Dzīvās Ētikas Mācība
(Agni Joga)

Pārpasaulīgais

   801. Urusvati zina, ka jau kopš seniem laikiem visi augstākie Audzinātāji ir brīdinājuši, cik kaitīga ir vieglprātīga nosodīšana. Un tomēr cilvēces lielākā daļa nodevusies šim netikumam. Viņi neatšķir pamatotu, taisnīgu spriedumu no pļāpīgas nosodīšanas. Cilvēki nesaprot, kādu nelabojamu ļaunumu viņi nodara ne vien savam tuvākajam, bet arī sev pašiem.
   Cilvēks ir gatavs atzīt apmelojumu noziedzīgumu, bet neapdomā, kādu kosmisku ļaunumu viņš rada, sēdams apmelojumus. Mēs runājam ne tikai par ļaunumu uz Zemes, bet arī Pārzemē. Varat iedomāties, kā darbojas vieglprātīgas nosodīšanas netikums Parzemes Pasaulē, ja šāda odze pārņem savā varā cilvēka domu Parzemes iemītnieku vidū! Viņi dzīvo ar domu un ir īpaši jutīgi pret domu lādiņiem. Apmelotājs uz Zemes izplata ļaunumu noteikta cilvēku skaita vidū, bet Parzemes Pasaulē tas skar neskaitāmus ļaužu pulkus.
   Nevajag domāt, ka melu sējumu var viegli izravēt. Diemžēl tādas indes dzīvo ilgi un atstāj neizdzēšamas pēdas Kosmosā. Tādēļ lai cilvēki apdomā, kāda uz viņiem gulst atbildība par teikto. Katrai labai pamācībai jāsatur sevī brīdinājums par neizdzēšamo kaitējumu.
   Domātājs brīdināja, ka nedrīkst piesārņot ceļu ar vieglprātīgiem nopēlumiem.

   802. Urusvati zina, ka dažs iebildumu cēlājs teiks: "Kādēļ jaunās pamācībās jāpiemin vecais, neizārstējamais cilvēces netikums? Attiecībā uz apmelojumiem ir pateikts daudz labu vārdu, brīdinot par šā netikuma kaitīgumu, un tomēr tas nevis samazinās, bet gan spēcīgi attīstās. Nav iespējams ietekmēt cilvēci ar vārdiem vien." Atbildiet: "Izvadot ceļā, ir jāapskata visa ceļinieka bagāža. Pat par visikdienišķākajiem priekšmetiem jāatgādina, ja tie var ceļa noderēt. Tāpēc uz tādu pazudinošu netikumu kā mēlnesība jānorāda īpaši pārliecinoši."
   Bet palūkosimies, kas ir šā netikuma galvenais cēlonis. Tas ir nosodāms zemes dzīvē, bet īpaši nozīmīgs ir Parzemes Pasaulei. Taču cilvēki izturas nevērīgi pret Parzemes Pasaules izpēti. Viņi vieglprātīgi uzskata, ka Parzemes Pasaule šeit, uz Zemes, izpausmi nerod. Ikviens vērīgs pētnieks tomēr zina, cik daudz zīmju, kas liecina par smalko eksistenci, ir izkaisīts ikdienas dzīvē. Šādi tumsoņas nevēlas iztēloties Parzemes Pasauli, kuru virza doma. Bet kā var dzīvot apmelotājs, ja viņa domas būs zināmas? Turklāt viņa izstarojumi jau lielā attālumā vēstīs par mēlneša būtību. Tā Mēs rūpējamies ne vien par pasaulīgo, bet arī par pārpasaulīgo dzīvi.
   Domātājs teica: "Tālā ceļā sargieties no nederīgas bagāžas."

   803. Urusvati zina, ka seno laiku Domātāji zemes dzīvi dēvēja par cīņu ar haosu. Drošsirdīgs cīnītājs vienatnē ietērpās smagās bruņās un devās meklēt haosa pūķi. Cīnītājs zināja, ka pūķis viņam uzglūn visos ceļos, taču ir pieņēmis citu izskatu; cīnītājam viņš bija atjautīgi jāsaskata. Protams, nereti šāds cīnītājs padevās slinkumam un maldījās, lemto varoņdarbu nepaveicis.
   Jautās: "Kādēļ cīnītājam bija jāatstāj Parzemes Cietoksnis? Vai viņš nevarēja naidnieku satriekt no tā mūriem? Vai tad viņam nebija šķēpa un bultu? Cietokšņa tuvumā arī droši vien perinās pūķi?" Bet cīnītājam bija jāatrod paši apslēptākie briesmoņi. Viņi ir patvērušies vistālākajās aizās. Jo grūtāk, jo gaišāks ir varoņdarbs, jo uzvarām bagātāks atgriezīsies cīnītājs Cietoksnī.
   Lai cilvēks stingri iegaumē, ka viņa Cietoksnis nav uz Zemes. Tāpat jāatceras, ka visi zemes dzīves darbi tiek veikti, lai atgrieztos Parzemes Cietoksnī. Arī darbarūķis sapratīs, ka viņa darba kvalitātei jābūt augstai; tikai kvalitatīvs darbs ir svētīgs. Var sastapties dažādi darbarūķi, un viņi sapratīs cits citu pēc laicīgā darba augstās kvalitātes.
   Domātājs teica: "Iemācieties domāt par Esības augsto kvalitāti."

   804. Urusvati zina, ka Parzemes Pasaulē doma ir vārds; doma ir saskarsme un jaunrade, un talakvirziba. Cilvēkiem šķiet, ka par Pārzemes Pasauli vispār nav jādomā. Zemes dzīve paliek vienīgais esības uzdevums. Tādējādi cilvēks nonāk pazudinošu maldu varā.
   Nav iespējams domāt tikai par zemes dzīvi, tāpat nav iespējams pievērsties tikai Pārzemes Pasaulei. Visās lietās jāievēro lietderīgums, tikai tā cilvēks iemācīsies radīt zemes dzīvē un atrast laiku virzībai uz Pārzemes Pasauli. Mēs dzīvojam nākamībai, bet tā ir tikai Pārzemes Pasaulē. Zemes dzīve ir pārzemes esību mazākā daļa.
   Iedomājieties cilvēku, kas nonācis Pārzemes Pasaulē un prot sazināties tikai ar skaņu palīdzību, - viņš būs nožēlojamā stāvoklī. Domu raidīšanu viņš tik drīz neapgūs. Sākumā viņš, gluži kā mēms būdams, atkārtos pie sevis vārdus bez skaņas, taču tie neradīs saikni, ja doma nebūs skaidra. Tikai pamazām ceļinieks sapratīs, kā var izteikt domu bez vārdiem, tā viņš iemācīsies uztvert jauno kaimiņu domu sūtījumus. Arī audzinātājs vērsīsies pie viņa ar domām.
   Bet kādēļ tikai Smalkajā Pasaulē no jauna sākt iepazīt domāšanas mākslu, ja šādai tālākvirzībai var sākt gatavoties jau zemes dzīvē? Ikviens jebkuros apstākļos var eksperimentēt, risinot sarunas domās, varbūt pienāks arī atbilde.
   Domātājs teica: "Atcerieties, ka vārds ir doma."

   805. Urusvati zina, kas ir acumirklīga apskaidrība. Tā pārvēršas augstākajā iedvesmā un atskārsmē. Jāatceras, ka šāds psihiskais stāvoklis ir visai rets, jo tam vajadzīgi daudzi zemes un pārzemes apstākļi. Par šādu apskaidrību var sapņot, bet ar varu to nevar panākt.
   Kad pārzemes apstākļi sakrīt ar zemes dzīves noskaņojumiem, tad negaidīti var uzplaukt brīnišķīgais apskaidrības Lotoss. Cilvēks nevar zināt, kad iestāsies šis mirklis, un bieži vien apskaidrība atmirdz ne vien negaidīti, bet arī it kā nevietā - vismaz zemes dzīves izpratnē. Kaut gan apskaidrība ir rets viesis, tomēr tās apmeklējumu nav aizliegts gaidīt.
   Var sākt ar īsu psihisku iedziļināšanos. Nevajag domāt, ka šāda koncentrēšanās nav lietderīga, - tieši tādā neatlaidīgā ceļā var daudz ko ievērot. Nesaprātīgie bieži sūrojas, ka viņu pūliņi ir veltīgi, bet kur ir tie svari, kas nosvērs psihiskos uzkrājumus? Vieglāk ar parasto aci saskatīt zāles augšanu nekā novērot psihiskos uzkrājumus.
   Iesācējiem jāatgādina, ka viņu pūliņi, cenšoties koncentrēties, nebūs veltīgi. Tā var gatavoties Pārzemes Pasaulei, kur apskaidrība mēdz nākt bieži, ja cilvēks ir pieradis par to domāt. Tā ikviens var jebkuros apstākļos čakli krāt nākamības ceļa zīmes.
   Domātājs teica: "Kālab Lotosam ar varu vērt vaļā ziedlapiņas? Lai tas uzzied nolemtajā stundā."

   806. Urusvati zina, kas ir ugunīgs līdzsvars. Daudz ir teikts par samērīgumu un līdzsvaru, taču šie jēdzieni paliek neizmantoti, jo to galvenā būtība nav apzināta. Pat pieredzējuši pētnieki nevis kļūst līdzsvaroti, bet gan ieslīgst vienaldzībā. Visi zina, ka esības daba ir ugunīga, bet kā lai šo īpašību liek lietā zemes dzīvē? Patiesi, dzīvojot vienlaikus kā zemes, tā pārzemes dzīvi, ir iespējams sasniegt ugunīgo līdzsvaru.
   Tikai nevajag domāt, ka līdz ar dziļu Pārzemes Pasaules uztveri līdzsvara problēma jau būs atrisināta. Visi spēki aktīvi jāizmanto zemes dzīvē, bet jāsaprot, ka šāda centība ir vajadzīga, lai gūtu panākumus Pārzemē. Liktos, ka to saprast nav grūti, taču tas notiek reti; cilvēks vai nu nonāk abstrakciju varā, vai ieslīgst parastajā sadzīvē.
   Nevajag domāt, ka sasniegt līdzsvaru ir viegli. Līdzsvarotību jācenšas izkopt no mazām dienām; lai to panāktu, ir vajadzīgas plaši pieejamas grāmatas par Pārzemes Pasauli.
   No dažādām ticībām jāsavāc dati par pārzemes dzīvi. Tiem jāpievieno gadījumi no mūsdienu dzīves - tikai tā var apvienot senās leģendas ar šolaiku dzīvi.
   Parasta kļūda ir nejēgu apgalvojumi, ka mūsdienu dzīvē nav novērojamas psihiskas izpausmes. Var droši teikt, ka šādas izpausmes ir ļoti biežas, bet rupjā tumsonība tās nepamana. Pats vārds līdzsvars jau nozīmē ietvertspēju.
   Domātājs apliecināja: "Mūsu daba ir ugunīga. Mums ir jāprot iedegt savu svēto uguni."

   807. Urusvati zina, kas ir lielā pacietība. Tiek uzskatīts, ka šis cilvēces panākumu balsts ir dibināts uz zināšanām. Taču vajadzīgas ne tikai zināšanas, bet an sevišķa īpašība, ko dēvē par iecietību, tādēļ var teikt, ka pacietība ir iecietība. Tāda vērtīga īpašība ir jāizkopj.
   Iecietība ir īpaši vajadzīga Pārzemes Pasaulē - bez tās cilvēks sev veidos nožēlojamu eksistenci. Viņš atgrūdīs visus sastaptos, jo ikvienā atradīs kādu sev nepatīkamu iezīmi. Šīs sīkās iezīmes dēļ cilvēks nesaskatīs pašus vērtīgākos uzkrājumus. Tādēļ jau agrīnos gados jācenšas bērnos veidot lielu iecietību.
   Bērniem jāiemāca saskatīt cilvēkā pašu vērtīgāko kvalitāti un tās labad nepadziļināt nepatīkamus trūkumus, jo vairāk tāpēc, ka daudzi šķietami trūkumi ir redzami tikai šobrīd. Drīz atjaunināsies apzina, un cilvēks nekaunēsies par savu trulo neiecietību.
   Par neiecietības kaitīgumu var uzrakstīt daudz derīgu grāmatu. Var minēt ne mazums vēsturisku piemēru, kas parāda, ka vadoņi nav spējuši izprast visderīgāko atradumu. Lai vēsturnieks norāda, ka tādi truli vadoņi kļuva par izsmiekla objektu nākamajām paaudzēm. Prasme pieļaut jau ir ceļš uz lielo pacietību.
   Domātājs ieteica skolniekiem izkopt iecietību kā apziņas paplašināšanas līdzekli.

   808. Urusvati zina, kāda ir domas dzīvotspēja. Doma traucas ātrāk par gaismu. Tā attīrās izplatījuma ugunī un beidzot parāda savu būtību. Ugunīgajā kalvē labestīga, daiļa doma kļūst vēl skaistāka. Ļauna, kaitīga doma izpausmi gūst padziļinātā ļaunumā; šādi atšķirīgi magnēti klīst izplatījumā un iedarbojas uz apkārtējo atmosfēru.
   Kam labu dara labestības pilna doma? Un kuru ietekmē ļaunā? Jebkura doma pirmām kārtām atstāj ietekmi uz pašu tās radītāju. Ne tikai zemes dzīvē, bet it īpaši Pārzemes Pasaulē kaitīgo domu triecieni ļoti skar smalko ķermeni. Ļaunas domas kā smagas svaru bumbas kavē tālākvirzību, un nereti pats to radītājs šīs domas neatzīst. Kāds vieglprātis - viņš ir aizmirsis savus indīgos sūtījumus, taču tie viņu nav aizmirsuši. Viņš pievelk šos sūtījumus, un tie viņus atradīs arī pārzemes plašumos. Tāpat atlidos arī labie vēstneši un noaudīs mirdzošus spārnus brīnišķīgam lidojumam.
   Šādus procesus var izskaidrot zinātniski, jo domu enerģiju ir iespējams zinātniski izpētīt. Ir jāuzkrāj labas domas, jo tikai tās ļaus viegli pacelties kalnu augstumos. Nedomājiet, ka ļaunumu var viegli izskaust, ir vajadzīgs ilgs laiks, lai nomazgātu šādu ugunīgu zīmi. Tāpēc atcerieties savus palīgus un kaitniekus Pārzemes Pasaulē.
   Domātājs teica: "Pasaule, nesaslimsti ar naidu."

   809. Urusvati zina, cik dziedinoša ir līdzcietība. Cilvēki parasti uzskata, ka šāda īpašība raksturīga tikai Augstākajām Būtnēm. Taču savā ikdienas dzīvē viņi bieži nāk saskarsmē ar līdzcietību.
   Patiesi, žēlsirdība, miermīlīgums, žēlums, labvēlība, parastā saudzība pret cilvēkiem ir līdzcietības izpausmes dažādas pakāpes. Pati mīlestība mīt tuvu līdzcietībai. Vai tad sadarbība nav līdzcietības kaimiņiene? Visas šīs labās īpašības ir dziedinošas.
   Psihiskā enerģija, ja tā sūtīta ar labu nodomu, iedarbojas dziedinoši. Un zinātnes uzdevums ir pateikt, ka labs nodoms ir ļoti dziedinošs nervu sistēmai; bet neaizmirsīsim, ka arī līdzcietības paudējs saņem derīgu iedarbību no sūtītās enerģijas bumeranga.
   Turklāt jāpatur prātā, ka šāda abpusēja iedarbība īpaši izpaužas Pārzemes Pasaulē. Smalkās Pasaules iemītniekiem nav vajadzīgi vārdi - jūtas sasniedz cietēju ātrāk par gaismu; un Pārzemes Pasaulē nav mazums nelaimīgo, kam nepieciešams uzmundrinājums. Tādas klīstošas būtnes savā zemes dzīvē nevēlējās dzirdēt par nākamo esību. Tās klejo kailas un pat nezina, kā piesegt sevi. Kā piemērus var minēt daudzas pārze-mes nelaimes, ko izraisījusi tumsonība. Kāds plašs darbalauks paveras ikvienam, kas zina pārzemes dzīves apstākļus, un pats uzmundrinātājs par savām labajām jūtām saņem divkāršu spēku.
   Domātājs teica: "Novāksim labu ražu."

   810. Urusvati pazīst panākumu prieku. Tas ir gaišs prieks, bet vēl gaišāks ir garīgais prieks. Garīgajam priekam cilvēku valoda nav precīza nosaukuma, bet vislabāk būtu to dēvēt par ugunīgo prieku. Garīgā prieka ietekmē mēs sajūtam visas dabas ugunīgumu, šāda izpratne ļauj mums visvieglāk tuvoties Pārzemes Pasaulei.
   Patiesi, tur var izprast, cik svētīgs ir ugunīgais prieks, tas it kā paplašina apziņu, un visi labākie uzkrājumi tiecas uz ugunīgo magnētu. Cilvēka būtība atjauninās, un tā saucamais savecējušais cilvēks sadeg. Jāsaprot, cik ļoti nepieciešama tāda atjaunošanās ne tikai Pārzemes Pasaulē, bet arī zemes dzīvē. Turklāt sajūsma var pārņemt visparastākajos ikdienas apstākļos.
   Var pajautāt Urusvati, kā viņa to sasniedza. Kā šā prieka vilnis piepildīja garu un ļāva nākt saskarsmē ar Augstākajām Pasaulēm? Urusvati var apliecināt, cik loti kaitē nomāktība un aizkaitinājums. Nav viegli zemes dzīves kņadā izsargāties no skumjajiem pavadoņiem, bet garīgā sajūsma sadedzina ķermeni.
   Ugunīgo spriegumu nevar salīdzināt ar dusmām un aizkaitinājumu. Ugunīgās sajūsmas priekšā sabrūk visi šķēršļi. Ikviens var piebiedroties Gaismai, taču vispirms to vajag gribēt.
   Domātājs pastāvīgi teica skolniekiem: "Būsim priecīgi, būsim gaismu izstarojoši."

   811. Urusvati zina, kas ir ugunīgais Lotoss. Senos manuskriptos var atrast cilvēka salīdzinājumu ar ziedošu dārzu; šādam salīdzinājumam ir zinātnisks pamats. Patiesi, kad cilvēka centri izstaro gaismu, tie ir kā brīnišķīgi ziedi. Sirds vien jau ir vesels puķu dārzs, jo daudzie centri izstaro visdažādāko gaismu. Taču nevajag domāt, ka šāds svētku apgaismojums ir bieži iespējams.
   Parasti mēdz ņemt vērā tikai dažus galvenos centrus, taču nav pareizi dēvēt tos par galvenajiem. Bez tiem cilvēkā var gaiši kvēlot daudzi citi ne mazāk svarīgi centri. Cilvēka izsta-rojums sastāv no dažādu starojumu apvienojuma, kas veido sarežģītu kopējo krāsu toni.
   Nebūtu pareizi arī domāt, ka tad, ja gaismas mirdzumā nezaigo viss dārzs, tas ir kas slikts. Daži sirds centri iedegas tikai saskarsmē ar Pārzemes Pasauli; šādus centrus dēvē par pavadoņiem ceļā uz Pārzemes Pasauli Nevajag iedomāties, ka visi smadzeņu centri sāk starot reize. Gluži otrādi - normālai domāšanai pietiek ar atsevišķām centru grupām, un nebūtu labi, ja visi centri uzliesmotu reizē. Tikai augstas ekstāzes brīdī var saskatīt visu centru harmonisku spīdēšanu, taču šāds spriegums nedrīkst būt bieži, jo var sadegt ķermenis.
   Domātājs teica: "Augstu vērtējiet cilvēku kā dievišķu dārzu."

   812. Urusvati zina, ka viss esošais ir ugunīgs. Zinātne, pētot nervu sistēmu, neizbēgami sastapsies ar cilvēka izstaroju-miem; tā apstiprinās ugunīgo sākotni, kas caurstrāvo visu.
   Daudz tiek runāts par aurām, taču cilvēki pilnīgi neizprot to cēloņus un sekas. Zinātne ne tik drīz sapratīs, kāpēc izstaro-jumi dažkārt tika dēvēti par cilvēka karogu. Lai izprastu šo apzīmējumu, ir jāzina arī Pārzemes Pasaules apstākļi. Cilvēks nes savu karogu, kad dzīvo Pārzemes Pasaulē, viņš nevar noslēpt savu gaismu. Un nav brīnums, ka viņš kļūst par spēcīgu magnētu vai izraisa pretīgumu. Tieši zemes dzīve var radīt neizdzēšamas sekas; tāpēc cilvēkiem jo ātrāk jāsāk domāt par sava izstarojuma kvalitāti. Katrs labs darbs jau uzlabo izstarojumu. Cilvēki var palīdzēt sev, palīdzot tuvākajam.
   Urusvati zina ari to, ka mūsdienu Joga - saikne ar Augstāko - jāīsteno dzīves ikdienā. Novēlēta ir nevis aiziešana no dzīves, bet gan tās pārveidošana. Ugunīgā būtība ir sirds magnēts. Tieši sirds var pavērt ieeju Augstākajās Pasaulēs. Nav vajadzīgas īpašas mocības. Mīlestība, darbs un skaistums ir pieejami visiem jebkurā stāvoklī. Dzīve jānostiprina uz šiem pamatiem. Bērniem jāizskaidro, kādā mērā viņi ir savas laimes kalēji. Pirms tiek dota izglītība, bērni ir jāaudzina. Smalkās enerģijas ir kā brīnišķīga daudzstīgu arfa.
   Domātājs teica: "Ugunīgais Karog, apgaismo Kalnu ceļu."

   813. Urusvati zina, cik skaista ir Pārzemes Pasaule. Jums teiks: "Ko lai dara, ja daži Pārzemes Pasaules slāņi to iemītnieku tumsonības dēļ kļuvuši nejauki? Neviens jaunatnācējs nespēs iekļūt augstāk par šādiem aptumšotiem slāņiem."
   Atbildiet: "Ikviens, kuru nenospiež tikumiski pārkāpumi, var pārlidot pāri tumšajiem slāņiem un sasniegt Harmonijas steru."
   Cilvēkiem ir doti vareni spārni, kurus sauc par gribu, taču nevajag domāt, ka šī griba var izveidoties pati no sevis, - tā ir jākopj kā dārga puķe. Un cilvēks nezina, kad izplauks ugunīgais Lotoss. Dažkārt pati ikdienišķākā dzīve nekavē nākt brīnišķīgam uzplaukumam - tā cilvēks var sagatavoties pašam svarīgākajam lidojumam. Viņš pratīs apiet tumšos slāņus, gandrīz nemanīdams tumsonības nejaukumu. Cilvēks var pacelties turp, kurp viņu pievelk vadošais magnēts.
   Senajos iesvaidīšanas rituālos skolniekam lika iziet cauri telpai, kas bija pilna visbriesmīgākajiem tēliem. Skolniekam bija jāiet ar vaļējām acīm, bet viņa ziņā bija neievērot apkārtējās šausmas, - šāda gribas pārbaude bija jāiztur pirms ieiešanas Dailes Pilī. Līdzīga pārbaude notiek pirms ieiešanas Pārzemes Pasaulē. Lai ceļinieks stiprina gribu un mācās sa-spriegot domu pilnības sasniegšanai.
   Domātājs teica: "Protiet pārlidot pāri visiem šķēršļiem."

   814. Urusvati nav sveša psihiskās enerģijas dalāmība. Viens uguns avots neizsīkstot var aizdegt milzum daudz gaismekļu, gluži tāpat psihiskās enerģijas sūtījumi var skart milzum daudz siržu. Turklāt ir jāizprot kāda brīnišķīga reti atzīmēta parādība - sūtījumi nonāk galā, saglabājot savu būtību, bet detaļas un izteiksmes veidi var mainīties atkarībā no saņēmēja individualitātes; tādēļ dažkārt rodas neizpratne par šķietamajām pretrunām.
   Bet pētnieks varētu salīdzināt virkni psihisko sūtījumu un pārliecināties, ka to būtība ir nemainīga, lai gan izteiksmes veids var būt atšķirīgs. Šāda parādība liecina par psihiskās enerģijas ugunīgo dabu. Psihiskā enerģija izsauc no saņēmēja apziņas viņam tuvu izteiksmes veidu - tā tiek apliecināts visam pamatā esošās enerģijas saprātīgais, ugunīgais pamats.
   Jāzina, ka psihiskie sūtījumi var skart pavisam negaidītas būtnes - kā vēlamas, tā nevēlamas. Šāds apsvērums māca būt piesardzīgam, tāpēc pieredzējis darbinieks zina, kā iegrožot savu domāšanu, ja tā var izrādīties kaut kam kaitīga.
   Psihiskās apmaiņas parādība ir plaši izplatīta kā uz Zemes, tā ari Pārzemes Pasaulē. Cilvēki bieži domā tik vārgi, ka skaidra sūtījuma vietā iznāk vien indīgas duļķes.
   Domātājs teica: "Sūtīsim skaidru un tīru domu. Tā neradīs savā ceļā ļaunumu."

   815. Urusvati zina seno novēlējumu par vieglu karmu. Daudzu zemes dzīvju laikā cilvēks uzkrāj smagu cēloņu nastu, kas rada neizbēgamas sekas. Nevajag domāt, ka karmas smagumu veido tikai pretīgi noziegumi. To pastāvīgi palielina slinkums, rupjība, nepateicība un daudzas tumsonības iezīmes, taču par visu būs jāsamaksā, un šī samaksa ir neizbēgama.
   Bet novēlējums runā par vieglu karmu - ko gan tas nozīmē? Brīva, laba griba var karmas bargumu mīkstināt. Bet, lai tā notiktu, cilvēkam jau zemes dzīvē ir jāatzīst, ka viņam nopakaļ var vilkties gara neizpirktu pārkāpumu aste. To apzinādamies, cilvēks var pacietīgi panest likstas un ar savu gribu tās pat samazināt - tā veidojas vieglā karma.
   Tur, kur tumsonim jāmaksā barga maksa, paplašināta apziņa palīdzēs to padarīt vieglu. Tādā kārtā cilvēks, paplašinādams apziņu, atvieglo sev ceļu.
   Vieglās kannas novēlējums attiecas kā uz zemes, tā arī uz pārzemes dzīvi. Pat Smalkajā Pasaulē cilvēks var uzzināt, par ko viņš maksā, un var brīnīties, ka viņa dedzīgā darbība nav novērtēta atbilstoši paša izpratnei. Sīka darbība dažkārt tiek novērtēta augstāk; tāpēc lai sirds palīdz izprast.
   Domātājs teica: "Labi ir tas, ka mums pašiem dota iespēja noteikt samaksu par darbu."

   816. Urusvati zina, kāds varens spēks piemīt ieelpai. Mēs jau norādījām, cik nozīmīga ir pareiza elpošana, šai tēmai ir veltīts ne mazums pētījumu, bet "Pārpasaulīgajā" ir jānorāda uz kādu svarīgu apstākli. Dažādu nozaru darbinieki, kad viņi jūtas noguruši, pārtrauc darbu vai runu ar dziļu ieelpu un saņem it kā jaunu spēku pieplūdumu. Lielākoties viņi tā rīkojas, intuīcijas vadīti, un šo procesu neapzinās. Var iedomāties, cik lielā mērā tas pastiprinātos, ja notiktu kā apzināta darbība.
   Tāpēc jāiegaumē, ka šāda spēkus atjaunojoša ieelpa tiek dēvēta par pārpasaulīgu, jo tādējādi darbinieks pieaicina talkā Augstākos Spēkus. Darbiniekam ir jāsaprot, ka seku uzlabošanai pie Pārzemes Pasaules jāvēršas apzināti un jānostiprina iekšējā saikne ar visa Esošā Rezervuāru.
   Ir ievērots an tas, ka daži darbinieki ieelpojot aizver acis, un šāda intuitīva rīcība ir pareiza - tā ļauj labāk koncentrēties, un Mēs jau teicām, ka apskaidrība var būt acumirklīga. Tā iznāk it kā īsa Prānājama, un atšķirība ir vienīgi tā, ka šī Prānājama notiek citu klātbūtnē, taču tās vērtība tādēļ nemazinās.
   Ir ievērots arī tas, ka pārpasaulīgā ieelpa ir vienreizīga, tā netiek atkārtota, un šim apstāklim ir sava nozīme, jo tikai vienā elpas vilcienā var pieaicināt enerģijas vareno spēku. Atkārtojot rodas elpas trūkums, kas darbam kaitē.
   Domātājs ieteica: "Centieties saprast, kāds varens spēks piemīt pārpasaulīgās elpas vilcienam."

   817. Urusvati zina ugunīgās acs spēku. Lai šādu enerģijas izpausmi dēvē par magnētismu, hipnotismu, mesmerismu vai, kā senos laikos, par buršanu vai svēto miegu, bet būtībā tā ir visam pamatā esošās enerģijas ugunīga izpausme, enerģijas, kas katrai būtnei dota dažādā mērā.
   Bet kāpēc gan daži cilvēki to liek lietā itin viegli, savukārt citi apgalvo, ka viņiem tās nemaz nav? Ar šādu apgalvojumu viņi paši iemidzina savu svēto velti. Viņi uzskata, ka acs ir tikai redzēšanai, bet aizmirst, ka ikviens skatiens ir enerģijas sūtījums. Turklāt viņi negrib zināt, ka ugunīgais spēks uzliesmo tikai tad, ja apzinās tā pilnīgu realitāti.
   Cilvēki meklē augstāko saikni, nemitīgi skaitīdami mantru, vispirms ar vārdiem, pēc tam - domās. Bet viņi aizmirst pašu stiprāko saikni, kas iet caur sirds uguni, - vienīgi šādai apskaidrībai nav vajadzīgi vārdi un domas. Tā mīt ugunīgajā sirdī, un nekas nespēj pārraut svēto saikni.
   Šī realitāte ir īstenības pamats, un cilvēks var pats attīstīt šādu vārdos neizsakāmu spēku. Viņam katrs skatiens būs labas gribas sūtījums un izpausme. Lai gan šādu dabisku atziņu gūšanai vajadzīgs zināms laiks, tomēr ikviens psihiska rakstura iekarojums ir neatņemams kā uz Zemes, tā arī Pārzemes Pasaulē.
   Smalka apziņa pati paplašinās, un cilvēks uzzina, ka spēj redzēt kā ar atvērtām, tā arī ar aizvērtām acīm. Ugunīgajiem sūtījumiem šķēršļu nav. Cilvēks, protams, var apzināti pastiprināt skatienu vai apdzēst to atkarība no veļamajam sekām; tā ikviens cilvēks nes savu ugunīgo dārgumu. Jācer, ka zinātne pievērsīsies psihiskās enerģijas izpētei.
   Domātājs teica: "Ne vārdi, ne domas, bet gan sirds uguns apgaismos ceļiniekam viņa ceļu."

   818. Urusvati zina, kāds ir pacietības spēks. Daudzas vērtīgas cilvēciskās īpašības zaudē savu galveno jēgu, jo tajās nav ietverta Pārzemes Pasaules apzināšanās. Iedomājieties divkājaini, kurš tumsonības uzplūdā noliedz diženo Pārzemes Realitāti. Kāda būs viņa pacietība - un kā vārdā? Kāda un kam būs viņa uzticība? Kāda būs samērojamība - un ar ko? Kāds būs viņa izsmalcinājums - un kā vārdā? Kā viņš spēs pazīt - ar ko salīdzinās? Kāda būs pilnīgošanās, ja apvārsnis ir noslēgts? - Tā var uzskaitīt labākās kvalitātes, un zemes dzīves šaurās robežas tās padarīs nenozīmīgākas.
   Cilvēki sapņo par kontaktiem ar tālām planētām, bet aizmirst, ka viņiem ir dota iespēja kontaktēties ar Pārzemes Pasauli. Ikviens var padziļināt savas spējas Pārzemes Pasaules izzināšanā. Ikviens, neattālinādamies no zemes dzīves darba, var gūt saskarsmi ar Pārzemes jaunradi.
   Mums nopietni jāiesaka zinātniekiem pievērsties Pārzemes Pasaules izpētei; pētnieks var dažādās pakāpēs uztvert psihiska rakstura kontaktus ar Pārzemes Sfērām.
   Varbūt pareizāk būtu saukt Pārzemes Sfēru apdzīvotājus nevis par gariem, bet gan par iemītniekiem. Šāda materiāla zinātne vieglāk samierināsies ar Pārzemes Sieru izpēti. Šādu pētījumu sekas īpaši nepieciešamas tieši tagad, kad Armage-dons ietiecas visās sfērās un visur vērojamas neparastas izpausmes.
   Domātājs uzsvēra: "Ja klints ir stipra, tornis būs izturīgs."

   819. Urusvati zina, kāds ir sirds spēks. Jau tālā senatnē cilvēki apzinājās ne vien sirds fizisko, bet arī garīgo spēku. No sirds augšup cēlās visstiprākās lūgšanas, bet vēlāk, gadsimtu ritumā, sirds garīgā nozīme tika noniecināta un to sāka uzskatīt vienīgi par fizisku orgānu. Drīz pēc tam cilvēki pievērsa uzmanību smadzenēm, un sirds tika pieskaitīta pie palīg-orgāniem. Cilvēki aizmirsa, ka sirds ir sējēja, bet smadze nes - arājs un pļāvējs. Neviens negaidīs ražu no neapsēta lauka, tā ari sirds nedos pārpasaulīgo sēklu, ja apziņa ir zaudējusi Pārzemes Pasaules izpratni. Jāsaprot, ka vislielākais spēks negūs izpausmi, ja cilvēks to apzināti neizsauks.
   Sirds nozīme palielināsies tuvākajā nākotnē; nepieciešama ne vien smadzeņu izpēte, bet ari visu sirds darbības kvalitāšu izzināšana. Sirds izpēti Mēs neierobežojam tikai psihiskās enerģijas aspektā. Zinātnes pieejai jābūt daudzpusīgai, radot plašu izpratni. Protams, visa smadzeņu darbība, visa nervu sistēma, visi dziedzeru izdalījumi tiks pētīti kā viena avota - sirds - kanāli.
   Neko nedrīkst noniecināt, taču cilvēkam ir jāatceras, uz ko ir centrēta viņa esība. Nepaiesim garām kā seno, tā ari šodienas tautu zinātniskajiem sasniegumiem. Nevajag strikti nonievāt seno izpratni, jo tajā ir atrodami patiesības uzplaiksnījumi.
   Domātājs teica: "Sirds ir vadītāja; sirds ir pareģotāja; sirds ir pārpasaulīgā vēstnese."

   820. Urusvati zina, kāds ir līdzsvara spēks. Dažādos gadsimtos cilvēki ir saukuši līdzsvaru par Vidusceļu, Zelta Cej,u, Viedības Svariem, Lielo Ritmu, Pārzemes Elpu. Tajā pašā laikā nejēgas apgalvoja, ka līdzsvars nav nekas cits kā vienaldzība. Starp citu, pat Nirvānas jēdziens tika pakļauts dažādiem ļaunprātīgiem izskaidrojumiem. Cilvēki nespēja saprast, ka Nirvāna ir augstākā harmoniskā spriedze; tādu pašu likteni piedzīvoja arī līdzsvara jēdziena interpretācija. Bet tieši tagad pasaulei ir vajadzīgi Viedības Svari.
   Jāatzīst, ka nikns naids var apgāzt cilvēces kuģi. Ne vien uz Zemes, bet ari Pārzemes Pasaulē ir vajadzīgs gudrs Stūres-vīrs. Bet kā gan radīsies līdzsvara izpratne, ja skolās nemācīs domāšanas prasmi? Bērniem ir jāmāk saskatīt, kur ir nepieciešams līdzsvars un tā brālis - taisnīgums.
   Cilvēki veltīgi domā, ka taisnīgums ir nosacīts jēdziens - katram savs taisnīgums un savs labums. Šādi maldi var nodarīt nelabojamu ļaunumu. Taisnīgums un labums ir nenoteikti jēdzieni, tāpēc jāieskatās apziņas būtībā, lai apjaustu Esības nesatricināmos Pamatus.
   Sirds dzīles var ieskatīties tikai tad, ja pastāv patiess līdzsvars. Tas nebūs tā sauktais miers, jo līdzsvars ir atskārsme un visu enerģiju saspriegums. Tāpēc neaizmirsīsim līdzsvaru kā drošu tiltu uz Pārzemes Pasauli.
   Domātājs ieteica: "Noaudiet līdzsvara spārnus, tad neiekri-tīsit bezdibenī."

   821. Urusvati zina, kāds ir vērīguma spēks. Daudzkārt Mēs esam uzsvēruši apziņas paplašināšanas lielo nozīmi. Daži domā, ka šī augstākā kvalitāte ir kaut kas nesasniedzams un pārdabisks, taču viņi kļūdās. Apziņas paplašināšana ir dabisks process, tāpat kā viss zemes un pārzemes dzīvē.
   Ir jāsaprot daudzi vienkārši sasniegumi, lai apjaustu, kas veicina apziņas padziļināšanos. Pārlūkosim vēlreiz mūsu vienkāršos palīgus - to vidū liels sasniegums būs vērīguma izkopšana. Jāizkopj un jāattīsta modrs vērīgums.
   Tikai nedaudzi atnes vērīgumu sev līdzi no Pārzemes Pasaules. Parasti tā iedīgļi ir neatlaidīgi jāattīsta visikdienišķākajās norisēs. Nebūtu pareizi, ka tikai skolotājs skolā attīstītu bērnu vērīgumu. Katram pašam jāizprot, cik vērtīga ir šī kvalitāte, kas paver zemes un pārzemes dzīves ceļu.
   Pat bērns spēj saprast, ka ikviens, kam trūkst vērīguma, līdzinās aklam un kurlam cilvēkam. Viņš nespēj uztvert augstākās izpausmes. Viņš stingst apburtajā aizspriedumu lokā. Viņš nespēj paātrināt tālākvirzību un paliek kā sasmakusi ūdenstilpe. Vai tāds skolotājs spēj saskatīt Pārzemes Pasaules ietekmi? Vai viņš spēj saredzēt zemes Dabas brīnišķīgās izpausmes? Tikai centīga novērošanas spēju izkopšana var pārveidot pat visikdienišķāko dzīvi.
   "Palīdziet aklajiem kļūt redzīgiem," - tā mācīja Domātājs.

   822. Urusvati zina, kāds ir modrības spēks. Jūs zināt, cik liela nozīme ir vērīgumam. Bet kā var rasties vērīgums, ja nav modrības, pastāvīgas saspringtības? Tādas īpašības nevar iemantot vienā mirklī, tās ir jāizkopj, un, jo apzinīgāka būs tāda izglītošana, jo ātrāk nostiprināsies pastāvīgā sardze. Turklāt jāiegaumē, ka neviena īpašība nav iegūstama piespiedu kārtā. Ir brīvi jāiemīl virzīšanās pa augšupejas pakāpieniem - tikai tāds mīlestības pilns iekarojums aizvedis pie atvērtiem Vārtiem.
   Pētniekiem jāiegaumē ari tas, ka ikviens viņu darbs ir vajadzīgs arī Pārzemes Pasaulei. Cik nožēlojams plašajos pār-zemes novados ir ceļinieks, kuram nepiemīt vērīgums un kurš neprot likt lietā modrību! Viņam paiet garām vislabākās tikšanās. Ir jāzina, ka Pārzemes Pasaulē neviens ceļiniekam neko neuzspiedīs. Viņam pašam jāsajūt radniecīgā vibrācija. Viņš neapjuks dažādo ritmu vidū, bet uzmanīgi virzīsies uz sev vistuvāko - tā no visvienkāršākajām zemes dzīvē iegūtajām zināšanām veidojas pārpasaulīgie dārgumi.
   Mēs īpaši rūpējamies par to, lai cilvēki neatrautos no zemes dzīves uzdevumiem, bet katrā zemes dzīves sīkumā saskatītu augstāko dārgumu.
   Domātājs teica: "Rasas lāsē atainojas visa Pasaule."

   823. Urusvati zina, kāds ir prieka varenais spēks. Ikviens labestības pilns prieks, pat visikdienišķākais, paaugstina vibrācijas. Tā var konstatēt, cik lielā mērā priecīgs cilvēks ir stiprāks.
   Bet īpaši varens ir prieks, ko raisa Pārzemes Pasaules apzināšanās. Jāsaprot, ka šāda apzināšanās nebūt nenozīmē, ka cilvēkam pastāvīgi vārdos jādomā par Pārzemes Pasauli. Jāpanāk, lai apziņa tik ļoti satuvinātos ar pārpasaulīgā apzināšanos, ka dedzīga sirds citādi nemaz nevarētu dzīvot.
   Nepieredzējušiem cilvēkiem par šķērsli kļūst viņu varmācīga attieksme pret apziņu, jo nevar ar varu piespiest apziņu piebiedroties Pārpasaulīgajam; tikai pakāpeniski apziņa var pievienoties Smalkās Pasaules likumam.
   Skolotājam jāprot pastāstīt skolniekam jau pirmajos mācību gados par smalko enerģiju vareno spēku. Lai skolotājs sāk jebkurā veidā piepulcināt jaunos. Kam tuvāka astronomija, kam tuvāka kosmogrāfija, lai sāk pētīt to. Visas zinātnes var virzīt cilvēku uz Visaugstāko. Tikai apjukusi domāšana var stāties ceļā izzināšanai. Tāpēc mācieties domāt; iepazīstiet domāšanas prieku; centieties pagūt jebkuros dzīves apstākļos tiekties uz prieka okeānu.
   Domātājs norādīja, ka prieks spēka ziņā līdzinās mīlestībai.

   824. Urusvati zina, kāds ir klusuma varenais spēks. Ir teikts: "Klusums ir skaļāks par pērkonu; klusums ir skanīgāks par taures balsi; klusums ir tilts uz Pārpasaulīgo." Par kādu klusumu ir runa?
   Iesācējiem vajadzīgs ārējais klusums; katra skaņa, pat visniecīgākā, var satricināt un sagādāt sāpes. Bet zinātājam vajadzīgs iekšējais klusums; viņa auss ir atvērta Pārzemes Pasaulei. Viņš dzīvos nesatricināmā klusumā, taču šāds stāvoklis nevar rasties uzreiz.
   Garīgajai ausij ir jāatveras ārpus zemes dzīves apstākļiem. Tādam pētniekam ir vads uz Pārpasaulīgo, un viņš var to izmantot jebkurā laikā, un nekas viņu nevar kavēt pievienoties Augstākajam ritmam.
   Nejēgas nesapratīs, kur ir iekšējā un ārējā klusuma robeža. Tikpat nepareizi viņi spriež par diženo miera kvalitāti; viņiem tas šķiet robežojamies ar vienaldzību un bezrūpību. Bet patiess miers nāk no iekšējā klusuma dzīlēm. Tā pamatā ir uzticēšanās, kas balstās uz zināšanām. Šādu iekšējā klusuma cietoksni nekas nespēs sagraut, nekas nespēs satricināt tā mieru; tā iespējams uz visiem laikiem atbrīvoties no šaubām. Šo drebošo odzi samīs iekšējā miera diženums. Ceļiniekam, kas dodas uz Pārzemes Pasauli, nav labāku bruņu par šādu mieru. Tikai tas ļaus viņam rast labvēlīgu attieksmi pret sevi, tiekoties ar Pārzemes būtnēm.
   Domātājs teica: "Sūti man klusuma spārnus."

   825. Urusvati zina, kāds ir uzvaras varenais spēks. Uzvarai jābūt labestīgai, tad brīnišķīgi iedegas sirds ugunis. Jo mazākas ir patības izpausmes, jo gaišākas būs ugunis.
   Teiks: "Ne jau katram lemts uzvarēt." - Nē, draugi, ikviens var gūt lielisku uzvaru. Ne tikai kaujas laukos tiek izcīnīta uzvara. Ikviens var uzveikt savus paradumus un tādējādi iedegt sirds ugunis. Paradumu pārvarēšanu senatnē dēvēja par Pārpasaulīgo Vārtu atvēršanu. Patiesi, Pārpasaulīgajos ceļos zemes dzīves paradumi var īpaši kaitēt. Pat nevainīgi paradumi var radīt verdzības kultu.
   Brīvs cilvēks nebūs paradumu važās kalts. Viņš pratīs pielāgoties jebkuriem apstākļiem un nenožēlos vakardienu, jo viņš ir brīvi uzveicis šķēršļus. Cilvēks pats ir uzcēlis sīku paradumu sienu un nemana, kā nonācis pašu sīkāko paradumu un aizspriedumu verdzībā. Vai, šādās važās iekalts, viņš var traukties uz Pārzemes Pasauli? Vai gan iespējams brīvi un draudzīgi sastapties ar jauniem kaimiņiem, ja cilvēks iestidzis vakardienas atkritumos? Jāatzīst, ka sīko paradumu lielākā daļa ir dzīves sārni. Uzvarētājs par agrāko esību nedomās. Viņš brīvi trauksies uz jaunu celsmi.
   Domātājs teica: "Nāc, uzvara, un atbrīvo no sarūsējušajām važām."

   826. Urusvati zina, kāds ir pateicības varenais spēks. Mēs jau norādījām uz pateicības jūtu lielo nozīmi, bet cilvēce šāda dzinējspēka lomu neizprot, tāpēc atkārtosim par pateicības lietderīgumu.
   Jāsaprot, ka galvenā iedarbība parasti skar ne tik daudz saņēmēju, kā devēju. Rodoties pateicības jūtām, iedegas brīnišķīgās sirds ugunis; šādas ugunis mirdz ne tikai zemes dzīvē, bet arī Pārzemes Pasaulē. Tādējādi pateicības jūtas ir labāko vibrāciju izraisītājas.
   Cilvēkus var iedalīt dzīvajos un nedzīvajos, un tie, kuriem nav pateicības jūtu, ir tikpat kā dzīvi aprakti. Tāpēc no bērnu dienām jāmāca, ka pateicības jūtas jāpauž ne vien ar vārdiem, bet arī jānes sirdī, tad iedegas varenas ugunis.
   Pārzemes Pasaulē ir nepieciešama gaisma, un pateicības stars apmirdzēs ceļu gluži tāpat kā mīlestības stars. Patiesi, pateicība ir tuva mīlestībai, un sadarbība dzimst šajā svētīgajā mirklī. Cilvēkam ir daudz iemeslu būt pateicīgam. Un tīras pateicības jūtas liks iemirdzēties Gara svētkiem.
   Domātājs teica: "Skolotāj, iemāci mani būt pateicīgam kā pret tuviem, tā tāliem, kā pret redzamiem, tā neredzamiem."

   827. Urusvati zina, kāds ir jaunrades varenais spēks. Neatkārtosimies, stāstot par to, cik vērtīga ir jaunrade, tā jau pietiekami daudz ir apliecināta evolūcijas ietvaros, bet cilvēki ne visai labi izprot psihiskās jaunrades parādību.
   Cilvēki teiks: "Mums nav lemts kļūt par radītājiem," - taču vienlaikus viņi, pašiem to nemanot, psihiski rada, un šāda jaunrade ir nepieciešama tālākvirzībai Pārzemes Pasaulē, tādēļ Mēs allaž esam uzsvēruši prasmi sapņot. Tā palīdz gūt panākumus augstākajās jomās.
   Bet sapnis nedrīkst būt ļauns; tas nedrīkst kalpot patībai. Tas nedrīkst veicināt nejēdzības un cietsirdību.
   Sapnim jābūt skaistam. Tam ir jāveido labāka cilvēces nākotne. Tam ir jārada varoņu tēli. Tam ir jāietiecas augstākajās, Pārzemes Sfērās. Tam ir jākalpo Augstāko Būtņu iepazīšanai - vienīgi tāda kvalitāte būs auglīga. Tā ne vien nostiprinās radītāja apziņu, bet arī radīs vērtīgu vibrāciju visu labā.
   Tā ikviens domājošais var piebiedroties lielajai pasaules jaunradei. Pat sīks līdzdarbinieks var uzcelt varavīksnes tiltu uz Pārzemes Pasauli.
   Domātājs uzsvēra: "Radiet sirdī un piepildiet Pasauli ar brīnišķīgām harmonijam."

   828. Urusvati zina, kādas ir labvēlīgas attieksmes - šā senā neizprastā un nepareizi interpretētā novēlējuma - spēks. Cilvēki saka: "Kur tad ir labvēlīga izturēšanās, ja cilvēks cilvēkam ir ienaidnieks?"
   Nevajag aizmirst, cik bieži Mēs esam nosodījuši karojošo ļaunumu un aicinājuši aizsargāt labo, taču brīvās gribas uzdevums ir pateikt priekšā, kur ir aizsardzība un kur - uzbrukums. Cilvēki, kuri būs iepazinuši aizsardzību, sapratīs, kad tā ir pretrunā ar labvēlīgu attieksmi.
   Cilvēks visupirms ir labvēlīgs pret visu cilvēci. Viņš saprot, ka kaitnieki ir bēdīgs izņēmums, bet cilvēces būtība ir labestīga; tikai ar tādu apziņu var sevi sagatavot Pārzemes Pasaulei. Nekur nav paredzamas tik daudzas tikšanās kā Pārzemes Pasaulē, un visdrošākās būs labvēlības radītās bruņas. Bet tam ir jāgatavojas gan ar sirdi, gan ar prātu.
   Drīz fotografēs labvēlības un ļaunvēlības pilnas domas, tad ārsts pateiks savu medicīnisko, zinātnisko atzinumu un norādīs, kas cilvēka organismam ir derīgāks.
   Cilvēku domai jāiet pa patiesās zinātnes ceļu. Varbūt sirds vēl nevar pateikt, kur ir patiesība, bet zinātniski pamatoti atzinumi palīdzēs cilvēcei tuvoties Pārzemes ceļiem. Nenovēršamais ir jāapgaismo ar visām ugunīm.
   Domātājs teica: "Skolotāj, iemāci mani būt labvēlīgam."

   829. Urusvati zina, kāds spēks ir uzvarai par pagātni. Cilvēki ciena vēsturnieku - patiesības pētnieku, nevis uz aizspriedumiem dibinātu ideju vergu. Tostarp daudz šādu vergu apgrūtina evolūciju. Pat ikdienas sadzīvē pagātne ir kā cietsirdīgs tirāns.
   Pagātnes vergi nespēj domāt par nākamību un līdz ar to liedz sev tālākvirzības iespēju. Taču šādas traģēdijas notiek ne tikai zemes dzīvē, īpaši briesmīgas tās ir Pārzemes Pasaulē - tur šie pagātnes vergi saņem visu savu iepriekšējo esību nastu. Viņus šī nasta smagi nospiež, jo viņi neprot tikt galā ar tādu pagātnes samezglojumu. Neviens viņiem nav iemācījis mierīgi uztvert pagātni un pielāgot to nākotnei. Viņi nezina, ka, saprātīgi izturoties pret pagātni, var pat atvieglot savu karmu.
   Taču Zemes iedzīvotāji pat ar ikdienas pagājību neprot pareizi apieties. Pat sīks pagātnes notikums viņus smagi nomāc. Tas apslāpē jebkuru tiekšanos uz nākamību. Ikvienai kļūdai vajadzētu nest jaunu atziņu, nevis kļūt par šķērsli. Katram paklupi ēnām vajadzētu kļūt par mācību nākotnei. Dzīvē tiek pieļauts daudz kļūdu, bet tās var dot lielu labumu, ja vien nevājinās drosmi.
   Nesāksim tikai vaidēt un vainot likteni, kas ir vienīgi cilvēku rīcības loģiskas sekas. Skolās psiholoģijas stundās būtu jāstāsta par pagātnes nozīmi.
   Domātājs teica: "Lai uzvara pār pagātni atver Nākamības Vārtus."

   830. Urusvati zina, kādu spēku dod uzvara pār bailēm. Kas tad ir bailes - šis cilvēces drūmais apspiedējs? Zinātnieks teiks: "Bailes ir vibrāciju spazmas, ko izraisa neharmoniska tuvošanās." Domātājs atgādinās, ka bailes ir tumsonība. Var minēt daudzus baiļu apzīmējumus. Tie parāda, ka bailes atņem cilvēkam gribu un padara viņu neaizsargātu. Tomēr vispareizākais raksturojums ir tas, ka cilvēks bailes sev piesauc, jo viņš nav iepazinis Pārzemes Pasauli.
   Vai cilvēks, kas zina Pārzemes likumu, var ļauties šausmām? Šāds drosmīgs pētnieks zina, ka cilvēka būtība ir nesagraujama un visstiprākās vibrāciju konvulsijas var uzveikt ar gribu. Taču ari to sasprindzināt ir jāmācas. Neviens nebūs pasargāts no bailēm, ja pats nevēlēsies tās uzveikt.
   Lai cilvēks allaž atceras, ka neharmoniski apvienojumi var viņam atņemt spēkus, un tādēļ apzināti aizsedzas ar gribas vairogu. Mēs jau atgādinājām par gribas audzināšanu. Nevajag domāt, ka disharmoniju var uzveikt tikai ar parasto mieru. Sitiens izraisa pretdarbību. Lai ļaunums atgriežas pie tā, kas to sūtījis. Mums nebūs vajadzīgs zobens, ja ienaidnieka bultu var atvairīt ar gribas spēku.
   "Patiesi, uzvarētājam jābūt pastāvīgā sardzē," - tā ir novēlējis Domātājs.

   831. Urusvati zina, kāds spēks piemīt uzvarai pār patību. Ļaudis teiks: "Šāda cīņa cilvēkam nav pa spēkam, mēs pat nezinām, kā tādu kauju uzsākt." Taču katrai ieejai ir savs Sēžams.
   Neuzskatiet sevi par nedzirdētiem varoņiem, kad uzsāksit cīņu ar patības briesmoni. Vispirms pieteiciet karu savam es un pamēģiniet to aizstāt ar vārdu mēs. Protams, šāda nomaiņa nav grūta, īpaši tad, ja zināt, ka neviena jūsu darbība nevar būt vienpersoniska. Katrā darbā piedalās Zemes un Pārzemes iemītnieku kolektīvs. Neviens nevar apgalvot, ka viņš darbojas bez kaismīgiem līdzdarbiniekiem. Tikai muļķi un nejēgas neievēro, kā veidojas viņu izpausmes.
   Zinātne apstiprina, cik varenas ir pārzemes strāvas. Zinātne jau uztver domu sūtījumus. Zinātnes vārdā pieklājas vārdu es aizstāt ar vareno mēs. Radošam cilvēkam nav taisnība, uzskatot, ka viņa jaunrade ir personiska. Lai viņš padomā par redzamajiem un neredzamajiem līdzdarbiniekiem. Viņa darbs nekļūs mazāks, ja izrādīsies, ka tas ir kopīgs sasniegums. Tā ari personiskā īpašuma jēdziens viegli pārvēršas par kaut ko kolektīvu. Cilvēks būs zemes dārgumu glabātājs un Pārzemes Pasaulē nonāks, smagas nastas nesaliekts.
   Domātājs teica: "Cilvēk, tu vari uzsākt cīņu ar patību jebkurā savas dzīves brīdī."

   832. Urusvati zina, kāds spēks piemīt uzvarai pār verdzību. Nerunāju par vergturību, par verdzību, kurai kā cilvēces kauna traipam jābūt jau izskaustai, pievērsīsimies iekšējai verdzībai.
   Cilvēka mīt nosliece uz vispretīgāko verdzību. Viņš ir sīku paradumu pilns. Nedomājiet, ka šie paradumi ir kaitīgi tikai zemes dzīvē, daudz lielāku ļaunumu tie nodara Pārzemes Pasaulē.
   Neveikls un nekustīgs ir šāds ceļinieks Pārzemes Pasaulē. Viņš pats sev liedzis uztvertspēju. Viņš neprot atsaukties uz vislabākajiem aicinājumiem. Viņš nespēj uztvert smalkos ritmus, jo ir kurls un mēms kā vergs. Skolotājs nevar kontaktēties ar vergu.
   Bet jāatceras, ka brīvība ir augstākā disciplīna, tāpēc nevar uzskatīt par brīviem tos, kuri parāda tikai haotisku apjukumu. Var nožēlot šādus šķietami brīvos cilvēkus, kuri vienīgi izjauc vērtīgās vibrācijas. Viņi nesaprot, kādu ilgstošu ļaunumu nodara izplatījumam. Tātad apsvērsim, kuri paradumi nomāc mūsu brīvo gribu. Pacentīsimies saprast, ka mēs varam kļūt gan par cēlājiem, gan par sagrāvējiem. Ir nepieciešama patiesās brīvības izpratne.
   Domātājs norādīja: "Neesiet vergi, bet gan parādiet, cik brīnišķīga ir brīvība."

   833. Urusvati zina, kāds spēks piemīt uzvarai pār bezrūpību. Bezrūpība ir liels ļaunums! Cilvēki cenšas maskēties ar visdažādākajiem jēdzieniem, lai tikai saglabātu sev dārgo bezrūpību.
   Cilvēki ir gatavi pielīdzināt to ticībai. Viņi viltīgi teiks: "Ja mums ir ticība, tad pārējais nāks pats no sevis." Tā viņi cer nodrošināt sev laisku bezrūpību. Cilvēki jutīsies sarūgtināti, ja viņiem pateiks, ka novēlētas ir rūpes un pastāvīgi centieni.
   Kā lai cilvēkiem pastāsta, ka Pārzemes Pasaule ir nesalaužamu centienu pilna? Kādus lai min pietiekami pārliecinošus piemērus tam, par ko pārvēršas bezrūpība Pārzemes Pasaulē? Var pastāstīt par dzērājiem, kas pazaudējuši savu ceļu. Bezjēdzīgā klenderēšana būs precīzs salīdzinājums.
   Var pajautāt: kā lai uztver un saprot īslaicīgu apātiju, kuru Mēs pieļaujam? Taču tā ir nepieciešama spēku atjaunošanai un nekādā ziņā nav uzskatāma par bezrūpību. Cilvēki nesaprot, ka enerģijas atjaunošana ir obligāts nosacījums psihiskai tālāk-virzībai, taču arī apātijas brīdī cilvēks nezaudē saikni ar
   Vadītāju un viņa apziņa neiemieg, bet pat saasinās, būdama gatava atkal uztvert. Liels enerģiju daudzums var veidot vai nu necaurejamu sienu, vai arī kļūt par svētīgiem spārniem. Lai augstākās enerģijas sastop cilvēku atvērtu to uztveršanai. Domātājs ieteica: "Neizvēlieties par draugiem bezrūpīgus cilvēkus."

   834. Urusvati zina, kāds spēks piemīt uzvarai pār tumsu. Kas gan te ir jauns? Jau sen ir teikts par izglītības nepieciešamību. Jau sen ir zināms par cilvēka izstarojumiem. Jau sen ir izprasta apziņas paplašināšanas nozīme, bet vēl nav pateikts tas, ka cilvēks var ar gribas spēku šos izstarojumus pastiprināt. Protams, par šādu īpatnību nedrīkst stāstīt iesācējiem eksperimentētājiem, citādi viņi sāks saspriegot gribu, nepaplašinājuši apziņu.
   Nedrīkst aizmirst pastāvīgu izglītojošu izzināšanu, ko dēvē par uzvaras lāpu, - tikai tad cilvēks spēs savu gaismnesību pastiprināt ar gribas pavēli; šāds stāvoklis viņam palīdzēs Pārzemes Pasaulē. Viņš būs īsts gaismas nesējs. Kā apziņas paplašināšanas lāpa viņš palīdzēs sev un apkārtējiem. Lai šo svēto gaismas lāpu padarītu stiprāku, ir pastāvīgi sev jāatgādina, ka cilvēks ar savu darbu var iedegt nenodzēšamu gaismu.
   Lai Pārzemes Pasaules ceļinieks raida pateicību visiem, kas viņam palīdzējuši iedegt glābējlāpu. Taču uzvarēt nezināšanas tumsu nav viegli. Nepagursim atgādināt par tumsonības kaitīgumu. Cilvēks nedrīkst domāt, ka tumsonības briesmonis ir jau uzveikts. Zinības lauka arājam ir daudz darba. Zemes stāvoklis brēktin brēc par cilvēka kaitēm.
   Domātājs uzsvēra: "Gaismas nesēji, vairojiet savu Gaismu."

   835. Urusvati zina, kāda velte ir līdzsvars. Cilvēce savā nezināšanā visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas to izjaukt. Daudzo kaitētāju vidū neaizmirsīsim divus nejēdzīgus pundurus - nomāktību un dusmas.
   Ja tie ir tik kaitīgi, tad kāpēc tos dēvēt par punduriem? Iemesls ir vienkāršs, jo ikviens, pat ne visai stiprs cilvēks, ja vien grib, var tos uzveikt. Patiesi, niecīgi ir nomāktības un dusmu iemesli. Ikvienam būtu jānokaunas, atceroties gribasspēka trūkumu.
   Tāpat viņš nožēlos ari to, ka ceļa uz Pārzemes Pasauli uzkrāvis sev nastu. Pārejot augstākajās sfērās, to nav iespējams nomest, īpaši var nospiest nelieli uzkrājumi, kurus uz Zemes uzskata par niekiem. Tie gluži kā migla ieskauj aptumšoto apziņu. Cilvēks tikai ar grūtībām izprot, cik nesaprātīgi viņš ir izjaucis vērtīgo līdzsvaru.
   Nezinātāji uzskata, ka līdzsvars ir kaut kas auksts un nedzīvs. Viņi nespēj izprast spriegās vibrācijas un augšupvirzības ritmus. Bet tikmēr, kamēr viņi uz Zemes neapzināsies savu atskārsmju aptumšošanas kaitīgumu, tie Pārzemes Sfērā nejutīsies stabili. Tāpēc ikvienā piemērotā gadījumā atgādināsim, cik kaitīgas ir dumsas un nomāktība.
   Domātājs teica: "Kas ļaujas dusmām un nomāktībai, tas nespēj domāt par Bezrobežīgo."

   836. Urusvati zina, kāda velte ir vērīgums. Cilvēki to bieži jauc ar lietderīgumu. Jautās: "Kāda ir atšķirība starp diviem tik tuviem jēdzieniem?" Lietderīgumu var izkopt zemes dzīves apstākļos, bet vērīgums uzkrājas daudzās dzīvēs un padziļinās Pārzemes Pasaulē; šāds vērīgums palīdz dažādos gadījumos.
   Cilvēks var pareizi saskatīt parādības pēc to ārējām pazīmēm. Viņš apjauš, kur ir nepareizais ceļš, taču nespēj noteikt šādas nepareizības cēloni, bet sirds zina, ka no kaut kā ir jāizvairās. Cilvēki parasti to sauc par nojautu, un viņiem ir taisnība, taču viņiem savā apziņā ir jāpieļauj šādas nojautas pastāvēšana.
   Par šādu instinktu nevajadzētu vīpsnāt. Cilvēks var būt neizglītots, bet vienlaikus apveltīts ar vērīgumu. Parasti tālre-dzību uzskata par kaut ko tādu, kas ietiecas nākotnē, taču vērīgums gūst izpausmi visā dzīvē. Tā ir palīdzība, kas tiek sniegta tagad; tāpēc cienīsim daudzo dzīvju un Pārzemes Pasaules darba uzkrājumus. Neaizmirsīsim, ka arī tur ir jāstrādā; domu jaunrade nebūt nav tik viegla, kā uzskata nejēgas.
   Domātājs uzsvēra: "Esiet vērīgi visā dzīvē."

   837. Urusvati zina, kāda velte ir spēja sadalīt uzmanību. Neatlaidīgi sasprindzinot gribu, var panākt pastiprinātas uzmanības veltīšanu vairākiem priekšmetiem vienlaikus. Nedomājiet, ka ar šādu spēju ir apveltīti tikai kaut kādi ģēniji. Ikviens cilvēks var dažādu esību laika attīstīt sevi spēju ļoti asi uztvert apkārtējo un reizē atbildēt uz dažādiem jautājumiem. Var vienlaikus rakstīt vairākām personām; var sūtīt domas uz visām pasaules malām, tādēļ šādu īpašību dēvē par "gara dalāmības slieksni."
   Bet jau skolas gados ir jāattīsta uzmanība. Tā ir vajadzīga Pārzemes Pasaulē, citādi ceļinieks, nokļuvis daudzveidīgo jauno iespaidu jūklī, nespēs tos uztvert. Cilvēks, kas nav attīstījis savu uzmanību, nonāk neizjustu vibrāciju viļņos un ieslīgst haosā.
   Nevajag domāt, ka ikviens jaunais Pārzemes Pasaules iemītnieks tūlīt saņems Vadītāju. Viņam pašam sevī jārod spēja saprast domās veiktu vadīšanu. Domu valoda, protams, visiem ir viena, bet cilvēks, kurš nav pievērsies domāšanai, nespēj izprast palīdzību. Tāpēc Mēs sakām: "Neaizvadiet zemes dzīves dienas, nedomādami par Pārzemes Pasauli." Tikai vērīga uzmanība ļaus saskatīt daudzas parādības, kas nejēgām paslīdēs garām nepamanītas.
   Domātājs ieteica katru dienu padomāt par nākamo dzīvi un pievērst saspringtu uzmanību tālajām pasaulēm.

   838. Urusvati zina, kāda velte ir vitāla jaunrade. Cilvēks nemitīgi rada - apzināti vai neapzināti, darbojoties vai domās; nomodā vai miegā cilvēks turpina radīt un tā pilda savu misiju.
   Cilvēks nevar neradīt, jo tieši šajā stāvoklī viņš saskaras ar augstākajām enerģijām. Protams, nesalīdzināsim izcila domātāja jaunradi ar mežoņa jaunradi - tās nav salīdzināmas, tomēr pamatenerģija viņiem abiem pieskaras.
   Radīdams cilvēks pastāvīgi vai nu ceļas augšup, vai slīd lejup. Var iztēloties aparātu - psihogrāfu, kas atzīmēs vissīkāko cilvēka jaunrades kustību, - iznāks ļoti sarežģīta līnija. Pēc varonības uzplaiksnījuma var pārņemt apkaunojoša nomāktība vai iznīcinošas bailes, vai dusmas, un aparāts parādīs kritumu, taču šautriņu var atkal pacelt mīlestības un prieka sajūsma.
   Mūsdienu cilvēku nav iespējams iedomāties pastāvīgā aug-šupvirzībā, bet būtībā šāda pastāvīga, nepārtraukta augšupeja ir iespējama, turklāt ne vien atsevišķai personībai, bet ari veselai grupai vai visai cilvēcei. Taču šāds apziņas paplašinājums un apvienojums pagaidām ir tikai sapnis, bet katrs sapnis jau ir sev izvirzīts uzdevums, un Varenie Spēki steigsies palīgā drosmīgajam varonim.
   Pārzemes Pasaulē notiek kaut kas līdzīgs, bet Zemes cilvēks nedrīkst aizmirst savu atbildību pasaules celsmē. Sākumam iegaumēsim, ka cilvēks rada nepārtraukti.
   Domātājs teica: "Kas var noteikt cilvēka jaunrades robežu? - Pati Bezrobežība ir tās kritērijs."

   839. Urusvati zina, kāda velte ir darbs. Cilvēce sāk izprast darbu kā augstāko vērtību. Darbs ir augstākā mēraukla, tomēr daudzi uzskata, ka darbs ir lāsts. Kāpēc gan rodas šāds nepareizs spriedums? - Tāpēc, ka nav izprasta Pārzemes Pasaule.
   Cilvēki negrib neko zināt par Pārpasaulīgās dzīves pamatiem. Viņi nesaprot, ka darbs ir atbrīvošanās no patības, citiem vārdiem sakot, no viskaitīgākās īpašības, kura traucē iekļauties pārpasaulīgajā jaunradē. Augstas kvalitātes darbs ļauj cilvēkam pacelties pāri zemiskajai patībai. Patiesas iedvesmas brīdī radītājs par sevi nedomā. Darbarūķis, kas tiecas panākt labāku kvalitāti, nebūs zemes dzīves patības vergs. Tāpēc tāda velte kā darbs ir atbrīvošanās no patības.
   Domās patību var padzīt, bet vai daudzi spēj tik cildeni domāt? Darbs nāk viņiem palīgā un norobežo no nepilnīgās sadzīves. Cilvēki maz izmanto darbu, lai pasargātu sevi no ieraušanas banalitātes atvarā.
   Centieni pēc labākas kvalitātes jau ir virzība uz labāku nākotni. Ne velti Darba Joga tika ieteikta cilvēcei kā tuvākais ceļš panākumu gūšanai. Neklusēsim par to, ka darbs darāms no mazām dienām. Lai ģimene un skola audzina nākamos darbarūķus un radītājus.
   Domātājs teica: "Ar pateicību pieņemsim tādu velti kā darbs."

   840. Urusvati zina, kāda velte ir vīrišķība. Drosmīgs brašulis var nobīties no pretīgām vibrācijām, bet vīrišķīgs varonis ir bezbailīgs. Vīrišķības izpausme nav tikai zemes dzīves sasniegums. Vīrišķība veidojas Pārzemes Pasaulē.
   Ceļinieks, kas veļas nostāties uz vīrišķības takas, saņem Augstāko Palīdzību. Viņam tiks parādītas daudzas šausmas, taču viņš zinās, ka viņa būtība ir nesagraujama, un visbriesmīgākais viņa ritmu neizjauks. Ar šādām stiprām bruņām varonis ienāk zemes dzīvē. Viņš var apliecināt, ka ir saņēmis lielu velti.
   Dzirdu, kā īgņa čukst: "Kas gan te jauns? Vai tad cilvēks nezina, kādas priekšrocības ir vīrišķībai?" Tieši tā - nezina, un pats īgņa nemēģina izkopt šādu vērtīgu īpašību. Nav šaubu, ka visos dzīves apstākļos var neatlaidīgi veidot sevī vīrišķību un tādā spriegumā atcerēties aizmirstos uzkrājumus. Izpausta vīrišķība vienmēr ir lieliska, un arī to īgņa nezina, jo viņš netiecas pēc skaistā. Viņam varoņdarbs ir pilnīgi tukša skaņa. Viņš nesaprot, kādēļ varonim nav pieņemama banālā sadzīve, īgņa neprot noteikt vīrišķības patieso vērtību; pat tirgojoties viņam noderētu kāda vīrišķības drumsliņa. Bet īgņa atzīst par labāku nīkt neuzņēmības putekļos nekā iekvēloties varoņdarbā. Varoņdarbs taču var izpausties vispieticīgākajā dzīvē. Cilvēks nesaprot, ka drosme ir visīsākais ceļš.
   Domātājs novēlēja iet uz Pārzemes Pasauli drosmes pilniem.

   841. Urusvati zina, kāda velte ir izzināšana. Teiks: "Vai tad izzināšana ir velte? Vai tad tā nav mūsu brīvās gribas sasniegums?" Šauram materiālismam tas tā ari ir. Bet smalka, cildena domāšana saprot, ka izzināšanai ir nepieciešama Pārpasaulīgā Sadarbība.
   Ikviens domātājs var ievērot, ka pāri faktu iegūšanai sāk pacelties zinība, un tā jau ir augstākā velte. Cilvēks nevar padarīt uztveri smalkāku vienīgi ar zemes dzīves prāta palīdzību, īsts zinātnieks atzīst, ka viņa izzināšanai ir it kā augstāki pavedieni, un tādējādi apgūtais gluži negaidīti paplašinās.
   Šāda parādība var būt neapzināta tad, kad Augstākie Vadītāji uzskata par nepieciešamu iejaukties Vispārības Labā. Bet sekas var būt daudz nozīmīgākas, ja zinātnieks apzināti pieļauj Augstāko Vadību; tad Pārzemes Pasaule var izpausties visā savā diženumā. Cilvēks jūt, ka sirds it kā paplašinās, lai uztvertu kaut ko Diženu. Šādi brīži var kļūt par apskaidrību, bet cilvēkam ir jāprot pieņemt tādu Svētības straumi. Nav vajadzīgi nekādi piespiedu līdzekļi, ir tikai jāatver sirds un domās jāpiesauc Lielais Audzinātājs.
   Domātājs teica: "Skolotāj, svētī manu izzināšanu."

   842. Urusvati zina, kāda ir pārzemes kritēriju būtība. Pārze-mes zinātnes pētnieki bieži brīnās, kāpēc zemes dzīves termiņi nesakrīt ar pārzemes termiņiem. Šis apstāklis mazdūšīgajos dažreiz izraisa šaubas. Tikai dziļi izpētījis Pārzemes Pasaules apstākļus, cilvēks izprot, ka pārzemes kritēriji nevar pilnīgi sakrist ar zemes dzīves kritērijiem.
   Pat uz Zemes cilvēks, kas stāv kalna virsotnē, domā un jūt citādi nekā tas, kurš atrodas dziļā ielejā. Vēl atšķirīgāki ir pārzemes kritēriji; tur pamati būs būtiski un norādījums būs saistīts ar notikumiem. Tāpēc tikai vērīgs pētnieks spēj saskatīt iekšējo saistību, kāda pastāv starp daudziem notikumiem, kuri it kā nāk līdzi galvenajam norādījumam.
   Nereti šādi notikumi var būt pilnīgi nenozīmīgi un it kā nepiederīgi, un tikai uzmanīga un vērīga acs saskatīs zīmīgu saikni. Tad šāds no aizspriedumiem brīvs zinātnieks teiks: "Patiesi, Pārzemes Pasaule ir tuva Zemes pasaulei, taču augstieņu parādības ir rūpīgi jānovēro." Tātad jāsaprot, ka pārzemes valoda nevar būt nepilnīgā Zemes ļaužu valoda.
   Pastāvīgi tiek norādīts, ka sirds ir cilvēka būtības centrs. Tikai sirds var ieklausīties un izprast Pārzemes Pasaules vieglos pieskārienus - tas ir jāatceras.
   Domātājs teica: "Skolotāj, iemāci saprast Pārzemes čukstus."

   843. Urusvati zina, kāda ir prieka būtība. Senajā Indijā bija ārstu kopiena, kas sevi dēvēja par "prieka radītājiem." Viņi apgalvoja, ka slimo var sekmīgi izdziedināt, ja ap viņu valda prieks. Viņi zināja, ka prieka jūtas, kas pievelk pasaulīgā un pārpasaulīgā labākās vibrācijas, ir dziedinošas; tās uzlaboja slimnieka pašsajūtu, un ārstēšana noritēja sekmīgi.
   Citu skolu ārsti zobojās par "prieka radītājiem". Nejēgas nespēja aptvert, ka noteiktas kvalitātes vibrācijas var veicināt ķermeņa dziedināšanu. Nejēgas nespēja iedomāties, ka psihiskās iedarbības rezultātā var piesaistīt varenu izplatījuma spēku. Šī iedarbība nedrīkstēja izpausties ka pavēle, tai vajadzēja būt gara svētkiem. Jāatzīst, ka ārsta priekpilns stāstījums jau izraisa slimniekā uzticēšanos.
   Ne vien mehāniskās zāles, bet arī ārstēšanu ietverošā smalkā magnetizācija liek sadarboties slimnieka labākajiem spēkiem. Ne vien slimnieka tuvumā, bet ari visā dzīves jaunradē neaizmirstiet, cik dziedinošs ir prieks. Protiet saglabāt prieku pat grūtās dienās. Rodiet spēku radīt prieku, jo izplatījumā ir daudz iespēju iedegt prieka ugunskuru. Patiesi, prieks ir vislabākais ceļvedis pārpasaulīgajos ceļos.
   Domātājs teica: "Skolotāj, piebiedro mani Pārpasaulīgajam Priekam."

   844. Urusvati zina, kāda ir darba būtība. Mēs nostiprinām darbu kā pasaules vērtību. Mēs saucam darbu par dziednieciska ritma avotu. Mēs apliecinām, ka darbs dod strādājošajam patiesu prieku. Mēs esam likuši darbu ģimenes un valsts pamatā, bet tagad ir jāpievieno darba vissvarīgākā īpašība - tas dod prieku ne tikai pašam darītājam, bet arī kādam citam izpausmi radušajam.
   Ikviens darbs, neapšaubāmi, sagādā kādam prieku. Šis prieks var būt gan neliels, gan arī milzīgs. Arī Visuma mēroga prieks būs darba sekas.
   Neaizmirsīsim, ka Pārzemes Pasaulē šāds prieks ir nezūdošs. Tas rada atzinību. Šāds vibrāciju apvienojums palīdzēs ceļiniekam viņa pārzemes gaitās. Turklāt īpaši jāievēro, ka šāda atzinība būs bezpersoniska, un darba darītāju kā uz Zemes, tā arī Pārzemes Pasaulē vadīs vistīrākās jūtas. Viņš nepazīs tos, kas viņam ir pateicīgi, bet tāpēc jo vērtīgāka būs bezpersoniskā, pašizdziedināšanās rezultātā panāktā nostāšanās uz augšup virzības kāpnēm.
   Sadarbība ir vērtīga tad, kad to nostiprina uzticības apliecinājums. Tāpēc izpratīsim darbu kā kopīga prieka radītāju.
   Domātājs novēlēja darbu kā pārpasaulīgu prieku.

   845. Urusvati zina, kāda ir draudzīguma būtība. Draudzī-guma gaišie izstarojumi būs labestības pilns ceļvedis kā uz Zemes, tā arī Pārzemes Pasaulē, īsts draudzīgums īpaši nepieciešams Pārzemes Pasaulē. Domu enerģija un skaidri redzamais izstarojums novērš lielas kļūdīšanās iespēju. Protams, ari zemes dzīvē draudzīgums rada jaunas iespējas. Ja pat ienaidniekam veltīsim draudzīgu skatienu, tā būs nevis vājuma, bet, gluži otrādi - pārākuma pazīme.
   Tātad cilvēki jāaudzina tā, lai viņi apzinātos draudzīguma nozīmi. Tas nekas, ka šī īpašība netiks novērtēta uzreiz, tomēr apzina katrā ziņā kļūs cildenāka. Šādi audzinot, vēlreiz jāatgādina, cik kaitīgs ir naids un atriebība. Šāds atgādinājums ir īpaši nepieciešams tagad, kad niknums un savstarpējs ienaids ieskauj Zemi kā nāvējošs šķidrauts.
   Nedomājiet, ka šādi atgādinājumi ir abstraktas morālas pamācības. Planēta ir slima, un cilvēki veicina tās iznīcību. Tādēļ savāksim draudzīguma drusciņas un piepildīsim izplatījumu ar labestīgiem sūtījumiem. Mēs nezināsim, pie kā nonāks šie aicinājumi, bet tie nesīs labumu visai cilvēcei.
   Domātājs ieteica: "Sūtiet labestīgus aicinājumus. Tie nonāks īstajā vietā."

   846. Urusvati zina, kāda ir aizmiršanas būtība. Gudrie saka: "Nekas nezūd, visam ir cēlonis." Ja kaut kas ir nogrimis apziņas dzīlēs, tātad tam ir savs iemesls. Izpētīsim to un redzēsim, ka aizmiršana bijusi svētīga.
   Cilvēki brīnās: kāpēc sen aizmirstais negaidīti uzpeld no apziņas dzīlēm'? Taču arī tam ir savs cēlonis. Varbūt negaidītas vibrācijas ir atmodinājušas snaudušo parādību vai arī cilvēkam ir jāatzīst sen pārdzīvotais, vai varbūt Pārzemes Vadītāji atzinuši, ka ir jāatgādina cilvēkam par viņa atbildību.
   Protams, Mēs nerunājam par apkaunojošo aizmāršību, ko rada izlaidība. Pie Mums šādu izlaidību uzskata par bīstamu netikumu. Bērni jāpasargā no iespējas kļūt izlaidīgiem.
   Cilvēki bieži aizbildinās ar aizmāršību, nezinādami, kādu netikumu sev piedēvē. Aizmiršana ir Dabas likums, tā uzkrāj dārgumus apziņā un saudzīgi tos glabā līdz nolemtajai stundai.
   Patiesi, cilvēks nespēj atcerēties visus pagājības sīkumus, tikai Pārzemes Pasaulē tie kļūs par glābējiem vai apsūdzētājiem. Nav iespējams katru sīkumu nosodīt vai atzīt. Darbinieks traucas uz priekšu, bet aizmiršana viņam ir tikai dārgumu uzglabāšana. Viņš zina, ka pienāks brīdis un uzdzirkstīs apskaidrības zibens.
   Pie Mums augstu vērtē to, ka darbinieks prot apieties ar uzkrātajiem dārgumiem. Mēs' labprāt palīdzam izsaukt no glabātavas vajadzīgās vibrācijas.
   Domātājs teica: "Arī aizmiršanu pieņemšu kā velti."

   847. Urusvati zina, kāda ir iecietības būtība. Lai katra jūsu iecietības izpausme kļūst arī par jūsu augšup virzību.
   Muļķis kausta nomocīto ēzeli un tādējādi tikai rada ļaunumu. Bet saprātīgs saimnieks ļaus ēzelim atpūsties, pabaros viņu un tādējādi gūs labumu. Tāpat ir ar nejēgām - nevar izgāzt dusmas uz viņiem, jo no tā nebūs nekāda labuma. Bet labums būs, ja mēs būsim iecietīgi un atradīsim pārliecinošus vārdus. Nav viegli noteikt nezinīguma līmeni, bet domātājs sapratīs, ka, ejot pa zemu gaiteni, ir jāpieliecas.
   Daudz ir runāts par līdzcietību, taču katrā līdzcietības izpausmē jau ir iecietība. Patiesi, ar iejūtīgu attieksmi panāk lielisku augšup virzību. Pārzemes Pasaulē šāda žēlsirdības izpausme rada pamatu straujai augšupgaitai. Ceļinieks iemācās ieklausīties sāpju balsīs, un viņu piepilda dziedinošas domas, bet šādas domas jau ceļ augšup kā spārni.
   Cilvēkam ir nemitīgi jāmeklē iespēja likt lietā vēlīgu iecietību. Ari skolās jārunā par to, cik vajadzīga tā ir. Jānorāda, ka nosodīšana ir nedzīva sākotne. No tās var viegli izvairīties, ja patur prātā, ka postīšana nav tas pats kas radīšana. Atstāsim sagraušanu Kosmosa gudrības ziņā, bet paši radīsim.
   Domātājs teica: "Skolotāj, norādi, kā, iecietīgam esot, celties augšup."

   848. Urusvati zina, kāda ir iedvesmas būtība. Dažādās valodās šis vārds skaidri apzīmē iedarbību no ārienes. Cilvēkiem patīk šis vārds, un dažkārt viņi to lieto nevietā, bet ļoti reti padomā par tā izcelsmi.
   Pat tiem nedaudzajiem, kuri saprot vārda iedvesma izcelsmi, domas dalās. Vieni pieļauj personisku ietekmi, bet citi uzskata, ka darbojas kāda enerģija. Nestrīdēsimies, jo ikvienā personiskajā iedarbībā piedalās enerģija, un cilvēkam ir pienācis laiks izprast, kāda ir viņa izrunāto vārdu īstā nozīme.
   Bet vai cilvēks var spriest par iedvesmas nozīmi, ja viņš neizprot Pārzemes Pasauli? Cilvēks nevar atzīt Augstāko Spēku sadarbību, ja viņš tos vispār noliedz.
   Vārds iedvesma īpaši bieži dzirdams mākslinieku un zinātnieku aprindās. Iemesls ir skaidrs - šos darbiniekus var biežāk ietekmēt Pārzemes Sfēras. Šī parādība varētu pastiprināties, ja cilvēki to uzņemtu apzināti, bet diemžēl Pārzemes Pasaule netiek atzīta.
   Vai gan iespējams gaidīt tās drīzu atzīšanu, ja cilvēkus pārņēmis naids un postīšanas kāre? Taču no vārdnīcas vārds iedvesma vēl nav izmests. Varbūt atradīsies skolotājs, kas pamatskolā izskaidros iedvesmas lielo nozīmi. Lai bērni dzird par Pārpasaulīgo Sadarbību. Šāda augstākā ietekme nekropļos cilvēka jaunradi, bet pieskarsies viņam kā brīnišķīgi spārni.
   Domātājs teica: "Skolotāj, iedvesmo mani vislabākajai jaunradei."

   849. Urusvati zina, kāda ir apgarotības būtība. Brīnišķīgais apgarotības jēdziens pierāda Augstākās Pasaules saskarsmi ar gara spēkiem. Tie, kas noliedz garu un dvēseli, nedrīkst lietot vārdu apgarotība, bet tieši viņiem patīk šo vārdu daudzināt, neizprotot tā nozīmi.
   Noliedzēji izmanto domas un vārdus, kas piepilda pārzemes telpu, un vienlaikus neatzīst, ka pastāv neredzama dzīve un neredzama iedarbība. Nav brīnums, ka nākas runāt par jēdzieniem, kurus pazina senā pasaule, bet kuri tagad ir pilnīgi izkropļoti.
   Senās pasaules cilvēki ir radījuši daudzus vārdus, kuriem ir cildena nozīme. Viņi jau zināja, kādēļ šie vārdi cilvēcei ir vajadzīgi, taču gadsimtu gaitā šo cildeno jēdzienu nozīme ir zudusi. Cilvēku doma ir pievērsusies sadzīvei un šķietamai dzīves attīstībai. Tumsonība ir piezagusies no negaidītas puses. Tā vietā, lai paplašinātu redzesloku, zināšanas to ir sašaurinājušas līdz tumsonīgai noliegsmei.
   Varētu likties, ka zinātnieku uzdevums ir meklēt, nevis noliegt. Apgarotībai ir jāpārņem zinātnieka apziņa, un viņam ir jānovērtē visa šā jēdziena nozīme, taču viņš ir noniecinājis Pārzemes Spēku vadību un tādējādi kļuvis bezspēcīgs.
   Ir jau pietiekami daudz runāts par apzināto jaunradi, kad cilvēks kļūst gaišredzīgs un gaišdzirdīgs, bet, lai to sasniegtu, cilvēkam vispirms ir jāapzinās, kāds varens spēks viņam piemīt un kāda sadarbība ir gatava viņam palīdzēt, - tikai tad viņam ir tiesības runāt par apgarotību.
   Domātājs ieteica pat parastajā sadzīvē neaizmirst apgarotību.

   850. Urusvati zina, kāda ir labsirdības būtība. Nejēgas ir nepamatoti noniecinājuši divus brīnišķīgus jēdzienus: viņi labsirdību ir pielīdzinājuši plānprātībai, un, viņuprāt, labsirdīgajam nevar uzticēties. Bet kas gan var būt cildenāks par tiekšanos uz labo, uz svētīgo? Tikai gudrs cilvēks spēj virzīt visus savus spēkus uz labo. Šāda tiekšanās viņam nebūs jānožēlo Pārzemes Pasaulē, jo labestības magnēts viņam pievilks labākos ceļabiedrus.
   Uz Zemes cilvēki sapņo par sadarbību, bet Pārzemes Pasaulē tā jūtama vēl vairāk. Tā stiprina garu un vairo psihisko enerģiju. Uz Zemes cilvēki mēģina ar visu Jogu palīdzību padarīt augstāku savu apziņu un tuvoties Augstākajai Pasaulei. Pārzemes Pasaulē augšupvirzībai vajadzīgs vēl lielāks spriegums. Ceļinieks tur nemitīgi, bez pārtraukuma virzās uz priekšu vai krīt atpakaļ kā bezdibenī mests akmens. Labestības enkurs ir tas, uz ko var paļauties, bet, lai to iemantotu, cilvēkam jābūt patiesi labsirdīgam. Labsirdība palīdzēs izvairīties no uzbudinājuma, niknām dusmām un ļaunuma.
   Lai cilvēki nedomā, ka runājam par nevajadzīgām lietām. Pasauli tik ļoti pārņēmis naids, ka ir nepieciešams labestības glābējriņķis. Lai cilvēks pameklē daudzus noniecinātus un aizmirstus jēdzienus. Lai iemācās šos jēdzienus lietot to īstajā nozīmē. Daudz laba var atrast gadsimtu putekļos.
   Domātājs ieteica: "Uzvelc labsirdības bruņas un kļūsti neuzvarams."

   851. Urusvati zina, kāda ir svētības būtība. Visam pamatā esošā enerģija, svētība, psihiskā enerģija, ugunīgā enerģija, prāna - dažādos gadsimtos bijuši dažādi nosaukumi, bet jēga ir viena. Cilvēki to var saprast kā dzīvības devēju, radošā spēka ceļvedi, pamudinātāju izzināt. Taču cilvēki vēl ir ļoti tālu no Pasaules ēkas pamatu izpratnes. Viņi jautās: "Ja visam pamata esošā enerģija piepilda visu izplatījumu, tad kāpēc gan tā neiedarbojas vienmērīgi uz visiem cilvēkiem?"
   Jautātājs, protams, nezina, ka nav divu pilnīgi vienādu cilvēku, nezina, ka enerģija ir jāatzīst, jāpiesauc un jāpieņem. Nejēga ir gluži kā slims cilvēks, kurš grib, lai zāles iedarbotos tūlīt. Viņš jau pēc pirmās zāļu ieņemšanas ir gatavs tās noliegt. Tāpat rīkojas arī tas, kurš neatzīst visam pamatā esošo enerģiju. Nejēga nesaprot, ka enerģiju ir jāprot piesaukt. Lai iedegtos ugunīgais magnēts, ir jāsaspriego tīrā griba. Šāds magnēts nevar darboties, ja netiek vingrināta griba.
   Tikpat grūti cilvēkam ir pieņemt svētību zemes dzīves esībā - kā paradīzes putns tā sitīsies pret būri, zaudējot labākās spalvas. Svētību pieņēmušajam jānotur brīvībā brīnišķīgais putns, bet kā to pieradināt, lai tas nejustos kā nožēlojams gūsteknis? Cilvēki ir izgudrojuši daudz paņēmienu, lai pielāgotu savu sadzīvi brīnišķīgās enerģijas diženumam, tikai maz ir domājuši par vārda svētība tiešo nozīmi.
   Domātājs priecājās, kad juta svētības klātesmi. Viņš teica: "Man pieskārās ugunīgais putns, Pārzemes Pasaules vēstnesis."

   852. Urusvati zina, kāda ir ticības būtība. Mēdz runāt par aklu ticību, bet Mēs apliecinām redzīgu ticību. Ticība ir zinība, taču arī tā iedalāma prāta zinība un sirds zinīgumā. Cilvēkiem ir grūti atšķirt, kur ir šādas zināšanas robeža, taču viņiem ir jāsaprot, ka sirds zinīgumu ir ļoti grūti iemantot, ja nav bijis pārzemes uzkrājumu.
   Patiesi, nevar gūt panākumus Pārzemes Pasaulē, ja nav sācis kvēlot ugunīgais sirds magnēts. Ir jāzina, cik lielā mērā var attīstīt šādu magnētu Pārzemes Pasaulē, jo tam ir jāiemirdzas zemes dzīvē.
   Cilvēki ir izgudrojuši daudz paņēmienu, kā mākslīgi iedegt magnētu. Citi domāja, ka tikai garīgā attīstība veicina magnēta attīstību, - viņi ir mērķim tuvāk. Ķermeņa kustības nespēj radīt garīgumu. Vienīgi domas vingrināšana dod cildeno sirds zinīgumu. Bet kā jūs cilvēkiem ieskaidrosit, ka ik diena un ik stunda ir svarīga pārpasaulīgā sasniegšanai? Prāts traucē sirdij un aiznes prom vērtīgās atskārsmes.
   Domātājs teica lakoniski: "Zinu, ticu."

   853. Urusvati zina, kāda ir centienu būtība. Cilvēki bieži vien neatšķir garīgos, sirds centienus no prāta diktēta, ķermeniska sasprieguma. Briesmīgas ir šādu bēdīgu pārpratumu sekas. Var ar pieri sienā skriet, tomēr radošā enerģija nenāks.
   Jautās: "Kā lai iemācās pazīt enerģijas?" - Lai uzņemtu augstākā sprieguma strāvu, vispirms ar cildenu domāšanu ir jāpadara smalka sava apziņa; tad notiks apziņas paplašināšanās un iedegsies sirds uguns. Šāds labdabīgs stāvoklis var iestāties negaidīti.
   Ne reizi vien esam atgādinājuši, ka Pārzemes Pasaules kritēriji atšķiras no zemes dzīves kritērijiem. Tikai tad, kad cilvēks būs izpratis šo atšķirību, viņš varēs pierast pie Pārzemes Pasaules. Nav vajadzīgi nekādi nosacīti vingrinājumi, vienīgi doma var padarīt cilvēku cildenāku. Vienīgi labākajiem centieniem veltītas domāšanas laikā cilvēks var sajust iekšējās uguns klātesmi.
   Senās pamācībās var atrast norādījumu uz dārgu talismanu, kas atrodas sirdī. Patiesi, pārzemes enerģijas iedegto sirds uguni var salīdzināt ar talismanu.
   Lai cilvēki nedomā, ka viņiem jākļūst par vientuļniekiem, lai normāli attīstītu apziņu. Arī sadzīvē uz Zemes var atrast lielisku mērķi, un šāds varoņdarbs būs pat vēl brīnišķīgāks. Bet tiekšanās lai ir tik spriega kā varena strēlnieka raidītas bultas lidojums.
   Lai skolās skolotāji stāsta par cildenu centienu vareno spēku. Lai ievieš klusuma brīdi, kura laikā bērni var virzīt savu domu uz Visskaistāko. Šādi mirkli var iedegt sirds uguns dzirksteli.
   Domātājs ieteica pulcēties kopā un klusuciešot domāt par cilvēci.

   854. Urusvati zina, kāda ir pieļāvuma būtība. Cilvēce sadalās pieļāvējos un noliedzējos. Pirmajos mīt Jaunās Pasaules grauds; otrie rada kosmiskos atkritumus. Ja kāds vēlētos šo sadalījumu stingri norobežot, viņš būtu pārsteigts par to, cik līkumota iznāk līnija.
   Ipaši pārsteidz tas, ka noliedzēju vidū ir daudzi ievērojami darbinieki un zinātnieki. Viņiem neienāk prātā, ka viņu jaunrade var uzplaukt, ja viņi atbrīvosies no tumša aizlieguma, ko paši noteikuši. Tikai Pārzemes Pasaulē viņi sapratīs, cik ļoti paši kavējuši savu tālākvirzību.
   Taču zemes dzīvē šādi noliedzēji ir bezcerīgi. Vienīgi stiprs satricinājums var viņiem atdot redzesloka plašumu. Tāpēc īpaša vērība jāvelta bērniem, jo viņu apziņa vēl nav piesārņota.
   Dažs nodomās, ka Mēs dodam tikumiskas pamācības, taču viņi aizmirst, ka Mēs dodam Ugunīgās Jogas pamatus. Lai tā dabiski attīstītos, nepieciešami tikumiski dzīves pamati. Tikai tīra sirds neizplēnēs ugunīgā saskarsmē ar Augstākajiem Spēkiem. Nevajag aizmirst, ka cilvēkiem pastāvīgi ir jāatgādina un viņi var uztvert pamācības, būdami dažādā stāvoklī un arī izteiksmes veids var būt atšķirīgs. Patiesi, Skolotājam jābūt redzīgam un atjautīgam.
   Domātājs ieteica: "Apskati savus aizslēgus, vai tu proti tos atvērt?"

   855. Urusvati zina, kāda ir draudzīguma būtība. Jogs pēc savas dabas ir draudzīgs. Viņš rūpīgi izpēta katru parādību un, ja atrod kaut nelielu labestības daļiņu, spriež pēc tās. Bet, ja jogs sajutīs kosmiskos atkritumus, viņš aizmēzīs tos prom, zinot, ka tādu pagrimumu var pārveidot uguns. Jogs saprot, ka parādību nevar novērtēt pēc tās acumirklīgā stāvokļa, tāpēc, pirms spriest par būtību, skata notiekošo dažādās tā izpausmēs.
   Centieties izprast šādu draudzīguma pamatojumu. Labāk ir pievilties uz labestības pusi nekā pārsteidzīgi nosodīt. Taču joga sirds nepievils, un kosmiskie atkritumi jutīgām vibrācijām netiks izmantoti.
   Pārzemes vibrācijas var nekļūdīgi noteikt cilvēka būtības pagrimumu. Šādas smalkas vibrācijas varēs ar laiku izmantot ari zemes dzīves esībā. Tikai nelolosim cerības, ka šādus izsmalcinātus aparātus jau visai drīz varēsim lietot. Ir taču redzams, cik rupjos apstākļos dzīvo cilvēce, un tumsonības slānim izsisties cauri nav iespējams, tomēr evolūcija turpinās.
   Domātājs uzsvēra: "Sargiet draudzīgumu kā lāpu tumsā."

   856. Urusvati zina, kāda ir centienu būtība. Ikvienā darbā nepieciešama koncentrēšanās, tādējādi tiek paaugstināta darba kvalitāte, taču šādu koncentrēšanos Mēs saucam par ārējo. Mēs gribam atgādināt par iekšējo virzību. Tā nepieciešama katram cilvēkam, tomēr sastopama visai reti.
   Cilvēkam ir jāiepazīst Pārzemes Pasaule un pilnīgi jāizprot Augstāko Palīgu esamība. Bet kā gan cilvēks apzināsies savus dārgumus, ja neviens viņam par tiem nepastāstīs? No mazām dienām cilvēks tiek atsvešināts no Pārzemes Pasaules, viņam pat aizliedz domāt par kaut ko pārdabisku. Viņš ir kā aklais mežā, līdz sasit pieri pret koku.
   Jānotiek lielam satricinājumam, lai cilvēku apskaidrotu iekšējā gaisma, - tad viņš sāk meklēt un var saņemt Augstāko Palīdzību. Patiesi, meklētājs ievēros, ka viņa centieni paaugstina viņa sasnieguma kvalitāti. Protams, šādā gadījumā it kā nejauši kaut kas atrodas vai kāds tiek sastapts.
   Cilvēkam ātrāk jāatbrīvojas no aplamā priekšstata par parādību nejaušību. Visam ir cēlonis, un gudra rīcība ir - noskaidrot tā pamatu. Centieni kā magnēta spēks palielina cilvēka varenību. Iekšējā tiekšanās netraucēs viņam strādāt, kā nepārtraukts pulss tā apliecinās augšupvirzību. Lai cilvēks padomā par to, ka sirds strādā nepārtraukti, un uztver to kā norādījumu nemitīgi virzīties uz priekšu.
   Domātājs teica: "Magnēta adata zina savu virzienu."

   857. Urusvati zina, kāda ir atpūtas būtība. Mēs jau runājām par to, ka atpūta ir darbu nomaiņa, taču ir jādomā arī par citiem lietderīgiem atpūtas veidiem. Tādi ir: saskarsme ar Pārzemes Pasauli, izziņas bagātināšana, Dabas diženuma vērošana un cilvēka jaunrade. Vieni šādu atpūtu nosauks par apziņas paplašināšanu, otri - par atbrīvošanos no egoisma, trešie - par gara uzvaru, un visiem būs taisnība. Sajūsma, ko izraisījusi saskare ar cildeno, var pārveidot dzīvi, ja cilvēks pratīs saglabāt sevī šādas dziednieciskas vibrācijas.
   Diemžēl cilvēki tikai retumis var izmantot šādas patiesas vērtības, parasti niknas dusmas neļauj pamanīt pašu skaistāko. Lemtās atpūtas vietā cilvēks uzbudinās un kaitē ne vien sev, bet ari visam apkārtējam.
   Skolās vajadzētu izskaidrot, kāda ir atpūta, kas atveseļo garu un ķermeni. Lai jaunie dzīves cēlāji atrod līdzsvaru starp darbu un atpūtu. Lai viņi atrod laiku padomāt par Pārzemes Pasauli. Varbūt viņi sakuma vīpsnās, bet pēc tam vienkārša loģika liks viņiem padomāt dziļāk. Varbūt viņi sāks domāt par astronomiju vai ķīmiju, vai jebkuru fizikas nozari un uzies kaut ko sev nezināmu, īpaši tagad, kad cilvēki sāk domāt par enerģijām, var sagaidīt, ka zinātkāri prāti sapratīs esību pārveidojošo iespējamību plašumu. Bet cilvēkiem vēl ir sveša domas brīvība. Lai doma atbrīvo apspiestos vergus.
   Domātājs teica: "Darbs ir atbrīvotājs, bet doma - ceļ-vede."

   858. Urusvati zina, kāda ir uzticības būtība. Adamants - tā senos laikos dēvēja uzticību. Uzticība, neatlaidība un nesatricināmība ir aizsargvalnis pret šaubām, svārstīšanos un nodevību. Uzticības izstarojums radīs brīnišķīgu parādību. Jā, jā, jā, - cilvēkiem ir laiks izzināt, kādas pēdas atstāj viņu izstarojumi.
   Jau pirmie eksperimenti izstarojumu izpētē un tajos gūtie rezultāti piesaistīja zinātkārus prātus. Tagad, kad visi aparāti ir smalkāki un spēcīgāki, zinātniekiem nekavējoties jāķeras pie tālākiem eksperimentiem. Izstarojumu izpētes nozīme ir milzīga. Jaunajai Ērai ir nepieciešams smalko enerģiju apstiprinājums.
   Arī medicīna varēs attīstīties, kad cilvēki sapratīs, cik labdabīgas ir pozitīvās īpašības un cik kaitīgi ir ļaunuma pilni izstarojumi. Ir jāzina, ka izstarojumi nezūd, bet piesātina apkārtējo vidi. Cilvēki meklē epidēmiju cēloņus, bet lai paveras sev līdzās. Turklāt izstarojuma kvalitātei ir liela nozīme Pār-zemes Pasaulē. Smalkais ķermenis atnāk ar sev piemītošo izstarojumu. Tas var būt radošs Magnēts, bet var arī izrādīties atbaidošs briesmonis. No šāda pretīga uzkrājuma nav viegli atbrīvoties. Tādēļ ir saprātīgi turēt sev līdzās glābējgaismu. Taču vispirms ir jāapzina Pārzemes Pasaule un pilnīgā uzticībā jātuvojas tai.
   Domātājs ieteica: "Paturiet prātā, ka uzticība ir drošs vairogs."

   859. Urusvati zina Neizsakāmo Būtību. Visa Esošā dalāmība ir bezrobežīga, taču katrā atsevišķajā tā daļā var atrast kaut ko mazāku, vārdos neizsakāmu. Senie domātāji alķīmiķi šo kaut ko sauca par Matēs Dārgumu, Jupitera Aci, Uzvaras Pamatu. Zinātne tagad ir izpratusi, ka šāda pamatdaļiņa ir jāizpēta.
   Jautās: "Kā alķīmiķi ar nepilnīgajiem aparātiem varēja izzināt vissmalkāko esības daļiņu?" - Protams, tikai psihiskās izziņas ceļā. Minam tik vecu piemēru tādēļ, lai atgādinātu, ka arī vispilnīgākajiem aparātiem vajadzīga psihiskās enerģijas līdzdalība. Lai zinātne mēģina atrisināt grūtas problēmas, bet ir pienācis laiks atzīt psihiskās enerģijas nozīmi.
   Cilvēki bieži plātās ar savu neticību un nevērīgi samet kopā daudzus nesalīdzināmus jēdzienus.
   Domātājs teica tiem, kas klaigāja par savu neticību: "Varat neticēt, taču jums ir jāzina."

   860. Urusvati zina, kāda ir apziņas paplašināšanas būtība. Ar šo jēdzienu saistās īpaši daudz pārpratumu un neizpratnes. Nepieredzējuši pētnieki domā, ka šāda paplašināšana nāk no ārienes un laimīgais saņēmējs tikai ar pateicību pieņem augstāko velti. Šādi pētnieki piemirst brīvās gribas likumu. Viņi jutīsies sarūgtināti, kad uzzinās, ka apziņas paplašināšanās notiek nevis ārēju, bet gan iekšēju faktoru ietekmē.
   Vienīgi ugunīgais sirds magnēts, ko iekvēlinājusi cildena domāšana un centieni, pievilks augstākās enerģijas. Augstāko enerģiju varenais spēks pārveido apziņu un padara to spējīgu uztvert un izzināt esības likumus. Cilvēki pienācīgi nenovērtē sirds magnētu un līdz ar to noniecina savu nozīmi.
   Nav iespējams iedomāties, ka Augstākie Spēki varētu apspiest brīvo gribu. Gluži otrādi - visskaistākais ir tas, ka cilvēks pats ir savas augšupvirzības aizsācējs, bet sadarbība būs atkarīga no domāšanas spēka un tīrības. Tādējādi cilvēks pats sagatavo savu stāvokli Pārzemes Pasaulē.
   Skolotājs parādās atbilstoši ceļinieka domāšanas līmenim. Ir teikts: "Kā mēs varam glābt slīcēju, ja drēbes neļauj noturēt viņa ķermeni?" īpaši svarīga ir uz nākotni vērsta apziņas paplašināšana. Cilvēks ar paplašinātu apziņu pagātni uztver kā pāreju uz nākamību.
   Domātājs teica: "Tiecieties uz nākamību, tā aicina."

   861. Urusvati zina, kāda ir nākotnes mīlestības būtība. Sen ir teikts, ka dzīve ir nepārtraukta straume. Var teikt, ka dzīve ir lidojums nākamībā. Cilvēki no nākamības baidās, daži skumji samierinās ar tās neizbēgamību, un tikai pavisam nedaudzi to mīl. Šādus cilvēkus var pamatoti saukt par spārnotiem. Viņi jūt, kā neredzami spārni nes viņus pār Zemi. Viņi spēj atklāt lielas patiesības un būt vitāli zinātnieki. Viņi jūt, ka nekas no viņu atklājumiem neies zudumā.
   Viņi sagaida katru dienu kā jaunu iespējamību. Viņi mīl uzvaru, viņi spēj pretoties tumsonībai.
   Kur gan tādiem darbiniekiem rodas nemitīga darba griba? Mīlestība ir varens dzinējspēks. Mīlestība ir magnēts un panākumu pamats. Nākamības mīlestība ir visvarenākais dzinējspēks, un tā pasargā darbinieku no miegaina kūtruma. Mīlestība ļauj izprast Pārzemes Pasauli.
   Cilvēki bieži stāsta par tikšanos ar tuviniekiem Pārzemes Pasaulē. Viņi nemīl nākamību kā ugunīgu uzvaru, taču ir labi, ka viņi tuvinieku dēļ sapņo par Pārzemes Pasauli. Cik lielisks gan var būt Pārpasaulīgais ceļš darbiniekam, kas tiecas uz nākamību! Viņš nezaudēs nevienu stundu, meklējot risinājumu problēmām, kas viņu nodarbinājušas zemes dzīvē, un atradīs augstākos Vadītājus.
   Domātājs teica bērniem: "Mīliet nākamību, un jums izaugs spārni."

   862. Urusvati zina, kāda būtība ir mīlestībai pret Dabu. Agni jogs mīl Dabu - kā sīkākajās, tā diženākajās tās izpausmēs viņš saskata daiļumu; viņš sajūt diženumu, kas piesātina izplatījumu. Jogs zina, ka viņam Daba ir logs uz tālajām pasaulēm un ieeja Pārzemes Pasaulē.
   Ir nemitīgi jāstāsta cilvēkiem par Dabas nozīmi, jo daudzi vispār neprot Dabu novērot un nesaredz tās nozīmi dzīvē. Jānovēro, kāda ir bērnu tiekšanās pēc Dabas un it īpaši pēc Debesīm.
   Ir divi pretēji tipi, un ikvienam skolotājam ir jāpalīdz tiem, kuros kvēlo uz tālajām pasaulēm vedošā uguns. Šādu spēju izpausme liecina par agrāko dzīvju vērtīgajiem uzkrājumiem. No šādiem bērniem var sagaidīt darbu vispārības labā; šādu izpratni iededz sajūsma par Pasaules ēkas varenību. Taču pieaugušie bieži nopeļ bērnu visvērtīgākās īpašības. Urusvati atceras, kā tika apsmieta viņas brīnišķīgā vīzija. Tā daudzas lieliskas augstāko enerģiju izpausmes nejēgām šķiet tukši murgi. Jau sen ir laiks īsteniem zinātniekiem nākt palīgā bērniem, kuru acis un ausis ir atvērtas.
   Domātājs teica: "Iemīliet Dabu, un tā jums iemācīs virzīties augšup."

   863. Urusvati zina, kāda ir apgūšanas būtība. Jau norādīju uz ietvertspēju, iecietību, izpratni - šīm īpašībām jāvainagojas ar apgūšanu. Sintēze var attīstīties tikai apgūstot. Kas tad ir apgūšana? Paplašinot apziņu, jānotiek apzinātā apgūšanai. Tas it kā kļūst par savu, neatņemamu. Ja ir tāds uzkrājums, ceļinieks gaiši ieiet Pārzemes Pasaulē. Tieši gaiši, jo viņa iekšējā gaisma pastiprinās.
   Ceļinieks, kas gādājis par uzkrājumiem, lielākoties saglabā skaidru apziņu, un tāpēc viņam nav vajadzīga atpūta miegā. Protams, var būt saslimšanas gadījumi, kad atpūta ir nepieciešama, taču ari šādā stāvoklī apgūtais dārgums saīsinās bezdarbības laiku. Gaišs darbinieks tiecas uz nākamību, un visos savos ceļos viņš domā par celsmi. Viņa sirds magnēts pievilksies pie Kosmiskā Magnēta un virzīs to uz domu jaunradi.
   "Brīnišķīga ir domu jaunrade," - tā teica Domātājs.

   864. Urusvati zina, kāda ir līdzcietības būtība. Maitreja - Līdzcietības Valdonis - iezīmēja Nākotnē šīs vispārcilvēciskās jūtas kā galvenās. Pasauli pārņēmis liels apmulsums!
   Lai cilvēci izdziedinātu, vajadzēs daudz ārstu. Psihiskās epidēmijas vairojas līdz ar tām, kas uzbrūk cilvēka ķermenim. Līdzcietība var apbruņot ārstus neatliekamai cīņai.
   Līdzcietībai līdzās mīt dažas radniecīgas jūtas, bet to vidū tikai līdzcietībai nav raksturīgs egoisms. Pat žēlošana var būt augstprātīga; pat žēlsirdībai var jaukties klāt savtība, bet līdzcietība nāk pie slimajiem, uzņemdama sevī visu sāpju smagumu. Tā izpēta sāpju cēloni un nežēlo psihisko enerģiju, kas atveseļo nepareizi ievirzīto psiholoģiju.
   Psihiskās sērgas, protams, jāsaprot plaši. Cilvēki apjūk un tādā stāvoklī kļūst bezpalīdzīgi. Vajag daudz labestīga spēka, lai viņus atbalstītu, nenodarītu viņiem pāri un vissaprotamā-kajos vārdos paustu cerību. Slimnieks mēdz būt egoists, un nevajag viņam parādīt, ka šis netikums ir pamanīts. Patiesi, līdzcietība ir vismaigākās, visatsaucīgākās jūtas. Neaizmirsīsim, ka smalkās jūtas palīdz Pārzemes Pasaulē. Tās ir sirds magnēts, un cilvēks, kam piemīt tāds varens spēks, ir neuzvarams.
   Domātājs uzsvēra: "Līdzcietība ir Nākamības vainags."

   865. Urusvati zina, kāda ir acumirklīgas apskaidrības būtība. Jau sen ir teikts: "Ar vienu vienīgu elpas vilcienu mēs varam pārcelties uz Pārzemes Pasauli." It kā vienkāršs padoms, bet tas ir radījis lielu neizpratni.
   Pēc sātīgas maltītes cilvēki ievelk elpu un nopūšas, bet nekur nepārceļas; tāpat dziļi ievelk elpu sadzīves negadījumu brīžos, taču Pārzemes Pasaulē nenonāk. Cilvēka elpa kļūst dziļāka dusmās un satraukumā, taču viņš vienīgi vēl dziļāk ieaug zemē.
   Maz ir to, kas saprot, ka apskaidrībai nepieciešami daudzi apstākli.