Dzīvās Ētikas Mācība
(Agni Joga)

Pārpasaulīgais

1-100 101-200 201-300 301-400 401-500 501-600 601-700 701-800 801-955

   801. Urusvati zina, ka jau kopš seniem laikiem visi augstākie Audzinātāji ir brīdinājuši, cik kaitīga ir vieglprātīga nosodīšana. Un tomēr cilvēces lielākā daļa nodevusies šim netikumam. Viņi neatšķir pamatotu, taisnīgu spriedumu no pļāpīgas nosodīšanas. Cilvēki nesaprot, kādu nelabojamu ļaunumu viņi nodara ne vien savam tuvākajam, bet arī sev pašiem.
   Cilvēks ir gatavs atzīt apmelojumu noziedzīgumu, bet neapdomā, kādu kosmisku ļaunumu viņš rada, sēdams apmelojumus. Mēs runājam ne tikai par ļaunumu uz Zemes, bet arī Pārzemē. Varat iedomāties, kā darbojas vieglprātīgas nosodīšanas netikums Parzemes Pasaulē, ja šāda odze pārņem savā varā cilvēka domu Parzemes iemītnieku vidū! Viņi dzīvo ar domu un ir īpaši jutīgi pret domu lādiņiem. Apmelotājs uz Zemes izplata ļaunumu noteikta cilvēku skaita vidū, bet Parzemes Pasaulē tas skar neskaitāmus ļaužu pulkus.
   Nevajag domāt, ka melu sējumu var viegli izravēt. Diemžēl tādas indes dzīvo ilgi un atstāj neizdzēšamas pēdas Kosmosā. Tādēļ lai cilvēki apdomā, kāda uz viņiem gulst atbildība par teikto. Katrai labai pamācībai jāsatur sevī brīdinājums par neizdzēšamo kaitējumu.
   Domātājs brīdināja, ka nedrīkst piesārņot ceļu ar vieglprātīgiem nopēlumiem.

   802. Urusvati zina, ka dažs iebildumu cēlājs teiks: "Kādēļ jaunās pamācībās jāpiemin vecais, neizārstējamais cilvēces netikums? Attiecībā uz apmelojumiem ir pateikts daudz labu vārdu, brīdinot par šā netikuma kaitīgumu, un tomēr tas nevis samazinās, bet gan spēcīgi attīstās. Nav iespējams ietekmēt cilvēci ar vārdiem vien." Atbildiet: "Izvadot ceļā, ir jāapskata visa ceļinieka bagāža. Pat par visikdienišķākajiem priekšmetiem jāatgādina, ja tie var ceļa noderēt. Tāpēc uz tādu pazudinošu netikumu kā mēlnesība jānorāda īpaši pārliecinoši."
   Bet palūkosimies, kas ir šā netikuma galvenais cēlonis. Tas ir nosodāms zemes dzīvē, bet īpaši nozīmīgs ir Parzemes Pasaulei. Taču cilvēki izturas nevērīgi pret Parzemes Pasaules izpēti. Viņi vieglprātīgi uzskata, ka Parzemes Pasaule šeit, uz Zemes, izpausmi nerod. Ikviens vērīgs pētnieks tomēr zina, cik daudz zīmju, kas liecina par smalko eksistenci, ir izkaisīts ikdienas dzīvē. Šādi tumsoņas nevēlas iztēloties Parzemes Pasauli, kuru virza doma. Bet kā var dzīvot apmelotājs, ja viņa domas būs zināmas? Turklāt viņa izstarojumi jau lielā attālumā vēstīs par mēlneša būtību. Tā Mēs rūpējamies ne vien par pasaulīgo, bet arī par pārpasaulīgo dzīvi.
   Domātājs teica: "Tālā ceļā sargieties no nederīgas bagāžas."

   803. Urusvati zina, ka seno laiku Domātāji zemes dzīvi dēvēja par cīņu ar haosu. Drošsirdīgs cīnītājs vienatnē ietērpās smagās bruņās un devās meklēt haosa pūķi. Cīnītājs zināja, ka pūķis viņam uzglūn visos ceļos, taču ir pieņēmis citu izskatu; cīnītājam viņš bija atjautīgi jāsaskata. Protams, nereti šāds cīnītājs padevās slinkumam un maldījās, lemto varoņdarbu nepaveicis.
   Jautās: "Kādēļ cīnītājam bija jāatstāj Parzemes Cietoksnis? Vai viņš nevarēja naidnieku satriekt no tā mūriem? Vai tad viņam nebija šķēpa un bultu? Cietokšņa tuvumā arī droši vien perinās pūķi?" Bet cīnītājam bija jāatrod paši apslēptākie briesmoņi. Viņi ir patvērušies vistālākajās aizās. Jo grūtāk, jo gaišāks ir varoņdarbs, jo uzvarām bagātāks atgriezīsies cīnītājs Cietoksnī.
   Lai cilvēks stingri iegaumē, ka viņa Cietoksnis nav uz Zemes. Tāpat jāatceras, ka visi zemes dzīves darbi tiek veikti, lai atgrieztos Parzemes Cietoksnī. Arī darbarūķis sapratīs, ka viņa darba kvalitātei jābūt augstai; tikai kvalitatīvs darbs ir svētīgs. Var sastapties dažādi darbarūķi, un viņi sapratīs cits citu pēc laicīgā darba augstās kvalitātes.
   Domātājs teica: "Iemācieties domāt par Esības augsto kvalitāti."

   804. Urusvati zina, ka Parzemes Pasaulē doma ir vārds; doma ir saskarsme un jaunrade, un talakvirziba. Cilvēkiem šķiet, ka par Pārzemes Pasauli vispār nav jādomā. Zemes dzīve paliek vienīgais esības uzdevums. Tādējādi cilvēks nonāk pazudinošu maldu varā.
   Nav iespējams domāt tikai par zemes dzīvi, tāpat nav iespējams pievērsties tikai Pārzemes Pasaulei. Visās lietās jāievēro lietderīgums, tikai tā cilvēks iemācīsies radīt zemes dzīvē un atrast laiku virzībai uz Pārzemes Pasauli. Mēs dzīvojam nākamībai, bet tā ir tikai Pārzemes Pasaulē. Zemes dzīve ir pārzemes esību mazākā daļa.
   Iedomājieties cilvēku, kas nonācis Pārzemes Pasaulē un prot sazināties tikai ar skaņu palīdzību, - viņš būs nožēlojamā stāvoklī. Domu raidīšanu viņš tik drīz neapgūs. Sākumā viņš, gluži kā mēms būdams, atkārtos pie sevis vārdus bez skaņas, taču tie neradīs saikni, ja doma nebūs skaidra. Tikai pamazām ceļinieks sapratīs, kā var izteikt domu bez vārdiem, tā viņš iemācīsies uztvert jauno kaimiņu domu sūtījumus. Arī audzinātājs vērsīsies pie viņa ar domām.
   Bet kādēļ tikai Smalkajā Pasaulē no jauna sākt iepazīt domāšanas mākslu, ja šādai tālākvirzībai var sākt gatavoties jau zemes dzīvē? Ikviens jebkuros apstākļos var eksperimentēt, risinot sarunas domās, varbūt pienāks arī atbilde.
   Domātājs teica: "Atcerieties, ka vārds ir doma."

   805. Urusvati zina, kas ir acumirklīga apskaidrība. Tā pārvēršas augstākajā iedvesmā un atskārsmē. Jāatceras, ka šāds psihiskais stāvoklis ir visai rets, jo tam vajadzīgi daudzi zemes un pārzemes apstākļi. Par šādu apskaidrību var sapņot, bet ar varu to nevar panākt.
   Kad pārzemes apstākļi sakrīt ar zemes dzīves noskaņojumiem, tad negaidīti var uzplaukt brīnišķīgais apskaidrības Lotoss. Cilvēks nevar zināt, kad iestāsies šis mirklis, un bieži vien apskaidrība atmirdz ne vien negaidīti, bet arī it kā nevietā - vismaz zemes dzīves izpratnē. Kaut gan apskaidrība ir rets viesis, tomēr tās apmeklējumu nav aizliegts gaidīt.
   Var sākt ar īsu psihisku iedziļināšanos. Nevajag domāt, ka šāda koncentrēšanās nav lietderīga, - tieši tādā neatlaidīgā ceļā var daudz ko ievērot. Nesaprātīgie bieži sūrojas, ka viņu pūliņi ir veltīgi, bet kur ir tie svari, kas nosvērs psihiskos uzkrājumus? Vieglāk ar parasto aci saskatīt zāles augšanu nekā novērot psihiskos uzkrājumus.
   Iesācējiem jāatgādina, ka viņu pūliņi, cenšoties koncentrēties, nebūs veltīgi. Tā var gatavoties Pārzemes Pasaulei, kur apskaidrība mēdz nākt bieži, ja cilvēks ir pieradis par to domāt. Tā ikviens var jebkuros apstākļos čakli krāt nākamības ceļa zīmes.
   Domātājs teica: "Kālab Lotosam ar varu vērt vaļā ziedlapiņas? Lai tas uzzied nolemtajā stundā."

   806. Urusvati zina, kas ir ugunīgs līdzsvars. Daudz ir teikts par samērīgumu un līdzsvaru, taču šie jēdzieni paliek neizmantoti, jo to galvenā būtība nav apzināta. Pat pieredzējuši pētnieki nevis kļūst līdzsvaroti, bet gan ieslīgst vienaldzībā. Visi zina, ka esības daba ir ugunīga, bet kā lai šo īpašību liek lietā zemes dzīvē? Patiesi, dzīvojot vienlaikus kā zemes, tā pārzemes dzīvi, ir iespējams sasniegt ugunīgo līdzsvaru.
   Tikai nevajag domāt, ka līdz ar dziļu Pārzemes Pasaules uztveri līdzsvara problēma jau būs atrisināta. Visi spēki aktīvi jāizmanto zemes dzīvē, bet jāsaprot, ka šāda centība ir vajadzīga, lai gūtu panākumus Pārzemē. Liktos, ka to saprast nav grūti, taču tas notiek reti; cilvēks vai nu nonāk abstrakciju varā, vai ieslīgst parastajā sadzīvē.
   Nevajag domāt, ka sasniegt līdzsvaru ir viegli. Līdzsvarotību jācenšas izkopt no mazām dienām; lai to panāktu, ir vajadzīgas plaši pieejamas grāmatas par Pārzemes Pasauli.
   No dažādām ticībām jāsavāc dati par pārzemes dzīvi. Tiem jāpievieno gadījumi no mūsdienu dzīves - tikai tā var apvienot senās leģendas ar šolaiku dzīvi.
   Parasta kļūda ir nejēgu apgalvojumi, ka mūsdienu dzīvē nav novērojamas psihiskas izpausmes. Var droši teikt, ka šādas izpausmes ir ļoti biežas, bet rupjā tumsonība tās nepamana. Pats vārds līdzsvars jau nozīmē ietvertspēju.
   Domātājs apliecināja: "Mūsu daba ir ugunīga. Mums ir jāprot iedegt savu svēto uguni."

   807. Urusvati zina, kas ir lielā pacietība. Tiek uzskatīts, ka šis cilvēces panākumu balsts ir dibināts uz zināšanām. Taču vajadzīgas ne tikai zināšanas, bet an sevišķa īpašība, ko dēvē par iecietību, tādēļ var teikt, ka pacietība ir iecietība. Tāda vērtīga īpašība ir jāizkopj.
   Iecietība ir īpaši vajadzīga Pārzemes Pasaulē - bez tās cilvēks sev veidos nožēlojamu eksistenci. Viņš atgrūdīs visus sastaptos, jo ikvienā atradīs kādu sev nepatīkamu iezīmi. Šīs sīkās iezīmes dēļ cilvēks nesaskatīs pašus vērtīgākos uzkrājumus. Tādēļ jau agrīnos gados jācenšas bērnos veidot lielu iecietību.
   Bērniem jāiemāca saskatīt cilvēkā pašu vērtīgāko kvalitāti un tās labad nepadziļināt nepatīkamus trūkumus, jo vairāk tāpēc, ka daudzi šķietami trūkumi ir redzami tikai šobrīd. Drīz atjaunināsies apzina, un cilvēks nekaunēsies par savu trulo neiecietību.
   Par neiecietības kaitīgumu var uzrakstīt daudz derīgu grāmatu. Var minēt ne mazums vēsturisku piemēru, kas parāda, ka vadoņi nav spējuši izprast visderīgāko atradumu. Lai vēsturnieks norāda, ka tādi truli vadoņi kļuva par izsmiekla objektu nākamajām paaudzēm. Prasme pieļaut jau ir ceļš uz lielo pacietību.
   Domātājs ieteica skolniekiem izkopt iecietību kā apziņas paplašināšanas līdzekli.

   808. Urusvati zina, kāda ir domas dzīvotspēja. Doma traucas ātrāk par gaismu. Tā attīrās izplatījuma ugunī un beidzot parāda savu būtību. Ugunīgajā kalvē labestīga, daiļa doma kļūst vēl skaistāka. Ļauna, kaitīga doma izpausmi gūst padziļinātā ļaunumā; šādi atšķirīgi magnēti klīst izplatījumā un iedarbojas uz apkārtējo atmosfēru.
   Kam labu dara labestības pilna doma? Un kuru ietekmē ļaunā? Jebkura doma pirmām kārtām atstāj ietekmi uz pašu tās radītāju. Ne tikai zemes dzīvē, bet it īpaši Pārzemes Pasaulē kaitīgo domu triecieni ļoti skar smalko ķermeni. Ļaunas domas kā smagas svaru bumbas kavē tālākvirzību, un nereti pats to radītājs šīs domas neatzīst. Kāds vieglprātis - viņš ir aizmirsis savus indīgos sūtījumus, taču tie viņu nav aizmirsuši. Viņš pievelk šos sūtījumus, un tie viņus atradīs arī pārzemes plašumos. Tāpat atlidos arī labie vēstneši un noaudīs mirdzošus spārnus brīnišķīgam lidojumam.
   Šādus procesus var izskaidrot zinātniski, jo domu enerģiju ir iespējams zinātniski izpētīt. Ir jāuzkrāj labas domas, jo tikai tās ļaus viegli pacelties kalnu augstumos. Nedomājiet, ka ļaunumu var viegli izskaust, ir vajadzīgs ilgs laiks, lai nomazgātu šādu ugunīgu zīmi. Tāpēc atcerieties savus palīgus un kaitniekus Pārzemes Pasaulē.
   Domātājs teica: "Pasaule, nesaslimsti ar naidu."

   809. Urusvati zina, cik dziedinoša ir līdzcietība. Cilvēki parasti uzskata, ka šāda īpašība raksturīga tikai Augstākajām Būtnēm. Taču savā ikdienas dzīvē viņi bieži nāk saskarsmē ar līdzcietību.
   Patiesi, žēlsirdība, miermīlīgums, žēlums, labvēlība, parastā saudzība pret cilvēkiem ir līdzcietības izpausmes dažādas pakāpes. Pati mīlestība mīt tuvu līdzcietībai. Vai tad sadarbība nav līdzcietības kaimiņiene? Visas šīs labās īpašības ir dziedinošas.
   Psihiskā enerģija, ja tā sūtīta ar labu nodomu, iedarbojas dziedinoši. Un zinātnes uzdevums ir pateikt, ka labs nodoms ir ļoti dziedinošs nervu sistēmai; bet neaizmirsīsim, ka arī līdzcietības paudējs saņem derīgu iedarbību no sūtītās enerģijas bumeranga.
   Turklāt jāpatur prātā, ka šāda abpusēja iedarbība īpaši izpaužas Pārzemes Pasaulē. Smalkās Pasaules iemītniekiem nav vajadzīgi vārdi - jūtas sasniedz cietēju ātrāk par gaismu; un Pārzemes Pasaulē nav mazums nelaimīgo, kam nepieciešams uzmundrinājums. Tādas klīstošas būtnes savā zemes dzīvē nevēlējās dzirdēt par nākamo esību. Tās klejo kailas un pat nezina, kā piesegt sevi. Kā piemērus var minēt daudzas pārze-mes nelaimes, ko izraisījusi tumsonība. Kāds plašs darbalauks paveras ikvienam, kas zina pārzemes dzīves apstākļus, un pats uzmundrinātājs par savām labajām jūtām saņem divkāršu spēku.
   Domātājs teica: "Novāksim labu ražu."

   810. Urusvati pazīst panākumu prieku. Tas ir gaišs prieks, bet vēl gaišāks ir garīgais prieks. Garīgajam priekam cilvēku valoda nav precīza nosaukuma, bet vislabāk būtu to dēvēt par ugunīgo prieku. Garīgā prieka ietekmē mēs sajūtam visas dabas ugunīgumu, šāda izpratne ļauj mums visvieglāk tuvoties Pārzemes Pasaulei.
   Patiesi, tur var izprast, cik svētīgs ir ugunīgais prieks, tas it kā paplašina apziņu, un visi labākie uzkrājumi tiecas uz ugunīgo magnētu. Cilvēka būtība atjauninās, un tā saucamais savecējušais cilvēks sadeg. Jāsaprot, cik ļoti nepieciešama tāda atjaunošanās ne tikai Pārzemes Pasaulē, bet arī zemes dzīvē. Turklāt sajūsma var pārņemt visparastākajos ikdienas apstākļos.
   Var pajautāt Urusvati, kā viņa to sasniedza. Kā šā prieka vilnis piepildīja garu un ļāva nākt saskarsmē ar Augstākajām Pasaulēm? Urusvati var apliecināt, cik loti kaitē nomāktība un aizkaitinājums. Nav viegli zemes dzīves kņadā izsargāties no skumjajiem pavadoņiem, bet garīgā sajūsma sadedzina ķermeni.
   Ugunīgo spriegumu nevar salīdzināt ar dusmām un aizkaitinājumu. Ugunīgās sajūsmas priekšā sabrūk visi šķēršļi. Ikviens var piebiedroties Gaismai, taču vispirms to vajag gribēt.
   Domātājs pastāvīgi teica skolniekiem: "Būsim priecīgi, būsim gaismu izstarojoši."

   811. Urusvati zina, kas ir ugunīgais Lotoss. Senos manuskriptos var atrast cilvēka salīdzinājumu ar ziedošu dārzu; šādam salīdzinājumam ir zinātnisks pamats. Patiesi, kad cilvēka centri izstaro gaismu, tie ir kā brīnišķīgi ziedi. Sirds vien jau ir vesels puķu dārzs, jo daudzie centri izstaro visdažādāko gaismu. Taču nevajag domāt, ka šāds svētku apgaismojums ir bieži iespējams.
   Parasti mēdz ņemt vērā tikai dažus galvenos centrus, taču nav pareizi dēvēt tos par galvenajiem. Bez tiem cilvēkā var gaiši kvēlot daudzi citi ne mazāk svarīgi centri. Cilvēka izsta-rojums sastāv no dažādu starojumu apvienojuma, kas veido sarežģītu kopējo krāsu toni.
   Nebūtu pareizi arī domāt, ka tad, ja gaismas mirdzumā nezaigo viss dārzs, tas ir kas slikts. Daži sirds centri iedegas tikai saskarsmē ar Pārzemes Pasauli; šādus centrus dēvē par pavadoņiem ceļā uz Pārzemes Pasauli Nevajag iedomāties, ka visi smadzeņu centri sāk starot reize. Gluži otrādi - normālai domāšanai pietiek ar atsevišķām centru grupām, un nebūtu labi, ja visi centri uzliesmotu reizē. Tikai augstas ekstāzes brīdī var saskatīt visu centru harmonisku spīdēšanu, taču šāds spriegums nedrīkst būt bieži, jo var sadegt ķermenis.
   Domātājs teica: "Augstu vērtējiet cilvēku kā dievišķu dārzu."

   812. Urusvati zina, ka viss esošais ir ugunīgs. Zinātne, pētot nervu sistēmu, neizbēgami sastapsies ar cilvēka izstaroju-miem; tā apstiprinās ugunīgo sākotni, kas caurstrāvo visu.
   Daudz tiek runāts par aurām, taču cilvēki pilnīgi neizprot to cēloņus un sekas. Zinātne ne tik drīz sapratīs, kāpēc izstaro-jumi dažkārt tika dēvēti par cilvēka karogu. Lai izprastu šo apzīmējumu, ir jāzina arī Pārzemes Pasaules apstākļi. Cilvēks nes savu karogu, kad dzīvo Pārzemes Pasaulē, viņš nevar noslēpt savu gaismu. Un nav brīnums, ka viņš kļūst par spēcīgu magnētu vai izraisa pretīgumu. Tieši zemes dzīve var radīt neizdzēšamas sekas; tāpēc cilvēkiem jo ātrāk jāsāk domāt par sava izstarojuma kvalitāti. Katrs labs darbs jau uzlabo izstarojumu. Cilvēki var palīdzēt sev, palīdzot tuvākajam.
   Urusvati zina ari to, ka mūsdienu Joga - saikne ar Augstāko - jāīsteno dzīves ikdienā. Novēlēta ir nevis aiziešana no dzīves, bet gan tās pārveidošana. Ugunīgā būtība ir sirds magnēts. Tieši sirds var pavērt ieeju Augstākajās Pasaulēs. Nav vajadzīgas īpašas mocības. Mīlestība, darbs un skaistums ir pieejami visiem jebkurā stāvoklī. Dzīve jānostiprina uz šiem pamatiem. Bērniem jāizskaidro, kādā mērā viņi ir savas laimes kalēji. Pirms tiek dota izglītība, bērni ir jāaudzina. Smalkās enerģijas ir kā brīnišķīga daudzstīgu arfa.
   Domātājs teica: "Ugunīgais Karog, apgaismo Kalnu ceļu."

   813. Urusvati zina, cik skaista ir Pārzemes Pasaule. Jums teiks: "Ko lai dara, ja daži Pārzemes Pasaules slāņi to iemītnieku tumsonības dēļ kļuvuši nejauki? Neviens jaunatnācējs nespēs iekļūt augstāk par šādiem aptumšotiem slāņiem."
   Atbildiet: "Ikviens, kuru nenospiež tikumiski pārkāpumi, var pārlidot pāri tumšajiem slāņiem un sasniegt Harmonijas steru."
   Cilvēkiem ir doti vareni spārni, kurus sauc par gribu, taču nevajag domāt, ka šī griba var izveidoties pati no sevis, - tā ir jākopj kā dārga puķe. Un cilvēks nezina, kad izplauks ugunīgais Lotoss. Dažkārt pati ikdienišķākā dzīve nekavē nākt brīnišķīgam uzplaukumam - tā cilvēks var sagatavoties pašam svarīgākajam lidojumam. Viņš pratīs apiet tumšos slāņus, gandrīz nemanīdams tumsonības nejaukumu. Cilvēks var pacelties turp, kurp viņu pievelk vadošais magnēts.
   Senajos iesvaidīšanas rituālos skolniekam lika iziet cauri telpai, kas bija pilna visbriesmīgākajiem tēliem. Skolniekam bija jāiet ar vaļējām acīm, bet viņa ziņā bija neievērot apkārtējās šausmas, - šāda gribas pārbaude bija jāiztur pirms ieiešanas Dailes Pilī. Līdzīga pārbaude notiek pirms ieiešanas Pārzemes Pasaulē. Lai ceļinieks stiprina gribu un mācās sa-spriegot domu pilnības sasniegšanai.
   Domātājs teica: "Protiet pārlidot pāri visiem šķēršļiem."

   814. Urusvati nav sveša psihiskās enerģijas dalāmība. Viens uguns avots neizsīkstot var aizdegt milzum daudz gaismekļu, gluži tāpat psihiskās enerģijas sūtījumi var skart milzum daudz siržu. Turklāt ir jāizprot kāda brīnišķīga reti atzīmēta parādība - sūtījumi nonāk galā, saglabājot savu būtību, bet detaļas un izteiksmes veidi var mainīties atkarībā no saņēmēja individualitātes; tādēļ dažkārt rodas neizpratne par šķietamajām pretrunām.
   Bet pētnieks varētu salīdzināt virkni psihisko sūtījumu un pārliecināties, ka to būtība ir nemainīga, lai gan izteiksmes veids var būt atšķirīgs. Šāda parādība liecina par psihiskās enerģijas ugunīgo dabu. Psihiskā enerģija izsauc no saņēmēja apziņas viņam tuvu izteiksmes veidu - tā tiek apliecināts visam pamatā esošās enerģijas saprātīgais, ugunīgais pamats.
   Jāzina, ka psihiskie sūtījumi var skart pavisam negaidītas būtnes - kā vēlamas, tā nevēlamas. Šāds apsvērums māca būt piesardzīgam, tāpēc pieredzējis darbinieks zina, kā iegrožot savu domāšanu, ja tā var izrādīties kaut kam kaitīga.
   Psihiskās apmaiņas parādība ir plaši izplatīta kā uz Zemes, tā ari Pārzemes Pasaulē. Cilvēki bieži domā tik vārgi, ka skaidra sūtījuma vietā iznāk vien indīgas duļķes.
   Domātājs teica: "Sūtīsim skaidru un tīru domu. Tā neradīs savā ceļā ļaunumu."

   815. Urusvati zina seno novēlējumu par vieglu karmu. Daudzu zemes dzīvju laikā cilvēks uzkrāj smagu cēloņu nastu, kas rada neizbēgamas sekas. Nevajag domāt, ka karmas smagumu veido tikai pretīgi noziegumi. To pastāvīgi palielina slinkums, rupjība, nepateicība un daudzas tumsonības iezīmes, taču par visu būs jāsamaksā, un šī samaksa ir neizbēgama.
   Bet novēlējums runā par vieglu karmu - ko gan tas nozīmē? Brīva, laba griba var karmas bargumu mīkstināt. Bet, lai tā notiktu, cilvēkam jau zemes dzīvē ir jāatzīst, ka viņam nopakaļ var vilkties gara neizpirktu pārkāpumu aste. To apzinādamies, cilvēks var pacietīgi panest likstas un ar savu gribu tās pat samazināt - tā veidojas vieglā karma.
   Tur, kur tumsonim jāmaksā barga maksa, paplašināta apziņa palīdzēs to padarīt vieglu. Tādā kārtā cilvēks, paplašinādams apziņu, atvieglo sev ceļu.
   Vieglās kannas novēlējums attiecas kā uz zemes, tā arī uz pārzemes dzīvi. Pat Smalkajā Pasaulē cilvēks var uzzināt, par ko viņš maksā, un var brīnīties, ka viņa dedzīgā darbība nav novērtēta atbilstoši paša izpratnei. Sīka darbība dažkārt tiek novērtēta augstāk; tāpēc lai sirds palīdz izprast.
   Domātājs teica: "Labi ir tas, ka mums pašiem dota iespēja noteikt samaksu par darbu."

   816. Urusvati zina, kāds varens spēks piemīt ieelpai. Mēs jau norādījām, cik nozīmīga ir pareiza elpošana, šai tēmai ir veltīts ne mazums pētījumu, bet "Pārpasaulīgajā" ir jānorāda uz kādu svarīgu apstākli. Dažādu nozaru darbinieki, kad viņi jūtas noguruši, pārtrauc darbu vai runu ar dziļu ieelpu un saņem it kā jaunu spēku pieplūdumu. Lielākoties viņi tā rīkojas, intuīcijas vadīti, un šo procesu neapzinās. Var iedomāties, cik lielā mērā tas pastiprinātos, ja notiktu kā apzināta darbība.
   Tāpēc jāiegaumē, ka šāda spēkus atjaunojoša ieelpa tiek dēvēta par pārpasaulīgu, jo tādējādi darbinieks pieaicina talkā Augstākos Spēkus. Darbiniekam ir jāsaprot, ka seku uzlabošanai pie Pārzemes Pasaules jāvēršas apzināti un jānostiprina iekšējā saikne ar visa Esošā Rezervuāru.
   Ir ievērots an tas, ka daži darbinieki ieelpojot aizver acis, un šāda intuitīva rīcība ir pareiza - tā ļauj labāk koncentrēties, un Mēs jau teicām, ka apskaidrība var būt acumirklīga. Tā iznāk it kā īsa Prānājama, un atšķirība ir vienīgi tā, ka šī Prānājama notiek citu klātbūtnē, taču tās vērtība tādēļ nemazinās.
   Ir ievērots arī tas, ka pārpasaulīgā ieelpa ir vienreizīga, tā netiek atkārtota, un šim apstāklim ir sava nozīme, jo tikai vienā elpas vilcienā var pieaicināt enerģijas vareno spēku. Atkārtojot rodas elpas trūkums, kas darbam kaitē.
   Domātājs ieteica: "Centieties saprast, kāds varens spēks piemīt pārpasaulīgās elpas vilcienam."

   817. Urusvati zina ugunīgās acs spēku. Lai šādu enerģijas izpausmi dēvē par magnētismu, hipnotismu, mesmerismu vai, kā senos laikos, par buršanu vai svēto miegu, bet būtībā tā ir visam pamatā esošās enerģijas ugunīga izpausme, enerģijas, kas katrai būtnei dota dažādā mērā.
   Bet kāpēc gan daži cilvēki to liek lietā itin viegli, savukārt citi apgalvo, ka viņiem tās nemaz nav? Ar šādu apgalvojumu viņi paši iemidzina savu svēto velti. Viņi uzskata, ka acs ir tikai redzēšanai, bet aizmirst, ka ikviens skatiens ir enerģijas sūtījums. Turklāt viņi negrib zināt, ka ugunīgais spēks uzliesmo tikai tad, ja apzinās tā pilnīgu realitāti.
   Cilvēki meklē augstāko saikni, nemitīgi skaitīdami mantru, vispirms ar vārdiem, pēc tam - domās. Bet viņi aizmirst pašu stiprāko saikni, kas iet caur sirds uguni, - vienīgi šādai apskaidrībai nav vajadzīgi vārdi un domas. Tā mīt ugunīgajā sirdī, un nekas nespēj pārraut svēto saikni.
   Šī realitāte ir īstenības pamats, un cilvēks var pats attīstīt šādu vārdos neizsakāmu spēku. Viņam katrs skatiens būs labas gribas sūtījums un izpausme. Lai gan šādu dabisku atziņu gūšanai vajadzīgs zināms laiks, tomēr ikviens psihiska rakstura iekarojums ir neatņemams kā uz Zemes, tā arī Pārzemes Pasaulē.
   Smalka apziņa pati paplašinās, un cilvēks uzzina, ka spēj redzēt kā ar atvērtām, tā arī ar aizvērtām acīm. Ugunīgajiem sūtījumiem šķēršļu nav. Cilvēks, protams, var apzināti pastiprināt skatienu vai apdzēst to atkarība no veļamajam sekām; tā ikviens cilvēks nes savu ugunīgo dārgumu. Jācer, ka zinātne pievērsīsies psihiskās enerģijas izpētei.
   Domātājs teica: "Ne vārdi, ne domas, bet gan sirds uguns apgaismos ceļiniekam viņa ceļu."

   818. Urusvati zina, kāds ir pacietības spēks. Daudzas vērtīgas cilvēciskās īpašības zaudē savu galveno jēgu, jo tajās nav ietverta Pārzemes Pasaules apzināšanās. Iedomājieties divkājaini, kurš tumsonības uzplūdā noliedz diženo Pārzemes Realitāti. Kāda būs viņa pacietība - un kā vārdā? Kāda un kam būs viņa uzticība? Kāda būs samērojamība - un ar ko? Kāds būs viņa izsmalcinājums - un kā vārdā? Kā viņš spēs pazīt - ar ko salīdzinās? Kāda būs pilnīgošanās, ja apvārsnis ir noslēgts? - Tā var uzskaitīt labākās kvalitātes, un zemes dzīves šaurās robežas tās padarīs nenozīmīgākas.
   Cilvēki sapņo par kontaktiem ar tālām planētām, bet aizmirst, ka viņiem ir dota iespēja kontaktēties ar Pārzemes Pasauli. Ikviens var padziļināt savas spējas Pārzemes Pasaules izzināšanā. Ikviens, neattālinādamies no zemes dzīves darba, var gūt saskarsmi ar Pārzemes jaunradi.
   Mums nopietni jāiesaka zinātniekiem pievērsties Pārzemes Pasaules izpētei; pētnieks var dažādās pakāpēs uztvert psihiska rakstura kontaktus ar Pārzemes Sfērām.
   Varbūt pareizāk būtu saukt Pārzemes Sfēru apdzīvotājus nevis par gariem, bet gan par iemītniekiem. Šāda materiāla zinātne vieglāk samierināsies ar Pārzemes Sieru izpēti. Šādu pētījumu sekas īpaši nepieciešamas tieši tagad, kad Armage-dons ietiecas visās sfērās un visur vērojamas neparastas izpausmes.
   Domātājs uzsvēra: "Ja klints ir stipra, tornis būs izturīgs."

   819. Urusvati zina, kāds ir sirds spēks. Jau tālā senatnē cilvēki apzinājās ne vien sirds fizisko, bet arī garīgo spēku. No sirds augšup cēlās visstiprākās lūgšanas, bet vēlāk, gadsimtu ritumā, sirds garīgā nozīme tika noniecināta un to sāka uzskatīt vienīgi par fizisku orgānu. Drīz pēc tam cilvēki pievērsa uzmanību smadzenēm, un sirds tika pieskaitīta pie palīg-orgāniem. Cilvēki aizmirsa, ka sirds ir sējēja, bet smadze nes - arājs un pļāvējs. Neviens negaidīs ražu no neapsēta lauka, tā ari sirds nedos pārpasaulīgo sēklu, ja apziņa ir zaudējusi Pārzemes Pasaules izpratni. Jāsaprot, ka vislielākais spēks negūs izpausmi, ja cilvēks to apzināti neizsauks.
   Sirds nozīme palielināsies tuvākajā nākotnē; nepieciešama ne vien smadzeņu izpēte, bet ari visu sirds darbības kvalitāšu izzināšana. Sirds izpēti Mēs neierobežojam tikai psihiskās enerģijas aspektā. Zinātnes pieejai jābūt daudzpusīgai, radot plašu izpratni. Protams, visa smadzeņu darbība, visa nervu sistēma, visi dziedzeru izdalījumi tiks pētīti kā viena avota - sirds - kanāli.
   Neko nedrīkst noniecināt, taču cilvēkam ir jāatceras, uz ko ir centrēta viņa esība. Nepaiesim garām kā seno, tā ari šodienas tautu zinātniskajiem sasniegumiem. Nevajag strikti nonievāt seno izpratni, jo tajā ir atrodami patiesības uzplaiksnījumi.
   Domātājs teica: "Sirds ir vadītāja; sirds ir pareģotāja; sirds ir pārpasaulīgā vēstnese."

   820. Urusvati zina, kāds ir līdzsvara spēks. Dažādos gadsimtos cilvēki ir saukuši līdzsvaru par Vidusceļu, Zelta Cej,u, Viedības Svariem, Lielo Ritmu, Pārzemes Elpu. Tajā pašā laikā nejēgas apgalvoja, ka līdzsvars nav nekas cits kā vienaldzība. Starp citu, pat Nirvānas jēdziens tika pakļauts dažādiem ļaunprātīgiem izskaidrojumiem. Cilvēki nespēja saprast, ka Nirvāna ir augstākā harmoniskā spriedze; tādu pašu likteni piedzīvoja arī līdzsvara jēdziena interpretācija. Bet tieši tagad pasaulei ir vajadzīgi Viedības Svari.
   Jāatzīst, ka nikns naids var apgāzt cilvēces kuģi. Ne vien uz Zemes, bet ari Pārzemes Pasaulē ir vajadzīgs gudrs Stūres-vīrs. Bet kā gan radīsies līdzsvara izpratne, ja skolās nemācīs domāšanas prasmi? Bērniem ir jāmāk saskatīt, kur ir nepieciešams līdzsvars un tā brālis - taisnīgums.
   Cilvēki veltīgi domā, ka taisnīgums ir nosacīts jēdziens - katram savs taisnīgums un savs labums. Šādi maldi var nodarīt nelabojamu ļaunumu. Taisnīgums un labums ir nenoteikti jēdzieni, tāpēc jāieskatās apziņas būtībā, lai apjaustu Esības nesatricināmos Pamatus.
   Sirds dzīles var ieskatīties tikai tad, ja pastāv patiess līdzsvars. Tas nebūs tā sauktais miers, jo līdzsvars ir atskārsme un visu enerģiju saspriegums. Tāpēc neaizmirsīsim līdzsvaru kā drošu tiltu uz Pārzemes Pasauli.
   Domātājs ieteica: "Noaudiet līdzsvara spārnus, tad neiekri-tīsit bezdibenī."

   821. Urusvati zina, kāds ir vērīguma spēks. Daudzkārt Mēs esam uzsvēruši apziņas paplašināšanas lielo nozīmi. Daži domā, ka šī augstākā kvalitāte ir kaut kas nesasniedzams un pārdabisks, taču viņi kļūdās. Apziņas paplašināšana ir dabisks process, tāpat kā viss zemes un pārzemes dzīvē.
   Ir jāsaprot daudzi vienkārši sasniegumi, lai apjaustu, kas veicina apziņas padziļināšanos. Pārlūkosim vēlreiz mūsu vienkāršos palīgus - to vidū liels sasniegums būs vērīguma izkopšana. Jāizkopj un jāattīsta modrs vērīgums.
   Tikai nedaudzi atnes vērīgumu sev līdzi no Pārzemes Pasaules. Parasti tā iedīgļi ir neatlaidīgi jāattīsta visikdienišķākajās norisēs. Nebūtu pareizi, ka tikai skolotājs skolā attīstītu bērnu vērīgumu. Katram pašam jāizprot, cik vērtīga ir šī kvalitāte, kas paver zemes un pārzemes dzīves ceļu.
   Pat bērns spēj saprast, ka ikviens, kam trūkst vērīguma, līdzinās aklam un kurlam cilvēkam. Viņš nespēj uztvert augstākās izpausmes. Viņš stingst apburtajā aizspriedumu lokā. Viņš nespēj paātrināt tālākvirzību un paliek kā sasmakusi ūdenstilpe. Vai tāds skolotājs spēj saskatīt Pārzemes Pasaules ietekmi? Vai viņš spēj saredzēt zemes Dabas brīnišķīgās izpausmes? Tikai centīga novērošanas spēju izkopšana var pārveidot pat visikdienišķāko dzīvi.
   "Palīdziet aklajiem kļūt redzīgiem," - tā mācīja Domātājs.

   822. Urusvati zina, kāds ir modrības spēks. Jūs zināt, cik liela nozīme ir vērīgumam. Bet kā var rasties vērīgums, ja nav modrības, pastāvīgas saspringtības? Tādas īpašības nevar iemantot vienā mirklī, tās ir jāizkopj, un, jo apzinīgāka būs tāda izglītošana, jo ātrāk nostiprināsies pastāvīgā sardze. Turklāt jāiegaumē, ka neviena īpašība nav iegūstama piespiedu kārtā. Ir brīvi jāiemīl virzīšanās pa augšupejas pakāpieniem - tikai tāds mīlestības pilns iekarojums aizvedis pie atvērtiem Vārtiem.
   Pētniekiem jāiegaumē ari tas, ka ikviens viņu darbs ir vajadzīgs arī Pārzemes Pasaulei. Cik nožēlojams plašajos pār-zemes novados ir ceļinieks, kuram nepiemīt vērīgums un kurš neprot likt lietā modrību! Viņam paiet garām vislabākās tikšanās. Ir jāzina, ka Pārzemes Pasaulē neviens ceļiniekam neko neuzspiedīs. Viņam pašam jāsajūt radniecīgā vibrācija. Viņš neapjuks dažādo ritmu vidū, bet uzmanīgi virzīsies uz sev vistuvāko - tā no visvienkāršākajām zemes dzīvē iegūtajām zināšanām veidojas pārpasaulīgie dārgumi.
   Mēs īpaši rūpējamies par to, lai cilvēki neatrautos no zemes dzīves uzdevumiem, bet katrā zemes dzīves sīkumā saskatītu augstāko dārgumu.
   Domātājs teica: "Rasas lāsē atainojas visa Pasaule."

   823. Urusvati zina, kāds ir prieka varenais spēks. Ikviens labestības pilns prieks, pat visikdienišķākais, paaugstina vibrācijas. Tā var konstatēt, cik lielā mērā priecīgs cilvēks ir stiprāks.
   Bet īpaši varens ir prieks, ko raisa Pārzemes Pasaules apzināšanās. Jāsaprot, ka šāda apzināšanās nebūt nenozīmē, ka cilvēkam pastāvīgi vārdos jādomā par Pārzemes Pasauli. Jāpanāk, lai apziņa tik ļoti satuvinātos ar pārpasaulīgā apzināšanos, ka dedzīga sirds citādi nemaz nevarētu dzīvot.
   Nepieredzējušiem cilvēkiem par šķērsli kļūst viņu varmācīga attieksme pret apziņu, jo nevar ar varu piespiest apziņu piebiedroties Pārpasaulīgajam; tikai pakāpeniski apziņa var pievienoties Smalkās Pasaules likumam.
   Skolotājam jāprot pastāstīt skolniekam jau pirmajos mācību gados par smalko enerģiju vareno spēku. Lai skolotājs sāk jebkurā veidā piepulcināt jaunos. Kam tuvāka astronomija, kam tuvāka kosmogrāfija, lai sāk pētīt to. Visas zinātnes var virzīt cilvēku uz Visaugstāko. Tikai apjukusi domāšana var stāties ceļā izzināšanai. Tāpēc mācieties domāt; iepazīstiet domāšanas prieku; centieties pagūt jebkuros dzīves apstākļos tiekties uz prieka okeānu.
   Domātājs norādīja, ka prieks spēka ziņā līdzinās mīlestībai.

   824. Urusvati zina, kāds ir klusuma varenais spēks. Ir teikts: "Klusums ir skaļāks par pērkonu; klusums ir skanīgāks par taures balsi; klusums ir tilts uz Pārpasaulīgo." Par kādu klusumu ir runa?
   Iesācējiem vajadzīgs ārējais klusums; katra skaņa, pat visniecīgākā, var satricināt un sagādāt sāpes. Bet zinātājam vajadzīgs iekšējais klusums; viņa auss ir atvērta Pārzemes Pasaulei. Viņš dzīvos nesatricināmā klusumā, taču šāds stāvoklis nevar rasties uzreiz.
   Garīgajai ausij ir jāatveras ārpus zemes dzīves apstākļiem. Tādam pētniekam ir vads uz Pārpasaulīgo, un viņš var to izmantot jebkurā laikā, un nekas viņu nevar kavēt pievienoties Augstākajam ritmam.
   Nejēgas nesapratīs, kur ir iekšējā un ārējā klusuma robeža. Tikpat nepareizi viņi spriež par diženo miera kvalitāti; viņiem tas šķiet robežojamies ar vienaldzību un bezrūpību. Bet patiess miers nāk no iekšējā klusuma dzīlēm. Tā pamatā ir uzticēšanās, kas balstās uz zināšanām. Šādu iekšējā klusuma cietoksni nekas nespēs sagraut, nekas nespēs satricināt tā mieru; tā iespējams uz visiem laikiem atbrīvoties no šaubām. Šo drebošo odzi samīs iekšējā miera diženums. Ceļiniekam, kas dodas uz Pārzemes Pasauli, nav labāku bruņu par šādu mieru. Tikai tas ļaus viņam rast labvēlīgu attieksmi pret sevi, tiekoties ar Pārzemes būtnēm.
   Domātājs teica: "Sūti man klusuma spārnus."

   825. Urusvati zina, kāds ir uzvaras varenais spēks. Uzvarai jābūt labestīgai, tad brīnišķīgi iedegas sirds ugunis. Jo mazākas ir patības izpausmes, jo gaišākas būs ugunis.
   Teiks: "Ne jau katram lemts uzvarēt." - Nē, draugi, ikviens var gūt lielisku uzvaru. Ne tikai kaujas laukos tiek izcīnīta uzvara. Ikviens var uzveikt savus paradumus un tādējādi iedegt sirds ugunis. Paradumu pārvarēšanu senatnē dēvēja par Pārpasaulīgo Vārtu atvēršanu. Patiesi, Pārpasaulīgajos ceļos zemes dzīves paradumi var īpaši kaitēt. Pat nevainīgi paradumi var radīt verdzības kultu.
   Brīvs cilvēks nebūs paradumu važās kalts. Viņš pratīs pielāgoties jebkuriem apstākļiem un nenožēlos vakardienu, jo viņš ir brīvi uzveicis šķēršļus. Cilvēks pats ir uzcēlis sīku paradumu sienu un nemana, kā nonācis pašu sīkāko paradumu un aizspriedumu verdzībā. Vai, šādās važās iekalts, viņš var traukties uz Pārzemes Pasauli? Vai gan iespējams brīvi un draudzīgi sastapties ar jauniem kaimiņiem, ja cilvēks iestidzis vakardienas atkritumos? Jāatzīst, ka sīko paradumu lielākā daļa ir dzīves sārni. Uzvarētājs par agrāko esību nedomās. Viņš brīvi trauksies uz jaunu celsmi.
   Domātājs teica: "Nāc, uzvara, un atbrīvo no sarūsējušajām važām."

   826. Urusvati zina, kāds ir pateicības varenais spēks. Mēs jau norādījām uz pateicības jūtu lielo nozīmi, bet cilvēce šāda dzinējspēka lomu neizprot, tāpēc atkārtosim par pateicības lietderīgumu.
   Jāsaprot, ka galvenā iedarbība parasti skar ne tik daudz saņēmēju, kā devēju. Rodoties pateicības jūtām, iedegas brīnišķīgās sirds ugunis; šādas ugunis mirdz ne tikai zemes dzīvē, bet arī Pārzemes Pasaulē. Tādējādi pateicības jūtas ir labāko vibrāciju izraisītājas.
   Cilvēkus var iedalīt dzīvajos un nedzīvajos, un tie, kuriem nav pateicības jūtu, ir tikpat kā dzīvi aprakti. Tāpēc no bērnu dienām jāmāca, ka pateicības jūtas jāpauž ne vien ar vārdiem, bet arī jānes sirdī, tad iedegas varenas ugunis.
   Pārzemes Pasaulē ir nepieciešama gaisma, un pateicības stars apmirdzēs ceļu gluži tāpat kā mīlestības stars. Patiesi, pateicība ir tuva mīlestībai, un sadarbība dzimst šajā svētīgajā mirklī. Cilvēkam ir daudz iemeslu būt pateicīgam. Un tīras pateicības jūtas liks iemirdzēties Gara svētkiem.
   Domātājs teica: "Skolotāj, iemāci mani būt pateicīgam kā pret tuviem, tā tāliem, kā pret redzamiem, tā neredzamiem."

   827. Urusvati zina, kāds ir jaunrades varenais spēks. Neatkārtosimies, stāstot par to, cik vērtīga ir jaunrade, tā jau pietiekami daudz ir apliecināta evolūcijas ietvaros, bet cilvēki ne visai labi izprot psihiskās jaunrades parādību.
   Cilvēki teiks: "Mums nav lemts kļūt par radītājiem," - taču vienlaikus viņi, pašiem to nemanot, psihiski rada, un šāda jaunrade ir nepieciešama tālākvirzībai Pārzemes Pasaulē, tādēļ Mēs allaž esam uzsvēruši prasmi sapņot. Tā palīdz gūt panākumus augstākajās jomās.
   Bet sapnis nedrīkst būt ļauns; tas nedrīkst kalpot patībai. Tas nedrīkst veicināt nejēdzības un cietsirdību.
   Sapnim jābūt skaistam. Tam ir jāveido labāka cilvēces nākotne. Tam ir jārada varoņu tēli. Tam ir jāietiecas augstākajās, Pārzemes Sfērās. Tam ir jākalpo Augstāko Būtņu iepazīšanai - vienīgi tāda kvalitāte būs auglīga. Tā ne vien nostiprinās radītāja apziņu, bet arī radīs vērtīgu vibrāciju visu labā.
   Tā ikviens domājošais var piebiedroties lielajai pasaules jaunradei. Pat sīks līdzdarbinieks var uzcelt varavīksnes tiltu uz Pārzemes Pasauli.
   Domātājs uzsvēra: "Radiet sirdī un piepildiet Pasauli ar brīnišķīgām harmonijam."

   828. Urusvati zina, kādas ir labvēlīgas attieksmes - šā senā neizprastā un nepareizi interpretētā novēlējuma - spēks. Cilvēki saka: "Kur tad ir labvēlīga izturēšanās, ja cilvēks cilvēkam ir ienaidnieks?"
   Nevajag aizmirst, cik bieži Mēs esam nosodījuši karojošo ļaunumu un aicinājuši aizsargāt labo, taču brīvās gribas uzdevums ir pateikt priekšā, kur ir aizsardzība un kur - uzbrukums. Cilvēki, kuri būs iepazinuši aizsardzību, sapratīs, kad tā ir pretrunā ar labvēlīgu attieksmi.
   Cilvēks visupirms ir labvēlīgs pret visu cilvēci. Viņš saprot, ka kaitnieki ir bēdīgs izņēmums, bet cilvēces būtība ir labestīga; tikai ar tādu apziņu var sevi sagatavot Pārzemes Pasaulei. Nekur nav paredzamas tik daudzas tikšanās kā Pārzemes Pasaulē, un visdrošākās būs labvēlības radītās bruņas. Bet tam ir jāgatavojas gan ar sirdi, gan ar prātu.
   Drīz fotografēs labvēlības un ļaunvēlības pilnas domas, tad ārsts pateiks savu medicīnisko, zinātnisko atzinumu un norādīs, kas cilvēka organismam ir derīgāks.
   Cilvēku domai jāiet pa patiesās zinātnes ceļu. Varbūt sirds vēl nevar pateikt, kur ir patiesība, bet zinātniski pamatoti atzinumi palīdzēs cilvēcei tuvoties Pārzemes ceļiem. Nenovēršamais ir jāapgaismo ar visām ugunīm.
   Domātājs teica: "Skolotāj, iemāci mani būt labvēlīgam."

   829. Urusvati zina, kāds spēks ir uzvarai par pagātni. Cilvēki ciena vēsturnieku - patiesības pētnieku, nevis uz aizspriedumiem dibinātu ideju vergu. Tostarp daudz šādu vergu apgrūtina evolūciju. Pat ikdienas sadzīvē pagātne ir kā cietsirdīgs tirāns.
   Pagātnes vergi nespēj domāt par nākamību un līdz ar to liedz sev tālākvirzības iespēju. Taču šādas traģēdijas notiek ne tikai zemes dzīvē, īpaši briesmīgas tās ir Pārzemes Pasaulē - tur šie pagātnes vergi saņem visu savu iepriekšējo esību nastu. Viņus šī nasta smagi nospiež, jo viņi neprot tikt galā ar tādu pagātnes samezglojumu. Neviens viņiem nav iemācījis mierīgi uztvert pagātni un pielāgot to nākotnei. Viņi nezina, ka, saprātīgi izturoties pret pagātni, var pat atvieglot savu karmu.
   Taču Zemes iedzīvotāji pat ar ikdienas pagājību neprot pareizi apieties. Pat sīks pagātnes notikums viņus smagi nomāc. Tas apslāpē jebkuru tiekšanos uz nākamību. Ikvienai kļūdai vajadzētu nest jaunu atziņu, nevis kļūt par šķērsli. Katram paklupi ēnām vajadzētu kļūt par mācību nākotnei. Dzīvē tiek pieļauts daudz kļūdu, bet tās var dot lielu labumu, ja vien nevājinās drosmi.
   Nesāksim tikai vaidēt un vainot likteni, kas ir vienīgi cilvēku rīcības loģiskas sekas. Skolās psiholoģijas stundās būtu jāstāsta par pagātnes nozīmi.
   Domātājs teica: "Lai uzvara pār pagātni atver Nākamības Vārtus."

   830. Urusvati zina, kādu spēku dod uzvara pār bailēm. Kas tad ir bailes - šis cilvēces drūmais apspiedējs? Zinātnieks teiks: "Bailes ir vibrāciju spazmas, ko izraisa neharmoniska tuvošanās." Domātājs atgādinās, ka bailes ir tumsonība. Var minēt daudzus baiļu apzīmējumus. Tie parāda, ka bailes atņem cilvēkam gribu un padara viņu neaizsargātu. Tomēr vispareizākais raksturojums ir tas, ka cilvēks bailes sev piesauc, jo viņš nav iepazinis Pārzemes Pasauli.
   Vai cilvēks, kas zina Pārzemes likumu, var ļauties šausmām? Šāds drosmīgs pētnieks zina, ka cilvēka būtība ir nesagraujama un visstiprākās vibrāciju konvulsijas var uzveikt ar gribu. Taču ari to sasprindzināt ir jāmācas. Neviens nebūs pasargāts no bailēm, ja pats nevēlēsies tās uzveikt.
   Lai cilvēks allaž atceras, ka neharmoniski apvienojumi var viņam atņemt spēkus, un tādēļ apzināti aizsedzas ar gribas vairogu. Mēs jau atgādinājām par gribas audzināšanu. Nevajag domāt, ka disharmoniju var uzveikt tikai ar parasto mieru. Sitiens izraisa pretdarbību. Lai ļaunums atgriežas pie tā, kas to sūtījis. Mums nebūs vajadzīgs zobens, ja ienaidnieka bultu var atvairīt ar gribas spēku.
   "Patiesi, uzvarētājam jābūt pastāvīgā sardzē," - tā ir novēlējis Domātājs.

   831. Urusvati zina, kāds spēks piemīt uzvarai pār patību. Ļaudis teiks: "Šāda cīņa cilvēkam nav pa spēkam, mēs pat nezinām, kā tādu kauju uzsākt." Taču katrai ieejai ir savs Sēžams.
   Neuzskatiet sevi par nedzirdētiem varoņiem, kad uzsāksit cīņu ar patības briesmoni. Vispirms pieteiciet karu savam es un pamēģiniet to aizstāt ar vārdu mēs. Protams, šāda nomaiņa nav grūta, īpaši tad, ja zināt, ka neviena jūsu darbība nevar būt vienpersoniska. Katrā darbā piedalās Zemes un Pārzemes iemītnieku kolektīvs. Neviens nevar apgalvot, ka viņš darbojas bez kaismīgiem līdzdarbiniekiem. Tikai muļķi un nejēgas neievēro, kā veidojas viņu izpausmes.
   Zinātne apstiprina, cik varenas ir pārzemes strāvas. Zinātne jau uztver domu sūtījumus. Zinātnes vārdā pieklājas vārdu es aizstāt ar vareno mēs. Radošam cilvēkam nav taisnība, uzskatot, ka viņa jaunrade ir personiska. Lai viņš padomā par redzamajiem un neredzamajiem līdzdarbiniekiem. Viņa darbs nekļūs mazāks, ja izrādīsies, ka tas ir kopīgs sasniegums. Tā ari personiskā īpašuma jēdziens viegli pārvēršas par kaut ko kolektīvu. Cilvēks būs zemes dārgumu glabātājs un Pārzemes Pasaulē nonāks, smagas nastas nesaliekts.
   Domātājs teica: "Cilvēk, tu vari uzsākt cīņu ar patību jebkurā savas dzīves brīdī."

   832. Urusvati zina, kāds spēks piemīt uzvarai pār verdzību. Nerunāju par vergturību, par verdzību, kurai kā cilvēces kauna traipam jābūt jau izskaustai, pievērsīsimies iekšējai verdzībai.
   Cilvēka mīt nosliece uz vispretīgāko verdzību. Viņš ir sīku paradumu pilns. Nedomājiet, ka šie paradumi ir kaitīgi tikai zemes dzīvē, daudz lielāku ļaunumu tie nodara Pārzemes Pasaulē.
   Neveikls un nekustīgs ir šāds ceļinieks Pārzemes Pasaulē. Viņš pats sev liedzis uztvertspēju. Viņš neprot atsaukties uz vislabākajiem aicinājumiem. Viņš nespēj uztvert smalkos ritmus, jo ir kurls un mēms kā vergs. Skolotājs nevar kontaktēties ar vergu.
   Bet jāatceras, ka brīvība ir augstākā disciplīna, tāpēc nevar uzskatīt par brīviem tos, kuri parāda tikai haotisku apjukumu. Var nožēlot šādus šķietami brīvos cilvēkus, kuri vienīgi izjauc vērtīgās vibrācijas. Viņi nesaprot, kādu ilgstošu ļaunumu nodara izplatījumam. Tātad apsvērsim, kuri paradumi nomāc mūsu brīvo gribu. Pacentīsimies saprast, ka mēs varam kļūt gan par cēlājiem, gan par sagrāvējiem. Ir nepieciešama patiesās brīvības izpratne.
   Domātājs norādīja: "Neesiet vergi, bet gan parādiet, cik brīnišķīga ir brīvība."

   833. Urusvati zina, kāds spēks piemīt uzvarai pār bezrūpību. Bezrūpība ir liels ļaunums! Cilvēki cenšas maskēties ar visdažādākajiem jēdzieniem, lai tikai saglabātu sev dārgo bezrūpību.
   Cilvēki ir gatavi pielīdzināt to ticībai. Viņi viltīgi teiks: "Ja mums ir ticība, tad pārējais nāks pats no sevis." Tā viņi cer nodrošināt sev laisku bezrūpību. Cilvēki jutīsies sarūgtināti, ja viņiem pateiks, ka novēlētas ir rūpes un pastāvīgi centieni.
   Kā lai cilvēkiem pastāsta, ka Pārzemes Pasaule ir nesalaužamu centienu pilna? Kādus lai min pietiekami pārliecinošus piemērus tam, par ko pārvēršas bezrūpība Pārzemes Pasaulē? Var pastāstīt par dzērājiem, kas pazaudējuši savu ceļu. Bezjēdzīgā klenderēšana būs precīzs salīdzinājums.
   Var pajautāt: kā lai uztver un saprot īslaicīgu apātiju, kuru Mēs pieļaujam? Taču tā ir nepieciešama spēku atjaunošanai un nekādā ziņā nav uzskatāma par bezrūpību. Cilvēki nesaprot, ka enerģijas atjaunošana ir obligāts nosacījums psihiskai tālāk-virzībai, taču arī apātijas brīdī cilvēks nezaudē saikni ar
   Vadītāju un viņa apziņa neiemieg, bet pat saasinās, būdama gatava atkal uztvert. Liels enerģiju daudzums var veidot vai nu necaurejamu sienu, vai arī kļūt par svētīgiem spārniem. Lai augstākās enerģijas sastop cilvēku atvērtu to uztveršanai. Domātājs ieteica: "Neizvēlieties par draugiem bezrūpīgus cilvēkus."

   834. Urusvati zina, kāds spēks piemīt uzvarai pār tumsu. Kas gan te ir jauns? Jau sen ir teikts par izglītības nepieciešamību. Jau sen ir zināms par cilvēka izstarojumiem. Jau sen ir izprasta apziņas paplašināšanas nozīme, bet vēl nav pateikts tas, ka cilvēks var ar gribas spēku šos izstarojumus pastiprināt. Protams, par šādu īpatnību nedrīkst stāstīt iesācējiem eksperimentētājiem, citādi viņi sāks saspriegot gribu, nepaplašinājuši apziņu.
   Nedrīkst aizmirst pastāvīgu izglītojošu izzināšanu, ko dēvē par uzvaras lāpu, - tikai tad cilvēks spēs savu gaismnesību pastiprināt ar gribas pavēli; šāds stāvoklis viņam palīdzēs Pārzemes Pasaulē. Viņš būs īsts gaismas nesējs. Kā apziņas paplašināšanas lāpa viņš palīdzēs sev un apkārtējiem. Lai šo svēto gaismas lāpu padarītu stiprāku, ir pastāvīgi sev jāatgādina, ka cilvēks ar savu darbu var iedegt nenodzēšamu gaismu.
   Lai Pārzemes Pasaules ceļinieks raida pateicību visiem, kas viņam palīdzējuši iedegt glābējlāpu. Taču uzvarēt nezināšanas tumsu nav viegli. Nepagursim atgādināt par tumsonības kaitīgumu. Cilvēks nedrīkst domāt, ka tumsonības briesmonis ir jau uzveikts. Zinības lauka arājam ir daudz darba. Zemes stāvoklis brēktin brēc par cilvēka kaitēm.
   Domātājs uzsvēra: "Gaismas nesēji, vairojiet savu Gaismu."

   835. Urusvati zina, kāda velte ir līdzsvars. Cilvēce savā nezināšanā visiem iespējamiem līdzekļiem cenšas to izjaukt. Daudzo kaitētāju vidū neaizmirsīsim divus nejēdzīgus pundurus - nomāktību un dusmas.
   Ja tie ir tik kaitīgi, tad kāpēc tos dēvēt par punduriem? Iemesls ir vienkāršs, jo ikviens, pat ne visai stiprs cilvēks, ja vien grib, var tos uzveikt. Patiesi, niecīgi ir nomāktības un dusmu iemesli. Ikvienam būtu jānokaunas, atceroties gribasspēka trūkumu.
   Tāpat viņš nožēlos ari to, ka ceļa uz Pārzemes Pasauli uzkrāvis sev nastu. Pārejot augstākajās sfērās, to nav iespējams nomest, īpaši var nospiest nelieli uzkrājumi, kurus uz Zemes uzskata par niekiem. Tie gluži kā migla ieskauj aptumšoto apziņu. Cilvēks tikai ar grūtībām izprot, cik nesaprātīgi viņš ir izjaucis vērtīgo līdzsvaru.
   Nezinātāji uzskata, ka līdzsvars ir kaut kas auksts un nedzīvs. Viņi nespēj izprast spriegās vibrācijas un augšupvirzības ritmus. Bet tikmēr, kamēr viņi uz Zemes neapzināsies savu atskārsmju aptumšošanas kaitīgumu, tie Pārzemes Sfērā nejutīsies stabili. Tāpēc ikvienā piemērotā gadījumā atgādināsim, cik kaitīgas ir dumsas un nomāktība.
   Domātājs teica: "Kas ļaujas dusmām un nomāktībai, tas nespēj domāt par Bezrobežīgo."

   836. Urusvati zina, kāda velte ir vērīgums. Cilvēki to bieži jauc ar lietderīgumu. Jautās: "Kāda ir atšķirība starp diviem tik tuviem jēdzieniem?" Lietderīgumu var izkopt zemes dzīves apstākļos, bet vērīgums uzkrājas daudzās dzīvēs un padziļinās Pārzemes Pasaulē; šāds vērīgums palīdz dažādos gadījumos.
   Cilvēks var pareizi saskatīt parādības pēc to ārējām pazīmēm. Viņš apjauš, kur ir nepareizais ceļš, taču nespēj noteikt šādas nepareizības cēloni, bet sirds zina, ka no kaut kā ir jāizvairās. Cilvēki parasti to sauc par nojautu, un viņiem ir taisnība, taču viņiem savā apziņā ir jāpieļauj šādas nojautas pastāvēšana.
   Par šādu instinktu nevajadzētu vīpsnāt. Cilvēks var būt neizglītots, bet vienlaikus apveltīts ar vērīgumu. Parasti tālre-dzību uzskata par kaut ko tādu, kas ietiecas nākotnē, taču vērīgums gūst izpausmi visā dzīvē. Tā ir palīdzība, kas tiek sniegta tagad; tāpēc cienīsim daudzo dzīvju un Pārzemes Pasaules darba uzkrājumus. Neaizmirsīsim, ka arī tur ir jāstrādā; domu jaunrade nebūt nav tik viegla, kā uzskata nejēgas.
   Domātājs uzsvēra: "Esiet vērīgi visā dzīvē."

   837. Urusvati zina, kāda velte ir spēja sadalīt uzmanību. Neatlaidīgi sasprindzinot gribu, var panākt pastiprinātas uzmanības veltīšanu vairākiem priekšmetiem vienlaikus. Nedomājiet, ka ar šādu spēju ir apveltīti tikai kaut kādi ģēniji. Ikviens cilvēks var dažādu esību laika attīstīt sevi spēju ļoti asi uztvert apkārtējo un reizē atbildēt uz dažādiem jautājumiem. Var vienlaikus rakstīt vairākām personām; var sūtīt domas uz visām pasaules malām, tādēļ šādu īpašību dēvē par "gara dalāmības slieksni."
   Bet jau skolas gados ir jāattīsta uzmanība. Tā ir vajadzīga Pārzemes Pasaulē, citādi ceļinieks, nokļuvis daudzveidīgo jauno iespaidu jūklī, nespēs tos uztvert. Cilvēks, kas nav attīstījis savu uzmanību, nonāk neizjustu vibrāciju viļņos un ieslīgst haosā.
   Nevajag domāt, ka ikviens jaunais Pārzemes Pasaules iemītnieks tūlīt saņems Vadītāju. Viņam pašam sevī jārod spēja saprast domās veiktu vadīšanu. Domu valoda, protams, visiem ir viena, bet cilvēks, kurš nav pievērsies domāšanai, nespēj izprast palīdzību. Tāpēc Mēs sakām: "Neaizvadiet zemes dzīves dienas, nedomādami par Pārzemes Pasauli." Tikai vērīga uzmanība ļaus saskatīt daudzas parādības, kas nejēgām paslīdēs garām nepamanītas.
   Domātājs ieteica katru dienu padomāt par nākamo dzīvi un pievērst saspringtu uzmanību tālajām pasaulēm.

   838. Urusvati zina, kāda velte ir vitāla jaunrade. Cilvēks nemitīgi rada - apzināti vai neapzināti, darbojoties vai domās; nomodā vai miegā cilvēks turpina radīt un tā pilda savu misiju.
   Cilvēks nevar neradīt, jo tieši šajā stāvoklī viņš saskaras ar augstākajām enerģijām. Protams, nesalīdzināsim izcila domātāja jaunradi ar mežoņa jaunradi - tās nav salīdzināmas, tomēr pamatenerģija viņiem abiem pieskaras.
   Radīdams cilvēks pastāvīgi vai nu ceļas augšup, vai slīd lejup. Var iztēloties aparātu - psihogrāfu, kas atzīmēs vissīkāko cilvēka jaunrades kustību, - iznāks ļoti sarežģīta līnija. Pēc varonības uzplaiksnījuma var pārņemt apkaunojoša nomāktība vai iznīcinošas bailes, vai dusmas, un aparāts parādīs kritumu, taču šautriņu var atkal pacelt mīlestības un prieka sajūsma.
   Mūsdienu cilvēku nav iespējams iedomāties pastāvīgā aug-šupvirzībā, bet būtībā šāda pastāvīga, nepārtraukta augšupeja ir iespējama, turklāt ne vien atsevišķai personībai, bet ari veselai grupai vai visai cilvēcei. Taču šāds apziņas paplašinājums un apvienojums pagaidām ir tikai sapnis, bet katrs sapnis jau ir sev izvirzīts uzdevums, un Varenie Spēki steigsies palīgā drosmīgajam varonim.
   Pārzemes Pasaulē notiek kaut kas līdzīgs, bet Zemes cilvēks nedrīkst aizmirst savu atbildību pasaules celsmē. Sākumam iegaumēsim, ka cilvēks rada nepārtraukti.
   Domātājs teica: "Kas var noteikt cilvēka jaunrades robežu? - Pati Bezrobežība ir tās kritērijs."

   839. Urusvati zina, kāda velte ir darbs. Cilvēce sāk izprast darbu kā augstāko vērtību. Darbs ir augstākā mēraukla, tomēr daudzi uzskata, ka darbs ir lāsts. Kāpēc gan rodas šāds nepareizs spriedums? - Tāpēc, ka nav izprasta Pārzemes Pasaule.
   Cilvēki negrib neko zināt par Pārpasaulīgās dzīves pamatiem. Viņi nesaprot, ka darbs ir atbrīvošanās no patības, citiem vārdiem sakot, no viskaitīgākās īpašības, kura traucē iekļauties pārpasaulīgajā jaunradē. Augstas kvalitātes darbs ļauj cilvēkam pacelties pāri zemiskajai patībai. Patiesas iedvesmas brīdī radītājs par sevi nedomā. Darbarūķis, kas tiecas panākt labāku kvalitāti, nebūs zemes dzīves patības vergs. Tāpēc tāda velte kā darbs ir atbrīvošanās no patības.
   Domās patību var padzīt, bet vai daudzi spēj tik cildeni domāt? Darbs nāk viņiem palīgā un norobežo no nepilnīgās sadzīves. Cilvēki maz izmanto darbu, lai pasargātu sevi no ieraušanas banalitātes atvarā.
   Centieni pēc labākas kvalitātes jau ir virzība uz labāku nākotni. Ne velti Darba Joga tika ieteikta cilvēcei kā tuvākais ceļš panākumu gūšanai. Neklusēsim par to, ka darbs darāms no mazām dienām. Lai ģimene un skola audzina nākamos darbarūķus un radītājus.
   Domātājs teica: "Ar pateicību pieņemsim tādu velti kā darbs."

   840. Urusvati zina, kāda velte ir vīrišķība. Drosmīgs brašulis var nobīties no pretīgām vibrācijām, bet vīrišķīgs varonis ir bezbailīgs. Vīrišķības izpausme nav tikai zemes dzīves sasniegums. Vīrišķība veidojas Pārzemes Pasaulē.
   Ceļinieks, kas veļas nostāties uz vīrišķības takas, saņem Augstāko Palīdzību. Viņam tiks parādītas daudzas šausmas, taču viņš zinās, ka viņa būtība ir nesagraujama, un visbriesmīgākais viņa ritmu neizjauks. Ar šādām stiprām bruņām varonis ienāk zemes dzīvē. Viņš var apliecināt, ka ir saņēmis lielu velti.
   Dzirdu, kā īgņa čukst: "Kas gan te jauns? Vai tad cilvēks nezina, kādas priekšrocības ir vīrišķībai?" Tieši tā - nezina, un pats īgņa nemēģina izkopt šādu vērtīgu īpašību. Nav šaubu, ka visos dzīves apstākļos var neatlaidīgi veidot sevī vīrišķību un tādā spriegumā atcerēties aizmirstos uzkrājumus. Izpausta vīrišķība vienmēr ir lieliska, un arī to īgņa nezina, jo viņš netiecas pēc skaistā. Viņam varoņdarbs ir pilnīgi tukša skaņa. Viņš nesaprot, kādēļ varonim nav pieņemama banālā sadzīve, īgņa neprot noteikt vīrišķības patieso vērtību; pat tirgojoties viņam noderētu kāda vīrišķības drumsliņa. Bet īgņa atzīst par labāku nīkt neuzņēmības putekļos nekā iekvēloties varoņdarbā. Varoņdarbs taču var izpausties vispieticīgākajā dzīvē. Cilvēks nesaprot, ka drosme ir visīsākais ceļš.
   Domātājs novēlēja iet uz Pārzemes Pasauli drosmes pilniem.

   841. Urusvati zina, kāda velte ir izzināšana. Teiks: "Vai tad izzināšana ir velte? Vai tad tā nav mūsu brīvās gribas sasniegums?" Šauram materiālismam tas tā ari ir. Bet smalka, cildena domāšana saprot, ka izzināšanai ir nepieciešama Pārpasaulīgā Sadarbība.
   Ikviens domātājs var ievērot, ka pāri faktu iegūšanai sāk pacelties zinība, un tā jau ir augstākā velte. Cilvēks nevar padarīt uztveri smalkāku vienīgi ar zemes dzīves prāta palīdzību, īsts zinātnieks atzīst, ka viņa izzināšanai ir it kā augstāki pavedieni, un tādējādi apgūtais gluži negaidīti paplašinās.
   Šāda parādība var būt neapzināta tad, kad Augstākie Vadītāji uzskata par nepieciešamu iejaukties Vispārības Labā. Bet sekas var būt daudz nozīmīgākas, ja zinātnieks apzināti pieļauj Augstāko Vadību; tad Pārzemes Pasaule var izpausties visā savā diženumā. Cilvēks jūt, ka sirds it kā paplašinās, lai uztvertu kaut ko Diženu. Šādi brīži var kļūt par apskaidrību, bet cilvēkam ir jāprot pieņemt tādu Svētības straumi. Nav vajadzīgi nekādi piespiedu līdzekļi, ir tikai jāatver sirds un domās jāpiesauc Lielais Audzinātājs.
   Domātājs teica: "Skolotāj, svētī manu izzināšanu."

   842. Urusvati zina, kāda ir pārzemes kritēriju būtība. Pārze-mes zinātnes pētnieki bieži brīnās, kāpēc zemes dzīves termiņi nesakrīt ar pārzemes termiņiem. Šis apstāklis mazdūšīgajos dažreiz izraisa šaubas. Tikai dziļi izpētījis Pārzemes Pasaules apstākļus, cilvēks izprot, ka pārzemes kritēriji nevar pilnīgi sakrist ar zemes dzīves kritērijiem.
   Pat uz Zemes cilvēks, kas stāv kalna virsotnē, domā un jūt citādi nekā tas, kurš atrodas dziļā ielejā. Vēl atšķirīgāki ir pārzemes kritēriji; tur pamati būs būtiski un norādījums būs saistīts ar notikumiem. Tāpēc tikai vērīgs pētnieks spēj saskatīt iekšējo saistību, kāda pastāv starp daudziem notikumiem, kuri it kā nāk līdzi galvenajam norādījumam.
   Nereti šādi notikumi var būt pilnīgi nenozīmīgi un it kā nepiederīgi, un tikai uzmanīga un vērīga acs saskatīs zīmīgu saikni. Tad šāds no aizspriedumiem brīvs zinātnieks teiks: "Patiesi, Pārzemes Pasaule ir tuva Zemes pasaulei, taču augstieņu parādības ir rūpīgi jānovēro." Tātad jāsaprot, ka pārzemes valoda nevar būt nepilnīgā Zemes ļaužu valoda.
   Pastāvīgi tiek norādīts, ka sirds ir cilvēka būtības centrs. Tikai sirds var ieklausīties un izprast Pārzemes Pasaules vieglos pieskārienus - tas ir jāatceras.
   Domātājs teica: "Skolotāj, iemāci saprast Pārzemes čukstus."

   843. Urusvati zina, kāda ir prieka būtība. Senajā Indijā bija ārstu kopiena, kas sevi dēvēja par "prieka radītājiem." Viņi apgalvoja, ka slimo var sekmīgi izdziedināt, ja ap viņu valda prieks. Viņi zināja, ka prieka jūtas, kas pievelk pasaulīgā un pārpasaulīgā labākās vibrācijas, ir dziedinošas; tās uzlaboja slimnieka pašsajūtu, un ārstēšana noritēja sekmīgi.
   Citu skolu ārsti zobojās par "prieka radītājiem". Nejēgas nespēja aptvert, ka noteiktas kvalitātes vibrācijas var veicināt ķermeņa dziedināšanu. Nejēgas nespēja iedomāties, ka psihiskās iedarbības rezultātā var piesaistīt varenu izplatījuma spēku. Šī iedarbība nedrīkstēja izpausties ka pavēle, tai vajadzēja būt gara svētkiem. Jāatzīst, ka ārsta priekpilns stāstījums jau izraisa slimniekā uzticēšanos.
   Ne vien mehāniskās zāles, bet arī ārstēšanu ietverošā smalkā magnetizācija liek sadarboties slimnieka labākajiem spēkiem. Ne vien slimnieka tuvumā, bet ari visā dzīves jaunradē neaizmirstiet, cik dziedinošs ir prieks. Protiet saglabāt prieku pat grūtās dienās. Rodiet spēku radīt prieku, jo izplatījumā ir daudz iespēju iedegt prieka ugunskuru. Patiesi, prieks ir vislabākais ceļvedis pārpasaulīgajos ceļos.
   Domātājs teica: "Skolotāj, piebiedro mani Pārpasaulīgajam Priekam."

   844. Urusvati zina, kāda ir darba būtība. Mēs nostiprinām darbu kā pasaules vērtību. Mēs saucam darbu par dziednieciska ritma avotu. Mēs apliecinām, ka darbs dod strādājošajam patiesu prieku. Mēs esam likuši darbu ģimenes un valsts pamatā, bet tagad ir jāpievieno darba vissvarīgākā īpašība - tas dod prieku ne tikai pašam darītājam, bet arī kādam citam izpausmi radušajam.
   Ikviens darbs, neapšaubāmi, sagādā kādam prieku. Šis prieks var būt gan neliels, gan arī milzīgs. Arī Visuma mēroga prieks būs darba sekas.
   Neaizmirsīsim, ka Pārzemes Pasaulē šāds prieks ir nezūdošs. Tas rada atzinību. Šāds vibrāciju apvienojums palīdzēs ceļiniekam viņa pārzemes gaitās. Turklāt īpaši jāievēro, ka šāda atzinība būs bezpersoniska, un darba darītāju kā uz Zemes, tā arī Pārzemes Pasaulē vadīs vistīrākās jūtas. Viņš nepazīs tos, kas viņam ir pateicīgi, bet tāpēc jo vērtīgāka būs bezpersoniskā, pašizdziedināšanās rezultātā panāktā nostāšanās uz augšup virzības kāpnēm.
   Sadarbība ir vērtīga tad, kad to nostiprina uzticības apliecinājums. Tāpēc izpratīsim darbu kā kopīga prieka radītāju.
   Domātājs novēlēja darbu kā pārpasaulīgu prieku.

   845. Urusvati zina, kāda ir draudzīguma būtība. Draudzī-guma gaišie izstarojumi būs labestības pilns ceļvedis kā uz Zemes, tā arī Pārzemes Pasaulē, īsts draudzīgums īpaši nepieciešams Pārzemes Pasaulē. Domu enerģija un skaidri redzamais izstarojums novērš lielas kļūdīšanās iespēju. Protams, ari zemes dzīvē draudzīgums rada jaunas iespējas. Ja pat ienaidniekam veltīsim draudzīgu skatienu, tā būs nevis vājuma, bet, gluži otrādi - pārākuma pazīme.
   Tātad cilvēki jāaudzina tā, lai viņi apzinātos draudzīguma nozīmi. Tas nekas, ka šī īpašība netiks novērtēta uzreiz, tomēr apzina katrā ziņā kļūs cildenāka. Šādi audzinot, vēlreiz jāatgādina, cik kaitīgs ir naids un atriebība. Šāds atgādinājums ir īpaši nepieciešams tagad, kad niknums un savstarpējs ienaids ieskauj Zemi kā nāvējošs šķidrauts.
   Nedomājiet, ka šādi atgādinājumi ir abstraktas morālas pamācības. Planēta ir slima, un cilvēki veicina tās iznīcību. Tādēļ savāksim draudzīguma drusciņas un piepildīsim izplatījumu ar labestīgiem sūtījumiem. Mēs nezināsim, pie kā nonāks šie aicinājumi, bet tie nesīs labumu visai cilvēcei.
   Domātājs ieteica: "Sūtiet labestīgus aicinājumus. Tie nonāks īstajā vietā."

   846. Urusvati zina, kāda ir aizmiršanas būtība. Gudrie saka: "Nekas nezūd, visam ir cēlonis." Ja kaut kas ir nogrimis apziņas dzīlēs, tātad tam ir savs iemesls. Izpētīsim to un redzēsim, ka aizmiršana bijusi svētīga.
   Cilvēki brīnās: kāpēc sen aizmirstais negaidīti uzpeld no apziņas dzīlēm'? Taču arī tam ir savs cēlonis. Varbūt negaidītas vibrācijas ir atmodinājušas snaudušo parādību vai arī cilvēkam ir jāatzīst sen pārdzīvotais, vai varbūt Pārzemes Vadītāji atzinuši, ka ir jāatgādina cilvēkam par viņa atbildību.
   Protams, Mēs nerunājam par apkaunojošo aizmāršību, ko rada izlaidība. Pie Mums šādu izlaidību uzskata par bīstamu netikumu. Bērni jāpasargā no iespējas kļūt izlaidīgiem.
   Cilvēki bieži aizbildinās ar aizmāršību, nezinādami, kādu netikumu sev piedēvē. Aizmiršana ir Dabas likums, tā uzkrāj dārgumus apziņā un saudzīgi tos glabā līdz nolemtajai stundai.
   Patiesi, cilvēks nespēj atcerēties visus pagājības sīkumus, tikai Pārzemes Pasaulē tie kļūs par glābējiem vai apsūdzētājiem. Nav iespējams katru sīkumu nosodīt vai atzīt. Darbinieks traucas uz priekšu, bet aizmiršana viņam ir tikai dārgumu uzglabāšana. Viņš zina, ka pienāks brīdis un uzdzirkstīs apskaidrības zibens.
   Pie Mums augstu vērtē to, ka darbinieks prot apieties ar uzkrātajiem dārgumiem. Mēs' labprāt palīdzam izsaukt no glabātavas vajadzīgās vibrācijas.
   Domātājs teica: "Arī aizmiršanu pieņemšu kā velti."

   847. Urusvati zina, kāda ir iecietības būtība. Lai katra jūsu iecietības izpausme kļūst arī par jūsu augšup virzību.
   Muļķis kausta nomocīto ēzeli un tādējādi tikai rada ļaunumu. Bet saprātīgs saimnieks ļaus ēzelim atpūsties, pabaros viņu un tādējādi gūs labumu. Tāpat ir ar nejēgām - nevar izgāzt dusmas uz viņiem, jo no tā nebūs nekāda labuma. Bet labums būs, ja mēs būsim iecietīgi un atradīsim pārliecinošus vārdus. Nav viegli noteikt nezinīguma līmeni, bet domātājs sapratīs, ka, ejot pa zemu gaiteni, ir jāpieliecas.
   Daudz ir runāts par līdzcietību, taču katrā līdzcietības izpausmē jau ir iecietība. Patiesi, ar iejūtīgu attieksmi panāk lielisku augšup virzību. Pārzemes Pasaulē šāda žēlsirdības izpausme rada pamatu straujai augšupgaitai. Ceļinieks iemācās ieklausīties sāpju balsīs, un viņu piepilda dziedinošas domas, bet šādas domas jau ceļ augšup kā spārni.
   Cilvēkam ir nemitīgi jāmeklē iespēja likt lietā vēlīgu iecietību. Ari skolās jārunā par to, cik vajadzīga tā ir. Jānorāda, ka nosodīšana ir nedzīva sākotne. No tās var viegli izvairīties, ja patur prātā, ka postīšana nav tas pats kas radīšana. Atstāsim sagraušanu Kosmosa gudrības ziņā, bet paši radīsim.
   Domātājs teica: "Skolotāj, norādi, kā, iecietīgam esot, celties augšup."

   848. Urusvati zina, kāda ir iedvesmas būtība. Dažādās valodās šis vārds skaidri apzīmē iedarbību no ārienes. Cilvēkiem patīk šis vārds, un dažkārt viņi to lieto nevietā, bet ļoti reti padomā par tā izcelsmi.
   Pat tiem nedaudzajiem, kuri saprot vārda iedvesma izcelsmi, domas dalās. Vieni pieļauj personisku ietekmi, bet citi uzskata, ka darbojas kāda enerģija. Nestrīdēsimies, jo ikvienā personiskajā iedarbībā piedalās enerģija, un cilvēkam ir pienācis laiks izprast, kāda ir viņa izrunāto vārdu īstā nozīme.
   Bet vai cilvēks var spriest par iedvesmas nozīmi, ja viņš neizprot Pārzemes Pasauli? Cilvēks nevar atzīt Augstāko Spēku sadarbību, ja viņš tos vispār noliedz.
   Vārds iedvesma īpaši bieži dzirdams mākslinieku un zinātnieku aprindās. Iemesls ir skaidrs - šos darbiniekus var biežāk ietekmēt Pārzemes Sfēras. Šī parādība varētu pastiprināties, ja cilvēki to uzņemtu apzināti, bet diemžēl Pārzemes Pasaule netiek atzīta.
   Vai gan iespējams gaidīt tās drīzu atzīšanu, ja cilvēkus pārņēmis naids un postīšanas kāre? Taču no vārdnīcas vārds iedvesma vēl nav izmests. Varbūt atradīsies skolotājs, kas pamatskolā izskaidros iedvesmas lielo nozīmi. Lai bērni dzird par Pārpasaulīgo Sadarbību. Šāda augstākā ietekme nekropļos cilvēka jaunradi, bet pieskarsies viņam kā brīnišķīgi spārni.
   Domātājs teica: "Skolotāj, iedvesmo mani vislabākajai jaunradei."

   849. Urusvati zina, kāda ir apgarotības būtība. Brīnišķīgais apgarotības jēdziens pierāda Augstākās Pasaules saskarsmi ar gara spēkiem. Tie, kas noliedz garu un dvēseli, nedrīkst lietot vārdu apgarotība, bet tieši viņiem patīk šo vārdu daudzināt, neizprotot tā nozīmi.
   Noliedzēji izmanto domas un vārdus, kas piepilda pārzemes telpu, un vienlaikus neatzīst, ka pastāv neredzama dzīve un neredzama iedarbība. Nav brīnums, ka nākas runāt par jēdzieniem, kurus pazina senā pasaule, bet kuri tagad ir pilnīgi izkropļoti.
   Senās pasaules cilvēki ir radījuši daudzus vārdus, kuriem ir cildena nozīme. Viņi jau zināja, kādēļ šie vārdi cilvēcei ir vajadzīgi, taču gadsimtu gaitā šo cildeno jēdzienu nozīme ir zudusi. Cilvēku doma ir pievērsusies sadzīvei un šķietamai dzīves attīstībai. Tumsonība ir piezagusies no negaidītas puses. Tā vietā, lai paplašinātu redzesloku, zināšanas to ir sašaurinājušas līdz tumsonīgai noliegsmei.
   Varētu likties, ka zinātnieku uzdevums ir meklēt, nevis noliegt. Apgarotībai ir jāpārņem zinātnieka apziņa, un viņam ir jānovērtē visa šā jēdziena nozīme, taču viņš ir noniecinājis Pārzemes Spēku vadību un tādējādi kļuvis bezspēcīgs.
   Ir jau pietiekami daudz runāts par apzināto jaunradi, kad cilvēks kļūst gaišredzīgs un gaišdzirdīgs, bet, lai to sasniegtu, cilvēkam vispirms ir jāapzinās, kāds varens spēks viņam piemīt un kāda sadarbība ir gatava viņam palīdzēt, - tikai tad viņam ir tiesības runāt par apgarotību.
   Domātājs ieteica pat parastajā sadzīvē neaizmirst apgarotību.

   850. Urusvati zina, kāda ir labsirdības būtība. Nejēgas ir nepamatoti noniecinājuši divus brīnišķīgus jēdzienus: viņi labsirdību ir pielīdzinājuši plānprātībai, un, viņuprāt, labsirdīgajam nevar uzticēties. Bet kas gan var būt cildenāks par tiekšanos uz labo, uz svētīgo? Tikai gudrs cilvēks spēj virzīt visus savus spēkus uz labo. Šāda tiekšanās viņam nebūs jānožēlo Pārzemes Pasaulē, jo labestības magnēts viņam pievilks labākos ceļabiedrus.
   Uz Zemes cilvēki sapņo par sadarbību, bet Pārzemes Pasaulē tā jūtama vēl vairāk. Tā stiprina garu un vairo psihisko enerģiju. Uz Zemes cilvēki mēģina ar visu Jogu palīdzību padarīt augstāku savu apziņu un tuvoties Augstākajai Pasaulei. Pārzemes Pasaulē augšupvirzībai vajadzīgs vēl lielāks spriegums. Ceļinieks tur nemitīgi, bez pārtraukuma virzās uz priekšu vai krīt atpakaļ kā bezdibenī mests akmens. Labestības enkurs ir tas, uz ko var paļauties, bet, lai to iemantotu, cilvēkam jābūt patiesi labsirdīgam. Labsirdība palīdzēs izvairīties no uzbudinājuma, niknām dusmām un ļaunuma.
   Lai cilvēki nedomā, ka runājam par nevajadzīgām lietām. Pasauli tik ļoti pārņēmis naids, ka ir nepieciešams labestības glābējriņķis. Lai cilvēks pameklē daudzus noniecinātus un aizmirstus jēdzienus. Lai iemācās šos jēdzienus lietot to īstajā nozīmē. Daudz laba var atrast gadsimtu putekļos.
   Domātājs ieteica: "Uzvelc labsirdības bruņas un kļūsti neuzvarams."

   851. Urusvati zina, kāda ir svētības būtība. Visam pamatā esošā enerģija, svētība, psihiskā enerģija, ugunīgā enerģija, prāna - dažādos gadsimtos bijuši dažādi nosaukumi, bet jēga ir viena. Cilvēki to var saprast kā dzīvības devēju, radošā spēka ceļvedi, pamudinātāju izzināt. Taču cilvēki vēl ir ļoti tālu no Pasaules ēkas pamatu izpratnes. Viņi jautās: "Ja visam pamata esošā enerģija piepilda visu izplatījumu, tad kāpēc gan tā neiedarbojas vienmērīgi uz visiem cilvēkiem?"
   Jautātājs, protams, nezina, ka nav divu pilnīgi vienādu cilvēku, nezina, ka enerģija ir jāatzīst, jāpiesauc un jāpieņem. Nejēga ir gluži kā slims cilvēks, kurš grib, lai zāles iedarbotos tūlīt. Viņš jau pēc pirmās zāļu ieņemšanas ir gatavs tās noliegt. Tāpat rīkojas arī tas, kurš neatzīst visam pamatā esošo enerģiju. Nejēga nesaprot, ka enerģiju ir jāprot piesaukt. Lai iedegtos ugunīgais magnēts, ir jāsaspriego tīrā griba. Šāds magnēts nevar darboties, ja netiek vingrināta griba.
   Tikpat grūti cilvēkam ir pieņemt svētību zemes dzīves esībā - kā paradīzes putns tā sitīsies pret būri, zaudējot labākās spalvas. Svētību pieņēmušajam jānotur brīvībā brīnišķīgais putns, bet kā to pieradināt, lai tas nejustos kā nožēlojams gūsteknis? Cilvēki ir izgudrojuši daudz paņēmienu, lai pielāgotu savu sadzīvi brīnišķīgās enerģijas diženumam, tikai maz ir domājuši par vārda svētība tiešo nozīmi.
   Domātājs priecājās, kad juta svētības klātesmi. Viņš teica: "Man pieskārās ugunīgais putns, Pārzemes Pasaules vēstnesis."

   852. Urusvati zina, kāda ir ticības būtība. Mēdz runāt par aklu ticību, bet Mēs apliecinām redzīgu ticību. Ticība ir zinība, taču arī tā iedalāma prāta zinība un sirds zinīgumā. Cilvēkiem ir grūti atšķirt, kur ir šādas zināšanas robeža, taču viņiem ir jāsaprot, ka sirds zinīgumu ir ļoti grūti iemantot, ja nav bijis pārzemes uzkrājumu.
   Patiesi, nevar gūt panākumus Pārzemes Pasaulē, ja nav sācis kvēlot ugunīgais sirds magnēts. Ir jāzina, cik lielā mērā var attīstīt šādu magnētu Pārzemes Pasaulē, jo tam ir jāiemirdzas zemes dzīvē.
   Cilvēki ir izgudrojuši daudz paņēmienu, kā mākslīgi iedegt magnētu. Citi domāja, ka tikai garīgā attīstība veicina magnēta attīstību, - viņi ir mērķim tuvāk. Ķermeņa kustības nespēj radīt garīgumu. Vienīgi domas vingrināšana dod cildeno sirds zinīgumu. Bet kā jūs cilvēkiem ieskaidrosit, ka ik diena un ik stunda ir svarīga pārpasaulīgā sasniegšanai? Prāts traucē sirdij un aiznes prom vērtīgās atskārsmes.
   Domātājs teica lakoniski: "Zinu, ticu."

   853. Urusvati zina, kāda ir centienu būtība. Cilvēki bieži vien neatšķir garīgos, sirds centienus no prāta diktēta, ķermeniska sasprieguma. Briesmīgas ir šādu bēdīgu pārpratumu sekas. Var ar pieri sienā skriet, tomēr radošā enerģija nenāks.
   Jautās: "Kā lai iemācās pazīt enerģijas?" - Lai uzņemtu augstākā sprieguma strāvu, vispirms ar cildenu domāšanu ir jāpadara smalka sava apziņa; tad notiks apziņas paplašināšanās un iedegsies sirds uguns. Šāds labdabīgs stāvoklis var iestāties negaidīti.
   Ne reizi vien esam atgādinājuši, ka Pārzemes Pasaules kritēriji atšķiras no zemes dzīves kritērijiem. Tikai tad, kad cilvēks būs izpratis šo atšķirību, viņš varēs pierast pie Pārzemes Pasaules. Nav vajadzīgi nekādi nosacīti vingrinājumi, vienīgi doma var padarīt cilvēku cildenāku. Vienīgi labākajiem centieniem veltītas domāšanas laikā cilvēks var sajust iekšējās uguns klātesmi.
   Senās pamācībās var atrast norādījumu uz dārgu talismanu, kas atrodas sirdī. Patiesi, pārzemes enerģijas iedegto sirds uguni var salīdzināt ar talismanu.
   Lai cilvēki nedomā, ka viņiem jākļūst par vientuļniekiem, lai normāli attīstītu apziņu. Arī sadzīvē uz Zemes var atrast lielisku mērķi, un šāds varoņdarbs būs pat vēl brīnišķīgāks. Bet tiekšanās lai ir tik spriega kā varena strēlnieka raidītas bultas lidojums.
   Lai skolās skolotāji stāsta par cildenu centienu vareno spēku. Lai ievieš klusuma brīdi, kura laikā bērni var virzīt savu domu uz Visskaistāko. Šādi mirkli var iedegt sirds uguns dzirksteli.
   Domātājs ieteica pulcēties kopā un klusuciešot domāt par cilvēci.

   854. Urusvati zina, kāda ir pieļāvuma būtība. Cilvēce sadalās pieļāvējos un noliedzējos. Pirmajos mīt Jaunās Pasaules grauds; otrie rada kosmiskos atkritumus. Ja kāds vēlētos šo sadalījumu stingri norobežot, viņš būtu pārsteigts par to, cik līkumota iznāk līnija.
   Ipaši pārsteidz tas, ka noliedzēju vidū ir daudzi ievērojami darbinieki un zinātnieki. Viņiem neienāk prātā, ka viņu jaunrade var uzplaukt, ja viņi atbrīvosies no tumša aizlieguma, ko paši noteikuši. Tikai Pārzemes Pasaulē viņi sapratīs, cik ļoti paši kavējuši savu tālākvirzību.
   Taču zemes dzīvē šādi noliedzēji ir bezcerīgi. Vienīgi stiprs satricinājums var viņiem atdot redzesloka plašumu. Tāpēc īpaša vērība jāvelta bērniem, jo viņu apziņa vēl nav piesārņota.
   Dažs nodomās, ka Mēs dodam tikumiskas pamācības, taču viņi aizmirst, ka Mēs dodam Ugunīgās Jogas pamatus. Lai tā dabiski attīstītos, nepieciešami tikumiski dzīves pamati. Tikai tīra sirds neizplēnēs ugunīgā saskarsmē ar Augstākajiem Spēkiem. Nevajag aizmirst, ka cilvēkiem pastāvīgi ir jāatgādina un viņi var uztvert pamācības, būdami dažādā stāvoklī un arī izteiksmes veids var būt atšķirīgs. Patiesi, Skolotājam jābūt redzīgam un atjautīgam.
   Domātājs ieteica: "Apskati savus aizslēgus, vai tu proti tos atvērt?"

   855. Urusvati zina, kāda ir draudzīguma būtība. Jogs pēc savas dabas ir draudzīgs. Viņš rūpīgi izpēta katru parādību un, ja atrod kaut nelielu labestības daļiņu, spriež pēc tās. Bet, ja jogs sajutīs kosmiskos atkritumus, viņš aizmēzīs tos prom, zinot, ka tādu pagrimumu var pārveidot uguns. Jogs saprot, ka parādību nevar novērtēt pēc tās acumirklīgā stāvokļa, tāpēc, pirms spriest par būtību, skata notiekošo dažādās tā izpausmēs.
   Centieties izprast šādu draudzīguma pamatojumu. Labāk ir pievilties uz labestības pusi nekā pārsteidzīgi nosodīt. Taču joga sirds nepievils, un kosmiskie atkritumi jutīgām vibrācijām netiks izmantoti.
   Pārzemes vibrācijas var nekļūdīgi noteikt cilvēka būtības pagrimumu. Šādas smalkas vibrācijas varēs ar laiku izmantot ari zemes dzīves esībā. Tikai nelolosim cerības, ka šādus izsmalcinātus aparātus jau visai drīz varēsim lietot. Ir taču redzams, cik rupjos apstākļos dzīvo cilvēce, un tumsonības slānim izsisties cauri nav iespējams, tomēr evolūcija turpinās.
   Domātājs uzsvēra: "Sargiet draudzīgumu kā lāpu tumsā."

   856. Urusvati zina, kāda ir centienu būtība. Ikvienā darbā nepieciešama koncentrēšanās, tādējādi tiek paaugstināta darba kvalitāte, taču šādu koncentrēšanos Mēs saucam par ārējo. Mēs gribam atgādināt par iekšējo virzību. Tā nepieciešama katram cilvēkam, tomēr sastopama visai reti.
   Cilvēkam ir jāiepazīst Pārzemes Pasaule un pilnīgi jāizprot Augstāko Palīgu esamība. Bet kā gan cilvēks apzināsies savus dārgumus, ja neviens viņam par tiem nepastāstīs? No mazām dienām cilvēks tiek atsvešināts no Pārzemes Pasaules, viņam pat aizliedz domāt par kaut ko pārdabisku. Viņš ir kā aklais mežā, līdz sasit pieri pret koku.
   Jānotiek lielam satricinājumam, lai cilvēku apskaidrotu iekšējā gaisma, - tad viņš sāk meklēt un var saņemt Augstāko Palīdzību. Patiesi, meklētājs ievēros, ka viņa centieni paaugstina viņa sasnieguma kvalitāti. Protams, šādā gadījumā it kā nejauši kaut kas atrodas vai kāds tiek sastapts.
   Cilvēkam ātrāk jāatbrīvojas no aplamā priekšstata par parādību nejaušību. Visam ir cēlonis, un gudra rīcība ir - noskaidrot tā pamatu. Centieni kā magnēta spēks palielina cilvēka varenību. Iekšējā tiekšanās netraucēs viņam strādāt, kā nepārtraukts pulss tā apliecinās augšupvirzību. Lai cilvēks padomā par to, ka sirds strādā nepārtraukti, un uztver to kā norādījumu nemitīgi virzīties uz priekšu.
   Domātājs teica: "Magnēta adata zina savu virzienu."

   857. Urusvati zina, kāda ir atpūtas būtība. Mēs jau runājām par to, ka atpūta ir darbu nomaiņa, taču ir jādomā arī par citiem lietderīgiem atpūtas veidiem. Tādi ir: saskarsme ar Pārzemes Pasauli, izziņas bagātināšana, Dabas diženuma vērošana un cilvēka jaunrade. Vieni šādu atpūtu nosauks par apziņas paplašināšanu, otri - par atbrīvošanos no egoisma, trešie - par gara uzvaru, un visiem būs taisnība. Sajūsma, ko izraisījusi saskare ar cildeno, var pārveidot dzīvi, ja cilvēks pratīs saglabāt sevī šādas dziednieciskas vibrācijas.
   Diemžēl cilvēki tikai retumis var izmantot šādas patiesas vērtības, parasti niknas dusmas neļauj pamanīt pašu skaistāko. Lemtās atpūtas vietā cilvēks uzbudinās un kaitē ne vien sev, bet ari visam apkārtējam.
   Skolās vajadzētu izskaidrot, kāda ir atpūta, kas atveseļo garu un ķermeni. Lai jaunie dzīves cēlāji atrod līdzsvaru starp darbu un atpūtu. Lai viņi atrod laiku padomāt par Pārzemes Pasauli. Varbūt viņi sakuma vīpsnās, bet pēc tam vienkārša loģika liks viņiem padomāt dziļāk. Varbūt viņi sāks domāt par astronomiju vai ķīmiju, vai jebkuru fizikas nozari un uzies kaut ko sev nezināmu, īpaši tagad, kad cilvēki sāk domāt par enerģijām, var sagaidīt, ka zinātkāri prāti sapratīs esību pārveidojošo iespējamību plašumu. Bet cilvēkiem vēl ir sveša domas brīvība. Lai doma atbrīvo apspiestos vergus.
   Domātājs teica: "Darbs ir atbrīvotājs, bet doma - ceļ-vede."

   858. Urusvati zina, kāda ir uzticības būtība. Adamants - tā senos laikos dēvēja uzticību. Uzticība, neatlaidība un nesatricināmība ir aizsargvalnis pret šaubām, svārstīšanos un nodevību. Uzticības izstarojums radīs brīnišķīgu parādību. Jā, jā, jā, - cilvēkiem ir laiks izzināt, kādas pēdas atstāj viņu izstarojumi.
   Jau pirmie eksperimenti izstarojumu izpētē un tajos gūtie rezultāti piesaistīja zinātkārus prātus. Tagad, kad visi aparāti ir smalkāki un spēcīgāki, zinātniekiem nekavējoties jāķeras pie tālākiem eksperimentiem. Izstarojumu izpētes nozīme ir milzīga. Jaunajai Ērai ir nepieciešams smalko enerģiju apstiprinājums.
   Arī medicīna varēs attīstīties, kad cilvēki sapratīs, cik labdabīgas ir pozitīvās īpašības un cik kaitīgi ir ļaunuma pilni izstarojumi. Ir jāzina, ka izstarojumi nezūd, bet piesātina apkārtējo vidi. Cilvēki meklē epidēmiju cēloņus, bet lai paveras sev līdzās. Turklāt izstarojuma kvalitātei ir liela nozīme Pār-zemes Pasaulē. Smalkais ķermenis atnāk ar sev piemītošo izstarojumu. Tas var būt radošs Magnēts, bet var arī izrādīties atbaidošs briesmonis. No šāda pretīga uzkrājuma nav viegli atbrīvoties. Tādēļ ir saprātīgi turēt sev līdzās glābējgaismu. Taču vispirms ir jāapzina Pārzemes Pasaule un pilnīgā uzticībā jātuvojas tai.
   Domātājs ieteica: "Paturiet prātā, ka uzticība ir drošs vairogs."

   859. Urusvati zina Neizsakāmo Būtību. Visa Esošā dalāmība ir bezrobežīga, taču katrā atsevišķajā tā daļā var atrast kaut ko mazāku, vārdos neizsakāmu. Senie domātāji alķīmiķi šo kaut ko sauca par Matēs Dārgumu, Jupitera Aci, Uzvaras Pamatu. Zinātne tagad ir izpratusi, ka šāda pamatdaļiņa ir jāizpēta.
   Jautās: "Kā alķīmiķi ar nepilnīgajiem aparātiem varēja izzināt vissmalkāko esības daļiņu?" - Protams, tikai psihiskās izziņas ceļā. Minam tik vecu piemēru tādēļ, lai atgādinātu, ka arī vispilnīgākajiem aparātiem vajadzīga psihiskās enerģijas līdzdalība. Lai zinātne mēģina atrisināt grūtas problēmas, bet ir pienācis laiks atzīt psihiskās enerģijas nozīmi.
   Cilvēki bieži plātās ar savu neticību un nevērīgi samet kopā daudzus nesalīdzināmus jēdzienus.
   Domātājs teica tiem, kas klaigāja par savu neticību: "Varat neticēt, taču jums ir jāzina."

   860. Urusvati zina, kāda ir apziņas paplašināšanas būtība. Ar šo jēdzienu saistās īpaši daudz pārpratumu un neizpratnes. Nepieredzējuši pētnieki domā, ka šāda paplašināšana nāk no ārienes un laimīgais saņēmējs tikai ar pateicību pieņem augstāko velti. Šādi pētnieki piemirst brīvās gribas likumu. Viņi jutīsies sarūgtināti, kad uzzinās, ka apziņas paplašināšanās notiek nevis ārēju, bet gan iekšēju faktoru ietekmē.
   Vienīgi ugunīgais sirds magnēts, ko iekvēlinājusi cildena domāšana un centieni, pievilks augstākās enerģijas. Augstāko enerģiju varenais spēks pārveido apziņu un padara to spējīgu uztvert un izzināt esības likumus. Cilvēki pienācīgi nenovērtē sirds magnētu un līdz ar to noniecina savu nozīmi.
   Nav iespējams iedomāties, ka Augstākie Spēki varētu apspiest brīvo gribu. Gluži otrādi - visskaistākais ir tas, ka cilvēks pats ir savas augšupvirzības aizsācējs, bet sadarbība būs atkarīga no domāšanas spēka un tīrības. Tādējādi cilvēks pats sagatavo savu stāvokli Pārzemes Pasaulē.
   Skolotājs parādās atbilstoši ceļinieka domāšanas līmenim. Ir teikts: "Kā mēs varam glābt slīcēju, ja drēbes neļauj noturēt viņa ķermeni?" īpaši svarīga ir uz nākotni vērsta apziņas paplašināšana. Cilvēks ar paplašinātu apziņu pagātni uztver kā pāreju uz nākamību.
   Domātājs teica: "Tiecieties uz nākamību, tā aicina."

   861. Urusvati zina, kāda ir nākotnes mīlestības būtība. Sen ir teikts, ka dzīve ir nepārtraukta straume. Var teikt, ka dzīve ir lidojums nākamībā. Cilvēki no nākamības baidās, daži skumji samierinās ar tās neizbēgamību, un tikai pavisam nedaudzi to mīl. Šādus cilvēkus var pamatoti saukt par spārnotiem. Viņi jūt, kā neredzami spārni nes viņus pār Zemi. Viņi spēj atklāt lielas patiesības un būt vitāli zinātnieki. Viņi jūt, ka nekas no viņu atklājumiem neies zudumā.
   Viņi sagaida katru dienu kā jaunu iespējamību. Viņi mīl uzvaru, viņi spēj pretoties tumsonībai.
   Kur gan tādiem darbiniekiem rodas nemitīga darba griba? Mīlestība ir varens dzinējspēks. Mīlestība ir magnēts un panākumu pamats. Nākamības mīlestība ir visvarenākais dzinējspēks, un tā pasargā darbinieku no miegaina kūtruma. Mīlestība ļauj izprast Pārzemes Pasauli.
   Cilvēki bieži stāsta par tikšanos ar tuviniekiem Pārzemes Pasaulē. Viņi nemīl nākamību kā ugunīgu uzvaru, taču ir labi, ka viņi tuvinieku dēļ sapņo par Pārzemes Pasauli. Cik lielisks gan var būt Pārpasaulīgais ceļš darbiniekam, kas tiecas uz nākamību! Viņš nezaudēs nevienu stundu, meklējot risinājumu problēmām, kas viņu nodarbinājušas zemes dzīvē, un atradīs augstākos Vadītājus.
   Domātājs teica bērniem: "Mīliet nākamību, un jums izaugs spārni."

   862. Urusvati zina, kāda būtība ir mīlestībai pret Dabu. Agni jogs mīl Dabu - kā sīkākajās, tā diženākajās tās izpausmēs viņš saskata daiļumu; viņš sajūt diženumu, kas piesātina izplatījumu. Jogs zina, ka viņam Daba ir logs uz tālajām pasaulēm un ieeja Pārzemes Pasaulē.
   Ir nemitīgi jāstāsta cilvēkiem par Dabas nozīmi, jo daudzi vispār neprot Dabu novērot un nesaredz tās nozīmi dzīvē. Jānovēro, kāda ir bērnu tiekšanās pēc Dabas un it īpaši pēc Debesīm.
   Ir divi pretēji tipi, un ikvienam skolotājam ir jāpalīdz tiem, kuros kvēlo uz tālajām pasaulēm vedošā uguns. Šādu spēju izpausme liecina par agrāko dzīvju vērtīgajiem uzkrājumiem. No šādiem bērniem var sagaidīt darbu vispārības labā; šādu izpratni iededz sajūsma par Pasaules ēkas varenību. Taču pieaugušie bieži nopeļ bērnu visvērtīgākās īpašības. Urusvati atceras, kā tika apsmieta viņas brīnišķīgā vīzija. Tā daudzas lieliskas augstāko enerģiju izpausmes nejēgām šķiet tukši murgi. Jau sen ir laiks īsteniem zinātniekiem nākt palīgā bērniem, kuru acis un ausis ir atvērtas.
   Domātājs teica: "Iemīliet Dabu, un tā jums iemācīs virzīties augšup."

   863. Urusvati zina, kāda ir apgūšanas būtība. Jau norādīju uz ietvertspēju, iecietību, izpratni - šīm īpašībām jāvainagojas ar apgūšanu. Sintēze var attīstīties tikai apgūstot. Kas tad ir apgūšana? Paplašinot apziņu, jānotiek apzinātā apgūšanai. Tas it kā kļūst par savu, neatņemamu. Ja ir tāds uzkrājums, ceļinieks gaiši ieiet Pārzemes Pasaulē. Tieši gaiši, jo viņa iekšējā gaisma pastiprinās.
   Ceļinieks, kas gādājis par uzkrājumiem, lielākoties saglabā skaidru apziņu, un tāpēc viņam nav vajadzīga atpūta miegā. Protams, var būt saslimšanas gadījumi, kad atpūta ir nepieciešama, taču ari šādā stāvoklī apgūtais dārgums saīsinās bezdarbības laiku. Gaišs darbinieks tiecas uz nākamību, un visos savos ceļos viņš domā par celsmi. Viņa sirds magnēts pievilksies pie Kosmiskā Magnēta un virzīs to uz domu jaunradi.
   "Brīnišķīga ir domu jaunrade," - tā teica Domātājs.

   864. Urusvati zina, kāda ir līdzcietības būtība. Maitreja - Līdzcietības Valdonis - iezīmēja Nākotnē šīs vispārcilvēciskās jūtas kā galvenās. Pasauli pārņēmis liels apmulsums!
   Lai cilvēci izdziedinātu, vajadzēs daudz ārstu. Psihiskās epidēmijas vairojas līdz ar tām, kas uzbrūk cilvēka ķermenim. Līdzcietība var apbruņot ārstus neatliekamai cīņai.
   Līdzcietībai līdzās mīt dažas radniecīgas jūtas, bet to vidū tikai līdzcietībai nav raksturīgs egoisms. Pat žēlošana var būt augstprātīga; pat žēlsirdībai var jaukties klāt savtība, bet līdzcietība nāk pie slimajiem, uzņemdama sevī visu sāpju smagumu. Tā izpēta sāpju cēloni un nežēlo psihisko enerģiju, kas atveseļo nepareizi ievirzīto psiholoģiju.
   Psihiskās sērgas, protams, jāsaprot plaši. Cilvēki apjūk un tādā stāvoklī kļūst bezpalīdzīgi. Vajag daudz labestīga spēka, lai viņus atbalstītu, nenodarītu viņiem pāri un vissaprotamā-kajos vārdos paustu cerību. Slimnieks mēdz būt egoists, un nevajag viņam parādīt, ka šis netikums ir pamanīts. Patiesi, līdzcietība ir vismaigākās, visatsaucīgākās jūtas. Neaizmirsīsim, ka smalkās jūtas palīdz Pārzemes Pasaulē. Tās ir sirds magnēts, un cilvēks, kam piemīt tāds varens spēks, ir neuzvarams.
   Domātājs uzsvēra: "Līdzcietība ir Nākamības vainags."

   865. Urusvati zina, kāda ir acumirklīgas apskaidrības būtība. Jau sen ir teikts: "Ar vienu vienīgu elpas vilcienu mēs varam pārcelties uz Pārzemes Pasauli." It kā vienkāršs padoms, bet tas ir radījis lielu neizpratni.
   Pēc sātīgas maltītes cilvēki ievelk elpu un nopūšas, bet nekur nepārceļas; tāpat dziļi ievelk elpu sadzīves negadījumu brīžos, taču Pārzemes Pasaulē nenonāk. Cilvēka elpa kļūst dziļāka dusmās un satraukumā, taču viņš vienīgi vēl dziļāk ieaug zemē.
   Maz ir to, kas saprot, ka apskaidrībai nepieciešami daudzi apstākli. Vispirms ir vajadzīgs sirds klusums, bet šādu mieru panākt nav viegli. Grūti ir arī saprast, ka apskaidrības ķīmisms ir visai sarežģīts, saikne ar Augstāko veidojas no iekšienes un no ārienes.
   Ar prātu cilvēks nevar izzināt, kad un kāpēc veidosies labestīga kombinācija. Prāts ir slikts padomdevējs! Palīdzības vietā tas var ievest maldos. Vienīgi sirds spēj apjaust svēto klusumu, un tās centienu rezultātā veidojas patiesā jūtziņa.
   Pieredzējušiem cilvēkiem pārjutekliskums var piepildīt visu dzīvi, neatraujot viņus no darba un jaunrades. Šādas apskaidrotas būtnes darbam būs visaugstākā kvalitāte. Brīnišķīga apskaidrība nāk pār sirdi, un cilvēks pārveido dzīvi, padarīdams to par nemitīgu varoņdarbu.
   Domātājs pieteica: "Turiet tīru ieeju, lai varētu ienākt Vēstnesis."

   866. Urusvati zina, kāda ir mēlnesības kaitīguma būtība. Jau sen ir pienācis laiks nenošķirt tikumību no bioloģijas. Sen ir laiks atzīt visam pamatā esošo enerģiju. Sen ir laiks izprast emanāciju un vibrāciju nozīmi. Taču, neraugoties uz acimredzamību, cilvēce cenšas noliegt visvienkāršākos Dabas likumus.
   Cilvēks jau daudzreiz ir dzirdējis par ļaunu domu un mēlnesības ķīmismu, un tomēr Pasauli piepilda ļaunas domas. Neviens nevēlas atzīt, ka šāds ļauns spēks var izraisīt deģenerēšanās epidēmijas un citas nelaimes.
   Ir pienācis laiks paskatīties uz realitāti ar īsta zinātnieka acīm. Ir pienācis laiks skolās pateikt par mēlnesības postošo kaitīgumu, bet pasaulē trūkst skolotāju un nav neviena, kas bērnus brīdinātu, kādu ļaunumu var nodarīt mēlnesība. Arī mājās viņi dzird ne mazumu ļaunu lāstu. Bet skolotāja pienākums ir norādīt uz ļaunpilnas domāšanas nelabojamām sekām no medicīnas viedokļa.
   Ne vien alkohols un narkotikas sagrauj organismu, bet arī ļaunas domas paver ceļu visdažādākajām sērgām. Ļauns cilvēks ir pieejams visām postošajām ietekmēm. Viņu ieskaus nevis Pārzemes Pasaule, bet gan Tumsa. Ir laiks saprast, ka ļaunums ir deģenerējošs spēks un tur, kur valda ļaunums, nedzims veselīgi pēcnācēji.
   Domātājs pirms iešanas uz tirgu brīdināja: "Pasteidzieties atbrīvoties no ļaunprātības važām." Nejēgas par viņu smējās.

   867. Urusvati zina, kāda ir pašiedvesmas būtība. Daudzi pret šo jēdzienu izturas nevērīgi un pat ar nicinājumu, bet pareiza pašiedvesma ir drošs balsts zemes un pārzemes dzīves ceļos.
   Cilvēkam ir jāsaprot, ka tad, ja viņš pats sev pavēlēs kalpot labajam un pūlēties Vispārības Labā, viņš piesauks Pārzemes Palīdzību. Uzvara nāk tad, kad cilvēks ir sev pavēlējis uzvarēt. Šāda uzvara saīsina ceļu. Jāzina arī tas, ka ar labestīgu pavēli cilvēks rada vibrāciju, kas viņu savieno ar Augstākajiem Spēkiem. Taču pat tādus vienkāršus apsvērumus nākas iedabūt cilvēka apziņā bezmaz ar varu.
   Cilvēkam ir vājš priekšstats par labāko viņam doto velti - brīvo gribu. Cilvēks nezina, kādu atbildību viņam uzliek šāda privilēģija. Kā gan viņš liks lietā brīvo gribu, ja nesaprot, kāds varens spēks ir sev pašam dota pavēle? Jau sen ir teikts, ka cilvēkam vispirms ir jāuzvar pašam sevi, bet kāda gan var būt uzvara, ja cilvēks neprot savu gribu piepildīt ar labestību? Tādēļ atgādināsim, ka pašiedvesma lielā mērā ir zinātnisks jēdziens. Ikviens, būdams jebkurā stāvoklī, var izkopt pašiedvesmu, un Pārzemes iemītnieki, redzēdami sadarbības iespēju, gavilēs.
   Domātājs teica: "Draugs, iededz savu gaismekli. Uz gaismu nāks gaidītie Viesi."

   868. Urusvati zina, kāda ir psihiskās dzīves būtība. Pat nejēgas un truli tiepšas nevar noliegt psihiskās pasaules esamību, tomēr cenšas to paslēpt, dodami nejēdzīgus nosaukumus. Protams, nevar gaidīt, lai šādi divkājaini spētu izprast psihiskās dzīves milzīgo nozīmi. Pat visai attīstīti cilvēki neprot izmantot psihisko dzīvi visā tās pilnībā.
   Cilvēcei vēl biežāk jāatgādina, ka evolūcija pastiprina psihiskās dzīves darbu. Un ir jāiemācās uztvert šādas augstākās enerģijas vibrācijas.
   Cilvēks zina, ka psihiskā enerģija viņu pasargā no slimībām, šaubām un nomāktības. Taču psihiskā enerģija spēj ne tikai uzveikt šādus bīstamus ienaidniekus, bet arī pārveidot visu dzīvi. Psihiskā enerģija arī ieved cilvēku Pārzemes Pasaulē. Nostiprinot jauno apziņu, ir jāsaskata psihiskās enerģijas ietekme visos sadzīves sīkumos, taču, lai to spētu izdarīt, šī pamatparādība ir jāciena.
   Cilvēks ir pārāk aizņemts ar dzīves mehānisko pusi un liedz sev apskaidrības mirkļus. Cilvēks var atrast brīdi, lai domās pārslēgtos uz augstāku tonalitāti, taču viņam vispirms ir jāizprot psihiskās dzīves nozīme.
   Atkal Mēs iesakām skolu skolotājiem norādīt uz psihiskās dzīves skaistumu. Vai daudzi skolotāji paši apzinās psihiskās dzīves nozīmi? Cilvēces uzdevums ir atvieglot skolotāju dzīvi, lai viņi varētu tikt skaidrībā par psihiskās dzīves būtību. Pasaulē pašlaik valda tāds apjukums, ka ir daudz jārunā par psihiskās dzīves pamatiem.
   Domātājs teica: "Psihiskā Pasaule klauvē pie durvīm, steidzieties atvērt."

   869. Urusvati zina, kāda ir domāšanas būtība. Jūs jau esat dzirdējuši par domāšanas mākslu, par apziņas paplašināšanu, par domas dotu pavēli, bet tagad ir jāapgūst domas pamatīpašība. Domāšana ir psihiskās enerģijas asinātāja. Domāšana to piesātina un virza izplatījumā. Jo stiprāks ir šāds sūtījums, jo varenāka būs tā sastapšanās ar visam pamatā esošās enerģijas straumi.
   Tādā kārtā cilvēks ir pastāvīgs visvarenākās enerģijas izplatītājs. Turklāt enerģijas eksploziju var salīdzināt ar fizisku strāvu: jo īsāks būs sūtījums, jo spēcīgāka eksplozija. Tāpēc Mēs iesakām domāt īsi, lai veidotu veselu virkni atkārtotu eksploziju. Šāda atkārtošanās būs ļoti spēcīga, taču ari pie izteiksmes īsuma ir jāradinās. Daži cilvēki mēdz domāt garos periodos, un mutuļojošās straumes vietā galu galā iznāk stāvošs ūdens.
   Jāpatur prātā, ka domu enerģija ir ugunīgā enerģija, tāpēc salīdzinājums ar eksploziju ir īsti vietā. Jāzina arī, ka visparastākajiem domu sūtījumiem jābūt īsiem. Nevienam nav sveša iedvesma, un, lai gūtu panākumus, jāprot raidīt visīsāko pavēli.
   Iepazīstoties ar Pārzemes Pasauli, domas lakonisms un skaidrība būs labs ceļabiedrs. Nevar nesakarīgi murmināt, kad meklējat labāko ceļu. Pat bērniem ir jāsaprot īsuma un skaidrības nozīme vārdos un domās.
   Domātājs norādīja: "Lai domu eksplozijas ieplūst varenajā viesuļu straumē."

   870. Urusvati zina, kāda ir uzskatu plašuma būtība. Joga uzskatus nekas neierobežo. Par jogu nevar būt cilvēks, kas ieslēdzies noliegumu pagrabā. Ir teikts, ka jogiem raksturīgā daba veidojas pakāpeniski daudzu iemiesojumu gaitā, taču tādēļ nebūt nevajag secināt, ka cilvēkam nav jāmeklē pilnīgošanās iespējas katrā savā izpausmē.
   Ikvienam darbiniekam ir jāsaprot, ka Pārzemes Pasaulē viņš sastapsies ar tik daudziem jauniem apstākļiem, ka vienīgi uzskatu plašums viņam palīdzēs uztvert visu apkārtējo; un pat pretstatos viņš saskatīs to izcelsmes cēloni un nevis noliegs, bet gan vairos savus uzkrājumus.
   Jogam sastapšanās ar pretstatiem ir tikai lielas uzvaras uzdevums. Taču cilvēks reti piekrīt tam, ka pretstati var nest viņam patiesu labumu. Lai jaunatne sāk saprast, kāda mēra uzskatu plašums var būt labākie spārni.
   Var minēt daudz piemēru, kas parāda, ka visdažādākie darbinieki ir guvuši uzvaru, pateicoties uzskatu plašumam. Pat tad, kad viņiem gadījās šķietami neatrisināmi uzdevumi, viņi ar plašu pieļāvumu palīdzību izlauza ceļu. Tādējādi var apgalvot, ka uzskatu plašums ir joga vairogs.
   Domātājs norādīja: "Draugi, protiet domāt plaši jo plaši!"

   871. Urusvati zina, kāda ir nepārtrauktības būtība. Lielākā daļa cilvēku baidās no šīs dabiskās kvalitātes. Cilvēki izdomā daudzas hipotēzes, lai rastu vēlamos esības pārtraukumus. Vieni domā, ka šāds pārtraukums ir miegs, taču viņi aizmirst, ka miegs ir ritma atjaunošana un pieskaršanās Augstākajiem Spēkiem. Bet citi iet vēl tālāk, cerēdami, ka tā sauktā nāve pārtrauc dzīvi. Viņi negrib saprast, ka aiziešana no zemes dzīves saistās tikai ar dažām pārmaiņām cilvēka būtībā.
   Nepārtrauktība ir Visuma skaistums. Var saprast sasprie-gumu. Var ietērpties jaunās drānas, taču gara kodols mīt nepārtrauktībā. Tas ne tikai dzīvo, bet arī atbild Kosmiskajam Magnētam.
   Vai tiešām cilvēce atrodas tik zemā stāvoklī, ka neapzinās visdaiļāko augšupvirzības likumu? Necerēsim, ka cilvēks pieņems Visuma likumu. Lai viņš ieklausās Dabas harmoniskajā balsī. Lai kaut vai pieļauj Pārzemes dzīvi - tā Mēs atradīsim saskares punktu un varēsim atveseļot apziņu.
   Domātājs teica: "Atzīstiet nepārtrauktību, tā jūs aizvedīs pie Mūžības Vārtiem."

   872. Urusvati zina, kāda ir iedarbību būtība. Cilvēks pastāvīgi izjūt daudzu iedarbību sekas, sākot ar astroķīmiskajiem izstarojumiem, ar kosmiskajām strāvām, līdz pat cilvēku domām - viss var pacelt vai nomākt apziņu.
   Jautās: "Kā gan var darboties brīvā griba, ja cilvēku paverdzina tik dažādas iedarbības?" Uz šādu jautājumu jums bieži nāksies atbildēt: "Brīvā griba noteic cilvēka darbības galveno virzienu. Ja griba viņu virza uz laba darīšanu, uz darbu vispārības labā, tad cilvēks var attīstīt tik spēcīgu magnētu, ka pat visstiprākā iedarbība būs viņa palīgs."
   Patiesi, pašaizliedzību iepazinusi sirds var izveidot ap sevi brīnišķīgu iedarbību pukudārzu. Tādā kārtā ķīmija atkal harmonē ar tikumību.
   Ipaši tagad var vērot saindēšanos, ko izraisa elektrības pārmērīgā izmantošana un tā sauktais radioviļņu piesātinājums. Var minēt daudz piemēru, kas parāda, kā zinātniskie atklājumi kļūst par indi ne tikai ķermenim, bet arī psihei. Ir laiks padomāt par Pārzemes Pasauli un par psihiskās enerģijas nozīmi. Nepagursim atgādināt par šiem Esības pamatiem. Cilvēks tos ir aizmirsis vai arī tā izkropļojis, ka tie kļuvuši viņam kaitīgi. Nav pieļaujama vieglprātīga attieksme pret jautājumiem, kuri bieži vien izšķir planētas likteni.
   Domātājs teica: "Pieaicināsim sev par uzticamiem sabiedrotajiem labestīgas iedarbības."

   873. Urusvati zina, kāda ir atjaunotnes būtība. Maz ir tādu, kuri prot priecāties par apziņas atjaunināšanos. Lielāko dalu baida pat mazākais mājiens uz to. Apkārtējie palīdz aptumšot ikvienu atjaunotnes uzplaiksnījumu.
   Pamēģiniet ieskaidrot cilvēkam, ka viņa apziņa ir savecējusi un tai vajadzīga atjaunotne, - jūs vienīgi pastiprināsit sarun-biedra naidīgumu. Tas nekas, ka viņš pats nemitīgi runā par visa esošā kustību, par pamatu pastāvīgu attīstību, viņš tomēr nobīsies no vārda atjaunošana, it kā tas viņam izsistu pamatu zem kājām. Tādā kārtā atjaunotne ir kā pārbaudes akmens, kas palīdz noskaidrot, vai cilvēks ir spējīgs pilnīgoties.
   Tāpat var izpētīt, vai apziņa ir atvērta Pārzemes Pasaulei. Cilvēks, kas ir spējīgs izprast Pārzemes Pasauli, ir atjaunotnes draugs. Pamatu attīrīšana ir vajadzīga neatkarīgi no pasaules uzskata. Nevajag domāt, ka kaut kas ir nekustīgs, jo viss kustas un attīstās. Vienīgi ar šādu pārliecību var līksmi ieiet Pārzemes Pasaulē. Vienīgi tā var virzīties uz priekšu un atjaunināt apziņu.
   Domātājs teica: "Iedomāsimies, kā uzplauks Pasaules, ja cilvēks sajutīs atjaunotnes prieku!"

   874. Urusvati zina, kāda ir gatavības būtība. Jogs kvēlo gatavībā darīt labu. Visos dzīves apstākļos jābūt gataviem veikt labus darbus. Ja nav iespējams veikt varoņdarbu, esot ķermeni, tad allaž ir iespējams varoņdarbs domās.
   Droši vien jums jautās: "Kāda nozīme ir domās veiktam varoņdarbam?" Atbildiet: "Pārzemes Pasaulē visi varoņdarbi tiek veikti domās, tādēļ ari zemes dzīvē ir nozīme šādiem varoņdarbiem. Pilnīga gatavība veikt varoņdarbu taču dzimst domās, un tā ir gatava izpausties, kad rodas visniecīgākā izdevība."
   Tādēļ Mēs augstu vērtējam cilvēku, kurš ir gatavs veikt varoņdarbu. Var apliecināt, ka šāda kvēla apziņa ir kā glābjoša IJākas uguns. Var iedomāties, cik tālu spīd šāda gatavības uguns! Tai piemīt dziedinošas īpašības, un tā bieži palīdz ceļiniekiem, kuri nomaldījušies; cieši iegaumēsim, ka gatavība veikt varoņdarbu jau ir dala no varoņdarba.
   Vai gan varoņdarbs var notikt, ja cilvēks nav tam gatavs domās? Ir jārada stipras bruņas uzvarai, un lai dienu un nakti liesmo augstsirdīga gatavība veikt varoņdarbu.
   Domātājs ieteica: "Esiet gatavi varoņdarbam!"

   875. Urusvati zina, kāda ir pašaizsardzības būtība. Ir teikts: "Esiet kā patvēruma sala un uzkāpiet augstākajā klintī. Lai pārzemes viesuļi jūs apvējo un notrauc ceļa putekļus."
   Kad izkliedēsies šaubu putekļi, jūs sajutīsit, ka spējat stāties pretī visiem ienaidniekiem, un tad jūs nebūsit vientuļi. Pārzemes vēsmas jūs stiprinās, un Mūsu Vairogs jūs pasargās. Bet vislielākā palīdzība nāks tikai visaugstākās pašaizsardzības mirklī. Mēs pašaizsardzību dēvējam par aicinājumu.
   Nav vajadzīgs piesaukt un uzstāt - Mēs neesam kurli, pašaizsardzības izraisītais saspriegums ir labākais aicinājums. Ir jāatgādina par pašaizsardzības nozīmi. Cilvēki ir aizmirsuši, ka viņos pašos mīt atoma spēks. Lai tas iekvēlojas pret jebkuru ļaunumu, tas nemaldīgi atradīs, kur ir ļaunums, jo darbojas nevis personiskajās interesēs, bet gan Vispārības Labā.
   Domātājs pieteica: "Lai pašaizsardzība saspringst līdz galējai robežai."

   876. Urusvati zina, kāda ir pašapliecināšanās būtība. Daži nesaskata atšķirību starp iedomību un pašapliecināšanos un brīnās, pamanot pašapliecināšanās pazīmes Lielo Skolotāju izteicienos. Šādi cilvēki nespēj aptvert, ka iedomība rodas no zemiskas patības, kamēr pašapliecināšanās ir pašaizliedzīga.
   Patiesi, Lielie Skolotāji pieļāva pašapliecināšanos, lai apstiprinātu Patiesību, ko viņi nesa Pasaulei. Šādu pašaizliedzīgu apstiprinājumu var nosaukt par varoņdarbu. Tas parāda, ka Skolotājs ir uzņēmies visu atbildību, un Viņš pat drīkstēja lietot Es parastā Mēs vietā. Tā arī Pārzemes Pasaulē var vērot šādu pašapliecināšanos, kad tā var stiprināt vārgas apziņas.
   Nelokāma pavēle ir kā glābjoša bulta. Cilvēkam ir ļoti vajadzīga neatliekama pavēle. Tikai brīvā griba var pateikt, kad ir pienākusi pašapliecināšanās stunda, un tad Skolotājs apstiprinās Patiesību, uzspiezdams tai pavēles zīmogu. Lai cilvēki saprot, kur ir viņiem sūtītās svētības robežas.
   Domātājs svinīgi norādīja: "Kad tu nes uzticēto dārgumu, tad nes to, sevi visā pilnībā apliecinādams."

   877. Urusvati zina, kāda ir sevis izzināšanas būtība. Seno Patiesību - "iepazīsti pats sevi" - ir izkropļojušas vājas, kūtras smadzenes. Tās ir pasteigušās to pasludināt par kaut ko pārcilvēcisku, nesasniedzamu, taču šāda pašizpēte ir iespējama jebkurā laikā un jebkuros apstākļos.
   Pārbaudiet sevi un centieties ievērot, kas jūsu apziņā ir dziļāk ielikts. Ja nomāktība un pāridarījuma sajūta jūs ilgi neatstāj un sarūgtina jūsu sirdi, jums šie kaitētāji ir apzināti jāpadzen. Jūs zināsit, ka tie ir daudzu slimību cēlonis un kavē jūsu garīgo tālākvirzību. Kad jūs būsit izpratuši šo vienkāršo izskaidrojumu, tad jūsu saprāts jums ieteiks nepakļauties šādām indīgām iedarbībām. Tādā pašā veidā jūs sev pajautāsit par citiem apkaunojošiem kaitētajiem un pieaicināsit brīvo gribu, lai padzītu zemes un pārzemes dzīves ienaidniekus. Taču, ja jūs sajutīsit, ka pašuzupurēšanās varoņdarbs jums ir tuvs, jūs sapratīsit, ka šie vārti jūs aizvedīs pie gaišām uzvarām. Tātad pārlūkojiet savas īpašības, un sirds jūs nepievils.
   Tā Domātājs teica: "Lai sevis izzināšana kļūst par taviem svētkiem."

   878. Urusvati zina, kāda ir sevis nosodīšanas būtība. Vieniem tā ir kā dzirnakmens kaklā, citiem parāda tālākvirzības iespēju. Nebūsim ka zem dzirnakmens smaguma sagumuši vergi. Viņi padara grūtāku savu ceļu Pārzemes Pasaulē.
   Nevajag daudz skatīties atpakaļ - tā var paklupt uz akmeņainas takas; tikai uz priekšu, nepagurstot uz priekšu! Lai katra kļūda top par jaunas uzvaras sasniegumu.
   Nesagrozīsim augsto lēnprātības jēdzienu. Tai ir jābūt Kosmisko Likumu diženuma, Augstākās Pasaules apzināšanās, radošās Uguns iedvesmas priekšā, bet pa sasniegumu kāpnēm iesim drosmīgi. Garīgo uzdrīkstēšanos nekas neaizkavēs. Lai arī zinātne apstiprina, cik ļoti nepieciešamas ir augšupejoša gara vibrācijas. Lai apziņa no savām dzīlēm pasaka priekšā cilvēkam, ka viņam ir novēlēts uzvaras ceļš.
   Domātājs teica: "Nedodieties garā ceļā apkrāvušies, bet ņemiet līdzi cerību gaismekli."

   879. Urusvati zina, kāda ir pašaizsargāšanās būtība; tā dēvējam ritmu, kas rada vibrāciju aizsargtīklu. Nevajag domāt, ka šāds tīkls var rasties no ārienes. Tam jāveidojas pašā cilvēkā. Brīvās gribas uzdevums ir likt cilvēkam apzināties aizsardzības nepieciešamību.
   Strēlniekam pašam ir jāpalaiž bulta, bet, ja Pārzemes saikne ir stipra, tās lidojuma spēks var trīskāršoties. Mēs jau norādījām, ka augstākā Palīdzība var nākt, ja ir brīvprātīgs lēmums; tikai tā veidojas sadarbība, un Pārzemes Pasaulē valda tas pats likums. Tādēļ jo vairāk jāvēlas saglabāt skaidru apziņu par sadarbību, un Palīdzība nekavēsies.
   Tā visos dzīves apstākļos ir jāmācās sevi aizsargāt, jo tas pasargās no naidīgiem uzbrukumiem. Mūsu vairogs būs gatavs uztvert visas ienaidnieka bultas. Atgādinājums par kauju nebūs pārspīlējums. Lai tā ir uzvaras slieksnis.
   Domātājs teica: "Es neaizmirsīšu par pašaizsardzību, jo tā apliecinās manu kaujas gatavību."

   880. Urusvati zina, kāda ir pašsavaldīšanās būtība. Padomājiet par šo jēdzienu. Tas nozīmē psihisko centru harmonisku sadarbību. Jūs zināt, cik kaitīga ir nekārtība; jo postošāka tā ir psihiskajā jomā. Ir laiks cilvēkam stingri apzināties viņam piemītošās psihiskās enerģijas spēka esamību.
   Par psihisko enerģiju bieži runā, bet reti apzinās tās klātesamību; reti saprot ari to, cik loti vajadzīga Ir psihiska enerģija Pārzemes Pasaulē. Ceļš, kas ved uz apzināšanu, cilvēkam ir svešs. Viņam pašam ir jāpavēl psihiskajiem centriem, lai tie darbojas intensīvāk. Kaut arī šādas pavēles sekas neparādīsies uzreiz, taču brīvās gribas sitieni gluži kā pulss norādīs, ka sirds ir dzīva. Tā ar nepārtrauktu konsekventu rīcību tiek veidota centru harmonija.
   Domātājs teica: "Draugi, nabaga Draugi, protiet apieties ar saviem dārgumiem!"

   881. Urusvati zina, kāda ir centienu virzīta cilvēka būtība. Visu cilvēci var iedalīt centienu virzītajos un klaiņotajos, kam nav mērķa. Kāpēc gan Mēs sakām - centienu virzīts cilvēks? Tāpēc, ka šo kvalitāti nevar radīt no ārienes. Tai ir jārodas pašai, turklāt tā parasti sāk veidoties Pārzemes Pasaulē, un šādas sēklas allaž ir uzdīgušas, cilvēkam iemiesojoties.
   Protams, var vērot, ka centieni ir vērsti kā uz labu, tā arī uz ļaunu. Diemžēl cilvēks biežāk sliecas uz ļaunumu, citiem vārdiem runājot, uz tumsonību. Kopš mazām dienām ir jāatgādina, ka tumsonība ir ļaunums. Šī senā patiesība vēl aizvien nav izprasta.
   Skolā netiek dots skaidrs priekšstats par nemitīgu izzināšanu. Reti kad skolotājs prot izraisīt izzināšanas prieku. Nepilnīgas, vienotas radošas domas nesaistītas zināšanas centienus nestiprinās.
   Ikvienu jaunrades izpausmi var nosaukt par maģiju. Apliecinu, ka patiesi centieni jau ir jaunrade. Katra dzīves situācija paver jaunrades iespēju, un cik brīnišķīga ceļiniekam Bezrobe-žībā ir jaunrades lāpa.
   Domātājs apgalvoja: "Savākšu centienu sēklas, lai radītu Daiļo Dārzu."

   882. Urusvati zina, kāda ir sevis pārliecināšanas būtība. Jau sen ir teikts: "Uzvari sevi," bet tikpat pareizi būtu teikt: "Pārliecini sevi." Uzvarai bieži vien nāk līdzi atpakaļsitiens jeb sevis slavināšana, bet sevis pārliecināšana ir evolūcijas ceļš.
   Reti kāds zina, cik lielā mērā par sevi pārliecināta apziņa palīdz Pārzemes Pasaulē. Lai katrs savā veidā nonāk pie izpratnes par to, kāda nozīme ir pārliecībai par sevi. Tā nebūt neizslēdz Augstāko Vadību, gluži otrādi - cilvēkam labprātīgi jāpieņem Lielo Skolotāju tuvā klātesamība. Nevar piespiest cilvēku atzīt Skolotāju, nepārkāpjot brīvo gribu.
   Reti kāds spēj iedomāties dzīvi Pārzemes Pasaulē. Tie, kuri ir lasījuši par Pārzemes Pasauli, reti kad lasīto attiecina paši uz sevi. Viņi pat neprot sapņot par nākamo dzīvi. Pat iztēlē viņi ne reizi nav vēlējušies pabūt ārpus Zemes robežām. Bet šādi sapņi, ja tos pastiprināti uztver, var kļūt par realitāti Pārzemes Pasaulē. Tur doma rada, un lai tā jau zemes dzīvē ceļ nākamā varoņdarba pili.
   Kad skolnieki gribēja kaut ko steidzīgi pajautāt Domātājam, kas tobrīd lasīja vai domās sarunājās, viņš tiem teica: "Es bruņojos."

   883. Urusvati zina, kāda ir sevis mocīšanas būtība. Agni Joga, kas visvairāk attiecas uz Ugunīgo Pasauli, brīdina no jebkuras plosīšanās, no jebkuras sevis mocīšanas. Ugunīgo centru harmonizēšana ir sāpīga, un tā veicama ļoti uzmanīgi, īpaši tad, kad Joga tiek īstenota zemes dzīves apstākļos, nav pieļaujamas nekādas mokas.
   Mēs esam pietiekami bieži norādījuši, ka mocīšana ir mežonības pazīme, un cilvēkiem būtu jākaunas par šādu tumsonīgu izpausmi. Ir laiks atzīt, ka ikvienu smalku organismu īpaši nomoka mežonīgas izpausmes. Agni Joga ir vērsta uz zemiskas mežonības apvaldīšanu. Cilvēce nevar lepoties ar atbrīvošanos no mežonības, gluži otrādi - viss liecina par pretējo.
   Kalijugas pēdējais periods var būt asiņains. Var iedomāties, kā sabiezē asiņu emanācijas! Ari Zemes Pasaulei, tāpat kā Pārzemes Pasaulei, centri jāpadara smalkāki un cildenāki. Būsim pateicīgi tiem varoņiem, kuri aicina uz pašaizliedzīgu varoņdarbu.
   Kad Domātājam jautāja par zemes dzīves pamatiem, viņš atbildēja: "Cilvēk, esi cilvēcīgāks."

   884. Urusvati zina, kāda ir pašiznīcināšanās būtība. Daži divkājaini, kas sevi ierobežo ar ķermenisko laicīgo pasauli, uzskata, ka pašiznīcināšanās ir ķermeņa slepkavība. Viņi nespēj iedomāties citu, daudz baismīgāku slepkavību - psihisko slepkavību. Tikai nedaudzi ir sapratuši to, ka pašiznīcināšanas pirmām kārtām ir psihiska slepkavība. Cilvēce ir nonākusi ļoti bīstamā stāvoklī.
   Cilvēki nonāvē garu un liedz sev psihisko enerģiju. Nav iespējams iedomāties, cik slima ir cilvēce, un šī sērga pārņem visu planētu. Pašiznīcināšanās epidēmijai īpaši pakļautas visapdzīvotākās vietas. Cilvēce nedomā par to, kādā izskatā tā stāsies Pārzemes Pasaules priekšā.
   Reliģijas nespēja pamatot tikumības nozīmi, tagad reliģijas neprot atrast kopīgu valodu ar Zinātni. Diženā Vienotība tiek aizstāta ar nožēlojamu šķelšanos, bet jebkura šķelšanās ir nespēka simbols. Kurp gan dosies maldu ceļos klīstošā cilvēce? Visvairāk tai vajadzīgs ārsts un skolotājs. Viņi spēj brīdināt par briesmām - tās ir lielas!
   Domātājs pauda nožēlu: "Šausmīgs ir skats, vērojot klīstam tos, kas iznīcinājuši paši sevi."

   885. Urusvati zina, kāda ir pašatveselošanās būtība. "Draugs, pavēli sev būt veselam," - tā dažreiz savas vēstules beidza Hellādas gudrajie. Jau sirmā senatnē cilvēki zināja, ka stiprāks par visiem dziednieciskajiem līdzekļiem, par pareizu uzturu, par magnētismu, par Prānu ir dziedinātājs, kas mīt ikvienā no mums, taču ir jāzina, kā to izsaukt.
   Šāda pašizdziedināšanās ir jāattīsta no bērnības. Cilvēks nevar slimības laikā prasīt pēkšņu brīnumu, bet atveseļošanās var notikt, ja viņš ir jau uzskaņojis savu garīgo liru.
   Ticiet, ka iekšējais ārsts stāvēs sardzē, mūsu apziņa to piesauks, ja mūsu gars būs iemācījies pieaicināt cilvēkam dāvāto vareno spēku. Taču ir jāsajūt arī harmonija ar Pārzemes Pasauli. Patiesi, šīs stīgas starp Zemi un Augstākajām Pasaulēm sāks skanēt kā dedzīga, aicinoša pavēle. Kas ir iepazinis Pārzemes Pasauli, tas var pavēlēt cilvēces labklājības vārdā. Nevajag domāt, ka Mēs runājam par kaut kādiem gara milžiem, - katram ir dots savs sasniegšanas un atveseļošanās mērs.
   Domātājs teica: "Protiet padarīt dziednieku par savu draugu."

   886. Urusvati zina, kāda ir sava dzīvīguma uzturēšanas būtība. Mīliet dzīvi visa tas bezgalība, visa tas bezrobežība. Visļaunākā slimība ir dzīves pagurums; kad tas pārņem, atmostas snaudošie cilvēka ienaidnieki. Viņš iet bojā no daudzām slimībām, un šāda sevis pazudināšana līdzinās pašnāvībai. Tās sekas izpaužas Pārzemes Pasaulē. Cilvēks liedz sev iespēju darboties. Viņš klīst apkārt bez jēgas un zaudē spēju pilnīgoties. Un no šādas garīgas nevarības ir grūti tikt vaļā.
   Cilvēks nespēj iedomāties, ka uz Zemes pārdzīvotā nomāktība, bailes, sevis žēlošana un dusmu radītais niknums var izraisīt tādas nelaimes! Cilvēks domā, ka visas niknuma pilnās tumsonības izpausmes var paiet bez pēdām. Taču katrām sekām ir savs cēlonis, un brīvā griba var klaiņotāju pasargāt, taču jāpatur prātā dzīves nepārtrauktība.
   Vai daudzi ir sapratuši šo pamatpatiesību? Diemžēl tikai neliels mazākums atceras Pārzemes Pasauli un tāpēc neprot mīlēt un sargāt zemes dzīvi. Agni Joga un Karma Joga pietiekami uzsver darba nozīmi zemes dzīvē. Cik reižu ir atgādināts: "Mīliet darbu, un tad jūs kļūsit par augstākās enerģijas līdzdar-biniekiem."
   Domātājs teica: "Draugi, mīliet zemes un pārzemes dzīvi. Nebaidieties no Ugunīgās Pasaules."

   887. Urusvati zina, kāda ir pašsaglabāšanās būtība. Pat šaurā, materiālā zinātne pieļauj prātojumus par pašsaglabāšanās instinktu. Pārliecinošus piemērus var sniegt dzīvnieku novērošana. Suņu ožas spēja norāda uz Neredzamās Pasaules tuvumu. Bet cilvēks diemžēl šo kvalitāti ir zaudējis, īpaši pilsētu pārapdzīvotības apstākļos zūd cilvēka apziņas pašas vērtīgākās iezīmes. Turklāt zinātne, kas noliedz Garīgo Pasauli, veicina cilvēces notrulināšanos.
   Cilvēki mēdz zoboties par Pārzemes Pasauli, un nav iespējams viņiem ieskaidrot, cik loti noderīgs būs pašsaglabāšanās instinkts, staigājot pa izplatījuma ceļiem. Tikai nedaudzi spēj apjaust, cik ļoti jāattīsta pašsaglabāšanās instinkts ne vien zemes dzīves ķermeņa labā, bet it īpaši psihiskā jutīguma palielināšanai. Ikviena parādība ir rūpīgi jāizpēta, bet vispirms tā ir jāpieļauj apziņā, citādi suns izrādīsies pārāks par cilvēku.
   Nebrīnīsimies, ja jaunā paaudze būs sliktākā stāvoklī nekā iepriekšējas. To nomāks tehnokratija, un neviens jaunajiem cilvēkiem nepastāstīs par domāšanas mākslu. Ir jāattīsta labākie instinkti. Tad atjaunosies dziedinošā pašsaglabāšanās spēja.
   Domātājs dažreiz uzlika rokas uz skolnieka galvas un teica: "Vai tikai tava sardze nesnauž?"

   888. Urusvati zina, kāda ir globālas sevis apreibināšanas būtība. Steidzīgi padomājiet, padomājiet par to! Nekad vēl cilvēce nav bijusi tik saindēta kā tagad. Cilvēki nevēlas saprast, ka visādi dzērieni, narkotikas, visdažādākās indes izraisa viņu tikumisku pagrimšanu. Cilvēki negrib apzināties, ka, būdami saindējušies, viņi nespēj radīt veselīgus pēcnācējus. Cilvēki neatzīst, ka ar saindētu elpu viņi inficē izplatījumu. Cilvēki nevēlas saprast, ka, būdami šādā neprāta stāvoklī, viņi sev gatavo briesmīgu dzīvi Pārzemes Pasaulē.
   Kā nejēgas var atzīt šādu patiesību, ja viņi vispār noliedz Pārzemes Pasauli? Nevar sevi mierināt ar to, ka pastāv daži iestādījumi, kuru darbs tiek veltīts cilvēces atveseļošanai. Šādi pasākumi ir kā mazas saliņas nepārskatāmā okeānā.
   Ne reizi vien Mēs esam runājuši par planētas saindēšanu, taču šis aicinājums ir palicis kā saucēja balss tuksnesī. Cilvēki noņemas ar jaunu postošu vielu radīšanu. Cilvēki ir ļaunuma pilni un aizmirst par ļaunuma indīgajiem izstarojumiem. Apdullinātā cilvēce ne tikai nedomā par citiem, bet apklust pat tās pašsaglabāšanās instinkts. Nedomājiet, ka Mūsu brīdinājumi ir pārspīlēti.
   Domātājs teica: "Draugi, nemitīgi stāstiet par dzīves atveseļošanu."

   889. Urusvati zina, kāda ir sevis aptumšošanas būtība. Būsim līdzjūtīgi pret vājas gribas cilvēkiem - viņi Pārzemes Pasaulē jau ir iepazinuši daudzus uzkrājumus, viņi varēja tos izmantot zemes dzīvē, taču grūtā zemes dzīves ikdiena ir sabradājusi vislabākos Pārzemes Pasaules ziedus. Tādā nelaimē vāja griba salūst un nonāk pazemojošu baiļu varā.
   Bailīgie klaiņotāji kaunas no visām atmiņām par saviem agrākajiem uzkrājumiem un kļūst kaitīgi noliedzēji, varbūt pat kaitīgāki nekā nezinātāji. Ikvienam novērotājam ir bijusi iespēja dzīvē sastapt šādus nervu slimniekus; tieši saskanas trūkums viņus noved līdz sabrukumam. Sastapuši šādus garīgi slimus cilvēkus, esiet pret viņiem žēlīgi. Viņi, protams, savā krišanā ir paši vainīgi, bet bieži vien viņu vājo gribu ir nomā-kusi ģimenes dzīve. Izturieties pret viņiem kā pret slimniekiem. Nemēģiniet bargi nosodīt, jo ar šādu rīcību viņus vienīgi nokaitināsit. Lai viņi par jaunu iet izzināšanas ceļu. Lai Pārzemes Pasaulē veido stipru gribu.
   Domātājs teica: "Sargieties no aptumšošanās, jo tumsa ir lipīga."

   890. Urusvati zina, kāda ir pašatbrīvošanās būtība; ar varu atbrīvot nevar. Ārsts var slimniekam aizliegt dažus paradumus, taču, tiklīdz briesmas ir garām, cilvēks atkal atgriežas pie saviem ieradumiem.
   Bailes, dusmas, meli, skaudība, mēlnesība un visi citi cilvēka ienaidnieki ir jāizskauž, taču bez brīvās gribas tos uzveikt nav iespējams. Dažreiz ir runāts par to, ka netikumi ir jāizskauž, bet cilvēki cenšas šādu pārejas stāvokli paildzināt un it kā attaisnot savu kavēšanos. Tāpēc ir labāk izskaušanas jēdzienu aizstāt ar sev pašam dotu pavēli atbrīvoties. Patiesi, stipra griba var kā zobens nocirst nelāgus ieradumus.
   No tādiem kaitētajiem īpaši viegli ir atbrīvoties cilvēkam, kas iepazinis Pārzemes Pasauli. Tikai tad, kad cilvēks ir aptvēris dzīves nepārtrauktību, viņš spēj stingri atvairīt visas nelietderīgās domas. Savas neizbēgamās nākamības labad viņš sasprindzinās gribu, lai nekavējoties sevi atbrīvotu.
   Pārejot Smalkajā Pasaulē, cilvēks novērtēs atbrīvošanos no tumšās nastas, kas traucē viņa lidojumu. Patiesi, kādēļ mocīties, izdarot sīkus lēcienus, ja var skaisti lidot? Kālab palikt iepakaļ, ja var izrauties uz priekšu!
   Domātājs ieteica: "Iemīliet lielisko sevis atbrīvošanas sajūtu!"

   891. Urusvati zina, kāda ir sevis nomierināšanas būtība. Jogs ir miermīlīgs. Jogs izvairās no ķildām un savu iespēju robežās cenšas tās novērst. Jogs zina, cik dziednieciski ir miermīlīgi izstarojumi. Jogs ir sapratis, ka šādi izstarojumi viņam sagatavo sirsnīgu uzņemšanu Pārzemes Pasaulē.
   Kā gan jogs ir nonācis līdz šādam secinājumam? Viņš ir izpratis samerojamību un lietderīgumu. Viņš ir sapratis, ka ļaunums būs pazudinošs tilts tālākvirzības ceļā. Jogs ir apspiedis dusmas kā izpausmi, kas nav savienojama ar cilvēka pašcieņu. Jogs ir parādījis kvēlus miera iedibināšanas centienus. Pat vissīkākais panākums miera iedibināšanā ir lielisks sasniegums, īpaši vērtīgs tas ir tad, kad cilvēce, naida pārņemta, iet bojā. Kad citi uzskata, ka vārdi par labestību ir nevietā, jogs novērtē domu, kura aizsargās vājas gribas cilvēkus un apspiestos. Jogs varbūt nezinās, kam palīdzēs viņa gaišās domas, taču nepaguris raidīs tās izplatījumā kā šķīstījošu upuri: "Lai Pasaulei ir labi."
   Domātājs teica jauneklim, kurš gribēja kļūt par jogu: "Vispirms kļūsti par Miera Nesēju."

   892. Urusvati zina, kāda ir sevis aizmiršanas būtība. Cilvēki parasti baidās no tādiem jēdzieniem kā sevis aizmiršana un pašaizliedzība. Viņi tos saista ar nabadzību un skr.tndām. Bet tie, kas strādā un rada, zina, ka viņi vienmēr, kad tika sasniegta augstākā kvalitāte, aizmirsa patību; bija notikusi dabiska atsacīšanās no patības, un cilvēks panāca atbrīvošanos no personības. Tādējādi var saprast, ka Pārzemes Pasaulē, paceldamies pretī brīnišķīgiem sasniegumiem, cilvēks aizmirst par sevi; un šāda augšupvirzības pakāpe tiek sasniegta bez piespiešanas.
   Lai cilvēks jau zemes dzīves darbā sāk sajust spārnus, tādēļ Mēs bieži apliecinām, ka jaunrade ir vislabākā augšupvir-zība. Cilvēki ne visai bieži izprot, cik skaista ir pašaizliedzība. Viņi par labāku atzīst zemes dzīves patību. Viņi nezina, cik viegli ir pārvērst atkritumu bedri par pamatu brīnišķīgam dārzam. Viņi maldās, uzskatīdami, ka kaut kas tāds nav domāts viņiem. Ikviens var būt drošsirdīgs vērtīgu domu sfēru iekarotājs.
   Domātājs teica: "Kaut vai tikai padomā - ar to vien jau iegūsi pašaizliedzības spārnus."

   893. Urusvati zina, kāda ir sevis nonāvēšanas būtība. Jogam jebkura veida pašnāvība ir sveša. Jogs ir sapratis, kāds ļaunums ir priekšlaicīga dzīvības atņemšana. Jogs saprot, cik ļoti viņš var kaitēt ne vien sev, bet arī visam apkārtējam. Jebkura vardarbība pret dzīvību ir harmonijas izjaukšana, un smaga ir atmaksa par kosmiskās kārtības ritma apdraudēšanu.
   Var redzēt, kā pieaug asiņu apmātās cilvēces neprāts. Taču nepieļaujama ir ne vien fiziska slepkavība, bet arī tuvākajam raidītas psihiskās bultas. Tāpat lipīga ir dzīvo Prānu nāvējošā nomāktība. Var iedomāties, cik daudz tiešu un netiešu slepkavību tiek izdarīts.
   Bet Zinātne uz Zemes par šādu dzīves saindēšanu klusē. Nav vēl uzrakstītas grāmatas par zinātniski pamatotu atveseļošanu. Nav izdarīti eksperimenti, lai noteiktu prieka, bēdu un dusmu asaru ķīmisko sastāvu. Nav arī izpētīti ķermeņa izstaro-jumi un emanācijas. Ar zemes aparātiem šādi pētījumi ir pilnīgi iespējami. Taču cilvēce nevēlas domāt par Pārzemes Pasauli un sevis nonāvēšanas nozīmi.
   Domātājs teica: "Iemācieties izsargāties no kaitēšanas saviem tuvajiem un tālajiem."

   894. Urusvati zina, kāda ir atdzimšanas būtība. Cilvēkam ir jāapzinās, ka viņš var atdzimt no jauna jebkurā stāvoklī. Tas, kurš nepazīst Pārzemes Pasauli, var viegli krist izmisumā un iedomāties, ka viņam nekas vairs nav atlicis, un pienāks drūms gals.
   Var iedomāties šāda cilvēka bēdīgo stāvokli, ieejot Pārzemes Pasaulē. Viņš ir atsacījies no šīs Pasaules. Viņš ir sevi pārliecinājis, ka tā neeksistē, un, pretēji savai pārliecībai, nonācis nepierastos apstākļos, kuros viņam būs grūti, sāpīgi uzturēties.
   Taču arī tad, kad cilvēks nonācis grūtā stāvoklī, viņš var atdzimt, bet, lai to panāktu, ir vajadzīga stipra griba. Lai ikviens, kas iepazinis Pārzemes Pasauli, pastāsta, cik viegli viņam ir pāriet uz nākamo mitekli. Lai pastāsta, ka šīs jaunās mājas apgaismojums ir atkarīgs no viņa. Kādēļ gan maldīties tumsā vai izmantot cita gaismu, ja var būt pašam sava gaisma un var pat izpalīdzēt citiem? Taču šāda vēlēšanās palīdzēt ir māksla, kas uzkrāta zemes dzīves darbos.
   Tā cilvēks var apbruņoties ar Gaismas ieročiem. Tā var notikt nemitīga atdzimšana; šīs jūtas ir vienas no cildenākajām.
   Domātājs teica: "Draugi! Atdzimšanu varat nosaukt par sevis uzmundrināšanu."

   895. Urusvati zina, kāda ir sevis pārbaudīšanas būtība. Visas pasaules tiek pārbaudītas. Kurš ir apguvis šo patiesību, tas saprot, ka vismazākā Pasaules daļiņa tiek nemitīgi pārbaudīta.
   Saprātīgs darbinieks atšķir ārējo un iekšējo pārbaudi. Viņš pats dod sev uzdevumu, un viņu nebiedē labie, taču grūtie uzdevumi. Ne reizi vien viņš pat riskēs ar savu dzīvību, kad tas būs vajadzīgs cilvēces labā.
   Jau no seniem laikiem ir zināmas leģendas par Pasaules Mātes Rotaļu. Drosmīgs pētnieks nonāks ari līdz šai nozīmīgajai rotaļai. Veicot grūtus uzdevumus, tikai pašaizliedzīga rīcība ļauj nebaidīties no briesmām - tās sabrūk kā varoņa zobena skartas. Patiesi, pētnieku var dēvēt par varoni. Viņš sev gatavo lielisku ceļu uz Pārzemes Pasauli. Viņš nekavējoties trauksies jaunos meklējumos. Smalkais ķermenis pavērs viņam jaunas iespējas, un viņš tās drosmīgi izmantos, lai pilnveidotos.
   Neaizmirsīsim, ka daudzi pārzemes ceļinieki kļūst bikli un tādējādi liedz sev labākos sasniegumus.
   Domātājs teica: "Draugs, pārbaudi sevi uz katra augšupvir-zības pakāpiena."

   896. Urusvati zina, kāda ir sevis iemidzināšanas būtība. Mēs esam norādījuši uz daudzām pašdarbīguma kvalitātēm, kas veicina jogisma attīstību. Taču jāatgādina arī par tām, kas kavē, to vidū bieži ir sastopama sevis iemidzināšana. Tā kaitē ne tikai zemes dzīvē, bet arī Pārzemes Pasaulē.
   Jau sen ir teikts par joga ērgļa aci. Šādu dedzīgu, neatslābstošu modrību jogs veido ilgās pārdomās. Jogs tiecas uz domas kustīgumu un noteiktību. Jogs zina, ka viņam ir jābūt modram, lai gūtu panākumus. Šāda modrība pastāv arī miega laikā. Tā ir kā slieksnis uz Pārzemes Pasauli.
   Jogs var pāriet smalkajā stāvoklī, būdams pie pilnas apziņas. Aizmigšana nav vajadzīga, un šāda pusapzināta nīkuļošana cilvēku uz pārveidību nevirzīs. Taču daudz ir snaudošu klaidoņu, un viņi piesārņo izplatījumu, un Pārzemes Pasaulē viņi arī vienīgi kaitē visam apkārtējam.
   Jogs zina, ka pilnīgošanas ir vajadzīga ne tikai viņam pašam, bet ari Vispārības Labā. Kā gan lai ieskaidro cilvēkiem, ka viņi dzīvo evolūcijas sekmēšanai? Kā lai nosargā izplatījumu no piesārņošanas?
   Domātājs teica: "Draugs, paturi prātā ērgļa aci."

   897. Urusvati zina, kāda ir notrulināšanās būtība. Gulošo var atmodināt, bet truluma pārņemtais ir gandrīz bezcerīgs. Trulums kā kaitīgs tārps ielien cilvēka smadzenēs. Cilvēks ieslīgst ikdienībā un nevis dzīvo, bet gan nīkuļo. Viņš ir tik nelaimīgs, ka pat nepamana savu postu. Viņš zaudē domas asumu un nespēj meklēt jaunus ceļus. Viņš zaudē cildenos centienus.
   Bet galvenā nelaime viņu gaida Pārzemes Pasaulē. Viņš nespēj iejusties jaunajos apstākļos. Viņš nespēj pilnīgoties; jo tas, ko viņš atnesis sev līdzi, neatbilst apkārtējam. Truluma pārņemtais mokās, un ir grūti viņam palīdzēt, jo, dzīvodams uz Zemes, viņš nav pratis piesaistīt sev Pārzemes Spēkus.
   Notrulināšanos var uzskatīt par vienu no visbīstamākajām slimībām; tieši par slimību, jo smadzenes pārveidojas un zaudē uztvertspēju.
   Domātājs uzsvēra: "Karavīr, ar trulu šķēpu neuzvarēsi."

   898. Urusvati zina, kāda ir sevis dievināšanas būtība. Cilvēki parasti iztēlojas jogu kā dīvainu būtni, kas dzīvo alā, stāv uz galvas, ir pievērsies tikai sev, pats sevi dievina. Reti kad cilvēki iedomājas, ka jogs ir darbarūķis, kas pūlas cilvēces labā.
   Jogs mīl darbu un pašaizliedzīgi upurē sevi, lai uzlabotu cilvēku dzīvi. Jogs uz Zemes var ieņemt gan visaugstākos posteņus, gan ari pašus pieticīgākos. Bet vienmēr un visur viņš tieksies uz augstāko izzināšanu.
   Ja kāds sevi nosauks par jogu, neticiet viņam, īsts jogs nekad sevi negodās par jogu un sevi nedievinās. Pat tad, kad lietas labā jogam nāksies sevi apliecināt, viņš to darīs nevis patības dēļ, bet gan tautas augšupejas labad.
   Jogs kvēli mīl darbu. Viņš mīl pilnīgošanos. Viņš nepagurstoši strādā, jo zina, kāpēc veic savu zemes dzīves ceļu. Jogam ir atvērta Pārzemes Pasaule. Jogam ir svešs dzīves pārtraukums. Viņš, saglabādams apziņu, dzīvo dažādos ķermeņos un traucas uz augstāko atziņu.
   Mēs neaizmirstam nevienu Jogu, bet tagad īpaši uzsveram Darba Jogu. Karma Joga apvienojas ar Žnanu un Bhakti. Bez zināšanām un mīlestības strādāt nevar. Tā jogs atnes dzīves pieredzi, lai to atdotu cilvēcei.
   Domātājs teica: "Draugs, iemīli darbu. Darbs izkaldinās tev spārnus."

   899. Urusvati zina, kāda ir patvaļas būtība. Daži neizprot atšķirību starp patvaļu un brīvo gribu, bet atšķirība ir nepārprotama. Brīvā griba darbojas pēc kosmiskā ritma likuma. Tā ir labestības pamats, bet patvaļa ir harmonijai naidīga. Patvaļai nodevies cilvēks var nodarīt lielu postu.
   Ignorance ir patvaļas māte. Cilvēks, kuru piemeklējusi šāda nelaime, Pārzemes Pasauli nepazīst. Viņš cer, ka it visur varēs būt patvaļīgs savas kārtības iedibinātājs. Par to, ka patvaļas diktētais ceļš ir nepareizs, var pārliecināties, ja ir zināmi pārze-mes likumi. Cilvēks nevar novērst Kosmiskā Taisnīguma īste-nošanos. Šāds cilvēks ir kā okeāna dzelmē nirstošs peldētājs. Viņš nespēj sasniegt pērli, ja viņam nav attiecīgu palīglīdzekļu. Bet patvaļa ir slikts padomdevējs, un tai bieži vien seko bojāeja.
   Lai skolotājs pastāsta bērniem par atšķirību starp uzvarošo brīvo gribu un pazudinošo patvaļu. Lai bērni saprot, cik brīnišķīgs ir brīvās gribas ceļš, kad cilvēks saskaņā ar pasaules likumu ir Nākamības cēlājs.
   Domātājs brīdināja no patvaļas neprāta.

   900. Urusvati zina, ko nozīmē tas, ka cilvēks neuzticas pats sev. Iedomība un patvaļa jogam ir bīstamas, bet neuzticēšanās sev - kaitīga. Cilvēki nespēj saskatīt robežu starp iedomību un neuzticēšanos sev pašam, taču visas psihiska rakstura robežas ir grūti uztveramas. Vienīgi harmonija var parādīt, cik atšķirīgi ir daudzi jēdzieni.
   Protams, arī Pārzemes Pasaules iepazīšana iemāca, kā saskatīt ļaunumu, ko izraisa neuzticēšanās sev pašam. Iedomāsimies cilvēku, kurš sirgst ar šo kaiti, - Smalkajā Pasaulē viņš būs nelaimīgs, jo nespēs uztvert šīs Pasaules realitāti. Viņš sev neuzticas, un pati Parzemes realitāte viņam šķitis halucinācija.
   Bet kā lai zemes dzīvē sevi pieradina atzīt absolūtu realitāti? Cilvēki kopš mazām dienām dzird, ka viss ir relatīvs, un šāds atzinums neļauj viņiem ieskatīties aiz rupjā zemes ķermeņa robežām. Bet jogs iemācās ticēt savai trešajai acij. Tā atveras pakāpeniski, paklausot gribas pavēlei. Lai jogs atzīst arī Parzemes Pasauli, kura viņam parādīsies negrozāmi un neapstrīdami. Jogs nešaubīdamies redzēto apliecinās, un neviens šo realitāti nesatricinās. Tāpēc jogs ieiet Parzemes Pasaulē apzināti, kā vēlams un gaidīts viesis.
   Lai skolas atrod par Parzemes Pasauli vienkāršus vārdus, kas var būt skaisti ikvienam, kurš vēlas gūt panākumus.
   Domātājs teica: "Mācieties dzīvot vienlaikus gan Zemes, gan Parzemes Pasaulē."

   901. Urusvati zina, kāda ir niknuma būtība. Niknuma pārņemts cilvēks nevar būt jogs. Ir jau pietiekami daudz runāts par naida radītās indes kaitīgumu, taču ne mazāk kaitīgi ir pastāvīga niknuma radītie nogulsnējumi. Niknumu bieži izraisa ignorance, tas sākas neapmierinātības dēļ, un tā aug pastāvīga niknuma kamols. Labākie spēki tiek saindēti, un skaista dārza vietā saaug nezāles.
   Parzemes Pasaulē niknums ir pazudinošs. Niknuma ema-nācijas atgrūž labāko palīdzību. Niknuma pārņemtais tiek pievilkts pie tādiem slāņiem, no kuriem viņš viegli varēja izvairīties. Es pat nerunāju par izplatījuma saindēšanu un par ļaunumu, kas tiek nodarīts visai apkārtnei.
   Jāatzīst, ka niknuma izstarojumi ir ļoti spēcīgi un izplatās tālu. Tas vienādā mērā attiecas kā uz Zemes, tā uz Parzemes Pasauli. Dziļš naids ir kā melns zibens, bet niknums - kā saindēta pārtika.
   Domātājs teica: "Ar niknuma pārņemto nerunājiet." 902. Urusvati zina, kāda ir sevis apspiešanas būtība. Cilvēkiem patīk runāt par atbrīvošanos no verdzības. Viņi rūpējas par citiem, bet aizmirst atbrīvot paši sevi.
   Kā tad izpaužas verdzība ikdienas dzīvē? Cilvēks ir sevi sasaistījis ar sīkiem paradumiem. Viņu gluži kā tīmeklis apņem briesmīgi aizspriedumi. Ka lai šādu važu saistīts gūsteknis cīnās par cilvēces brīvību?
   Vai jogs spēj zemoties sīko ikdienas briesmoņu priekšā? Vai Parzemes Pasaules ceļinieks var brīvi staigāt, sīku, dzeloņainu paradumu nastas nospiests? Cilvēks tik loti baidās mainīt kaut sīkāko sadzīves detaļu, ka pat neapjauš, kā uzsākt dzīves atjaunināšanu. Nav iespējams apliecināt brīvību, kad valda verdzība.
   Domātājs brīdināja: "Pirms sāc domāt par citu cilvēku brīvību, atbrīvo pats sevi."

   903. Urusvati zina, kāda ir sevis mocīšanas būtība. Visas Mācības nosoda jebkura veida mocīšanu, jebkādu šaustīšanu. Tikai nejēgas fanātiķi pieļauj mocības kā dzīves izlabošanas līdzekli. Tomēr neskaitāmas paaudzes ir pierādījušas, ka mocības ir cilvēkus vienīgi notrulinājušas, nevis pilnīgojušas.
   Augstākie jogi nepieļāva mocības, jo viņi pietiekami daudz zināja par Parzemes Pasauli un saprata, kādu drūmu karmu sev auž mocītājs. Viņi bija saskarē ar Smalko Pasauli un pievērsās garīgās pilnības sasniegšanai zinātniskā ceļā. Cilvēkam ir jāiegaumē, ka jebkura mocīšana, nežēlīga cietsirdība viņu nevis spārnos, bet gan nomāks.
   Varētu likties, ka šī patiesība cilvēkiem ir labi zināma, taču zemes dzīves realitāte liecina par pretējo. Tāpēc cilvēkiem nemitīgi jāstāsta par jebkādas mocīšanas - fiziskas vai psihiskas - kaitīgumu. Ir laiks atzīt Parzemes Pasauli un tās likumus.
   Domātāja novēlējums: "Kas sevī mocību nes, ir tumšs, bet gaišs ir laba prieka nesējs."

   904. Urusvati zina, ko nozīmē sevi nogurdināt. Ir novēlēta harmonija un līdzsvars, taču noguris cilvēks tos nevar izmantot. Daudzi ir gājuši bojā no pārmērīga darba, bet daudzi arī no kūtruma un smadzeņu sastinguma; abas galējības ir tuvas pašnāvībai. Cilvēki gāja bojā tāpēc, ka viņiem bija sveši Parzemes Pasaules apstākļi.
   Apspriežot cilvēka īpašības, ir jāņem vērā Parzemes dzīve. Cilvēki krīt jebkurā galējībā, neapzinādamies bieži pieminēto harmoniju. To nespēj saprast tie, kuri neko nezina par ritmu un vibracijam. Šādi cilvēki uzskata, ka tādas esības īpašības piemīt tikai augstākajiem jogiem, taču harmonijas vidusceļš tika mācīts visai cilvēcei. Nejēgas šo pamatu nosodīja, parādot to kā viduvējību. Tomēr Pārzemes Pasaule pastāv, pateicoties harmonijai, un ikviens jaunpienācējs to pieņem kā dziedinošu pamatu.
   Ja cilvēks būtu labāk iepazinis Pārzemes Pasaules pamatus, viņš varētu tos likt lietā ari zemes dzīvē. Lai skolas māca harmonijas izpratni. Līdzsvars var atveseļot visu dzīvi.
   Domātājs uzsvēra: "Cilvēk, iepazīsti līdzsvara spēku."

   905. Urusvati zina, kāda ir sevis pazemošanas būtība. Starp daudzajām negatīvajām īpašībām, kas pazemo cilvēka cieņu, jāatzīmē nepateicība. Patības apmāts muļķis kliedz: "Ko es neredzu, tas nepastāv; ko es nezinu, tā ari nav." Tādi divkājaini nespēj aptvert Pārzemes Pasauli. Viņi nesaprot, no kurienes var nākt vajadzīgā palīdzība un kurp var raidīt viskvēlāko pateicību.
   Niknā pretošanās domām par Augstākajām Pasaulēm cilvēku notrulina, un viņš pat zemes dzīvē kļūst nepateicīgs pret visu labo, kas ir ap viņu.
   Viņš neatzīst, ka bieži vien sīkai veltei ir lielas sekas. Audzinātājs, pieradinādams skolniekus pateikties par vissīkāko dāvanu, darbojas viņu labā. Tā nu mums atkal ir jāpievēršas Pārzemes Pasaulei.
   Domātājs apliecināja: "Jogs nemēdz būt nepateicīgs."

   906. Urusvati zina, kāda ir sevis pazemošanas būtība. Rupjība cilvēku pazemo. Rupjība ir ignorances tumsa. Jogam rupjība nav raksturīga. Jogs izsmalcina domāšanu un tādējādi dzīvo vienlaikus divās pasaulēs.
   Teiks: "Pārzemes Pasaulē nenovēršami tiek ienests milzum daudz rupju parādību." Bet augšupvirzības ceļinieki šādas sfēras neapmeklē. Vienīgi Augstākie Audzinātāji, žēlsirdības vadīti, apmeklē arī rupjo steru iemītniekus. Taču pat Augstākais Gars, pieskardamies rupjo vibrāciju atmosfērai, cieš.
   Grūti iedomāties, cik ļoti Zeme ir inficēta ar rupjību! Cilvēki ir it kā lipīgas epidēmijas ieskauti. Tikai stipra griba spēj izsisties cauri sērgas slānim, nepakļaujoties epidēmijas ietekmei. Apziņa var cilvēku pasargāt, taču tai ir jābūt skaidrai. Nav viegli izvairīties no zemāko vibrāciju netiešās iedarbības, bet gribas pavēle var izveidot vairogu, un tad Pārzemes palīdzība var viegli sasniegt ceļinieku.
   Domātājs brīdināja: "Visiem spēkiem centieties izskaust rupjību."

   907. Urusvati zina, kāda ir sevis pazemošanas būtība. Cietsirdība pazemo cilvēku. Cietsirdība kaldina nežēlīgu karmu. Jogs nemēdz būt cietsirdīgs, jo viņš ir saskarē ar Pārzemes Pasauli. Viņš zina, kādos drūmos slāņos mīt cietsirdīgi cilvēki. Viņš zina, cik grūti ir šādiem iemītniekiem pacelties augšup. Viņš zina, ka cietsirdība zemes dzīvē nedod nekāda labuma. Jogs cenšas panākt labāko spriegumu, lai ar žēlsirdību mazinātu cilvēku cietsirdību.
   Jogs zina, ka cietsirdību lielākoties izraisa nezināšana. Taču nejēga neaptver, kas viņam nāk par labu. Nejēga ir jāpāraudzina, taču tam vajag daudz laika.
   Nejēga nesaprot, ka cietsirdība var būt ne tikai fiziska, bet arī psihiska. Pēdējā mēdz būt īpaši pretīga. Bet kā jūs varēsit runāt par psihisko cietsirdību, ja cilvēks vispār neatzīst garu? Šāda cīņa pret cietsirdību būs īstens varoņdarbs.
   Domātājs atgādināja: "Cietsirdība rada briesmīgu karmu."

   908. Urusvati zina, kāda ir sevis pazemošanas būtība. Atriebība pazemo cilvēku. Jogs nemēdz atriebties, jo zina, ka atriebība ir kā bumerangs. Jogs zina arī to, ka Pārzemes Pasaulē noziedznieki nonāk drūmajās sfērās, viņu vibrācijas neļauj tiem pacelties augšup, un ilgs ir viņu augšupvirzības ceļš.
   Bet jūs zināt, ka jogs nav neaizsargāts. Viņa doma ir asāka par zobenu un precīzāka par bultu. Taču šādu bultu jogs raidīs vienīgi tad, kad būs pārliecināts, ka kaitnieciska rīcība apdraud ne tikai viņu, bet ari visu cilvēci.
   Nevajag domāt, ka jogs atriebjas, labāk ir salīdzināt viņu ar rūpīgu dārznieku, kurš iznīcina nezāles. Jogs, protams, bieži raida bultu negaidītā pagriezienā, un cilvēki nesaprot, kāpēc tik pēkšņi nāk nelaime.
   Atkārtoju par joga bultu, jo cilvēki nereti iedomājas, ka jogs stāv visai tālu no dzīves un Vispārējas Labklājības. Lai skolās ar pagātnes piemēriem parāda atriebības nelietderīgumu. Domātājs teica: "Ieskatieties cieši, cik pazemojoša ir atriebība."

   909. Urusvati zina, kāda ir sevis pazemošanas būtība. Domas svārstīgums, jūtu svārstīgums rada lielu nejēdzību. Saprotiet šo vārdu tā patiesajā nozīmē. Nejēdzības parādīšanās ir skaidrības zaudēšana un ieslīgšana atkritumu haosā. Nejēgas raizējas par domāšanas brīvību, taču bezjēdzīga svārstīšanās nav brīvība.
   Jogs zina, cik bezrobežīga ir doma. Viņš ir apņēmības pilns strādāt cilvēces labā. Viņš ir apņēmības pilns iekļauties panākumu plūsmā. Viņš ir izvēlējies skaidru ceļu, un viņam nepiedien svārstoties sevi pazemot. Viņš atzīst Pārzemes Pasaules likumus un grib izvēlēties īsāko ceļu - tikai tādā spriegumā var pieskarties dailei. Viņš zina, ka daile ir Ceļa Zvaigzne, bet to apzināties var tikai tad, ja izprot Pārzemes Pasaules dzīvi. Ari tur ir daudz svārstīgo, bet viņu ceļš ir garš un līkumains!
   Domātājs maigi piebilda: "Nesvārstieties - noreibs galva."

   910. Urusvati zina, kāda ir sevis pazemošanas būtība. Jogam nav raksturīga nodošanās ilūzijām un tīksmināšanās ap sevi. Jogs traucas uz nākamību kā spārnots vēstnesis. Kā rūpīgs ārsts jogs paredz psihisko kaišu izcelšanos un steidzas ar domu to novērst. No kurienes gan nāk tāda nevaldāma tiekšanās uz nākamību? Protams, no Pārzemes Pasaules apzināšanās.
   Jogs zina, ka zemes dzīves ilgums ir tikai niecīga daļiņa no Pārzemes esamības. Jogs ir sapratis, cik tuva un vienkārša ir pāreja uz Pārzemes Pasauli; tā notiek nākamības labad un iemāca cilvēku izzināt Bezrobežību.
   Cilvēki parasti baidās no šāda bezgalības jēdziena. Viņi uzskata par labāku zemākajā ikdienā gatavot sevi drūmajai dzīvei smalkajā ķermenī. Tā viņi noraida domas spēku un tādējādi zaudē savu vareno ieroci. Viņi tiecas nodoties ilūzijām, aizmirstot, ka Patiesība ir domātāja rota.
   Domātājs teica skolniekiem: "Neskumstiet, ja jūsu doma nav nonākusi paredzētajā vieta. Varbūt tā ir pievilkta cita vietā un darīs labu tur, labestīga doma ir vajadzīga visur."

   911. Urusvati zina, kāda ir sevis pazemošanas būtība. Patvarība cilvēku pazemo. Patvarība ir aprobežotības pazīme. Patvarību iekārojis cilvēks ir jau tuvu krišanai. Jogs sargājas no patvarības. Viņš sevi dēvē par Labestības Kalpotāju. Šo atziņu jogs gūst no Pārzemes Pasaules izpratnes.
   Jogs jūt cienu pret Hierarhiju. Viņš zina, ka augstāk par viņu stāv daudzi Hierarhi. Bet cilvēkus gaida barga Hierarhijas izpratnes pakāpe. Cilvēkiem šāda pakļaušanās nepatīk. Viņi ir patvarīgi un patības lēkmē aizmirst par Bezrobežību. Viņi negrib iemīlēt brīnišķīgo Bezrobežību, bet, ejot tādu ceļu, viņi nevar iemīlēt Hierarhiju. Viņi nezina, ka bez mīlestības viegli var pazaudēt sasniegumu ceļu. Kas baidās no Hierarhijas, tas baidās arī no Pārzemes Pasaules, bet bailes ir slikts ceļvedis.
   Nekāda šķietama patvarība neglābs no bailēm. Patiesi, patvarība ir mūžīgā baiļu slimība. Bet jogs, iepazinis Skolotāju, kā Labestības Kalpotājs ir stiprāks par patvarīgu tirānu.
   Domātājs teica: "Draugi, jūsu priekšā ir brīnišķīgas augšup-virzības pakāpieni."

   912. Urusvati zina, kāda ir sevis pazemošanas būtība. Jogs nemēdz mānīt pats sevi. Iesācēji jautās: "Kur gan ir robeža, kur pamats, kur pareizais risinājums? Kas gan palīdz jogam atrast īsto realitāti un neieslīgt iztēles mirāžās?" Jūs jau zināt, ko zinātne dēvē par intuīciju. Zinātne velta intuīcijai daudz uzmanības un nenoliedz, ka cilvēks, nonācis zināmā nervu uzbudinājumā, var rast pareizu risinājumu.
   Tagad iedomāsimies jogu, kurš ir pastiprinājis savu nervu jutīgumu un sācis izprast Pārzemes Pasauli. Viņš nespriedīs ar prātu, bet ieklausīsies sirds balsī - šī antena uztvers nepastarpinātos saskarsmes viļņus. Joga balsts ir nevis smadzenes, bet gan sirds.
   Zinātne vēl nav novērtējusi sirds nozīmi. Senā Pasaule ne reizi vien norādīja uz sirds vareno spēku, taču prāts lika atzīt smadzeņu pārākumu un tādējādi apgrūtināja tuvākos centienus. Sirdi vēl nesen uzskatīja par kaut ko maģisku, un aprobežotās zinātnes pārstāvji centas no tas norobežoties, lai viņus neuzskatītu par sapņotājiem. No visvērtīgākajiem jēdzieniem, kas izskausti, varētu sastādīt veselu vārdnīcu. Novēlēsim zinātniekiem būt brīvākiem.
   Domātājs teica: "Kas var būt aukstāks par apdzisušu pavardu? Kas var būt nedzīvāks par apklusušu sirdi?"

   913. Urusvati zina, kāda ir sevis pazemošanas būtība. Cilvēci aptumšo daudzas pazemojošas īpašības. Ap katru no tām perinās vesela lielu un mazu radinieku varza. Var ievērot, ka tie ir savstarpēji saistīti un veido ķēdi. Šāda ķēde spēj sasaistīt pat diezgan stipras gribas cilvēku.
   Nevaldāms tumsas spiediens liek pasteigties ar izstarojumu fotografēšanu. Tas ļauj novērot interesantas izpausmes. Dažreiz sliktu domu vājina ārēja ietekme, taču arī labestīgu domu var kaut kas aptumšot. Šādas parādības vienīgi apliecina Pārzemes Pasaules ietekmi.
   Tādas iedarbības mācībstundu var pasniegt ne vien tikumības skolotājs, bet arī biologs. Mēs īpaši pastāvam uz zinātniskiem pētījumiem. Jau daudzus gadus Mēs atkārtojam, ka zinātne tuvojas pareizajam cilvēka iekšējo spēku izzināšanas ceļam, taču būtībā šajā virzienā maz kas ir paveikts, pat Pārzemes Pasaule ir un paliek māņticības biedēklis. Tāpēc līdzināsimies dzenim.
   Domātājs ieteica skolniekiem novērot pašiem sevi - tā var uzsākt uztvertspējas izkopšanu.

   914. Urusvati zina, kāds ir Kalnu Ceļš. Atnāks jaunie, teiks: "Parādiet ceļu, mēs esam gatavi." Sakiet: "Lai notiek, pamēģināsim. Mācies izkopt novērotspēju; mācies izprast lasīto; mācies pašaizliedzīgi tiekties uz nākotni."
   Jaunie pasmaidīs: "Tik vien? Sākums ir viegls. Novērošanas spējas mums ir kopš mazotnes, tā teica audzinātāji. Skolā secināja, ka mēs spējam atcerēties mācībstundās teikto. Beidzot - kurš gan nesapņo par nākotni?" Tad sevis slavinātāji jāievirza pareizā gultnē: "Kurš gan slavēja jūsu novērotspēju, ja jūs neprotat veltīt uzmanību daudzām ap jums esošajām parādībām? Vai tad jūs spējat aptvert lasīto? Vai bez burta spējat saprast ari jēgu? Jūs taču vispār nezināt, kā tuvoties nākamībai, jo puse no jūsu apziņas ir iestrēguši pagājība; un uzsākt ceļu nebūt nav viegli. Turklāt jūs baidāties pat domāt par Pārzemes Pasauli. Kāda gan var būt nākotne, ja netiecas uz Kalnu Pasauli?"
   Domātājs teica: "Nezinātājam pat grūtais šķiet viegls."

   915. Urusvati zina, kāds ir Kalnu Ceļš. Mīlestība ir ieejas atslēga. Mīlestība ir pārvarēšanas varenais spēks. Mīlestība ir neizsīkstošs dziedinātājs avots. Ir teikts: Mīlestības Joga ir cildena. Daži uzskata Mīlestības ceļu par visvieglāko, bet citiem tieši šis ceļš ir visgrūtākais. Sirds, kurā mīt ļaunums un cietsirdība, mīlēt nespēj.
   Cilvēki pat nepamana, ka viņu pagrabs ir ļaunuma pilns; viņi nespēj uzveikt zemiskās jūtas. Viņi var liekulīgi atzīt Mīlestības uzvaru, bet šo cilvēku būtība paliek tumša, un Pārzemes Pasaulē viņi ieies bez gaismekļa.
   Nevar dot pamācības attiecībā uz Mīlestības augstāko vibrāciju, ja sirdī nav tās iedīgļa. Spoži liesmo Mīlestības uguns. Lai tā vada pa Kalnu Ceļu.
   Domātājs mācīja skolniekiem mīlestību un ļaunumu atšķirt pēc acīm: "Sen ir teikts, ka acis ir vaļējas brūces. Šādiem sirds vadiem var ticēt."

   916. Urusvati apliecina Kalnu Ceļu. Par Augstāko nevar klaigāt tirgū. Bet visur der norādīt ceļa zīmes: tur - zinātniski, tur - pasakaini, tur - bargi, tur - skaisti - katram pēc viņa apziņas, katram pēc viņa saprašanas.
   Jogam nereti pārmet, ka viņš par vienu un to pašu patiesību runā dažādi. Taču nejēgas nespēj saprast, ka jogs runā par dažādiem aspektiem un ar dažādiem cilvēkiem. Ir ļoti augstu jānovērtē joga iecietība, kad viņš sēj labestības sēklas. Pati karma noteiks, kāda būs raža. Taču izplatījumā nekas nepazūd. Zemes dzīves apstākļos neuzdīgušie graudi uzdīgs Pārzemes Pasaulē, tāpēc jo vairāk nepieciešams izprast Pārzemes Pasaules dzīvīgumu.
   Grūti ir iedomāties, kā labais varētu noderēt tukšam izplatījumam, taču zinot, cik apdzīvota ir Bezrobežība, var viegli iedomāties, cik vajadzīgas ir labestīgas domas.
   Neizmērojami plašajā izplatījumā doma nokļūst ātrāk nekā kaimiņa māja, un, atbildot uz magneta pievilksim, atrod sev pielietojumu, tikai jāiemīl Kalnu Ceļš.
   Domātājs teica: "Rūpīgs ārsts pratīs novērst slimības iedīgļus."

   917. Urusvati ir apguvusi Kalnu Ritmu. Jogs zina, cik grūti ir harmonizēt centrus, ja visapkārt trako haoss. Ir ļoti jāiedziļinās, lai iepazītu augstās skanēšanas vibrācijas; šādās reizēs pat labvēli var sagādāt raizes.
   Var atzīmēt divas galējības: no vienas puses, cilvēks, kurš sācis saņemt Pārzemes Vēstis, uzskata šādas izpausmes par blēņām un nevelta tām nekādu vērību, lai gan tās vajadzētu pētīt; no otras puses, atradīsies vieglprātis, kurš katru psihisku uzplaiksnījumu uzskatīs par sasniegumu un iesvaidīšanu.
   Šādus galēji pretējus domātājus nevar pulcēt vienuviet. Ar viņiem nevar runāt vienā valodā, viņiem nevar teikt vienus un tos pašus vārdus. Nāksies katram atsevišķi pateikt par viņa maldiem, bet jābūt gatavam, ka abi apvainosies un labuma vietā iznāks ļaunums. Labāk ir piesardzīgi dot mājienu un lai pati dzīve aptur maldu ceļus ejošos. Katram no viņiem ir kaut vai neliela nojausma par Pārzemes Pasauli. Ar laiku šādas atskārsmes kļūs spilgtākas, un pienāks diena, kad varēs aprunāties, domai ejot no sirds uz sirdi.
   Domātājs teica: "Draugs, kam tev vajadzīga pilnīgošanās, ja tu neapjaut, kas ir Vispārības Labums?"

   918. Urusvati apzinās darbīgo Klusumu. Tā dēvējam īso klusuma brīdi, ar ko jogs ievada gan darbu, gan runu. Klātesošie teiks: "Viņš koncentrējās," bet tie, kas zina, sapratīs, ka jogs deva zīmi Pārzemes Pasaulei, viņš izlūdzās sadarbību un vadību. Šādai apziņas pārnešanai vārdi nav vajadzīgi.
   Jogs prot izmantot savu enerģiju kā lejupvirzienā, tā arī virzot to augšup. Ne vienmēr viņš zina, kas palīdzēs, jo viņa darbs var attiekties uz dažādām jomām. Ja darbs ir vērsts uz Vispārējo Labklājību, tad nāks Pieredzējis Vadītājs. Pēc izstaro-jumiem varētu saskatīt, kā izpaužas augstu Zinātnieku iedarbība. Varat droši ticēt, ka spriegas klusēšanas mirklis var nekavējoties pieaicināt augstu Palīdzību. Klusēšanu ievada dziļa ieelpa.
   Domātājs atgādināja: "Ar vienu vienīgu elpas vilcienu mēs nokļūstam izplatījumā."

   919. Urusvati dzīvo Liesmainā Apskaidrībā. Joga daba ir ugunīga. Viņš to ir iekvēlinājis, pastāvīgi iedziļinoties un padarot domu cildenāku. Dzīvē cilvēki nāk saskarē ar augstāko enerģiju uzplaiksnījumiem, taču nepamana tos un iespējas apdziest. Neviens šiem cilvēkiem nav pateicis, ka viņiem piemītošais dabas dotais talismans ir jāiededz, citādi tas paliks glabātavā, neguvis izpausmi.
   Neviens nav arī pateicis, ka Pārzemes Pasaules zibens var iedvest dzīvību, ja apziņas dzirkstele ir jau izveidojusi magnētu. Pasaulē savstarpīgumam ir izšķiroša nozīme. Arī Jogas ceļa uzsācēju neviens nav brīdinājis, ka ugunīgā iedarbība nebūt nav vienmēr patīkama.
   Kā Zemes, tā arī Pārzemes uguns ir līdzīgas, un cilvēks, uzsākot ugunīgu varoņdarbu, var saprast, kas nāks viņa pārejošo sāpju vietā. Cilvēks zina, ka viņš uzsāk sadarbību ar Augstākajiem Spēkiem, un šāda augstākā varoņdarba apzināšanās paceļ viņu pāri haosam. Tad cilvēku var dēvēt par uzvarētāju.
   Domātājs smaidīja: "Degu, degu, bet nesadegu."

   920. Urusvati ir apguvusi domāšanas Jogu - tā Mēs dažkārt dēvējam Agni Jogu, lai apliecinātu, ka tās pamatā ir doma. Doma ir ugunīga. Doma ir bezrobežīga. Neviens nespēj noteikt domas izplatības robežas.
   Var konstatēt, ka doma ir ātrāka par gaismu, bet nav iespējams noteikt striktu domas izplatības robežu. Tādējādi kļūst saprotams, ka doma ir labākā saikne ar Pārzemes Pasaulēm. Tādēļ cilvēka domai jābūt izplatījuma uguns dotās apskaidrības cienīgai.
   Vislielākais apkaunojums ir tas, ja Pārzemes Pasaules ceļiniekam jākaunas par savām iepriekšējām domām. Domu harta nav izdzēšama, tā uzliesmo jaunatnācēja acu priekšā. Ieteicams dot priekšroku domāšanas Jogai atšķirībā no Jogas, kas prasa, lai cilvēks moka sevi fiziski, īsa Prānājama, viegls uzturs un mērķtiecīga doma paver brīvu ieeju. Var sevi pieradināt pie pastāvīgas Pranajamas, ka an pie pastāvīgas kontaktēšanas ar Pārzemes Pasauli. Zemes dzīve neliks šķēršļus augšupvirzībai. Domātājs mēdza teikt: "Doma ir zibens."

   921. Urusvati ir izpratusi dzīves pārveidošanu. Bez gara pārveides dzīve ir tumša. Drūma ir divkājaino noliedzēju nīku-ļošana, pašiem nezinot, kādu kosmisku kaitējumu viņi nodara evolūcijai! Nevajag domāt, ka evolūciju nevar aizkavēt. To var izkropļot, un atkal būs jātērē spēcīgas enerģijas. Noliedzēju karma nevar apstāties, taču viņu nodarītais kosmiskais kaitējums ir jāizpērk. Kādēļ gan kropļot dzīvi, ja to var lieliski pārveidot?
   Ikviens ar domas spēku var nodibināt saikni ar Pārzemes Pasauli. No iekšienes veidosies zemes dzīves jaunā jēga. Kādēļ gan cilvēkam būtu jāgaida ārējs stimuls? Viņam savā apziņā jārada nevaldāma tiekšanās uz Pārzemes Pasauli. Viņam ir jāiemīl šādas domas un jāatrod mirklis, lai satvertu šo augstākās izzināšanas sudraba pavedienu. Lai šī izzināšana sākas ar sīku drumslu. Katrs šāds uzkrājums jau ir nesagraujams. Tas var radīt izpratni par nepieciešamību kardināli pārveidot visu dzīvi.
   "Brīnišķīga ir tāda pārveidota dzīve," - tā mēdza teikt Domātājs.

   922. Urusvati uzveic tālās strāvas. Sakām - uzveic, lai uzsvērtu, cik grūts ir šāds sasniegums. Ir maldīgi uzskatīt, ka, domai kļūstot cildenākai, būs vieglāk uzņemt strāvas un vibrācijas. Līdz ar domas celšanos augšup nāk arī jauni grūti uzdevumi, tāpēc Bezrobežībā sasniegumu kāpnes nebūt nav viegli noejamas.
   Diemžēl zinātne virzās uz priekšu pārāk lēni, pašas svarīgākās jomas paliek neskartas. Astroķīmiju dēvē par fantāziju. Tikai nesen pētnieku uzmanību piesaistīja Saules plankumi. Drosmīgākie zinātnieki pat sāk pieļaut šādu eksploziju ietekmi uz cilvēces psihi.
   Protams, šādas eksplozijas būs evidentas parādības, taču daudzi tālo pasauļu izstarojumi pastāvīgi iedarbojas uz cilvēku. Var novērot, ka cilvēki dažkārt bez kāda iemesla jūt nespēku un pat saslimst. Ārsti, protams, šādas parādības attiecina uz parastam ķermeņa slimībām. Viņi nepadoma par Pārzemes Pasaulēm. Viņi nepēta vibrācijas. Viņi neko nav dzirdējuši par prizmatisko redzi. Neviens viņiem nav stāstījis par psihiskās enerģijas vareno spēku.
   Visvairāk maldās psihiatri. Viņi pieskaras jomai, kuru vispār nepazīst. Šādu ārstu nodarītais ļaunums ir neaptverams! Tagad ir vērojams psihisko saslimšanu pieaugums. Ir jāizpēta realitāte, kas ieskauj Zemi. Nedrīkst aizmirst par tā dēvēto brūno gāzi, kas aizšķērso ceļu labākajām vibrācijām. Patiesi, šie šķēršļi ir jāpārvar.
   Domātājs teica: "Pārvarēšana rada prieku."

   923. Urusvati ir sajutusi Izplatījuma Uguni. Ugunīgās stihijas uzplaiksnījumi tika atzīmēti jau sirmā senatnē; visās mitoloģijas ir bijusi Uguns Dievība. Tai bija divējāda daba - nāvējošā un dziedinošā.
   Līdz pat šīm laikam cilvēki strīdas par Uguns dabu. Viņi nespēj saprast, kāpēc bargās stihijas izpausmes dažkārt var būt tik labdabīgas. Viņiem nav priekšstata par Pasaules Magnētu, kas ir ielikts visā esošajā.
   Ja cilvēka psihiskā enerģija ir cildena un spēcīga, tā atradīs, kā sadarboties ar Izplatījuma Uguni. No šādas savstarpējas attieksmes radīsies nevis ļaunums, bet gan labums. Turklāt, ja cilvēki zinātu par Pārzemes Pasauli, viņi paši savām acīm pārliecinātos par to, ka visa pamatā ir ugunīgā stihija.
   Urusvati var apliecināt, cik bieži dzīvē izpaužas Uguns, un tā neizraisa sāpes. Taču ir vajadzīga dabiska tuvošanās, un ir jāpieļauj kā pašas sīkākās, tā arī lielākas parādības. Tās nebūs gaidītas, bet iedegsies saskaņā ar Smalkās Pasaules likumiem.
   Domātājs teica: "Uguns - tā ir iedvesma."

   924. Urusvati ir iepazinusi Klusuma skanēšanu. Nozīmīgas parādības notiek klusumā. Tajā pašā laikā, ir teikts, Klusums var būt skaļāks par pērkonu. Ir jāatšķir dzīvais, pārzemes saskaņu pilnais Klusums no nedzīvā klusuma, kad ir pārtrūkuši Augstāko Pasauļu vadi.
   Jāsaprot, ka asiņu pulsācijai un smadzeņu vibrācijai nav nekā kopīga ar Pārzemes skanējumiem. Cilvēki nesaprot, ka troksnis ausis nebūt nenozīme kaut kādu sasniegumu. Viņi vai nu visu noliedz, vai ari piedēvē sev kā augstāko sasniegumu. Bet Klusuma skanēšana ir kā vareni akordi, kas piepilda visu Esošo; šajās harmonijas mīt prieks.
   Jāieklausās pamatskanējumos. Dažreiz tie piepilda izplatījumu kā skanīga stīga; dažreiz ir kā daudzbalsīgs koris; dažreiz tie ir kā varena simfonija, bet citreiz dzirdama vienas Balss Dziesma; tā var uztvert Sfēru Mūziku. Katru mirkli izplatījums skan īpašā ritmā.
   Sarunas laikā Domātājs dažreiz apklusa, ieklausījās un piemetināja: "Cik brīnišķīgi skan Pārzemes Pasaule."

   925. Urusvati augstu vērtē daudzkrāsaino Dimantu; tā Mēs dēvējam daudzveidīgo pieeju patiesajām zinībām. Paviršs lasītājs domā, ka Mēs bieži atkārtojam vienu un to pašu, taču, izteikdams šādu atzinumu, lasītājs parāda vienīgi to, cik neuzmanīgs viņš ir. Viņš nav papūlējies salīdzināt dažādā laikā dotos norādījumus attiecībā uz vienu un to pašu priekšmetu.
   Var pārliecināties, ka atkārtojumus neizdosies atrast, bet būs atšķirīga pieeja dažādajām Dimanta šķautnēm. Turklāt pieredzējis pētnieks sapratīs, ka atgādinājums ir atbildis kosmiskajiem un psihiskajiem apstākļiem. Skolotājs zina, cik saudzīgi jāpieskaras skolnieka apziņai. To pašu patiesību citādā izklāstā var vieglāk iegaumēt un rast jaunu ceļu uz sasniegumu.
   Tāpēc nebaidieties meklēt viegli uztveramus vārdus, atcerieties, cik svārstīgas ir klausītāju apziņas. Dažkārt viegli tiek uztverts sarežģīts jēdziens, bet visvienkāršākais šķiet nesaprotams. Tad jānogaida cits brīdis un jāklauvē pie citām durvīm. Viegli saprast, ka ieiet caur sirdi ir visvienkāršāk, taču šo ceļu spēj uztaustīt vienīgi tas, kuram pašam sirds skan.
   Domātājs vērsa skolnieku uzmanību uz Pārzemes Pasauli. Viņš apgalvoja, ka smalkais ķermenis lieliski uztvers Dimanta šķautņu starojumu.

   926. Urusvati prot saskaņot uzticības Adamantu ar domāšanas kustīgumu. "Allaž esmu gatavs!" saka steidzīgais. "Neno-došu!" apgalvo uzticīgais. Daudziem tādi jēdzieni kā kustīgums un uzticība liekas esam pretstati. Uzticības fanātiķi nepieļauj domāšanas kustīgumu, viņi to uzskata par nodevību. Taču uzticīgie cīnītāji uzskata, ka nekustīgs elks nevar vest uz nākamību.
   Bet jogs saprot Adamanta un kustīguma nozīmi. Līdzsvars palīdz jogam skaidri un vērīgi raudzīties uz priekšu. Viņš pietiekami labi pazīst Pārzemes Pasauli un zina, cik ļoti tur ir vajadzīgs domāšanas kustīgums. Bet uzticības Adamants saglabā viņam lemto vietu. Tikai pretstatu harmonija var parādīt joga cildeno dabu.
   Cilvēki bieži baidās tieši no tiem jēdzieniem, kuri viņiem ir nepieciešami. Cik gan daudzas kaitīgas ķildas neļauj gūt panākumus! Cilvēkiem taču reiz būtu jāizprot diženā Vienotība! Taču viņi pat Pārzemes Pasaulē turpina tumsonīgos strīdus. Daudz rūpju ir Audzinātājiem, redzot dziļās nesaskaņas un nespējot vest pie prāta neprātīgos. Var, protams, likt lietā iedvesmu, jo vidusmēra iemītnieku griba ir visai vāja, taču tāda iedarbība būtu varmācība. Pieļaujama tikai brīvprātīga Patiesības izzināšana.
   Domātājs teica: "Sargiet Adamantu visos ceļos."

   927. Urusvati tiecas uz Dzīvības Zinātni. Teiks: "Tātad apgūst bioloģiju?" Taču mūsdienu bioloģiju par Dzīvības Zinātni diemžēl nosaukt nevar. Nevar iedomāties dzīvības izpēti bez psihiskās, garīgās dzīves, bez Pārzemes Pasaules ar visām tās ietekmēm uz zemes dzīvi. Tāpēc mūsdienu bioloģiju var nosaukt tikai par vienu Dzīvības Grāmatas nodaļu.
   Reti kāds domā par dažu zinātnes nozaru sfērām. Nav iespējams pētīt astronomiju bez ķīmijas un astroķīmijas, bez fizikas un astrofizikas. Mēs jau esam norādījuši, ka nedrīkst kropļot Pārzemes Pasaules diženumu, taču reti kāds ir Mūsu brīdinājumus ievērojis.
   Cilvēki prasa allaž ko jaunu, bet nepavisam nav apguvuši dzīves pamatapstākļus. Par šādu vieglprātību Mēs esam runājuši vairākkārt, bet reti kāds sev pajautās, vai viņš zina to, uz ko jau sen norādīts. Vai viņš ir iemācījies ievērot ap sevi notiekošās parādības? Gaiss viņam joprojām ir gaišzils tukšums. Viņš joprojām ir kurls un akls, un pat domas par Pārzemes Pasauli pārvēršas par biedējošiem rēgiem. Cilvēks nespēj paļāvīgi uzticēties savai sirdij. Ārsti šādam novērotajam nepalīdz, jo viņi nepārzina bioloģiju visā tās apjomā.
   Domātājs rādīja skolniekiem uz bezgala dziļajām Debesīm un mācīja iemīlēt Bezrobežību.

   928. Urusvati ir pati atvērusi Jogas vārtus; kopš agras bērnības fiksējusi vīzijas un sapņus. Bērni parasti šādas izpausmes neievēro vai arī sāk baidīties un tādējādi sarauj saikni ar Pārzemes Pasauli. Bet jogam raksturīgā daba savāc apziņā visus saņemtos psihiskos sūtījumus.
   Bieži vien aiz nezināšanas apkārtējie sāk zoboties un tādējādi apgrūtina dabiskās Jogas ceļu. Mēs zinām, cik daudz pārbaudījumu jāiztur jutīgam organismam. Šāda cīņa varbūt ir īpaši vērtīga - ierocis tiek asināts kaujā, citādi tas var sarūsēt.
   Cilvēki dažkārt sūrojas, ka nav saiknes ar Pārzemes Pasauli, taču tikpat bieži viņi nepievērš nekādu uzmanību nozīmīgām izpausmēm. Bet tieši zemes dzīves esībā spoži spīd Pārzemes Zīmes. Tās ļoti pievelk jutīgu acu uzmanību. Bet cilvēks atzīst par labāku izberzēt acis, lai tikai nebūtu jāierauga kaut kas neparasts. Cilvēki vairāk prot atgrūst, nekā piesaistīt.
   Mēs īpaši norādām uz Ugunīgo Jogu, jo tā viegli pakļaujas dabiskai attīstībai. Ir jāprot saskatīt visa Esošā pamatu veidojošo ugunīgo dabu. Tikai tad, kad būsim iemīlējuši visam pamatā esošo enerģiju, varēsim to iesaistīt sadarbībā.
   Domātājs mācīja iemīlēt Jogu: "Tā padarīs bagātākus zemes dzīves ceļus."

   929. Urusvati cenšas izskaust atavisma mantojumu. Cilvēcei ir jāpēta iedzimtības pamati. Kad zinātne būs atbrīvojusies no māņticības un ierobežojumiem, tā varēs uzsākt iedzimtības pamatu izpēti.
   Ap cilvēku uzkrājas daudz sablīvējumu. Personisko iemiesojumu iedzimtība, dzimtas, cilts, pārzemes iedzimtība un daudzu nejaušu tikšanos radītie uzslāņojumi uzliek savu zīmogu un liek mainīties psihiskajai dabai.
   Gluži dabiski, ka zinātnieki, būdami ierobežoti, var novērot iedzimību tikai ģimenes ietvaros, citiem vārdiem runājot, ļoti šaurā aspektā. Reti ir iespējams saskatīt dzimtas pazīmes, kuras parādās pēc vairākām paaudzēm. Taču zinātnieki nevar veikt vissmalkākos novērojumus, ja viņi noliedz atkaliemieso-šanās iespēju un Pārzemes Pasaules pastāvēšanu.
   Nav iespējams novērot cilvēku, kamēr viņš vēl neko nezina, taču jācer, ka zinātne kļūs brīva un pār to nāks patiesas atskārsmes.
   Ikviens jogs saprot, ka viņam izdodas atbrīvoties no atavisma nastas, vienīgi padarot cildenāku savu dabu. Jogs zina, ka mūsdienu zinātne zobosies par viņa sasniegumiem, bet īstenības realitāte palīdzēs virzīties augšup. Jogs ir lielāks reālists nekā nejēgas noliedzēji.
   Domātājs atgādināja: "Atbrīvojiet zinātni, steidzieties noņemt tai uzliktās važas."

   930. Urusvati nebaidās no briesmām. Jogs zina, ka Zemes iemītnieki dzīvo pastāvīgās briesmās. Ja briesmas ir pastāvīgas, no tām baidīties nedrīkst.
   Cilvēki sūrojas par savu neaizsargātību. Viņi domā, ka Pārzemes Pasaulei nav nekādu saikņu ar Zemes iemītniekiem. "Sunim ir smalka oža un nojauta, bet cilvēki šīs īpašības ir zaudējuši uz visiem laikiem," - taču šāda žēlošanās ir nepamatota. Cilvēki nojauš un paredz daudz vairāk, nekā viņi iedomājas, taču viņu uzmanību diemžēl novērš, sadzīviskās vajadzības un smalko parādību novērošana izpaliek.
   Kad cilvēki pēc kādas neizprotamas pavēles ir rīkojušies pareizi, viņi uzskata, ka pareizo risinājumu ir atradis pašu prāts. Tikpat naivi cilvēki izturas pret priekšnojautām - viņi tās attiecinās drīzāk uz kuņģa kaitēm nekā uz Smalko Pasauli. Šādus aklos apskaidrot nav iespējams. Viņi prasa tik stiprus starus, lai pat aklie ieraudzītu un izprastu apkārtējo. Kālab gaidīt tikai brīnumus, ja visa dzīve ir smalku parādību pilna!
   Domātājs smaidīja: "Vai tiešām jūs baidāties no ikviena vēstneša?"

   931. Urusvati prot glabāt uzticēto. Šāda glabāšana rada divus galēji pretējus skaidrojumus: vieni uzskata, ka apslēpto var uzticēt tikai īpaši pārbaudītām personām; citi domā, ka Pārzemes likums, Dabas likums, atradīs labāku izplatīšanas iespēju. Taču, ka allaž, galējības ir nepilnīgas un patiesība būs kaut kur vidū.
   Patiesi, noderīgu Mācību nedrīkst atstāt nelielas ļaužu grupas rīcībā. Nedrīkst ari nomest Mācību krustcelēs, kur to var paņemt ļaunas būtnes. Tātad ir jādod atbilstoši apziņai. Bet reti kāds spēj izsvērt svešu apziņu vai atrast draugu - līdzdar-binieku. Mēs uzskatām, ka uzticētais tiek pareizi glabāts tad, kad sirds pasaka, kas kurā gadījumā var būt noderīgs. Tāds izsmalcinājums veidojas tikai ilgstošā pieredzē un ir īpaši vērtīgs, ja var gūt izpausmi dzīvē. Šāda izpausme, protams, neradīsies, ja nebūs iepazīta Pārzemes Pasaule. Lai cilvēki biežāk domā par to, cik brīnišķīga ir Pārzemes likumu izpaušanās.
   "Domājot par brīnišķīgo, mēs sev pievelkam brīnišķīgas iespējas," - tā sacīja Domātājs.

   932. Urusvati jau ļoti sen ir tuva Pārzemes Pasaule. Kādai gan jābūt pievilksmei, lai panāktu tādu satuvināšanos? Nelīdzēs lūgumi un pavēles, nelīdzēs asaras un slavinājumi, ja sirds būs slēgta. Senā psalmā atrodam gudrības pilnus vārdus: "Mana sirds ir atvērta." Tos teikušais zināja, kas ir galvenais magnēts.
   Tātad atvērta sirds ir uzvara pār zemes dzīves ierobežojumiem. Te daži teiks: "Mums jau ir par vēlu pārveidot sirdi." Ar tādu piebildi viņi parāda savu pilnīgo ignoranci. Viņi nesaprot, ka vārdi par vēlu no viņu leksikona jāizsvītro. Ja dzīve ir bezrobežīga un nepārtraukta, tad neviena sasnieguma gūšanai nevar būt par vēlu.
   Cilvēki bieži vien nespēj iedomāties, ka Pārzemes Pasaulē izzināšana turpinās; tikai paši tumsonīgākie mēģina izvairīties no Tikumības Mācības. Sliņķiem var just līdzi, bet attaisnot viņus nedrīkst. Lai viņi atzīstas, ar ko piesārņo savu apziņu. Vienīgi galīgs mežonis atteiksies padomāt par savu nākotni.
   Domātājs teica: "Pasteidzieties atvērt sirdi."

   933. Urusvati ir novērojusi, cik pārpilns ir izplatījums. Dažādos zemes dzīves periodos var novērot īpašus cilvēku pūļus; neviens viņus kopā nepulcē, neviens nevada, tie rodas it ka paši no sevis, un šāds kolektīvs var sagādāt raizes. Mēs šādu parādību dēvējam par ņudzekli.
   Tas ir vērojams arī dzīvnieku pasaulē, bet tas pats notiek arī Smalkajā Pasaulē; tādi paši pūļi klejo un jauc harmoniju. Šīs parādības cēloni ir grūti noteikt. Cēlonis, protams, ir planētu strāvas vai, pareizāk sakot, šādu izstarojumu kombinācijas. Zemes zinātnieki varētu novērot šādas psihoplanetāras parādības, taču gandrīz neviens psihiskajām izpausmēm uzmanību nevelta.
   Daži novērotāji apgalvoja, ka planētas var būt slimas un to izstarojumi var kļūt indīgi. Protams, zinātne tādus pētniekus nosauca par neprāšiem, un pat Flammarions gandrīz nokļuva šādā stāvoklī. Taču novērojumi par pasauļu saistību ar cilvēces dzīvi ir acīmredzami. Bet zinātnieki negrib atzīt, ka izplatījums nav tukšs, vēl jo vairāk to, ka tas ir pārpilns.
   Saules plankumu novērošana var dot visprimitīvākos secinājumus. Neskaitāmo spīdekļu pasaule paver arī neskaitāmas novērojumu iespējas. Un astroķīmisko plūsmu izpēte ienesīs skaidrību par Dzīvības Okeāna paisumiem un bēgumiem.
   Domātājs lūdza domāt brīvi: "Domas brīvība ir panākumu ceļš."

   934. Urusvati ir atzinusi cilvēka kosmiskumu. Cilvēki bieži mēdz run?t par Makrokosmu un mikrokosmu un tajā pašā laikā atņem tiem galvenos pamatus. Viņi noliedz visam pamatā esošās enerģijas, Pārzemes Pasaules un visu gara pamatu pastāvēšanu. Kāds gan var būt Makrokosms bez galvenajiem pamatiem? Tās būs nožēlojamas drupas, un mikrokosms būs gaudens kroplis.
   Daži vērīgi zinātnieki apjauš, ka pat visspožākajos atklājumos kaut kā pietrūkst. Viņi iekšēji jūt, ka pašu atklātie likumi ir tikai daļēji un var iegūt pavisam citu satvaru. Bet bērnībā neviens viņiem neko nav teicis par gara likumu. Viņiem pietrūcis drosmes neierobežotai izzināšanai. Var minēt piemērus, kas rāda, ka nopietni pētnieki savus plašos novērojumus ir slēpuši. Viņi baidījās iziet ārpus savas ierobežotās zinātnes ietvariem. Viņi slepus lasīja izcilo domātāju darbus un nekad nerunāja par saviem jaunajiem ceļiem.
   Bet iedomāsimies, ka visa cilvēce no noliedzējiem pārvērstos par pilnīgi brīviem, ierobežojumu nesaistītiem novērotājiem, - kā gan zinātne pavirzītos uz priekšu! Tad teiksma par Gaišo Pilsētu kļūtu par īstenību.
   Domātājs teica: "Atnāks jauns zinātnieks - drosmīgs un ierobežojumu nesaistīts."

   935. Urusvati ir atzinusi, ka labākās vibrācijas pārveido cilvēku. Jautās: "Kādu cilvēku un kādas vibrācijas?" Paskaidrojiet, lai nesāktos aplama spriedelēšana. Jūs jau pietiekami labi zināt, ka ar varu nevienu pārveidot nedrīkst. Cilvēkam labprātīgi jāpauž vēlme pārveidoties. Viņam vismaz jāparāda, ka ir gatavs uztveršanai.
   Tagad ir jāizprot arī vibrāciju kvalitāte - līdz šim par tām tika spriests visai primitīvi. Tā, piemēram, domā, ka zilā krāsa nomierina, bet sarkanā uzbudina, taču daudz ir gan zilās, gan sarkanās krāsas toņu. Sarkano vidū var būt arī rubīnsarkanā - ļoti dziedinošā un augstāko vibrāciju pilnā krāsa. Zilo toņu vidū var būt nedzīvas nokrāsas, kas atnesīs nomācošas vibrācijas. Saka: "Zaļā krāsa ir laba, bet dzeltenā - rupja"; šāds atzinums ir primitīvs. Var atrast zaļo ar uzbudinošām vibrācijām un dzelteno, kas nomierina.
   Tas pats sakāms par skaņu, kas var iedarboties individuāli. Protams, nākotnē zinātne eksperimentālā ceļā noskaidros, kuru skaņu iedarbība ir labāka. Turklāt cilvēki, kas iepazinuši Pārze-mes Pasauli, atcerēsies, cik daudzveidīgi ir visi izstarojumi, kas tomēr harmoniski sadalās pēc vibrācijām. Tas pats varētu būt ari uz Zemes, kad zinātnieku novērojumi kļūs smalkāki. Bet kādai gan jābūt mīlestībai uz attiecīgo priekšmetu, lai izpētītu šādas vibrācijas!
   Domātājs dažkārt ieteica: "Iemīliet jel kaut ko, lai nepaliktu bez Mīlestības lāpas!"

   936. Urusvati spēj nojaust, paredzēt. Šos divus vārdus nemitīgi daudzina visās valodās visā pasaulē. Taču to nozīmi saprot tikai nedaudzi. No vienas puses - māņticīgie, sapņu tulkotāji, no otras - noliedzēji, tādi paši māņticīgie, traucē saprātīgu izzināšanu. Tikai nedaudzi redzīgie ir gatavi pētīt cilvēkam piemītošus spēkus. Daži nonāk pat līdz tādai nejēdzībai, ka apskauž dzīvnieku ožu. Viņi nesaprot, ka cilvēkam piemīt augstākā jušanas spēja, un parasti nevēlas to atzīt. Bet, kad apziņā pazib kaut kas tāds, kas vēlāk gūst apstiprinājumu, tad šādu jūtziņu nosauc par nejaušību. Protams, kamēr psiholoģijai veltītās grāmatas nedod psihiskās enerģijas un Pārzemes Pasaules dzīves izpratni, cilvēki tikai ar grūtībām var atrast atziņas avotus. Jūs teiksit, ka Pārzemes Vadītāji dažreiz var palīdzēt atrast noderīgas grāmatas; Urusvati var to apliecināt. Bet, lai izveidotos šāda sadarbība, ir jāatver sirds un jāuztver Pārzemes vibrācijas. Tieši šāds stāvoklis ir reti sastopams.
   Domātājs teica: "Iemīliet priekšnojautas, paredzētspējas zinātni."

   937. Urusvati tur godā Kanna Jogu. Visas Jogas ir radniecīgas. Agni Jogu un Karma Jogu var uzskatīt par māsām. Agni Joga gaiši vada uz Augstāko Mītni. Karma Joga rada svēto darba uguni. Cilvēki reti tur godā izcilu veikumu, kas rada labāko karmu.
   Cilvēki nedomā par sava darba kvalitāti. Viņi nespēj atzīt jaunrades dāvāto prieku. Tā viņiem var kļūt par važām. Viņi nespēj iemīlēt ikdienas darbu un, sadzīves rūpju pārņemti, nesaredz garīgo augšupvirzību.
   Neviens viņiem nav pateicis, kādi spārni tiek austi, veicot lielus darbus! Bet kā gan var gaidīt, lai cilvēks izprot karmu, ja viņš neko nezina par Pārzemes Pasauli? Viņš nekad par Pārzemes Pasauli nav domājis. Kāpēc lai viņš cenšas ko sasniegt, ja nav zināms mērķis? Viņam Agni Joga būs tukša sapņošana. Taču arī sapņot viņš neprot. Viņš var baidīties no Uguns un nesaprast šīs stihijas daili. Bez dailes izpratnes viņš nespēs iemīlēt Ugunīgo Pasauli.
   Kā gan spēsit izskaidrot cilvēkam, ko nozīmē cildena rīcība, kas iemācīs uztvert ugunīgās vibrācijas? Lai šāds nevīžīgs darbinieks kaut vai retumis sajūt iedvesmas pilna darba kvalitāti. Viņš var iedēstīt sirdī brīnišķīgo Agni graudu.
   Domātājs sūrojās par darba zemo kvalitāti.

   938. Urusvati pareizi domā par elementu savienojumiem. Cilvēku priekšstatos parasti viss esošais tiek iedalīts kaitīgajā un "labajā, taču viņi aizmirst, ka no indīgiem savienojumiem rodas ārstnieciska viela, bet no derīgiem var iznākt viskaitīgākais savienojums.
   Gluži tāpat notiek ar pašiem cilvēkiem; var redzēt, ka indīgā daba spēj dot derīgus savienojumus, bet lādzīgie - pārvērsties viskaitīgākajā savienojumā. Savienojumi īpaši skaidri iezīmējas Pārzemes Pasaulē. Nepieredzējuši vērotāji var justies pārsteigti, pamanot, ka tie, kas zemes dzīvē bija ienaidnieki, tur pilnīgi miermīlīgi tuvinās un pat kopīgi pilnveidojas. Iemesls ir vienkāršs - uz Zemes apkārtējo vibrāciju dēļ viņi nevarēja viens otru saprast, bet Smalkā Pasaule pārveidoja vibrācijas un niknie ienaidnieki spēj saprasties. Tā slīpēti akmeņi, notiekot satricinājumam, var rast vistuvāko saskarsmi.
   Dažādās Mācībās var atrast mājienus uz šādām pārvērtībām; būtībā nekāda pārvērtība nenotiek, bet cilvēks pārveidojas elementu savienojuma rezultātā. Viņā bija viss, un vismazākais Augstāko enerģiju pieskāriens lika aktivizēties snaudošajai īpašībai.
   Domātājs mierināja aizvainotos: "Pat ļaunumu var pārvērst labajā."

   939. Urusvati atšķir tos, kas patiesi tiecas, no blēdīgiem liekuļotajiem. Bieži var dzirdēt, ka tiek pieprasīts kaut kas jauns. Sākumā par to var nopriecāties, taču vēlāk izrādās, ka šādas dedzīgas prasības nāk no cilvēkiem, kuri nezina Pamatus.
   Viņi nevēlas virzīties uz to izpēti un domā, ka var patvaļīgi pārlēkt uz kaut ko jaunu. Viņi neizprot izzināšanas secīgumu. Nedomājiet, ka šāda ignorance parādās tikai zemes dzīvē; gluži tas pats notiek Pārzemes Pasaulē. Daži uzskata, ka var pārlēkt vairākus pakāpienus un apgūt kaut ko pilnīgi jaunu. Viņi pat neapjēdz, kurp šāds lēciens var novest.
   Sekas būs bēdīgas. Nekas labs nebūs iegūts, gluži pretēji - notiks karmiskā ziņā kaitīga aizkavēšanās. Ir skumji redzēt, cik ļoti šādi cilvēki izvairās pētīt Pamatus. Pat tad, ja viņi kādreiz ir pavirši pārlūkojuši Rakstus, Mācības jēga ir palikusi neizprasta.
   Daudzi sīki viltnieki prot izlikties par zinībā iesvaidītiem, lai tikai uzzinātu kaut ko jaunu, kas nav zināms kaimiņiem. Viņi neprot iemīlēt pētīšanu!
   Domātājs bieži brīdināja: "Kam jums jaunais, iekams neesat apguvuši Pamatus? Lapas ir svaigas tad, ja saknes stipras."

   940. Urusvati augstu vērtē domas skaidrību. Jā, jā, jā, - tīru, skaidru, valdonīgu domu var nosaukt par izplatījuma domu. Bulta nedrīkst būt trula; bulta nedrīkst būt pārāk gara; arī domas pavēlei jābūt asai un īsai.
   Par domas kvalitāti ir jādomā kā Zemes, tā ari Pārzemes Pasaules labad. Jūs zināt, ka tur sazinās ar domām, tāpēc prasme domāt ir īpaši vajadzīga. Iedomājieties iemītnieku, kurš radis domāt juceklīgi un gari; sazinoties ar apkārtējiem, viņam būs lielas grūtības. Turklāt viņš neprot uztvert īsa sūtījuma zibeni. Un viņam nāksies iemācīties to, ko nav varējis apgūt zemes dzīvē.
   Žēl skatīties uz tiem, kuri neprot izteikt savas domas, viņi maldās tumšu, vāju nodomu labirintā. Viņu izstarojumi ir niecīgi un nespēs apgaismot ceļu. Var teikt, ka tā vietā, lai būtu gaiši līdzdarbinieki, viņi Smalkajai Pasaulei ir nevajadzīga nasta. Viņi nožēlos, ka zemes dzīvē nav atraduši laiku, lai attīstītu savu domāšanu.
   Domātājs teica: "Ceļasomā var salikt daudz dārgumu."

   941. Urusvati labprāt ieklausās Pārzemes Pasaules skaņās. Tās ir dziedinošas un iedvesmojošas, taču nereti to harmoniju izjauc kauju troksnis, trakojoša pūļa raudas un rēcieni. Daudz enerģijas vajag, lai šos zemes dzīves vaidus pārveidotu harmoniskā skanējumā.
   Varētu likties, ka cilvēki zina, cik ļoti izplatījumu piepilda no Zemes nākošās skaņas. Kāpēc gan cilvēki nedomā par savu sūtījumu kvalitāti?
   Ir pienācis laiks zinātniekiem izpētīt atmosfēras būtību. Ja cilvēks spēj psihiskā ceļā radīt visstiprāko indi, tas nozīmē, ka šā cilvēka izstarojumi arī būs indīgi. Ne reizi vien jau esam runājuši par planētas slimību, bet inficēta ir ari apkārtējā telpa. Nevar paļauties uz to, ka indīgo atmosfēru atveseļos Prāna. Vai nebūtu labāk, ja cilvēks pats pacenstos nesaindēt visu apkārtējo?
   Cilvēkam ka mikrokosmam uzlikta loti liela atbildība, un viņam ir pienācis laiks apjēgt, ka izplatījuma piepildīšana ar indēm neatbilst evolūcijas uzdevumiem. Nevajag domāt, ka kāds kaut kur izlabos divkājainu neprātā izdarīto; ikdienas darbā viņi paši var izlabot stāvokli. Vistrūcīgākajos sadzīves apstākļos var sekmēt visas cilvēces sasniegumus.
   Domātājs brīdināja: "Nesaindējiet atmosfēru."

   942. Urusvati necieš melus. Tikai mazākā cilvēces dala cīnās pret meliem. Vieni to dara tikumības vārdā, citi jau izprot melu kosmisko kaitīgumu. Patiesi, ja doma un vārds izplatījumā dzīvo un neizmērojamos attālumos izstaro vibrācijas, tad cik daudz drūmu un melīgu izdomājumu rodas un saindē planētu!
   Arī Pārzemes Pasaule cieš cilvēku izdomājumu dēļ. Taču arī paši meļi sastop savus indīgos sūtījumus. Viņi sapratīs, cik nedziedināmi ir saindējuši izplatījumu.
   Skolās ir jārunā par to, kādu kosmisku kaitīgumu nodara meli. Ne vien tikumiskas pamācības var dziļi iegult apziņā, bet arī zinātnisks norādījums uz nelabojamo ļaunumu mainīs jaunatnes domāšanu.
   Tā Domātājs novēlēja: "Apsveiciet tos, kuri kaismīgi cīnās pret meliem."

   943. Patiesības meklējumos Urusvati tiecas rast vienkāršākos risinājumus. Harmonija pastāv vienkāršībā. Sarežģīti sablīvējumi harmoniju nerada; planētu uztur harmoniski apvienojumi, īpaši tad, kad cilvēce stāv tālu no sadarbības ar Pārzemes Pasauli, ir nepieciešams katru dienu atgādināt par dzīvīgajām saiknēm ar Smalko Pasauli.
   Nav iespējams atbrīvot Zemi no saindējuma, ja netiek atrasta izplatījuma harmonija. Tā, piemēram, harmoniju var meklēt nevis kā kaut ko abstraktu, bet gan kā dzīves sistēmu. Var konstatēt, ka izcili zinātnieki nereti ir sākuši ar sarežģītu domāšanu, bet pēc tam nonākuši pie visvienkāršākās. Viņi bija īsteni pētnieki un instinktīvi meklēja vienkāršu, diženu celtniecisku harmoniju.
   Jūs jau zināt, ka disharmonija sagrauj, bet harmonija rada. Augstākā zinātne aizvedīs pie Dziedinošā Avota. Mēs norādījām, kāda ir mūzikas nozīme ka uz Zemes, tā ari Pārzemes Pasaulē. Lai jaunie iepazīst cildenuma pilnās saskaņas - tās ir vajadzīgas kā Zemei, tā arī Smalkajai Pasaulei.
   Domātājs teica: "Jā, jā, jā, ir akla ticība un redzīga ticība - esiet redzīgi!"

   944. Urusvati nesavtīgi pēta Pārzemes Pasauli. Daudzi ir vērsušies pie Pārzemes Pasaules pēc savas iniciatīvas. Vieni gribēja tikties ar aizgājušajiem tuviniekiem, otri - gūt labumu un panākumus, trešie atcerējās Pārzemes Pasauli tikai tad, kad bija nonākuši briesmās un trūkumā. Šāda ierobežota pievēršanās nav uzskatāma par izpēti, tie ir tikai egoisma uzplaiksnījumi.
   Nesaņēmuši gribēto, cilvēki novērsās un pat kļuva par noliedzējiem. Viņi nespēja aptvert, ka, paverot šauras durvis, var ieraudzīt tikai nelielu Dabas daļiņu. Taču, ja jūs tādiem cilvēkiem teiksit, ka nepieciešama plaša izpēte, viņiem pietrūks apņēmības nodoties brīnišķīgajai izzināšanai. Viņi nesaprot, ka neaptveramā Pārzemes Pasaule prasa īpaši dziļu koncentrēšanos.
   Bet ne tikai patības lēkmē cilvēki aizmirst savas vēlmes, viņi ir gatavi kaitēt saviem tuvākajiem, traucējot viņu tālāk-virzību. Sava labuma meklētāji nespēj arī iedomāties, ka viņi vardarbīgi ielaužas Pārzemes Pasaulē. Viņi pat nevēlas nogaidīt, līdz izveidosies vajadzīgie apstākli. Viņi nevēro un nepēta, tādējādi palaižot garām vislieliskākās parādības. Taču nepētot un netiecoties izzināt nav iespējams gūt priekšstatu par Pārzemes Pasauli.
   Domātājs norādīja: "Pētiet Pārzemes Pasauli zinātniski, aizrautīgi un nenogurstoši ne sevis, bet gan cilvēces labad."

   945. Urusvati zina, ka Pārzemes Pasaules parādības ir neatkārtojamas. Nepārskatāmās Pārzemes Pasaules dāsnā bagātība paver dažādus Esošā aspektus, bet vidusmēra zinātniekiem tieši tas traucē atzīt Pārzemes Pasaules izpēti kā zinātni.
   Jau sen Mēs esam uzsvēruši zinātnisko pamatu, taču zinātnieki grib eksakto zinātni. Viņi aizmirst, ka šāda precizitāte ir visai relatīva un ir atkarīga no daudziem cēloņiem. Zināmie kiem labāk patīk lēni virzīties pa iemītu taku, un viņiem ir bail ieskatīties Nezināmajā Jomā.
   Mēs atzīstam zinātnisku konsekvenci, bet nedrīkstam pieļaut, ka zinātnieki kļūtu par gļēvuļiem. Viņi baidās no Visuma spēku nezināmas izpausmes. Viņi negrib saprast, ka pati parādību neatkārtojamība ir tas, kam vajadzētu viņus aizraut.
   Neatkārtojamības izpratne var likt padomāt par daudziem traucējošiem zemes dzīves apstākļiem, īsts pētnieks teiks: "Izpētīšu vissmalkākās parādības. Dažādu apstākļu vidū droši vien atradīsies arī saistītājpavedieni, kas aizvedīs mani uz Jauno Pasauli." Taču ne jau visi tā teiks, un Pārzemes Pasaule tā ir paliks pasaka.
   Domātājs mācīja nebaidīties no Bezrobežības.

   946. Urusvati ir sapratusi, ka pārzemes strāvas ir nepārtrauktas. Pat augsti attīstītam, smalkam organismam nav viegli tās uzņemt; atcerēsimies, kādas sāpes izraisa Smalkās Pasaules sūtījumi! Zemes bruņas visiem spēkiem pretojas, neļaujot pārzemes balsij tām izlauzties cauri. Ikviena uz Zemes radusies skaņa gluži kā megafonā dārd un visu satricina. Sirdi pārņem šausmas pat no mazākā troksnīša.
   Svētās sāpes nav nekas cits kā Zemes un Pārzemes vibrāciju savstarpēja neatbilstība. Pati dabiskākā Pārzemes Pasaules tuvošanās šķiet kā neizturama ielaušanās, taču stipra griba uzveic pirmos pakāpienus. Beidzot svētās sāpes mazinās, troksnis un pat kliedzieni vairs nesatrauc, un sadarbība ar Pārzemes Pasauli klust pierasta. Kad sasniegts šāds līmenis, pētnieks pārliecinās, ka pārzemes strāva darbojas nepārtraukti, bet vienīgi pats cilvēks nepieņem vērtīgās zinas.
   Tiek sagudrotas daudzas atrunas, lai norādītu uz nejaušību un savu slimīgo stāvokli. Patiesi, tikai drosmīga, brīva griba atbrīvos cilvēku no māņticības un teiks viņam: "Mazdūšīgais, klausies cītīgāk."
   Domātājs bieži atgādināja: "Uzklausiet cits citu."

   947. Urusvati zina, kāpēc jogu nevar pazīt pēc ārienes. Cilvēkiem patīk izskaistināt joga jēdzienu ar daudzām simboliskām īpatnībām. Taču viņi aizmirst, kas ir Joga. Ja Joga ir saikne ar Augstāko, tad ar šādu priekšrocību jābūt apveltītiem visiem cilvēkiem. Tādejādi jogam raksturīgais stāvoklis ir pats dabiskākais, taču cilvēki paši novirzās no sava pamatuzdevuma.
   Cilvēki ir atteikušies no sava labākā likteņa, un visdrīzāk tieši atkritēji būs tie, kas nesīs sava nedabiskā stāvokļa zīmogu. Var minēt daudz piemēru, kas parāda, ka jogs pūlī ir palicis pilnīgi nepamanīts. Viņš nav gribējis, ka viņu ievēro. Viņš bija nācis, lai darītu labu visai cilvēcei, un viņam nebija vajadzīgs iesvaidītā hitons. Tāpēc neaizmirsīsim, ka joga gaismeklis ir sirdī. Dažreiz jogs pat apzināti apdzēš savu izstaro-jumu, lai viņu nepamanītu.
   Domātājs atgādināja, ka Gaismas vēstnesis jogs paiet garām nepamanīts.

   948. Urusvati teiks: jogs atnes prieku, jogs atnes veselību. Apstiprinām, ka joga emanācijas var būt dziedinātājas un prieka devējas. Tieši šādas veltes viņš atnes. Viņam ir saikne ar Pārzemes Pasauli, un no turienes viņš var pasmelt nenovērtējamu spēku.
   Viņš nav varmācīgs pret harmoniju, un viņa sirds ir pārzemes saskaņu pilna. Var priecāties, ņemot no Pārzemes Dārgumu Glabātavas. Var uzveikt slimības, kad Prāna nāk kā panaceja un atveseļo cilvēku. Nav vajadzīga īpaša apvārdošana, pietiek iegremdēties attīrīta gara aurā.
   Tikai nevajag apmelot Pārzemes Pasauli. Lai ieeja ir plata un uzticēšanās sagaida pie sliekšņa. Cilvēks nespēj paturēt prātā īso Novēlējumu: "Nešaubies!"
   "Šaubu tārps nonāvē prieku un vairo neveselību, tādēļ jūsu seja nebūs gaiša," - tā Domātājs centās pārliecināt tos, kas šaubījās.

   949. Urusvati var teikt, ka jogs ir upurētājs. Ko gan var upurēt tas, kas ir atsacījies no zemes dzīves bagātībām? Taču joga dārgums ir viņam palicis - tas ir darbs, doma, griba un visa diženā enerģija. No šiem avotiem var nemitīgi smelt, var no pārzemes Prānas kompensēt zaudēto.
   Jogs ir dzīva saikne ar Pārzemes Pasauli, taču šāda godpilna sadarbība nemēdz būt viegla. Zemes dzīves uzslāņojumi izraisa sāpes un var pārlieku nogurdināt. Bet jogs ir īstens upurētājs un zina, ka vispārēja labklājība nav viegli sasniedzama. Turklāt jogs kā saprātīgs saimnieks nepieļauj pārpūlēšanos. Viņš saprot, ka no galējībām ir jāvairās. Viņš īstajā brīdī ieelpos Prānu un ļaus savam organismam atpūsties. Šāda atpūta nevilksies ilgi, jo Pārzemes Pasaule pasteigsies kompensēt patērēto enerģiju.
   Domātājs teica: "Atdodam, lai saņemtu. Upurējam un kļūstam bagātāki."

   950. Urusvati var teikt, ka jogs ir sējējs. Nepagurstot tiek sēts labais nevis sev, bet gan cilvēcei. Bet kur tiek ņemts labestības krājums - no Zemes vien taču to nevar vairot? To sūta Pārzemes Pasaule, bet jogam pastāvīgi jābūt gatavam šādus vērtīgus sūtījumus pieņemt.
   Gan nakti, gan dienu pastāv sakari ar Pārzemes Pasauli. Tie nodrošina ne vien vispārīgus padomus, bet arī norādījumus, kas attiecas uz ikdienas notikumiem. Tā var pārliecināties par to, cik tuva ir Pārzemes Pasaule Zemes pasaulei, taču vienīgi jogs spēj izprast termiņus un saprast Pārzemes Pasaules valodu. Sūtījumi ir fragmentāri, jo katrs mirklis ir šādu steidzamu sūtījumu pilns. Tāpēc cilvēkiem ar īpašu cieņu jāizturas pret jogu veikumu. Patiesi, joga stāvoklis ir ne tikai cildens, tā ir arī kalpošana Vispārības Labā.
   Domātājs ieteica: "Nemitīgi sējiet labo."

   951. Urusvati var teikt, ka jogs ir miera nesējs. Jogs izstaro mieru vispārējās labklājības vārdā. Jogs pārtrauc ķildas. Jogs nenogurstoši runā par labo.
   Ir vajadzīga liela pacietība, lai tiktu galā ar ļaužu sadursmēm. Kur gan tiek ņemta šāda neizsmeļama pacietība? Tā rodas, apzinoties Pārzemes Pasaules esamību. Jogs zina, cik loti Pārzemes Pasaulē atbalsojas ikkatra zemes dzīves ķilda, katra naida izpausme. Tā pastiprinās smalko enerģiju vidē. Cilvēks nedrīkst piesārņot Pārzemes Pasauli. Bet jogs ne tikai atveseļo apkārtējo telpu, viņš var arī sagraut tur, kur sērga vairs nav apturama.
   Joga doma ir kā bulta, un jogam ir vajadzīga liela izpratne, lai uzņemtos atbildību par izplatījuma attīrīšanu. Taču cilvēki nekad nesapratis šādu joga pašaizliedzību. Bet viņš moži iet uz gaišo mērķi.
   Domātājs teica: "Sens ir novēlējums par mieru visā Pasaulē; šo pavēli ir sapratušas visas ticības. Nedomājiet, ka tā nav izpildāma."

   952. Urusvati var teikt, ka jogs ir celtnieks. Pēc joga domu pavēles ir radītas neskaitāmas majestātiskas celtnes. Joga doma ir iedvesmojusi daudzus celtniekus. Dažreiz šādi sūtījumi ir nākuši no liela attāluma, bet ir bijušas arī personiskas tikšanās ar jogiem, taču viņi nekad nav atklājuši savu būtību.
   Neticiet, ja kāds teiks, ka viņš ir iesvaidītais. Jogs par savām slepenajām zināšanām nerunās. Ari jogi celtnieki sevi nedēvēs par arhitektiem, bet sacīs, ka kāds viņiem ir devis labu padomu.
   Patiesi, visu Zemi klāj cilvēces ceļa rādītājas zīmes. Saprāts saka, ka daudzu celtņu pamatā ir ielikta īpaša doma. Domājoša cilvēka uzmanību saista un attīra nesagraujamais magnēts. Jau sen Mēs esam teikuši par ieliktajiem magnētiem; var izsekot tam, kā neredzami ceļi pa visu Zemi veido aizsargtīklu.
   Domātājs mēdza teikt: "Esiet celtnieki."

   953. Urusvati var teikt, ka jogs ir tālredzīgs. Cauri zemes dzīves pelēkajam pārsegam jogs saredz nākamības aprises. Jums jautās, kāpēc Mēs dēvējam jogu par tālredzīgu, bet ne par gaišredzīgu. Tāpēc, ka Mēs gribam jogu redzēt cilvēcisku.
   Mums nav vajadzīgi faķīri, kas stāv uz galvas. Mums nav vajadzīgi burvji ar gaišreģa oreolu, kuri par naudu pārdod gaišredzības druskas. Mēs vēlamies, lai īstens jogs būtu krietns sējējs, kas pūlas Vispārības Labā. Šī neatlaidīgā prasība ir labi jāiegaumē, jo cilvēki mēdz aizmirst visvienkāršākos, visnepieciešamākos padomus.
   Kur gan jogs iegūst šādu tālredzību? - Protams, no tā paša Augstākā Avota un no Pārzemes Pasaules. Tur, gluži kā no kalna virsotnes, ir saskatāma cilvēces nenovēršamā kustība; tur jogs asina savu psihisko redzi. Neuzskatīsim šādu kvalitāti par pārdabisku, gluži otrādi - tā varētu būt katram cilvēkam, taču cilvēki stāv pārāk tālu no augstākajām steram.
   Domātājs ieteica: "Atrodiet visvienkāršāko ceļu uz Augstāko Pasauli un iemīliet to."

   954. Urusvati var teikt, ka jogs ir jutīgs. Patiesi, jogs ieklausās katrā sirds aicinājumā. Jogs neatbild uz viltus pilnu ziņkārību. Jogs noraida ļaunpilnu izlikšanos. Var saprast, cik augstām jābūt joga vibrācijām, lai viņš acumirklī spētu sajust cilvēku izstarojumus!
   Jogs darbojas ne tikai pēc Pārzemes Pasaules norādījuma - viņam ir dota brīvā griba. Joga vibrācijas ir tik smalkas, ka viņš atrodas pastāvīgā saskaņā ar Smalko Pasauli.
   Dažreiz jogs spēj savas sajūtas izteikt vārdos, bet nereti viņš tikai zibenīgi sajūt uz sevi vērstās iedarbības; taču arī šādas joga sajūtas būs nekļūdīgas. Vienīgi vingrinot domāšanu, jogs nonāk pie smalkajām vibrācijām.
   Domu var dēvēt par ugunīgu, jo tā ir pamats; domāšana ir uguns. Jāsaprot arī tas, ka vērīgums jāattīsta no bērnu dienām. Pat tad, ja šāds vērīgums ir iedzimts, tam jāatver durvis. Kaut arī joga daba ir jau iezīmējusies, taču varoņdarba veikšanai varonis ir jāapbruņo dzīvē.
   Domātājs teica: "Bez vērīguma nevar izpētīt Visuma likumus."

   955. Urusvati var teikt, ka jogs ir pateicīgs. Pārzemes Pasaulē pateicīgums allaž būs vērtīga īpašība. Saikne ar Smalko Pasauli ļauj jogam saprast pateicīguma nozīmi. Ir jau teikts, ka pateicība ir svarīga pašam tās dāvātajam. Ikvienā labestības izpausmē sirds uguns deg spoži un padara izstarojumu dziedniecisku.
   Taču cilvēki stūrgalvīgi nevēlas izprast šāda pateicīguma nozīmi. Neviens bērniem nav stāstījis par labestības sūtījumu iekšējo nozīmi. Viņi tikai pašu spēkiem var nonākt pie pateicīguma lietderības izpratnes. Dažreiz viņus spiež izteikt pateicības vārdus, bet neatklāj tās iekšējo vērtību.
   Kāda gan nozīme var būt neapzinātu vārdu bezjēdzīgai atkārtošanai? Pietiek atcerēties to, ka bez apjēgas izrunātai lūgsnai nav nozīmes. Cilvēkiem nav tilta uz Pārzemes Pasauli, un viņi klīst pa tuksnesi, neprazdami ieiet Daiļajā Dārzā.
   Domātājs uzsvēra: "Mācieties izprast pateicību - tā uzcels labu Mītni."

 

AGNI-YOGA TOPSITES