Dzīvās Ētikas Mācība
(Agni Joga)

Pārpasaulīgais

   701. Urusvati zina, cik vieglprātīgi cilvēki spriež par gatavību. Var nodomāt, ka ir milzum daudz varoņu, kas gatavi veikt pašaizliedzīgu varoņdarbu.
   Taču īstenībā mēdz būt dedzīga gatavība un vēsa gatavība. Tādi vēsi cilvēki māna ne vien apkārtējos, bet arī paši sevi. Viņi nemana, kādus melus pastāvīgi izruna, pasliktinādami savu stāvokli. Patiesi, labākā stāvoklī ir tas, kurš atzīstas, ka nav gatavs, viņš vismaz var pilnīgoties, bet viltnieks un lielībnieks noslēdz sev tālākvirzības ceļu. Tāpēc Mūsu pienākums ir atgādināt par gatavības kvalitāti - tikai tā dos drosmi visu uzveikt.
   Daudzi runā par gatavību sadarboties ar Mums, taču mazāko grūtību priekšā bailīgi atkāpjas. Viens no galvenajiem iemesliem ir dzīves jēgas neizpratne. Viņi nedomā par Pārze-mes Bezrobežību, viņi ir piekalti zemes dzīves mirāžai. Kā zirgs steliņģī zaudē spēju ātri skriet, tā arī Zemes gūsteknis zaudē īstas tālākvirzības spēju.
   Kad runāju par gatavību, reizē atgādinu arī par tālākvirzību. Ir jābūt gataviem veikt varoņdarbu. Jāiemācās domāt par varoņdarbu pirms zemes dzīves varoņdarba veikšanas. Tas jau jāveic domās, turklāt jāapsver ar tādu nelokāmību, it kā šā varoņdarba veikšana jau būtu neizbēgama. Tikai tā veidojas dzīvā sadarbība, par kuru ir tik daudz runāts.
   Domātājs teica: "Vai jūs nedomājat, ka vēsa gatavība ir kā veselā jūrā izšķīdināts Nektāra piliens?"

   702. Urusvati zina, cik ļoti cilvēci nomoka pretrunu rēgi. Pats cilvēks tos ir izaudzējis un padziļinājis. Pat par galveno - visam pamatā esošās enerģijas jēdzienu - radies daudz vispretrunīgāko atzinumu. Tā, piemēram, sakām: "Enerģija ir neizsmeļama," un tajā pašā laikā paredzam tās taupīgu lietošanu; bet cilvēks jau kliedz par pretrunu. Taču ikviens rūpīgs saimnieks zina, ka jebkura vērtība ir jāsargā. Lūk, runājam par enerģijas pastāvīgumu, bet cilvēki sūrojas par tās mainīgumu, taču būtība ir nevis mainīgums, bet gan daudzveidība. Tāpat cilvēki mēģina piemērot zemes dzīves termiņus un īpašības, aizmirsdami, ka Smalkā Pasaule nedzīvo pēc Zemes kalendāra.
   Ne bez pamata senatnē prasīja pretrunu izpratni. Pretrunās sapinies skolnieks ilgu laiku nespēja pārkāpt šādu slieksni. Viņš ne vien nespēja domāt par Pārpasaulīgo, bet zaudēja pat zemes dzīves ceļu. Viņš varēja rast risinājumu, ja bija izpratis lietderīguma nozīmi, bet apmaldījies zaudēja arī apjausmu par lietderīgumu.
   Domātājs teica: "Ja viss izlasītais varētu mums atgādināt par lietderīgumu, mēs uzveiktu pretrunu pūķi."

   703. Urusvati zina: lai domātu par Pārpasaulīgo, ir vajadzīgs svinīgums, bet to rada priekšstats par Pārpasaulīgo. Zaimotāji teiks: "Atkal pretruna," taču viņi nesaprot, ka, pastāvot ugunīgiem centieniem, daudz kas atklājas gandrīz vienlaikus, pārsniedzot pat gaismas ātrumu. Patiesi, kvēle ir visu iespēju pavērēja.
   Cilvēki negrib saprast arī to, ka kaut kas var notikt Smalkajā Pasaulē, pirms tas īstenots uz Zemes. Urusvati zina, ka šāda atšķirība starp blīvo un Smalko Pasauli var būt visai liela. Tā var būt dabiska, veidojot tālāko darbību uz Zemes, bet var gadīties blakus apstākli, kas ielaužas un izjauc notikumu secību. Vislabākais piemērs dažādu pasauļu ritmu sarežģītībai ir trakojoša jūra.
   Cilvēki neprot radīt dzīvē priekšstatu par Smalko Pasauli un līdz ar to kavē evolūciju. Ir grūti parādīt zemes dzīves apziņai, kādā mērā Smalkā Pasaule aizsāk blīvās pasaules notikumus. Veseli gadu desmiti var šķirt notikumu Smalkajā Pasaulē un blīvajā pasaulē, un tomēr notikums ir jau bijis un kļuvis negrozāms.
   Kāds brīnīsies, kāpēc daži notikumi ir gluži kā bākas, kas noteic turpmāko. Taču neaizmirsīsim, ka notikumu sablīvējums rada lielus sarežģījumus. To ir grūti aptvert, un kas iedrošināsies apgalvot, kurš no notikumiem ir nozīmīgāks? Kur ir cēloni un kur - sekas? Ir jāvingrinās domāšanā par Pārpasaulīgo.
   Domātājs teica: "Acs nesaredzēja, auss nesaklausīja, bet sirds zina, ka kaut kas ir noticis."

   704. Urusvati zina, ka iedvesma, sajūsma, tāpat kā cilvēku tā dēvētais entuziasms, jāuztur apzināti; bet arī pacietība, ietvertspēja un visa lielā iecietība tiek veidotas apzināti. Maldīgi ir uzskatīt, ka pilnīgošanās veltes atnāks no ārienes, - liesmainais pavards ir apziņas dzīlēs. Cilvēkam tas jāsaskata, rūpīgi jāsargā, un viņš var pieaicināt šos spēkus, tad nāks arī palīdzība no ārienes.
   Pat vienkāršs mehāniķis izprot enerģijas izmantošanas pamatus, bet jo vairāk savu kvalitāšu likšana lietā jāapgūst domātajam. Tā runājam par Pārpasaulīgo, vadoties pēc cilvēka dabas īpašībām. Sarunās par dzīves pilnīgošanu izmantojiet visparastākos salīdzinājumus. Tauta var būt vislabākā uzklausītajā, ja ar to runās vienkāršos vārdos. Prasme izteikties vienkārši ir liela velte.
   Domātājs teica: "Atrodiet visvienkāršākos vārdus par Diženo; tikai pa vienkāršiem vārtiem ienāk mīlestība."

   705. Urusvati zina, cik taupīgi tērējama psihiskā enerģija. Pat loti pieredzējuši darbinieki reizēm ir vainoti tās noziedzīgā un pārmērīgā izsniegšanā. Nevajag brīnīties, ka pret neizsmeļamo psihisko enerģiju jābūt ļoti taupīgai attieksmei. Jāsaprot, ka neizsmeļamā izplatījuma enerģija jāsaskaņo ar cilvēka enerģiju. To var iztērēt un tik drīz nedabūt savienojumu ar Augstāko Vadu; tā arī šajā procesā jāatceras samērīgums un lietderīgums. Cilvēki parasti cenšas nosaukt šos jēdzienus par abstraktiem, aizmirsdami, ka Pasaulē nevar būt nekā abstrakta. Lai atceras, ka viņi ne vien dzīvo pastāvīgās briesmās, bet arī piedalās Pārzemes Pasaules norisēs nebūt ne abstrakti. Šādi vienkārši atgādinājumi ir vajadzīgi ne vien sākumpakāpēs, bet gan pastāvīgi.
   Domātājs ieteica neuzskatīt sevi par pasargātu no briesmām, jo katrs, kas paļāvies uz Skolotāja gribu, mitējas būt īstens līdzdarbinieks. "Skaistums ir apzinātā sadarbībā."

   706. Urusvati pareizi domā, ka zinība ir slieksnis uz darbu. Darba kvalitāti rada zināšanas. Bez zināšanām augsta kvalitāte nav iespējama. Ikviens darbs paredz iepriekšējas zināšanas. Tās nāk ne vien no ārienes, bet mostas arī iekšienē.
   Daudz zināšanu ir cilvēkā, vienas pamostas viegli, citām vajadzīga saspringta koncentrēšanās, lai parādītos apziņā. Modra koncentrēšanās spēja jāattīsta visās zemes dzīves izpausmēs, tāpēc attālināties no zemes dzīves var tikai uz laiku.
   Gars ir zināma matērijas īpašība, tāpēc Mēs uzsveram - neattālinieties no zemes dzīves, arī tajā var rast garīgo prieku, un prieks ir vajadzīgs pārpasaulīgām izjūtām, īpaši jārūpējas par strādājošajiem, lai pareizs darba ritms viņos rada sirds prieku. Vissīkākais darbarūķis var būt liela prieka trauks, ja viņš pieskaras pārzemes vibrācijām.
   Nesūrojieties, ja nākas atkārtot vienkāršus jēdzienus, - daudzas sirdis gaida vienkāršus vārdus. Tās grib sasildīties pie sirsnības ugunskura, lai varētu tiekties pretī Pārpasaulīgajam.
   Domātājs mācīja: "Novērojiet spīdekļu gaitu. Viss, kas ir uz Zemes, liek tiekties uz Pārpasaulīgo."

   707. Urusvati pareizi nostājas pret aizspriedumiem un zināšanu ierobežojumiem. Cilvēkiem ļoti patīk runāt par zinātnes brīvību, bet tajā pašā laikā viņi cenšas traucēt zinātnisko sadarbību. Nevar neatgādināt par sintēzes nozīmi, jo cilvēki vispār nevēlas izprast visu šā jēdziena svarīgo būtību.
   Skolās nemitīgi jāuzsver, cik ļoti savstarpēji saistītas ir visas zinātnes nozares. Jāpasargā no aizspriedumiem, jo pat zinātnieki sirgst ar šo pretīgo slimību.
   Nevajag aizmirst, ka aizspriedumi ir visbīstamākie šķēršļi ceļā uz Pārpasaulīgā izprašanu. Bet pienāk brīdis, un tas ir jau pienācis, kad Pārpasaulīgā iepazīšana būs visreālākā zinātne, uz to cilvēkus virza Armagedons.
   Cilvēki nav muļķi, kas nedomā par daudzām pārsteidzošām izpausmēm, ar kurām tagad ir pilna visa dzīve. Ne jau gadījuma pēc notiek psihisko un fizisko apstākļu apvienošanās; dabā šāds sajukums nav pieredzēts. Patiesi, cilvēks ir dabas valdnieks, jo viņš var izraisīt satricinājumus un viņa doma ir kā ugunīga bulta. Tāpēc novērojiet cilvēka domu sekas. Atcerieties, ka postīšanas lūgsna pie patiesās zinības nepieder.
   Domātājs teica: "Zinības simbols ir Bezrobežība."

   708. Urusvati zina, kāda ir labprātīga varoņdarba vērtība. Katra mācība ir ceļavārdi, nevis varmācība. Jāiegaumē, ka pat sīka varmācība jau kaitē evolūcijai.
   Jums var pajautāt: "Kāds sakars ir Pārpasaulīgajam ar brīvprātīga varoņdarba jēdzienu?" Taču bez tā nav iespējama tālāk-virzība. Pārpasaulīgais jāizprot kā derīga realitāte. Ar Pārpasaulīgā pieļaušanu vien ir par maz, tas ir jāievada ikdienas dzīvē. Ir jārūpējas par to, lai jaunā paaudze jau kopš mazām dienām sāktu domāt par Pārpasaulīgo.
   Lai šīs domas rodas pie telūrija vai uz filozofijas pamata. Uz Parzemes Virsotnēm ved daudzi ceļi. Bet ir vajadzīgs, lai darba un grūtību vidū allaž stāvētu Augstākās Pasaules Bāka.
   Grūti cerēt, ka Armagedona pārņemtie cilvēki varētu apjēgt, cik neatliekamas ir domas par Pārpasaulīgo, taču ikviens savu iespēju robežās var sēt derīgas zināšanas. Lai tās būtu daudzveidīgas. Lai katra tauta iekrāso šīs zināšanas savā iemīļotajā krāsā. Visbeidzot, lai atceras par ietvertspēju un pacietību. Lai neatstumj, bet laipni atgādina par visas cilvēces likteni. Tikai tas palīdzēs neaizmirst, cik cilvēciska ir tālākvirzība.
   Domātājs teica: "Esmu labprātīgi izvēlējies ceļu, un nekas mani nenovērsīs no Pārpasaulīgā izzināšanas."

   709. Urusvati nav sveša svētīgā pastāvība. Sirdspuksti ir pastāvīgi. Katrs pārsitiens jau ir nedabiska, slimīga parādība. Tā arī pārtraukums virzībā uz Pārpasaulīgo ir nedabisks stāvoklis. Teiks: "Bet ļaužu vairākums taču vispār nedomā par Pārpasaulīgo." Var atbildēt, ka cilvēces vairākuma psihiskais stāvoklis ir nedabisks.
   Jāatšķir arī vitalitātes un sastinguma pilns miers. Nereti tā dēvētā tiekšanās pārvēršas sastingušā ieradumā, un šāda pastāvība nebūs svētīga. Katrai saprātīgai celsmei jābūt lietderīgai. Tikai šāda vitāla uztvere ļauj nostiprināties un virzīties uz priekšu. Atkal jāatceras, cik daudz šķietamu pretrunu ir jāprot apvienot.
   Mēs jau vairākkārt esam teikuši, ka Pārpasaulīgā apzināšanos var padarīt cildenāku jebkurā cilvēciskā stāvoklī. Ne vien mierīga apcere, bet arī spilgtas kaujas var dot tālākvirzībai nepieciešamos stimulus; tāpat spriedīsim par ārējiem apstākļiem, bet cilvēkiem ir jāapgūst svētīgā pastāvība.
   Šie vārdi jāuzņem pēc iespējas vienkāršāk. Svētība ir Pārpasaulīgās enerģijas uzņemšana. To saņems ikviens, kas pie tās vērsīsies. Turklāt pieaugs arī samērojamība, kas palīdzēs saskatīt, kur ir visvajadzīgākais un neatliekamais.
   Domātājs ieteica: "Pieņemiet sirds pavēli, bet vispirms atcerieties, kur sirds atrodas un ar ko tā dzīvo."

   710. Urusvati zina, kā saskatīt dažādus domāšanas slāņus. Parasti uzskata, ka ārējais domāšanas slānis ir vispilnīgākais, jo to ir vieglāk izteikt vārdos, taču tas nav pareizi. Daudz nozīmīgāks ir dziļais domāšanas slānis, ko izteic jutas. Tas krietni vien spēcīgāk paņem savā varā cilvēku, tas nosaka rīcību, kura ietekmē karmu. Jutīga, cildena apziņa prot ieklausīties dziļajā domāšanas slānī, tai nav vajadzīgi vārdi, un tā zina, ka klusēšanas pavardos tiek kaldināta augšupvirzība.
   Koncentrēšanās ir drošu sasniegumu pavadone. Pacietīgi un laipni jāaicina šī uzticamā pavadone. Ārējas, nejaušas strāvas var pārtraukt dziļās domāšanas augsmi. Jūs esat ievērojuši, ka pūļa domāšana ir visai primitīva, taču nevis tāpēc, ka tas sastāvētu no muļķiem, bet gan tāpēc, ka ārējās, nejaušās krust-strāvas un dažādie ritmi iznīcina cildenākos izteikumus.
   Pūlis par Pārpasaulīgo neizteiksies. Labākās jūtas pazudīs vārdu birumā. Reti, ļoti reti masu domāšana ir iedarbīga. Cilvēces vēsturē gandrīz nemaz nav norādījumu uz masu atradumiem. Pūlis kliedz jā vai nē, bet tas nepauž augstākos jēdzienus. Tāpēc neskumstiet, ja pūlis neklausās par Pārpasaulīgo. Atsevišķu indivīdu domāšana saplūdīs īpašās straumēs, un to varenais ķīmisms izšķīdinās klintis.
   Domātājs teica: "Iemāci man dzirdēt Klusuma Balsi."

   711. Urusvati zina, kāds ir ticības spēks, bet vēl stiprāka ir jūtziņa. Ticība ietver pieļāvumu, bet jūtziņa ir neapstrīdams apliecinājums. Par maz ir pieļaut, kaut arī pilnīgā uzticībā, ir jāapliecina ar pavēli; tikai tā var atrast ceļu uz Pārpasaulīgo. Neuzskatīsim, ka katra doma par Pārpasaulīgo būs auglīga. Pazib daudz viendienas mušiņu, neatstājot nekādas pēdas pastāvošajā Pasaulē. Vai var klaiņot domās, ja nav nostiprinājusies apziņa par to, kur un kad meklējami norādījumi par Pārzemes dzīvi? Daudz Mēs esam runājuši par Pārzemes Pasaules realitāti, taču cilvēkam patīk norobežot Pārpasaulīgo no zemes dzīves, un šajā apstāklī slēpjas liels ļaunums, jo vispirms ir jāatzīst vienotā, visuresošā enerģija.
   Skolās jāizskaidro, ka cilvēks dzīvo trijās pasaulēs. Cik viegli bērni saprot cilvēka kustīgumu. Un kā vairosies pasaules daiļums, kad cilvēks būs pielaists pie tālākvirzības pavarda! Jau daudz ir stāstīts par to, cik piepildīts ir izplatījums. Katrs fiziķis un ķīmiķis var, kaut vai primitīvi, apstiprināt šos likumus. Lai viņš runā tikai par matēriju - ir taču vienalga, no kura slāņa sākt, bet Bezrobežiba piespiedīs paplašināt atzinumus.
   Domātājs nenoliedza neko, kas sevī ietvēra domāšanas paplašināšanas iedīgli.

   712. Urusvati zina, kā dabiski lietojama psihiskā enerģija. Kosmiskās izpausmes ir ritmiskas, tāpat arī visas psihoķīmiskās parādības. Nav iespējams šodien būt pundurim, bet rit - milzim. Daudz būs spriegumu, pirms notiks dabiskā evolūcija. Cilvēki jau daudzkārt ir pacēlušies nozīmīgos augstumos un pilnīgošanās vietā ieslīguši ikdienas rutīnā. Bet ir jāizprot pakāpeniskas pilnīgošanās vērtība - tā dos īsto kustību uz priekšu.
   Pat gudri pētnieki ne ikreiz ievēro noteikumu par eksperimentu nepārtrauktību. Viņi baidās, ka īsās dzīves dēļ nepagūs pabeigt iesāktos darbus. Taču, ja saprastu, ka dzīve ir nepārtraukta un apziņa saglabājas, viņi citādi izturētos pret saviem uzdevumiem.
   Jāatceras, ka mūžība nevar būt ne īsa, ne gara, tai vajadzīgi citi apzīmējumi. Tai vajadzīga pārzemes valoda. Tikai jūtziņas vadīts, cilvēks var bez vārdiem izteikt mūžības jēdzienu. Cilvēkam ir jāiet pa bezgalīgo ceļu, nedomājot par savu zemes mūžu īslaicīgumu. Cilvēks var šos mūžus satuvināt. Viņš var pārveidot zemes dzīves garīgo uzvaru vainagā. Mēs ļoti augstu vērtējam to, ka šeit, uz Zemes, tiek dabiski likta lietā psihiskā enerģija, katru dienu, nepagurstot, - tā iet māsa Urusvati.
   Domātājs ieteica: "Sakopojiet visus spēkus, pirms stājaties uz augstākā ceļa. Nedrīkst atkāpties, kad cilvēks ir pievērsies Pārpasaulīgajam."

   713. Urusvati zina, ka tikai nedaudzi prot saskatīt iepriekšējo mūžu pieredzi. Cilvēki bieži vien sūrojas: kāpēc viņi saņem maz ziņu par iepriekšējām dzīvēm? Bet, kad viņi tās atrod, tad jūtas sarūgtināti vai kļūst iedomīgi.
   Reti kad cilvēks ir tik apzinīgs, ka spēj pareizi spriest par dzīvju nomaiņas lietderīgumu. Reti viņš spēj saskatīt derīgu tālākvirzību. Reti viņš izprot savas kļūdas un to radītās sekas. Parasta lieta ir sūrošanās par Karmas likumu, jo cilvēks par to domā atbilstoši zemes dzīves kritērijiem. Bet Karmas likums ir kosmisks likums.
   Atsevišķa zemes dzīve ir mazāka par sinepju sēkliņu Bezro-bežībā, bet mums ir jāvēršas pie Pārpasaulīgā kā tā līdzdalībniekiem. Tā nav iedomība - uzskatīt sevi par Visuma pilsoni, bet, tikai pastāvot šādai uztverei, var apzināties, cik liela ir atbildība, piedaloties varenajā celsmē. Daudziem nav viegli iedomāties, ka viņš ir līdzdarbinieks, kas piebiedrojies varenajai celsmei. Cilvēki ir iegrožojuši domas lidojumu ar dažādiem konvencionāliem ierobežojumiem. Domas atbrīvošanas vietā ir iznācis drūms cietums.
   Diemžēl, miljoniem gadu dzīvojot uz Zemes, ir par maz, lai cilvēks iemācītos brīvi domāt. Domāšanas māksla netiek atzīta, un skolās to nepiemin. Bet kā var izzināt Pārpasaulīgo, ja visur ir šķēršļi un aizliegumi? Izzināšanai jābūt brīvai, lai varētu tapt Jaunā Pasaule.
   Neuzskatiet, ka doma par Jauno Pasauli ir kaut kas neiespējams, taču ir jāsajūt, ka esi tās dalībnieks. Tiekšanās uz atjaunotu dzīvi nebūs tukšs sapnis, ja tautu labākā jaunrade saplūdīs, gūstot neapturamus sasniegumus.
   Domātājs teica: "Skolotāj, iemāci man saprast un izmantot agrāko dzīvju pieredzi."

   714. Urusvati zina, ka neiecietība ir tumsonības māsa. Plaša iecietība rada pieļāvumu, tas savukārt - uzdrīkstēšanos. Visdedzīgākā centienu īstenošana prasa ne vien jūtziņu, bet arī saprātīgu pieļāvumu. Bez abiem šiem pamatiem nav iespējams atzīt Pārzemes Pasauli. Jūtziņa var pačukstēt sirdij, bet arī smadzenēm jāatzīst Pārzemes Pasaules pastāvēšanas iespēja.
   Ne reizi vien jau teikts, ka cilvēks ir jauncelsmes dalībnieks. Un tā tas arī ir. Katra doma rada domu tēlu; šis veidojums ir nesagraujams, un ir laiks apzināties atbildību par to, ko cilvēks radījis.
   Izplatījumu pieblīvē daudz vieglprātīgu un kaitīgu konstrukciju. Cilvēki parasti netic, ka viņu vājās domas var atstāt pēdas izplatījumā. Taču jāatgādina viņiem, ka pat acumirklīga sajūta jau ieskicē nenodzēšamu hieroglifu.
   Tikai pilnīga domāšanas jēgas izpratne var izraisīt gaišu uzdrīkstēšanos. Nedomājiet, ka šim vārdam ir kas kopīgs ar pārgalvību; tajā saskatām rupjību, bet augstāka uzdrīkstēšanas vienmēr ir svētīga. Tā paver ceļus uz brīnišķīgo domu jaunradi.
   Katra skaista doma ir jāsargā. Lai tā attīstās izplatījumā. Tā būs patiess devums Pasaules celsmē. Taču cilvēkiem ir jāsāk dabiski domāt par Pārzemes Pasauli un katru dienu jāsajūt tās pieskārieni savā dzīvē.
   Mēs runājam par katru dienu kā par pastāvīgu saikni, un nav tukša Pārzemes Pasaules vieta. Zaudētā izpratne radīs vienīgi sarūgtinājumu.
   Domātājs teica: "Ne tikai no ārienes nāk izpratne par Pārpasaulīgo, tā rodas arī mūsos pašos. Lai uzdrīkstēšanās zīme kvēlo sirdī."

   715. Urusvati zina, ka pat neliela piedeva maina ķīmisko sastāvu. Inde var pārvērsties par dziedniecības līdzekli un otrādi. Šāds vienkāršs piemērs jāmin cilvēkiem, kuri netic, ka viena cilvēka klātbūtne vai prombūtne var ietekmēt lielus notikumus.
   Nejēgas saka: "Vai tad viens darbinieks var ietekmēt notikumu gaitu?" Nejēgas nevēlas zināt, ka Mēs runājam ne tik daudz par cilvēka fizisko klātbūtni, kā viņa psihisko ietekmi. Var minēt daudzus piemērus, kas parāda, ka vienas personas ietekmē ir pieņemti lēmumi, kam bijusi milzīga nozīme. Var arī norādīt, ka dažas valstis, kas padzina savus labdarus, līdz ar to noteica sev visgrūtāko ceļu.
   Tā nav pasaka, ka noteiktas personas aurai ir milzīga nozīme. Tā var pārvērst visindīgāko sastāvu par panaceju, bet nejēgām ir nepieņemams šāds zinātnisks apsvērums. Viņi ieskata par labāku izdzert rūgtāko kausu nekā pieņemt saprātīgu apsvērumu. Šādas tumsonības dēļ pasaulē rodas daudz nelaimju. Vai Pārzemes Pasaule var izpausties tādiem nejēgām, kas labāk iet bojā, lai tikai cilvēces domāšana nekļūtu brīva. Valdītāji ir apslāpējuši daudzus labākos domu lidojumus. Nedrīkst tā mocīt evolūciju! Pārzemes Pasaule klauvē pie apziņas, bet milzīgai ir jābūt tumsonībai, lai pretotos dabiskai izzināšanai.
   Domātājs teica: "Domas brīvības vajātāji sev gatavo briesmīgu ceļu."

   716. Urusvati zina, cik labi pat sirma senatne izprata cilvēka izstarojamu nozīmi. Bieži ārstēja ar roku uzlikšanu vai ap slimnieku izvietoja veselīgus organismus. Taču, laikam ritot, cilvēki ne vien neattīstīja šīs savas dziednieciskās īpašības, bet pat aizmirsa tās.
   Kad mesmerisms lika atcerēties šādas iedarbības, cilvēki to uzskatīja par kaut ko pilnīgi jaunu un neparastu. Runāju par to, lai atgādinātu, cik bieži cilvēce ir aizmirsusi savus sasniegumus. Tā tikai liekas, ka zinātne nemitīgi attīstās, - patiesībā izzināšanā vērojami tādi kā lēcieni un sastinguma periodi. Taču cilvēki nedrīkst sevi ar to mierināt. Kādreiz viņi spēs aptvert, cik daudzus sasniegumus ir aizmirsuši.
   Lietderīgi būtu uzrakstīt grāmatu par aizmirstiem ceļiem. Tie skars ne tikai pārdabiskās parādības. Tie parādīs dabisko vēsturi, kurā daudzas lappuses jau bija zināmas, bet pēc tam tika aizmirstas. Jāliek plašām masām atcerēties aizmirstos sasniegumus. Šķēršļu būs daudz, jo dažādās valodās jēdzieni tika izteikti atšķirīgi. Jāprot daudzas valodas un jāzina tautu psiholoģija, lai izsekotu, kāda saikne pastāv starp gadsimtu gaitā nošķirtām zināšanām.
   Veicot šādu izpēti, jāpievērš uzmanība arī Pārzemes datiem, kas ir bagātīgi izkaisīti tautu gudrības krātuvēs. Nedrīkst noraidīt visus pagātnē gūtos sasniegumus. Būtu nesaprātīgi teikt: "Sāksim ar šodienu," ja vakar jau bija sakrātas bagātības.
   Pārzemes Pasaule ir daudzkārt atainota leģendās - un cik brīnišķīgos vārdos! Tā var virzīties uz priekšu, neapmētājot ar dubļiem pagātni.
   Domātājs teica: "Sargieties no tumsonības ceļiem, tie ir netīri."

   717. Urusvati zina, kas ir īsta sadarbība. Jau teicu, ka ikviens cilvēks jebkurā stāvoklī neizbēgami ir Pārzemes Pasaules līdzdarbinieks. Taču šādu neapzinātu sadarbību var saukt par dzīvniecisku, bet Mēs gaidām cilvēku apzinātu sadarbību.
   Var teikt, ka šāda sadarbība, ja apzinās Pārzemes Pasauli, veidojas dabiski. Pārzemes Pasaules izpratne nāk pakāpeniski, kad doma cenšas izprast kaut ko ārpus mums esošu, - tā sāk kvēlot izzināšanas uguns.
   Domātājs teica: "Skolotāj, ļauj man kļūt par tavu palīgu!"

   718. Urusvati zina, cik nesaraujami saistīta ir bioloģija un tikumība. Senos laikos reliģijas bija tas stiprais posms, kas lika cilvēkiem tiekties uz Augstāko Pasauli, bet vēlāk to tuvumā ieperinājās noziedzība, māņticība un liekulība. Cilvēki sāka meklēt citu saprātīgu pieeju Pārzemes Pasaulei. Izzināšana un zinātne parādīja iespējas tuvoties Augstākajai Pasaulei, bet domātāji saprata, ka zinātne bez tikumiska pamata paliks nedzīva. Tāpēc Mums pastāvīgi nākas atgādināt, ka zinātne nevar virzīties uz priekšu, ja nav apzināta dzīvā ētika.
   Jau pirmajos skolas gados jāmāca bioloģijas pamati un jānorāda, kad tie var atdzimt. Pirms iedziļināšanās zinātniskās formulās jārada droši dzīves pamati, tikai tad var atrast dzīvu ceļu uz dzīviem sasniegumiem.
   Mēs neko lietderīgu nenoliedzam. Pamats ir dots daudzkārt, bet tas netika stingri apgūts, tāpēc apsveicama ir izzināšana, kas saistīta ar tikumības izpratni. Jums jāsaprot, ka netikumīgs zinātnieks nav evolūcijas līdzdarbinieks. Dedzīgi domātāji būs arī tikumīgi cilvēki.
   Domātājs teica: "Skolotāj, parādi gara dailes ceļu!"

   719. Urusvati zina, ka zemes dzīves stāvoklī cilvēks nespēj novērtēt savu darbību kvalitāti. Dažkārt šķietami vislabāko rīcību aptumšo savtība, bet vispašaizliedzīgākā tiek aizmirsta ikdienības putekļos.
   Apliecinu, ka ierosinošie cēloņi meklējami apziņas dzīlēs. Pat augsti gari nespēj saskatīt rīcības cēloņus. Protams, smalkajā ķermenī esot, tas ir vieglāk izdarāms, taču arī tikai relatīvi.
   Nevajag domāt, ka pareiza novērtējuma trūkums ir nelaime. Kālab gan iedziļināties abstraktā vērtēšanā, ja cilvēkam ir ļauts darīt labu? Ikviena labestīga rīcība ir lietderīga. Jo vairāk labestības, jo vairāk vērtīgu uzkrājumu. Nevajag ielaist prātu tajā jomā, kur jāvalda sirdij. Prāts var savtīgi attaisnot tur, kur sirds sajutīs nepatiesību.
   Psihiskā enerģija pirmām kārtām mīt sirdī. Zinātne, kas nesaprot psihiskās enerģijas pamatus, nevar sekmīgi attīstīties. Jaunā Pasaule, par kuru sapņo cilvēces labākā daļa, var veidoties tikai tad, ja tiek pareizi izprasta psihiska enerģija. Cilvēks var dzīvot ar to draudzībā vai ienaidā, taču šāds pagrimums nav pieļaujams.
   Var atskanēt viltīgi priekšlikumi, jums teiks: "Vai nebūtu labāk visus pārspriedumus par psihisko enerģiju uzticēt zinātniekiem? Kad zinātne būs izteikusies par šo enerģiju, tad ari iedzīvotāji varēs par to runāt." Taču viltīgie kaitnieki lieliski zina, ka psihiskā enerģija pieder visiem.
   Cilvēcei ir jāprot labi saskatīt psihiskās enerģijas dažādās izpausmes, un tās novērošanu nevar uzticēt tikai nelielai zinātnieku grupai. Turklāt viņu vidū var būt savtīgas personas, kuru viedoklis ir uz aizspriedumiem dibināts. Pati cilvēces attīstība atrodas tajā pakāpē, kad uz sadarbību jāaicina pilnīgi visi, jo Esības pamats ir saprātīga sadarbība un psihiskās enerģijas izzināšana, citādi cilvēce nonāks haosa varā. Neviens ārējs sasniegums neglābs no savstarpējas iznīcināšanas.
   Grūti iedomāties, kā var beigties Armagedons, ja netiks izprasti Esības pamati. Tā runāju, lai cilvēki zinātu, kādā mērā Pārpasaulīgais nosaka zemes dzīves notikumu risinājumu. Nedomājiet, ka Pārpasaulīgais var būt mierīgs, kad jukas zemes dzīvē visu demoralizē. Bet Urusvati zina, ka pareiza audzināšana var novērst briesmas un neļaut cilvēkiem kļūt par mežoņiem. Pēc tam, kad izdarīti tik daudzi izgudrojumi, cilvēki pārvēršas par mežoņiem! Neuzskatiet to par pārspīlējumu. Diemžēl Armagedona konvulsijas draud ar neskaitāmām nelaimēm.
   Tāpēc Domātājs teica: "Tuvojas laiks, kad cilvēkiem būs jāpadomā par bezrobežīgumu visās lietās."

   720. Urusvati zina, ka viena no visvērtīgākajām cilvēka īpašībām ir novērotspēja. Mēs to saucam par vērīgumu, jo šī īpašība ir nepieciešama ikvienam redzīgajam. Taču īstenībā notiek pretējais. Cilvēki aizmiglo savu apziņu ar māņticību un aizspriedumiem, un iznāk kaut kāda supermaija. Taču novērotspēja ir jāizkopj.
   Ne velti Mēs bieži uzsveram īstas audzināšanas nepieciešamību. Jūs varat ievērot, ka par dažām īpašībām Mēs runājam atkārtoti, - tas nozīmē, ka tieši šīs dzīves puses apmulsusi cilvēce ir sevišķi aizmirsusi. Joprojām valda tumsonība. Balsis, kas aicina izglītoties, ir vientuļas un tiek vajātas. Kaut arī šī vajāšana nedaudz atšķiras no vajāšanas tumšajos laikmetos, tomēr tā ir ļoti necilvēcīga.
   Nedižosimies ar kultūru, jo tā izvēršas kroplīgās formās. Kāda gan var veidoties kultūra, ja jaunatnei netiek mācīta domāšanas māksla? Nelīdzēs pat izlasītās grāmatas, ja to saturs paliek nepārdomāts. Tādēļ ir tik nepieciešams asināt vērīgumu, lai pasaules mēroga notikumi iegūtu īpašu jēgu..
   Cilvēki mēģina attaisnoties ar to, ka Visums ir ieslīdzis tumsā un cilvēku doma ir bezspēcīga; taču domai šāds apzīmējums ir nepiemērots. Tieši doma ir visspēcīga. Centienu pārņemta apziņa jau ietiecas izplatījumā, un pat domas aizmetnis jau ir varena spēka pilns. Vērīgums palīdzēs saskatīt, ka doma darbina ne vien muskuļus, bet nosaka ari vissarežģītākās ietekmes dzīvē. Dzīves ikdienā var novērot visbrīnumainākās izpausmes.
   Domātājs teica: "Gribu novērot Bezrobežibas izpausmes."

   721. Urusvati zina un pati ir izjutusi, cik redzama un dzirdama var būt Neredzamā un Nedzirdamā Pasaule. Turklāt svarīgi ir tas, ka īsts sasniegums gūts dabiskā ceļā. Vissenākās tautas jau zināja dažus paņēmienus, kā vardarbīgi pavērt ceļu uz Neredzamo, taču jebkura nedabiska tuvošanās nav neko vērta.
   Var redzēt, ka Pasaulē viss ir lietderīgs un to var sasniegt ar visdabiskākajiem līdzekļiem, tāpēc jo vērtīgs ir Urusvati panāktais. Šādas pakāpes, protams, nav sasniedzamas īsā laikā. Jāapgūst vibrācijas, bet tas iespējams tikai daudzu gadu ilgā darbā; protams, pareizāk būtu teikt - daudzu gadsimtu ilgā darbā; tādēļ jo vairāk jāsargā šādi sasniegumi. To mērķis ir nevis personisks labums, bet gan tautas panākumi.
   Ipaši jāsargā dabiskie sasniegumi, jo visai bieži zinātne nevis palīdz, bet gan apgrūtina. Viduvējiem zinātniekiem ir nosliece uz aizspriedumiem, un viņi uzskata, ka izskauž māņticību, kaut gan patiesībā rada jaunus kaitīgus šķēršļus. Visās lietās meklējiet dabiskus ceļus.
   Domātājs teica: "Skolotāj, parādi man visvienkāršāko un taisnāko ceļu."

   722. Urusvati zina, ko nozīme ritms, kas veidojas, pastāvīgi kontaktējoties ar Augstāko Pasauli. Augstākās enerģijas ritms tiek apgūts ilgu gadu darbā. Nevajag domāt, ka šādu ritmu var dot apskaidrība. Vispirms ir jāvēršas ar vārdiem, pēc tam tie pārvēršas centienos, kam vārdi nav vajadzīgi, un, visbeidzot, saplūst ritmā, kas pastāvīgi skan sirdī - gan nomodā, gan miegā. Un viena pamatīpašība pastiprina vibrāciju - nosauksim šo īpašību par ekstātisko Mīlestību; tajā ir gan augstākā uzticība, gan kvēla uzticēšanās, gan nerimtīgs varens spēks. Tāda augšupvirzības pakāpe ir dižena, taču pabeigtības nav nevienā lietā.
   Par augstāko pārbaudījumu var nosaukt to, kad veidojamā pakāpe tiek sasniegta zemes dzīvē, neaizejot no sadzīves. Protams, ir grūti nest gaismekli rupju vibrāciju apstākļos, ļaunuma un tumsonības vidū, toties jo lieliskāks ir sasniegums. Nevis aiziešana no dzīves, bet pastāvīga tiekšanās uz Augstāko Pasauli ir tā ietvertspēja, ko cilvēki dēvē par sintēzi. Bet cik reti dzīvē var sastapt darbarūķus, kas sevi veltījuši kalpošanai Augstākajai Pasaulei!
   Cilvēki dažreiz runā par vispārības labumu, taču to var sasniegt, vienīgi uzņemot apziņā Augstāko Pasauli. Tikai tā pilnīgošanās mērķis kļūs gudrs un spēs apvienot visus cilvēces centienus. Var pieļaut un saprast dažādu ceļinieku gājumus, viņi mēģina iet pa vienu taku, tikai vārdi ir atšķirīgi.
   Domātājs teica skolniekiem: "Ietveriet, izprotiet un mīliet!"

   723. Urusvati zina, cik grūti cilvēkiem ir izprast gara dalāmību. Viņi uzskata, ka šis jēdziens ir pretrunā ar zinātni, bet aizmirst to, ka jaunākie atklājumi vienīgi apstiprina šo psihiskās enerģijas likumu.
   Parastā radiopārraide un televīzijas raidījums var zinātniski parādīt, kā notiek enerģijas pārraidīšana daudzos virzienos. Protams, sekmīgai tās īstenošanai vajadzīgi aparāti - kā raidītāji, tā uztvērēji. Cilvēks pats ir pilnīgs aparāts enerģijas pārraidīšanai. Ir jāsaprot, ka ne tikai cilvēka iedzimtās īpašības, bet arī viņa brīvā griba piedalīsies katrā psihiskajā eksperimentā.
   Bieži vien doma tiek sūtīta pareizi, bet uztvērējs to atgrūž. Var būt arī otrādi - uztvērējs ir jutīgs, bet sūtījums juceklīgs. Cilvēki bieži it ka kaut ko dzird, bet neprot noskaņot vibrācijas, un iznāk vienīgi sajukums.
   Nevajag uzskatīt, ka domas raidīšana un televīzijas pārraide ir iespējama vienīgi augstienēs, - ikviens eksperiments ar psihisko enerģiju var notikt jebkur. Taču biezi apdzīvotās pilsētas, protams, raidījuma kvalitāti neveicina; tomēr ir sevi jāpieradina pie tā, ka psihiskajai enerģijai jādarbojas neatkarīgi no fiziskajiem apstākļiem.
   Urusvati var apliecināt, ka sākumā katra blakus skaņa radīja sāpes, bet tad, kad vibrācijas nostiprinājās, eksperiments varēja notikt jebkuros apstākļos. Šādu vērīgumu un modrību izkopt ir ļoti grūti, tam vajadzīgs visai liels laiks, taču psihiskā pasaule pelna īpašu ievērību.
   Domātājs teica: "Mums nevajadzētu atgriezties tajos laikos, kad pērkonu uzskatīja par Dieva dusmu izpausmi."

   724. Urusvati zina, cik bieži cilvēki kaitē pamatjēdzieniem, nepareizi izteikdamies. Lūk, viņi runā par pārcilvēciskām pūlēm, bet zemes dzīvē viss ir cilvēcisks. Var runāt par cildeniem vai izciliem pūliņiem, tomēr tie būs cilvēciski. Ar šādiem nepārdomātiem vārdiem cilvēki noniecina paši sevi.
   Bet tuvojas laiks, kad jāizprot visi dārgumi, kas ir cilvēka rīcībā. Ir jāatzīst tā patiesā zinātne, kura var pievērsties visam pamatā esošās enerģijas izpētei. Cilvēki zina par zeltu, kas piesātina okeānus, bet nevēlas atzīt izplatījuma enerģiju. Mēs to dēvējam par psihisko enerģiju, taču var atrast arī citu nosaukumu. Varbūt jūs esat dzirdējuši par Svētību? Tā pastāv - un nav nekas cits kā psihiskā enerģija.
   Var atrast tās nosaukumu dažādās Austrumu valodās, bet izpratne ir ļoti sagrozīta. Mēs uzstājam un aicinām zinātniekus atzīt enerģētisko sākotni - tāda pamata tuvumā atradīsies vieta visām pārējām Mācībām.
   Mēs nenoliedzam, Mēs negraujam, bet ceļam saskaņā ar cilvēces psiholoģiju. Katrs gadu simtenis ienes savus apstākļus, un tos nevar noliegt. Bieži vien Diženais kļūst tāds kā neskaidrs, un sarodas postītāju pūļi, bet ari šādās zīmēs ir vērīgi jāieskatās, jo tās tāpat ir saistītas ar nākamību. Ir jāiemīl evolūcija visos tās veidos. Kustība ir dzīvības pamats.
   Domātājs mēdza teikt: "Ceļiniek, steidzies uz mērķi, nepar-nakšņo ledainā straumē."

   725. Urusvati zina, cik ļoti cilvēki sagroza pat visvienkāršākos jēdzienus. Mieru viņi uzskata par stingu bezdarbību, bet tieši miers ir spriega psihiskā darbība, tas ir kā gaiša ūdenskrātuve, kuras dibenā dziednieciskie avoti nes cilvēcei nepieciešamo valgmi. Miers ir jāsaprot kā ļoti dziļš un cildens darbs.
   Skolotājs vispirms pārbauda, vai skolnieks prot saglabāt mieru īpašas spriedzes laikā. Var pabrīnīties par to, cik reti cilvēki iztur šo pārbaudi. Iemesls ir tas, ka viņi neatzīst Augstāko Pasauli un psihisko enerģiju. Cilvēki uzskata, ka rupjie fiziskie apstākļi tomēr ir svarīgāki. Var vienīgi izteikt nožēlu par tādu tumsonību, jo tās dēļ viņi ir zaudējuši ļoti daudz labāko iespēju. Bet jūs paši daudzkārt esat redzējuši, kā pat izglītoti cilvēki nevēlas ieklausīties zinātnes pamatos. Viņu zinātne velk savu vezumu kā slinks zirgs, kuram ir aizsietas acis.
   Mēs nepagurdami daudzināsim no aizspriedumiem brīvus ceļus. Jums var pajautāt: kas gan tur jauns? Bet lai apjēdz, cik jauni ir ceļi, kas ejami cilvēcei. Visiem ir jākļūst par jaunās evolūcijas dalībniekiem. Ne tikai īpaši izraudzītajiem, bet gan visiem, kas sevi sauc par cilvēkiem. Lai ķeras pie kopīgā darba, kas paver Augstāko Pasauli.
   Neizrunāsim augstas frāzes. Lai godīgas izzināšanas darbs . kļūst par ikdienas darbu. Un visiem ir jāpiedalās šajā darbā. Neaizmirsīsim, ka ikviens cilvēks ir psihiskās enerģijas nesējs un var novērot kaut vai dažas tās izpausmes. Tā cilvēks tuvosies jaunai laimei un sapratīs, kas ir Vispārības Labums.
   Domātājs norādīja, ka tas, kurš spēj saglabāt mieru, jau ir ieskatījies dziedinošajā akā.

   726. Urusvati zina, ka jūtu varenais spēks ir psihiskās enerģijas rosinātājs, īpaši spēcīga ir mīlestība, bet gandrīz tikpat stiprs ir arī naids.
   Jautās: tātad var dzīvot arī ar naidu? Var, tikai tas nav izdevīgi. Naids ne vien attīsta imperilu un izraisa slimības, kas saīsina dzīvi, bet - pats galvenais - šausmīga ir naida nozīme Smalkajā Pasaule. Jūs jau zināt, ka Smalkajā Pasaule visas jūtas pastiprinās, un tas pats notiek ar sekām. Tagad iedomāsimies, cik grūti ir naida pārņemtajam atbrīvoties no šīs postošās kaislības. Ne vien viņš pats nonāk naida varā, bet ari visa viņa būtne piesūcas ar naida indi. Viņš cieš, jo pats šīs mokas izraisījis. Tāpēc teiksim: izdevīgāk ir dzīvot labestībā un mīlestībā. Šis stāvoklis pastiprināsies Smalkajā Pasaulē un būs laimes avots.
   Daudz kas ir pieejams cilvēkam, kurš ir izpratis labo. Viņš spēj sajust Augstāko Pasauļu vibrācijas, viņš spēj saklausīt sfēru mūziku, viņš kāpj augšup pa dailes harmonijas pakāpieniem. Tādējādi taisnība ir filozofiem, kuri apgalvo, ka daile ir labais un labais ir brīnišķīgs.
   Protams, daudzi šīs formulas uzskatīs par abstraktām un zemes dzīvē neizmantojamām. Taču noliedzējiem daudzas reizes nāksies izbaudīt Smalkās Pasaules apstākļus, lai savā apziņā nostiprinātu Patiesību. Var vienīgi nožēlot cilvēkus, kuri, iemācījušies lasīt, jau uzskata, ka viņi ir apguvuši Dzīves Mācību.
   Netiesāsim nezināšanu, bet bargi nosodīsim tumsonību. Jāsaprot, kur ir robeža starp nezināšanu un tumsonību. Viena ir ārstējama, bet otra bieži vien vairs nav labojama. Tumsonis allaž ir augstprātīgs un uzpūtīgs. Tā pēc ikdienas dzīvē novērotām pazīmēm var apjaust cilvēka būtību.
   Domātājs teica: "Var piedot nezināšanu, bet tumsonība sadarbībai neder."

   727. Urusvati zina, kāds ir izzināšanas tālākvirzības vienotais pamats. Daudzi grib, lai viss tiktu veidots uz zinātniskiem pamatiem. Dosim viņiem zinātniskas izpētes iespēju. Zinātne jau ir sadalījusies daudzās nozarēs, turklāt starp dažām pastāv tādas pretrunas, ka nav iespējams rast vienotību. Bet lai zinātnieki novēro dažādu pētnieku psihisko stāvokli viņu vislielākās garīgās spriedzes laikā. Un viņi konstatēs, cik pārsteidzoši līdzīgs ir radošo centru spriegums. Filozofs un fiziķis, ģeogrāfs un psihologs savu laimīgo atklājumu brīdī ir vienādi.
   Sāciet novērot ar šo brīdi, un jūs nonāksit pie secinājuma, ka izzināšanas zinātne ir kā viens Koks, kura zarus baro viena un tā pati sakne. Tā var veikt pamācošus novērojumus, un šis ceļš aizvedis pie Pārzemes Pasaules izzināšanas.
   Nebrīnīsimies, ka daudzas domas parādās dažādās Zemes malās vienlaikus; šie zinātnieki cits citu nepazīst, viņi iet dažādus ceļus un domā atbilstoši savas tautas mentalitātei, un tomēr kaut kas vienots liek viņiem strādāt cilvēces labā. Cik daudzus brīnišķīgus novērojumus var veikt, ja apziņa ir paplašināta, turklāt tai sveša noliegsme, kas ir tik raksturīga tumsonībai! Tā iemācīsimies ietvert un pavērsimies augšup ar brīvām acīm.
   Domātājs apliecināja, ka senos laikos cilvēki jau zināja daudz ko tādu, kas vēlākajos gadsimtos tika aizmirsts.

   728. Urusvati zina, ka psiholoģija ir jāpadara par visreālāko zinātni. Tai ir jābūt reālākai par fizioloģiju, taču tā jāsāk mācīt jau pamatskolā un attiecīgi jāturpina visās augstākajās mācību iestādēs.
   Visās izglītības nozarēs ir jāietver psiholoģijas pamati. Šo zinātni varētu nosaukt arī mazliet citādi, bet lai paliek jau pierastais nosaukums. Mēs izvairāmies no jebkuriem grozījumiem, ja vien ir iespēja sasniegt lietderīgu mērķi ar pierastajiem vārdiem.
   Psiholoģijas uzdevums ir izpētīt cilvēka apslēptos spēkus. Tā ne vien ieklausīsies seno filozofu atziņās, bet arī ies brīvu zinātniskās izpētes ceļu. Pat reliģiju salīdzinošie pētījumi būs psiholoģijas ziņā, jo visu ticību pamatā ir Pārzemes Pasaules iepazīšana.
   Lepnības dēļ nenoniecināsim senos sasniegumus, jo, dažādos nosaukumos ietērpti, tajos slēpjas tie paši pārbaudītie secinājumi. Ir jālieto brīvās zinātniskās metodes, jo dzīve visās savās izpausmēs rāda ceļu uz Neredzamās Pasaules izzināšanu. Daudzas enerģijas saplūst visam pamatā esošajā enerģijā vai izplūst no tās. Ir pamācoši novērot, kā sazarojas spēki, kas katrā dzīvā būtnē ir individuāli. Šāda bagātīga individualitāte ir attiecīgi jānovērtē - tieši tā palīdzēs zinātniekiem tuvināt šķietamās pretrunas.
   Domātājs teica: "Var izveidot skanīgu kori no visdažādākajam balsīm. Cilvēkiem dota griba, taču sapratīgi to likt lieta prot nedaudzi."

   729. Urusvati zina, ka griba ir īstenota, saasināta psihiskā enerģija. Senatnē gribas simbols bija bulta. Tagad daudz runā par gribas attīstīšanu un piedāvā mākslīgas metodes tās stiprināšanai, taču griba ir jāattīsta, aizrautīgi darbojoties.
   Kad jūs sastopat tā sauktos bezgribas cilvēkus, varat būt pārliecināti, ka tie vispirms ir sliņķi, ka, uzturēdamies Smalkajā Pasaulē, viņi ir bijuši pusapzinātā stāvoklī un nav mēģinājuši attīstīt savu pašdarbīgumu. Šādu cilvēku ir daudz, un viņi ne tik drīz sapratīs, ka radošs darbs asina viņu panākumu bultu. Var konstatēt, ka gribas trūkumam nāk līdzi bailes, grūtsirdība, nepateicība un citas tumsonības briesmas.
   Kad mēs domājam par Pārzemes Pasauli, mums ir jāsakopo visa sava griba, lai drosmīgi pārvarētu visus zemākos slāņus, kas cilvēkus piesaista tumsonīgai esībai. Nežēlosim tos, kuri paši liedz sev iespēju gūt panākumus. Līdzjūtības vadīti, norādīsim šādiem cilvēkiem, cik daudz viņi zaudē, taču varam būt droši, ka Mūsu padomi viņu apziņu nesasniegs.
   Vienīgi darba dzīve iemācīs šiem cilvēkiem novērtēt saražotā kvalitāti, un šādā cīņas ceļā viņi ietērpsies gribas bruņās. Ikdienas dzīvē var lieliski vingrināt gribu, tāpēc lai svētīti ir šie dabiskie ceļi.
   Domātājs allaž piekodināja skolniekiem, ka nekādā ziņā nedrīkst ļauties grūtsirdībai.

   730. Urusvati zina, ka uzmanība ir viens no galvenajiem nosacījumiem sekmīgai psihisko novērojumu veikšanai. Cilvēki nereti runā par mērķtiecību, par vērīgumu, bet visvienkāršākā uzmanība nav apgūta. Tā, piemēram, viņu izpratnē formula "dzīvot briesmās" iegūst bezjēdzīgu nozīmi. Protams, paplašinātai apziņai līdzi nāks arī dabiskā uzmanība, bet tādu apziņu nav daudz.
   Labi ir tas, ka uzmanību var izkopt, bet, lai to panāktu, gan ģimenē, gan skolā pie tā ir jāpiestrādā. Skolēnu uzmanība jāvirza ne vien uz kaut kādām īpašām izpausmēm, bet arī uz sīkākajām ikdienas dzīves iezīmēm.
   Psihiskā pasaule pirmām kārtām gūst izpausmi ikdienas dzīve. Pašas vērtīgākas gara īpatnības var noverot pat pelēkajā ikdienā. Neuzskatīsim par varoņiem vienīgi tos, kuri nopūlas cilvēces labā, bet uzmanīgi saskatīsim arī ikdienišķos darbarūķus. Tāda uzmanība dos daudz novērojumu, un to vidū būs ari psihiskās enerģijas dabiskās izpausmes.
   Kad Mēs runājam par Smalko Pasauli, Mums jāpieļauj arī smalkāko enerģiju pastāvēšana. Tādas enerģijas jācenšas novērot dzīvē. Nevajag domāt, ka kaut kur parādīsies brīnumaini spēki, - tie var parādīties ikvienā cilvēkā, tikai tie uzmanīgi jāsaskata.
   Lūk, tādu uzmanību ikdienā Mēs ieteicam visiem, kas grib domāt par Pārzemes Pasauli. Neceriet, ka šāds vingrinājums ir viegls, - cilvēkiem nepatīk pastāvīgums. Viņi dažkārt gluži labprāt sapņos aizlidotu uz tālajām pasaulēm, taču šādi sapņi ļauj tikai īsu mirkli traukties izplatījumā. Bet Mēs ieteicam līdz ar ikdienību apgūt tik lielisko vērīgumu. Lai tas veidojas no mazām dienām.
   Domātājs teica: "Skatieties arī zem kājām, lai nepakluptu."

   731. Urusvati zina, ka cilvēkiem ir ne vien jāatzīst psihiskās pasaules realitāte, bet arī jāsajūt tās iedarbība zemes dzīvē. Daudzi runā par kaut kā esamību, bet savā ikdienas dzīvē neatzīst varenās psihiskās enerģijas klātbūtni. Taču ir pienācis laiks, kad cilvēkam jāieklausās savos noskaņojumos, pacilātībā, nemierā un dažādās sāpēs.
   Nevaram iedomāties, ka cilvēks varētu virzīties tālāk bez apzinātas tuvošanās psihiskajai pasaulei. Turklāt jāiegaumē, ka Mēs daudzkārt esam brīdinājuši no psihisma un medijisma. Cilvēkiem jāsaprot, ka šādas neveselīgas mākslīgas novirzes nav veselīga apziņas paplašināšana. Mēs neatlaidīgi atgādinām, cik ļoti cilvēkam jāpadara cildenāka sava domāšana, un tad viņš pavirzīsies uz priekšu pa ceļu, kas ved uz Pārzemes Pasauli.
   Neproponēsim kaut kādus nosacītus rituālus - galvenais uzdevums ir nosargāt cilvēka individualitāti. Griba, tīra un cildena griba, pa savu ceļu aizvedīs pie tās pašas vienotās apziņas, palīdzēs iztīrīt acis un ausis, lai cilvēks spētu apjaust pasaules mēroga pielietojumu, - vienīgi pastāvot šādai ietvertspejai, viņš dzīve ies īstas izzināšanas ceļu. Tikai lūgsim zinātniekus, lai viņi nezaudē iejūtīgumu un nenoraida nevienu novērojumu, kas varētu sekmēt tālāku izpēti. Vienīgi savstarpēja cieņa ļaus daudz ko paveikt līdz galam.
   Tautām ir jāiemācās domāt par Vispārības Labumu, jo savtība būs grūts šķērslis tālākvirzībai. Briesmīgie pārbaudījumi, kas lemti cilvēcei, paātrina jaunu pasaules veidojumu tuvošanos.
   Domātājs teica: "Skolotāj, pamāci, ar kādiem vārdiem lai aicinu cilvēkus uz visneatliekamāko."

   732. Urusvati zina, ka prieka un mīlestības apskaidrība ir stiprāka par atskārsmi, ko dod ciešanas, taču pastāvīgi norāda, ka tieši ciešanas šķīsta cilvēku.
   Kā gan tas var būt, ka cilvēks neprot izmantot pašu spēcīgāko apskaidrību? Atbilde ir vienkārša - ciešanas cilvēks ir sējis blīvajā pasaulē un daļēji tās iekļūst arī Smalkajā Pasaulē. Bet tīrs prieks un mīlestība dzīvo Ugunīgajā Pasaulē, un cilvēks tos reti izprot. Taču nākamajā evolūcijā cilvēki apzināsies, kur ir viņu dārgums, un vērsīsies pie gaišās panacejas.
   Jauno zinātnes sasniegumu vidū tiks minētas arī varenās prieka un mīlestības emocijas. Lai cilvēce pamazām tuvojas gaišajiem virzītājspēkiem un saprot, ka ikviena doma par prieku jau ir dziedinoša sākotne. Pat bēdās var atrast mīlestības un līdzcietības izpausmi. Lai šīs ceļa zīmes palīdz nogurušam ceļiniekam. Lai zinātnieki parāda, cik ļoti prieka ritms veicina psihiskās enerģijas pieplūdi. Lai zinātne izskaidro, cik dziedinošs ir prieka varenais spēks.
   Nejēgas teiks, ka šāds padoms nav aktuāls, jo cilvēce iet bojā ciešanās. Vienīgi nejēga var ieteikt ieslīgšanu tumsā, lai tikai nebūtu jāuzsāk Gaismas meklēšana. Vienīgi nejēga var pateikt, ka cilvēks nekad neiemācīsies izmantot domas enerģiju-
   Dedzīgi jātiecas uz dzīves atjaunotni. Ikviens var domāt par brīnišķīgo Pārzemes Dzīvi. Ikviens var iemantot spēku iegūt dziedinošās zāles un izplatīt šādas emanācijas uz visu apkārtējo.
   Domātājs teica: "Bēdas ir pārejošas, prieks - nezūdošs. Mīliet Gaismu un mīliet Daiļo." Tā Domātājs virzīja skolniekus uz vienkāršāko risinājumu.

   733. Urusvati zina, ka bulta drošā lidojumā tiecas uz vienīgo mērķi. Salīdziniet bultu ar cilvēka domu. Trīcoša roka nespēs bultu droši raidīt, tāpat svārstīga doma mērķi nesasniegs, īpaši sargieties no domas divdabības; cilvēki bieži nemana, ka viņos vienlaikus trako daudzas domas. Tās ņudz kā kukaiņu bars, un nav iespējams atšķirt, kura no tām ir nozīmīgāka. Šis apstāklis ir ļoti svarīgs, un nākotnē jutīgi aparāti parādīs, cik kaitīga ir tāda juceklīga domāšana.
   Labāk vispār nedomāt nekā pieļaut sevī tādas jukas, kas līdzinās neprātam. Jums var pajautāt: kas šādā gadījumā būtu darāms? Taču nemeklēsim tālu piespiedu paņēmienus, labāk lai katrs novēro sevi nolūkā dabiski attīrīt savu domāšanu. Cilvēks var pamanīt domu sajukumu, un tad viņam jāizlemj, kura doma ir vajadzīgāka. Nav viegli izsekot sīkajiem tārpiņiem pašos apziņas dziļumos. Tie var samaitāt jebkuru lielisku domu. Bet, ja cilvēks papūlēsies izprast, cik kaitīgs ir domas divdabīgums, viņš varēs pamazām atbrīvoties no nevajadzīgiem dzenuļiem.
   Lai domātu par Pārzemes Pasauli, īpaši ir vajadzīga domas skaidrība. Ķīmiskiem preparātiem nedrīkst pieskarties ar netīrām rokām, gluži tāpat nedrīkst aptraipīt Pārzemes Pasaules augstos kīmismus. Lai cilvēki biežāk domā par augstām pasaulēm.
   Domātājs ieteica domāt par Pārpasaulīgo tā, it kā pats tajā piedalītos.

   734. Urusvati zina, cik zibenīgi skanējumu spirāles apņem Zemi; rodas svētīgs vai kaitīgs apsegs. Cilvēks ar savu brīvo gribu var sekmēt glābiņu vai bojāeju. Cilvēks nevar teikt, ka viņš cieš, būdams bez vainas. Viņš pats kādreiz ir ielicis indi kosmiskajā audumā.
   Cilvēki jau ir sākuši pētīt kosmiskos skanējumus un sapratuši, ka ikviens viņu vārds ir kā nesagraujams bauslības galdiņš. Tagad tuvojas laiks, kad jāpēta cilvēka doma. Tā ir ātrāka par gaismu. Tā veido varenu apsegu Zemei, bet vai bieži doma ir svētīga?
   Cilvēki jau prot attēlot domas kvalitāti, taču tas saturs vel nav uztverts. Tuvojas brīdis, kad jutīgi aparāti spēs precīzi fiksēt domas saturu. Cilvēki, kas domās par vispārības labumu, priecāsies par šādu izpēti, bet visi tie, kuru dzīves neatņemama sastāvdaļa ir naids, ļaunums, meli, skaudība, visiem spēkiem pretosies šādam atklājumam. Zinātnieku, kurš iedrošināsies izdarīt šādu atklājumu, diezin vai nosauks par mūsdienu cilvēces draugu.
   Vienkāršs ir Novēlējums, ka cilvēks nedrīkst dzīvot, naida pārņemts, taču mūsdienu vadoņi vienā laidā klaigā par naida nepieciešamību. Viņi nezina, cik varens spēks piemīt domai, nezina par karmu. Kas uzskata, ka naidu var izdeldēt ar naidu, tas maldās. Pat tādas šausmas kā karu nevar izbeigt ar naidu. Cilvēci glābs daudzas cildenas domas. Cīnītājus varoņus veido nevis naids, bet gan kvēla griba darīt labu.
   Domātājs teica: "Dedzīgs kareivis šķēršļu nepazīst."

   735. Urusvati zina, ka varonība ir pašuzupurēšanās un dedzīga entuziasma izpausme. Varoņdarba veikšanas laikā cilvēks paaugstina vibrācijas, viņš pat atbrīvojas no fiziskajām sajūtām un piepildās ar ugunīgu atskārsmi.
   Nejēga var sacīt: kādēļ sarunās par Pārpasaulīgo jārunā par varonību? Nejēga nesaprot, ka tiekšanās uz Pārpasaulīgo jau ir varoņdarbs. Viņš nezina, ka katra doma par Pārpasaulīgo jau paaugstina vibrācijas un piepilda apziņu ar kvēlu varoņdarbu.
   Ja doma ir vārga, tad arī tās sekas ir niecīgas, bet skaidra, dedzīga doma rada ari varenas sekas. Daudzkārt nākas atkārtot, ka doma par Pārpasaulīgo izraisa dziednieciskas vibrācijas. Daudzkārt nākas atgādināt par cildenas domāšanas nozīmi. Bet drīz vien ārsti ieteiks psihiskās nelīdzsvarotības gadījumos domāt par Pārpasaulīgo. Tas nekas, ka pirmie mēģinājumi būs primitīvi; ja arī cilvēki visā pilnībā neizjutīs šādas saskarsmes svarīgumu, taču pat mazākā panacejas daļiņa dos lietderīgas sekas. Domas par Pārpasaulīgo ir panaceja.
   Tas, ka cilvēki sevī nes talismanu, nav pārspīlējums, tomēr vispirms ir jāizjūt sajūsma, ko izraisa domāšana par Pārpasaulīgo. Cilvēks bez ceļa spieķa var paklupt, bet no Augšas var pasniegt drošu spieķi, atliek vienīgi to pieņemt un mundri turpināt augšupceļu.
   Domātājs lūdza skolniekus iemīļot kāpšanu kalnos; tā palīdz palūkoties uz debesim.

   736. Urusvati zina, ka cilvēks tuvojas Pārzemes Pasaulei ne tik daudz ar prātu, cik ar mīlestību. Mīlestības jūtu magnētiskais spēks ir liels, bet zinātne diemžēl pienācīgi nenovērtē tāda magnēta nozīmi. Mīlošs cilvēks atbild kosmiskajam pie-vilksmes likumam, tā viņš lielākā vai mazākā mērā saņem šim likumam raksturīgās īpatnības.
   Cilvēka atskārsme saasinās, uzvilnī drošsirdība, kas sekmē varoņdarba veikšanu. Tāpat ir redzams, ka nostiprinās arī cilvēka veselība, kad viņa jūtas saspringst cildenu domu ietekmē.
   Ir maldīgi uzskatīt, ka cilvēki, kas predisponēti uz tā saukto histēriju, īpaši viegli kontaktējas ar Pārzemes Pasauli. Viņi var tuvoties medijismam, bet Mēs gribam citādu - veselīgu un lietderīgu tuvošanos. Pats labākais ceļš ir mīlestība uz Pārzemes Pasauli.
   Bez mīlestības nav iespējams nodoties ari Smalkās Pasaules izzināšanai. Nav iespējams vienīgi ar lasīšanu panākt tuvošanos, vajadzīgs gribas saspriegums, bet tāda griba var izpausties tikai kā mīlestības sekas.
   Mēs ari neieteicam norobežoties no zemes dzīves, jo tā ir dota kā kaujas lauks. Tikai dzīvē var sevi pārbaudīt, bet šādas pārbaudes būs brīnišķīgas tad, ja pār tām pacelsies Pārzemes Pasaules mīlestības kupols.
   Lai bērni jau no mazām dienām pierod apzināties Pārzemes Pasauli. Lai bērna smadzenēs dzimst sapņi par augstākajām parādībām. Pašam neievērojamākajam darbarūķim var piederēt apslēpti dārgumi, un viņš var mīlēt šādus augšupcelšanās brīžus.
   Domātājs ieteica skolniekiem iemīlēt sapni par Augstāko Pasauli - šādos brīžos atjaunojas apziņa.

   737. Urusvati zina, ka globālu satricinājumu laikā īpaši izpaužas kā izzināšana, tā arī noliegsme. Katra cildenuma pilna izzināšana tiek noliegta ne vien mežonīgas tumsonības, bet arī uz aizspriedumiem dibinātas māņticības dēļ. Zinātne jūt spiedienu no divām pusēm. Veltīgi runa par zinātnes brīvību, tai ļauta vienīgi mehāniskā izzināšana, bet viss, kas attiecas uz Pārzemes Pasauli, tiek apspiests ne mazāk kā viduslaikos.
   Neaizmirsīsim, ka brīvi domāt var tikai spēcīgi prāti, bet viduvējas domas ļoti ierobežo noliegsmes emanācijas. Šis apstāklis ir jāņem vērā, kad tiek runāts par zinātnes stāvokli. Tagad visiem spēkiem jācenšas nostiprināt zinātnes brīvības nepieciešamību.
   Pietiekami daudz ir cietuši labākie domātāji; pietiekami daudz svilpienu un lāstu viņiem ir veltījuši nejēgas; pietiekami daudz ir izsmiets viss, ko nespēj saprast mežoņi. Lai Jaunais Laikmets iezīmējas ar patiesu zinātnes brīvību.
   Nedomājiet, ka tas ir truisms, gluži otrādi - tās ir vaimanas tuksnesī. Cilvēki neaptver, ka globālu satricinājumu laiks ir īpašu vibrāciju pilns.
   Cilvēki runā par visādiem vitamīniem, bet aizmirst, ka morālais stāvoklis ir daudz svarīgāks nekā tādu zāļu ieņemšana, kuras neveselīgas morāles apstākļos pārvēršas par indēm. Mums ir smagi noskatīties, kā vientuļie domātāji cieš mežonīgu tumsoņu dēļ. Šie cilvēki ir noslēgušies, lai saglabātu domas brīvību, bet viņi varētu ļoti palīdzēt cilvēcei tieši tagad, kad dreb visa pasaule. Lai viņi rod spēku pārdzīvot šo laiku, kad Kalijuga jau tuvojas noslēgumam.
   Domātājs ieteica skolniekiem nostiprināt zinības brīvību, domas brīvību, lai glābtu Pasauli.

   738. Urusvati zina, kāda nozīme ir līdzsvaram. Ir zināms, ka cilvēkam visiem spēkiem jātiecas uz Pārzemes Pasauli. Viņam tas jāapzinās tik dziļi, lai ik brīdi justos kā Pārzemes Pasaules dzīves dalībnieks. Vienlaikus cilvēks nedrīkst noniecināt zemes dzīvi, viņam ir jāpriecājas par darba kvalitāti, jāturpina zemes dzīve, jo tajā viņš gūst iespēju sevi pilnveidot.
   Jautās: "Bet kā var sevī apvienot tādus pretstatus?" Patiešām var, jo cilvēks spēj pilnveidot savu apziņu. Var minēt daudzus piemērus no dažādiem gadsimtiem, turklāt jāuzsver īpaši nozīmīga parādība: cilvēki, kas bija pratuši savā apziņā apvienot šādus pretstatus, nebūt nepiederēja pie tā sauktās garīdznieku kārtas. Neviens nevarēja pat nojaust, ka šie darbarūķi bija pratuši tuvoties Pārzemes Pasaulei. Viņi apzinīgi strādāja. Viņi mīlēja darbu tā augstākajā kvalitātē, bet savu dedzīgo vēlmi izprast Pārzemes Pasauli sargāja kā lielu dārgumu.
   Jāsaprot, ka šādi darbinieki ir īpaši vērtīgi Zemes pilnīgošanai. Viņi neslēpj, ka eksistē Pārzemes Pasaule, bet sajūt, kur tāda vēsts tiks pieņemta. Viņi nostiprina savu magnētismu un līdz ar to gluži dabiski pievelk skolnieku sirdis.
   Taču nepieredzējušus cilvēkus izbrinī ne tikai šie pretstati. Var minēt milzum daudz salīdzinājumu, kas liksies dīvaini. Cilvēkam nevajadzētu nodoties kaislībām, bet viņš [arī] nedrīkst būt bezkaislīgs - visās lietās ir jāievēro Zelta Līdzsvars, par ko ir runāts jau sirmā senatnē.
   Domātājs teica: "Cilvēkam ir divas rokas, viena strādā, otra ir pie sirds. Ja viena roka ir īsāka par otru, cilvēki to dēvē par kroplību; tā tas ir ari debesu un zemes dzīves lietās."

   739. Urusvati zina, ka pat visnozīmīgākie vārdi ir veltīgi, ja līdz ar tiem netiek sūtīta psihiskā enerģija; šādi nedzīvi vārdi piesārņo izplatījumu. Cilvēkiem ir jāizprot, ka psihiskā enerģija dod nepieciešamo spēku. Tāpēc ne bez pamata gadsimtu gaitā ir daudz runāts par to, ka nepieciešama ticība. Paļāvība padara runu pārliecinošu, taču ir jāizprot, ko nozīmē paļāvība, tāpēc pievienosim ari pavēles jēdzienu. Protams, to nevajag uztvert kā rupju uzstājību, tā tikai saasina sarun-biedru uzmanību. Mēs runājam par iekšējo pavēli. Tā padara vārdus neapstrīdamus. Diemžēl pārāk bieži ļaunus nodomus virza stipra griba un rada lielu ļaunumu; tātad ir jāiemācās dot labestīgu pavēli.
   Cilvēki ne visai bieži prot sasprindzināt gribu labā vārdā. Neviens viņiem bērnībā nav pateicis, kāds varens ierocis būtu viņiem allaž klāt un cik daudzus pārzemes palīgus piesaistītu viņu labestīgā pavēle. Vienīgi atsevišķas apziņas izprot pavēles nozīmi. Tās nenovirza gribu uz ļaunu - tādus piemērus var minēt no dažādiem gadsimtiem. Mēs šos cilvēkus nosauksim par cilvēces Lāpām. Viņi apzināti darbojās saskaņā ar Pārzemes Pasauli un tādējādi vairoja savu psihisko enerģiju.
   Domātājs teica: "Mācieties piepildīt sevi ar labestīgu pavēli- tā vairos spēkus."

   740. Urusvati zina, ka ikviena atmosfēras parādība ietekmē cilvēku. Liktos, ka šādam apstāklim būtu jāpaver plašas iespējas zinātnes sasniegumiem, bet nelaime tā, ka mūsdienu zinātne vispirms tiecas parādības klasificēt, aizmirstot, ka iedarbība uz cilvēku ir individuāla; tāpēc zinātnieki nespēj sistematizēt pašu ierobežotos novērojumus.
   Zinātniekiem ir jāatsakās no konvencionāliem ierobežojumiem, tad viņi nostāsies uz jauniem, nepārskatāmi plašiem ceļiem. Bet šādā gadījumā ir jāapzinās, ka katrs cilvēks ir mikrokosms šā vārda pilnā nozīmē. Nav grūti saprast arī to, ka katrs cilvēks ir individuāls un neatkārtojams.
   Ikviena mikrokosma ķīmisms ir īpašs - gluži tāpat katra vismazākā Makrokosma daļiņa ir individuāla; šis apstāklis nav pretrunā ar globālo likumu būtību. Tie aptver visus iespējamos apstākļus un visa Esošā neatkārtojamajā individualitātē atrod vienīgi jaunu enerģiju kombināciju kalvi. Enerģijas nevar atjaunoties bez individuālām sadursmēm; tādējādi var apjaust, ka sen norādītā Vienotība ir daudzu individualitāšu konglomerāts.
   Gudri valdnieki jau senos laikos saprata, ka personības individualitāte ir rūpīgi jāsargā. Pieredzējis skolas skolotājs jūt, ka jāsaglabā skolnieku individualitāte. Tikai tumsonīgs cilvēks var uzskatīt, ka visus var veidot pēc viena mēra. Tādi nejēgas darbojas pret Kosmosa likumiem. Viņi nedrīkst sevi saukt par zinātniekiem, jo ikvienam īstenam pētniekam jāatzīst plaši pieļāvumi. Mums atkal un atkal jārunā par šiem elementārajiem pamatiem, jo cilvēces lielākā dala, kuru gluži vai apbūruši nedzīvi termini, negrib saskatīt vienkāršās dabas parādības. Varētu likties, ka cilvēkiem būtu jāpriecājas par visa esošā individualitāti; tieši šis apstāklis nodrošina katram īpašu vietu pasaulē; tieši šī priekšrocība var pavērt ceļu jauniem sasniegumiem. Tāda neaptverama kombināciju bagātība ļaus zinātnei nākotnē izdarīt atklājumus, kuri šobrīd liktos gluži neticami.
   Cilvēki bieži runā par raksturu līdzību, kas ir nepieciešama sadarbībai, taču jārunā nevis par līdzību, bet gan par harmoniju. Vienīgi enerģiju harmonija var būt noderīga, bet harmonija nav atkārtošanās; tā dod akordu; tam jābūt stipram un skanīgam. Nevar iedomāties simfoniju, kas sastāvētu no vienmuļām oktāvām. Lai cilvēki iemīl polifoniju, un, jo bagātāka tā būs, jo vairāk cilvēku siržu skars un rosinās uz darbību; tāpēc būsim atvērti daudzveidīgai uztverei. Lai nesaka, ka Daba ir nabadzīga.
   Domātājs teica: "Daba ir neizsmeļama."

   741. Urusvati zina, ka ir jāprot dzīvot priekpilnā gatavībā. Par gatavību Mēs jau vairākkārt esam runājuši, bet ir jāapliecina priekpilna gatavība, citādi gatavība nereti kļūst par kaut ko grūtsirdīgu, drūmu, nolemtu. Ar šādām īpašībām apveltīta gatavība neder pārejai uz smalko stāvokli. Nevajag domāt, ka Mēs šajā gadījumā runājam tikai par morālo pusi, gluži otrādi - Mēs runājam par zinātnisko pusi.
   Jāatceras, ka vispirms jāņem vērā labākās vibrācijas. Prieks dod šādas vibrācijas - tāpat kā cildeni centieni. Bet cilvēki nereti cildenas jūtas izprot nepareizi, viņiem pieejamāka ir prieka sajūta. Lai viņi domā par tikšanos ar labiem cilvēkiem, lai izvēlas pašus dzīvespriecīgākos tēlus, lai klusībā padomā un atrod vislabākās atmiņas.
   Katrai kosmiska rakstura parādībai ir ilgi un pacietīgi jāgatavojas. Mēs allaž ieteicam koncentrēties un rast spēku glabāt slepenībā visaugstākos atradumus. Pērles izkaisīt ir viegli, bet to salasīšana nogurdina. Kas pārāk daudz pļāpā, tas salauž slepenās glabātavas atslēgu. Pastāvīgs līdzsvars ir Gudrā rota. Viņš šādus graudus salasīs ikdienas darbā. Šāds darbs raisīs apziņā prieku un palīdzēs pārdzīvot pārestības un netaisnību. Varoņdarbs tiek apliecināts pirmām kārtām priekpilnā gatavībā. Domātājs allaž aicināja iepazīt prieku kā labāko dziedinātāju.

   742. Urusvati zina, cik vērtīga ir tīra iztēle, tās tuvumā mīt apgarotība, sajūsma un citi augšupvirzības sekmētāji, īpaši jāuzsver iztēles tīrība, citādi noziedznieki nodomās, ka viņu iztēle ir vērtīga.
   Nejēgas uzskata, ka iztēle veidojas pati par sevi un tai izkopšana nav vajadzīga. Kādi maldi! Visas īpašības ir jāizkopj. Iztēle jāpiesātina ar vislabākajiem pašaizliedzīgu varoņu paraugiem. Pati Daba sniedz lieliskus dažādu sasniegumu paraugus, tādēļ tā sauktās dabaszinātnes ir jāmāca rūpīgi. Jāparāda cilvēces labākās puses. Lai bērni saprot, ka viņiem ir vaļā diženi ceļi, un, šādā veidā pilnīgojoties, viņi pajautās ari par Pārzemes Pasauli.
   Cilvēki bieži iznīcina savas iespējas. Viņi ierobežo savas domas. Piemēram, viņi uzskata, ka izplatījumā domas un vārdi izgaist, bet tie ir maldi, jo viss transmutējas, nekas nezūd. Lai attīstītu iztēli, ir jāatzīst šāda visuresamība.
   Cilvēks ir atklājis, kā uztvert lielos attālumos raidītas skaņas, bet viņš ir pieļāvis kļūdu, uzskatīdams, ka skaņa paliek noteiktās robežās. Skanējuma izplatīšanos patvaļīgi ierobežot nav iespējams. Cilvēks iedomājas, ka viņš jau ir sasniedzis kosmiskā likuma robežu, taču pat lidojums stratosfērā ir tikai bērnu spēle. Vienīgi iztēle spēj pasargāt cilvēku no pāragriem secinājumiem. Bez attīstītas iztēles nav iespējams domāt par Pārzemes Pasauli. Jāsaprot, ka Zinātnei jābūt brīvai un neierobežotai.
   Domātājs teica: "Cilvēki sapņo par spārniem, bet visātrākie spārni ir viņos pašos."

   743. Urusvati zina, ka pats varenākais augs izaug no sīkas sēkliņas. Mazā sēkliņā ietverts spilgtu krāsu, spēcīgu aromātu un dziedniecisku vai indīgu vielu pamats; turklāt sēkliņas dzī- . votspēja ir tik ilga! Cilvēki vienaldzīgi pieņem šādas brīnišķīgas Dabas veltes un nepadomā, ka visās dzīves jomās jau darbojas viens un tas pats spēks.
   Cilvēki nedomā par to, ka ikvienam psihiskās enerģijas graudiņam piemīt šāda pati brīnumainu pārvērtību spēja. Protams, visi cilvēki nav tik vieglprātīgi, ir daudz aizrautīgu novērotāju, taču arī viņu sagatavotības pakāpes ir ļoti dažādas. Viņi bieži vien neatšķir iedīgļa stadijā esošas parādības no nozīmīgiem sasniegumiem. Viņi var uzskatīt acumirklīgu dzirksteli par galīgo sasniegumu, aizmirstot, ka no dzirksteles līdz ugunīgajam Lotosam ir garš ceļš.
   Patiess līdzsvars, ko dēvē par Zelta Ceļu, ļauj saskatīt dažādas sasnieguma pakāpes. Lai cilvēki priecājas par katru ugunīgu dzirksteli, bet lai atceras, cik garš ir sasniegumu ceļš. Veselīgi pilnveidodamies, cilvēks veselīgi padomās par Pārzemes Pasauli. Mēs turam rūpi tieši par veselīgu pilnveidošanos, kas panākama ar pastāvīgu un saprātīgu domāšanu.
   Domātājs aicināja uz Pārzemes Pasauli, salīdzinādams brīnišķīgās Dabas parādības.

   744. Urusvati zina, ka cilvēkam jāsargājas no vienaldzības: tās ietekmē iet bojā vibrācijas, tā aptur augšupvirzību, tā ir ceļš uz notrulināšanos. Teiks: "Bet vienaldzības uzdevums ir atbrīvot no vēlmēm." Tie ir maldi, jo neviens nav izteicies pret varonīgas pašaizliedzības vēlmēm; tādas vēlmes uzskatāmas par iedrosmi. Tās ir kā augšupvirzības ceļa zīmes. Priecājieties, kad redzat centienus būt drosmīgam. Tie pierāda, ka cilvēks nekad neieslīgs vienaldzībā.
   Uzdrīkstēšanās iedīgļus var pamanīt arī ikdienas dzīvē; tādi uzplaiksnījumi ir ļoti vērtīgi. Tie mēdz būt pat vērtīgāki par iedrosmi, ko izraisījuši satricinājumi un nelaimes.
   Teiks: "Vajadzība radīs varoņus." Bet vēl augstāk vērtējams tas, ka varonība rodas pati, kad paplašināta apziņa atskārš varoņdarba daiļumu. Lai varoņdarbs veidojas no mazām dienām. Lai bērni sajūt, ka viņi jau spēj patstāvīgi veidot daiļo. Ikdienas dzīvē allaž var vērot bērnu domas lidojumu. Neviens viņus nav mācījis, neviens nav rādījis paraugu, bet apziņa ir pateikusi priekšā, ka var un vajag paveikt kaut ko neparastu un. kādam noderīgu.
   Domātājs teica: "Aizstājiet vienaldzību ar augstsirdību."

   745. Urusvati zina, ka psiholoģijai kā zinātnei jābūt reālai, tādai, kāda ir bioloģija, un jādod ziņas par Pārzemes Pasauli. Ir liela kļūda, ka psiholoģija tika pasniegta kā kaut kas abstrakts; tā ir fizioloģijas turpinājums; šādi jāiepazīst visas Dabas stadijas.
   Bet kādēļ zinātnieki piedāvāja psiholoģiju kā kaut ko abstraktu? Iemesls ir vienkāršs - viņi nepazina Pārzemes Pasauli. Viņiem Pārzemes Pasaule šķita tumsonīgu ļautiņu pasaka. Un tāpēc jājautā, kurš šajā gadījumā izrādījās tumsonis.
   Vai var runāt par psiholoģiju, ja nezinām psihiskās enerģijas īpašības? Tāpat ir jāatzīst tas, ka Pārzemes Pasaule ir pilnīgi reāla. Jāprot pacietīgi vākt kopā atsevišķas liecības un izturēties pret tām bez aizspriedumiem. Mēs iesakām nepieblīvēt zinātni ar jauniem terminiem, bet gan turpināt tās evolūciju. Sarežģīšana ved pie nevajadzīgiem iedalījumiem. Mēs vienmēr iesakām tiekties uz sintēzi.
   Domātājs norādīja uz seno laiku cilvēkiem, kuri dažu novērojumu ziņā bija aizsteigušies priekšā nākamajiem gadsimtiem.

   746. Urusvati zina, ka labs ārsts, pirms uzsāk ārstēšanu, sīki izmeklē slimnieku kā no fiziskās, tā arī psihiskās puses. Ārsts saprot, ka slimnieka psihiskais stāvoklis būs viņa draugs vai ienaidnieks.
   Katram ārstam ir jābūt psihiatram šā vārda labākajā nozīmē. Tā, piemēram, viņam nav sveša parastā pieredze, kad tās pašas zāles tika dotas slimniekiem, kuriem bija dažāds psihiskais stāvoklis, un sekas bija pilnīgi atšķirīgas. Šāds piemērs der visos dzīves gadījumos, it īpaši tad, ja runa ir par Pārzemes Pasauli.
   Pat vismazākā psihiskā kaite var pārvērst uzticīgu līdzdarbi-nieku par kaitētāju. Ir rūpīgi jānoskaidro sarunbiedra stāvoklis, lai to vēl vairāk nepasliktinātu; labāk ir ciest klusu nekā uzsākt nelietderīgu strīdu, kas var vienīgi kaitēt.
   Var pazīt īpaši pieredzējušus psihologus, redzot, kā viņi neaizvainodami izvairās no strīda un neizraisa nevajadzīgas nesaskaņas. Dažkārt var nogaidīt dienu vai pat tikai stundu, līdz darbinieka noskaņojums mainās un viņš kļūst atsaucīgs. Ir vērtīgi uztvert šo vibrāciju un pārliecinoši pastāstīt par Pārzemes Pasauli.
   Domātājs teica: "Mācieties apvienot, bet ne šķirt."

   747. Urusvati zina, ka sintētiskā atmiņa ir lielu uzkrājumu sekas. Sākumā darbinieks uzkrāj milzum daudz ziņu, pēc tam, apziņas paplašināšanas gaitā, šīs ziņas grupējas, ļaujot izzināt parādības kopumā. Beidzot nokrīt daudzās sausās lapas un paliek cilvēces pilnīgošanās izpratnes kristāls.
   Šāds atmiņas pārveidošanās process var dažkārt šķist kā tās zaudēšana, taču tas ir nepareizi, jo daudzās ziņas ir pārveidojušās jaunā izpratnē. Cilvēkam, kura apziņa nav nestipri najusies, vajag paradīt, ka sintezē spēj aizvest pie gudra vispārinājuma daudz ātrāk. Izdarot vissvarīgākos atklājumus, var novērot, kā pētnieka prāts kļūst par sintētisku apkopotāju. Šādus brīžus gluži pareizi dēvē par iedvesmu, turklāt nevajadzīgi kļūst datu blāķi un bulta traucas uz mērķi. Šāda sintēze īpaši izpaužas, domājot par Pārpasaulīgo, tāpēc būsim allaž gatavi domās lidot uz pašu galveno - tas ir esības mērķis uz Zemes. Iemācīsimies saprast, ka par visām zinātnēm augstāk stāv Pārpasaulīgā izzināšana.
   Domātājs teica: "Mācieties atmest visu, kas kavē izzināt Pārpasaulīgo."

   748. Urusvati zina, ka darīt labu ir cilvēka pienākums. Daudzveidīga var būt labestīga rīcība. Atkarībā no apziņas ir gudri jāliek lietā iedarbīgi paņēmieni. Jāizprot sarunbiedra padziļinātā apziņa, taču katrs var atbilstoši saviem spēkiem virzīt uz priekšu derīgas zināšanas.
   Neaizmirsīsim tuvāko cilvēku vajadzību, tā saistīta nevis ar miesas badu, bet gan ar gara tumsonību. Pastiprinās pārliecība, ka pēc nāves uz Zemes vairāk nekā nav. Diemžēl šie maldi vēršas plašumā. Reliģijas palīdz maz, jo tās runā par nesaprotamām leģendām. Ari zinātne vāji palīdz. Tā nesteidzas paziņot, ka neapstrīdami zinātniskie pētījumi apstiprina Pārze-mes Pasaules pastāvēšanu.
   Zinātne nenorāda, ka cilvēks, kas noticējis neesamībai pēc nāves uz Zemes, Smalkajā Pasaulē nonāks nožēlojamā stāvoklī. Viņš būs sliktākā stāvoklī nekā visprimitīvākās reliģijas piekritējs. Viņš savu apziņu ir veidojis noliegsmē, tāpēc atradīsies pastāvīgā neizprotamā un biedējošā mirāžā.
   Doma ir ļoti stingra kā apliecinājumā, tā arī noliegumā. Var iedomāties, cik apkaunots jutīsies noliedzējs, kad viņš ieies savā parastajā Pārzemes Pasaules dzīvē. Tāpēc ikviens Pārzemes Pasaules esamības izskaidrojums ir patiesi labs darbs.
   Palīdziet nezinīgajiem, kā vien varat.
   Domātājs prasīja, lai skolnieki allaž apliecinātu Pārzemes Pasaules esamību.

   749. Urusvati zina, cik bieži var salīdzināt fiziskās un psihiskās parādības. Lidotājs baidās no gaisa bedrēm, bet pastāv arī psihiskie bezdibeņi. Nepieredzējušie izmēģinātāji loti baidās no tiem. jo uzskata, ka notikušā cēlonis ir viņos pašos. Šie cilvēki domā, ka viņu spējas ir notrulinājušas un zudušas, bet pieredze parādīs, ka tas ir kosmiskas dabas cēlonis.
   Minēšu vēl vienkāršāku salīdzinājumu: paskatieties uz savu atspulgu mierīgā ūdenī, tad sajauciet ūdens virsmu - atspulgs izzudīs, pēc tam parādīsies izkropļotā veidā un tikai pēc kāda laika atkal kļūs skaidrs. Gluži tāpat notiek ari psihiskā satraukuma gadījumā - zūd cilvēciskais veidols, tas uz ilgu laiku pārvēršas pretīgā maskā. Vai tādā nejēdzīgā izskatā var vērsties pie Pārzemes Pasaules? Tas būs līdz bezjēdzībai sagrozīts. Vajadzīgs ilgāks laiks, lai garīgā virsma atkal dotu patieso atspulgu. Tā ar visvienkāršākajiem piemēriem atgādiniet sev, kādi apstākļi var veicināt labāku Pārzemes Pasaules izpratni.
   Zemes dzīvē nevar vienmēr saņemt labākās iespējas, taču tādā gadījumā nevajag skart smalkās jomas. Norimsies satraukums, un tad var bez bažām pievērsties cildeniem jēdzieniem, pretējā gadījumā var iznākt zaimošana, bet jūs zināt, cik tā ir kaitīga. Šādā sevis novērošanas ceļā var saprast, cik pretīgs ir izkropļots atspulgs.
   Domātājs ieteica: "Sajauciet ūdens virsmu, izpētiet, kas notiks ar jūsu atveidu."

   750. Urusvati zina, cik nozīmīgs ir svinīgs, priekpilns noskaņojums. Vieni šādu noskaņojumu dēvē par Pārzemes Pasaules Lāpu, citi - par Ieeju Smalkajā Pasaulē. Mīļotajā tēvzemē jāieiet ar prieku. Ikviens var savu ieiešanu padarīt labāku. Cilvēku pievelk vibrāciju magnēts, tātad der paaugstināt savas vibrācijas. Visvieglākais ceļš ir - būt svinīga prieka pilnam.
   Taču nevajag domāt, ka šādu noskaņojumu var viegli panākt. Tā nav vētraina jautrība. Daudzi cilvēki neatšķir prieku no zemes dzīves jautrības, taču starpība ir liela. Lai iepazītu svinīguma pilnu prieku, ir jāgatavojas. Pie Mums pirmām kārtām tiek nostiprināts svinīgs noskaņojums. Var dzīvot šādā laimīgā stāvoklī, un visas zemes dzīves bēdas iegūst īpašu nozīmi. Mēs, protams, nerunājam par mākslīgi radītu svinī gurnu. Daži izliekas svinīgumu iepazinuši, taču patiesība tikai krāpj paši sevi.
   Cilvēkiem vajadzētu domāt par Pārzemes Pasauli svinīgā noskaņā. Lai šādos brīžos klāt ir visskaistākie veidoli. Lai visaugstākās saskaņas palīdz paaugstināt vibrācijas.
   Domātājs teica: "Brīnišķīgi Tēli un Saskaņas būs Pārzemes Lāpas."

   751. Urusvati zina, ka bezbailība ir stiprāka par visām burvestībām. Bet jūs zināt ari to, ka iesprādzis dārgakmens zaudē savu vērtību, gluži tāpat bezbailība zaudē spēku, ja tā nav pilnīga. Nevajag mierināt sevi ar domu, ka cilvēks var būt daļēji bezbailīgs. Viņš nebūs pasargāts no bailēm un kā šādā gadījumā iedrošināsies ieskatīties Bezrobežībā? Cilvēkam jāmācās kļūt bezbailīgam, citādi Pārzemes Pasaule viņu nobiedēs.
   Nav viegli kļūt bezbailīgam, ja iepriekšējās dzīvēs nav uzkrāta drosme. Katrs pagātnē sastaptais šķērslis jau ir mācījis, kā to pārvarēt. Pagātnē gūta uzvara palīdzēs nenobīties no jauna šķēršļa.
   Cilvēkam tikai jāsaprot, ka neviens nevar atņemt viņam dzīvību. Ir nepareizi uzskatīt, ka dzīvība pastāv tikai uz Zemes. Drosmi nostiprina apziņa, ka dzīvība ir nesatricināma. Šāda pārliecība ir ceļš uz bezbailību. Jāiegaumē arī tas, ka vērtīga ir tikai pilnīga izpratne. Sīks nobūrējs zina, ka vārdi jāizrunā pilnīgā ticībā, citādi pati stiprākā formula zaudēs savu nozīmi. Tāpēc cilvēkam jācenšas kļūt absolūti bezbailīgam, ja viņš grib ielūkoties Pārzemes Pasaulē. Bezbailība paaugstina vibrācijas.
   Domātājs teica: "Dažkārt man šķiet, ka esmu bezbailīgs, bet vai noturēšos lielu briesmu priekšā? - Pavēlu sev noturēties."

   752. Urusvati zina, ka pacietība rada iecietību. Neiecietība ir tumsonības izdzimums. Nekas tā nebremzē sasniegumus kā neiecietība. Būt iecietīgam jāradinās no mazām dienām. Līdzās iecietībai mīt līdzcietība. Tā apstiprina labāko ceļu. Nevajag atstumt strīdniekus, ja viņu vārdos ir kaut daļa patiesības. Lai šāda maza daļiņa kļūst par apvienošanas tiltu. Bet, lai saskatītu šo patiesības daļiņu, ir vajadzīga pacietība.
   Apmeklējot Smalko Pasauli, varat redzēt, ka tieši iecietība ļauj atrast labākās vibrācijas. Apziņas uzdevums ir pateikt cilvēkam, kuri ir īstie domubiedri. Viņi var būt visai atšķirīgi pēc izskata un pēc izteiksmes veida, taču vibrācijas būs līdzīgas. Vienīgi patiesa iecietība ļaus sadraudzēties ar viņiem.
   Lai Pārzemes Pasaules Mācība pasaka priekšā visas īpašības, kas nepieciešamas panākumu gūšanai. Domājot par Pārzemes esamību, vajadzīgi ne vien tikumiskie pamati, bet arī savstarpējs lietderīgums.
   Domātājs uzstāja, lai skolnieki pirmām kārtām parāda brīnišķīgu iecietību.

   753. Urusvati zina, kāpēc visam pamatā esošā enerģija dažādos laikos ir dažādi saukta. Šī parādība ir pilnīgi dabiska, jo enerģijas nosaukumam jāatbilst apziņas līmenim. Turklāt tas, ka šī enerģija sekmē dažādu nervu centru darbību, liek uzskatīt to par kaut ko īpašu.
   Doma balstās uz visam pamatā esošo enerģiju. Garīgi saspriegts cilvēks pievelk izplatījuma enerģiju un ar tās palīdzību var gūt īpaši labus panākumus. Cilvēki parasti nevar saprast, kāpēc viņi nespēj izmantot enerģiju, kas, varētu likties, palīdz ikvienam. Viņi neattīsta domāšanu un nespēj padarīt stiprāku savu magnētu, līdz ar to zaudē palīdzību no augšas.
   Zinātne jau runā par kaut kādu izplatījuma spēku, taču tā nespēj izskaidrot, cik lielā mērā cilvēka laboratorijai vajadzīgas izplatījuma strāvas. Cilvēks nevar tuvoties Pārzemes Pasaulei, ja viņš nav izpratis izplatījuma enerģiju. Ievērojiet, ka tagad Mēs visam pamatā esošo enerģiju saucam par izplatījuma enerģiju, lai zinātniekiem nerastos aizdomas par kaut ko reliģiozu. Mēs negribam nevienu kaitināt - lai katrs iet savu ceļu, bet, ja viņš domā, tad arī nonāks pie visam pamatā esošās enerģijas spēka izpratnes.
   Atzīstot refleksus, cilvēkam vajadzētu divkāršot savu uzmanību pret apkārtējiem fenomeniem; vēlāk viņš apjautīs, ka fenomens ir dabiska, parasta enerģijas varenā spēka izpausme. Domātājs noradīja uz sirds magnetu. Viņš zināja, kurš centrs ir labākais visam pamatā esošās enerģijas uztvērējs.

   754. Urusvati zina, cik sāpīgi domu raidīšanas laikā atbalsojas dažas skaņas. Turklāt var ievērot, ka dažreiz ir vieglāk uztvert stipru troksni nekā niknas, sīkas balsis. Šķiet, šādas parādības vajadzētu izpētīt, bet kā un kur lai atrod ārstu, kas prastu ieklausīties organismā notiekošajā transmutācijā? Ārstam jācenšas izprast šādas parādības, taču daudzi ārsti ar savu klātbūtni vien jau pārtrauc visas psihiskās enerģijas izpausmes.
   Jāapzinās, ka šādu stinguma pārņemtu noliedzēju ir daudz, īpaši tā dēvēto zinātnieku vidū. Tā vietā, lai padarītu jūtas smalkākas, viņi tās neglābjami nonāvē. Kā gan viņi var piedalīties domu pārraidīšanas procesos?! Kā viņi var pētīt tālas strāvas saņemoša organisma stāvokli! Tomēr var atrast arī tādus smalkus, pozitīvus novērotājus, kuri ne vien netraucē, bet pat pastiprina parādību.
   Lai cilvēku doma pievēršas psihiskiem novērojumiem. Šādu meklējumu laikā cilvēki neviļus satuvinās un var lietderīgi sadarboties. Lai viņi domās ceļo pa Pārzemes Pasauli. Ja pirmie ceļojumi būs primitīvi, par to nav jānoskumst. Palīdzība nāks, ja vien būs patiesa cenšanās.
   Domātājs teica: "Kad gan parādīsies ārsti, kas pazīs cilvēku?"

   755. Urusvati zina, ka garīgi progresējošais prot saskatīt pašu svarīgāko un neatliekamāko. Nevajag domāt, ka šeit spēj palīdzēt prāts. Gluži otrādi - prāts var ievest nepareizu izskaidrojumu bezdibenī; tikai psihiskā enerģija, kontaktējoties ar Augstāko Pasauli, var ievirzīt atzinumu uz patiesības ceļa.
   Pats galvenais, būdams absolūts, tomēr katram cilvēkam ir individuāls. Ir tikai jāsaprot, ka individualitāti lielā mērā veido daudzi apstākļi, kurus dažādos gadsimteņos radījuši visdažādākie cēloņi. Un tomēr garīgi progresējošs cilvēks spēj saskatīt Absolūtā dzirksteles.
   Nav viegli zemes dzīves laikā neatkarīgi no šķēršļiem saskatīt galveno, uz ko jātiecas. Mēs jau norādījām, ka šķēršļi, citiem vārdiem runājot, ūdeņu kustība, palīdz sajust galveno glābējplūsmu. Tikai garīgais spriegums ļauj saprast, cik ļoti visur un vienmēr var sajust Augstāko Speķu. Tikai doma par Pārzemes Pasauli var palīdzēt saskatīt to Absolūtā daļiņu, kas ir pieejama cilvēkam.
   Domātājs uzskatīja, ka ikviens var sev dot uzdevumu, lai saprastu, kā zemes dzīves vētru vidū izpaužas Augstākais.

   756. Urusvati zina, cik dziļi cilvēkam jāapzinās, ka viņš atrodas mūžīgā kustībā un pastāvīgi pārveidojas. Abus šos apstākļus var zinātniski pierādīt, un tomēr cilvēki ar tiem nerēķinās, īpašas grūtības rada otrs faktors - pārveidošanās. Cilvēki spēj piekrist tam, ka viņi mainās sakarā ar vecumu vai veselības stāvokli, bet nepieļauj domu, ka mainās ik stundu.
   Protams, īpaši jutīgi aparāti spēj fiksēt cilvēka vibrāciju maiņu un pārmaiņas visā nervu sistēmā, bet šādus aparātus vēl nelieto, un tikai nesen ir radusies nervu un dziedzeru izpētes zinātne - tādā kārtā pats galvenais Pārzemes Pasaules izzināšanā ir atstāts novārtā.
   Tāpat novārtā tiek pamesta domas izpēte. Pienācīga uzmanība netika veltīta ne vien šādām cilvēka pamatfunkcijām, bet netika pētīta arī pati atmosfēra, kas ieskauj cilvēku. Atklāja gaisa sastāvu, bet aizmirsa, kā vibrē atmosfēra un kāda spēcīga ķīmija iedarbojas uz visu dzīvo. Vai gan var runāt par pārveidošanu, ja cilvēkiem vieglāk ir iztēloties savu sastingumu?
   Pārveidošanās ceļos atcerieties Domātāja Novēlējumu: "Protiet rast pacietību uzklausīt citu ļaužu sāpes. Rodiet labvēlību, lai spārnotu citu ļaužu prieku. Jūs nezināt šo ciešanu avotu. Jūs nezināt prieka izcelsmes iemeslu, bet protiet savu tuvāko sasildīt un spārnot."

   757. Urusvati zina, ka tuvākajā laikā pastiprināsies Pārzemes Pasaules izzināšana. Zinātne palīdzēs, ari tautas apziņa kļūs vērīgāka pret ikdienas parādībām. Tauta jāuzmundrina, liekot tai saprast, ka uzmanības pievēršana psihiskajām parādībām nav māņticība. Jau pietiekami skaidri ir norādīts, ka māņticība un aizspriedumi ir tumsonības sekas. Tagad jāpasaka, ka neuzmanība pret smalkajām izpausmēm ir tāda pati tumsonība.
   Jānostiprina vēlme novērot apkārtējās smalkās izpausmes. Jāsaasina redze un dzirde, lai dzīve saskatītu saplusmi ar Smalko Pasauli. Jānoskaidro, cik tuva ir Smalkā Pasaule katrai būtnei. Jāatgādina, ka šādi novērojumi būs noderīgi zinātnei. Nevajag smīkņāt, ja nepieredzējuši novērotāji nonāks pie kļūdainiem secinājumiem. Ikviens novērojums var sevī ietvert patiesības dzirksteli, un zinātnieki to var saskatīt.
   Psihisko pētījumu pamatā jāliek labestība, citādi cilvēki noslēgsies sevī, klusēs un daudz kas vērtīgs ies zudumā. Smalkās Pasaules parādības var būt kā vissmalkākais tīmeklis; to var saplēst, taču vēl ilgi būs jūtama kaut kā ļoti smalka klātbūtne. Atcerieties, ka Smalkā Pasaule izpaužas arī vissmalkākajos pieskārienos, gluži tāpat arī zinātnei ir jāpielāgojas smalkākajām izpausmēm.
   Lai atceras Domātāja vārdus: "Smalkāko var uztvert tikai ar lielu uzmanību."

   758. Urusvati zina, kāpēc Mēs bieži runājam par darba vērtību. Darbs rada ritmu; strādājot cilvēks piebiedrojas pārze-mes vibrācijām, tādēļ tik nozīmīga ir augsta darba kvalitāte. Turklāt katrs labs darbinieks paaugstina savas vibrācijas un tuvojas augšupvirzībai.
   Nevajag izcelt īpašas darba jomas, jo katrā darbā var sasniegt augstus spriegumus. Darbam jābūt ritmiskam, un tādēļ tas jāveic katru dienu. Nevajag gaidīt kādu īpašu iedvesmu uz darbu. Darba lūgsna var atskanēt jebkurā brīdī, un tajā cilvēks sasniedz jaunu pilnīgošanos.
   Nenoliegsim mašīnu darbu, jo saspringtās rokās parādīsies patiesa meistarība. Kurš uzņemsies novilkt robežu starp meistarību un jaunradi? Patiesi, apzinīgs darbarūķis allaž ir arī radītājs savā jomā. Laimīgā kārtā katru jomu var pilnīgot; turklāt cilvēks neviļus piebiedrojas augstākajām vibrācijām un Pārzemes Pasaulei. Katrs šādas piebiedrošanās mirklis var nest derīgu atklājumu, un to var veicināt labvēlīga sadarbība.
   Darba pilnīgošana ir tuvākais uzdevums. Nevis tāli gadsimteņi, bet gan tuvākie gadi parādīs darba uzvaru, līdz ar to tuvosies arī Jaunā Laikmeta svētīgā vibrācija. Neaizmirsīsim, ka uz Gaišā Laikmeta sliekšņa jāprot cienīt darbu.
   Domātājs teica: "Var cienīt darbu, bet ir jāsaprot tā cildenā misija."

   759. Urusvati zina, cik vērtīga ir piebiedrošanās Pārzemes Pasaulei bez vārdiem. Katra vēršanās ar vārdiem, domām sevī satur lūgumu, vēlmi vai kādas citas cilvēciskas jūtas, bet Pārzemes Pasaules būtība vārdos nav izsakāma. Ari piebiedrošanās varenajai būtībai lai ir tāda pati vārdos neizsakāma.
   Lai uz mirkli pieklust cilvēka doma, lai aptumšojas redze, lai notrulinās dzirde, un nopūta aiznesīs cilvēku uz augstākajām Pārzemes Pasaulēm. Viņš nelūdz, neprasa, neslavē, bet piebiedrojas lielajai Esībai. Ikviens var rast mirkli, lai šādi augšupceltos. Ikviens var sajust atveseļošanos, ko dod saskarsme ar Augstāko Pasauļu parādībām.
   Nav vajadzīgi īpaši burvju vārdi, gars traucas uz savu Dzimteni, Lielā Magnēta pievilkts. Ļaujiet garam būt brīvam, nesasaistiet to ar cilvēku noteiktajiem ierobežojumiem. Viņš pats pacelsies augšup un atgriezīsies līksmojošs; tā cilvēks tuvojas Pārzemes Pasaulei. Šāda piebiedrošanās notiek daudz biežāk, nekā var domāt. Cilvēki neievēro, kā nāk atjaunotne, un piedēvē to kādam zemes dzīves apstāklim, taču bezgala vērtīga ir piebiedrošanās Pārzemes Pasaulei bez vārdiem! Lai cilvēki neaizmirst šos vārtus.
   Domātājs ieteica skolniekiem: "Protiet nenoniecināt diženumu ar pasaulīgo rūpju domām."

   760. Urusvati zina, cik svētīga ir sadarbība. Daudzi saprot to, ka sadarbība stimulē ražošanu un paaugstina kvalitāti, bet patlaban gribēju norādīt uz kādu vērtīgu sadarbības īpašību. Ņemsim kori vai karapulku, vai strādniekus. Droši vien viņu vidū būs ne mazums rūpju nomāktu cilvēku, taču kopīgā vienotība liks aizmirst viņu personiskās likstas. Tāda kopīga tiekšanās palīdz aizmirst personiskās ciešanas. To nevajag saprast tā, ka kopīgs darbs notrulina jūtas, gluži otrādi - ja ir augsta darba kvalitāte, tas var padarīt centienus vēl cildenākus. Tā kopīgs darbs spēj cilvēkiem palīdzēt.
   Jāsaprot arī tas, ka tuvošanās Pārzemes Pasaulei var pastiprināties, ja tam pievēršas vesela grupa. Dažādās personiskās izpratnes var veidot saskanīgu kori. Šādu dedzīgu tiekšanos var stiprināt ari kolektīva vēlme.
   Lai visur, kur vien tas iespējams, veidojas nelielas grupas, kas tiecas izzināt Pārpasaulīgo. Tādas sadraudzības var sniegt cita citai lielu palīdzību. Tās stiprinās cita citu pūļa ņirgāšanās gadījumā. Tās palīdzēs divkāršot uzmanību pret notiekošajām Pārzemes Pasaules parādībām. Lai šīs grupas ir nelielas, jo atsevišķu dalībnieku vibrācijas nedrīkst izjaukt harmoniju. Neviens nedrīkst ar varu piespiest izzināt Esības būtību, bet vibrāciju savstarpējā saikne rada varenu augšup virzību.
   Domātājs aicināja skolniekus uz kopīgu darbu: "Lai skaists darbs dziedina mūsu brūces."

   761. Urusvati zina: zinātne ir konstatējusi, ka cilvēka organismā ir inde, kuru rada dusmas un uzbudinājums. Zinātne konstatēs ari indi, kuru rada bailes un šaubas. Šaubas ir baiļu paveids, un tās demoralizē organismu.
   Jāiegaumē, ka tas, kas šaubās, kaitē ne tikai sev, bet ari labvēlīgajiem spēkiem. Pats šāda cilvēka izstarojums nespēj uztvert tam sūtītās enerģijas. Šāds cilvēks nevar pieskarties Smalkajai Pasaulei. Viņš nespēj uztvert smalku iedarbību realitāti. Viņš ir gluži tādā kā pastāvīgas noliegsmes varā un sagrauj savu jaunradi.
   Ir jāatšķir stindzinošas šaubas no vērīgas izzināšanas. Cilvēkam ir saprātīgi jāpārdomā notiekošais, šim nolūkam viņam ir dota jūtziņa. Tā pasargā no kļūdām. Jūtziņu var attīstīt, un tad tā glābs no šaubu odzes.
   Šaubu indes pilns cilvēks nevar reaģēt uz smalkajām enerģijām; saindēta būtne nevar lidot, nevar traukties uz augstākajām pārzemes sfērām. Fiziskā ķermeņa veselība cilvēku neglābs, viņam ir vajadzīga gara veselība.
   Domātājs teica: "Tas, kas šaubās, līdzinās baiļu pārņemtam bēgošam kareivim."

   762. Urusvati zina, ka zinātne drīz konstatēs kaitīgo ķī-mismu, ko rada grūtsirdība un skaudība. Var vērot, ka grūtsirdības un skaudības lēkmes izraisa dažu nervu centru daļēju paralīzi. Izstarojumu krāsa, protams, var uzskatāmi parādīt, ka noplok organisma enerģija. Vai šādos apstākļos var saņemt Pārpasaulīgās zīmes?
   Vispār ir jātiek skaidrībā par cilvēka dažādajiem noskaņojumiem. Var sastādīt sarakstu, iekļaujot tajā pozitīvās un negatīvās īpašības, kas paņem savā varā dzīves ceļa gājējus. Turklāt var novērot, ka pamatīpašību vidū var būt, tā teikt, tikai daļēji attīstījušās īpašības; tās ir kā neizdevies ķīmijas eksperiments: reakcija nevar notikt, un smalkās enerģijas nevar pievienoties.
   Nenogurstoši stāstiet iesācējiem, ka