Dzīvās Ētikas Mācība
(Agni Joga)

Pārpasaulīgais

1-100 101-200 201-300 301-400 401-500 501-600 601-700 701-800 801-955

   701. Urusvati zina, cik vieglprātīgi cilvēki spriež par gatavību. Var nodomāt, ka ir milzum daudz varoņu, kas gatavi veikt pašaizliedzīgu varoņdarbu.
   Taču īstenībā mēdz būt dedzīga gatavība un vēsa gatavība. Tādi vēsi cilvēki māna ne vien apkārtējos, bet arī paši sevi. Viņi nemana, kādus melus pastāvīgi izruna, pasliktinādami savu stāvokli. Patiesi, labākā stāvoklī ir tas, kurš atzīstas, ka nav gatavs, viņš vismaz var pilnīgoties, bet viltnieks un lielībnieks noslēdz sev tālākvirzības ceļu. Tāpēc Mūsu pienākums ir atgādināt par gatavības kvalitāti - tikai tā dos drosmi visu uzveikt.
   Daudzi runā par gatavību sadarboties ar Mums, taču mazāko grūtību priekšā bailīgi atkāpjas. Viens no galvenajiem iemesliem ir dzīves jēgas neizpratne. Viņi nedomā par Pārze-mes Bezrobežību, viņi ir piekalti zemes dzīves mirāžai. Kā zirgs steliņģī zaudē spēju ātri skriet, tā arī Zemes gūsteknis zaudē īstas tālākvirzības spēju.
   Kad runāju par gatavību, reizē atgādinu arī par tālākvirzību. Ir jābūt gataviem veikt varoņdarbu. Jāiemācās domāt par varoņdarbu pirms zemes dzīves varoņdarba veikšanas. Tas jau jāveic domās, turklāt jāapsver ar tādu nelokāmību, it kā šā varoņdarba veikšana jau būtu neizbēgama. Tikai tā veidojas dzīvā sadarbība, par kuru ir tik daudz runāts.
   Domātājs teica: "Vai jūs nedomājat, ka vēsa gatavība ir kā veselā jūrā izšķīdināts Nektāra piliens?"

   702. Urusvati zina, cik ļoti cilvēci nomoka pretrunu rēgi. Pats cilvēks tos ir izaudzējis un padziļinājis. Pat par galveno - visam pamatā esošās enerģijas jēdzienu - radies daudz vispretrunīgāko atzinumu. Tā, piemēram, sakām: "Enerģija ir neizsmeļama," un tajā pašā laikā paredzam tās taupīgu lietošanu; bet cilvēks jau kliedz par pretrunu. Taču ikviens rūpīgs saimnieks zina, ka jebkura vērtība ir jāsargā. Lūk, runājam par enerģijas pastāvīgumu, bet cilvēki sūrojas par tās mainīgumu, taču būtība ir nevis mainīgums, bet gan daudzveidība. Tāpat cilvēki mēģina piemērot zemes dzīves termiņus un īpašības, aizmirsdami, ka Smalkā Pasaule nedzīvo pēc Zemes kalendāra.
   Ne bez pamata senatnē prasīja pretrunu izpratni. Pretrunās sapinies skolnieks ilgu laiku nespēja pārkāpt šādu slieksni. Viņš ne vien nespēja domāt par Pārpasaulīgo, bet zaudēja pat zemes dzīves ceļu. Viņš varēja rast risinājumu, ja bija izpratis lietderīguma nozīmi, bet apmaldījies zaudēja arī apjausmu par lietderīgumu.
   Domātājs teica: "Ja viss izlasītais varētu mums atgādināt par lietderīgumu, mēs uzveiktu pretrunu pūķi."

   703. Urusvati zina: lai domātu par Pārpasaulīgo, ir vajadzīgs svinīgums, bet to rada priekšstats par Pārpasaulīgo. Zaimotāji teiks: "Atkal pretruna," taču viņi nesaprot, ka, pastāvot ugunīgiem centieniem, daudz kas atklājas gandrīz vienlaikus, pārsniedzot pat gaismas ātrumu. Patiesi, kvēle ir visu iespēju pavērēja.
   Cilvēki negrib saprast arī to, ka kaut kas var notikt Smalkajā Pasaulē, pirms tas īstenots uz Zemes. Urusvati zina, ka šāda atšķirība starp blīvo un Smalko Pasauli var būt visai liela. Tā var būt dabiska, veidojot tālāko darbību uz Zemes, bet var gadīties blakus apstākli, kas ielaužas un izjauc notikumu secību. Vislabākais piemērs dažādu pasauļu ritmu sarežģītībai ir trakojoša jūra.
   Cilvēki neprot radīt dzīvē priekšstatu par Smalko Pasauli un līdz ar to kavē evolūciju. Ir grūti parādīt zemes dzīves apziņai, kādā mērā Smalkā Pasaule aizsāk blīvās pasaules notikumus. Veseli gadu desmiti var šķirt notikumu Smalkajā Pasaulē un blīvajā pasaulē, un tomēr notikums ir jau bijis un kļuvis negrozāms.
   Kāds brīnīsies, kāpēc daži notikumi ir gluži kā bākas, kas noteic turpmāko. Taču neaizmirsīsim, ka notikumu sablīvējums rada lielus sarežģījumus. To ir grūti aptvert, un kas iedrošināsies apgalvot, kurš no notikumiem ir nozīmīgāks? Kur ir cēloni un kur - sekas? Ir jāvingrinās domāšanā par Pārpasaulīgo.
   Domātājs teica: "Acs nesaredzēja, auss nesaklausīja, bet sirds zina, ka kaut kas ir noticis."

   704. Urusvati zina, ka iedvesma, sajūsma, tāpat kā cilvēku tā dēvētais entuziasms, jāuztur apzināti; bet arī pacietība, ietvertspēja un visa lielā iecietība tiek veidotas apzināti. Maldīgi ir uzskatīt, ka pilnīgošanās veltes atnāks no ārienes, - liesmainais pavards ir apziņas dzīlēs. Cilvēkam tas jāsaskata, rūpīgi jāsargā, un viņš var pieaicināt šos spēkus, tad nāks arī palīdzība no ārienes.
   Pat vienkāršs mehāniķis izprot enerģijas izmantošanas pamatus, bet jo vairāk savu kvalitāšu likšana lietā jāapgūst domātajam. Tā runājam par Pārpasaulīgo, vadoties pēc cilvēka dabas īpašībām. Sarunās par dzīves pilnīgošanu izmantojiet visparastākos salīdzinājumus. Tauta var būt vislabākā uzklausītajā, ja ar to runās vienkāršos vārdos. Prasme izteikties vienkārši ir liela velte.
   Domātājs teica: "Atrodiet visvienkāršākos vārdus par Diženo; tikai pa vienkāršiem vārtiem ienāk mīlestība."

   705. Urusvati zina, cik taupīgi tērējama psihiskā enerģija. Pat loti pieredzējuši darbinieki reizēm ir vainoti tās noziedzīgā un pārmērīgā izsniegšanā. Nevajag brīnīties, ka pret neizsmeļamo psihisko enerģiju jābūt ļoti taupīgai attieksmei. Jāsaprot, ka neizsmeļamā izplatījuma enerģija jāsaskaņo ar cilvēka enerģiju. To var iztērēt un tik drīz nedabūt savienojumu ar Augstāko Vadu; tā arī šajā procesā jāatceras samērīgums un lietderīgums. Cilvēki parasti cenšas nosaukt šos jēdzienus par abstraktiem, aizmirsdami, ka Pasaulē nevar būt nekā abstrakta. Lai atceras, ka viņi ne vien dzīvo pastāvīgās briesmās, bet arī piedalās Pārzemes Pasaules norisēs nebūt ne abstrakti. Šādi vienkārši atgādinājumi ir vajadzīgi ne vien sākumpakāpēs, bet gan pastāvīgi.
   Domātājs ieteica neuzskatīt sevi par pasargātu no briesmām, jo katrs, kas paļāvies uz Skolotāja gribu, mitējas būt īstens līdzdarbinieks. "Skaistums ir apzinātā sadarbībā."

   706. Urusvati pareizi domā, ka zinība ir slieksnis uz darbu. Darba kvalitāti rada zināšanas. Bez zināšanām augsta kvalitāte nav iespējama. Ikviens darbs paredz iepriekšējas zināšanas. Tās nāk ne vien no ārienes, bet mostas arī iekšienē.
   Daudz zināšanu ir cilvēkā, vienas pamostas viegli, citām vajadzīga saspringta koncentrēšanās, lai parādītos apziņā. Modra koncentrēšanās spēja jāattīsta visās zemes dzīves izpausmēs, tāpēc attālināties no zemes dzīves var tikai uz laiku.
   Gars ir zināma matērijas īpašība, tāpēc Mēs uzsveram - neattālinieties no zemes dzīves, arī tajā var rast garīgo prieku, un prieks ir vajadzīgs pārpasaulīgām izjūtām, īpaši jārūpējas par strādājošajiem, lai pareizs darba ritms viņos rada sirds prieku. Vissīkākais darbarūķis var būt liela prieka trauks, ja viņš pieskaras pārzemes vibrācijām.
   Nesūrojieties, ja nākas atkārtot vienkāršus jēdzienus, - daudzas sirdis gaida vienkāršus vārdus. Tās grib sasildīties pie sirsnības ugunskura, lai varētu tiekties pretī Pārpasaulīgajam.
   Domātājs mācīja: "Novērojiet spīdekļu gaitu. Viss, kas ir uz Zemes, liek tiekties uz Pārpasaulīgo."

   707. Urusvati pareizi nostājas pret aizspriedumiem un zināšanu ierobežojumiem. Cilvēkiem ļoti patīk runāt par zinātnes brīvību, bet tajā pašā laikā viņi cenšas traucēt zinātnisko sadarbību. Nevar neatgādināt par sintēzes nozīmi, jo cilvēki vispār nevēlas izprast visu šā jēdziena svarīgo būtību.
   Skolās nemitīgi jāuzsver, cik ļoti savstarpēji saistītas ir visas zinātnes nozares. Jāpasargā no aizspriedumiem, jo pat zinātnieki sirgst ar šo pretīgo slimību.
   Nevajag aizmirst, ka aizspriedumi ir visbīstamākie šķēršļi ceļā uz Pārpasaulīgā izprašanu. Bet pienāk brīdis, un tas ir jau pienācis, kad Pārpasaulīgā iepazīšana būs visreālākā zinātne, uz to cilvēkus virza Armagedons.
   Cilvēki nav muļķi, kas nedomā par daudzām pārsteidzošām izpausmēm, ar kurām tagad ir pilna visa dzīve. Ne jau gadījuma pēc notiek psihisko un fizisko apstākļu apvienošanās; dabā šāds sajukums nav pieredzēts. Patiesi, cilvēks ir dabas valdnieks, jo viņš var izraisīt satricinājumus un viņa doma ir kā ugunīga bulta. Tāpēc novērojiet cilvēka domu sekas. Atcerieties, ka postīšanas lūgsna pie patiesās zinības nepieder.
   Domātājs teica: "Zinības simbols ir Bezrobežība."

   708. Urusvati zina, kāda ir labprātīga varoņdarba vērtība. Katra mācība ir ceļavārdi, nevis varmācība. Jāiegaumē, ka pat sīka varmācība jau kaitē evolūcijai.
   Jums var pajautāt: "Kāds sakars ir Pārpasaulīgajam ar brīvprātīga varoņdarba jēdzienu?" Taču bez tā nav iespējama tālāk-virzība. Pārpasaulīgais jāizprot kā derīga realitāte. Ar Pārpasaulīgā pieļaušanu vien ir par maz, tas ir jāievada ikdienas dzīvē. Ir jārūpējas par to, lai jaunā paaudze jau kopš mazām dienām sāktu domāt par Pārpasaulīgo.
   Lai šīs domas rodas pie telūrija vai uz filozofijas pamata. Uz Parzemes Virsotnēm ved daudzi ceļi. Bet ir vajadzīgs, lai darba un grūtību vidū allaž stāvētu Augstākās Pasaules Bāka.
   Grūti cerēt, ka Armagedona pārņemtie cilvēki varētu apjēgt, cik neatliekamas ir domas par Pārpasaulīgo, taču ikviens savu iespēju robežās var sēt derīgas zināšanas. Lai tās būtu daudzveidīgas. Lai katra tauta iekrāso šīs zināšanas savā iemīļotajā krāsā. Visbeidzot, lai atceras par ietvertspēju un pacietību. Lai neatstumj, bet laipni atgādina par visas cilvēces likteni. Tikai tas palīdzēs neaizmirst, cik cilvēciska ir tālākvirzība.
   Domātājs teica: "Esmu labprātīgi izvēlējies ceļu, un nekas mani nenovērsīs no Pārpasaulīgā izzināšanas."

   709. Urusvati nav sveša svētīgā pastāvība. Sirdspuksti ir pastāvīgi. Katrs pārsitiens jau ir nedabiska, slimīga parādība. Tā arī pārtraukums virzībā uz Pārpasaulīgo ir nedabisks stāvoklis. Teiks: "Bet ļaužu vairākums taču vispār nedomā par Pārpasaulīgo." Var atbildēt, ka cilvēces vairākuma psihiskais stāvoklis ir nedabisks.
   Jāatšķir arī vitalitātes un sastinguma pilns miers. Nereti tā dēvētā tiekšanās pārvēršas sastingušā ieradumā, un šāda pastāvība nebūs svētīga. Katrai saprātīgai celsmei jābūt lietderīgai. Tikai šāda vitāla uztvere ļauj nostiprināties un virzīties uz priekšu. Atkal jāatceras, cik daudz šķietamu pretrunu ir jāprot apvienot.
   Mēs jau vairākkārt esam teikuši, ka Pārpasaulīgā apzināšanos var padarīt cildenāku jebkurā cilvēciskā stāvoklī. Ne vien mierīga apcere, bet arī spilgtas kaujas var dot tālākvirzībai nepieciešamos stimulus; tāpat spriedīsim par ārējiem apstākļiem, bet cilvēkiem ir jāapgūst svētīgā pastāvība.
   Šie vārdi jāuzņem pēc iespējas vienkāršāk. Svētība ir Pārpasaulīgās enerģijas uzņemšana. To saņems ikviens, kas pie tās vērsīsies. Turklāt pieaugs arī samērojamība, kas palīdzēs saskatīt, kur ir visvajadzīgākais un neatliekamais.
   Domātājs ieteica: "Pieņemiet sirds pavēli, bet vispirms atcerieties, kur sirds atrodas un ar ko tā dzīvo."

   710. Urusvati zina, kā saskatīt dažādus domāšanas slāņus. Parasti uzskata, ka ārējais domāšanas slānis ir vispilnīgākais, jo to ir vieglāk izteikt vārdos, taču tas nav pareizi. Daudz nozīmīgāks ir dziļais domāšanas slānis, ko izteic jutas. Tas krietni vien spēcīgāk paņem savā varā cilvēku, tas nosaka rīcību, kura ietekmē karmu. Jutīga, cildena apziņa prot ieklausīties dziļajā domāšanas slānī, tai nav vajadzīgi vārdi, un tā zina, ka klusēšanas pavardos tiek kaldināta augšupvirzība.
   Koncentrēšanās ir drošu sasniegumu pavadone. Pacietīgi un laipni jāaicina šī uzticamā pavadone. Ārējas, nejaušas strāvas var pārtraukt dziļās domāšanas augsmi. Jūs esat ievērojuši, ka pūļa domāšana ir visai primitīva, taču nevis tāpēc, ka tas sastāvētu no muļķiem, bet gan tāpēc, ka ārējās, nejaušās krust-strāvas un dažādie ritmi iznīcina cildenākos izteikumus.
   Pūlis par Pārpasaulīgo neizteiksies. Labākās jūtas pazudīs vārdu birumā. Reti, ļoti reti masu domāšana ir iedarbīga. Cilvēces vēsturē gandrīz nemaz nav norādījumu uz masu atradumiem. Pūlis kliedz jā vai nē, bet tas nepauž augstākos jēdzienus. Tāpēc neskumstiet, ja pūlis neklausās par Pārpasaulīgo. Atsevišķu indivīdu domāšana saplūdīs īpašās straumēs, un to varenais ķīmisms izšķīdinās klintis.
   Domātājs teica: "Iemāci man dzirdēt Klusuma Balsi."

   711. Urusvati zina, kāds ir ticības spēks, bet vēl stiprāka ir jūtziņa. Ticība ietver pieļāvumu, bet jūtziņa ir neapstrīdams apliecinājums. Par maz ir pieļaut, kaut arī pilnīgā uzticībā, ir jāapliecina ar pavēli; tikai tā var atrast ceļu uz Pārpasaulīgo. Neuzskatīsim, ka katra doma par Pārpasaulīgo būs auglīga. Pazib daudz viendienas mušiņu, neatstājot nekādas pēdas pastāvošajā Pasaulē. Vai var klaiņot domās, ja nav nostiprinājusies apziņa par to, kur un kad meklējami norādījumi par Pārzemes dzīvi? Daudz Mēs esam runājuši par Pārzemes Pasaules realitāti, taču cilvēkam patīk norobežot Pārpasaulīgo no zemes dzīves, un šajā apstāklī slēpjas liels ļaunums, jo vispirms ir jāatzīst vienotā, visuresošā enerģija.
   Skolās jāizskaidro, ka cilvēks dzīvo trijās pasaulēs. Cik viegli bērni saprot cilvēka kustīgumu. Un kā vairosies pasaules daiļums, kad cilvēks būs pielaists pie tālākvirzības pavarda! Jau daudz ir stāstīts par to, cik piepildīts ir izplatījums. Katrs fiziķis un ķīmiķis var, kaut vai primitīvi, apstiprināt šos likumus. Lai viņš runā tikai par matēriju - ir taču vienalga, no kura slāņa sākt, bet Bezrobežiba piespiedīs paplašināt atzinumus.
   Domātājs nenoliedza neko, kas sevī ietvēra domāšanas paplašināšanas iedīgli.

   712. Urusvati zina, kā dabiski lietojama psihiskā enerģija. Kosmiskās izpausmes ir ritmiskas, tāpat arī visas psihoķīmiskās parādības. Nav iespējams šodien būt pundurim, bet rit - milzim. Daudz būs spriegumu, pirms notiks dabiskā evolūcija. Cilvēki jau daudzkārt ir pacēlušies nozīmīgos augstumos un pilnīgošanās vietā ieslīguši ikdienas rutīnā. Bet ir jāizprot pakāpeniskas pilnīgošanās vērtība - tā dos īsto kustību uz priekšu.
   Pat gudri pētnieki ne ikreiz ievēro noteikumu par eksperimentu nepārtrauktību. Viņi baidās, ka īsās dzīves dēļ nepagūs pabeigt iesāktos darbus. Taču, ja saprastu, ka dzīve ir nepārtraukta un apziņa saglabājas, viņi citādi izturētos pret saviem uzdevumiem.
   Jāatceras, ka mūžība nevar būt ne īsa, ne gara, tai vajadzīgi citi apzīmējumi. Tai vajadzīga pārzemes valoda. Tikai jūtziņas vadīts, cilvēks var bez vārdiem izteikt mūžības jēdzienu. Cilvēkam ir jāiet pa bezgalīgo ceļu, nedomājot par savu zemes mūžu īslaicīgumu. Cilvēks var šos mūžus satuvināt. Viņš var pārveidot zemes dzīves garīgo uzvaru vainagā. Mēs ļoti augstu vērtējam to, ka šeit, uz Zemes, tiek dabiski likta lietā psihiskā enerģija, katru dienu, nepagurstot, - tā iet māsa Urusvati.
   Domātājs ieteica: "Sakopojiet visus spēkus, pirms stājaties uz augstākā ceļa. Nedrīkst atkāpties, kad cilvēks ir pievērsies Pārpasaulīgajam."

   713. Urusvati zina, ka tikai nedaudzi prot saskatīt iepriekšējo mūžu pieredzi. Cilvēki bieži vien sūrojas: kāpēc viņi saņem maz ziņu par iepriekšējām dzīvēm? Bet, kad viņi tās atrod, tad jūtas sarūgtināti vai kļūst iedomīgi.
   Reti kad cilvēks ir tik apzinīgs, ka spēj pareizi spriest par dzīvju nomaiņas lietderīgumu. Reti viņš spēj saskatīt derīgu tālākvirzību. Reti viņš izprot savas kļūdas un to radītās sekas. Parasta lieta ir sūrošanās par Karmas likumu, jo cilvēks par to domā atbilstoši zemes dzīves kritērijiem. Bet Karmas likums ir kosmisks likums.
   Atsevišķa zemes dzīve ir mazāka par sinepju sēkliņu Bezro-bežībā, bet mums ir jāvēršas pie Pārpasaulīgā kā tā līdzdalībniekiem. Tā nav iedomība - uzskatīt sevi par Visuma pilsoni, bet, tikai pastāvot šādai uztverei, var apzināties, cik liela ir atbildība, piedaloties varenajā celsmē. Daudziem nav viegli iedomāties, ka viņš ir līdzdarbinieks, kas piebiedrojies varenajai celsmei. Cilvēki ir iegrožojuši domas lidojumu ar dažādiem konvencionāliem ierobežojumiem. Domas atbrīvošanas vietā ir iznācis drūms cietums.
   Diemžēl, miljoniem gadu dzīvojot uz Zemes, ir par maz, lai cilvēks iemācītos brīvi domāt. Domāšanas māksla netiek atzīta, un skolās to nepiemin. Bet kā var izzināt Pārpasaulīgo, ja visur ir šķēršļi un aizliegumi? Izzināšanai jābūt brīvai, lai varētu tapt Jaunā Pasaule.
   Neuzskatiet, ka doma par Jauno Pasauli ir kaut kas neiespējams, taču ir jāsajūt, ka esi tās dalībnieks. Tiekšanās uz atjaunotu dzīvi nebūs tukšs sapnis, ja tautu labākā jaunrade saplūdīs, gūstot neapturamus sasniegumus.
   Domātājs teica: "Skolotāj, iemāci man saprast un izmantot agrāko dzīvju pieredzi."

   714. Urusvati zina, ka neiecietība ir tumsonības māsa. Plaša iecietība rada pieļāvumu, tas savukārt - uzdrīkstēšanos. Visdedzīgākā centienu īstenošana prasa ne vien jūtziņu, bet arī saprātīgu pieļāvumu. Bez abiem šiem pamatiem nav iespējams atzīt Pārzemes Pasauli. Jūtziņa var pačukstēt sirdij, bet arī smadzenēm jāatzīst Pārzemes Pasaules pastāvēšanas iespēja.
   Ne reizi vien jau teikts, ka cilvēks ir jauncelsmes dalībnieks. Un tā tas arī ir. Katra doma rada domu tēlu; šis veidojums ir nesagraujams, un ir laiks apzināties atbildību par to, ko cilvēks radījis.
   Izplatījumu pieblīvē daudz vieglprātīgu un kaitīgu konstrukciju. Cilvēki parasti netic, ka viņu vājās domas var atstāt pēdas izplatījumā. Taču jāatgādina viņiem, ka pat acumirklīga sajūta jau ieskicē nenodzēšamu hieroglifu.
   Tikai pilnīga domāšanas jēgas izpratne var izraisīt gaišu uzdrīkstēšanos. Nedomājiet, ka šim vārdam ir kas kopīgs ar pārgalvību; tajā saskatām rupjību, bet augstāka uzdrīkstēšanas vienmēr ir svētīga. Tā paver ceļus uz brīnišķīgo domu jaunradi.
   Katra skaista doma ir jāsargā. Lai tā attīstās izplatījumā. Tā būs patiess devums Pasaules celsmē. Taču cilvēkiem ir jāsāk dabiski domāt par Pārzemes Pasauli un katru dienu jāsajūt tās pieskārieni savā dzīvē.
   Mēs runājam par katru dienu kā par pastāvīgu saikni, un nav tukša Pārzemes Pasaules vieta. Zaudētā izpratne radīs vienīgi sarūgtinājumu.
   Domātājs teica: "Ne tikai no ārienes nāk izpratne par Pārpasaulīgo, tā rodas arī mūsos pašos. Lai uzdrīkstēšanās zīme kvēlo sirdī."

   715. Urusvati zina, ka pat neliela piedeva maina ķīmisko sastāvu. Inde var pārvērsties par dziedniecības līdzekli un otrādi. Šāds vienkāršs piemērs jāmin cilvēkiem, kuri netic, ka viena cilvēka klātbūtne vai prombūtne var ietekmēt lielus notikumus.
   Nejēgas saka: "Vai tad viens darbinieks var ietekmēt notikumu gaitu?" Nejēgas nevēlas zināt, ka Mēs runājam ne tik daudz par cilvēka fizisko klātbūtni, kā viņa psihisko ietekmi. Var minēt daudzus piemērus, kas parāda, ka vienas personas ietekmē ir pieņemti lēmumi, kam bijusi milzīga nozīme. Var arī norādīt, ka dažas valstis, kas padzina savus labdarus, līdz ar to noteica sev visgrūtāko ceļu.
   Tā nav pasaka, ka noteiktas personas aurai ir milzīga nozīme. Tā var pārvērst visindīgāko sastāvu par panaceju, bet nejēgām ir nepieņemams šāds zinātnisks apsvērums. Viņi ieskata par labāku izdzert rūgtāko kausu nekā pieņemt saprātīgu apsvērumu. Šādas tumsonības dēļ pasaulē rodas daudz nelaimju. Vai Pārzemes Pasaule var izpausties tādiem nejēgām, kas labāk iet bojā, lai tikai cilvēces domāšana nekļūtu brīva. Valdītāji ir apslāpējuši daudzus labākos domu lidojumus. Nedrīkst tā mocīt evolūciju! Pārzemes Pasaule klauvē pie apziņas, bet milzīgai ir jābūt tumsonībai, lai pretotos dabiskai izzināšanai.
   Domātājs teica: "Domas brīvības vajātāji sev gatavo briesmīgu ceļu."

   716. Urusvati zina, cik labi pat sirma senatne izprata cilvēka izstarojamu nozīmi. Bieži ārstēja ar roku uzlikšanu vai ap slimnieku izvietoja veselīgus organismus. Taču, laikam ritot, cilvēki ne vien neattīstīja šīs savas dziednieciskās īpašības, bet pat aizmirsa tās.
   Kad mesmerisms lika atcerēties šādas iedarbības, cilvēki to uzskatīja par kaut ko pilnīgi jaunu un neparastu. Runāju par to, lai atgādinātu, cik bieži cilvēce ir aizmirsusi savus sasniegumus. Tā tikai liekas, ka zinātne nemitīgi attīstās, - patiesībā izzināšanā vērojami tādi kā lēcieni un sastinguma periodi. Taču cilvēki nedrīkst sevi ar to mierināt. Kādreiz viņi spēs aptvert, cik daudzus sasniegumus ir aizmirsuši.
   Lietderīgi būtu uzrakstīt grāmatu par aizmirstiem ceļiem. Tie skars ne tikai pārdabiskās parādības. Tie parādīs dabisko vēsturi, kurā daudzas lappuses jau bija zināmas, bet pēc tam tika aizmirstas. Jāliek plašām masām atcerēties aizmirstos sasniegumus. Šķēršļu būs daudz, jo dažādās valodās jēdzieni tika izteikti atšķirīgi. Jāprot daudzas valodas un jāzina tautu psiholoģija, lai izsekotu, kāda saikne pastāv starp gadsimtu gaitā nošķirtām zināšanām.
   Veicot šādu izpēti, jāpievērš uzmanība arī Pārzemes datiem, kas ir bagātīgi izkaisīti tautu gudrības krātuvēs. Nedrīkst noraidīt visus pagātnē gūtos sasniegumus. Būtu nesaprātīgi teikt: "Sāksim ar šodienu," ja vakar jau bija sakrātas bagātības.
   Pārzemes Pasaule ir daudzkārt atainota leģendās - un cik brīnišķīgos vārdos! Tā var virzīties uz priekšu, neapmētājot ar dubļiem pagātni.
   Domātājs teica: "Sargieties no tumsonības ceļiem, tie ir netīri."

   717. Urusvati zina, kas ir īsta sadarbība. Jau teicu, ka ikviens cilvēks jebkurā stāvoklī neizbēgami ir Pārzemes Pasaules līdzdarbinieks. Taču šādu neapzinātu sadarbību var saukt par dzīvniecisku, bet Mēs gaidām cilvēku apzinātu sadarbību.
   Var teikt, ka šāda sadarbība, ja apzinās Pārzemes Pasauli, veidojas dabiski. Pārzemes Pasaules izpratne nāk pakāpeniski, kad doma cenšas izprast kaut ko ārpus mums esošu, - tā sāk kvēlot izzināšanas uguns.
   Domātājs teica: "Skolotāj, ļauj man kļūt par tavu palīgu!"

   718. Urusvati zina, cik nesaraujami saistīta ir bioloģija un tikumība. Senos laikos reliģijas bija tas stiprais posms, kas lika cilvēkiem tiekties uz Augstāko Pasauli, bet vēlāk to tuvumā ieperinājās noziedzība, māņticība un liekulība. Cilvēki sāka meklēt citu saprātīgu pieeju Pārzemes Pasaulei. Izzināšana un zinātne parādīja iespējas tuvoties Augstākajai Pasaulei, bet domātāji saprata, ka zinātne bez tikumiska pamata paliks nedzīva. Tāpēc Mums pastāvīgi nākas atgādināt, ka zinātne nevar virzīties uz priekšu, ja nav apzināta dzīvā ētika.
   Jau pirmajos skolas gados jāmāca bioloģijas pamati un jānorāda, kad tie var atdzimt. Pirms iedziļināšanās zinātniskās formulās jārada droši dzīves pamati, tikai tad var atrast dzīvu ceļu uz dzīviem sasniegumiem.
   Mēs neko lietderīgu nenoliedzam. Pamats ir dots daudzkārt, bet tas netika stingri apgūts, tāpēc apsveicama ir izzināšana, kas saistīta ar tikumības izpratni. Jums jāsaprot, ka netikumīgs zinātnieks nav evolūcijas līdzdarbinieks. Dedzīgi domātāji būs arī tikumīgi cilvēki.
   Domātājs teica: "Skolotāj, parādi gara dailes ceļu!"

   719. Urusvati zina, ka zemes dzīves stāvoklī cilvēks nespēj novērtēt savu darbību kvalitāti. Dažkārt šķietami vislabāko rīcību aptumšo savtība, bet vispašaizliedzīgākā tiek aizmirsta ikdienības putekļos.
   Apliecinu, ka ierosinošie cēloņi meklējami apziņas dzīlēs. Pat augsti gari nespēj saskatīt rīcības cēloņus. Protams, smalkajā ķermenī esot, tas ir vieglāk izdarāms, taču arī tikai relatīvi.
   Nevajag domāt, ka pareiza novērtējuma trūkums ir nelaime. Kālab gan iedziļināties abstraktā vērtēšanā, ja cilvēkam ir ļauts darīt labu? Ikviena labestīga rīcība ir lietderīga. Jo vairāk labestības, jo vairāk vērtīgu uzkrājumu. Nevajag ielaist prātu tajā jomā, kur jāvalda sirdij. Prāts var savtīgi attaisnot tur, kur sirds sajutīs nepatiesību.
   Psihiskā enerģija pirmām kārtām mīt sirdī. Zinātne, kas nesaprot psihiskās enerģijas pamatus, nevar sekmīgi attīstīties. Jaunā Pasaule, par kuru sapņo cilvēces labākā daļa, var veidoties tikai tad, ja tiek pareizi izprasta psihiska enerģija. Cilvēks var dzīvot ar to draudzībā vai ienaidā, taču šāds pagrimums nav pieļaujams.
   Var atskanēt viltīgi priekšlikumi, jums teiks: "Vai nebūtu labāk visus pārspriedumus par psihisko enerģiju uzticēt zinātniekiem? Kad zinātne būs izteikusies par šo enerģiju, tad ari iedzīvotāji varēs par to runāt." Taču viltīgie kaitnieki lieliski zina, ka psihiskā enerģija pieder visiem.
   Cilvēcei ir jāprot labi saskatīt psihiskās enerģijas dažādās izpausmes, un tās novērošanu nevar uzticēt tikai nelielai zinātnieku grupai. Turklāt viņu vidū var būt savtīgas personas, kuru viedoklis ir uz aizspriedumiem dibināts. Pati cilvēces attīstība atrodas tajā pakāpē, kad uz sadarbību jāaicina pilnīgi visi, jo Esības pamats ir saprātīga sadarbība un psihiskās enerģijas izzināšana, citādi cilvēce nonāks haosa varā. Neviens ārējs sasniegums neglābs no savstarpējas iznīcināšanas.
   Grūti iedomāties, kā var beigties Armagedons, ja netiks izprasti Esības pamati. Tā runāju, lai cilvēki zinātu, kādā mērā Pārpasaulīgais nosaka zemes dzīves notikumu risinājumu. Nedomājiet, ka Pārpasaulīgais var būt mierīgs, kad jukas zemes dzīvē visu demoralizē. Bet Urusvati zina, ka pareiza audzināšana var novērst briesmas un neļaut cilvēkiem kļūt par mežoņiem. Pēc tam, kad izdarīti tik daudzi izgudrojumi, cilvēki pārvēršas par mežoņiem! Neuzskatiet to par pārspīlējumu. Diemžēl Armagedona konvulsijas draud ar neskaitāmām nelaimēm.
   Tāpēc Domātājs teica: "Tuvojas laiks, kad cilvēkiem būs jāpadomā par bezrobežīgumu visās lietās."

   720. Urusvati zina, ka viena no visvērtīgākajām cilvēka īpašībām ir novērotspēja. Mēs to saucam par vērīgumu, jo šī īpašība ir nepieciešama ikvienam redzīgajam. Taču īstenībā notiek pretējais. Cilvēki aizmiglo savu apziņu ar māņticību un aizspriedumiem, un iznāk kaut kāda supermaija. Taču novērotspēja ir jāizkopj.
   Ne velti Mēs bieži uzsveram īstas audzināšanas nepieciešamību. Jūs varat ievērot, ka par dažām īpašībām Mēs runājam atkārtoti, - tas nozīmē, ka tieši šīs dzīves puses apmulsusi cilvēce ir sevišķi aizmirsusi. Joprojām valda tumsonība. Balsis, kas aicina izglītoties, ir vientuļas un tiek vajātas. Kaut arī šī vajāšana nedaudz atšķiras no vajāšanas tumšajos laikmetos, tomēr tā ir ļoti necilvēcīga.
   Nedižosimies ar kultūru, jo tā izvēršas kroplīgās formās. Kāda gan var veidoties kultūra, ja jaunatnei netiek mācīta domāšanas māksla? Nelīdzēs pat izlasītās grāmatas, ja to saturs paliek nepārdomāts. Tādēļ ir tik nepieciešams asināt vērīgumu, lai pasaules mēroga notikumi iegūtu īpašu jēgu..
   Cilvēki mēģina attaisnoties ar to, ka Visums ir ieslīdzis tumsā un cilvēku doma ir bezspēcīga; taču domai šāds apzīmējums ir nepiemērots. Tieši doma ir visspēcīga. Centienu pārņemta apziņa jau ietiecas izplatījumā, un pat domas aizmetnis jau ir varena spēka pilns. Vērīgums palīdzēs saskatīt, ka doma darbina ne vien muskuļus, bet nosaka ari vissarežģītākās ietekmes dzīvē. Dzīves ikdienā var novērot visbrīnumainākās izpausmes.
   Domātājs teica: "Gribu novērot Bezrobežibas izpausmes."

   721. Urusvati zina un pati ir izjutusi, cik redzama un dzirdama var būt Neredzamā un Nedzirdamā Pasaule. Turklāt svarīgi ir tas, ka īsts sasniegums gūts dabiskā ceļā. Vissenākās tautas jau zināja dažus paņēmienus, kā vardarbīgi pavērt ceļu uz Neredzamo, taču jebkura nedabiska tuvošanās nav neko vērta.
   Var redzēt, ka Pasaulē viss ir lietderīgs un to var sasniegt ar visdabiskākajiem līdzekļiem, tāpēc jo vērtīgs ir Urusvati panāktais. Šādas pakāpes, protams, nav sasniedzamas īsā laikā. Jāapgūst vibrācijas, bet tas iespējams tikai daudzu gadu ilgā darbā; protams, pareizāk būtu teikt - daudzu gadsimtu ilgā darbā; tādēļ jo vairāk jāsargā šādi sasniegumi. To mērķis ir nevis personisks labums, bet gan tautas panākumi.
   Ipaši jāsargā dabiskie sasniegumi, jo visai bieži zinātne nevis palīdz, bet gan apgrūtina. Viduvējiem zinātniekiem ir nosliece uz aizspriedumiem, un viņi uzskata, ka izskauž māņticību, kaut gan patiesībā rada jaunus kaitīgus šķēršļus. Visās lietās meklējiet dabiskus ceļus.
   Domātājs teica: "Skolotāj, parādi man visvienkāršāko un taisnāko ceļu."

   722. Urusvati zina, ko nozīme ritms, kas veidojas, pastāvīgi kontaktējoties ar Augstāko Pasauli. Augstākās enerģijas ritms tiek apgūts ilgu gadu darbā. Nevajag domāt, ka šādu ritmu var dot apskaidrība. Vispirms ir jāvēršas ar vārdiem, pēc tam tie pārvēršas centienos, kam vārdi nav vajadzīgi, un, visbeidzot, saplūst ritmā, kas pastāvīgi skan sirdī - gan nomodā, gan miegā. Un viena pamatīpašība pastiprina vibrāciju - nosauksim šo īpašību par ekstātisko Mīlestību; tajā ir gan augstākā uzticība, gan kvēla uzticēšanās, gan nerimtīgs varens spēks. Tāda augšupvirzības pakāpe ir dižena, taču pabeigtības nav nevienā lietā.
   Par augstāko pārbaudījumu var nosaukt to, kad veidojamā pakāpe tiek sasniegta zemes dzīvē, neaizejot no sadzīves. Protams, ir grūti nest gaismekli rupju vibrāciju apstākļos, ļaunuma un tumsonības vidū, toties jo lieliskāks ir sasniegums. Nevis aiziešana no dzīves, bet pastāvīga tiekšanās uz Augstāko Pasauli ir tā ietvertspēja, ko cilvēki dēvē par sintēzi. Bet cik reti dzīvē var sastapt darbarūķus, kas sevi veltījuši kalpošanai Augstākajai Pasaulei!
   Cilvēki dažreiz runā par vispārības labumu, taču to var sasniegt, vienīgi uzņemot apziņā Augstāko Pasauli. Tikai tā pilnīgošanās mērķis kļūs gudrs un spēs apvienot visus cilvēces centienus. Var pieļaut un saprast dažādu ceļinieku gājumus, viņi mēģina iet pa vienu taku, tikai vārdi ir atšķirīgi.
   Domātājs teica skolniekiem: "Ietveriet, izprotiet un mīliet!"

   723. Urusvati zina, cik grūti cilvēkiem ir izprast gara dalāmību. Viņi uzskata, ka šis jēdziens ir pretrunā ar zinātni, bet aizmirst to, ka jaunākie atklājumi vienīgi apstiprina šo psihiskās enerģijas likumu.
   Parastā radiopārraide un televīzijas raidījums var zinātniski parādīt, kā notiek enerģijas pārraidīšana daudzos virzienos. Protams, sekmīgai tās īstenošanai vajadzīgi aparāti - kā raidītāji, tā uztvērēji. Cilvēks pats ir pilnīgs aparāts enerģijas pārraidīšanai. Ir jāsaprot, ka ne tikai cilvēka iedzimtās īpašības, bet arī viņa brīvā griba piedalīsies katrā psihiskajā eksperimentā.
   Bieži vien doma tiek sūtīta pareizi, bet uztvērējs to atgrūž. Var būt arī otrādi - uztvērējs ir jutīgs, bet sūtījums juceklīgs. Cilvēki bieži it ka kaut ko dzird, bet neprot noskaņot vibrācijas, un iznāk vienīgi sajukums.
   Nevajag uzskatīt, ka domas raidīšana un televīzijas pārraide ir iespējama vienīgi augstienēs, - ikviens eksperiments ar psihisko enerģiju var notikt jebkur. Taču biezi apdzīvotās pilsētas, protams, raidījuma kvalitāti neveicina; tomēr ir sevi jāpieradina pie tā, ka psihiskajai enerģijai jādarbojas neatkarīgi no fiziskajiem apstākļiem.
   Urusvati var apliecināt, ka sākumā katra blakus skaņa radīja sāpes, bet tad, kad vibrācijas nostiprinājās, eksperiments varēja notikt jebkuros apstākļos. Šādu vērīgumu un modrību izkopt ir ļoti grūti, tam vajadzīgs visai liels laiks, taču psihiskā pasaule pelna īpašu ievērību.
   Domātājs teica: "Mums nevajadzētu atgriezties tajos laikos, kad pērkonu uzskatīja par Dieva dusmu izpausmi."

   724. Urusvati zina, cik bieži cilvēki kaitē pamatjēdzieniem, nepareizi izteikdamies. Lūk, viņi runā par pārcilvēciskām pūlēm, bet zemes dzīvē viss ir cilvēcisks. Var runāt par cildeniem vai izciliem pūliņiem, tomēr tie būs cilvēciski. Ar šādiem nepārdomātiem vārdiem cilvēki noniecina paši sevi.
   Bet tuvojas laiks, kad jāizprot visi dārgumi, kas ir cilvēka rīcībā. Ir jāatzīst tā patiesā zinātne, kura var pievērsties visam pamatā esošās enerģijas izpētei. Cilvēki zina par zeltu, kas piesātina okeānus, bet nevēlas atzīt izplatījuma enerģiju. Mēs to dēvējam par psihisko enerģiju, taču var atrast arī citu nosaukumu. Varbūt jūs esat dzirdējuši par Svētību? Tā pastāv - un nav nekas cits kā psihiskā enerģija.
   Var atrast tās nosaukumu dažādās Austrumu valodās, bet izpratne ir ļoti sagrozīta. Mēs uzstājam un aicinām zinātniekus atzīt enerģētisko sākotni - tāda pamata tuvumā atradīsies vieta visām pārējām Mācībām.
   Mēs nenoliedzam, Mēs negraujam, bet ceļam saskaņā ar cilvēces psiholoģiju. Katrs gadu simtenis ienes savus apstākļus, un tos nevar noliegt. Bieži vien Diženais kļūst tāds kā neskaidrs, un sarodas postītāju pūļi, bet ari šādās zīmēs ir vērīgi jāieskatās, jo tās tāpat ir saistītas ar nākamību. Ir jāiemīl evolūcija visos tās veidos. Kustība ir dzīvības pamats.
   Domātājs mēdza teikt: "Ceļiniek, steidzies uz mērķi, nepar-nakšņo ledainā straumē."

   725. Urusvati zina, cik ļoti cilvēki sagroza pat visvienkāršākos jēdzienus. Mieru viņi uzskata par stingu bezdarbību, bet tieši miers ir spriega psihiskā darbība, tas ir kā gaiša ūdenskrātuve, kuras dibenā dziednieciskie avoti nes cilvēcei nepieciešamo valgmi. Miers ir jāsaprot kā ļoti dziļš un cildens darbs.
   Skolotājs vispirms pārbauda, vai skolnieks prot saglabāt mieru īpašas spriedzes laikā. Var pabrīnīties par to, cik reti cilvēki iztur šo pārbaudi. Iemesls ir tas, ka viņi neatzīst Augstāko Pasauli un psihisko enerģiju. Cilvēki uzskata, ka rupjie fiziskie apstākļi tomēr ir svarīgāki. Var vienīgi izteikt nožēlu par tādu tumsonību, jo tās dēļ viņi ir zaudējuši ļoti daudz labāko iespēju. Bet jūs paši daudzkārt esat redzējuši, kā pat izglītoti cilvēki nevēlas ieklausīties zinātnes pamatos. Viņu zinātne velk savu vezumu kā slinks zirgs, kuram ir aizsietas acis.
   Mēs nepagurdami daudzināsim no aizspriedumiem brīvus ceļus. Jums var pajautāt: kas gan tur jauns? Bet lai apjēdz, cik jauni ir ceļi, kas ejami cilvēcei. Visiem ir jākļūst par jaunās evolūcijas dalībniekiem. Ne tikai īpaši izraudzītajiem, bet gan visiem, kas sevi sauc par cilvēkiem. Lai ķeras pie kopīgā darba, kas paver Augstāko Pasauli.
   Neizrunāsim augstas frāzes. Lai godīgas izzināšanas darbs . kļūst par ikdienas darbu. Un visiem ir jāpiedalās šajā darbā. Neaizmirsīsim, ka ikviens cilvēks ir psihiskās enerģijas nesējs un var novērot kaut vai dažas tās izpausmes. Tā cilvēks tuvosies jaunai laimei un sapratīs, kas ir Vispārības Labums.
   Domātājs norādīja, ka tas, kurš spēj saglabāt mieru, jau ir ieskatījies dziedinošajā akā.

   726. Urusvati zina, ka jūtu varenais spēks ir psihiskās enerģijas rosinātājs, īpaši spēcīga ir mīlestība, bet gandrīz tikpat stiprs ir arī naids.
   Jautās: tātad var dzīvot arī ar naidu? Var, tikai tas nav izdevīgi. Naids ne vien attīsta imperilu un izraisa slimības, kas saīsina dzīvi, bet - pats galvenais - šausmīga ir naida nozīme Smalkajā Pasaule. Jūs jau zināt, ka Smalkajā Pasaule visas jūtas pastiprinās, un tas pats notiek ar sekām. Tagad iedomāsimies, cik grūti ir naida pārņemtajam atbrīvoties no šīs postošās kaislības. Ne vien viņš pats nonāk naida varā, bet ari visa viņa būtne piesūcas ar naida indi. Viņš cieš, jo pats šīs mokas izraisījis. Tāpēc teiksim: izdevīgāk ir dzīvot labestībā un mīlestībā. Šis stāvoklis pastiprināsies Smalkajā Pasaulē un būs laimes avots.
   Daudz kas ir pieejams cilvēkam, kurš ir izpratis labo. Viņš spēj sajust Augstāko Pasauļu vibrācijas, viņš spēj saklausīt sfēru mūziku, viņš kāpj augšup pa dailes harmonijas pakāpieniem. Tādējādi taisnība ir filozofiem, kuri apgalvo, ka daile ir labais un labais ir brīnišķīgs.
   Protams, daudzi šīs formulas uzskatīs par abstraktām un zemes dzīvē neizmantojamām. Taču noliedzējiem daudzas reizes nāksies izbaudīt Smalkās Pasaules apstākļus, lai savā apziņā nostiprinātu Patiesību. Var vienīgi nožēlot cilvēkus, kuri, iemācījušies lasīt, jau uzskata, ka viņi ir apguvuši Dzīves Mācību.
   Netiesāsim nezināšanu, bet bargi nosodīsim tumsonību. Jāsaprot, kur ir robeža starp nezināšanu un tumsonību. Viena ir ārstējama, bet otra bieži vien vairs nav labojama. Tumsonis allaž ir augstprātīgs un uzpūtīgs. Tā pēc ikdienas dzīvē novērotām pazīmēm var apjaust cilvēka būtību.
   Domātājs teica: "Var piedot nezināšanu, bet tumsonība sadarbībai neder."

   727. Urusvati zina, kāds ir izzināšanas tālākvirzības vienotais pamats. Daudzi grib, lai viss tiktu veidots uz zinātniskiem pamatiem. Dosim viņiem zinātniskas izpētes iespēju. Zinātne jau ir sadalījusies daudzās nozarēs, turklāt starp dažām pastāv tādas pretrunas, ka nav iespējams rast vienotību. Bet lai zinātnieki novēro dažādu pētnieku psihisko stāvokli viņu vislielākās garīgās spriedzes laikā. Un viņi konstatēs, cik pārsteidzoši līdzīgs ir radošo centru spriegums. Filozofs un fiziķis, ģeogrāfs un psihologs savu laimīgo atklājumu brīdī ir vienādi.
   Sāciet novērot ar šo brīdi, un jūs nonāksit pie secinājuma, ka izzināšanas zinātne ir kā viens Koks, kura zarus baro viena un tā pati sakne. Tā var veikt pamācošus novērojumus, un šis ceļš aizvedis pie Pārzemes Pasaules izzināšanas.
   Nebrīnīsimies, ka daudzas domas parādās dažādās Zemes malās vienlaikus; šie zinātnieki cits citu nepazīst, viņi iet dažādus ceļus un domā atbilstoši savas tautas mentalitātei, un tomēr kaut kas vienots liek viņiem strādāt cilvēces labā. Cik daudzus brīnišķīgus novērojumus var veikt, ja apziņa ir paplašināta, turklāt tai sveša noliegsme, kas ir tik raksturīga tumsonībai! Tā iemācīsimies ietvert un pavērsimies augšup ar brīvām acīm.
   Domātājs apliecināja, ka senos laikos cilvēki jau zināja daudz ko tādu, kas vēlākajos gadsimtos tika aizmirsts.

   728. Urusvati zina, ka psiholoģija ir jāpadara par visreālāko zinātni. Tai ir jābūt reālākai par fizioloģiju, taču tā jāsāk mācīt jau pamatskolā un attiecīgi jāturpina visās augstākajās mācību iestādēs.
   Visās izglītības nozarēs ir jāietver psiholoģijas pamati. Šo zinātni varētu nosaukt arī mazliet citādi, bet lai paliek jau pierastais nosaukums. Mēs izvairāmies no jebkuriem grozījumiem, ja vien ir iespēja sasniegt lietderīgu mērķi ar pierastajiem vārdiem.
   Psiholoģijas uzdevums ir izpētīt cilvēka apslēptos spēkus. Tā ne vien ieklausīsies seno filozofu atziņās, bet arī ies brīvu zinātniskās izpētes ceļu. Pat reliģiju salīdzinošie pētījumi būs psiholoģijas ziņā, jo visu ticību pamatā ir Pārzemes Pasaules iepazīšana.
   Lepnības dēļ nenoniecināsim senos sasniegumus, jo, dažādos nosaukumos ietērpti, tajos slēpjas tie paši pārbaudītie secinājumi. Ir jālieto brīvās zinātniskās metodes, jo dzīve visās savās izpausmēs rāda ceļu uz Neredzamās Pasaules izzināšanu. Daudzas enerģijas saplūst visam pamatā esošajā enerģijā vai izplūst no tās. Ir pamācoši novērot, kā sazarojas spēki, kas katrā dzīvā būtnē ir individuāli. Šāda bagātīga individualitāte ir attiecīgi jānovērtē - tieši tā palīdzēs zinātniekiem tuvināt šķietamās pretrunas.
   Domātājs teica: "Var izveidot skanīgu kori no visdažādākajam balsīm. Cilvēkiem dota griba, taču sapratīgi to likt lieta prot nedaudzi."

   729. Urusvati zina, ka griba ir īstenota, saasināta psihiskā enerģija. Senatnē gribas simbols bija bulta. Tagad daudz runā par gribas attīstīšanu un piedāvā mākslīgas metodes tās stiprināšanai, taču griba ir jāattīsta, aizrautīgi darbojoties.
   Kad jūs sastopat tā sauktos bezgribas cilvēkus, varat būt pārliecināti, ka tie vispirms ir sliņķi, ka, uzturēdamies Smalkajā Pasaulē, viņi ir bijuši pusapzinātā stāvoklī un nav mēģinājuši attīstīt savu pašdarbīgumu. Šādu cilvēku ir daudz, un viņi ne tik drīz sapratīs, ka radošs darbs asina viņu panākumu bultu. Var konstatēt, ka gribas trūkumam nāk līdzi bailes, grūtsirdība, nepateicība un citas tumsonības briesmas.
   Kad mēs domājam par Pārzemes Pasauli, mums ir jāsakopo visa sava griba, lai drosmīgi pārvarētu visus zemākos slāņus, kas cilvēkus piesaista tumsonīgai esībai. Nežēlosim tos, kuri paši liedz sev iespēju gūt panākumus. Līdzjūtības vadīti, norādīsim šādiem cilvēkiem, cik daudz viņi zaudē, taču varam būt droši, ka Mūsu padomi viņu apziņu nesasniegs.
   Vienīgi darba dzīve iemācīs šiem cilvēkiem novērtēt saražotā kvalitāti, un šādā cīņas ceļā viņi ietērpsies gribas bruņās. Ikdienas dzīvē var lieliski vingrināt gribu, tāpēc lai svētīti ir šie dabiskie ceļi.
   Domātājs allaž piekodināja skolniekiem, ka nekādā ziņā nedrīkst ļauties grūtsirdībai.

   730. Urusvati zina, ka uzmanība ir viens no galvenajiem nosacījumiem sekmīgai psihisko novērojumu veikšanai. Cilvēki nereti runā par mērķtiecību, par vērīgumu, bet visvienkāršākā uzmanība nav apgūta. Tā, piemēram, viņu izpratnē formula "dzīvot briesmās" iegūst bezjēdzīgu nozīmi. Protams, paplašinātai apziņai līdzi nāks arī dabiskā uzmanība, bet tādu apziņu nav daudz.
   Labi ir tas, ka uzmanību var izkopt, bet, lai to panāktu, gan ģimenē, gan skolā pie tā ir jāpiestrādā. Skolēnu uzmanība jāvirza ne vien uz kaut kādām īpašām izpausmēm, bet arī uz sīkākajām ikdienas dzīves iezīmēm.
   Psihiskā pasaule pirmām kārtām gūst izpausmi ikdienas dzīve. Pašas vērtīgākas gara īpatnības var noverot pat pelēkajā ikdienā. Neuzskatīsim par varoņiem vienīgi tos, kuri nopūlas cilvēces labā, bet uzmanīgi saskatīsim arī ikdienišķos darbarūķus. Tāda uzmanība dos daudz novērojumu, un to vidū būs ari psihiskās enerģijas dabiskās izpausmes.
   Kad Mēs runājam par Smalko Pasauli, Mums jāpieļauj arī smalkāko enerģiju pastāvēšana. Tādas enerģijas jācenšas novērot dzīvē. Nevajag domāt, ka kaut kur parādīsies brīnumaini spēki, - tie var parādīties ikvienā cilvēkā, tikai tie uzmanīgi jāsaskata.
   Lūk, tādu uzmanību ikdienā Mēs ieteicam visiem, kas grib domāt par Pārzemes Pasauli. Neceriet, ka šāds vingrinājums ir viegls, - cilvēkiem nepatīk pastāvīgums. Viņi dažkārt gluži labprāt sapņos aizlidotu uz tālajām pasaulēm, taču šādi sapņi ļauj tikai īsu mirkli traukties izplatījumā. Bet Mēs ieteicam līdz ar ikdienību apgūt tik lielisko vērīgumu. Lai tas veidojas no mazām dienām.
   Domātājs teica: "Skatieties arī zem kājām, lai nepakluptu."

   731. Urusvati zina, ka cilvēkiem ir ne vien jāatzīst psihiskās pasaules realitāte, bet arī jāsajūt tās iedarbība zemes dzīvē. Daudzi runā par kaut kā esamību, bet savā ikdienas dzīvē neatzīst varenās psihiskās enerģijas klātbūtni. Taču ir pienācis laiks, kad cilvēkam jāieklausās savos noskaņojumos, pacilātībā, nemierā un dažādās sāpēs.
   Nevaram iedomāties, ka cilvēks varētu virzīties tālāk bez apzinātas tuvošanās psihiskajai pasaulei. Turklāt jāiegaumē, ka Mēs daudzkārt esam brīdinājuši no psihisma un medijisma. Cilvēkiem jāsaprot, ka šādas neveselīgas mākslīgas novirzes nav veselīga apziņas paplašināšana. Mēs neatlaidīgi atgādinām, cik ļoti cilvēkam jāpadara cildenāka sava domāšana, un tad viņš pavirzīsies uz priekšu pa ceļu, kas ved uz Pārzemes Pasauli.
   Neproponēsim kaut kādus nosacītus rituālus - galvenais uzdevums ir nosargāt cilvēka individualitāti. Griba, tīra un cildena griba, pa savu ceļu aizvedīs pie tās pašas vienotās apziņas, palīdzēs iztīrīt acis un ausis, lai cilvēks spētu apjaust pasaules mēroga pielietojumu, - vienīgi pastāvot šādai ietvertspejai, viņš dzīve ies īstas izzināšanas ceļu. Tikai lūgsim zinātniekus, lai viņi nezaudē iejūtīgumu un nenoraida nevienu novērojumu, kas varētu sekmēt tālāku izpēti. Vienīgi savstarpēja cieņa ļaus daudz ko paveikt līdz galam.
   Tautām ir jāiemācās domāt par Vispārības Labumu, jo savtība būs grūts šķērslis tālākvirzībai. Briesmīgie pārbaudījumi, kas lemti cilvēcei, paātrina jaunu pasaules veidojumu tuvošanos.
   Domātājs teica: "Skolotāj, pamāci, ar kādiem vārdiem lai aicinu cilvēkus uz visneatliekamāko."

   732. Urusvati zina, ka prieka un mīlestības apskaidrība ir stiprāka par atskārsmi, ko dod ciešanas, taču pastāvīgi norāda, ka tieši ciešanas šķīsta cilvēku.
   Kā gan tas var būt, ka cilvēks neprot izmantot pašu spēcīgāko apskaidrību? Atbilde ir vienkārša - ciešanas cilvēks ir sējis blīvajā pasaulē un daļēji tās iekļūst arī Smalkajā Pasaulē. Bet tīrs prieks un mīlestība dzīvo Ugunīgajā Pasaulē, un cilvēks tos reti izprot. Taču nākamajā evolūcijā cilvēki apzināsies, kur ir viņu dārgums, un vērsīsies pie gaišās panacejas.
   Jauno zinātnes sasniegumu vidū tiks minētas arī varenās prieka un mīlestības emocijas. Lai cilvēce pamazām tuvojas gaišajiem virzītājspēkiem un saprot, ka ikviena doma par prieku jau ir dziedinoša sākotne. Pat bēdās var atrast mīlestības un līdzcietības izpausmi. Lai šīs ceļa zīmes palīdz nogurušam ceļiniekam. Lai zinātnieki parāda, cik ļoti prieka ritms veicina psihiskās enerģijas pieplūdi. Lai zinātne izskaidro, cik dziedinošs ir prieka varenais spēks.
   Nejēgas teiks, ka šāds padoms nav aktuāls, jo cilvēce iet bojā ciešanās. Vienīgi nejēga var ieteikt ieslīgšanu tumsā, lai tikai nebūtu jāuzsāk Gaismas meklēšana. Vienīgi nejēga var pateikt, ka cilvēks nekad neiemācīsies izmantot domas enerģiju-
   Dedzīgi jātiecas uz dzīves atjaunotni. Ikviens var domāt par brīnišķīgo Pārzemes Dzīvi. Ikviens var iemantot spēku iegūt dziedinošās zāles un izplatīt šādas emanācijas uz visu apkārtējo.
   Domātājs teica: "Bēdas ir pārejošas, prieks - nezūdošs. Mīliet Gaismu un mīliet Daiļo." Tā Domātājs virzīja skolniekus uz vienkāršāko risinājumu.

   733. Urusvati zina, ka bulta drošā lidojumā tiecas uz vienīgo mērķi. Salīdziniet bultu ar cilvēka domu. Trīcoša roka nespēs bultu droši raidīt, tāpat svārstīga doma mērķi nesasniegs, īpaši sargieties no domas divdabības; cilvēki bieži nemana, ka viņos vienlaikus trako daudzas domas. Tās ņudz kā kukaiņu bars, un nav iespējams atšķirt, kura no tām ir nozīmīgāka. Šis apstāklis ir ļoti svarīgs, un nākotnē jutīgi aparāti parādīs, cik kaitīga ir tāda juceklīga domāšana.
   Labāk vispār nedomāt nekā pieļaut sevī tādas jukas, kas līdzinās neprātam. Jums var pajautāt: kas šādā gadījumā būtu darāms? Taču nemeklēsim tālu piespiedu paņēmienus, labāk lai katrs novēro sevi nolūkā dabiski attīrīt savu domāšanu. Cilvēks var pamanīt domu sajukumu, un tad viņam jāizlemj, kura doma ir vajadzīgāka. Nav viegli izsekot sīkajiem tārpiņiem pašos apziņas dziļumos. Tie var samaitāt jebkuru lielisku domu. Bet, ja cilvēks papūlēsies izprast, cik kaitīgs ir domas divdabīgums, viņš varēs pamazām atbrīvoties no nevajadzīgiem dzenuļiem.
   Lai domātu par Pārzemes Pasauli, īpaši ir vajadzīga domas skaidrība. Ķīmiskiem preparātiem nedrīkst pieskarties ar netīrām rokām, gluži tāpat nedrīkst aptraipīt Pārzemes Pasaules augstos kīmismus. Lai cilvēki biežāk domā par augstām pasaulēm.
   Domātājs ieteica domāt par Pārpasaulīgo tā, it kā pats tajā piedalītos.

   734. Urusvati zina, cik zibenīgi skanējumu spirāles apņem Zemi; rodas svētīgs vai kaitīgs apsegs. Cilvēks ar savu brīvo gribu var sekmēt glābiņu vai bojāeju. Cilvēks nevar teikt, ka viņš cieš, būdams bez vainas. Viņš pats kādreiz ir ielicis indi kosmiskajā audumā.
   Cilvēki jau ir sākuši pētīt kosmiskos skanējumus un sapratuši, ka ikviens viņu vārds ir kā nesagraujams bauslības galdiņš. Tagad tuvojas laiks, kad jāpēta cilvēka doma. Tā ir ātrāka par gaismu. Tā veido varenu apsegu Zemei, bet vai bieži doma ir svētīga?
   Cilvēki jau prot attēlot domas kvalitāti, taču tas saturs vel nav uztverts. Tuvojas brīdis, kad jutīgi aparāti spēs precīzi fiksēt domas saturu. Cilvēki, kas domās par vispārības labumu, priecāsies par šādu izpēti, bet visi tie, kuru dzīves neatņemama sastāvdaļa ir naids, ļaunums, meli, skaudība, visiem spēkiem pretosies šādam atklājumam. Zinātnieku, kurš iedrošināsies izdarīt šādu atklājumu, diezin vai nosauks par mūsdienu cilvēces draugu.
   Vienkāršs ir Novēlējums, ka cilvēks nedrīkst dzīvot, naida pārņemts, taču mūsdienu vadoņi vienā laidā klaigā par naida nepieciešamību. Viņi nezina, cik varens spēks piemīt domai, nezina par karmu. Kas uzskata, ka naidu var izdeldēt ar naidu, tas maldās. Pat tādas šausmas kā karu nevar izbeigt ar naidu. Cilvēci glābs daudzas cildenas domas. Cīnītājus varoņus veido nevis naids, bet gan kvēla griba darīt labu.
   Domātājs teica: "Dedzīgs kareivis šķēršļu nepazīst."

   735. Urusvati zina, ka varonība ir pašuzupurēšanās un dedzīga entuziasma izpausme. Varoņdarba veikšanas laikā cilvēks paaugstina vibrācijas, viņš pat atbrīvojas no fiziskajām sajūtām un piepildās ar ugunīgu atskārsmi.
   Nejēga var sacīt: kādēļ sarunās par Pārpasaulīgo jārunā par varonību? Nejēga nesaprot, ka tiekšanās uz Pārpasaulīgo jau ir varoņdarbs. Viņš nezina, ka katra doma par Pārpasaulīgo jau paaugstina vibrācijas un piepilda apziņu ar kvēlu varoņdarbu.
   Ja doma ir vārga, tad arī tās sekas ir niecīgas, bet skaidra, dedzīga doma rada ari varenas sekas. Daudzkārt nākas atkārtot, ka doma par Pārpasaulīgo izraisa dziednieciskas vibrācijas. Daudzkārt nākas atgādināt par cildenas domāšanas nozīmi. Bet drīz vien ārsti ieteiks psihiskās nelīdzsvarotības gadījumos domāt par Pārpasaulīgo. Tas nekas, ka pirmie mēģinājumi būs primitīvi; ja arī cilvēki visā pilnībā neizjutīs šādas saskarsmes svarīgumu, taču pat mazākā panacejas daļiņa dos lietderīgas sekas. Domas par Pārpasaulīgo ir panaceja.
   Tas, ka cilvēki sevī nes talismanu, nav pārspīlējums, tomēr vispirms ir jāizjūt sajūsma, ko izraisa domāšana par Pārpasaulīgo. Cilvēks bez ceļa spieķa var paklupt, bet no Augšas var pasniegt drošu spieķi, atliek vienīgi to pieņemt un mundri turpināt augšupceļu.
   Domātājs lūdza skolniekus iemīļot kāpšanu kalnos; tā palīdz palūkoties uz debesim.

   736. Urusvati zina, ka cilvēks tuvojas Pārzemes Pasaulei ne tik daudz ar prātu, cik ar mīlestību. Mīlestības jūtu magnētiskais spēks ir liels, bet zinātne diemžēl pienācīgi nenovērtē tāda magnēta nozīmi. Mīlošs cilvēks atbild kosmiskajam pie-vilksmes likumam, tā viņš lielākā vai mazākā mērā saņem šim likumam raksturīgās īpatnības.
   Cilvēka atskārsme saasinās, uzvilnī drošsirdība, kas sekmē varoņdarba veikšanu. Tāpat ir redzams, ka nostiprinās arī cilvēka veselība, kad viņa jūtas saspringst cildenu domu ietekmē.
   Ir maldīgi uzskatīt, ka cilvēki, kas predisponēti uz tā saukto histēriju, īpaši viegli kontaktējas ar Pārzemes Pasauli. Viņi var tuvoties medijismam, bet Mēs gribam citādu - veselīgu un lietderīgu tuvošanos. Pats labākais ceļš ir mīlestība uz Pārzemes Pasauli.
   Bez mīlestības nav iespējams nodoties ari Smalkās Pasaules izzināšanai. Nav iespējams vienīgi ar lasīšanu panākt tuvošanos, vajadzīgs gribas saspriegums, bet tāda griba var izpausties tikai kā mīlestības sekas.
   Mēs ari neieteicam norobežoties no zemes dzīves, jo tā ir dota kā kaujas lauks. Tikai dzīvē var sevi pārbaudīt, bet šādas pārbaudes būs brīnišķīgas tad, ja pār tām pacelsies Pārzemes Pasaules mīlestības kupols.
   Lai bērni jau no mazām dienām pierod apzināties Pārzemes Pasauli. Lai bērna smadzenēs dzimst sapņi par augstākajām parādībām. Pašam neievērojamākajam darbarūķim var piederēt apslēpti dārgumi, un viņš var mīlēt šādus augšupcelšanās brīžus.
   Domātājs ieteica skolniekiem iemīlēt sapni par Augstāko Pasauli - šādos brīžos atjaunojas apziņa.

   737. Urusvati zina, ka globālu satricinājumu laikā īpaši izpaužas kā izzināšana, tā arī noliegsme. Katra cildenuma pilna izzināšana tiek noliegta ne vien mežonīgas tumsonības, bet arī uz aizspriedumiem dibinātas māņticības dēļ. Zinātne jūt spiedienu no divām pusēm. Veltīgi runa par zinātnes brīvību, tai ļauta vienīgi mehāniskā izzināšana, bet viss, kas attiecas uz Pārzemes Pasauli, tiek apspiests ne mazāk kā viduslaikos.
   Neaizmirsīsim, ka brīvi domāt var tikai spēcīgi prāti, bet viduvējas domas ļoti ierobežo noliegsmes emanācijas. Šis apstāklis ir jāņem vērā, kad tiek runāts par zinātnes stāvokli. Tagad visiem spēkiem jācenšas nostiprināt zinātnes brīvības nepieciešamību.
   Pietiekami daudz ir cietuši labākie domātāji; pietiekami daudz svilpienu un lāstu viņiem ir veltījuši nejēgas; pietiekami daudz ir izsmiets viss, ko nespēj saprast mežoņi. Lai Jaunais Laikmets iezīmējas ar patiesu zinātnes brīvību.
   Nedomājiet, ka tas ir truisms, gluži otrādi - tās ir vaimanas tuksnesī. Cilvēki neaptver, ka globālu satricinājumu laiks ir īpašu vibrāciju pilns.
   Cilvēki runā par visādiem vitamīniem, bet aizmirst, ka morālais stāvoklis ir daudz svarīgāks nekā tādu zāļu ieņemšana, kuras neveselīgas morāles apstākļos pārvēršas par indēm. Mums ir smagi noskatīties, kā vientuļie domātāji cieš mežonīgu tumsoņu dēļ. Šie cilvēki ir noslēgušies, lai saglabātu domas brīvību, bet viņi varētu ļoti palīdzēt cilvēcei tieši tagad, kad dreb visa pasaule. Lai viņi rod spēku pārdzīvot šo laiku, kad Kalijuga jau tuvojas noslēgumam.
   Domātājs ieteica skolniekiem nostiprināt zinības brīvību, domas brīvību, lai glābtu Pasauli.

   738. Urusvati zina, kāda nozīme ir līdzsvaram. Ir zināms, ka cilvēkam visiem spēkiem jātiecas uz Pārzemes Pasauli. Viņam tas jāapzinās tik dziļi, lai ik brīdi justos kā Pārzemes Pasaules dzīves dalībnieks. Vienlaikus cilvēks nedrīkst noniecināt zemes dzīvi, viņam ir jāpriecājas par darba kvalitāti, jāturpina zemes dzīve, jo tajā viņš gūst iespēju sevi pilnveidot.
   Jautās: "Bet kā var sevī apvienot tādus pretstatus?" Patiešām var, jo cilvēks spēj pilnveidot savu apziņu. Var minēt daudzus piemērus no dažādiem gadsimtiem, turklāt jāuzsver īpaši nozīmīga parādība: cilvēki, kas bija pratuši savā apziņā apvienot šādus pretstatus, nebūt nepiederēja pie tā sauktās garīdznieku kārtas. Neviens nevarēja pat nojaust, ka šie darbarūķi bija pratuši tuvoties Pārzemes Pasaulei. Viņi apzinīgi strādāja. Viņi mīlēja darbu tā augstākajā kvalitātē, bet savu dedzīgo vēlmi izprast Pārzemes Pasauli sargāja kā lielu dārgumu.
   Jāsaprot, ka šādi darbinieki ir īpaši vērtīgi Zemes pilnīgošanai. Viņi neslēpj, ka eksistē Pārzemes Pasaule, bet sajūt, kur tāda vēsts tiks pieņemta. Viņi nostiprina savu magnētismu un līdz ar to gluži dabiski pievelk skolnieku sirdis.
   Taču nepieredzējušus cilvēkus izbrinī ne tikai šie pretstati. Var minēt milzum daudz salīdzinājumu, kas liksies dīvaini. Cilvēkam nevajadzētu nodoties kaislībām, bet viņš [arī] nedrīkst būt bezkaislīgs - visās lietās ir jāievēro Zelta Līdzsvars, par ko ir runāts jau sirmā senatnē.
   Domātājs teica: "Cilvēkam ir divas rokas, viena strādā, otra ir pie sirds. Ja viena roka ir īsāka par otru, cilvēki to dēvē par kroplību; tā tas ir ari debesu un zemes dzīves lietās."

   739. Urusvati zina, ka pat visnozīmīgākie vārdi ir veltīgi, ja līdz ar tiem netiek sūtīta psihiskā enerģija; šādi nedzīvi vārdi piesārņo izplatījumu. Cilvēkiem ir jāizprot, ka psihiskā enerģija dod nepieciešamo spēku. Tāpēc ne bez pamata gadsimtu gaitā ir daudz runāts par to, ka nepieciešama ticība. Paļāvība padara runu pārliecinošu, taču ir jāizprot, ko nozīmē paļāvība, tāpēc pievienosim ari pavēles jēdzienu. Protams, to nevajag uztvert kā rupju uzstājību, tā tikai saasina sarun-biedru uzmanību. Mēs runājam par iekšējo pavēli. Tā padara vārdus neapstrīdamus. Diemžēl pārāk bieži ļaunus nodomus virza stipra griba un rada lielu ļaunumu; tātad ir jāiemācās dot labestīgu pavēli.
   Cilvēki ne visai bieži prot sasprindzināt gribu labā vārdā. Neviens viņiem bērnībā nav pateicis, kāds varens ierocis būtu viņiem allaž klāt un cik daudzus pārzemes palīgus piesaistītu viņu labestīgā pavēle. Vienīgi atsevišķas apziņas izprot pavēles nozīmi. Tās nenovirza gribu uz ļaunu - tādus piemērus var minēt no dažādiem gadsimtiem. Mēs šos cilvēkus nosauksim par cilvēces Lāpām. Viņi apzināti darbojās saskaņā ar Pārzemes Pasauli un tādējādi vairoja savu psihisko enerģiju.
   Domātājs teica: "Mācieties piepildīt sevi ar labestīgu pavēli- tā vairos spēkus."

   740. Urusvati zina, ka ikviena atmosfēras parādība ietekmē cilvēku. Liktos, ka šādam apstāklim būtu jāpaver plašas iespējas zinātnes sasniegumiem, bet nelaime tā, ka mūsdienu zinātne vispirms tiecas parādības klasificēt, aizmirstot, ka iedarbība uz cilvēku ir individuāla; tāpēc zinātnieki nespēj sistematizēt pašu ierobežotos novērojumus.
   Zinātniekiem ir jāatsakās no konvencionāliem ierobežojumiem, tad viņi nostāsies uz jauniem, nepārskatāmi plašiem ceļiem. Bet šādā gadījumā ir jāapzinās, ka katrs cilvēks ir mikrokosms šā vārda pilnā nozīmē. Nav grūti saprast arī to, ka katrs cilvēks ir individuāls un neatkārtojams.
   Ikviena mikrokosma ķīmisms ir īpašs - gluži tāpat katra vismazākā Makrokosma daļiņa ir individuāla; šis apstāklis nav pretrunā ar globālo likumu būtību. Tie aptver visus iespējamos apstākļus un visa Esošā neatkārtojamajā individualitātē atrod vienīgi jaunu enerģiju kombināciju kalvi. Enerģijas nevar atjaunoties bez individuālām sadursmēm; tādējādi var apjaust, ka sen norādītā Vienotība ir daudzu individualitāšu konglomerāts.
   Gudri valdnieki jau senos laikos saprata, ka personības individualitāte ir rūpīgi jāsargā. Pieredzējis skolas skolotājs jūt, ka jāsaglabā skolnieku individualitāte. Tikai tumsonīgs cilvēks var uzskatīt, ka visus var veidot pēc viena mēra. Tādi nejēgas darbojas pret Kosmosa likumiem. Viņi nedrīkst sevi saukt par zinātniekiem, jo ikvienam īstenam pētniekam jāatzīst plaši pieļāvumi. Mums atkal un atkal jārunā par šiem elementārajiem pamatiem, jo cilvēces lielākā dala, kuru gluži vai apbūruši nedzīvi termini, negrib saskatīt vienkāršās dabas parādības. Varētu likties, ka cilvēkiem būtu jāpriecājas par visa esošā individualitāti; tieši šis apstāklis nodrošina katram īpašu vietu pasaulē; tieši šī priekšrocība var pavērt ceļu jauniem sasniegumiem. Tāda neaptverama kombināciju bagātība ļaus zinātnei nākotnē izdarīt atklājumus, kuri šobrīd liktos gluži neticami.
   Cilvēki bieži runā par raksturu līdzību, kas ir nepieciešama sadarbībai, taču jārunā nevis par līdzību, bet gan par harmoniju. Vienīgi enerģiju harmonija var būt noderīga, bet harmonija nav atkārtošanās; tā dod akordu; tam jābūt stipram un skanīgam. Nevar iedomāties simfoniju, kas sastāvētu no vienmuļām oktāvām. Lai cilvēki iemīl polifoniju, un, jo bagātāka tā būs, jo vairāk cilvēku siržu skars un rosinās uz darbību; tāpēc būsim atvērti daudzveidīgai uztverei. Lai nesaka, ka Daba ir nabadzīga.
   Domātājs teica: "Daba ir neizsmeļama."

   741. Urusvati zina, ka ir jāprot dzīvot priekpilnā gatavībā. Par gatavību Mēs jau vairākkārt esam runājuši, bet ir jāapliecina priekpilna gatavība, citādi gatavība nereti kļūst par kaut ko grūtsirdīgu, drūmu, nolemtu. Ar šādām īpašībām apveltīta gatavība neder pārejai uz smalko stāvokli. Nevajag domāt, ka Mēs šajā gadījumā runājam tikai par morālo pusi, gluži otrādi - Mēs runājam par zinātnisko pusi.
   Jāatceras, ka vispirms jāņem vērā labākās vibrācijas. Prieks dod šādas vibrācijas - tāpat kā cildeni centieni. Bet cilvēki nereti cildenas jūtas izprot nepareizi, viņiem pieejamāka ir prieka sajūta. Lai viņi domā par tikšanos ar labiem cilvēkiem, lai izvēlas pašus dzīvespriecīgākos tēlus, lai klusībā padomā un atrod vislabākās atmiņas.
   Katrai kosmiska rakstura parādībai ir ilgi un pacietīgi jāgatavojas. Mēs allaž ieteicam koncentrēties un rast spēku glabāt slepenībā visaugstākos atradumus. Pērles izkaisīt ir viegli, bet to salasīšana nogurdina. Kas pārāk daudz pļāpā, tas salauž slepenās glabātavas atslēgu. Pastāvīgs līdzsvars ir Gudrā rota. Viņš šādus graudus salasīs ikdienas darbā. Šāds darbs raisīs apziņā prieku un palīdzēs pārdzīvot pārestības un netaisnību. Varoņdarbs tiek apliecināts pirmām kārtām priekpilnā gatavībā. Domātājs allaž aicināja iepazīt prieku kā labāko dziedinātāju.

   742. Urusvati zina, cik vērtīga ir tīra iztēle, tās tuvumā mīt apgarotība, sajūsma un citi augšupvirzības sekmētāji, īpaši jāuzsver iztēles tīrība, citādi noziedznieki nodomās, ka viņu iztēle ir vērtīga.
   Nejēgas uzskata, ka iztēle veidojas pati par sevi un tai izkopšana nav vajadzīga. Kādi maldi! Visas īpašības ir jāizkopj. Iztēle jāpiesātina ar vislabākajiem pašaizliedzīgu varoņu paraugiem. Pati Daba sniedz lieliskus dažādu sasniegumu paraugus, tādēļ tā sauktās dabaszinātnes ir jāmāca rūpīgi. Jāparāda cilvēces labākās puses. Lai bērni saprot, ka viņiem ir vaļā diženi ceļi, un, šādā veidā pilnīgojoties, viņi pajautās ari par Pārzemes Pasauli.
   Cilvēki bieži iznīcina savas iespējas. Viņi ierobežo savas domas. Piemēram, viņi uzskata, ka izplatījumā domas un vārdi izgaist, bet tie ir maldi, jo viss transmutējas, nekas nezūd. Lai attīstītu iztēli, ir jāatzīst šāda visuresamība.
   Cilvēks ir atklājis, kā uztvert lielos attālumos raidītas skaņas, bet viņš ir pieļāvis kļūdu, uzskatīdams, ka skaņa paliek noteiktās robežās. Skanējuma izplatīšanos patvaļīgi ierobežot nav iespējams. Cilvēks iedomājas, ka viņš jau ir sasniedzis kosmiskā likuma robežu, taču pat lidojums stratosfērā ir tikai bērnu spēle. Vienīgi iztēle spēj pasargāt cilvēku no pāragriem secinājumiem. Bez attīstītas iztēles nav iespējams domāt par Pārzemes Pasauli. Jāsaprot, ka Zinātnei jābūt brīvai un neierobežotai.
   Domātājs teica: "Cilvēki sapņo par spārniem, bet visātrākie spārni ir viņos pašos."

   743. Urusvati zina, ka pats varenākais augs izaug no sīkas sēkliņas. Mazā sēkliņā ietverts spilgtu krāsu, spēcīgu aromātu un dziedniecisku vai indīgu vielu pamats; turklāt sēkliņas dzī- . votspēja ir tik ilga! Cilvēki vienaldzīgi pieņem šādas brīnišķīgas Dabas veltes un nepadomā, ka visās dzīves jomās jau darbojas viens un tas pats spēks.
   Cilvēki nedomā par to, ka ikvienam psihiskās enerģijas graudiņam piemīt šāda pati brīnumainu pārvērtību spēja. Protams, visi cilvēki nav tik vieglprātīgi, ir daudz aizrautīgu novērotāju, taču arī viņu sagatavotības pakāpes ir ļoti dažādas. Viņi bieži vien neatšķir iedīgļa stadijā esošas parādības no nozīmīgiem sasniegumiem. Viņi var uzskatīt acumirklīgu dzirksteli par galīgo sasniegumu, aizmirstot, ka no dzirksteles līdz ugunīgajam Lotosam ir garš ceļš.
   Patiess līdzsvars, ko dēvē par Zelta Ceļu, ļauj saskatīt dažādas sasnieguma pakāpes. Lai cilvēki priecājas par katru ugunīgu dzirksteli, bet lai atceras, cik garš ir sasniegumu ceļš. Veselīgi pilnveidodamies, cilvēks veselīgi padomās par Pārzemes Pasauli. Mēs turam rūpi tieši par veselīgu pilnveidošanos, kas panākama ar pastāvīgu un saprātīgu domāšanu.
   Domātājs aicināja uz Pārzemes Pasauli, salīdzinādams brīnišķīgās Dabas parādības.

   744. Urusvati zina, ka cilvēkam jāsargājas no vienaldzības: tās ietekmē iet bojā vibrācijas, tā aptur augšupvirzību, tā ir ceļš uz notrulināšanos. Teiks: "Bet vienaldzības uzdevums ir atbrīvot no vēlmēm." Tie ir maldi, jo neviens nav izteicies pret varonīgas pašaizliedzības vēlmēm; tādas vēlmes uzskatāmas par iedrosmi. Tās ir kā augšupvirzības ceļa zīmes. Priecājieties, kad redzat centienus būt drosmīgam. Tie pierāda, ka cilvēks nekad neieslīgs vienaldzībā.
   Uzdrīkstēšanās iedīgļus var pamanīt arī ikdienas dzīvē; tādi uzplaiksnījumi ir ļoti vērtīgi. Tie mēdz būt pat vērtīgāki par iedrosmi, ko izraisījuši satricinājumi un nelaimes.
   Teiks: "Vajadzība radīs varoņus." Bet vēl augstāk vērtējams tas, ka varonība rodas pati, kad paplašināta apziņa atskārš varoņdarba daiļumu. Lai varoņdarbs veidojas no mazām dienām. Lai bērni sajūt, ka viņi jau spēj patstāvīgi veidot daiļo. Ikdienas dzīvē allaž var vērot bērnu domas lidojumu. Neviens viņus nav mācījis, neviens nav rādījis paraugu, bet apziņa ir pateikusi priekšā, ka var un vajag paveikt kaut ko neparastu un. kādam noderīgu.
   Domātājs teica: "Aizstājiet vienaldzību ar augstsirdību."

   745. Urusvati zina, ka psiholoģijai kā zinātnei jābūt reālai, tādai, kāda ir bioloģija, un jādod ziņas par Pārzemes Pasauli. Ir liela kļūda, ka psiholoģija tika pasniegta kā kaut kas abstrakts; tā ir fizioloģijas turpinājums; šādi jāiepazīst visas Dabas stadijas.
   Bet kādēļ zinātnieki piedāvāja psiholoģiju kā kaut ko abstraktu? Iemesls ir vienkāršs - viņi nepazina Pārzemes Pasauli. Viņiem Pārzemes Pasaule šķita tumsonīgu ļautiņu pasaka. Un tāpēc jājautā, kurš šajā gadījumā izrādījās tumsonis.
   Vai var runāt par psiholoģiju, ja nezinām psihiskās enerģijas īpašības? Tāpat ir jāatzīst tas, ka Pārzemes Pasaule ir pilnīgi reāla. Jāprot pacietīgi vākt kopā atsevišķas liecības un izturēties pret tām bez aizspriedumiem. Mēs iesakām nepieblīvēt zinātni ar jauniem terminiem, bet gan turpināt tās evolūciju. Sarežģīšana ved pie nevajadzīgiem iedalījumiem. Mēs vienmēr iesakām tiekties uz sintēzi.
   Domātājs norādīja uz seno laiku cilvēkiem, kuri dažu novērojumu ziņā bija aizsteigušies priekšā nākamajiem gadsimtiem.

   746. Urusvati zina, ka labs ārsts, pirms uzsāk ārstēšanu, sīki izmeklē slimnieku kā no fiziskās, tā arī psihiskās puses. Ārsts saprot, ka slimnieka psihiskais stāvoklis būs viņa draugs vai ienaidnieks.
   Katram ārstam ir jābūt psihiatram šā vārda labākajā nozīmē. Tā, piemēram, viņam nav sveša parastā pieredze, kad tās pašas zāles tika dotas slimniekiem, kuriem bija dažāds psihiskais stāvoklis, un sekas bija pilnīgi atšķirīgas. Šāds piemērs der visos dzīves gadījumos, it īpaši tad, ja runa ir par Pārzemes Pasauli.
   Pat vismazākā psihiskā kaite var pārvērst uzticīgu līdzdarbi-nieku par kaitētāju. Ir rūpīgi jānoskaidro sarunbiedra stāvoklis, lai to vēl vairāk nepasliktinātu; labāk ir ciest klusu nekā uzsākt nelietderīgu strīdu, kas var vienīgi kaitēt.
   Var pazīt īpaši pieredzējušus psihologus, redzot, kā viņi neaizvainodami izvairās no strīda un neizraisa nevajadzīgas nesaskaņas. Dažkārt var nogaidīt dienu vai pat tikai stundu, līdz darbinieka noskaņojums mainās un viņš kļūst atsaucīgs. Ir vērtīgi uztvert šo vibrāciju un pārliecinoši pastāstīt par Pārzemes Pasauli.
   Domātājs teica: "Mācieties apvienot, bet ne šķirt."

   747. Urusvati zina, ka sintētiskā atmiņa ir lielu uzkrājumu sekas. Sākumā darbinieks uzkrāj milzum daudz ziņu, pēc tam, apziņas paplašināšanas gaitā, šīs ziņas grupējas, ļaujot izzināt parādības kopumā. Beidzot nokrīt daudzās sausās lapas un paliek cilvēces pilnīgošanās izpratnes kristāls.
   Šāds atmiņas pārveidošanās process var dažkārt šķist kā tās zaudēšana, taču tas ir nepareizi, jo daudzās ziņas ir pārveidojušās jaunā izpratnē. Cilvēkam, kura apziņa nav nestipri najusies, vajag paradīt, ka sintezē spēj aizvest pie gudra vispārinājuma daudz ātrāk. Izdarot vissvarīgākos atklājumus, var novērot, kā pētnieka prāts kļūst par sintētisku apkopotāju. Šādus brīžus gluži pareizi dēvē par iedvesmu, turklāt nevajadzīgi kļūst datu blāķi un bulta traucas uz mērķi. Šāda sintēze īpaši izpaužas, domājot par Pārpasaulīgo, tāpēc būsim allaž gatavi domās lidot uz pašu galveno - tas ir esības mērķis uz Zemes. Iemācīsimies saprast, ka par visām zinātnēm augstāk stāv Pārpasaulīgā izzināšana.
   Domātājs teica: "Mācieties atmest visu, kas kavē izzināt Pārpasaulīgo."

   748. Urusvati zina, ka darīt labu ir cilvēka pienākums. Daudzveidīga var būt labestīga rīcība. Atkarībā no apziņas ir gudri jāliek lietā iedarbīgi paņēmieni. Jāizprot sarunbiedra padziļinātā apziņa, taču katrs var atbilstoši saviem spēkiem virzīt uz priekšu derīgas zināšanas.
   Neaizmirsīsim tuvāko cilvēku vajadzību, tā saistīta nevis ar miesas badu, bet gan ar gara tumsonību. Pastiprinās pārliecība, ka pēc nāves uz Zemes vairāk nekā nav. Diemžēl šie maldi vēršas plašumā. Reliģijas palīdz maz, jo tās runā par nesaprotamām leģendām. Ari zinātne vāji palīdz. Tā nesteidzas paziņot, ka neapstrīdami zinātniskie pētījumi apstiprina Pārze-mes Pasaules pastāvēšanu.
   Zinātne nenorāda, ka cilvēks, kas noticējis neesamībai pēc nāves uz Zemes, Smalkajā Pasaulē nonāks nožēlojamā stāvoklī. Viņš būs sliktākā stāvoklī nekā visprimitīvākās reliģijas piekritējs. Viņš savu apziņu ir veidojis noliegsmē, tāpēc atradīsies pastāvīgā neizprotamā un biedējošā mirāžā.
   Doma ir ļoti stingra kā apliecinājumā, tā arī noliegumā. Var iedomāties, cik apkaunots jutīsies noliedzējs, kad viņš ieies savā parastajā Pārzemes Pasaules dzīvē. Tāpēc ikviens Pārzemes Pasaules esamības izskaidrojums ir patiesi labs darbs.
   Palīdziet nezinīgajiem, kā vien varat.
   Domātājs prasīja, lai skolnieki allaž apliecinātu Pārzemes Pasaules esamību.

   749. Urusvati zina, cik bieži var salīdzināt fiziskās un psihiskās parādības. Lidotājs baidās no gaisa bedrēm, bet pastāv arī psihiskie bezdibeņi. Nepieredzējušie izmēģinātāji loti baidās no tiem. jo uzskata, ka notikušā cēlonis ir viņos pašos. Šie cilvēki domā, ka viņu spējas ir notrulinājušas un zudušas, bet pieredze parādīs, ka tas ir kosmiskas dabas cēlonis.
   Minēšu vēl vienkāršāku salīdzinājumu: paskatieties uz savu atspulgu mierīgā ūdenī, tad sajauciet ūdens virsmu - atspulgs izzudīs, pēc tam parādīsies izkropļotā veidā un tikai pēc kāda laika atkal kļūs skaidrs. Gluži tāpat notiek ari psihiskā satraukuma gadījumā - zūd cilvēciskais veidols, tas uz ilgu laiku pārvēršas pretīgā maskā. Vai tādā nejēdzīgā izskatā var vērsties pie Pārzemes Pasaules? Tas būs līdz bezjēdzībai sagrozīts. Vajadzīgs ilgāks laiks, lai garīgā virsma atkal dotu patieso atspulgu. Tā ar visvienkāršākajiem piemēriem atgādiniet sev, kādi apstākļi var veicināt labāku Pārzemes Pasaules izpratni.
   Zemes dzīvē nevar vienmēr saņemt labākās iespējas, taču tādā gadījumā nevajag skart smalkās jomas. Norimsies satraukums, un tad var bez bažām pievērsties cildeniem jēdzieniem, pretējā gadījumā var iznākt zaimošana, bet jūs zināt, cik tā ir kaitīga. Šādā sevis novērošanas ceļā var saprast, cik pretīgs ir izkropļots atspulgs.
   Domātājs ieteica: "Sajauciet ūdens virsmu, izpētiet, kas notiks ar jūsu atveidu."

   750. Urusvati zina, cik nozīmīgs ir svinīgs, priekpilns noskaņojums. Vieni šādu noskaņojumu dēvē par Pārzemes Pasaules Lāpu, citi - par Ieeju Smalkajā Pasaulē. Mīļotajā tēvzemē jāieiet ar prieku. Ikviens var savu ieiešanu padarīt labāku. Cilvēku pievelk vibrāciju magnēts, tātad der paaugstināt savas vibrācijas. Visvieglākais ceļš ir - būt svinīga prieka pilnam.
   Taču nevajag domāt, ka šādu noskaņojumu var viegli panākt. Tā nav vētraina jautrība. Daudzi cilvēki neatšķir prieku no zemes dzīves jautrības, taču starpība ir liela. Lai iepazītu svinīguma pilnu prieku, ir jāgatavojas. Pie Mums pirmām kārtām tiek nostiprināts svinīgs noskaņojums. Var dzīvot šādā laimīgā stāvoklī, un visas zemes dzīves bēdas iegūst īpašu nozīmi. Mēs, protams, nerunājam par mākslīgi radītu svinī gurnu. Daži izliekas svinīgumu iepazinuši, taču patiesība tikai krāpj paši sevi.
   Cilvēkiem vajadzētu domāt par Pārzemes Pasauli svinīgā noskaņā. Lai šādos brīžos klāt ir visskaistākie veidoli. Lai visaugstākās saskaņas palīdz paaugstināt vibrācijas.
   Domātājs teica: "Brīnišķīgi Tēli un Saskaņas būs Pārzemes Lāpas."

   751. Urusvati zina, ka bezbailība ir stiprāka par visām burvestībām. Bet jūs zināt ari to, ka iesprādzis dārgakmens zaudē savu vērtību, gluži tāpat bezbailība zaudē spēku, ja tā nav pilnīga. Nevajag mierināt sevi ar domu, ka cilvēks var būt daļēji bezbailīgs. Viņš nebūs pasargāts no bailēm un kā šādā gadījumā iedrošināsies ieskatīties Bezrobežībā? Cilvēkam jāmācās kļūt bezbailīgam, citādi Pārzemes Pasaule viņu nobiedēs.
   Nav viegli kļūt bezbailīgam, ja iepriekšējās dzīvēs nav uzkrāta drosme. Katrs pagātnē sastaptais šķērslis jau ir mācījis, kā to pārvarēt. Pagātnē gūta uzvara palīdzēs nenobīties no jauna šķēršļa.
   Cilvēkam tikai jāsaprot, ka neviens nevar atņemt viņam dzīvību. Ir nepareizi uzskatīt, ka dzīvība pastāv tikai uz Zemes. Drosmi nostiprina apziņa, ka dzīvība ir nesatricināma. Šāda pārliecība ir ceļš uz bezbailību. Jāiegaumē arī tas, ka vērtīga ir tikai pilnīga izpratne. Sīks nobūrējs zina, ka vārdi jāizrunā pilnīgā ticībā, citādi pati stiprākā formula zaudēs savu nozīmi. Tāpēc cilvēkam jācenšas kļūt absolūti bezbailīgam, ja viņš grib ielūkoties Pārzemes Pasaulē. Bezbailība paaugstina vibrācijas.
   Domātājs teica: "Dažkārt man šķiet, ka esmu bezbailīgs, bet vai noturēšos lielu briesmu priekšā? - Pavēlu sev noturēties."

   752. Urusvati zina, ka pacietība rada iecietību. Neiecietība ir tumsonības izdzimums. Nekas tā nebremzē sasniegumus kā neiecietība. Būt iecietīgam jāradinās no mazām dienām. Līdzās iecietībai mīt līdzcietība. Tā apstiprina labāko ceļu. Nevajag atstumt strīdniekus, ja viņu vārdos ir kaut daļa patiesības. Lai šāda maza daļiņa kļūst par apvienošanas tiltu. Bet, lai saskatītu šo patiesības daļiņu, ir vajadzīga pacietība.
   Apmeklējot Smalko Pasauli, varat redzēt, ka tieši iecietība ļauj atrast labākās vibrācijas. Apziņas uzdevums ir pateikt cilvēkam, kuri ir īstie domubiedri. Viņi var būt visai atšķirīgi pēc izskata un pēc izteiksmes veida, taču vibrācijas būs līdzīgas. Vienīgi patiesa iecietība ļaus sadraudzēties ar viņiem.
   Lai Pārzemes Pasaules Mācība pasaka priekšā visas īpašības, kas nepieciešamas panākumu gūšanai. Domājot par Pārzemes esamību, vajadzīgi ne vien tikumiskie pamati, bet arī savstarpējs lietderīgums.
   Domātājs uzstāja, lai skolnieki pirmām kārtām parāda brīnišķīgu iecietību.

   753. Urusvati zina, kāpēc visam pamatā esošā enerģija dažādos laikos ir dažādi saukta. Šī parādība ir pilnīgi dabiska, jo enerģijas nosaukumam jāatbilst apziņas līmenim. Turklāt tas, ka šī enerģija sekmē dažādu nervu centru darbību, liek uzskatīt to par kaut ko īpašu.
   Doma balstās uz visam pamatā esošo enerģiju. Garīgi saspriegts cilvēks pievelk izplatījuma enerģiju un ar tās palīdzību var gūt īpaši labus panākumus. Cilvēki parasti nevar saprast, kāpēc viņi nespēj izmantot enerģiju, kas, varētu likties, palīdz ikvienam. Viņi neattīsta domāšanu un nespēj padarīt stiprāku savu magnētu, līdz ar to zaudē palīdzību no augšas.
   Zinātne jau runā par kaut kādu izplatījuma spēku, taču tā nespēj izskaidrot, cik lielā mērā cilvēka laboratorijai vajadzīgas izplatījuma strāvas. Cilvēks nevar tuvoties Pārzemes Pasaulei, ja viņš nav izpratis izplatījuma enerģiju. Ievērojiet, ka tagad Mēs visam pamatā esošo enerģiju saucam par izplatījuma enerģiju, lai zinātniekiem nerastos aizdomas par kaut ko reliģiozu. Mēs negribam nevienu kaitināt - lai katrs iet savu ceļu, bet, ja viņš domā, tad arī nonāks pie visam pamatā esošās enerģijas spēka izpratnes.
   Atzīstot refleksus, cilvēkam vajadzētu divkāršot savu uzmanību pret apkārtējiem fenomeniem; vēlāk viņš apjautīs, ka fenomens ir dabiska, parasta enerģijas varenā spēka izpausme. Domātājs noradīja uz sirds magnetu. Viņš zināja, kurš centrs ir labākais visam pamatā esošās enerģijas uztvērējs.

   754. Urusvati zina, cik sāpīgi domu raidīšanas laikā atbalsojas dažas skaņas. Turklāt var ievērot, ka dažreiz ir vieglāk uztvert stipru troksni nekā niknas, sīkas balsis. Šķiet, šādas parādības vajadzētu izpētīt, bet kā un kur lai atrod ārstu, kas prastu ieklausīties organismā notiekošajā transmutācijā? Ārstam jācenšas izprast šādas parādības, taču daudzi ārsti ar savu klātbūtni vien jau pārtrauc visas psihiskās enerģijas izpausmes.
   Jāapzinās, ka šādu stinguma pārņemtu noliedzēju ir daudz, īpaši tā dēvēto zinātnieku vidū. Tā vietā, lai padarītu jūtas smalkākas, viņi tās neglābjami nonāvē. Kā gan viņi var piedalīties domu pārraidīšanas procesos?! Kā viņi var pētīt tālas strāvas saņemoša organisma stāvokli! Tomēr var atrast arī tādus smalkus, pozitīvus novērotājus, kuri ne vien netraucē, bet pat pastiprina parādību.
   Lai cilvēku doma pievēršas psihiskiem novērojumiem. Šādu meklējumu laikā cilvēki neviļus satuvinās un var lietderīgi sadarboties. Lai viņi domās ceļo pa Pārzemes Pasauli. Ja pirmie ceļojumi būs primitīvi, par to nav jānoskumst. Palīdzība nāks, ja vien būs patiesa cenšanās.
   Domātājs teica: "Kad gan parādīsies ārsti, kas pazīs cilvēku?"

   755. Urusvati zina, ka garīgi progresējošais prot saskatīt pašu svarīgāko un neatliekamāko. Nevajag domāt, ka šeit spēj palīdzēt prāts. Gluži otrādi - prāts var ievest nepareizu izskaidrojumu bezdibenī; tikai psihiskā enerģija, kontaktējoties ar Augstāko Pasauli, var ievirzīt atzinumu uz patiesības ceļa.
   Pats galvenais, būdams absolūts, tomēr katram cilvēkam ir individuāls. Ir tikai jāsaprot, ka individualitāti lielā mērā veido daudzi apstākļi, kurus dažādos gadsimteņos radījuši visdažādākie cēloņi. Un tomēr garīgi progresējošs cilvēks spēj saskatīt Absolūtā dzirksteles.
   Nav viegli zemes dzīves laikā neatkarīgi no šķēršļiem saskatīt galveno, uz ko jātiecas. Mēs jau norādījām, ka šķēršļi, citiem vārdiem runājot, ūdeņu kustība, palīdz sajust galveno glābējplūsmu. Tikai garīgais spriegums ļauj saprast, cik ļoti visur un vienmēr var sajust Augstāko Speķu. Tikai doma par Pārzemes Pasauli var palīdzēt saskatīt to Absolūtā daļiņu, kas ir pieejama cilvēkam.
   Domātājs uzskatīja, ka ikviens var sev dot uzdevumu, lai saprastu, kā zemes dzīves vētru vidū izpaužas Augstākais.

   756. Urusvati zina, cik dziļi cilvēkam jāapzinās, ka viņš atrodas mūžīgā kustībā un pastāvīgi pārveidojas. Abus šos apstākļus var zinātniski pierādīt, un tomēr cilvēki ar tiem nerēķinās, īpašas grūtības rada otrs faktors - pārveidošanās. Cilvēki spēj piekrist tam, ka viņi mainās sakarā ar vecumu vai veselības stāvokli, bet nepieļauj domu, ka mainās ik stundu.
   Protams, īpaši jutīgi aparāti spēj fiksēt cilvēka vibrāciju maiņu un pārmaiņas visā nervu sistēmā, bet šādus aparātus vēl nelieto, un tikai nesen ir radusies nervu un dziedzeru izpētes zinātne - tādā kārtā pats galvenais Pārzemes Pasaules izzināšanā ir atstāts novārtā.
   Tāpat novārtā tiek pamesta domas izpēte. Pienācīga uzmanība netika veltīta ne vien šādām cilvēka pamatfunkcijām, bet netika pētīta arī pati atmosfēra, kas ieskauj cilvēku. Atklāja gaisa sastāvu, bet aizmirsa, kā vibrē atmosfēra un kāda spēcīga ķīmija iedarbojas uz visu dzīvo. Vai gan var runāt par pārveidošanu, ja cilvēkiem vieglāk ir iztēloties savu sastingumu?
   Pārveidošanās ceļos atcerieties Domātāja Novēlējumu: "Protiet rast pacietību uzklausīt citu ļaužu sāpes. Rodiet labvēlību, lai spārnotu citu ļaužu prieku. Jūs nezināt šo ciešanu avotu. Jūs nezināt prieka izcelsmes iemeslu, bet protiet savu tuvāko sasildīt un spārnot."

   757. Urusvati zina, ka tuvākajā laikā pastiprināsies Pārzemes Pasaules izzināšana. Zinātne palīdzēs, ari tautas apziņa kļūs vērīgāka pret ikdienas parādībām. Tauta jāuzmundrina, liekot tai saprast, ka uzmanības pievēršana psihiskajām parādībām nav māņticība. Jau pietiekami skaidri ir norādīts, ka māņticība un aizspriedumi ir tumsonības sekas. Tagad jāpasaka, ka neuzmanība pret smalkajām izpausmēm ir tāda pati tumsonība.
   Jānostiprina vēlme novērot apkārtējās smalkās izpausmes. Jāsaasina redze un dzirde, lai dzīve saskatītu saplusmi ar Smalko Pasauli. Jānoskaidro, cik tuva ir Smalkā Pasaule katrai būtnei. Jāatgādina, ka šādi novērojumi būs noderīgi zinātnei. Nevajag smīkņāt, ja nepieredzējuši novērotāji nonāks pie kļūdainiem secinājumiem. Ikviens novērojums var sevī ietvert patiesības dzirksteli, un zinātnieki to var saskatīt.
   Psihisko pētījumu pamatā jāliek labestība, citādi cilvēki noslēgsies sevī, klusēs un daudz kas vērtīgs ies zudumā. Smalkās Pasaules parādības var būt kā vissmalkākais tīmeklis; to var saplēst, taču vēl ilgi būs jūtama kaut kā ļoti smalka klātbūtne. Atcerieties, ka Smalkā Pasaule izpaužas arī vissmalkākajos pieskārienos, gluži tāpat arī zinātnei ir jāpielāgojas smalkākajām izpausmēm.
   Lai atceras Domātāja vārdus: "Smalkāko var uztvert tikai ar lielu uzmanību."

   758. Urusvati zina, kāpēc Mēs bieži runājam par darba vērtību. Darbs rada ritmu; strādājot cilvēks piebiedrojas pārze-mes vibrācijām, tādēļ tik nozīmīga ir augsta darba kvalitāte. Turklāt katrs labs darbinieks paaugstina savas vibrācijas un tuvojas augšupvirzībai.
   Nevajag izcelt īpašas darba jomas, jo katrā darbā var sasniegt augstus spriegumus. Darbam jābūt ritmiskam, un tādēļ tas jāveic katru dienu. Nevajag gaidīt kādu īpašu iedvesmu uz darbu. Darba lūgsna var atskanēt jebkurā brīdī, un tajā cilvēks sasniedz jaunu pilnīgošanos.
   Nenoliegsim mašīnu darbu, jo saspringtās rokās parādīsies patiesa meistarība. Kurš uzņemsies novilkt robežu starp meistarību un jaunradi? Patiesi, apzinīgs darbarūķis allaž ir arī radītājs savā jomā. Laimīgā kārtā katru jomu var pilnīgot; turklāt cilvēks neviļus piebiedrojas augstākajām vibrācijām un Pārzemes Pasaulei. Katrs šādas piebiedrošanās mirklis var nest derīgu atklājumu, un to var veicināt labvēlīga sadarbība.
   Darba pilnīgošana ir tuvākais uzdevums. Nevis tāli gadsimteņi, bet gan tuvākie gadi parādīs darba uzvaru, līdz ar to tuvosies arī Jaunā Laikmeta svētīgā vibrācija. Neaizmirsīsim, ka uz Gaišā Laikmeta sliekšņa jāprot cienīt darbu.
   Domātājs teica: "Var cienīt darbu, bet ir jāsaprot tā cildenā misija."

   759. Urusvati zina, cik vērtīga ir piebiedrošanās Pārzemes Pasaulei bez vārdiem. Katra vēršanās ar vārdiem, domām sevī satur lūgumu, vēlmi vai kādas citas cilvēciskas jūtas, bet Pārzemes Pasaules būtība vārdos nav izsakāma. Ari piebiedrošanās varenajai būtībai lai ir tāda pati vārdos neizsakāma.
   Lai uz mirkli pieklust cilvēka doma, lai aptumšojas redze, lai notrulinās dzirde, un nopūta aiznesīs cilvēku uz augstākajām Pārzemes Pasaulēm. Viņš nelūdz, neprasa, neslavē, bet piebiedrojas lielajai Esībai. Ikviens var rast mirkli, lai šādi augšupceltos. Ikviens var sajust atveseļošanos, ko dod saskarsme ar Augstāko Pasauļu parādībām.
   Nav vajadzīgi īpaši burvju vārdi, gars traucas uz savu Dzimteni, Lielā Magnēta pievilkts. Ļaujiet garam būt brīvam, nesasaistiet to ar cilvēku noteiktajiem ierobežojumiem. Viņš pats pacelsies augšup un atgriezīsies līksmojošs; tā cilvēks tuvojas Pārzemes Pasaulei. Šāda piebiedrošanās notiek daudz biežāk, nekā var domāt. Cilvēki neievēro, kā nāk atjaunotne, un piedēvē to kādam zemes dzīves apstāklim, taču bezgala vērtīga ir piebiedrošanās Pārzemes Pasaulei bez vārdiem! Lai cilvēki neaizmirst šos vārtus.
   Domātājs ieteica skolniekiem: "Protiet nenoniecināt diženumu ar pasaulīgo rūpju domām."

   760. Urusvati zina, cik svētīga ir sadarbība. Daudzi saprot to, ka sadarbība stimulē ražošanu un paaugstina kvalitāti, bet patlaban gribēju norādīt uz kādu vērtīgu sadarbības īpašību. Ņemsim kori vai karapulku, vai strādniekus. Droši vien viņu vidū būs ne mazums rūpju nomāktu cilvēku, taču kopīgā vienotība liks aizmirst viņu personiskās likstas. Tāda kopīga tiekšanās palīdz aizmirst personiskās ciešanas. To nevajag saprast tā, ka kopīgs darbs notrulina jūtas, gluži otrādi - ja ir augsta darba kvalitāte, tas var padarīt centienus vēl cildenākus. Tā kopīgs darbs spēj cilvēkiem palīdzēt.
   Jāsaprot arī tas, ka tuvošanās Pārzemes Pasaulei var pastiprināties, ja tam pievēršas vesela grupa. Dažādās personiskās izpratnes var veidot saskanīgu kori. Šādu dedzīgu tiekšanos var stiprināt ari kolektīva vēlme.
   Lai visur, kur vien tas iespējams, veidojas nelielas grupas, kas tiecas izzināt Pārpasaulīgo. Tādas sadraudzības var sniegt cita citai lielu palīdzību. Tās stiprinās cita citu pūļa ņirgāšanās gadījumā. Tās palīdzēs divkāršot uzmanību pret notiekošajām Pārzemes Pasaules parādībām. Lai šīs grupas ir nelielas, jo atsevišķu dalībnieku vibrācijas nedrīkst izjaukt harmoniju. Neviens nedrīkst ar varu piespiest izzināt Esības būtību, bet vibrāciju savstarpējā saikne rada varenu augšup virzību.
   Domātājs aicināja skolniekus uz kopīgu darbu: "Lai skaists darbs dziedina mūsu brūces."

   761. Urusvati zina: zinātne ir konstatējusi, ka cilvēka organismā ir inde, kuru rada dusmas un uzbudinājums. Zinātne konstatēs ari indi, kuru rada bailes un šaubas. Šaubas ir baiļu paveids, un tās demoralizē organismu.
   Jāiegaumē, ka tas, kas šaubās, kaitē ne tikai sev, bet ari labvēlīgajiem spēkiem. Pats šāda cilvēka izstarojums nespēj uztvert tam sūtītās enerģijas. Šāds cilvēks nevar pieskarties Smalkajai Pasaulei. Viņš nespēj uztvert smalku iedarbību realitāti. Viņš ir gluži tādā kā pastāvīgas noliegsmes varā un sagrauj savu jaunradi.
   Ir jāatšķir stindzinošas šaubas no vērīgas izzināšanas. Cilvēkam ir saprātīgi jāpārdomā notiekošais, šim nolūkam viņam ir dota jūtziņa. Tā pasargā no kļūdām. Jūtziņu var attīstīt, un tad tā glābs no šaubu odzes.
   Šaubu indes pilns cilvēks nevar reaģēt uz smalkajām enerģijām; saindēta būtne nevar lidot, nevar traukties uz augstākajām pārzemes sfērām. Fiziskā ķermeņa veselība cilvēku neglābs, viņam ir vajadzīga gara veselība.
   Domātājs teica: "Tas, kas šaubās, līdzinās baiļu pārņemtam bēgošam kareivim."

   762. Urusvati zina, ka zinātne drīz konstatēs kaitīgo ķī-mismu, ko rada grūtsirdība un skaudība. Var vērot, ka grūtsirdības un skaudības lēkmes izraisa dažu nervu centru daļēju paralīzi. Izstarojumu krāsa, protams, var uzskatāmi parādīt, ka noplok organisma enerģija. Vai šādos apstākļos var saņemt Pārpasaulīgās zīmes?
   Vispār ir jātiek skaidrībā par cilvēka dažādajiem noskaņojumiem. Var sastādīt sarakstu, iekļaujot tajā pozitīvās un negatīvās īpašības, kas paņem savā varā dzīves ceļa gājējus. Turklāt var novērot, ka pamatīpašību vidū var būt, tā teikt, tikai daļēji attīstījušās īpašības; tās ir kā neizdevies ķīmijas eksperiments: reakcija nevar notikt, un smalkās enerģijas nevar pievienoties.
   Nenogurstoši stāstiet iesācējiem, ka Smalkās Pasaules apstākļi pilnīgi atšķiras no zemes dzīves apstākļiem. Šis vienkāršais apsvērums mūsdienu cilvēcei ir pilnīgi svešs. Tā atzīst par labāku noliegt nekā padomāt par saviem noskaņojumiem un to sekām.
   Ir lietderīgi, lai cilvēks domājot biežāk izmantotu zinātniski pamatotus salīdzinājumus. Nevajag uzskatīt, ka zinātniski termini var nomocīt sirdi, kas tiecas uz Smalko Pasauli. Pārzemes Laboratorija ir tuva visām Pasaulēm.
   Domātājs teica: "Grūtsirdībā ieslīgušais un skaudības pārņemtais līdzinās mironim."

   763. Urusvati zina, ka prieks ir rets putns. Ja tas pieklauvēs pie lodziņa, protiet to ielaist. Pat visniecīgākais ikdienas prieks jau pārveido cilvēka izstarojumu. Var iedomāties, cik gaiša kļūst cilvēka būtība, kad viņš priecājas par Augstāko Pasauli.
   Var atklāt prieka radītus svētīgus ķīmismus. Prieks var izārstēt slimības. Ir laiks zinātnei izpētīt, kādas vērtības piemīt priekam. Nereti runā par beziemesla prieku, taču šāds apzīmējums ir nepareizs. Visam ir kāds cēlonis. Prasme apjaust tālu cēloni jau liecina par to, ka apziņa ir ļoti smalka. Domu lidojumiem nav robežu, arī prieka spārni var traukties šurp no Pārzemes Pasaules. Tādēļ jo vērīgāk jāieklausās priekā, kas dzimst sirdī. Taču vajadzētu dažiem cilvēkiem paskaidrot, ka Mēs runājam par tīru prieku, labestīgu prieku, jaunrades prieku, citādi visi, kuru sirdī mājo ļauns prieks, smiesies pilnā kaklā, domādami, ka viņu izstarojumi kļūst gaišāki.
   Ļauns prieks rada spēcīgu indi un iegrūž cilvēku tumsā. Neiedomājieties, ka runāju par abstraktam lietam, stāstu tikai par bioloģijas likumiem.
   Domātājs laimes meklētājiem teica: "Prieks ir laime."

   764. Urusvati zina, cik rūpīgi jāsargā katra pozitīva parādība. Lūk, mēs runājam par prieka īpašībām: "Cilvēk, neaptumšo tuvākā prieku, varbūt tas tev šķiet svešs un nenozīmīgs, taču tas atveseļo izplatījumu, un ne jau tu būsi tas, kas spriedis par šā prieka avotiem. Cilvēk, nenoniecini kaut ko derīgu, to izsmejot un aizvainojot.
   Cilvēk, atceries, ka esi nolikts par izplatījuma sargu. Tu vari to atveseļot vai apgānīt. Tu nevari tuvoties Pārzemes Pasaulei, ja būsi nāvējošu inžu radītājs. Ar katru elpas vilcienu tu izplatījumu vai nu atveseļo, vai posti."
   Kāpēc cilvēks tik reti domā par savas esības lielo atbildību? Nokāpdams uz Zemi, cilvēks domāja par kaut ko pilnīgu - kāpēc gan zemes dzīvē cilvēki tik reti sapņo par varoņdarbu?
   Senās leģendas viņiem šķiet nereālas pasakas un kapu trūdi nomāc domas; bet katra skaista doma veido tādu kā izplatījuma nervu.
   Cilvēki reti sapņo par nākamo dzīvi, tāpēc jo neatlaidīgāk viņiem jāstāsta par Pārzemes Pasaules realitāti. Lai skolotājs atrod iespēju katrā mācību priekšmetā pieminēt Bezrobežības diženumu. Lai bērni biežāk sapņos paceļas turp, kur viņiem būs labi.
   Domātājs lūdza: "Vairieties no ķildām un bēdīgām atmiņām- tās ir kaitīgas."

   765. Urusvati zina, cik daudzas nodaļas tiks iekļautas astrobioloģijā. Veseli institūti pētīs cilvēcei visvajadzīgākās jomas. Lai šādas iestādes cieši sadarbojas fizikas un psihes uzdevumu risināšanā.
   Līdzās astrobioloģijai ir jāattīstās cilvēka psihobioloģijai. Tikai šādā sadarbībā var izzināt mikrokosma un Makrokosma mij attiecības. Diemžēl psihobioloģijas izpēte bieži vien ir bēdīgā stāvoklī. Psihisko pētījumu biedrība nodarbojas ar fenomeniem, kaut gan tai vajadzētu pētīt normālas dzīves parādības.
   Cilvēkiem ir jāpieņem Pārzemes Pasaules realitāte nevis ka kaut kas pārdabisks, bet gan ka Zemes dzīves pamats. Tikai tad, ja ir pieņemta Pārzemes Pasaules realitāte, var pilnveidoties evolūcija; jo vairāk jātiecas uz šādu izzināšanu tādēļ, ka mūsdienu dzīves apstākļi prasa attīrīšanos no indīgajām sākotnēm, ko radījusi pati cilvēce.
   Visu acu priekšā notiek saindēšanās un deģenerēšanās. Cilvēki ievieš dzīvē indīgas vielas un veicina savu pēcnācēju deģenerēšanos. Jau sen tika teikts, kādu ļaunumu nodara incests, bet vai tas tagad nav jo plaši izplatīts? Tiesa, tas veicina dzīvības saglabāšanos, taču iekšējā iedarbība rada nelabojamu ļaunumu. Sajauktas asinis reti kad sakrīt ar cilvēka individuālajām asinīm.
   Cilvēkiem patīk spriedelēt par veselu tautu bojāeju, bet šāds process noris visai ilgus gadus. Tāpēc ir nepieciešama psihobioloģija.
   Domātājs teica: "Ir prieks apzināties, ka mēs pastāvīgi sadarbojamies ar Pārzemes Pasauli."

   766. Urusvati zina, ka daudzi novecojuši jēdzieni ir jāaizstāj ar lietderīgākiem. Nevajag domāt, ka šie jēdzieni noveco garu gadsimtu gaitā. Daži no tiem ir jaunāki par simt gadiem, bet jau nespēj kalpot savam uzdevumam. Piemēram, vārds spiritisms nav sens, taču vairs nav noderīgs. Tā nozīme ir ierobežota un laika gaitā banalizēta. Zinība ir pievērsusies plašām pārzemes sfērām. Nedrīkst aprobežoties ar mazizzinātiem spiri-tuālistiskiem seansiem tad, kad psihiskie pētījumi dod pamatu jaunām atziņām.
   Jāizvairās ari no nejēdzīgām zinātniskām virsbūvēm, tās tikai sašķeļ zinātnes vienoto ķermeni. Lūk, runā par parapsiholoģiju, bet kādēļ vajadzīga tāda virsbūve, ja plašais psiholoģijas pētījumu lauks ietver visas šādas pažobeles? Ari metafizika pastāv tikai tāpēc, ka fizika vēl nav pietiekami izprasta. Var minēt daudz piemēru, kas parāda, ka zinātnes ķermenis ir šķelts bez jebkādas vajadzības. Tajā pašā laikā daudz runā par sintēzi, par vienoto enerģiju, tomēr šie vārdi paliek tikai tukša skaņa.
   Cilvēki ieskata par labāku norobežoties sīkās virsbūvēs, lai tikai nebūtu jāsadarbojas lielos namos; tiek veidoti sarežģīti, gari nosaukumi, no kuriem nav nekāda labuma. Protams, katrai zinātnes nozarei ir daudz atzaru, taču tiem ir jābūt kā viena Koka zariem.
   Tagad cilvēce pārdzīvo bargu laiku. Ir pienācis īstenās sintēzes laiks. Bez apzinīgas sadarbības nav iespējams salikt kopā saplosīto cilvēka būtni. Nevar atrast līdzdarbiniekus, ja nav savstarpējas uzticēšanās, bet tā nāk no jūtziņas.
   Domātājs novēlēja skolniekiem padomāt par jūtziņas izcelsmi.

   767. Urusvati zina, ka ārsts, kas nav novērojis cilvēku, kad viņš bija vesels, nevar pietiekami labi rīkoties slimības gadījumā. Ir jānovēro organisma individuālās īpatnības, lai prastu stāties pretī slimībai. Arī psihiskās parādības ir jāizprot, pilnīgi ievērojot to individualitāti; tā gan attiecībā uz mikrokosmu, gan Makrokosmu jāizprot individualitātes nozīme. Tas nekas, ja cilvēki nesaprot, ka Makrokosms var būt individuāls, taču ikviens pieredzējis novērotājs jau zina, cik piesardzīgam jābūt pret vispārinājumiem, jo dzīve savu dāsnumu nerēķina.
   Jautā: kura Joga aizvedīs pie izzināšanas pa īsāko ceļu? Jums nav sveša Agni Joga - ugunīgā sintēze, bet daudzi vēl nav pieraduši pie ugunīgās izzināšanas. Viņi grib saņemt norādījumu attiecībā uz vienu no agrāk minētajām Jogam, nosaukšu Karma Jogu: jaunrade, apzinīgs darbs, tiekšanās pēc augstākās kvalitātes pa īsāko ceļu vedīs uz Augstāko. Taču Karma Joga prasa laiku, kamēr Agni Jogu var dēvēt par zibenīgo Jogu. Padomājiet, cik brīnišķīgs ir zibens ceļš, tomēr neaizmirstiet, cik grūti panesams ir zibensātrs saspringums.
   Domātājs teica: "Lai visgrūtākais ir arī visskaistākais."

   768. Urusvati zina, kā cilvēki mēģina attaisnot savu nevēlēšanos domāt par Pārpasaulīgo. Vispirms viņi sūdzēsies par laika trūkumu, par sadzīves raizēm, par pārmērīgi smagiem darbiem. Teiks: "Nav laika." Bet vai zibenīgai domai vajag daudz laika?
   Pat visnepilnīgākā pievēršanās Pārpasaulīgajam jau ir kas labs. Kad cilvēkam pagurst redze, viņš uz mirkli aizver acis un sajūt atvieglojumu; gluži tāpat ari acumirklīga doma par Pārpasaulīgo atveseļo organismu.
   Jau ir teikts, ka galvenais Parzemes Pasaules apzināšana ir nepieciešamība atzīt tās esamību, - šādā apzināšanā nevar būt nekādu šaubu. Apliecinu, ka šaubu pilna doma nevar tuvināt cilvēku Parzemes Pasaulei. Var redzēt, ka cilvēki, kas ir daudz lasījuši, tomēr paliek tāli Parzemes dzīves izpratnei. Tajā pašā laikā daži vienīgi ar jūtziņu nokļūst augstu un saņem svētīgu palīdzību.
   Patiesi, sirds un jūtas liks atcerēties īsāko ceļu, taču diemžēl šo aksiomu bieži vien aizmirst, bet bez tās nevar panākt sadarbību ar Parzemes Pasauli. Mēs runājam ne tikai par tieību Smalkās Pasaules esamībai, bet arī un galvenokārt par sadarbību ar to. Pašas smagākās sadzīves rūpes neatņem cilvēkam mirkli, lai domās paceltos augšup. Kad sirds lido augstu, vārdi nav vajadzīgi. Lai cilvēks nemēģina attaisnot savu slinkumu un tumsonību.
   Domātājs teica: "Sacīsim tiem, kas bēdājas, - lidojums uz Pārpasaulīgo sniegs atvieglojumu."

   769. Urusvati zina, ar kādām jūtām jātuvojas Parzemes Pasaulei. Bailes ir slikts pavadonis, prāts līdz Augstienēm neaizvedīs, - Parzemes Pasaule ir jāiemīl.
   Lai skeptiķi nebrīnās, ka sarežģītu zinātnisku formulu vietā Mēs runājam par vispārcilvēciskajām mīlestības jūtām kā par labāko pavadoni. Bet jebkurā lietā labākie panākumi tiek gūti tad, ja pētnieks savu darbu mīl. Tikai mīlestība rada augstāko pievilksmi. Jūs pietiekami daudz zināt par pievilksmes nozīmi; šāds magnēts ir ielikts cilvēka sirdī, un tas traucas uz diženo Parzemes Pasaules magnētu.
   Ir jāsaprot, ka Mēs nerunājam par atsevišķiem, ātri dziestošiem mīlestības uzliesmojumiem; tādām mirāžām nav nozīmes. Vajadzīga stipra mīlestība, uzticība, kas kvēlo un nenodziest visos dzīves pārbaudījumos; tāda mīlestība aizved uz sirds Dzimteni kā iemīļoto Dzimteni, kur viss ir pazīstams, viss ir mīļš, viss ir brīnišķīgs. Tādu mīlestību nespēj sagraut zemes dzīves rūpes, gluži otrādi - tā nostiprina garu, lai tas spētu pārvarēt vislielākās grūtības.
   Pievilksme palīdzēs saņemt visiedarbīgāko palīdzību no Parzemes Pasaules, šāda saskarsme būs patiesa sadarbība. Tā ari jābūt visa pasaule, tikai cilvēki pārak reti apzinās kosmisko Pievilksmes likumu un tā pamatu - Mīlestību. Pat visnepilnīgākā mīlestība satur sevī labā daļiņu. Tādējādi pēc visiem neskaitāmajiem prāta atzinumiem cilvēks nonāk pie visdabiskākajām jūtām, ar kurām dzīvo visas Dabas valstības.
   Domātājs novēlēja: "Mīlestība ir viskvēlākās jūtas. Glabājiet sevī kvēlu mīlestību uz Pārzemes Pasauli."

   770. Urusvati zina, ka daži cilvēki nespēj pārvarēt bailes no Pārzemes Pasaules parādībām. Šādu iedarbību ne ar ko citu nevar izskaidrot kā tikai ar neharmoniskām vibrācijām. Protams, augstāko parādību laikā ir neizbēgamas trīsas, taču tās nebūs šausmu trīsas.
   Vēlāk būs iespējams līdz zināmai pakāpei harmonizēt vibrācijas ar elektrizācijas palīdzību, bet tagad šāda palīglīdzekļa vēl nav. Var palīdzēt arī ar iedvesmu, taču šāda psihiska vardarbība var būt kaitīga. Iedvesma jālieto ļoti piesardzīgi, kad runa ir par Pārzemes Vareno Spēku. Var ievadīt tādu psihiskās enerģijas sašķelšanos, kas izrādīsies nāvējoša.
   Mēs jau teicām, ka Pārzemes Pasaule ir jāiemīl, lai tai tuvotos. Cilvēks nebaidīsies no tā, ko viņš dziļi mīl. Var droši teikt, ka cilvēki, kas baidās no Pārzemes Pasaules parādībām, to nemīl. Viņi var Pārzemes Pasauli atzīt, var ar prātu saprast tās realitāti, taču prāts nepalīdzēs, kad viņi nostāsies Pārzemes Pasaules vaiga priekšā. Vienīgi mīlestība ļaus tuvoties ar vibrācijām un apsveikt katru Pārzemes Pasaules izpausmi.
   Kādēļ gan atgriezties pie pagājušo gadsimteņu māņticības, kad cilvēki godāja Debesis aiz bailēm no negaisa. Nebūsim kā mežoņi, bet uztversim Pārzemes Pasauli zinātniski. Lai cilvēki mīlestības pilni tuvojas tai. Lai viņi apzinīgi un labprātīgi pieņem Pārzemes Pasaules zīmes, tādēļ jau viņiem ir brīvā griba.
   Domātājs ieteica izvairīties no uzbudinājuma, nomāktības, jo tie ir šķēršļi Pārzemes Pasaules izzināšanā.

   771. Urusvati zina, cik bieži cilvēki izrunā pareizus apzīmējumus, neizprotot to īsto nozīmi. Tā, piemēram, viņi mēdz teikt: "Cilvēks ir satraukts." Viņi pat pasauks ārstu, un tas sāks slimo bendēt ar narkotikām. Ārsts teiks, ka viņam ir slimi nervi, bet nepadomās par to, ka nervu darbība ir apziņas traucējumu reflekss, citiem vārdiem runājot, liecina par traucējumiem psihiskās enerģijas darbībā.
   Ļaudis nepadomā par to, ka satraukts cilvēks ir kā noskaņojies stīgu instruments. Tādā stāvoklī būdams, viņš neder radošam darbam - tāpat kā noskaņojies instruments neder spēlēšanai. Stīgas ir atkal jāpadara saskanīgas, un tas jāpaveic tādam cilvēkam, kas izprot mūziku.
   Ari brīvās gribas uzdevums ir nostiprināt apziņu, un tā apliecinās nervu sistēmas saskaņu. Turklāt neaizmirsīsim, ka satraukts cilvēks nevar tuvoties Pārzemes Pasaulei. Viņš pat kaitēs visiem apkārtējiem, jo viņa izstarojumi būs saindēti.
   Jāatceras, ka cilvēki parasti satraucas par niekiem, par kuriem pat domāt nav vērts. Arī apziņu cilvēki visbiežāk pieblīvē ar sīkumiem. Bet bargu pārbaudījumu brīžos viņi ir tik nospiesti, ka nervi pamirst, un cilvēks nespēj atrast saprātīgu izeju. Tagad ir daudz satricinājumu, un cilvēkiem it īpaši jāpadomā par savas apziņas stiprināšanu. Pārzemes Pasaule globālu satricinājumu laikā ir ļoti tuvu, bet cilvēkiem ir jāatveseļo sava apziņa - tādēļ jau viņiem dota brīvā griba. Lai pavēl sev nesatraukties, jo cilvēcei draud briesmīgu uztraukumu epidēmija.
   Domātājs norādīja: "Turiet saskaņā sirds stīgas."

   772. Urusvati zina, ka tagad notiek grūta tautu augšupvir-zība. Katra dodas augšup savā veidā: daža - izmantojot karu, cita - postu, cita - ar darbu, cita - zinību, cita - varoņdarbu, katra nes savu karmu. Tā mēdz būt viegla, bet gadās arī ļoti smaga tautas karma.
   Apstipriniet, ka šādā tautu kustībā nav iespējama atgriešanās pagātnē. Ikviens, kas apzinās evolūcijas negrozāmību, jau atvieglo savu likteni. Ikviens, kas izprot likumu par darbu cilvēces vārdā, jau palīdz sev virzīties augšup. Ikviens, kas spēs iemīlēt šādus izšķirīgus tautu ceļus, palīdzēs pats sev. Tā liela atbildība pārvēršas par vieglu nesamo.
   Jautās: "Kādēļ šo laikmetu dēvē par Pasaules Mātes Laikmetu?" Patiešām - tā tā*; ir jāsauc. Sievietes palīdzība būs liela, ne vien ienesot apgaismību, bet ari nostiprinot līdzsvaru. Juku laikos magnēta līdzsvars tiek traucēts, un ir vajadzīga brīvā griba, lai apvienotu izirstošās daļas. Maitrejai - Līdzcietībai ir vajadzīga sadarbība. Kas sevi ziedo diženajam Laikmetam, tas pļaus bagātīgu ražu.
   Domātājs teica: "Protiet strādāt visas cilvēces labā."

   773. Urusvati zina, cik uzmanīgi jāizturas pret katru zinātnes sasniegumu. Ir laiks atmest tumsonīgos maldus par zinātnes iedalījumu utilitārajā un abstraktajā zinātnē; visas zinātnes nozares ir svarīgas.
   Veicot plašus pētījumus, zinātnieks nevar paredzēt, kādām zinātnes jomām viņam nāksies tuvoties. Viņš saprot, ka, pastāvot neticami plašajam zinātņu sadalījumam atsevišķās nozarēs, tām tomēr ir vienojošs pamats. Tādēļ visi zinātniskie kursi jāsāk ar filozofisku pamatojumu - tā var ielikt pamatu izzināšanas vienotībai.
   Nav iespējams pateikt, kura zinātnes joma ir mazāk nozīmīga. Mūsdienu meklējumos katra zinātnes nozare var pavērt jaunus apvāršņus. Atcerēsimies, ka astronomija pēc bezkaislīgiem izskaitļojumiem pārvērtās par Visuma zinātni. Tas pats notiek ar daudzām citām zinātnes nozarēm, kas pievēršas saviem īstajiem uzdevumiem.
   Nevajag aizmirst ari tautu kustības. Tām nepieciešams zinātnisks izklāsts pieejamā, bet stingri pamatotā formā. Nav vēl Tautas Bibliotēkas. Tā nedrīkst būt vienkārši gadījuma rakstura grāmatu krātuve. Valstij jāuzņemas plaši izvērsta nelielu grāmatiņu izdošana, kurā tiktu dots sistemātisks zinātnisks pārskats par visām izzināšanas nozarēm. Turklāt šīm grāmatiņām jābūt tā veidotām, lai viegli varētu pievienot jaunākos atzinumus. Vajadzīgs ari labs izklāsts, lai valodas daiļums piesaistītu lasītājus. Tomēr neaizmirsīsim, ka psiholoģijai, tāpat kā bioloģijai, jābūt pirmajā vietā. Skaisti jābūt parādītai Pārzemes Pasaulei.
   Domātājs teica: "Uzvarētājs būs tas, kurš par Augstāko pratīs pastāstīt visvienkāršākajiem vārdiem."

   774. Urusvati zina, cik daudzveidīgi ir cilvēku ceļi uz Pārzemes Pasauli. Šī daudzveidība ir jāatceras, lai palīdzētu jaunajiem Augstākas Pasaules meklējumos. Galvenais ir - pasargāt no šaura pasaules skatījuma. Sākot ar pirmajiem skolas gadiem, pieejamā veidā jāieliek plašas domāšanas pamati, turklāt jaunie jāradina pie pārvietošanās, jo nekas cits nedod tik daudz kā dažāda pasaules uzskata cilvēku personiskas tikšanās.
   Jāsaprot, ka lielākajai daļai Pārzemes Pasaule būs kaut kas pilnīgi jauns. Cilvēki nokļūs dzīvē, kuru noteikuši negrozāmi likumi, kura pilnīgi atšķiras no parastās zemes dzīves, un tikai saprāta elastīgums atnācējam palīdzēs ātri iejusties jaunajos apstākļos.
   Lai skola iepazīstina ar dažādu esību apstākļiem. Lai skola iemāca meklēt plašu ceļu, pamatojoties uz Domātāju gudrajiem Novēlējumiem. Lai prāts un jaunrade paver iespējas, kas ir pieejamas katram. Jāparūpējas, lai katrs bērns jau justu, ka iespējas ir ieliktas viņā pašā. Bez mantotā jau nereti var pārliecināties, ka cilvēci pilnā mērā pārņēmusi bezcerīguma sērga. Cilvēki ieslīgst pašu sagatavotā cietuma tumsā. Lai katrs palīdz tādiem cietumniekiem, norādot uz tuvo un priekpilno ceļu.
   Domātājs ieteica vispirms atbrīvoties no bezcerīguma maldiem un saprast, ka tas ir cilvēka ienaidnieks.

   775. Urusvati zina, ka senajās Kopienās par cildenu un grūtu pārbaudījumu tika uzskatīta Kalpošana Cilvēcei. Pārbaudāmais no savas darbības neatteicās, taču tās būtība bija veltīta nevis sev, nevis savai pilsētai, nevis savai tautai, bet gan visai nezināmajai cilvēcei. Tādējādi darbība paplašinājās, un tas nāca par labu visai cilvēcei.
   Tolaik nebija viegli iedomāties cilvēces apmērus un tomēr varēja paplašināt domu sūtījumus. Par to runājam tāpēc, ka tagad cilvēks atrodas tādā pašā stāvoklī attiecībā uz Pārzemes Pasauli. Var ieteikt neattālināties no laicīgās darbošanās, bet saglabāt domu par Pārzemes Pasauli. Pamazām darbs ievirzīsies Pārzemes Pasaules labā. Tā vairs neliksies abstrakta un ienāks ikdienas dzīvē. Jāatceras, ka ikviens laicīgais darbs var būt veltīts Pārzemes Pasaulei. Augstākās Pasaules diženums apstiprinās katras cilvēku rīcības augsto kvalitāti.
   Augsta kvalitāte var tikai celt cilvēka apziņu un līdz ar to tuvināt viņu Pārzemes Pasaulei. Ne tikai apziņa apliecinās Augstāko Pasauļu nozīmi, bet ari iekšējās, vārdos nepasakāmās jūtas palīdzēs vienā elpas vilcienā tuvoties Augstākajam. Šāda katras darbības kvalitātes celšana būs neredzams tilts uz brīnišķīgu sasniegumu.
   Prāts nedrīkst aptumšot radošo dzirksti. Tā būs īstena kalpošana cilvēcei un Pārzemes Pasaulei, īpaši tagad, kad cilvēks bieži apjūk, viņš jāuzmundrina ar to, ka ikvienam ir lemts tuvoties Augstākajām Pasaulēm. Katrs darbs ir drošs ceļš. Tikai tad, ja ir iemīlēta augsta kvalitāte, var gūt panākumus augšup virzības ceļā.
   Domātājs skolniekiem teica: "Lai ikviens no jums apgūst darba kvalitāti. Ikviens strādās Pārzemes Pasaules vārdā."

   776. Urusvati zina, ka ikdienas dzīvē visiem līdzekļiem jācenšas apzināties Pārzemes Pasauli. Cilvēki bieži sūdzas par traucējošiem apstākļiem, bet parasti šādas sūdzības ir nepamatotas.
   Tā, piemēram, cilvēki runās par smagiem satricinājumiem, bet nepieminēs pašus galvenos savu panākumu ienaidniekus; viņi aizmirst, ka satricinājums ir līdzīgs eksplozijai, bet zemes dzīve bieži ir sīku ķildu pilna. Eksplozija var atsegt vērtīgas dzīles, bet sīki strīdi nav nekas cits kā dūmu aizsegs. Nevar virzīties augšup, ja katra diena ir indes pilna. Tādēļ lai cilvēki nesūrojas par satricinājumu eksplozijām, bet gan padomā, kā atbrīvoties no sīkajām odzītēm.
   Tāpat cilvēki nereti krīt izmisumā, domādami, ka viņu darbs nav vajadzīgs, bet viņi aizmirst, ka darbā radītā enerģija ir kosmiska vērtība. Cilvēks nevar zināt, kur gūs izpausmi viņa enerģija un kā un kad tā paveiks ko labu. Varbūt pats darbinieks sajutīs, kas ir šis labais, vai veiks darbu savu tuvāko labā. Galvenais - lai darbs būtu labestīgs savā būtībā, tad nevis izmisums, bet gan prieks būs darbinieka guvums. Var minēt daudz piemēru, kad cilvēki sev liedza prieku, bet prieka sajūtas vērtību joprojām ne visai bieži apzinās.
   Domātājs teica: "Nebaidieties no eksplozijām, bet sargieties no sīkām ķildām, jo tās liecina par tumsonību."

   777. Urusvati zina, ka itin visur pieaug noziedzība. Tas ārējās izpausmes ir daudzveidīgas, bet ļaunuma pilnā būtība ir viena un tā pati. Rodas negaidīta situācija - dažas pirmatnējās ciltis ir tikumīgākas nekā civilizācijas kultūru baudījušie cilvēki.
   Var uzrakstīt pamācošu grāmatu par cilvēces deģenerēšanos; nekas nesekmē stāvokļa uzlabošanos, īpaši kroplīgi ir, ja visiem zināms noziedznieks sludina tikumību un pilda konvencionālos ritus. Jau sen ir teikts, ka vislabākā paraža noziedznieka rokās pārvēršas par zaimiem.
   Maz palīdz arī relatīva, aizspriedumu pilna zinātne. Bet tieši no zinātnes varētu gaidīt apziņas attīrīšanu. Tikumība un bioloģija paliek kā nesaprasti paradoksi. Nav iespējams, ka cilvēce, pieredzot postu un Armagedona šausmas, nebūtu iemācījusies paskatīties augstāk par putekļaino pavardu! Cilvēks neliek lietā brīnišķīgos izgudrojumus, kādu šodienas dzīvē netrūkst. Varētu likties, ka tādi aparāti kā radio piespiedīs viņu padomāt par domas sūtījumiem, taču īstenībā arī šis atklājums kalpo pirmām kārtām ilūzijai.
   Kur tad ir risinājums? Atkal jāvēršas pie Pārzemes Pasaules. Tā jāuztver kā pilnīga realitāte, tikai tā var pasargāt netikumīgo cilvēku. Bet cik daudz ir jāpaveic šajā virzienā! Zinātnes uzdevums ir palīdzēt; zinātnei jābūt brīvai; zinātnei jātiecas iekļūt apziņas dzīlēs. Civilizētajiem cilvēkiem jāpadomā, kāpēc pirmatnējās ciltis ir tikumīgākas par viņiem.
   Domātājs brīdināja, ka cilvēkiem ir jāpaskatās augstāk par savu mājokļu griestiem.

   778. Urusvati zina, ka brīvā griba tikai tad ir vērtīga, ja tā patiešām ir brīva. Skumji ir redzēt neprāti, kas iedomājas sevi esam brīvu, kaut gan īstenībā viņu saista visdažādākās važas. Vai var teikt, ka griba ir brīva, ja tā ir akla, kurla un rāpo pa aizspriedumu dubļiem?
   Teiks: "Kā gan lai dzīvo, ja katrs cilvēks ik uz soļa sastop tumsonību tās visnoziedzīgākajās izpausmēs?" Protams, cilvēce ir sevi iekalusi smagās važās. Jau šūpulī cilvēks dzird izdomājumus, kam nav nekā kopīga ar īstenību. Pasakās bieži vien ir vairāk gudrības nekā cilvēku ikdienas prātojumos. Pareizi ir tas, ka cilvēks katra ziņa sastaps pretīgus briesmoņus, bet brīvā griba viņu glābs no bailēm un vedīs pāri šādiem šķēršļiem.
   Psihiskā brīvība paver ieeju Pārzemes Pasaulē, īstenojot brīvo gribu, var pārveidot visu zemes dzīvi. Brīvs cilvēks neielaidīsies strīdā ar nejēgām, bet pasniegs viņiem žēlastības dāvanu tā, ka viņi to nepamanīs, taču šāda dāsna velte palīdzēs ceļā uz Pārzemes Pasauli. Ikviens noies šo ceļu, un brīvā griba būs gudra vadītāja, tikai parūpējieties, lai tā tiešām būtu brīva.
   Domātājs brīdināja: "Nepārvērtiet gaišo velti - brīvo gribu - par neprātu."

   779. Urusvati zina, ka risināt sarunu atbilstoši apziņai ir liela māksla. Ne zināšanas, ne jūtziņa, bet gan sirsnības pilnas jūtas palīdz saprast, kāda ir sarunbiedra apziņa.
   Tiānas Apollonijam pārmeta, ka viņa pamācības ir pretrunīgas; tas nav tiesa. Skolotājs nekad nerunāja pretī pamatiem, viņš tikai pieskaņoja saturu sarunbiedra apziņai, lai tas labāk izprastu. Skolotājs ieskatīja par labāku sarunāties divatā, lai varētu izvēlēties saprotamākus vārdus. Viņš atzina, ka daudziem cilvēkiem teikta runa nebūs pārliecinoša, jo pretrunīgās apziņas cita citu iznīcinās.
   Šo sistēmu atzina arī citi Grieķijas filozofi. Platons mēdza uzaicināt sev līdzi pastaigā tikai vienu skolnieku, un šādas sarunas bija īpaši vērtīgas. Viņš stāstīja par Pārzemes Pasauli ļoti piesardzīgi. Viņš zināja, ka, sniedzot apziņai neatbilstošas ziņas, var nodarīt ļaunumu. Turklāt šis ļaunums var būt nelabojams.
   Viņš pētīja skolnieku apziņu, izmantodams visnegaidītākās sarunu tēmas. Katram ir sava individuālā apziņa, un tikai mīloša sirds spēj nojaust, kas ir iekļuvis un apgūts apziņas dziļumos.
   īpaši tagad visam Pārpasaulīgajam jāpieskaras ļoti uzmanīgi. Cilvēku apziņa ir tik juceklīga, ka teikto var iztulkot pilnīgi pretēji.
   "Tēlnieks koncentrē visu savu uzmanību uz vērtīgo akmens bluķi, tā arī apziņas veidotājs saudzē sarunbiedra vērtīgo aug-šupvirzību," - tā teica Domātājs.

   780. Urusvati zina, ka Pārzemes Pasaules ietekme nenotiek atbilstoši zemes dzīves loģikai. Varētu likties, ka šī patiesība ir jau pietiekami labi zināma, taču pat nopietni pētnieki mēģina tādas saskarsmes pieskaņot zemes dzīves likumiem; iznāk nejēdzība - meklējumi netiek padziļināti.
   Pārzemes Pasaules ietekmes var iedalīt trijās pamatgrupās: pirmā ir apzināta vienas personas iedarbība uz noteiktu darbinieku; otrā - iedarbība uz veselu grupu; trešā - Pārzemes pieskārieni, kas skar visu cilvēci. Šādus pieskārienus dēvē par augstākajām vēsmām. Kāds filozofs, gribēdams raksturot šādas ietekmes, sauca tās par psihisko skābekli. Cilvēks nevar dzīvot bez skābekļa, tāpat viņš nevar arī izvairīties no Pārzemes Pasaules ietekmes.
   Cilvēki maldās, domādami, ka saskarsme ar Pārzemes Pasauli notiek vienīgi ar īpaši jutīgu organismu starpniecību. Protams, ar viņu starpniecību saskarsme notiek ļoti uzskatāmi, bet būtībā visa cilvēce pastāvīgi saskaras ar pārzemes iemītniekiem.
   Ir laiks atzīt, ka pasaules ir nedalāmas. Tātad dzīve kļūst vēl bagātāka un skaistāka; tikai jāatceras, ka Smalkās Pasaules likumi ari ir smalki. Tā ir jāsaprot, ka saskarsme ar Pārzemes Pasauli nav nejauša un nav mazsvarīga, kā tas varētu likties no zemes dzīves viedokļa.
   Jāsaprot arī tas, ka Pārzemes pieskārienus var sajust bieži, ja vien darbinieku tikumība ir augsta.
   Domātājs norādīja, ka sakari starp Pasaulēm ir nepārtraukti.

   781. Urusvati zina, cik ļoti vērīgi jāatšķir Pārzemes Pasaules labestīgā ietekme no kaitīgās apsēstības. Labestības pilnā ietekme nenomāks brīvo gribu, bet vienīgi pastiprinās iespējas, kas tiek saņemtas individuāli. Iedarbība allaž būs gādīga un saudzīga pret organisma fizisko stāvokli, turpretī apsēstība allaž beidzas ar kaut ko fiziskajam un smalkajam ķermenim kaitīgu un postošu.
   Parasti uzskata, ka apsēstība īpaši pārņem vājos organismus, taču galvenais cēlonis ir apsēstā netikumība. Var nekļūdīgi apgalvot, ka jebkura apsēstība iekļūst pirmām kārtam pa netikumības kanālu. Vai šī netikumība ir atklāta vai slepena, vai arī tikai iedīglī, bet tā ir iemesls apsēstības iespējamībai.
   Uzskata, ka apsēstību var izārstēt ar loti spēcīgu iedvesmu, taču jāpiebilst, ka cilvēkam ir arī jākļūst tikumīgākam. Ar iedvesmas palīdzību var padzīt apsēdēju uz laiku, bet, ja tikumība būs kļuvusi augstāka, tad apsēdējam ieeja būs slēgta. Bioloģiskā tikumība ir drošs pamats, lai sekmīgi pilnveidotos. Tā nu iznāk: lai par ko mēs runātu, allaž tomēr atgriežamies pie bioloģijas.
   Zinātnes panākumi var pacelt cilvēces vispārējo līmeni, turklāt nevajag apziņu sasaistīt ar kaut kādiem aizspriedumiem, bet zinātnei Dabas likumu izpētē jābūt brīvai. Lai zinātnieki kļūst par īstiem apgaismotājiem.
   Domātājs teica: "Zinātnieks ir Gaisma."

   782. Urusvati zina, ka cilvēkiem īpaši grūti ir atzīt Arma-gedona iespējamību Pārzemes Pasaulē. Pat tie, kam nav sveša Pārzemes dzīve, nespēj samierināties ar domu, ka Smalkajā Pasaulē var norisināties kari.
   Tostarp visvienkāršākā loģika parāda, cik neizbēgama ir kauja Pārzemes Pasaulē. Cilvēki, kas pirms laika aizrauti no Zemes, ir gandrīz vienādu domu pilni, viņi pulcējas vienā sfērā un nenovēršami turpina to, ko darījuši savā zemes dzīvē. Turklāt nežēlība gan kļūst smalkāka, taču savu spriegumu nezaudē. Šādas debesu kaujas izraisa daudz seku gan attiecībā uz Zemi, gan uz Pārzemes Pasauli.
   Nav viegli pārtraukt šādas sadursmes. Naids novelk karotājus zemākajos slāņos, un jūs zināt, ka šajos slāņos var viegli nokļūt, bet izkļūt no turienes ir grūti. Pat ļoti augstām būtnēm ir sāpīgas sekas, ja tās, žēlsirdības vadītas, nolaižas zemākajos slāņos. Tāpēc cilvēkiem jāatceras, ka viegli ir nolaisties, bet grūti - pacelties. Zemākie slāņi nosmacē tos, kuri atkāpušies no augstākajām vibrācijām.
   Lai visi, kas sevī glabā naidu, atceras, ka tas būs inde Pārzemes ceļos un ļaunā sirds ilgi neattīrīsies, tādēļ lai ikviens uz Zemes rūpējas par savu nākamo dzīvi.
   Domātājs teica: "Dzīvojiet tā, lai neapgrūtinātu Pārzemes Pasauli."

   783. Urusvati zina, ka cilvēks kļūst cildenāks, piebiedrojoties Daiļajam, skatoties uz Daiļo, klausoties par Daiļo, domājot par Dailes ceļiem. Neuzskatiet, ka šo seno patiesību cilvēce jau pietiekami labi apzinājusi. Diemžēl tieši tagad cilvēki atrodas no tās tālāk nekā daudzu iepriekšējo gadsimtu laikos.
   Daiļuma izpausmi dažādās jomās bieži uzskata ne vien par nevajadzīgu, bet ari par priekšlaicīgu. Tostarp sadzīves gudrinieki gatavojas ķerties pie Pasaules pārkārtošanas. Pajautājiet: kā viņi radīs Jauno Pasauli, ja nerūpēsies par Daiļo?
   Nevienā dedzības pilnā prātošanā par dzīves pārkārtošanu Daiļais nerod sev vietu. Bet kāds darbs tad tiek paredzēts, ja tas nebūs daiļš? Kāda zinība var pastāvēt, ja tā neietver sevī Daiļo? Kāds taisnīgums var rasties, ja tas nebūs Dailes apskaidrots? Turklāt cilvēki spriedelē par Daiļā robežām un saturu. Viņi nesaprot, ka katra Dailes kripatiņa jau padara cilvēku par Augstāko Spēku līdzdarbinieku.
   Vai var tiekties uz Pārzemes Pasauli, ja nav brīnišķīgo spārnu? Vai var veidoties īsts jaunradītājs, ja viņā nedzīvo brīnišķīgā apziņa par gaišajiem lidojumiem? Jāsaprot, ka bez piebiedrošanās Daiļajam evolūcija nav iespējama.
   Domātājs norādīja: "Dzīvojiet, sapņojot par Daiļo, un gūsit gan prieku, gan mīlestību."

   784. Urusvati zina, cik vērtīga ir uzticība Skolotājam. Bet cik daudz domstarpību rodas šīs vienkāršās patiesības sakarā! Lūk, par uzticību sāks runāt cilvēki, kuri pēc savas dabas nesaprot, kas ir uzticība; citi skandinās, ka šāda uzticība vienīgi apspiež brīvo gribu; trešie apgalvos, ka Skolotājs vispār nav vajadzīgs.
   Var minēt daudz piemēru, kas parāda, kā cilvēki sev kaitē, izjaucot harmoniju ar Augstāko. Tikai nedaudzi spēj saprast, cik svētīga ir saikne ar Augstāko, - tikai tādā ceļā top vieglāka saskarsme ar Pārzemes Pasauli. Grūti iztēloties, kā sagrūst zemes dzīvē dotā iespēja, ja netiek apliecināts augstākais ceļš.
   Nedomājiet, ka Skolotājs spēj īstenot savas ieceres, ja cilvēks Viņam pretojas. Nedomājiet, ka ir viegli salabot sabojātu audumu, - dažreiz tāda lāpīšana prasa vairāk laika neka jauna auduma radīšana.
   Cilvēki bieži gaužas par Skolotāju, jo nesaprot Viņa rīcības cēloņus. Cilvēki uzskata, ka viņu zemes dzīvē rastie risinājumi ir daudz tuvāk mērķim, taču viņi neaptver daudzus zemes dzīves apstākļus. Tā, piemēram, tikai pavisam nedaudzi izprot Skolotāja vērtību. Varbūt šī uzticība viņiem savukārt palīdzēs kļūt par Skolotāja darba cienīgiem veicējiem.
   Domātājs uzsvēra: "Iemācieties būt Skolotāja darba cienīgi!"

   785. Urusvati zina, cik liela ir nemitīgas sardzes nozīme. Modrību Mēs esam pieminējuši bieži, taču cilvēki šai glābēj-īpašībai lielu nozīmi nepiešķir. Patiesi, vieniem sardze ir važas, bet citiem - spārni.
   Nesaprātīgie saka: "Kad nāks briesmas, tad arī stāsimies sardzē." Bet vai šie cilvēki spēs saskatīt briesmas, ja viņu gars nav attīstījis savu redzi? Apziņā ir ieliktas daudzas īpašības, bet ir jāprot tās izdabūt no dārgumu krātuves dziļumiem.
   Gadās ari tādi nejēgas, kas nekautrējas noliegt sardzes nepieciešamību. Pēc viņu domām, tas nav cilvēku uzdevums - stāvēt sardzē un nogurdināt sevi, saspringti koncentrējoties. Bez viņiem ir ari tādi divkājaini, kuri vispār nesaprot, kas ir modrība; tāpēc nākas nemitīgi atgādināt par vērīgumu, sasprin-gtību un modrību.
   Par visām šīm īpašībām Mēs esam runājuši dažādās grāmatās, taču Armagedona sarežģītā norise spiež vēlreiz norādīt uz cilvēkam tik vajadzīgo glābēju - pašaizsardzību. Viņš cer iegūt saikni ar Pārzemes Pasauli, bet, lai to panāktu, ir jābūt redzīgam. Aklais nesaskatīs Augstākās Pasaules skaistumu, bet spēja redzēt ir jāattīsta. Tā nevar rasties uzreiz. Šāda redzī-guma veidošanos stimulēs vēlēšanās aizsargāt visu Augstāko un Daiļo. No šādiem centieniem izaugs arī vēlme būt sardzē, un šī sardze nenogurdinās, jo ved uz Daiļo.
   Domātājs teica: "Iegaumējiet - allaž gatavs."

   786. Urusvati zina, ka cilvēki veltīgi pukojas par pārzemes parādību negaidītību. Viņi teiks: "Mēs gaidījām ar visu spēku, kāds vien piemīt vēlmei, taču nekas nenotika. Kad visi spēki bija izsīkuši, tad nāca parādība." Šiem nepieredzējušajiem pētniekiem sakiet: "Jūs gaidījāt smalkās izpausmes ar zemes dzīves vēlmēm. Vai tiešām nesaprotat, ka Zemei un Pārzemei raksturīgais nevar būt vienās un tajās pašās dimensijās?"
   Jāveido sevī jūtu smalkums, lai zemes dzīves trokšņos varētu sadzirdēt Pārzemes Parādības. Jāprot ar aizvērtām acīm saredzēt Pārzemes Gaismu; tā tuvojas Smalkās Pasaules izpausmes. Un jūs neteiksit, ka tās ir negaidītas, jo šo parādību tuvošanos sajutīsit ar sirdi.
   Protams, bieži jūs nespēsit paredzēt precīzu parādības saturu, bet katrā gadījumā zināsit par tās tuvošanos. Turklāt nereti jūs varat jau kādu laiku iepriekš sajust vibrācijas. Nepieredzējuši cilvēki šādas sajūtas saistīs pat ar saslimšanu, jo viņu vibrācijas ir pārāk atšķirīgas. Bet smalks novērotājs uzreiz pratīs pielāgoties pārzemes vibrācijām un atbildēs uz tām; tā attīstās īsta sadarbība.
   Turklāt jāatgādina, ka cilvēkus pastāvīgi ieskauj pārzemes ietekmes, tikai viņi neprot tās saskatīt. Tādēļ kopš jaunības jāsasprindzina sava saskarsme ar Pārzemes Pasauli, tas jādara ar prieku kā brīnišķīgs darbs.
   Domātājs mācīja: "Esiet redzīgi, lai jebkurā brīdī varat saskatīt Pārzemes Zīmes."

   787. Urusvati zina, ka ir jāatšķir cilvēka iedzimtās īpašības, citiem vārdiem runājot, iepriekšējās dzīvēs izveidotās īpašības, no īpašībām, kas ieaudzinātas šajā dzīvē. Aplūkosim dažas no tām. Vispirms pievērsīsim uzmanību iedzimtajai īpašībai - pateicīgumam. Tā neveidojas viegli, šī īpašība rodas daudzu zemes un pārzemes dzīves pārbaudījumu gaitā. Bet, ja satiksim cilvēku, kam piemīt šī īpašība, tad varam būt droši, ka viņam piemīt arī daudzas citas pozitīvas īpašības. Šāds darbinieks ir pateicīgs par visu labo, kas darīts gan viņam, gan Vispārējās Labklājības vārdā.
   Ir vajadzīgs, lai šī labā īpašība mostos apziņā bez jebkādām blakus ietekmēm. Viena lieta ir, ja mazulis pateicas, izpildīdams vecāku pavēli, bet labāk ir, ja viņa apziņā sāk mirdzēt pateicības spožā zvaigzne. Tāda pateicība dos labumu ne vien saņēmējam, bet arī sūtītājam.
   Tāpēc centīsimies jo vērīgi saskatīt visas īpašības, kas veido tiltu uz Pārzemes Pasauli. Karsta pateicība par visu labo - gan mazo, gan lielo - neizgaist, tā piedalās gara spārnu veidošanā.
   Domātājs teica: "Priecāsimies, pamanot pateicības jūtas."

   788. Urusvati zina, cik vērtīgas ir tādas dabiskās īpašības kā ietvertspēja un iecietība. Tās ir īpaši jāpiemin, jo cilvēki savā dzīvē vispār par tām nedomā. Brīžiem cilvēks sūrojas par neiecietību un pat nosauc to par mežonības pazīmi, bet tajā pašā laikā nevēlas padomāt, kā veidot iecietību.
   Cilvēks negrib rūpīgāk paraudzīties, kāds pamats nepieciešams iecietības un ietvertspējas attīstīšanai, taču abas šīs īpašības ir tuvas līdzcietībai. Tās iemāca vērīgi ieskatīties sava tuvākā apziņā un saprast, kādi cēloņi radījuši viņa nomaldu.
   Tauta ir jāmāca, un jāmodina tās tikumi, bet šāds uzdevums nav paveicams bez novērotspējas. Katrs maldās savā veidā, un šo maldu pamatā var būt dziļi cēloņi. Par pūli nevar spriest pēc tā klaigām un vaidiem. Sāpe ir katram sava, un tai ir vajadzīga īpaša ārstēšana.
   Cilvēki nedrīkst aizmirst ietvertspēju un iecietību, jo šādi tilti būs vajadzīgi Pārzemes Pasaulē. Pārzemes Pasaulei jāgūst izpausme ikvienā cilvēka darbībā. Runājam nevis par abstraktu tikumību, bet gan par aktīvu dzīves cēlāju. Pārzemes Pasaule jāsamēro ar katru darbību - tikai tā var kļūt par tās līdz-darbinieku un sagatavot sevi dzīvei.
   Domātājs teica: "lepazīstiet iecietību, un tā jums iemācīs lielo pacietību."

   789. Urusvati zina, cik rūpīgi jāsargā tāda dižena dabiskā īpašība kā iedvesma. Mēs to jau pieminējām, bet šai saiknei ar Pārzemes Pasauli jāvelta īpaša uzmanība. Pats vārds "iedvesma" jau norāda uz kaut ko ārēju un vadošu. Nevajag domāt, ka šāda saikne var rasties vienā mirklī, nē, tai vajadzīgi daudzi pārbaudījumi neskaitāmās dzīvēs.
   Jāatceras, ka cilvēki veltīgi ierobežo šo īpašību ar zinātnes un mākslas nozarēm. Cilvēks spēj būt radošs jebkurā darbā. Augsta kvalitāte ikvienā darbā - tā jau ir iedvesmas izpausme. Tāpēc katru darbu, kura tiek sasniegta pilnība, var apsveikt kā patiesu jaunradi.
   Tieši tagad, tautu uzplaukuma laikā, ir lemts atgādināt par tuvāko saikni ar augstākajām enerģijām. Dedzīga pilnīgošanās aizvedīs tautu līdz iedvesmas izpratnei. Norādījums uz augstākajām enerģijām nav svētulība. Tauta jau zina, ka izplatījums nav tukšs, zina par bezrobežību, un tāpēc arī tāda kvalitāte kā iedvesma ir zinātnisks jēdziens.
   Stāsta, ka kāds Meistars, pabeidzis savu darbu, aizvēris acis un ilgi klusējis. Beidzot skolnieki vaicājuši, vai viņš atpūšas pēc paveiktā vai apdomā jaunu darbu. Meistars atbildējis: "Ne viens, ne otrs, es, šādi klusēdams, nedomāju neko. Taču nesauciet to par apātiju, labāk sakiet - pāri domai stāvošs. Man jāatrod jauns skatījums, lai šādā atjaunotnē ieraudzītu to, ko esmu radījis."
   Arī jums jāiemācās atjaunoties, lai dziļāk spriestu par sava darba kvalitāti. Lai jūs skar izplatījuma spārns un atnes jums jaunu skatījumu un jaunu varoņdarbu.
   Domātājs novēlēja: "Kas spēj atjaunoties telpiski, tas spēj palikt jauns."

   790. Urusvati nav sveša cilvēka laime. Kad viņa dzīve un darbs ir saskaņā ar pasaules evolūciju, tad cilvēkam nav vajadzības no kaut kā atteikties; viņš nemaina ceļu, tikai pilnīgojas un rod jaunus spēkus haosa uzveikšanai.
   Kāds teiks: "Bet šķēršļi ir svētīgi, un kāpēc laimīgs cilvēks var no grūtībām izvairīties?" Neaizmirsīsim, ka tas, kas iet saskaņā ar evolūciju, sastop daudz šķēršļu, taču viņa attieksme ir citāda. Viņš neieslīgst grūtsirdībā, bet līksmi uzveic haosa viļņus. Nedomāsim, ka laimes ceļš ir viegls, tas dažreiz ir grūtāks par nīkuļošanu. Taču evolūcijas darbinieku nemēdz pārņemt spēku zudums, jo pasaules enerģija dara viņu veselu. Viņš, kā teikts senajos rakstos, kļūst par iesvaidīto, jo Pārzemes Pasaule patiesi sūta pasaules enerģiju palīgā evolūcijas darbiniekam.
   Ik pa septiņiem gadiem cilvēks var pārbaudīt savu darbību, salīdzinot to ar pasaules notikumiem. Var priecāties, ja ceļš bijis pareizs un taisns; un tādu laimīgu ceļinieku pavada liela skaudība. Tumšie bieži un liekuļi panākumus nepiedos, taču labestīgais darbinieks saprot, ka tumsonības intrigas ir neizbēgamas. Viņš zina, ka tumsonība pa evolūcijas ceļu neiet. Tomēr nejēga savā apziņā jūt, ka viņa ceļš ir greizs un nederīgs.
   Domātājs mācīja, ka cilvēkiem ir jāprot pārbaudīt savu ceļu.

   791. Urusvati zina, ka fanātisms ir visai bīstams psihisks stāvoklis. Fanātiķis liedz sev tālākvirzības iespēju. Viņš nevar pilnīgoties un gūt panākumus. Fanātiķis ir dzīvs mironis. Fanātiķis var tapt par sērgas izplatītāju, jo vāji cilvēki baidās no jebkuras tālākvirzības; viņu tumšā dzīve balstās uz nedzīva burta.
   Diemžēl ap katru Mācību veidojas fanātisms, un tas neļauj padziļināt pamatus. Neuzskaitīsim lielās Mācības, kas ir cietušas no mežonīga fanātisma. Vēsture sniedz daudz tādu drūmu piemēru.
   Var pajautāt: kā lai cīnās ar fanātismu? Jāsaprot, ka jebkurš strīds ar fanātiķiem tikai pastiprina viņu stūrgalvību. Tādi nejēgas taču iedomājas, ka tieši viņi ir tīrās Mācības sargātāji. Fanātiķis dedzīgi atbild uz katru sarunbiedra jautājumu. Fanātiķis aug savā stūrgalvībā. Viņš apgalvo, ka Mācība nevar attīstīties, citiem vārdiem sakot, fanātiķis neatzīst izzināšanas vitalitāti. Bet Mūžībā sastingums nav iespējams; viss kustas un šajā kustībā pilnveidojas.
   Tā ari paturēsim prātā, ka ar mironi nav iespējams strīdēties. Lai trūdi pārtop jaunā esībā, īsāk sakot, nestrīdieties ar fanātiķiem, apejiet trūdēšanu un steidzieties uz uzvarām vainagoto izzināšanu.
   Fanātiķu skaita pieaugumu var ierobežot kosmiska rakstura parādības. Viņi var saņemt tādu sitienu, ka būs satriekti. Tas, vai šāds satricinājums notiks uz Zemes vai Pārzemes Pasaulē, nav svarīgi, bet jebkurā gadījumā fanātisms Smalkajā Pasaulē neiederas.
   Domātājs teica: "Fanātiķi, kā tu šķērsosi Pārpasaulīgā robežu?"

   792. Urusvati zina, cik pazudinošs ir neapmierinātības tārps; tas novītina, izkaltē un nonāvē. Nesaprātīgie teiks: "Kā lai nosoda neapmierinātību, ja tā ir novēlēta?" Atbildiet: "Vai tiešām neredzat atšķirību starp neapmierinātību un alkām pilnveidoties? Prieku rada tiekšanās pilnveidoties, bet ciešanas - nožēlojama neapmierinātība."
   Daudzi ir gājuši bojā bezjēdzīgas neapmierinātības bezdibenī. Viņi iznīcināja savu zemes un Pārzemes dzīves ceļu. Darbinieks priecājas par to, ka viņš ir cilvēks. Šis cilvēciskums viņam māca, ka jebkurā situācijā var piebiedroties lielajai kustībai. Viņš darbojas domās un tādēļ vien jau var virzīties uz priekšu. Ikviens pašaizliedzības pilns ceļš ir brīvs no neapmierinātības. Ikviena gaiša vēlēšanās pilnveidoties jau ir zināma uzvara.
   Lai ikviens apzinās, ka pārzemes ceļš nevar būt neapmierinātības ceļš. Ērkšķu krūmi pārvēršas par rozēm, kad ceļinieks iemīl brīnišķīgās tāles. Neviens nevar aizliegt tiekties uz Pārzemes Pasauli, jaušot, cik tā ir daiļa tiem, kuri ir pratuši pie tās vērsties. Lai kvēls prieks pavada cilvēku, kurš ir atradis ceļu uz panākumiem.
   Domātājs norādīja, ka prieks ir novēlēts laimīgam meklētājam, bet cilvēkam ir līksmi jāiemīl meklējumi.

   793. Urusvati zina, ka daži nesaprātīgie sūdzas par Mācībā saskatītajiem atkārtojumiem. Šī gaušanās ir nevietā. Tā tikai parāda, ka šādi lasītāji ir vieglprātīgi. Viņi nepapūlas salīdzināt šķietamos atkārtojumus. Tikai precīza salīdzināšana viņiem ļautu pārliecināties, ka tas ir nevis atkārtojums, bet gan padziļinājums. Turklāt nevajag aizmirst, ka cilvēkiem ir vajadzīga atkārtota pavēle. Taču pat tādā gadījumā ir jāpadziļina saturs, nevis jāatkārto vārdi.
   Pie Mums no atkārtojumiem nebaidās, jo augšupejas spirāle neatvairāmi iet pāri agrākajiem apliecinājumiem. Protams, spirāles apgriezienos doma jau pārveidojas, un līdz ar domas augsmi ari forma būs citāda. Kaismīgi nosodītāji vienmēr iebildīs, taču tam nav nozīmes, jo šādu iebildumu celšana ir tikai personiska mirāža, bet Mācība runā par visu cilvēci.
   Piekrītiet, ka par Pārzemes Pasauli ir jārunā daudzkārt. Ieeja Pārzemes Pasaulē vairākumam divkājaino ir ļoti apslēpta. Jāatgādina šiem cilvēkiem, ka viņu nākamība ir visai bezcerīga. Tikai saņēmuši bargu pavēli, var iet cilvēki, kuri neprot domāt.
   Domātājs uzsvēra, ka nevajag baidīties runāt par Pārpasaulīgajiem Ceļiem.

   794. Urusvati zina, ka dalīt var bezrobežlgi, tomēr tas nebūs pretrunā ar pievilksmi pamatā esošajai Vienotībai. Zinātne to apstiprina, bet īpaši skaidri par to var pārliecināties psihiskās enerģijas jomā.
   Cilvēkiem nevajag baidīties no dalāmības dzīvē. Bieži vien tieši tā veicina Vienotības izpausmi. Cilvēki neatzīst, ka tumšie spēki var neapzināti palīdzēt Vienotībai. Taču šāds pretstatījums var radīt īpaši spēcīgu dzirksteli. Ir gluži vienalga, vai veseris, kas izsit dzirksteli, ir gaišs vai tumšs; jo spēcīgāks uzsitiens, jo varenāka un dziedinošāka ir dzirkstele.
   īpaši Armagedona dienās var vērot, kā pieaug dalāmība, bet izpaužas arī Vienotība. Pasaule tiecas uz Sadarbības Vienotību. Pasaule saprot, cik neatvairāmi tuvojas jauna savstarpēja sapratne. Pasaule kaismīgi mēž prom sapuvušās saknes. Tā katrai Mācībai vajadzētu ieklausīties Jaunās Pasaules soļos. Lai izpaužas vērīgums visās lietās, un cilvēki sapratīs, kas ir nobriedis kaujās un ciešanās.
   Domātājs teica: "Saskatiet Lielās Vienotības pārklāju."

   795. Urusvati zina, ka galvenais nesaskaņu cēlonis meklējams apziņu individualitātē. Nav vienādu smilšu graudiņu, nav līdzīgu apziņu. Tāda Dabas bagātība varētu paātrināt evolūciju, tomēr tā izraisa ne mazums ļaunuma. Jāatceras, ka šāds ļaunums spēj pazudināt ne vien zemes dzīvē, bet ari Pārzemes Pasaulē.
   Ikviens cilvēks tomēr var sekmēt ļaunuma samazināšanos. Lai to panāktu, viņam stingri jāatceras, ka apziņas ir individuālas. Viņš nedrīkst apspiest tuvākā apziņu. Viņš var sekmēt sadraudzību un sadarbību, taču ņemdams vērā apziņu atšķirības; šāda izpratne rada līdzcietību. Gudrs cilvēks neparādīs tuvākajam savu līdzcietību, lai tas neuztvertu labestību par žēlastības dāvanu.
   Daudzas sīkas iezīmes var izlīdzināt pazudinošās nesaskaņas. Nevajag jaukt nesaskaņas ar saprātīgu domu apmaiņu. Kas labestīgāk sēs, tas bagātīgāk pļaus. Mēs rūpējamies ne vien par zemes dzīvi, bet arī par esamību Pārzemē. Cilvēkiem beidzot ir jāatzīst, ka katrs no viņiem tiecas uz Pārzemes Pasauli un bruģē visērtāko ceļu.
   Domātājs ieteica: "Palīdziet tuvākajam labāk un skaistāk vērsties pie Pārzemes Pasaules."

   796. Urusvati zina, ka paplašināta apziņa harmonizē apkārtējās apziņas un pat ietekmē atmosfēru - rodas savdabīgs magnēts, kas pievelk un pārveido apkārtējo. Šāds stāvoklis ir nozīmīgs ne tikai Zemei, bet arī Pārzemes Pasaulei. Apziņas paplašināšana, protams, nenāk viegli. Turklāt daudzi cilvēki apziņas paplašināšanu jauc ar mehānisku izzināšanu. Viņi vispār neatzīst psihiskā spēka ietekmi; viņiem zinātne ir viss, kas cilvēcei lemts. Viņi nespēj saprast, ka zinātne bez psihiskās enerģijas ir kaut kas nedzīvs. Kā gan lai sākas sarežģītais apziņas paplašināšanas process, ja cilvēki izslēdz pat mazāko augstākās izzināšanas iespēju?
   Cilvēkam vajadzētu sev teikt: "Gribu paplašināt apziņu." Tikai brīvā griba spēj radīt iedarbīgu magnētu. "Gribu un varu" - ar šiem vārdiem cilvēks atvērs pirmos vārtus uz Pasaules pārveidošanu. Dedzīgai vēlmei jāapvienojas ar pacietību, jo daudziem procesiem ir vajadzīgs laiks. Šādu uzdevumu spēj īstenot tikai tāds darbinieks, kas sevi veltījis kalpošanai cilvēces labā.
   Domātājs uzsvēra: "Protiet vēlēties, kļūstiet par Pārzemes Pasaules pilsoņiem."

   797. Urusvati zina, ka dzīve ir nepārtraukta. Kāds jautās: "Kādēļ tik daudz jārunā par šo vispārzināmo likumu?" Taču Zemes iedzīvotāju lielākā daļa šo likumu ir aizmirsusi un noliegusi. Viņi nonāk līdz tādai bezjēdzībai, ka aiziešanu no Zemes uzskata par esības izbeigšanos. Citi pat miegu uzskata par apziņas darbības pārtraukumu. Bet ļoti daudzi vispār neprot domāt par dzīves plūdumu, tādēļ ir nepieciešams atgādināt par dzīves nepārtrauktību. Var runāt par dažādiem dzīves veidiem, bet dzīvības kodols ir nebeidzams.
   Nav iespējams runāt par tikumības likumu, ja cēlonis un sekas neveido nepārtrauktu pavedienu. Cilvēki nevar pilnīgo ties, ja viņi nejutās atbildīgi par savu brīvo gribu, īpaši tagad, kad nikni plosās Armagedons, jāpalīdz cilvēkiem ne vien pasaulīgajā, bet ari Pārpasaulīgajā dzīvē.
   Ievērojiet, cik vieglprātīgi izturas cilvēki pret savu pārzemes esību. Viņi tomēr uzskata, ka zemes dzīve ir galvenā, aizmirsdami, ka tā ir tikai īsa pietura nepārtrauktajā ceļā. Lai cilvēki, kaut vai primitīvi domājot, uzdod sev jautājumu: "Vai tiešām ir vērts dzīvot, ja turpmāk nekā nav?" Tajā pašā laikā viņi runā par kustības nepārtrauktību, bet šī nepārtrauktība neuzve-dina viņus uz domām par savas esības nepārtrauktību. Tas nemitīgi jāatgādina, steidzami jāatgādina, citādi izrādīsies, ka Jaunā Pasaule ir veca un vārga.
   Domātājs brīdināja: "Jaunie celtnieki, neieslīgstiet novecojušā domāšanā."

   798. Urusvati zina, cik dziļa nozīme bija senajiem klusēšanas solījumiem. Zinātniski to var pamatot ar vēlmi šādā ceļā sasniegt domas koncentrāciju. Turklāt viņi it kā gatavoja sevi pārzemes stāvoklim. Protams, jāatzīst, ka jelkuri centieni padziļināt domu ir lietderīgi, taču neaizmirsīsim, ka, pastāvot attīstītai apziņai, dabai nekas nav jāuzspiež.
   Cilvēks var vingrināt domāšanu, neuzspiezdams to sev ar varu. Cilvēkam ir dota valoda, kādēļ gan viņam būtu jāliedz sev iespēja sazināties ar apkārtējiem? Domās cilvēks var pārraidīt tikai ierobežotu informāciju, bet viņam vajadzētu, liekot lietā visas spējas, tiekties uz Daiļo. Cilvēks var zaudēt vienu roku, lai pastiprinātu otras rokas spējas, bet vai šāds vardarbīgs ierobežojums būs saprātīgs? Veselīgai domāšanai ir vajadzīgs visu orgānu līdzsvars.
   Ar cieņu izturēsimies pret senajiem klusētājiem, viņi tā rīkojās, vēlēdamies pilnīgoties, bet evolūcijai ir vajadzīgs, lai cilvēks plašāk liktu lietā savus spēkus. Lai viņš aktīvi izmanto visas savas spējas, lai dzīvo, neierobežoti izzinādams. Šāda saprātīga, drosmīga izzināšana dos patiesu darba prieku.
   Cilvēkam ir neatņemamas tiesības uz zināšanām. Brīva izzināšana ir piedalīšanās evolūcijā. Ikviens, kas liek šķēršļus izzināšanai, ir evolūcijas ienaidnieks. Jāsaprot, cik ļoti zinību dārgums ir nepieciešams Pārzemes Pasaulei. Tas gluži ka nenodzēšama gaisma vadīs ceļiniekus pārpasaulīgajās gaitās.
   Domātājs novēlēja: "Lai katra uzvara, kas gūta, pārvarot šķēršļus zemes dzīvē, paver labāko ieeju Pārzemes Pasaulē."

   799. Urusvati zina, ka grūtību uzveikšana ir panākumu gūšana. Jo skaidrāki centieni, jo augstāks sasniegums - šie īsie ceļavārdi ir noderīgi kā uz Zemes, tā ari Pārzemes Pasaulē. Diemžēl cilvēki nevēlas saprast, ka dzīve ir cīņa. Cilvēki baidās pat padomāt par bezgalīgo cīņu. Viņi nesaprot, ka visas pasaules tiek pārbaudītas. Cilvēki izlasīs šādu apstiprinājumu, un viņus pārņems bailes.
   Katrs rīts nevis priecē cilvēku, bet gan piepilda viņu ar bailēm par nākotni. Ar šīm pašām bailēm cilvēks ieiet Pārzemes Pasaulē; šāds stāvoklis kavē pilnīgošanos. Bet cilvēkam arī Pārzemes Pasaulē ir drosmīgi jācīnās, citādi viņš neatradīs ceļu pie Augstajām Būtnēm.
   Daudz šķēršļu ir ceļā uz pilnīgošanos, un to uzveikšana būs īstā pilnīgošanās. Tikai cīņā atjaunojas spēki. Pati psihiskā enerģija, ja cilvēks iet skaidru ceļu, pastiprinās. Ir maldīgi domāt, ka psihiskā enerģija ir jau neatņemams dārgums; tā pakļauta pastāvīgiem uzplūdiem un atplūdiem. Tikai drošsirdīgs meklētājs var izvairīties no bēdīgās lejupslīdes. Šie ceļavārdi ir īpaši jāpatur prātā, kad pastiprinās Armagedons.
   Domātājs teica: "Pārvariet un celieties augšup."

   800. Urusvati zina, ka vienaldzība ir kā trūdu pilna aka - pat zvaigznes tajā neatspoguļojas un ceļinieki pie tās neapmetas. Var minēt daudz piemēru, kas parāda, cik nāvējoša ir vienaldzība. Tā pazudina cilvēku ne vien zemes dzīvē, bet vēl vairāk Pārzemes Pasaulē; vienaldzības pārņemts cilvēks nespēj pilnīgoties un negribot ieslīgst tumsonībā.
   Nejauciet vienaldzību ar mierīgumu. Mierīgums ir gaiša blāzma, bet vienaldzība - kā necaurredzama tumsība. Mierīgums ir prieka smaids, bet vienaldzība - greizs smīns. Cilvēki nereti mēģina zem vienaldzības maskas noslēpt savu tumsonību, taču šāds sabiedrotais ir ļoti bīstams, vēl lipīgāks par pašu briesmīgāko slimību.
   Apskaidrotam garam nāve neeksistē, bet vienaldzība ir nāves pazīme. Cilvēks var Parzemes Pasaule iegrimt ilga miegā. Viņa sirds nepamodīsies gaišiem lidojumiem, un nekas nespēs pamodināt miegaino muļķi; tā sabiezē kanna, un tikai mokoša cīņa sagaida to, kas pazaudējis savu ceļu.
   Cilvēkam ir jātiek vaļā no vienaldzības. Lai viņš izprot, kāda ir viņa sūtība. Lai ceļinieks modri un darbīgi tiecas uz Bezrobežību.
   Domātājs teica: "Pat dzīvnieki nav vienaldzīgi."

 

AGNI-YOGA TOPSITES