kuri domā savtīgi.
   Domātājs teica: "Mēs domājam, ka notiek kaut kas svarīgs, kad uz laukuma trokšņo tūkstotis pilsoņu, bet kas būs tad, kad apjukuši kopā pulcēsies tūkstošiem tūkstošu!"

   689. Urusvati zina, cik neatlaidīgi jāatkārto pat pamatpatiesības, lai tās ieietu cilvēku apziņā. Gaišredze un gaišdzirde neveidojas zemes dzīves ceļos, taču cilvēki pieprasa kaut kādus priekšrakstus, kas balstās uz ikdienu. Vienu var teikt: vērīgi, modri sekojiet katram smalko sajūtu uzplaiksnījumam.
   Šādas izpausmes var negaidīt, taču jābūt atvērtiem to uztveršanai. Cilvēku zemes dzīvei raksturīgā piespiedu gaidīšana var vienīgi apgrūtināt augstāko izpausmju tuvošanos. Ir pietiekami labi zināms, ka visspilgtākās parādības nāk negaidot un, prāta balsij ierunājoties, tiek vienīgi iztraucētas. Nevajag pret smalko dabu izturēties vardarbīgi, bet ir jāapsveic katra tās izpausme.
   Necentīsimies izsvērt, tieši kura parādība ir svarīgāka, - dažreiz šķietami sīkas atskārsmes ir nozīmīgākas par satriecošām. Protiet parādību apjaust. Kura izpausme dziļāk ieskanēsies sirdī? Patiesība mīt sirdī, zinība mīt sirdī, atskārsme mīt sirdī. Ir norādīts, ka Mīlestības Joga ir visīsākā, taču to var pamatoti nosaukt par Sirds Jogu.
   Visas atziņas par Pārpasaulīgo veidojas sirdī. Doma dzimst sirdī un tikai pāriet uz smadzenēm. Lai ikviens, kas vēlas vērsties pie Pārpasaulīgā, aicina palīgā sirds vareno spēku - tikai tā skanēs, atsaucoties Bezrobežībai.
   Domātājs mācīja: "Katram skolotājam ir jābūt sirds skol niekam, bez tā visi mušu centieni beigsies ar sagrāvi. Vai bezjūtīgajiem!"

   690. Urusvati zina, cik dažādi tiek skaidrota Mūsu Atrašanās Vieta. Vieni to uzskata par parastu klosteri, citi dēvē par burvju midzeni; vieni apgalvo, ka tur valda karaliska greznība, citi domā par bargu askētismu; vieni vispār noliedz Mūsu esamību, citi uzskata, ka Ašrami ir visur.
   Var nosaukt daudz atšķirīgu domu piemēru, bet jāpiemin kāds visai nozīmīgs atzinums. Tas ir apgalvojums par to, ka Mēs nedzīvojam ķermenī, ka Himalajos ir kāda vieta, kas ir daudzu minerālu emanāciju pilna; tur pastāvīgi veidojas pārze-mes enerģiju virpulis un tāpēc var būt īpaši kombinējumi ar Pārzemes Pasauli. Tā, piemēram, tiek noliegts, ka Mums ir ķermenis, toties tiek apgalvots, ka pārzemes virpulis veicina īpašu ķīmismu kombināciju rašanos. Lai kaut vai šādā veidā atgādina par saikni ar Pārpasaulīgo.
   Nepieprasiet pilnīgu formulu, ja ir kaut vai daļēji pareiza izpratne. Lai tā savienojas zinības ceļi. Atgādināsim, ka Mēs nenosodām pat daļēju zināšanu, ja vien tā nenoliedz pašu galveno.
   Nesmejieties, ja aiz nezināšanas Mums piedēvē svešus atribūtus, tādus kā karalisks krāšņums un greznība. Parasti tā runā vienkāršie ļautiņi, kuriem greznība šķiet augstākais sasniegums. Viņi pēc sava prāta grib izskaistināt, bet nezina, kas var būt labāks par karalisku krāšņumu. Viņi izdaiļo Attēlus ar dārgakmeņiem un domā, ka rīkojas pareizi. Viņi uzskata, ka pārzemes ķīmismu uzdevums ir padarīt greznību vēl daiļāku.
   Domātājs teica: "Cilvēk, ja gribi saskatīt ūdenskrātuvē skaidru attēlu, tad pagaidi, kamēr virsma nomierināsies. Miers ir gudrības ietērps."

   691. Urusvati zina, ka pat visskaidrākajā domāšanas procesā var ielauzties kaut kādas negaidītas domas. Ja domāšana ir saspringta, tās nevar nākt no apziņas dzīlēm. Patiesi, šādas parādības ir labākais izplatījuma sūtījumu pierādījums. Nedomājiet, ka tāda ielaušanās liecina par domāšanas nepilnīgumu. Vēstis var būt steidzamas un cildenas, ari visai ikdienišķas; pēdējais liecina par vibrāciju saskaņu.
   Ikviens pieredzējis novērotājs zina, ka gan cildenām un plašām, gan vienkāršām un ikdienišķām domām var būt vienādas vibrācijas. Tāpēc tad, kad ielaužas izplatījuma domas, uzmanīgi tajās jāieklausās. Varbūt kaut kur lūdz palīdzību vai sūta noderīgu padomu - tā var veidoties jauna pārzemes sadarbība.
   Lielas sekas sākas ar sīku dzirkstelīti. Smalkākā sadarbība tiek veidota nevis piespiedu kārtā, bet gan ar prieku. Par ko izvērstos Mūsu darbs, ja nebūtu brīvprātīgas sadarbības? Vientuļš darbinieks nespēj nokļūt visās pasaulēs. Ir lieliski, ja draugs bez aicināšanas steidzas palīgā un turpina steidzamo darbu. Urusvati atceras, kā Māsa J. sniedza dziedniecisku palīdzību. Neviens viņu nelūdza un nespieda to darīt, bet patiesai sadarbībai ir simts acu un simts roku.
   Kas spēj domāt par Pārpasaulīgo, tas spēj saprast vissmalkākās sadarbības nozīmi. Kālab desmitiem gadu daudzināt par sadarbību, ja pirmais apziņā neietvertais apstāklis sagrauj trauslo sadarbības iedīgli? Kālab lasīt vārdu čaulas, ja pirmā neizpratne izraisa šaubas? Ir jāsajūt, cik lielā mērā pati Pārpasaulīgā izzināšanas vērtība uzliek par pienākumu saprātīgi sadarboties.
   Mēs esam gatavi atkārtot, jo tādējādi piesātinām izplatījumu, bet atkritēji lai padomā, vai viņu rīcība ir lietderīga.
   Domātājs, kad viņu atstāja kāds skolnieks, pārējiem jautāja, vai viņi nevēlas piebiedroties aizejošajam. "Lai mīkstums atdalās no kodola."

   692. Urusvati zina, ka daži savā iztēlē apvelta Mūs ar visvarenību, bet tie, kas vairāk padomājuši, saprot, ka ikviens varens spēks ir relatīva parādība. Neviens skaļi nepavēstīs par kaut kādu varenību, ja viņš zina, cik daudzi apstākļi ir jāņem vērā. Ikviens saprot, ka iedarbībai jābūt sagatavotai un katrai pusei jāpauž labvēlība.
   Nevajag domāt, ka kosmiskās strāvas nav nozīmīgs šķērslis, to vidū jāatrod atbilstošās. Ne velti šīs strāvas dēvē par izplatījuma arfu. Kāds seno laiku dzejnieks ir teicis: "Jūs varat mani sabojāt, bet spēlēt uz manis nevarat." Tā cilvēki var sabojāt jebkuru harmoniju, taču viņi nevēlas padomāt, cik daudz vajadzēs nopūlēties, lai uzskaņotu diženo arfu.
   Cilvēki nepareizi izprot ari to, ko saku par Mūsu relatīvo varenību. Viņi atbilstoši savai dabai uzskata to par vājuma un nespēka pazīmi. Tā daudzās lietās jāprot ievērot Zelta Līdzsvaru, jo tikai tad cilvēki nepievilsies.
   Domātājs teica: "Pat visstiprākais Bezrobežībā būs ierobežots."

   693. Urusvati zina, ka daudzi neatzīst Mūsu taisnīgumu. Viņi neņem vērā attiecīgo seku parādīšanos. Tikai nedaudzi atceras, cik precīzi ir bijuši Mūsu Norādījumi. Bet nav viegli virzīt uz priekšu Labestības Mācību, kad to neliek lietā dzīvē. Kurš spēj izprast visu Pārpasaulīgā nozīmi, ja noraida pat visparastākos norādījumus? Šķiet, nebūtu grūti īstā laikā likt lietā derīgu padomu, taču acīmredzot kaut kas neļauj to atcerēties. Varbūt šis kaut kas ir ļauna griba, bet parasti gan cēlonis ir daudz niecīgāks - to var nosaukt par izlaidību. Taču cilvēkiem it īpaši nepatīk, ka viņiem piedēvē šādas īpašības. Viņi apgalvo, ka atrodas pastāvīgā sardzē, tāpēc neprasiet to, ko cilvēki savas apziņas stāvokļa dēļ vispār nespēj saprast.
   Ipaši kaitīgs ir cilvēks, kas daudz lasījis, bet neko nav apguvis. Bieži vien labāk ir būt kopā ar nezinošiem, taču labvēlīgi noskaņotiem cilvēkiem. Lai daži lasītāji nedusmojas, ja Mēs pieminam viņu visvājāko vietu, kuras cēlonis ir izlaidība. Pārpasaulīgais prasa skaidrus centienus, bet izlaidība neļaus izplest spārnus lidojumam.
   Skolotājs norāda, ka Armagedona dienās jābūt ārkārtīgi modriem. Iepriekšējās grāmatās lasījāt daudzus steidzamus Norādījumus, bet vai daudzi tos ir ņēmuši vērā?
   Domātājs teica: "Neaizslaukiet kopā ar gružiem arī pērli."

   694. Urusvati zina, cik iejūtīgi jāizturas pret trūcīgajiem. Lielākā iedzīvotāju daļa ir nabadzīga, bet vienīgi viņi ir zemes spēku atjaunotāji, tāpēc jo īpaši nepiedienīgi ir nicināt nabagos un uzskatīt viņus par zemākiem. Ieskatījies cilvēces vēsturē, ikviens var pārliecināties, cik nepastāvīga ir tā sauktā bagātība.
   Turklāt jāiegaumē, ka starp trūcīgajiem ir daži, kas labprātīgi uzņēmušies uzdevumu būt tautas vidu, lai dalītos tas liktenī. Pēc ārējā izskata šādi sūtņi neatšķiras no pūla. Lai apjaustu viņu iekšējo bagātību, šie cilvēki ir jāiepazīst. Pret Pārzemes Pasauli viņi būs loti atsaucīgi. Varbūt viņiem uzdots nest vajadzīgās zināšanas dzīves pabērniem? Uzpūtīgs bagātnieks nabadzīgā būdiņā kāju nespers, bet, ja arī to izdarīs, kopīgu valodu tomēr neatradīs.
   Mēs pastāvīgi sūtām Mūsu draugus pie nabadzīgajiem, jo tur ir nākamības avots. Daža tauta jau ir sapratusi, kas ir kopīgs īpašums, un sāk virzīties uz nākamību - tajā ir spēks. Sarunās par Pārpasaulīgo nostiprināsim dzīvu cilvēcību - tas būs pakāpiens uz izzināšanu.
   Domātājs teica: "Nabagajiem ir nākotne, bagātajiem - pagātne."

   695. Urusvati zina, ka pieskaršanās smalkajām enerģijām daudzējādā ziņā atgādina pieskaršanos rādijam. Var redzēt, ka vienīgi tad, ja ar rādiju apietas uzmanīgi, tas neizraisa postošas sekas. Gluži tāpat ari smalkākās enerģijas var būt dziedinātājas vai postītājas. Tās piesātina visu atmosfēru, taču cilvēki ne vienmēr prot pasmelties no tām atveseļojošās. Tāpēc Mēs esam spiesti norādīt, ka cilvēki ļoti nevēlas ar tām pienācīgi apieties.
   Nejēgas ieteiks no bīstamām enerģijām izvairīties, bet kā gan tas iespējams, ja cilvēkam visapkārt ir ķīmiskas un citas spēcīgas ietekmes? Atliek tikai iemācīties pārzemes sūtījumus pieņemt. Ikviens jau zina, cik vērtīgs ir tīrs gaiss, un attiecīgi rīkojas savā ikdienas dzīvē. Jāpadomā arī par to, tieši kādi smalki organisma stāvokļi atbilst šādām enerģijām.
   Mēs esam pietiekami daudz runājuši par imperilu, un ikvienam ir jāsaprot, kāds graujošs spēks tajā mīt. Sirds nespēs uzņemt smalkās enerģijas, ja to būs savainojušas postošās bultas. Gluži tāpat cilvēks nespēj apgūt pārzemes veltes, ja viņā jau ieperinājies slimības aizmetnis, tādēļ daudz ir runāts par savlaicīgu profilaksi. Patiesi, ikviens var uzņemt pārzemes enerģijas, būdams labvēlīgs.
   Domātājs teica: "Ārsts nevar izgudrot labāku panaceju par labvēlīgumu."

   696. Urusvati zina, ka ari Mēs, pieskaroties īpaši spēcīgam smalkajām enerģijām, ievērojam spriegu harmoniju. Mēs ne vien ņemam vērā iekšējos centienus, bet arī izvietojamies īpašā kārtībā. Mušu aplis ir labi harmonizēts, un Mēs nemainām parastās vietas. Katram ir priekšā uz maza galdiņa aparāts strāvas kondensēšanai. Tas nevar kalpot par megafonu, ja atmosfēras apstākli nav labvēlīgi.
   Mēs arī raugāmies, lai Mūsu darbinieki neienestu sūtījumus tajā laikā, kad Mēs pievēršamies varena spēka pilnām enerģijām. Nepieciešamie apstākļi jāievēro ļoti precīzi, jo katrs traucējums var izraisīt postījumus. Tas jāuztver nevis kā Mūsu vājuma pazīme, bet gan kā īpaši varenas strāvas izpausme. Tādēļ Mēs atkārtoti runājam par harmonijas nozīmi, turklāt šī harmonija tiek veidota ilgstošā procesā, bet to sagraut var vienā mirklī.
   Daudzi būs nesaprašanā, jo viņi ir vairākkārt izjaukuši harmoniju, taču sekas nekad nav jutuši. Iznāk gluži kā noziedzniekam, kurš domā, ka pastrādātā nozieguma sekas viņu neskars, bet viņš aizmirst, ka katram cēlonim ir sekas, turklāt šo seku likums zemes dzīves saprašanai nepakļaujas.
   Ari iekšējās svārstības nav viegli saskatāmas. Mēs varam apliecināt, ka Mūsu izveidotā saikne nesatrūks, jo esam to nostiprinājuši pašaizliedzīgā darbā.
   Arī Mūsu harmoniskās apspriedes nevajag uzskatīt par kaut kādām burvestībām. Mēs pulcējamies, lai neatliekami darbotos Vispārības Labā.
   Domātājs teica: "Pat pārkāpums ir piedodams, ja tas ir izdarīts Vispārējā Labuma vārdā."

   697. Urusvati zina, kādu ļaunumu var nodarīt jēdzienu patvaļīga ierobežošana. Lūk, cilvēki runā par cilvēcību un uzskata, ka tā ir tikai žēlsirdība un līdzcietība, bet cilvēcība ir visu mikrokosma cienīgu īpašību izpausme.
   Cilvēks nevar nodzīvot savu mūžu, ja viņam nav kaut vai savdabīga priekšstata par Pārzemes Pasauli; še vietā būtu atgādināt līdzību par cilvēku, kurš neatzina Pārzemes Pasauli. Kāds uzpūtīgs muļķis apgalvoja, ka viņa dzīve attiecas tikai uz Zemi. Risi teica: "Vai tu vari apgalvot, ka bez Zemes tev nekas Pārpasaulīgs nav vajadzīgs?" Dumiķis neatkāpās no saviem uzskatiem, un tad Risi pavēlēja veikt pārbaudījumu: "Nogulsties ar seju pret zemi, piespiedies stingri pie tās un pasaki, cik ilgi tev pietiek tikai ar zemi." Muļķis saniknots pielēca kājās: "Vai tik tu negribi mani nosmacēt?" Bet Risi pasmaidīja: "Var redzēt, ka tu pat īsu brīdi nespēj nodzīvot bez Pārpasaulīgā." Tā īsos vārdos tika apstiprināta Pārzemes Pasaules esamība.
   Austrumu leģendas liek atcerēties arī vitāli svarīgo miega nepieciešamību. Pat visvarenākais valdnieks taču nevarēja iztikt bez miega.
   Cilvēciskums ir jāsaskata arī tad, kad notiek kas svarīgs. Cilvēki parasti neatzīst, cik svarīgs ir izšķirošais brīdis. Viņi patvaļīgi attiecina sekas uz cēloni, pilnīgi to aizmirstot. Tāpēc nav iespējams runāt par termiņiem, jo cilvēki neizprot, kāda ir notikumu izcelsme.
   Pat saprātīgi cilvēki dažkārt pieļauj jēdzienu nelietderīgu ierobežošanu. Viņi teiks: "Mana psihiskā enerģija," bet tieši šo visam pamatā esošo enerģiju nevar piesavināties. Tā vibrē un nepārtraukti kosmiski mainās. Turklāt tās krājumi tiek papildināti nevis no iekšienes, bet gan no ārienes.
   Gara kodolu ieskauj mirdzoša psihiskā enerģija. Šis ietērps var būt trūcīgs vai krāšņs, taču tas vismazāk pieder cilvēkam. Cilvēks ir bagātīgi apdāvināts, jo mikrokosms ir psihiskās enerģijas kondensators. Nevajag saukt par īpašumu velti, kas ir sūtīta, lai cilvēks iepazītu Pārpasaulīgo.
   Cilvēki nepareizi izprot arī diženo taisnīguma jēdzienu. Nereti viņi uzskata taisnīgumu par nosacītu izteicienu, ko lieto tiesu praksē, bet cilvēka aicinājums ir neapšaubāma izzināšana, un viņam jāpievērš sava sirds Patiesībai. Pārzemes Pasaule var paplašināt apziņu. Kā zizlis var norādīt uz pazemes ūdeņiem un metāliem, tā gara scepteris var norādīt uz Patiesību.
   Daudzas kvalitātes ir jāizprot, nevis ievērojot nosacītus ierobežojumus, bet gan pēc būtības. Cilvēki ne visai bieži saprot šos vienkāršos vārdus - pēc būtības. Lai izprastu būtību, ir nepieciešama zināma spēja sintezēt, bet, lai pie tās nonāktu, vispirms ir jāatzīst Pārzemes Pasaules nozīme.
   Domātājs centas radināt skolniekus saskatīt Parzemes ietekmes visās dzīves izpausmēs. Tieši Pārpasaulīgais ir ne tikai sfēra, bet arī apziņas stāvoklis.

   698. Urusvati zina, ka Mūsu grāmata ir neizsmeļama, tāpat arī Manas rūpes par jums. Taču rūpes nevar nest augļus, ja tās nesastop sadarbību. Cik brīnišķīgi aug sadarbība, ja ir vienoti centieni. Enerģiju sastapšanās rada auglīgu dzirksteli. Šīs dzirksteles ir kā panākumu gūšanas ceļa zīmes; jebkura darba pamatā ir šīs ugunis. Vēlreiz apliecināsim darba nozīmi.
   Ipaši skumji ir, ja cilvēki runā par veltīgi padarītu darbu, jo neviens darbs nezūd un katrs atnes savu ražu. Taču necentieties iepriekš noteikt šīs pļaujas laiku, jo graudiem ražas labad ir jāpaguļ zemē.
   Izzināšanas darbs ir jāciena, jo katra atziņa veicina apzinās paplašināšanos. Ir maldīgi domāt, ka tikai garīgs, filozofisks darbs nostiprinās apziņas augsmi. Iegaumējiet, ka ikviens izzināšanas darbs ir kustība un šajā kustībā apziņa paplašinās.
   Kosmoss vēršas plašumā, tas pats notiek arī ar mikrokosma apziņu. Patiesi, var teikt: "Jebkurā ceļā uz Pārpasaulīgo tevi sagaidīšu." Nav iespējams iepriekš paredzēt, kurš no tiem, kas tuvojas, pirmais gūs panākumus. Ikvienam atradīsim uzmundrinājuma vārdu; ja kāds to atraidīs, jo sliktāk viņam pašam.
   Liekuļu un viltnieku kļūst aizvien vairāk, jo viņiem nav priekšstata par Pārpasaulīgo. Viņi nesaprot, ka melojot visupirms apkrāpj paši sevi. Jāvēršas pie fizioloģijas, lai tā sauktā labdarība balstītos uz zinātniskiem pamatiem. Nedrīkst visu balstīt vienīgi uz abstrakcijām. Tuvojas laiks, kad zinātnei būs jārod pamats arī visaugstākajiem jēdzieniem.
   Nevajag baidīties, ka cietīs humanitārie jēdzieni, kad tiem pieskarsies visas zinātnes nozares; gluži otrādi - paredzams, ka vērienīgi paplašināsies apziņa. Tas būtu apsveicami, ja zinātnieki izpētītu tikumības pamatus no fizioloģijas un to zinātņu viedokļa, kuras pēta mikrokosma funkcijas. Tad cilvēks beidzot padomātu par īstenajiem valsts pamatiem.
   Neaizmirsīsim, ka dziļā senatnē jau atskanēja balsis, kas aicināja likt kopienu pamatus. Protams, tumsonība sacēlās pret jebkuru apziņas atjaunotnes mēģinājumu.
   Varat ieverot, ka tautas tuvojas būtiskai pasaules pārkārtošanai. Tās nosauc daudzas lietas jaunos vārdos, bet būtība paliek nemainīga. Pasaules pārkārtošana noris steigā. Tā varētu notikt bez asinsizliešanas, taču apziņa vēl nav uzņēmusi sevī cilvēcīgumu.
   Domātājs teica: "Tautai, kas sastāv no sabiedriskām būtnēm, vajadzētu padomāt par labestīgas valsts celšanu." Patiesi, tagad der atcerēties, ka Domātājs sapņoja par valsti, kas balstītos uz labestīgiem pamatiem.

   699. Urusvati zina, cik nepieciešams ir darīt zināmus tautai zinātnes, mākslas un visas kultūras sasniegumus. Valdības uzdevums ir aizsūtīt uz visām apdzīvotām vietām nelielu izdevumu, kurā būtu pastāstīts par tautas varoņiem un vadoņiem, par tautas dziedniecību, tautas novērojumiem un kurā būtu ietvertas leģendas. Šāds "Tautas Draugs" varētu pienākt katru mēnesi un iepriecināt visas paaudzes.
   Par darba prieku Mēs esam runājuši vairākkārt, bet tas būtu jānostiprina ar veselīgu sacensību. Tieši "Tautas Draugs" varētu pavēstīt, kur un kā sevi parādījusi ļaužu atjautība. Tālos nostūros izkaisītie autodidakti atradīs dzīvu saikni ar amata brāļiem. Ikviens amatnieks sapratīs, ka viņš var kļūt par meistaru un bezgalīgi pilnīgoties. Jūs zināt, cik bieži tieši autodidakti ir ieteikuši noderīgus pilnveidojumus.
   Var rasties visdažādākās sadarbības formas, kam raksturīga stabilitāte un priekpilns noskaņojums. Taču stabilitātes pamatā jābūt gudri radītam līdzsvaram. Tas izpaudīsies tad, kad zemes dzīves darbu iedvesmos Pārpasaulīgā apzināšanās. Mēs iesakām Zemes pētīšanu apvienot ar Pārpasaulīgā izzināšanu. Tagad šīs jomas tiek pretstatītas, bet tās ir jāapvieno draudzīgā sadarbībā.
   Sadarbības jēdziens ļoti bieži tiek sagrozīts. Cilvēki iedomājas, ka, atrodoties zem viena jumta vai piedaloties kopīgā darbā, viņi jau kļūst par līdzdarbiniekiem, bet galveno nosacījumu, proti, psihiskās enerģijas harmoniju, izlaiž no redzesloka. Turklāt veselīga sadarbība paver katram dalībniekam tālākvir-zības un pilnveidošanās iespēju.
   Varat sastapt iebildumus pret "Tautas Draugu". Vieni teiks, ka sintezēts izdevums nebūs zinātnisks, citi noradīs, ka tauta nesapratīs zinātnisku valodu. Daudz ko teiks, taču šie iebildumi būs veci. Sintēze allaž ir lietderīga. Visaugstākos zinātniskos atzinumus var izteikt viegli saprotamā veidā. Vispār vajadzētu apbalvot zinātniekus, kuri prot izteikties visiem saprotamā valodā.
   Domātājs teica: "Līdzpilsoņi, esiet kopāvācēji, bet neesiet īpašnieki." Neviens padomu nesaprata un uzskatīja to par pretrunīgu.

   700. Urusvati zina, ka katram aicinājumam uz dzīves atjaunošanu jāietver sevī vēršanās pie sievietes un jaunās paaudzes. Daži uzskata, ka abas šīs kustības stāv stingri un attīstās sekmīgi, taču patiesībā sievietes stāvoklis un jaunās paaudzes audzināšana nebūt nav apmierinoša.
   Tikai neliels sieviešu skaits bauda līdztiesību, un skolās lielākoties netiek mācīti veselīgas dzīves pamati. Evolūcija nevar sekmīgi norisēt, ja divi tās balsti vēl nav atraduši sev īsto vietu. Nevajag domāt, ka evolūcija var īstenoties jebkuros apstākļos, - tā aizkavēsies, un vērtīgā enerģija būs izlijusi veltīgi.
   Pasaule nodreb Armagedona izraisītajās šausmās, bet dzīve kļūst aizvien kroplāka. Cilvēki uzskata, ka viņi strādā kaut kādu augstāko ideju vārdā, taču viņu darbi rāda pretējo. Dzīvē ir atrodami tie paši trumi, kas cilvēci mocīja pirms tūkstošiem gadu. Nedrīkst attaisnoties ar neciešamajiem apstākļiem, ja cilvēki pat nepūlas savā ikdienas dzīvē kaut ko uzlabot. Nelielas grupas var minēt savus lietderīgos sasniegumus, taču tagad Mēs runājam nevis par izņēmumiem, bet gan par cilvēci kopumā. Tieši masas būs evolūcijas dzinējspēks.
   Domātājs teica: "Visgudrākie vīri, jūsu pūles būs veltīgas, ja jums roku nepastieps sieviete un ja neuzaudzināsit varoņu paaudzi."

 

AGNI-YOGA TOPSITES