Dzīvās Ētikas Mācība
(Agni Joga)

Sirds

   Pēc dienas darbiem sanāksim kopa, lai parunātu par sirdi.
   Cauri Zemes novadiem tā mūs aizvedīs uz Smalko Pasauli, lai tuvinātu Uguns sfērai.

   1. Saskatīt ar sirds redzi, saklausīt pasaules dunoņu ar sirds dzirdi, nojaust nākotni ar sirds izpratni, atcerēties ar sirdi pagātnes uzkrājumus - tā strauji jāiet augšupejas ceļš. Jaunrade aptver ugunīgo potenciālu un piesātinās ar apslēpto sirds uguni. Tāpēc ceļā uz Hierarhiju, ceļā uz Lielo Kalpojumu, ceļā uz Vienkopu vienīgais gaišais sirds ceļš ir sintēze. Kā lai izstaro izpaustos starus, ja nav sirdī apstiprinātās liesmas? Tieši magnēta īpašība ir ielikta sirdī. Šis lielais likums piesātina augstāko jaunradi. Tā katrs piepildījums, katra apvienība, katra lielā kosmiskā vienotība īstenojas ar sirds liesmu. Ar ko veidosim pamatus dižajām pakāpēm? Patiesi, tikai ar sirdi. Tā apziņas loki saplūst sirds liesmā.
   Tā paturēsim prātā brīnišķīgo sirds magnēta pievilksim - tas savieno visas parādības. Patiesi, sudraba pavediens, kas savieno Skolotāju ar skolnieku, ir diženais sirds magnēts. Skolotāja vienotība ar skolnieku apliecina visu evolūciju būtību.

   2. Ir daudz leģendu, kas stāsta par vēlmju piepildīšanos, taču tās nepiemin pamatnoteikumu - bezizejas stāvokli, kas sakāpina vēlēšanos līdz negrozāmībai. Katrs niecīgākais apkārtceļš jau notrulina negrozāmības bultu. Kā peld nepratējs, kad dzelme viņu velk dibenā, gluži tāpat tiek izlemta vēlmes īstenošana, kad ir nogriezti visi celi. Cilvēki saka: ir noticis brīnums! Taču bieži vien ir bijusi tikai saasināta psihiskā enerģija. Sirds - šī organisma saule - ir psihiskās enerģijas centrs. Tāpēc, runājot par sirdi, ir jātur prata psihiskas enerģijas likums. Brīnišķīgi ir sajust sirdi kā Visuma Sauļu Sauli. Augstākā Hierarha Saule ir jāuztver kā mūsu Karogs. Šis Karogs ir brīnišķīgs kā neuzvarams spēks, ja mūsu acis aptvērušas tā mirdzumu, kas atstarojas mūsu sirdī.

   3. Vai sirdi dēvēs par Elohima mājokli vai par sintēžu sintēzi, tā tomēr paliks centrs. Pat tie, kuri atzīst vienīgi sirds zemākās, fizioloģiskās funkcijas, pret sirdi izturas saudzīgi. Cik daudz vērīgāk jāieklausās sirdī tam, kas zina par magnētu un sudraba pavedienu! Tādēļ Skolotājs tā velk projām no visa šauri fiziskā, lai saistībā ar katru orgānu liktu atcerēties garīgo pasauli. Kad tīra domāšana tiek ievirzīta neredzamās esamības sfērā, Mums ir svētki. Elohima mītnē ir jāievada tik neatlaidīgi, it kā ieejošo vajātu briesmas. Var atzīt izredzēto ceļu, kad Neredzamā Pasaule tiem top reāla un pieejama; tad vērojama apziņas augsme, un pat ķermeņa orgāni pārveidojas, kad tos piesātina saikne ar Hierarhiju.

   4. Sirds ir svētnīca, nevis elku nams. Mēs neesam pret tempļa celšanu, taču neatzīstam elku namus un tirgu. Kad runājam par tempļa celšanu sirds veidā, Mēs nedomājam, ka tas ceļams sirds formā, bet norādām uz iekšējo nozīmi. Templis nevar pastāvēt ārpus bezrobežīgās ķēdes apziņas; tāpat arī sirds iekļaujas visās Kosmosa izjūtās. Sirds skumjas vai prieks sabalsojas ar tālajām sfērām. Bet kāpēc skumjas jūtam biežāk nekā prieku? Pastāvīgās kosmiskās perturbācijas, protams, satricina sirdi, kas tām piebiedrojusies, tāpēc arī tādas sirds kalpojums pasaules svaros ir tik dižens. Palīdziet pasaules jauncelsmē! Nav ne dienas, ne stundas, kad pasaule nebūtu pakļauta briesmām. Šīs briesmas spēj saskatīt nevis divas, bet gan trīs acis - kā Valdoņa Karogā. Sirds svētnīca jāsaprot kā neatliekama izjūta. Neba aiz nejaušības sirdi apzīmēja ar krusta zīmi. Tā šī krusta zīme mūžīgi pavada sirds templi.

   5. Jaunie apstākļi parādīs ceļu nākamībai. Patiesība paliek tā pati, bet kombinācijas citas, apziņai atbilstošas. Cik daudz skaista ir sagrauts sirds tempļa nepazīšanas dēļ. Taču neatlaidīgi tieksimies izprast sirds siltumu un sāksim justies kā svētnīcas nesēji. Tā iespējams pārkāpt pāri Jaunās Pasaules slieksnim. Cik sīki ir tie, kam šķiet, ka Jaunā Pasaule nav domāta viņiem. Ķermeņi ir dažādi, bet gars neizvairīsies no Jaunās Pasaules.

   6. Šaubas ir kvalitātes bojāeja. Šaubas ir sirds kaps. Šaubas ir bezjēdzības sākums. Šaubīšanās ir jāpiemin katrā pārrunā, jo kurp gan iesim bez kvalitātes? Ko sapratīsim bez sirds? Ko sasniegsim bez daiļuma?
   Jautās: "Kādēļ vispirms "Bezrobežība", tad "Hierarhija" un tikai pēc tam "Sirds", bet ne otrādi?" Bet vispirms jāzina virziens, tad saikne, pēc tam līdzeklis. Šo svēto līdzekli nedrīkst sabojāt šaubīšanās. Pavērosim šaubu pilna cilvēka pulsu un šā paša cilvēka pulsu pareizas tiekšanās brīdī. Ja jau šaubīšanās var mainīt pulsu un emanācijas, tad cik gan ārdoši tā ietekmēs nervu sistēmu fiziskajā ziņā? Šaubas gluži vai aprij psihisko enerģiju.
   Pēc šaubām atgādināsim pašu nodevību, jo kas gan šaubās vairāk par nodevēju? Bet šo tumsu var pieveikt vienīgi kopā ar Hierarhiju - tikpat neatvairāmu kā saules mirdzums. Tiesa, tas dedzina, taču bez tā ir tumsa!

   7. Sirds ir centrs, bet vismazāk egocentrisms. Sirdī mīt nevis patība, bet vispārcilvēcība. Tikai saprāts ietin sirdi egocentrisma tīmekļos. Labsirdības mēraukla ir ne tik daudz tā saucamie labie darbi, kurn cēloņi ir pārāk dažādi, bet gan pati iekšējā labestība. Tā iededz gaismu, kas kliedē tumsu. Tādējādi sirds patiešām ir starptautisks orgāns. Auras simbols mums ir gaisma, bet tās radītāja ir sirds. Cik nepieciešami ir iemācīties izjust sirdi nevis kā sev, bet visai pasaulei piederošu. Vienīgi šī izjūta palīdzēs atbrīvoties no egoisma, saglabājot uzkrājumu individualitāti. Nav viegli apvienot individualitāti ar Visuma ietveršanu, bet ne velti sirds magnēts savienojas ar "kausu". Var saprast, ka sirds izstaro īpašu gaismu, ko nervu viela lauž dažādi. Psihiskās enerģijas kristāls taču var būt dažādi iekrāsots.

   8. Sirds attīrīšana ir loti grūta, ja to aptaukojuši patības tīmekli. Patības taukums ir no zvēriem nākošs mantojums. Individualitātes tīrie uzkrājumi var izskaidrot to, par ko prāts pat domāt nespēj. Sevišķi grūti ir ieskaidrot to, kas vispār nav bijis iztēles lokā. Sirdi uzskata par iztēles pili. Kā var virzīt, ja nav iztēles varenā spēka? Bet no kurienes tas nāks, ja nebūs pieredzes?

   9. Cietsirdība nav nekas cits kā nekulturālas sirds stāvoklis. Mazdūšība ir domāšanas aprobežotība. Pie tās pašas nejēdzību sugas, kas padara mazāku svēto sirds trauku, pieder neiecietība. Jūs jau zināt, ka izsmalcināta, sprieguma pilna sirds dod stimulu tāpat kā dinamo, tādējādi parādīdama, ka ir pasaules enerģijas trauks. Taču sirds kultūra neuzkrājas, ja nesaņem attiecīgu barību. Arī vislabākais akumulators nedarbosies, ja nebūs aizsargāts un pareizi savienots. Sirdij vajadzīgs pastāvīgs uzturs, citādi, zaudējusi augstāko saikni, tā demoralizējas. Neaizmirsīsim, ka kausa dibenā kā augšupejas simbolu mēdza attēlot spārnotu bērniņu.

   10. Retā eksperimentā varat redzēt, kā sirds reaģē pat uz tālām zemestrīcēm un uz citiem pasaules notikumiem. Var pamanīt, ka ne tikai kosmiskās perturbācijas, bet pat gara izstarojumu atspulgi iedarbojas no liela attāluma. Pie Mums pievērš uzmanību prānas transmutatoram - plaušām, kas sirdij pārraida būtību kā pasaules līdzsvara apliecinājumu.
   Ar panākumiem vainagojas jauni sasniegumi smalkajos ķermeņos. Tie bija neatliekami, jo ir bojāts pamats sakariem ar Hierarhijas Magnētu. Lai palīdzētu atgūt izjaukto līdzsvaru, tiek dots jauns smalkā ķermeņa veids.

   11. Ja enerģijas dārgumu ir vairāk par sirds un jūtziņas uzkrājumiem, to līdzsvarošanai parasti tiek sūtīts darbinieks - audzinātājs. Tā Vašingtonam palīdzēja Profesors, bet ar Čingis-hanu kopā bija Kalna Gudrais. Var minēt daudz šādu piemēru. Tie jāuzskata par darbības papildinājumu, bet ne par obligātu noteikumu. Ir arī daudz piemēru tam, ka darbinieki no šādas sadarbības atteicās, tādējādi nodarīdami nelabojamu ļaunumu ne vien sev, bet arī Vispārības Labumam. Ne reizi vien Mēs esam piedzīvojuši tādu atteikšanos. Tieši nepietiekama sirds attīstība neļāva pavairot iespējamības, ko uzkrājumi jau bija sagatavojuši.

   12. Mūsu Roka nepagurs sniegt sirdij glābšanas pavedienu. Kurš gan var teikt, ka Mēs esam kavējušies ar palīdzību? Bet Mēs varam minēt daudz gadījumu, kad Mūsu vēstnesis stinga cietsirdības aukstuma priekšā. Nav viegli iedarbināt sirds potenciālu. Ir jāpārlido pāri bezdibenim kā pēdējam krastam uz Bez-robežību. Cik svēta ir pašaizliedzības vīrišķība, kas atver sirdi!

   13. Vai varat iedomāties, kāda izskatītos cilvēce ar veselu miesu, bet nekulturālu sirdi? Tādas tumsas dzīres pat grūti iztēloties! Nekādas slimības un kaites nespēj apvaldīt sirds neprātu visā pasaulē. Patiesi, kamēr neapskaidrosies sirds, nezudīs arī slimības un kaites, citādi sirds trakošana spēcīgās miesās liks šausmās nodrebēt pasaulēm. Par taisnīgajiem jau sen sacīts: "Staigāja tā Kunga priekšā" - tātad ievēroja Hierarhiju, tādējādi šķīstot savu sirdi. Pat vismazākajā cilvēces sirds šķīstīšanas gadījumā plūst varena Svētības straume. Taču tagad jārīkojas uzmanīgi un tikai tur, kur sirds vēl nav satrunējusi. Nav jānoskumst, bet jāzina, ka tumsa ir saniknota un bezgala daudzās sirdīs ir smirdoņa. Sirds nozīmes parādīšana ir veca patiesība, bet nekad tā nav bijusi tik vajadzīga kā tagad.

   14. Jautās: kāda enerģija ir domāta, runājot par sirdi? Protams, tas ir tas pats Aum - visu triju pasauļu psihiskā enerģija. To pētot, var konstatēt, ka nogulas ir daudzkrāsainas. Tās, protams, var būt sarkanas, purpurkrāsas vai zilas, bet, tuvojoties sirdij, krāsas zūd. Sirds kristāls ir balts, bezkrāsains. Šī sirds skanēšana, protams, nav bieži vērojama, bet uz to ir jātiecas. Senatnē ieteica uzlikt roku uz jauna ciedra skujām, lai caur pirkstu galiem iesūktos sabiezēta prāna. Ir daudz veidu psihiskās enerģijas uzņemšanai no augu valsts, taču vislabākais ir atklāta sirds, kad tā zina tiekšanās līniju.

   15. Lai arī mūs pazemo nejēgu liekulība, tomēr ceļš ir viens un nekas to neaizšķērsos, ja vien sirds ir tīra. Cik gudri sirds tika dēvēta par kuģi, bet kuģim ir vajadzīgs stūrmanis. Vīrišķība dzimst tīrā sirdī. To var salīdzināt ar rozi, kuras zieda jēga ir tā daudzajās ziedlapiņās, bet to noraušana sabojā pašu ziedu. Tāpēc sargājiet sirds bruņojumu. Ir gudri saprast, ka vienīgi zieda valdonim ir pieejamas visas ziedlapiņas.

   16. Lūk, runājam par tiešu virzību uz Mums. Runājam par derīgumu un veiksmi, ko dod šāda pievēršanās. Liekas, būtu vilinoši izmēģināt šo līdzekli, bet vai daudzi cenšas iet šo ceļu? Taču ikviens, kas izmēģinājis Mūsu panaceju, teiks, ka Mūsu padoms bijis teicams; visur un vienmēr liecinās, ka tikmēr, kamēr vien viņa domas bijušas pie Mums, viņam veicies. Visas neveiksmes radušās tādēļ, ka notraipīts sudraba pavediens. Cik lieliski būtu, ja pēc dienas gaitām ikviens sev jautātu, kāda šajās stundās bijusi viņa domu kvalitāte. Kādu varenu spēku viņš gūtu, apzinoties, ka viņa domas nostiprinājušas saistošo pavedienu! Necienīgas domas tad varētu tūdaļ izskaust. Taču cilvēki klausās nedzirdēdami un lasot neredz tālāk, kā acis rāda.
   Tā vēlreiz ieteicu padarīt Mācību par ikdienas nepieciešamību. Ieteicu novērot, cik sekmīgs būs viss apkārtējais. Ciešos grupējumos īpaši jāuzmana savstarpējās ieceres, lai neapgrūtinātu un nepārtrauktu strāvu. Daudzas Mācības ieteic šo vienkāršo disciplīnu, taču katrā grāmatā tā jāatgādina, jo dzīvē netiek lietots visbūtiskākais, visnepieciešamākais. Un Mums tā ir liela laime, ja par kādu varam būt tikpat droši kā par sevi. Tā stiprs ir atklātas sirds cietoksnis!

   17. Visos laikos nepārtraukti Zemei tiek dota Dzīves Mācība. Nevar iedomāties zemes dzīvi bez šīs saiknes ar Neredzamo Pasauli. Kā glābšanas enkurs, kā vadoša gaisma Mācība stiprina mūsu tālākvirzību tumsas vidū. Un Svētības straumē kā jūras viļņos var saskatīt ritmu ar īpašiem risinājumu nesošiem pieaugumiem - tad parādās Mācības. Tā var noskaidrot visu šīs pasaules ritmu ar tā pieaugumiem un kritumiem - citiem vārdiem, iezīmēt Esošā evolūciju.

   18. Ritmu izjauc daudzi apstākļi, bet būtisks paņēmiens, kā izvairīties no šīs perturbācijas, ir kopīgi griezties pie Mums, kur rodams visa atrisinājums. Kā smilšu graudiņš var apturēt milzīgu riteni, tā ritma pārrāvums pārtrauc strāvu. Bet tieši tagad ir liela sprieguma laiks. Jau tuvojas iespējas, jau notikumi tinas kamolā, un briesmas vērtīsies glābiņā.

   19. Ja cilvēki kaut daļēji spētu apjaust brīža svarīgumu, viņi Mums ļoti palīdzētu. Nemaz nerunājot par notiekošā dziļu izpratni, bet jau kopīgais noskaņojums pastiprinātu gribas magnētu. Cilvēki neapjēdz, cik ļoti pasaules uzbūvi sajauc neapzināta veģetēšana. Lai sirds kā pārveidību avots ikvienam pasaka priekšā garīgās atmosfēras spiedienu. Nav jādomā, ka sirds vienīgi par mums pašiem cieš, - tā, protams, pārdzīvo pasaules satricinājumus. Ir jācenšas apvienot sirdis vienotā ritmā, un pat maz pārbaudīta sirds pievienos kopīgajam kausam savu vērtīgo enerģiju.
   Sirds pastiprina Mūsu sūtījumus, pašķirdama jaunus biezokņus. Ir daudz nepārbaudītu, bet vēl vairāk - aizbērtu siržu. Daudz dzirksteļu vajag, lai izurbtos cauri aukstuma pelniem.

   20. Ja nav atmodināta jūtziņa, tad nav pieejama pat realitāte, pat acīmredzamība. Nekādi nevar piespiest ieraudzīt esošo, pat pārsteidzošo. Vēlāk jums teiks: "Ja tāda Neredzamā Pasaule pastāv, kāpēc tad es to neredzu, nedzirdu?" Tāpat mēdz būt ar slimniekiem, kas noraida ārstēšanu; viņi gan labprāt izveseļotos, tomēr tajā pašā laikā virza savu apziņu pret ārstu. Noderīgi būtu salīdzināt redzīgos cilvēkus ar garā aklajiem. Redzami būtu pirmo sekmīguma un otro sabrukuma cēloni. Tā, salīdzinot acīmredzamas parādības, var atrisināt daudzus pasauļu mijiedarbības jautājumus.
   Neredzamā Pasaule būtībā ir ļoti redzama, ja vien acs nav piesārņota. Augstākās Pasaules Gaismas samanīšanai nav vajadzīgas medijisma parādības, bet var tikai pacelties līdz Augstākajam; tāpēc visas zemākās maģijas viltības nav nekas salīdzinājumā ar pirmo sirds gaismu. Nav daudz to, kuri zina sirds ugunis, bet šīm lāpām taču ir jādod gaisma visiem. Tāpēc tik smaga ir gara zaimošana un atteikšanās no Skolotāja. Saku - var ilgi domāt par Skolotāju, bet, reiz izvēlējušies, neatkāpieties! Izpratīsim celsmes pamatus.

   21. leteiciet runāt par garīgo. Garīgo atmiņu vidū var rast daudz noderīga. Turklāt garīga rakstura pārruna pasargā no netīrumiem un aizkaitinājuma. Garīgu izpausmju apliecinājums mazinās naidu pret Neredzamo Pasauli. Tur, kur bieži notiek garīguma pilnas sarunas, uzkrājas īpaša aura. Ja arī šīs sarunas ir nepilnīgas, tomēr tās ir pārbaudes akmens klātesošajiem.
   Dažādas tautas ienesīs savu garīgo sākotņu pārveidojumu. Pēc tiem var spriest par siržu derīgumu. Turklāt izvairieties no strīdiem par neapšaubāmo. Nesen brīnījos par strīdu starp Žannas d'Arkas, Sergija un Mozus piekritējiem. Katrs centās pārliecināt, ka viņa Patrons ir atšķirīgs no pārējiem. Zinot patiesību, bija skumji klausīties šos šķelšanai sacerētos izdomājumus. Lai katrs paliek pie sava, bet lai nebadās ar pierēm, jo izaugs taču ragi!
   Tagad iedomājieties, ka Patiesības zinātāji draudzīgi sapulcējas un apvieno savas domas. Kāds varens spēks radīsies Zemes virsū neatkarīgi no atmosfēras spiediena! Kas garā gavilē, tas jau ir Mūsējais!

   22. leteiciet attīstīt domāšanu un vērīgumu. Sirds nevar pildīt savu uzdevumu, ja domu vietā lēkā blusas un vērīguma vietā rokas kurmis. Ar tādiem ceļabiedriem tālu netiksi! Tieši tagad ir īstais laiks padziļināt domāšanu, citādi tautas masas nepratīs likt lietā saņemtos dārgumus. Pārprodukcija ir seklas domāšanas un nevērīguma pazīme. Ir teikts, ka skolās jāievieš stundas vērīguma izkopšanai un pieradināšanai pie domāšanas. Sirds nevar pārtikt vienīgi no ārienes, tai jābalstās arī uz šīszemes centieniem. Centienu noturīgumu dos arī izzināšanas vērīgums.

   23. Ikviens no mums pazīst īpaša tipa sludinātājus, kas, svešu rakstu skeletus savākuši, kopā ar tiem aiziet aizmirstībā. Saprāts savāc sīkus pierādījumus, taču šo sablīvējumu mērķis nav saskatāms, jo klusē sirds. Tā viņus arī dēvējam - par sirdī klusējošiem. Turklāt šie sludinātāji, norādīdami citiem jo daudz priekšrakstu, paši, sastopot pirmo pretdarbību, zaudē drosmi. Patiesi, vienīgi sirds dod nemirstību. Sirds apliecinājums jau ir nākamības pavēršana. Nav sirdij tuvi tie, kas paši bīstas no saprāta sagatavotajiem priekšrakstiem. Par svēto neprātu runā senās Mācības. Uzskatiet to par pretdarbību saltajiem izskait-lojumiem; uzskatiet to par dzīvīgu pamatu pār sastinguma apstākļiem.
   Mācības noliedzēji atrodas tuvu bezdibenim. Patiesības apliecinātāji, kaut arī nepilnīgi, jau ir uz ceļa. Pārejot Smalkajā Pasaulē, viņi nenožēlos, ka atdzīvinājuši sirdi.

   24. Pie Mums noris liela kauja. Nevajag baiļoties, kad pienāks sen pasludinātā stunda. Nevajag domāt, ka zogas klāt nelaime, kad pie Mums redz notiekam kauju par Gaismu. Nevajag aizmirst, ka vajāšana ir labākais sasniegums. Skanēt var vienīgi uzvilkta stīga.

   25. Nepārspīlējot var teikt, ka sirds slimības visbiežāk izraisa bagātība. Tāpēc cilvēki, kas pieņēmuši Mācību, no bagātības novēršas vai arī paliek tikai tās glabātāji.

   26. Jūs zināt, ka iedvesma iespējama jebkurā valodā; tādējādi uzskatāmi tiek pierādīts, ka saprašanas jēga un būtība nav atkarīga no konvencionālajām valodām. Sirds sapratnes pastāvēšanu uzskatu par nepieciešamu soli, lai tuvotos Mums. Smalkās Pasaules valoda ļauj īstenot sapni par savstarpēju saprašanos. Šī iespēja ir jāapzinās, pirms sāk to izmantot.

   27. Filozofu akmens ir kaut kas reāls. Turklāt to var saprast kā garīgi, tā fiziski. Garīgais stāvoklis, ko dēvē par akmeni, atbilst visu psihiskās enerģijas nogulu saskaņai. Preparāts fiziskajā ziņā ir diezgan tuvs Paracelza preparātam, taču viņš pieļāva būtisku kļūdu, kuru veltīgi aizstāvēja. Tomēr visumā arābu avoti, kurus izmantoja Paracelzs, bija diezgan pareizi.

   28. Iedvešana iespējama ar domām, skaņām, skatienu vai pastiprināta ar dziļu ieelpu. Kādas iespējas paver šīs darbības zinātniskiem novērojumiem! Vai- novērot, cik lielā mērā ieelpa pastiprina skaņu un acu emanācijas. Jau sen ir ievērotas cilvēka skatiena dažādās īpašības. Eksperimentu gaitā var izpētīt, cik tālu iedarbojas acu izstarojumi; turklāt ir vērtīgi novērot domu spēka un acu fiziskās emanācijas kombināciju. Tikai novērojot var novērtēt cilvēku iedarbības neredzamo pasauli. Sarežģīts ir neapzinātas domu darbības austais tīmeklis. Nebrīnieties par to, ka doma turpina dzīvot izplatījumā; tāpat nezūd arī skatiena fiziskās daļiņas. Mācoties vērību, mēs vēlreiz atcerēsimies sirdi un aptversim caururbjošās bultas simbolu.
   Daudz bultu caururbj sirdi - kā senos attēlos. Tajos redzama arī sirds liesma. Varbūt bez bultām nav arī liesmas. Var apstiprināt, ka liesmas parādīšanās pamatā ir trieciens kā jauna ritma dzimšana. Skolotājs grib, lai ritms visās lietās ir accelerando.
   Nevajag iepriekš noteikt iespējas. Proti, šodien neiespējamais rīt var kļūt iespējams.

   29. Lai tuvotos Mums, ir vajadzīga pilnīgas brīvības izpratne. Cik briesmīgas ir baiļu vai izdevību meklēšanas sekas! īsto ceļu rāda neaptumšota, no visiem smagumiem atbrīvota liecība. Vienīgi sirds, no kuras nevar paslēpties nekāda viltība, nekāda uzpirkšana, spēs pateikt, kur sākas šāda brīve. Bet smalkas ir sirds brīvības robežas. Ko tikai cilvēki nesablīvē ap šo vissmalkāko audu! Sirdī atbalsojas tālas zemestrīces, mūsu āda jūt siltumu no diezgan tālu esošas rokas, bet cik daudz spēcīgāk sirds vibrē no cilvēku izstarojumiem! Tieši šo īpašību mūslaiku zinātne pietiekami neuzsver.
   Var iet, kā esam gājuši līdz šim; zaudēdami vienā lietā, mēs laimējam citā. Daudz ko Mēs esam paredzējuši kļūdīšanās gadījumam. Galvenais ir izvairīties no dusmām, jo tad Mūsu līdzekļu lietošana būs apgrūtināta. Dusmas līdzinās dzeloņstiepļu žogam, un uz sasistiem stikliem nevar būvēt. Taču tagad ir tik daudz vērtīgu zīmju izkaisīts.

   30. Kāpēc tik daudzi eksperimenti paliek bez sekām? Pirmām kārtām aiz nepacietības un nevēlēšanās uzņemties atbildību. Dažreiz Mums it kā pārmet, ka palīdzība nav nākusi laikā, bet pārmetuma vietā jautātājam vajadzētu atcerēties, ka viņš pāragri novērsās vai arī atzina nastu par pārlieku smagu. Mēs bieži skumstam, redzēdami gļēvu izvairīšanos vai nevēlēšanos nostāties bezdibeņa malā. Bet kas var kāpināt enerģiju, ja ne bezizejas stāvoklis? Tikai šis stāvoklis jāuzskata nevis par galu, bet gan par sākumu. Arī pacietības vingrinājumos der apgūt sākuma jēdzienu. Dažam pilnīgi viss ir beigas, bet Mūsu skolniekiem viss ir sākums.

   31. Kā izskaidrot to, ka sirds klusē? Kā paātrināt sirdi, kad tā ir smagāka par dzelzi? Kā iekustināt sirdi, kad garā tā mirusi? Ir jāiemācās vērtēt katru sirds skanējumu, kad apslēptajam ziediņam plaukst neskaitāmas ziedlapiņas, kas glabā gara dārgumus.

   32. "Svētības gultnes un Zemes indes uztvērēji" - tā dēvē izredzētos, kas ir gatavi ziedoties pasaules labā. Indi nedrīkst ieņemt bez Svētības spēkiem, bet bez Zemes indes Svētības spēks aizrautu projām; tā augšup virzības pamats sakņojas Zemē. Protams, indes ieņemšana daudziem nav pa spēkam, taču arī Svētības apliecinājumam vajadzīga pārbaudīta sirds. Pie Mums par dārgumu tiek uzskatīta sirds, kas jau bez sasprieguma allaž ir gatava skanēt līdzi apkārtnei. Nav viegli to parādīt, iekams enerģijas nav pārvērtušās saskanīgos kristālos, kad veidojas ringse, kā pareizi atzīmēts Tibetas Himalaju Vēstījumā.

   33. Kas gan var apgalvot, ka ir viegli sekot Mācībai, kad uzkrājumi ir nepietiekami? Toties tad, kad "kauss" ir pārpildīts, Mācības ceļš ir neizbēgams. Mēs saprotam Zemes indes ieņemšanas grūtības, jo ikviens no Mums ir saņēmis neizmērojamu indes daudzumu. Kā magnēts pievelk zināmus metālus, tā sirds pieņem Svētību. Kā sūklis sevī ievelk šķidrumu, tā ādas poras sevī iesūc Zemes indi. Bet apzināti uzņemta prāna padara rāmu indes izplūšanu.

   34. Cilvēkus iedala ne vien pēc organiskajām īpatnībām, bet arī pēc stihijām; viņu apziņā ir saglabājušās zināmas simpātijas. Neviens nespēs saskatīt liesmās tik daudz nokrāsu kā uguns cilvēki. Neviens tā nespēs mīlēt ūdeni kā šīs stihijas cilvēki. Uguns cilvēki gluži tāpat, protams, tieksies uz Agni Jogu - viņi loti jutīs tas vajadzību. Tie tuvosies Uguns Mācībai nevis saprāta vadīti, bet pieņems to kā vienīgo risinājumu. Ir saprotama Mācības nepieciešamība, ja nav citas izejas.

   35. Visgrūtāk cilvēkiem ir saskaņot ārkārtīgu gara aizkaitinājumu ar nepilnīgu darbību. Lai gūtu sekmes, vajadzīgs milzīgs gara spriegums, taču katrā darbībā jāsaglabā zināma rezerve. Izsmelta darbība zaudē skaistumu un pārliecības magnētismu. Savas balss rezerves izsmēlis dziedonis pirmām kārtām izraisa nožēlu. Galējs spriegums nedrīkst izpausties izmisīgās darbībās, jo tad iekšējā enerģija izškīdīs garam svešā darbībā. Šis likums stingri jāiegaumē, lai nekļūtu līdzīgs vējdzirnavām. Ieteicu sakopot visus gara spēkus, lai tos neizkaisītu neapvaldītās darbībās.

   36. Ja pamanāt izredzētības pazīmes, netraucējiet šā Sūtņa darbu. Var zināt Agni Jogas zīmes un pēc tām pazīt Izraudzītā ceļu. Tā Sūtnis atšķirsies nevis ārēji, bet pēc darbību savdabības. Protams, īpašas nozīmes darbībām jāpārsteidz cilvēku apzina; katra puse citādi izpratīs šīs darbības. Taču nenosauksim nevienu Sūtni, kura tuvumā nenotiktu brīnumains enerģijas kāpinājums. Negaisam tuvojoties, sabiezē padebeši, tāpat arī Patiesības apliecinājumu ievada mākoņi, taču jūs jau zināt šo garīgo fenomenu nozīmi. Var konstatēt, kā gadsimtu gaitā atkārtojas Pasludinājums un kā tas izplatās daudzās tautās. No garīgās Augstienes redzams ritms, kas iznēsā Mācības atbalsis.
   Bet, kad pamanīsit kaut vai dažas izredzētības pazīmes, tad protiet netraucēt; Agni joga pamats taču ir uguns, un to nedrīkst dzēst. Kurš gan uzdrošināsies pavērst pret sevi uguns stihiju? Katra nodzēsta liesma atbalsosies, tāpēc dzēsēja karma līdzinās slepkavas liktenim.

   37. Agni jogs visās lietās ir taupīgs nevis aiz skopuma, bet tāpēc, ka zina no Augšas dotās enerģijas vērtību. Viņš taupa ne vien savējo, bet arī apkārtējo enerģiju. Cilvēki parasti kļūdās, domādami, ka enerģiju patērē tikai lieliem darbiem, un aizmirst, ka sīkās darbības paņem daudz vairāk šīs pašas - savos pamatos dārgas - enerģijas. Sīkas darbības, tāpat ka sīkas lietas, pieblīvē dzīvi, īpaši jāsargās no putekļiem, kas savienojas ar lietu emanācijām un izkliedē personisko enerģiju, bet tai jāglabājas vienā kanālā. Tā mēs glabāsim visu, kas var būt saistīts ar Hierarhijas enerģiju.

   38. Cik ļoti jāradinās saprast visu garīgo! Nav nekas gaidāms no sirds, ja mūsu domāšanai nebūs svētku sajūtas, pieminot visu garīgo. Mums taču jāsasniedz tā pakāpe, kad mūsu būtība izstaros gaismu; tad mēs būsim īsteni augstāko pasauļu līdz-darbinieki. Izstarojot Svētības gaismu, mēs esam gan ārsti, gan radītāji, gan aizstāvji Hierarhijas lejupejošā līnijā. Vispirms mēs redzam ārējo gaismu, tad apzināmies to sevī un tikai pēc "lāpas" aizdegšanas varam izstarot Gaismu.

   39. Galvenais - runājiet par garīgo. Gara ceļš attīsta apziņu un attīra dzīvi tā kā nekas cits. Sarunas par garīgo uzskatiet par praktiskiem sirds vingrinājumiem. Apziņa jāattīra kā ceļš uz sasniegumiem. Runāju atkal nevis abstrakti, bet lietošanai dzīvē. Pamēģiniet dot zāles apzinīgai un neapzinīgai būtnei. Pamācoši būs salīdzināt, kādā mērā apziņa padziļina visas izpausmes un procesus. Tā var atzīt apziņas vielisko vērtību. Turklāt garīga satura saruna virza A enerģiju pa noteiktu kanālu augšup. Tieši ketubs ir enerģiju savienotājs. Tāpēc nevajag tērēt laiku, lai tiektos uz ikdienību, kad ir tik daudz iespēju, kas aicina augšup.
   Sirds prieks pastāv augšuptiecībā.

   40. Neredzamā Pasaule piedalās Zemes dzīvē daudz vairāk, nekā parasts domāt. Ieteicu pievērst uzmanību daudzām sīkām izpausmēm, ko parasti nemaz neievēro. Neaizmirstamas sekas izraisa nevis pārsteidzošas un žilbinošas parādības, bet gan tās, kuras aprobežots prāts dēvē par sagadīšanos vai nejaušību. Pārlūkojot visas neizskaidrotās sirds izpausmes, pat nesagatavoti prāti pamanīs dīvainības, kas ir pretrunā ar medicīnas atziņām. Ņemsim, piemēram, tā saucamo divkāršo pulsu, kad ārējā iedarbība veido organismā it kā divus centrus. Bet kosmiskās enerģijas parādība pavisam vienkārši izskaidro, cik loti mēs esam saistīti ar arējiem speķiem. To pašu liks atcerēties arī ārējās ugunis un gaisma, ja vien mūsu saprāts ļaus mums tās ieraudzīt.
   Šo parādību svarīgums jāapzinās, nezaudējot veselo saprātu. Tā maģiju var aizstāt ar Sirds Mācību. Sirds ir katram, un enerģijas potenciāls tajā ieslēgts ikvienam - tātad Jaunā Pasaule nevienam nav liegta. Par Jauno Pasauli saucam Neredzamā izzināšanu, kaut vai tā sākotnējā stadijā. Jau šī izpratne vien dotu dzīvei jaunus pamatus.
   Enerģiju apvienotāju, zinības apvienotāju liesmaino Ķerubu saprot Agni jogs. Tiekšanās izzināt parādīs, cik nemanāmi uzslānojas jauna apziņa un kā tā maina dzīves būtību.

   41. Ļaujiet sirdij šad tad parunāties ar Augstāko Pasauli. Šī saruna var notikt dažādās valodās. Varbūt sirds atsauks atmiņā daudzu dzīvju stundas? Varbūt saruna notiks bez vārdiem, bez norādījumiem un padomiem - tikai augšupceļoša un pacilātību nostiprinoša. Var būt pateicības pilna klusēšana un klusēšana gatavības spēkā. Pieaug sirds liesma, tiecoties savienoties ar Augstāko Pasauli. Vienīgi sirds atradīs ceļu uz Hierarhiju. Sirds stiprināsies ar Augstākā vareno spēku. Vienīgi sirds būs cietoksnis cīņā.

   42. Varena, blīva un spraiga ir cīņa. Mēs zinām, ka vienu spriegums dara stiprākus citus. Kad ieteicu taupīt enerģiju, tas nozīmē, ka spēki sakopoti kaujai. Visā pasaulē plosās ugunsgrēks. Salīdzinājumā ar pašreizējo iepriekšējais karš nav nekas. Enerģijas saglabāšana būs tikai gatavības zīme darbībai. Šāda taupība it visā vajadzīga, kad Mēs Paši esam sākuši lietot pašreizējai rasei neparastus paņēmienus. Bet nevar taču atstāt pasauli pagrimumā. Uzskatiet šo laiku par ārkārtīgi nopietnu. Tā traucieties pie Manis!

   43. Maģija līdzinās masāžai. Masāža mākslīgi ierobežo un atjauno ķermeņa formas un asinsriti. Maģija arī mākslīgi savieno un atjauno sakarus ar Neredzamo Pasauli. Normālam organismam masāža nav vajadzīga. Attīstītam garam nav vajadzīga maģija. Masāža vajadzīga neveseliem locekļiem. Maģija sniedz Mācību par nosacījumiem, par pagaidu līdzekļiem, neparādot vienkāršāko pieeju Augstākajai Pasaulei. Ja uzsākta masāža, tā ir jāpastiprina, citādi audi var pārlieku izaugt un sabrukt. Ja esat pievērsušies maģijai, jāpastiprina tās apguve, citādi stihijas sāks nomākt atkritēju. Tā, salīdzinājuši ķermenisko un garīgo pasauli, redzam tos pašus darbīgos likumus. Tie paši likumi norāda, cik daudz tuvāki attīstītai apziņai ir vienkāršākie celi. Vēders neaptaukosies, ja tiks ievērota mērenība, sirds neapklusīs, ja tiks izsmalcināts gars.

   44. Uz visiem laikiem jāiegaumē, ka Joga nav maģija. Jogā taču nav nekā mākslīga. Esības likumu radniecība un saskaņa ir pretstats visam varmācīgajam. Bez ārkārtējas vajadzības jogs nesatrauks Pirmatnējo Substanci. Jogs pilnīgi sadarbojas ar dabu. Joga zinīgums pirmām kārtām balstās uz jūtziņu; uz šīs tīrās virsmas tiek rakstītas pieredzes zīmes.

   45. Enerģijas kāpināšanas process līdzinās sūkņa darbībai. Enerģijas tiecību uz augšu nosaka nospiestība, kas vērsta uz leju. Šo spiedienu cilvēki parasti uzskata par nelaimi, neveiksmi, bet tas ir pacelšanās fiziskais slieksnis. Nospiestība, protams, izpaužas loti dažādi, bet katrs, kas nonācis līdz pacēlumam, var konstatēt iekšējās vai ārējās nomāktības mirkļus. Bet skumji ir redzēt, kā cilvēki padodas depresijai, jo neizprot sūkņa darbības likumu. Šis apstāklis ir jo aktuāls tagad, kad tiek kaldināta masu apziņa, kad tik nepieciešams ir koordinēt tūkstošiem nesaliedētu, neizglītotu apziņu, kas nezina elementārākos negrozāmos likumus. Cik viegli šīs masas var zaudēt izpratni par nomāktību kā augšupcelsmes vārtiem!

   46. Galvojumam ir milzīga nozīme. Tas rada siržu ķēdi un pārvērš Haosu par apzinīgām izplatījuma artērijām. Naktī parādītais simbols bija loti zīmīgs. Tumsas pūķis aprij draugu, ja tas atsakās no apzinātas saskarsmes. Liela ir arī galvotāja atbildība; ne velti mēdz teikt - roka deg! Bez pārspīlējuma var teikt, ka galvojuma kļūdas dedzina kā ugunīgas sāpes, taču citādi veidot nevar, tāpēc mācieties būt piesardzīgi un uzmanīgi.

   47. Kas ir laime? Vai sēdēt, neuzdrošinoties ar domu satraukt Pirmatnējo Substanci? Vai virzīt domu uz dzīves jauncelsmi? Vispirms jums sacīju par darbību, bet tagad apliecināsim domu. Pat viscēlākā darbība skar ne visai augstus slāņus; vienīgi doma pēc savas dabas spēj iedarboties uz Pirmatnējo Substanci. Par darbību runāju kā par acīmredzami sasniedzamo, bet, kad apziņa ir pietiekami paplašinājusies, ir laiks apliecināt domas nozīmi. Bez domas daudzas darbības paliek Esības virspusē, neatšķirdamas no dzīvnieku pasaules darbībām. Bet, ja runājam par jūtzinu un sirdi, tad ir nepieciešams apliecināt domu kā Esības vareno spēku un līdzradītāju. Ievērojiet, ka runāju nevis par domāšanu un spriešanu, bet gan par domu, kas ar individuālo ritmu notrauc Substances virsmu un tā bezrobežīgi rada.

   48. Vakar mēs iesākām jaunu tuvošanos Maitrejas laikmetam. Doma ir esošās laimes izpaušanās. No sirds atrauta doma nespēj izurbties cauri Esošā virsmai, bet sirds doma ir kā neapturama bulta! Nevajag apmulst, ja doma dzimst, enerģijai kāpinoties; šīs domas kā tarāns ietrieksies Esošā dzīlēs. Tādēļ pēc ārējās darbības novērtēsim radošās domas īstumu.

   49. Vēl spriegāks ir Izplatījuma tonis, un jauni ritmi ir kā jaunas, tumšajiem negaidītas bruņas. Tumsas atvairīšanai var nemitīgi radīt jaunas vibrācijas!

   50. Vislabākais audējs nespēj savu radošo domu izpaust bez pamatnes. Tāpat ari domu jaunradei vajadzīga Kosmiskā Domu pamatne, kā Mēs dēvējam Pirmatnējo Substanci, no kuras ugunīgā doma šķiļ radošās dzirkstis. To pašu dara gan pieredzējuši domātāji, gan bērns, iededzies neatvairāmā vēlmē. Nevar nosodīt anahorētu un mūku, nezinot viņu domu pakāpi un kvalitāti. Nevar tiesāt dziedoni un dzejnieku, nezinot, kādu domu jaunradi viņi izstaro. Pamazām atradināmies no tiesāšanas, jo vienīgi domu jaunrade ir Radītāja līdzdarbiniece. Rūpīgi vāksim visas esošās domas, kas var labestīgi ieurbties Ākāšā un sasniegt Esošā būtību. Labākais mierinājums ir tas, ka doma netiek liegta nevienam un, zinot tās nozīmi, katrs var sev piemītošo vērtību attīstīt.

   51. Tauta dažreiz dzird sakām: "Tā sasapņojos, ka pat sirds iesmeldzās." Taču sirds smeldz nevis no ļaunprātīga sapņojuma, bet no gaišu vēlmju sprieguma. Sirds skumjas pirmām kārtām piepilda būtību ar spēka substanci. Protams, Ākāšas tēls ne vienmēr ir katrā ziņā saistīts ar skumjām sirdī, bet smeldze nenoliedzami norāda uz spriegumu un sadarbību ar Pirmatnējo Domu pamatni. Tāpēc nevajag baidīties, ka ilgu smeldze varētu būt ļauna zīme.

   52. Lielā Kalpojuma ceļu uzsākušie dažkārt sāk bažīties, vai viņiem pietiks spēka nemitīgai atdevei. Tiesa, viņi zina, ka dāsna roka nekļūs nabaga, taču viņiem ir grūti to attiecināt uz garīgo jomu. Bet ir arī sacīts par putniem debesīs, kam rītdien graudu netrūks. Patiesi, sadarbojoties ar Hierarhiju, garīgais krājums neizsīks. Neapklusīs sirds, kas glabā Valdoņa Tēlu. Tāpēc var nebaidīties, ka gara uzkrājums tiks iznīcināts, - tas ir neizsmeļams. Var izdāļāt šos dārgumus, tikai cieši jātur sudraba pavediens.

   53. Nepieredzējis garīgais karotājs dažkārt neizprot: "Vai tad kauja ir tik nikna? Manas rokas un kājas taču ir veselas!" It kā kaujas spriegums izpaustos tikai kaulu laušanā! Arī parastie karotāji uz Zemes bieži vien nesajūt kaujas spriegumu - notiekošo saprot tikai vadonis.

   54. Pareizi jautā: "Kāda atšķirība ir domas nozīmei Jaunajā Laikmetā? Ja jau domu tik neatlaidīgi uzsver, tas nozīmē, ka dzīves atjaunotnē tai ir īpašs uzdevums?" Pilnīgi pareizi: Melnajā Gadsimtā doma atradās cilvēka tuvumā vai magnētisms izplatījās nelielos attālumos, bet Jaunajā Gadsimtā doma ir Izplatījums! Tādēļ jādomā nevis personiski, bet kosmiski.

   55. Cilvēku vairākumam kosmiskā domāšana ir pagrūta. Pirmām kārtām ir jāsaglabā personība, bet jāatbrīvojas no egoisma. Daudziem šāds pretnostatījums vispār šķitīs absurds, jo viņu izpratnē egoisms ir personības izpausme. Daudzi nemaz nespēj iedomāties Vispārības Labumam uzticīgu spēcīgu personību. Taču bez personības domāšana nebūs potenciāla. Egoisma ietekme domāšana pievienos vel vienu indes devu jau tā inficētajai planētas aurai. Daudziem ir arī grūti saprast, ka domas viela ir neiznīcināma un nav saistīta ar izplatījuma slāņiem, - tātad atbildība par katru domu ir liela. Plēsīgu putnu var panākt bulta, bet kas iznīcinās zemisku domu?

   56. Gudrs saimnieks bez īpaša iemesla visas ugunis neiedegs. Senās teiksmās ir minēts liesmu apņemts kalns, taču nekur nav teikts, ka uguns liesmojusi pastāvīgi - tā iedegusies atkarībā no vajadzības. Tā arī jūsu ugunis dzirkstī atkarībā no vajadzības. Gan Brāmas Acij, gan spārniem, gan balsenes stariem, gan visām pārējām galvenajām ugunim - pavisam divdesmit vienai - jāļauj iedegties saskaņā ar to dabu. Jānorāda, ka uguņu darbības pamatā ir spēks, ko dod saikne ar Hierarhiju. Nedrīkst pieļaut ugunsgrēku vai neapvaldāmu liesmošanu. Lielajā Kalpojumā rūpība un saudzība ir pirmie augstākās sadarbības principi. Mēs sargājam no Izplatījuma Uguns katru Elohima enerģijas drusciņu jeb katru Urukaju. īpaši tas jāievēro kaujas sasprieguma laikā.

   57. Jāapgūst Lielā Kalpojuma izpratne. Skaidras sirdis var nodoties Lielajam Kalpojumam, nepagurstot un nepieļaujot nevērību. Cik postošs ir paviršības trulums! Un cik daudzi, pat zinīgie, nespēj no tās atturēties! Senatnē to dēvēja par pelēko čūsku. Lai draugi ir modri un vērīgi.

   58. Magnētu pielikšanas un zemju izstaigāšanas nozīme ar gadiem, protams, jums jau ir kļuvusi skaidra. Tas ir nevis māņticības radīts paņēmiens, bet gan staru un magnētisma lietošana, kas nedaudz jau zinātnei pazīstama. Pat skeptiķi nenoliedz personiskās ietekmes īpašo nozīmi. No tā ir tikai viens solis līdz spēcīgam magnētam, kas savienots ar izpausto enerģiju Centru. Nemaz nav grūti saprast arī cilvēka organisma, šīs ļoti spēcīgās ķīmiskās baterijas, nozīmi. Pat suņi jūt cilvēka pēdu spēku. Kā gan attīstās šī emanācija, liekot lietā apziņu! Tāpēc Sūtņu nozīme ir loti liela un tos vēl aizvien izmanto.
   Patiesi, var pamanīt, kur ir spērusi Sūtņa kāja un kā magnēts ievilcis darbības orbītā veselu apvidu, - kā teikts par Dzīvības un Nāves Eņģeļiem. Tā vērīgi jāieskatās notikumos un jāatrod tajos plaša sistēma. Pat parasti astrologi ievēro tālu lielu notikumu savstarpējās attiecības, bet cik pamācoši ir izsekot tam, kā īstenojas ceļi, zinot to virzienus!

   59. Karmu var īpaši apgrūtināt trīs apstākļi: pirmais - atsacīšanās no Skolotāja; otrais - aizdomas, ka saikne ar Hierarhiju var atnest nelaimi, un trešais - izvairīšanās no atbildīga uzdevuma. Vienīgi sirds var pateikt, kur sākas atsacīšanās un aizdomas un kur - izvairīšanās. Tas, kas vairākkārt nodevis Skolotāju, savā neprātā sāk apgalvot, ka viņš nekad nav pat domājis par nodevību un nav arī gribējis izvairīties. Aptumšotais prāts izdomās tūkstošiem attaisnojumu, lai slēptu jau sen karmas tīstoklī ierakstīto. Labāk netuvoties nekā atkāpties. Ap nodevēju tumsa neizgaisīs, taču tas būs nevis sods, bet tikai paša sētā pļauja. Sirds prot atšķirt nodevības graudu.

   60. Pārāk maz uzmanības cilvēki velta Neredzamajai Pasaulei. Ir apzināti jāradinās sajust tās klātbūtni it visā. Izplatījumu var uzskatīt par vadu uz neredzamajām pasaulēm, kuras mūs novēro.

   61. Ir jāpārdzīvo tā stunda, ko dēvē par Sliekšņa Pūķi. Pie Mums to sauc par aizkara pārplēšami. Tā Mēs atzīmējam, ka tumsa grasās saplēst aizkaru, taču tā vietā paver tāles. Bet ir vajadzīga vīrišķība, jo kur gan citādi vīrišķības uzkrājumu var parādīt?

   62. Saule ir sistēmas sirds - tāpat kā cilvēka sirds ir organisma saule. Daudz ir siržu - sauļu, un Visums ir siržu sistēma, tāpēc Gaismas kults ir sirds kults. Saprast to abstrakti nozīmē atstāt sirdi aukstumā. Bet, tiklīdz saules - sirds Gaisma top par dzīvību, kā īsta saule iemirdzas vajadzība pēc magnēta siltuma. Ir teikts: "Pārej Santanu pa sirdi." Tā var padarīt tuvāku sirds jēdzienu. Sirds ritmu var uzskatīt par dzīves ritmu. Mācība par sirdi ir gaiša kā saule, un sirds siltums ir tikpat steidzīgs kā saules stars. Ikviens ir brīnījies, kā uzlecošas saules stars vienā mirklī visu sasilda. Tāpat to spēj sirds!
   Runāju par sirds siltumu, kad tas ir īpaši vajadzīgs. Tiekšanās doma iededz izplatījumu, bet sirds siltums ir kā pastāvīgs pavards. Sirds siltumā mīt vīrišķība - tas ir jāiegaumē! Tumšo spēku parādīšanās ir kā salna sējumiem. Vienīgi sirds siltums dod mirdzošu vairogu. Bet, cik maigi izbaudām gaismas viļņus, tikpat uzmanīgi jātuvojas sirdij.

   63. Sirds, kas atdevusies labajam, nemitīgi izstaro svētību neatkarīgi no apzinātajiem sūtījumiem. Arī saule nesūta iepriekš paredzētus starus. Sirds, kas nodevusies ļaunumam, nemitīgi raidīs apzinātas un neapzinātas bultas. Labestības pilna sirds vairo ap sevi veselību, smaidus, garīgo labklājību. Ļaunuma pilna sirds iznīdē siltumu un kā lietuvēns izsūc dzīvības spēkus. Tā nerimstoša ir tiklab labās, kā arī ļaunās sirds darbība. Labā un ļaunā nosacījumi Esības zemākajā plānā atšķiras no to nozīmes Augstākajā Pasaulē. Var iedomāties mirdzošas Gaismas ēzi un draudīgu tumsas bezdibeni. Tik baismīgi krustojas dēmonu un Ercenģeļu zobeni! Cik daudz siržu tiek pievilkts Gaismai un tumsai šīs kaujas dzirksteļu vidū!

   64. Skaidri jāiztēlojas pastāvīgais sirds izstarojums. Jāsaprot, kāpēc labai sirdij tā sāp ļaunu siržu tuvums. Ne smaids, ne piespiedu grimase nenoslēps ļaunas sirds izstarojumu. Laba sirds var just arī taisnīgu sašutumu, bet dusmas ir ļaunuma jomai piederīgas. Tikai tiekšanās uz Hierarhiju var novilkt robežu starp daudzajām jūtām.

   65. Strāvu krustošanās ir tikpat grūti panesama kā zobenu šņirkstoņa! Sirdi apgrūtina pat papīru plēšana, bet kādu nervu saraušanos izraisa atšķirīgu dažāda sprieguma strāvu krustošanās! Atkal pievērsīsimies panacejai. Vienīgi saspringta tiekšanās uz Hierarhiju spēj vājināt visas strāvu bultas.

   66. Jūs zināt par cilvēku emanāciju ietekmi uz augiem. Jūs zināt arī par krāsu iedarbību. Tagad jāatgādina par skaņas nozīmi. Šo iedarbību identitāte ir zīmīga. Auga potenciāla palielināšanai vajadzīga atklāta, gaiši skanoša sirds, bet skaņu iedarbībai nepieciešama konsonanse un visas dominantes kombinācijas. Disonanse enerģijas strāvu nevar pastiprināt. Iedarbojoties uz cilvēkiem, disonanse var būt noderīga kā pretstats, lai pastiprinātu ritma apzināšanos, bet augiem, kuru apziņa ir minimāla, disonanse var tikai kaitēt. Minerāliem disonanse būs sadalīšanās cēlonis. Patiesi, roze būs konsonanses simbols un rozes gaismas dominante būs savienota ar sirds starošanu. Vēl maz bijis eksperimentu, lai noteiktu skaņas ietekmi uz augiem, bet senāk domāja, ka puķes vislabāk aug tempļu tuvumā, kur valdīja balsu un mū/ikas harmonija.

   67. Meklējiet un tuvinieties visam smalkajam, savā vielā izsmalcinātajam. Runāju ne vien par priekšmetiem, bet arī par cilvēkiem. Arī cilvēku vidū izraugieties tos, kas vēlas ne tikai materiālo. Taču pat garīguma atzinēju vidū mazvērtīgi būs tie, kam patīk rupjas izpausmes. Viņi nebūs tie, kas pirmie tuvosies Sirds Valstībai. Varbūt citi, kas Smalko Pasauli nav redzējuši, bet savā sirdī to izjutuši, apsteigs magus un burvjus. Iekšējās acs apliecināšana un uguņu atklāšana ir atkarīga no apziņas izsmalcinātības - tikai šie vārti stāv vistuvāk Sirds Valstībai. Mazticīgie, kas vēlas iebāzt pirkstus Gaismas brūcēs, nespēj atdarīt savu sirdi zibenīgai atziņai. Patiesi, pārbaudiet visu esošo! Taču bez sirds starošanas šie mēģinājumi būs kā vakardienas dziesna.
   Izzināšana ar sirdi nav abstrakts jēdziens. Kā gan sasniegs Smalkās Pasaules augstākos slāņus tas, kas nesaprot šo izsmalcinātību? Kā gan bez šīs garīgās atziņas ceļinieks ienāks un saņems augstākā ķermeņa uzturu - smalko Ēteru? Neko nedos izzinātie rēgi, kas savā seģenē tin trūdus. Tā izjūtiet Pasauli ar sirdi.

   68. Pēc visiem norobežojumiem neizbēgami nonākam pie sirds sintēzes. Neatgādināsim, ka klusēšana ceļas no visu skaņu sajaukšanas. Tāpēc iemācīsimies salīdzināt sirdi ar klusēšanu. Bet šī klusēšana nebūs tukšums - tā piepildīs izplatījumu ar domas sintēzi. Kā sirds lūgsnai nav vajadzīgi vārdi, tā piepildītam klusumam nav vajadzīgas formulas. Spriegai klusēšanai vajadzīgi daudzi domu un labu velmju uzslaņojumi. Klusēšanas saspriegta sirds, piesātināta kā dinamo, pukst Pasaules ritmā, un personiskās vēlmes pārtop vadošajā Pasaules Gribā. Tā veidojas sadarbība ar tālajām pasaulēm.

   69. Parasta lieta ir gaušanās par vadības trūkumu. Cilvēki pieraduši savas īpatnības aizsegt ar sūrošanos. Bet tieši par Vadības trūkumu cilvēce nevar gausties, ja vien ievērotu visu, kas tiek dots! Daudzi impulsi, kas rodas garīgās iedarbības rezultātā, ne vien veltīgi iet zudumā, bet pat kļūst kaitīgi, palikdami apziņas krātuvēs aplam iztulkoti. Var apgalvot, ka pareizu lietojumu rod tikai neliela iedarbību daļa. īpaši traucē ieradumi, kas iedzen apziņu konvencionālajos ceļos. Tie arī vājina sirds spējas, kad tā ir gatava atsaukties Augstākajai Vadībai. Proti, sirds zina, kur ir augstākais un kur - zemākais, bet vājināta, aptumšota tā pati nonāks zemākajā līmenī, un tad pat zemākais liksies augsts. Sirds skaidrība ir pati vajadzīgākā manta. Gudrība, vīrišķība, pašaizliedzība apmiglotā sirdī vietu nerod. Bet Vadība čukstēs par varonīgiem veikumiem, un tāds padoms lai neliekas briesmīgs un bargs.

   70. Ļoti daudz pašu aktuālāko sūtījumu pārtop neskaidrās svārstībās. Var novērot, cik bieži pat cienījami gari laikā neizmanto doto Norādījumu un cik sīki ir traucējošie apstākli. Nesamērojama ir rīcība un ieradumi salīdzinājumā ar sūtījumiem no Augšas. Neder arī sapņot par maģiskām formulām, lai piesaistītu Vadību; tā ir tuvu, un ceļu tai attīrīs skaidras sirds magnēts. Šis magnēts, kas pievelk un atver, būs visnozīmīgākais ieguvums.
   Patiesi, ir prieks pabūt kopā ar skaidru sirdi!

   71. Patiesu svētsvinīgumu veido augstākais spriegums. Svētsvinīgums nav ne atdusa, ne apmierinājums, ne gals, tas ir tieši sākums, tieši apņēmība un gājums pa Gaismas ceļu. Grūtības ir neizbēgamas kā virzības riteņi. Neizbēgami ir briesmīgi spiedieni, citādi eksplozija būs vāja. Bet vai tad prieks atnāk vieglprātībā? Tajā ir tikai iegriba, bet prieks ir gara uzvarā. Gara uzvara ir nesatricināmo sākotņu apliecinājuma. Kad paceļas Miera Karogs, varat būt svētsvinīguma pilni.
   Miera Karoga Svētki ir Valdoņu Svētki. Vispasaules Kultūras Padome sagraus daudzus aizžogojumus un pāri mazsvarīgām robežām pavērs jaunu lēmumu iespējas. Kultūras Vienkopa nav salīdzināma ar mūsdienu komunisma izlikšanos. Ne karaļi, ne vergi, ne bagātnieki, ne ubagi, bet cilvēki Dailes vārdā sāks izlemt Pasaules lietas. Šodien apstiprinām šo tīro pakāpi. Pasaules krustu uzņēmusies sirds palīdzēs upura pacelsmei. Saglabājiet svētsvinīgumu - izvairieties no strīdiem un liekiem vārdiem. Atzīmēsim Svinīgos Svētkus, skaidriem vārdiem pasakot par Vispasaules Kultūras Līgu.

   72. Sevis žēlošanas izraisītā gaušanās iznīcina daudzas jau itin tuvas iespējas. Kad cilvēki sāk izsvērt, cik kurš upurējis un cik maz saņēmis no Skolotāja, tad zūd Mācības jēga. Cilvēki uzskaita saņemto kā dienas strādnieks algu, nesamērojot saņemto ar mūžību, kuras labad viņi dzīvo. Cik nesavienojama ar pilnīgošanās ideju ir doma par labu nolūku apmaksāšanu! Jāsaka gan, ka daudzi labprāt ietērpjas algādžu drēbēs nevis samaitātas sirds, bet neattīstītas iztēles dēļ. Tiekšanās pažēlot sevi daudziem atņem Mūžības jūtzinu.
   Visās Mācībās ir atkārtoti runāts par miesas nastu, lai pievērstu uzmanību gara pārākumam. Mācība jāatzīst par patieso, neatņemamo priekšrocību pamatu. Jāapjēdz, ka Mācība padziļina apziņu un tiešām rada dzīvē iespējamības, ja vien tās nenoraida. Šo vienkāršo apsvērumu reti ievēro. Cilvēkiem labāk patīk raidīt izplatījumā žēlabas, tā izsaucot uz sevi akmeņu krusu. Taču nebiedēsim, lai nepārmestu mīlestības trūkumu. Mīlestības jēdzienam cilvēki piedēvē tik dīvainas īpašības, it kā viņu mīlestība mājotu naudas kaltuvē! Bet mīlestība ir vajadzīga ceļā uz Bezrobežību. Ceļvedis arī ir vajadzīgs. Kad, slidenās klintīs uzkāpuši, vislielākā saspringuma brīdī meklējam glābjošo pavedienu, tad mums pieskaras Vadošā Roka.

   73. Pat vissenākajos laikos cilvēki saprata sirds nozīmi. Viņi uzskatīja sirdi par Dieva Mājokli, viņi zvērēja, uzliekot roku uz sirds. Vismežonīgākās ciltis pat dzēra sirds asinis un ēda ienaidnieka sirdi, lai vairotu savu spēku. Tā parādīja sirds nozīmi. Taču tagad, apgaismības laikos, sirds ir noniecināta līdz fizioloģiska orgāna stāvoklim. Senatnē dzēra no ienaidnieka galvaskausa. Svēto ceremoniju traukus izgatavoja no paura kaula. Tie, kas zināja par zvana centru, saprata, ka magnētiskais spriegums pārveido kaula vielu. Bet tagad par stiprajām dziednieciskajām vielām tikai smejas. Ļoti nenozīmīgs atklājums piesaista milzum daudz patērētāju, bet visstiprākās ķīmijas laboratorijas ir aizmirstas. Taču triju dabas valstību dabiskie savienojumi ir visstiprākie. Vispirms jāatceras sirds kā pasauļu apvienotajās nozīme. Vai gan sirds uguns nav pati Izplatījuma Uguns?
   Pilnīgi saprotami ir senajiem cilvēkiem piedēvētie sakari ar tālajām pasaulēm, kuru magnētisms dod neizmērojamu spēku. Bet vai gan sirds nesajūt vissmalkākās vibrācijas?

   74. Gribas jēdzieniem jābūt stingri apzinātiem un norobežotiem. Smadzeņu griba ir kļuvusi par Rietumu balstu, bet Austrumi ir palikuši sirds cietoksnī. Rietumu hipnotizētājs lieto gribu, saspriegojot locekļu un acu centrus, taču šīs emanācijas ne vien ātri izsīkst, bet arī nogurdina un, galvenais, iedarbojas tikai nelielā attālumā. Ar gribas sūtījumiem nevar gūt izplatījuma mēroga sasniegumu. Austrumu sirdij nav nepieciešams sasprindzināt locekļus, tā bez vajadzības enerģiju nekāpina, bet raida savas domas bez vietas ierobežojuma. Iedvešana ar sirdi kā dabiskais sakaru kanāls nekaitē iedvesmotājam un saņēmējam. Rietumu paņēmiens allaž pamanāms no malas, bet Austrumu iedarbībai nav nekā ārēja, gluži otrādi - iedvesmotājs pat neskatās uz iedvesmojamo, jo viņa sirdī ir tā tēls. Sirds veikumam ir daudz neapšaubāmu priekšrocību, bet tam visupirms ir vajadzīga sirds nozīmes izpratne.
   Sirds varenais spēks pārvar absolūti visu. Sirds spēj zināt tālu notikumu jēgu. Sirds spēj lidot, nostiprinot vajadzīgās saiknes. Sirds spēj piebiedroties tālajām pasaulēm. Pamēģiniet to vienīgi ar gribas sūtījumiem - un atskaitīsit sirds gribas atšķirību. Maitreja ir Sirds Laikmets! Vienīgi ar sirdi iespējams novērtēt Maitrejas dārgumus! Vienīgi ar sirdi var saprast, cik loti nākamībai vajadzīgi visi uzkrājumi, visajūtziņa.

   75. Mīlestība, varoņdarbs, darbs, jaunrade - šīs augšupejas virsotnes jebkurā pārkārtojumā saglabā augšupvirzības centienus. Cik daudz blakus jēdzienu tās ietver! Kāda var būt mīlestība bez pašaizliedzības, varoņdarbs bez vīrišķības, darbs bez pacietības, jaunrade bez sevis pilnīgošanas! Un visu šo vērtīgo dārgumu pulku vada sirds. Bez tās vispacietīgākie, visvīrišķīgākie, vistiecīgākie būs tikai auksti zārki! Bezsirdīgie būs gan zināšanu noslogoti, bet spārnu viņiem nebūs. Smagi ir nokavēt Aicinājumu! Grūti ir nespēt pilnībā sekot Hierarhijai! Dažkārt cilvēki pat paši no sevis mēģina slēpt atteikšanos no Hierarhijas. Vai tu, ceļiniek, vari ar tīru sirdi apliecināt savu gatavību sekot Hierarhijai? Varbūt tava apņemšanās sniedzas tikai līdz pirmajam pagriezienam, līdz pirmajai pakāpei, kur tikai Hierarhija var palīdzēt? Vai tu to nepiemirsīsi grūtā brīdī vai arī atcerēsies Hierarhiju, tikai pārpilnībā esot?
   Pat Skolotāja darba sākumā jūs ne reizi vien bijāt pārsteigti pat par tuvāko cilvēku pavērsieniem un novirzēm. Varat iedomāties, cik grūti ir redzēt, ka, līdz slieksnim nonācis, skolnieks pēkšņi aizbēg uz mežu. Mana Roka allaž nemainīgi ir pie tiem, kas ie.t apņēmības pilni.

   76. Robeža starp cildeno un necilo ir loti līkumaina. Vienīgi sirds spēj atrast ceļu cauri visām smadzeņu rieviņām. Taču tagad ir laiks pāriet uz gara jaunrades izzināšanu. Vai daudziem cilvēkiem neliekas savādi, ka pat Smalkā Pasaule viņiem nav redzama, jo pasauļu gradācijā tā vēl ir diezgan blīva? Tātad fiziskā acs ir tik rupja, ka nespēj saskatīt pat ķermeniskās pārveidības nākamo stadiju. Cilvēki cenšas pilnīgot zinātniskajam darbam nepieciešamos aparātus, bet daudz veļamāka būtu paša cilvēka aparāta izsmalcināšana! Taču šajā varoņdarbā nevar gūt sekmes, nepieaicinot palīgā sirdi. Kas spēj just ar sirdi, tas jau var virzīties ārpus ķermeņa robežām.
   Atkāpšanas no gara jaunrades liek krist atpakaļ par vairākām dzīvēm. Nav piedodams noslīdēt zemā stāvoklī, kad jau kļūst redzīgas acis. Atgādināsim, cik grūti ir tikt cauri fiziskajai čaulai un kas tiek darīts, lai pēc saspriegošanas izkustinātu apziņu. Vai maz var griezties atpakaļ?!

   77. Laikā, kad cilvēce pāriet uz gara jaunradi, ir daudz apsēsto - it kā kāds būtu viltojis atslēgas sliktām slēdzenēm. Cilvēki jānovēro sevišķi rūpīgi. Turklāt jāpatur prātā, ka apsēstajiem ir savdabīga, pretrunu pilna domāšana. Ja vēlas tiem palīdzēt, apsēdēju var izdzīt vai nu ar iedvesmas spēku, vai arī atstāt to pilnīgā mierā, ja iespējams, pat pavisam izolēt. Apsē-dējam taču vajadzīgs ne tik daudz subjekts, cik iespēja ar tā starpniecību ietekmēt apkārtējos. Visļaunāk ir uzbāzties apsēstajam, apelējot pie veselā saprāta, kura viņam nav. Nav labi skaļi žēlot apsēsto vai ari pelt viņa pretrunīgumu. Spēcīga un valdonīga pavēle vai izolēšana var atvieglot tā likteni, kam vāja sirds. Apsēstība taču iemājo, izmantojot sirds vājumu. Sirds uguns apsvilina visus spalvainos viesus.
   Atteikšanās no Skolotāja dara galu visām iespējām, īpaši tad, ja atteikšanās apziņā notikusi jau ilgi pirms apsēstības. Tā cilvēki bieži pamodina jau snaudošas noliegsmes, un sekas, protams, visupirms ir atteikšanās no Skolotāja, jo haotiskums visvairāk necieš celsrai un sadarbību. Haotiskumā ir ļaunuma sēklas, kuras nomākt var tikai caur grūtu pieredzi. Bet šajās dienās ir nedzirdēti daudz apsēsto. Arī tumsa grib izpausties.

   78. Iesākumā robeža starp fizisko pasauli un Smalko Pasauli nebija tik krasa. Vissenākajās hronikās atrodami atsevišķi norādījumi par šo pasauļu ciešu sadarbību. Sirds fokuss, sabiezējot ķermenim, bija vajadzīgs līdzsvaram ar smalkajām enerģijām. Pati ķermeniskā pasaule bija nepieciešama vielu pārstrādāšanai, lai vairotu enerģijas. Bet prāts, kā zināt, tiecās nošķirties un tādējādi apgrūtināja evolūciju. Grūts bija Kalijugas laiks, bet Satjajugai varmācīgi nošķirtās pasaules atkal jāsatuvina. Šis laiks jāsagaida svinīgi - kā atgriešanās pie lemtās pilnības. Tad nu norunāsim veltīt pietiekami daudz uzmanības gara jaunradei. Jāpierod domāt atbilstoši šādam viedoklim. Tā jāizturas pret vissvarīgāko dzīves virzīšanā. Iemācījies pasauļu līdzsvaru, cilvēks jau stipri atvieglo sev ceļu.

   79. Ja sirds ir enerģiju akumulators un transmutators, tad jābūt arī labākiem apstākļiem šo enerģiju aktivizēšanai un pievilkšanai. Galvenais pamatnosacījums ir darbs - kā garīgais, tā fiziskais. Šajā kustībā pulcējas kopā enerģijas no izplatījuma. Bet darbs ir jāsaprot kā dabisks dzīves piepildījums. Ikviens darbs ir svētība, bet bezdarbības pārgudrība kosmiskajā nozīmē ir viskaitīgākā. Iemīļot darba bezgalību jau ir nozīmīgs ievadījums, kas sagatavo uzvarai pār laiku. Laika uzveikšanas nosacījums nodrošina pakāpi Smalkajā Pasaulē, kur darbs ir tikpat nepieciešams noteikums, kā fiziskajā ķermenī atrodoties. Par darbu gaužas miesas vergi.

   80. Smalkās Pasaules apziņas pievienošana iemiesoto apziņai būs kārtējais iekarojums. Viss Esošais taču ir garā, izplatījumā, starp pasaulēm; uz Zemes ir tikai sūtņi enerģiju īstenošanai un matērijas pārveidošanai. Tādējādi dzīvju ilgums iemiesojumā salīdzinājumā ar esamību visos pārējos stāvokļos ir pavisam niecīgs.
   Ciešāk jāsavelk darba josta - nevis kā sodība, bet kā pakāpes sasniegšana. Arājs, kas savu spēku atdod Zemes garozas pārveidošanai, bieži ir tiesīgs sniegt roku pašam Risi, kas ar domu dara labu cilvēcei. Pareizi teicāt: katrs pļāvējs ir bijis sējējs un katrs sējējs - pļāvējs.
   Un svētnīca ir garā, un attaisnojums ir garā, un uzvara ir garā - tā iespējams rotāt dzīvi ar pastāvīgu, īstu diženumu. Nostiprinieties darba dailē, domu jaunradē - tā uzveiksim tumsu.

   81. Sastapuši cilvēku, kas patiesi pievērsies dižam darbam, jūs nesāksit ar viņu runāt par pusdienas virumu vai par sīkiem vakardienas notikumiem. Atbilstoši sarunu biedra domāšanas lokam jūs tieksities nākamībā. Tā arī Mēs sarunā iezīmējam nākamo ceļu, pa kuru gluži ka pa enkura tauvu var pievilkties drošībai arī ar pieaugošu vēlēšanos. Tā Mēs pieradinām sirdi veidot nākamības ritmu, jo bez šīm pavirzēm ir grūti ieiet nākamības realitātē, tāpat kā nav viegli cilvēkiem apjēgt pašu nodarītā kaitīgumu. Skaidrs, ka gatavā ķīmiskajā savienojumā iebērti gruži ietekmēs gaidāmo reakciju. Nekādi spēki neatjaunos iepriekšējo stāvokli; tāpat arī nelabi darbi nevar pagaist. Tāpēc labāk ir ļaunumu nepieļaut nekā vēlāk to labot.

   82. Grūti ir iznīcināt ļaunu darbību. Cik daudz virsbūvju un torņu jāuzceļ, lai noslāpētu ļaunuma gaudas, kad ieslodzītais cenšas atkal parādīties katrās neaizvērtās durvīs. Pavaicājiet cilvēkiem, cik neatlaidīgi dzenas pakaļ ne vien ļauni, bet pat neveiksmīgi nodomi un darījumi. Dzīves ceļš ir ar jau notikušu nodarījumu zīmēm kā neizdzēšamiem traipiem klāts, tāpēc ir gudri tiekties uz nākamību. Šajā lidojumā jūs nepaspēsit aptraipīt baltos spārnus.

   83. Protiet atšķirt spriegumu no noguruma. Daudz līdzības ir šiem dažādajiem stāvokļiem. Jāsajūt, kad ir lietderīgi tos pārtraukt, novirzot uzmanību uz citu centru. Zelta līdzsvars šeit ir īpaši piemērojams. Cik daudzi Smalkajā Pasaulē gaida šo paguruma stāvokli! Ne vien ļaunie, kas savā veidā saspriego gribu, bet milzums bezpersonisku atmiesoto mēģina tikt klāt sirds magnētam. Cilvēki sūdzas par domāšanas jucekli noguruma laikā. Kā gan varētu tā nebūt, ja apziņā iekļūst Smalkās Pasaules zemāko slāņu nesakarīgās domas! Tās ir paviršas domas, un šīs domāšanas fragmentu pārslas piesārņo izplatījumu. Attiecībā uz enerģijas kāpināšanu labāka ir atklāta naida doma nekā neapzinātas domāšanas juceklis. Agni jogam ir grūti panest pelēko domu rēgu spieta pieskārienu. Skolotājs pirmām kārtām ir norūpējies par domāšanas virzienu. Lielos attālumos attīstās vislielākais ātrums un tiecība.

   84. Garīgajā kaujā rodas asins pieplūdums locekļos. Agni jogam ugunīgais "kauss" ir droša palīdzība, kad liesmojošā sirds pulcē ap sevi vīrišķīgus garus. Kauja risinās nejau fiziskajā plāna, sacenšas ne jau sīkie Zemes speķi, bet gan daudzu mūžu pieredzes Spēki pulcējušies izšķirt savu likteni! Kā negaidīti burbuli satūkst Kaujas atspīdumi uz Zemes. Bet ugunīgā sirds nevirzās pēc Zemes zīmēm. Liels ir spriegums!
   Cilvēki sapņo par brīvību, bet kādā cietumā viņi ieslēguši savas sirdis!

   85. Brīvība ir vērtīga kā personības sargātāja, kā pievilkto enerģiju individualizētajā. Taču tieši brīvība ir visvairāk sagrozītais jēdziens. Tās vietā dzīvi pilda tirānija un verdzība - tieši tās īpašības, kas noliedz sadarbību un personības cieņu. Daži izmanās iekārtot savu eksistenci uz īpaša tirānijas un verdzības apvienojuma. Protams, cilvēki daudzina brīvību, pat nepazīdami tās īpašās kvalitātes. Brīvības īstenošana viņos būs viņu apziņas pacēlums. Pastiprinātie brīvības meklējumi rāda, ka gars savā potenciālā tiecas uz jauniem pacēlumiem, bet neviens tam nav teicis, kā ar šiem dārgumiem rīkoties.

   86. Sadarbība var būt apzinīga gara rota. Ne piespiešana, vēl mazāk sacensība, bet gan enerģiju kāpinājums ļauj izprast sadarbību. Kopdarbu saprot tie, kas ar sirdi izpratuši Hierarhiju. Brīvības Skolotājs ir Hierarhijas parādība, jo visupirms ir teikts - ejiet pa taisnāko ceļu, saņemiet kopā savus spēkus, nostiprinieties individualizācijas izpratnē, jo varavīksni stiprina visi stari.
   Tikai nodevējus izmetam kā kosmiskos atkritumus, bet pie pārējiem atrodam viņu īstenoto staru.

   87. Visas Mācības pamatoti nosoda atriebību. Pats sākotnējais pārkāpums var būt maz apzināts vai pat nejaušs, bet atriebība allaž ir apdomāta, apzināti sirdī padziļināta. Atriebība ir kā pārkāpuma megafons, tāpēc izplatījuma nozīmē tās kaitējums ir ļoti liels. Atriebība nedaudz līdzinās sašutumam. Sašutums kā draudu impulss mēdz ātri pāriet, bet iecerētie atriebības pasākumi plaši saindē atmosfēru. Ir teikts, ka nodoms ir tas pats, kas darbība, taču jāņem vērā domu darbība. Pie šiem apsvērumiem cilvēcei ir visgrūtāk pierast. Mūsdienu cilvēces doma ir pārvērtusies par smadzeņu nenozīmīgu saraušanos. Acs nesaredz domas sekas, tātad to nemaz nav. Bet tā taču mēs nonāksim līdz domāšanas noliegumam vispār! Sirds stāvoklis ir labāks, tā kustas un trokšņo - tā sirds var pieklauvēt.

   88. Psihiskās enerģijas pārpilnība izraisa daudz simptomu kā locekļos, tā arī kaklā un kuņģī. Soda noder, lai atslābinātos, tāpat karsts piens. Skolotājs vēro ugunis. Tās ne vien apgaismo auru, bet arī paliek izplatījumā, tādēļ uguņu nozīme ir tik liela. Izpaustās ugunis savukārt fokusē enerģiju un rada jaunus mezglojumus.

   89. Sargieties no bezjēdzīgas nosodīšanas. Tai ne vien piemīt trūde, bet tā arī nodod vāju tiesātāju tiesājamā varā. Cietsirdīga, bet vāja sirds var izraisīt nosodāmā auras pretdarbību. Turklāt tiesātājs parasti nav stiprs, citādi viņš neatrastu laiku nosodīšanai. Nosodīšanas netaisnīgums, kā jau visi meli, vājina patvarīgā tiesātāja jau tā niecīgo apziņu, tā ka gala iznākumā kaitīgums ir tiešām liels. Netaisnīgi nopeltais toties tikai iegūst, pastiprinādams savu magnētu ar jaunu auru pievilkšanu. Var jautāt: "Kam grāmatā "Sirds" vajadzīgi ētiski pārspriedumi?" Taču vispirms jāatgādina par sirds higiēnu. Sirds higiēna jāuzskata par nepieciešamu darbību. Jāatmet visi spriedelējumi par konvencionālo ētiku. Labs ir tas, kas ir veselīgs visos rādītājos. Mēs noteikti prasām, lai ikviens, kas uzsāk Mācības ceļu, būtu garā vesels. Vai tad ļaunuma pilns cilvēks var doties uz Gaismu? Patiesi, Gaisma atklās katru mazāko ļaunuma kripatiņu.

   90. Uzskatiet Kontaktēšanās stundas par lūgsnu, kas padzen visu ļauno un postošo. Ja doma nav pretrunā ar labo, tas nozīmē, ka Labā Vārti ir vaļā; tā ir visvajadzīgākā sirds higiēna.

   91. Veltīsim uzmanību dažām šķietami neveiksmīgām darbībām, kam pašos pamatos ir it kā īpaša nozīme. Dažreiz var vērot, ka cilvēks kaut ko dara gandrīz bez panākumiem, taču kaut kas viņam liek darboties tieši tā. Šādas darbības savā būtībā parasti nav ļaunas, bet bieži netiek taisnīgi atmaksātas. Tie ir karmiskie maksājumi. Saņēmējs, protams, tos sen jau aizmirsis un pa ceļam iztērējis daudz garīgo uzkrājumu, bet maksātājs tomēr cenšas atdot parādu, kaut arī dodamais ģērbs jau sen vairs nav pēc mēra. Tomēr parāds būs nomaksāts arī tad, ja to nepratīs saņemt. Vērojami maksājumi arī par citiem, sirdij tuviem cilvēkiem.

   92. Sena teiksma stāsta par valdnieku, kas, gribēdams atbrīvoties no visām blakusietekmēm, prasījis padomu gudrajam. Tas teicis: "Brīvību atradīsi savā sirdī." Valdnieks saskaities un atbildējis: "Ar sirdi nepietiks, drošāka ir apsardze." Gudrais atvadījies, teikdams: "Tad nu par visām lietām neguli, valdniek!" Teiksmā norādīts, ka vienīgā sargātāja ir mūsu sirds. Ne velti visas Mācības ieteic pirms miega lūgšanas, lai nostiprinātu svētīgo saikni. Cilvēce negrib aptvert, ka vairāk par trešdaļu dzīves tā pavada miegā, kad ir pakļauta īpašām, nezināmām iedarbībām. Zinātne pienācīgi nenovērtē miegu kā dzīvi Smalkajā Pasaulē. Vai tad nav vajadzīga stipra saikne ar Hierarhiju, kad atrodamies uz mūsu parastajai apziņai nezināmā sliekšņa? Padomājiet - gandrīz puse no dzīves noris ārpus mūsu zemes esamības! Turpināt apziņu nākamajā novadā, protams, palīdzēs sirds, kas ir sagatavojusies visām trim pasaulēm. Kurš gan vēlēsies tā valdnieka likteni, kas paļāvās tikai uz apsardzi?!

   93. Visos Novēlējumos sastopami simboliski stāsti par vientuļniekiem un svētajiem, kas likuši dēmoniem kalpot un būt noderīgiem. Patiesi, nesavtīga impulsa gadījumā tas ir pilnīgi iespējams. Apgalvoju, ka visi tumšie kalpo celsmei, kad pašaizliedzīgas pavēles spēks saglabā pavēlošo sirdi. Taču viens apstāklis var būt bīstams un pazudinošs - īgns, imperila pilns sašutums atver ieeju tumšajiem. Kur ir uzbudinājums, turp virzās dažādi iebrucēji, kas tiecas iedzīvoties un pastiprināt indes iedarbību. Cik daudz audu saplēsts, cik pārbaudījumu, eksperimentu izjaukts par prieku ļaunprātīgajiem! leteiciet uzņemt to nevis kā pasaku, bet gan kā bīstamu realitāti. Labā un ļaunā sākotne neiznīkst.

   94. Veselība ir pagātnes sekas, tādēļ saimnieks rīkosies gudrāk, pacenzdamies neradīt sekas. Jāizprot sirdi pārveidojošās Mācības būtība. Ja tas šķiet mazsvarīgi un nepiepilda dzīvi, tad visi vārdi un zīmes pārtop nevajadzīgās drazās.

   95. Pateicība ir seku ziņā viens no visreālākajiem jēdzieniem. Pie tās jāpieradinās pat sīkumos. Skolās jārunā par pateicību kā par labklājības ķīlu.

   96. "Slimība nāk no grēka," saka Raksti. Teiksim - slimība nāk no pagātnes un tagadnes nepilnvērtības. Ir jāzina, kā sākt slimības dziedināšanu. Par nepatiku visiem ārstiem, īstā profilakse ir garīgā pilnīgošanās. Saprotams, ka pilnīgošanās sākas ar sirdi un tai ir ne vien kosmiska, bet arī šauri materiāla nozīme. Mātes nēsā bērnus pie sirds kā nomierinājuma panacejas, bet parasti nezina, ka turēšanai pie sirds ir varena iedarbība. Tā arī Smalkajā Pasaulē mēs ņemam pie sirds, lai stiprinātu un dziedinātu. Sirds, tik intensīvi lietota, protams, zaudē daudz enerģijas. Bieži taču ir attēlota šķēpu un bultu caururbta mātes sirds. Tā ir simbols visu izpausto sāpju uzņemšanai sirdī.
   Ar sirdi var dziedināt slimības ne vien tad, kad to izpausmes jau redzamas, bet īpaši labi tad, kad tās ir iedīglī. Tas ir gandrīz jau aizmirsts paņēmiens, taču ne mazāk spēcīgs par asins pārliešanu, tikai bez netīkamiem zemākajiem asiņu piejaukumiem. Domājot par pilnīgošanos, nav jāaizmirst rūpes par dāsno sirdi.

   97. Pēc pāris nedēļu paviršas šķietamas tiekšanās cilvēks secina, ka viņš nav piemērots vai ka Augstākās Pasaules vispār nav. Bet šis pats cilvēks saka savam kalpam pēc nostrādāta gada: "Pārāk īss ir šis laiks, lai tevi paaugstinātu." Pat šīszemes necilākajās lietās cilvēki saprot termiņu nozīmi. Tikai augstākā apjēgumā tie negrib pazīt uztveres būtību. Grūti ir pārliecināt to, kurš vēl nav izaudzis sirdī vai arī ir jau paspējis to apdzēst. Šķiet, ka sirds ugunis ir ļoti dabiskas un savā izpausmē vienkāršas, bet kādi ilgi termiņi vajadzīgi, lai šis zemāko un Smalko Pasauli vienojošais jēdziens iezīmētos fiziskajā pasaulē. Daudzas ugunis, protams, prasa pielāgošanos tām, lai šķietamu nejaušību ievirzītu ritma ķēdē. Reti kāds tiecas kļūt par Visuma pilsoni. Šis nosaukums prasa daudz rupju un vērīguma, un modrības, un pirmām kārtām - nerimtīgu tiekšanos.

   98. Kā nesagatavotiem cilvēkiem lai iedveš pārliecību, ka Augstākā Pasaule pelna, lai tai pieietu ar sirdi? Ir grūti ar nezinīgiem cilvēkiem, bet vēl grūtāk ar tādiem, kas Mācību norijuši kā karoti putras; no tiem var sagaidīt īpašu nodevību un sagrozījumus. Nav tādas zīmes, kas spētu pārliecināt novirzījušos apziņu, ka tai jāskatās ne tik daudz uz citiem kā sevī pašā. Kā var redzēt ugunis, kad acs meklē grumbiņu kaimiņa sejā! Ar aukstu sirdi var brīnīties un šaubīties par otra sasniegumiem un ar pelniem apbērt katru sirds dzirksteli.
   Jūs brīnāties, kā cilvēki spēj, sev nekaitējot, iedzert indes, bet nepadomājat, kā radusies šī imunitāte. To dod nevis kuņģa sieniņu uzbūve, bet sirdi ieliktā uguns.

   99. Jaunā Smalkā Pasaule var likties neiespējama tiem, kas nav pievērsuši uzmanību tā sauktajiem fenomeniem, kurus apstiprina fotouzņēmumi, x stari un aculiecinieku pieraksti. Atcerēsimies: dažs atsaucas uz kosmiskajām parādībām; cits dzirdējis tālas balsis; vēl kāds redzējis Smalko Pasauli un piedalījies tās dzīvē; dažs mirdzējis; cits gājis pa ūdens virsmu; cits pa uguni; vēl cits pacēlies gaisā; kāds bez ļaunām sekām iedzēris indi; kāds izticis bez gulēšanas; cits varējis dzīvot bez ēšanas; dažs redzējis cauri blīviem priekšmetiem; dažs rakstījis ar abām rokām; dažs spējis pievilināt dzīvniekus; cits sapratis svešu valodu, nezinot to; vēl kāds varējis lasīt citu domas; dažs ar aizvērtām acīm lasījis aizvērtu grāmatu; dažs nejutis sāpes; dažs sniegos attīstījis sirds kvēli; cits varējis nejust nogurumu; cits spējis dziedināt; vēl cits varējis paredzēt nākotni. Tā var uzskaitīt visus atklātos fenomenus un minēt daudz pamācošu piemēru no dzīves. Bet uz mirkli sakopojiet visas šīs kvalitātes vienā ķermenī, un jūs dabūsit jaunveidotu cilvēku, uz kādu norādīts daudzās Mācībās. Galvenais šajā pārveidībā ir tas, ka visas tā atsevišķās sastāvdaļas jau atklājušās pat nepilnīgajā eksistencē. Tas nozīmē, ka, pastāvot zināmai virzībai, ir iespējams cilvēci stipri tuvināt visas dzīves pārveidošanai, tāpēc neaizmirsīsim dižo Uguni un ugunīgo mājokli - sirdi. Tā taču nav pasaka, bet Gara nams!
   Cilvēki grib pierādījumus, bet viņu priekšā ir daudz liecību, tātad vispirms ir jāatceras tās un jāizprot domas spēks un sirds uguns. Domājiet! Domāšana cilvēkam parāda Kultūras nozīmi.

   100. Dziedinātāji iedalāmi divās grupās: vieni dziedina, uzliekot rokas vai ar tiešu skatienu, otri no attāluma sūta sirds strāvu. Protams, nākamības veidojumos priekšroka dodama otrajam paņēmienam. Sirds izstarojumiem nav jāskar daudzi slimnieka centri, bet, neapgrūtinot viņa uzmanību, var iedarboties tikai uz slimo vietu, atbalstot organismu tā cīņā par līdzsvaru. Jūs zināt, cik nemanāmi ir Mūsu pieskārieni, lai netraucētu pašdarbību. Tāpat jūs atceraties, cik loti Mēs izvairāmies no fiziskajām izpausmēm, pieļaudami tās vienīgi tādā mērā, cik ir vajadzīgs zināmās pakāpes acīmredzamībai. Kolīdz ieraugām izpratni, Mēs tiecamies tālāk. Pie Mums slinki dēvē par dzīvības likuma pārkāpēju. Tie, kuri dziedina ar sirds strāvu, darbojas kā fiziskajā, tā arī smalkajā ķermenī. Jāvelta vērība dzīves fenomenālajai pusei, jo tā ir daudz būtiskāka nekā var likties.

   101. Ir jāsamēro spēki, kad tie nepieciešami visos virzienos. Var iedomāties, cik nozīmīga ir kauja, ja nogurušie cīnītāji atgriežas, lai iesaistītos jaunā kaujā. Patiesi, joga pirmais uzdevums ir spēku sadalīšana un taupīšana. Ne velti sirdī dāsnais ar rokām vis nemētājas, īpaši tagad jātaupa, jo nedrīkst, lieki tērējot, saspriegot enerģiju. Jābūt sardzē!

   102. Arī visaugstākais Jogs dažreiz ietekmē un dziedina apzināti, bet citreiz ar Augstāko Staru bez personiska lēmuma. Ja cilvēki aptvertu, kas ir Augstākie Stari, viņi sargātos no jauktas iedarbības. Izplatījums ir pārpildīts ar dažādveida stariem un strāvām, kas krustojas. Ja netiecas uz Hierarhiju, tik daudzus tīrus centienus var pārtraukt nejauši un ļaunprātīgi kavēkli. Mēs esam pieraduši pie tā, ka cilvēki tikai pašiem redzamos briesmu gadījumos vēršas pie Mums, bet galvenajās, neredzamajās briesmās saikni ar Hierarhiju uzturēt neprot. Ir jāpiesaistās Hierarhijas Staram, proti, jāsaplūst ar to kā neatvienojamai daļai. Pat augstākais Jogs taču dažkārt darbojas pa Augstāko Staru.

   103. Kā lai nosargā cilvēkus, ja viņi paši nevēlas turēties pie glābēja pavediena? Noturēšanās pareizā virzienā jau nozīmē uzvaru. Mūsu palīdzība ir gatava nākt, ja vien būtu kam un kādā veidā palīdzēt. Kurš gan var Mums palīdzēt ar savu tiešo un vienkāršo tiekšanos? Sirds spēj atrast šo vadu un drošo ceļu.

   104. Cilvēki negrib novērot visur izkaisītās Smalkās Pasaules parādības. Viņi arī nespēj iedomāties, ka ētika ir praktiskā farmakopeja, lai visvienkāršākajā veidā piesaistītu izplatījuma enerģijas. Nepagurstiet, atkārtojot apzināta sirds lietojuma nepieciešamību augstāko iespēju piesaistīšanā. Cilvēki piemirst visvienkāršākā dzīves dezinfekcijas paņēmiena izmantošanu. Daudz runā par uguns nozīmi, bet pavisam aizmirst, ka vislabākā šķīstītāja ir dzīvā uguns. Cilvēki ir saņēmuši elektrību, taču viņiem nācās izolēt enerģijas būtību, paturot tikai nedzīvo gaismu. Ugunskurs, malka, svētlapmpiņa, sveces attīrīs izplatījumu un likvidēs daudzas infekcijas. Pie zinīgiem cilvēkiem līdzās elektrībai redz arī dzīvo uguni, kas tik viegli pievelk Izplatījuma Liesmu. Pajautājiet ārstam, kāda vieta dezinfekcijas līdzekļu vidū ir aizdegtai svecei. Viņš droši vien šo jautājumu uzskatīs par bezjēdzīgu, jo viņam pat prātā nav ienācis domāt par dzīvo uguni. Kādam nolūkam tempļos ir svētlampiņas, ja ne šķīstīšanai? No kurienes nāk senā paraža novietot ugunis ap slimnieku? Uguns ir ārstētajā un sargātāja. Dzīvā uguns krāsnī bieži pasargā strādniekus no saslimšanas. Ugunskurs kā šķīstīšanas simbols patiesi ir medicīnisks jēdziens.

   105. Pat par tik vienkāršām lietām kā dzīvā uguns jārunā grāmatā "Sirds". Labākie cilvēki lieto elektrības gaismu, aizmirsdami, cik slimību nes tīši ieslodzītas enerģijas. Tas pats ir ar stariem. Kāpēc neievēro, kā x stari iedarbojas uz sirdi? Tāpat negrib pamanīt metālu ietekmi uz sirdi. Vajadzīgi daudzi eksperimenti, lai kaut mazliet iemācītos vadīt apkārtējos apstākļus. Cilvēki veļas atbrīvoties no slimībām, bet paši cītīgi tās vairo. Lai nedomā, ka Mēs esam atpalikuši izgudrojumu pretinieki. Tieši otrādi - Mēs aicinām uz jauniem atklājumiem.
   Ļoti jāievēro pašreizējā laika īpašie apstākļi. Jāsaprot tautu pavērsieni, jaunu ugunīgu parādību veidošanās, jo arī tās var ļoti ietekmēt. Pareizi dara tas, kurš spēj saglabāt svētbijīgu noskaņojumu. Nepieciešama saskaņa un možums, bet loti saudzējiet sirdi.

   106. Cilvēki parasti nesaprot to, kāpēc Smalko Pasauli neredz ar fiziskajām acīm. Protams, tāpēc, ka acs vēl nespēj uzveikt ētera transmutāciju. Iedomājieties fotografēšanu pret logu - nekad neizdosies iegūt iekšējo priekšmetu vai tālāko kontūru skaidru attēlu. Tāpat, izejot no tumsas saulē, mūs apžilbina un pārsteidz zilās gaismas spēks. Palielinot šīs gaismas parādības līdz bezgalībai, dabūsim Smalkās Pasaules gaismu, kas nepieraduša! acij liksies kā tumsa. Dažreiz arī neizprot, kāpēc šķietami aprobežoti ļautiņi redz Smalkās Pasaules vīzijas. Vispirms tas ir tāpēc, ka, pašreiz gan pazeminātiem, pagātnē viņiem tomēr ir bijusi kāda šķīstījoša darbība, citiem vārdiem, viņu sirds jau kaut kad bija pamodusies, īpaši nozīmīgi, ka sirds kvalitātes nezūd. Tās gan var izpausties visai vienpusīgi, tomēr potenciāls paliek tas pats.
   Kāpēc Smalkajai Pasaulei biežāk atveras sievietes? Tāpēc ka viņu sirds darbība ir daudz smalkāka un līdz ar to vieglāka ir transcendentālā uztvere. Patiesi, Pasaules Mātes Laikmeta pamatā ir sirds izpratne. Proti, tikai sieviete spēj atrisināt divu pasauļu problēmu. Var aicināt sievieti izprast ar sirdi. Tas būs jo derīgi arī tāpēc, ka sirds kvalitāte ir mūžīga. Jau daudz varoņdarbu veikušas sievietes, bet tagad ugunskura vietā sievietei dota sirds liesma. Neaizmirsīsim, ka katrā svarīgā sasniegumā kā pamats un būtība ir nepieciešama Sievišķā Sākotne. Sirds nespēj atvērties Smalkajai Pasaulei, ja tā nebūs izprasta īpašā varoņdarbā.

   107. Cik daudz ir teikts par sirds valodu, un tomēr vairākumam tā paliek neizmantojama abstrakcija. Neprasīsim šāsakaru līdzekļa augstākas formas. Pacentīsimies apgūt pašus pamatus, kuri jāparāda nekavējoties un bez īpašas sagatavošanās. Katras valodas pirmais uzdevums ir nodrošināt savstarpēju saprašanos, tātad jācenšas ne vien saprast savu sarunu biedru, bet arī savu runu padarīt viņam viegli uztveramu. Tādēļ protiet runāt sarunu biedra valodā. Runājiet ar viņa vārdiem, viņa izteicieniem - vienīgi tā viņš viegli uztvers un iegaumēs jūsu domu. Tāpēc iemācīsimies ietvert sarunu biedra vārdus un nemanot ieiesim viņam raksturīgajā domāšanā. Augstākās saziņas veids būs domas uztveršana bez skaņas.

   108. Jāiemācās ietvert četrdesmit svešu izteiksmju veidus. Katrs mūsu izteiciens liek pretiniekam padomāt, bet viņa paša pierastā izteiksme uzreiz ieiet apziņā kā paša domāšana. Tā var savu apziņu padarīt izteiksmē lokanu. Pie Mums to dēvē par sirds tulku. Ari cita veida siržu saskarsmē ļoti jāvairās no patības, tas ir, tumšās acs. Mācības pamati jāievieš dzīvē nevis kā dienas untums, bet kā ilgstošs vingrinājums bez īgnuma un rūgtuma.

   109. Smalkā ķermeņa ievainojumam jākļūst par zinātniskās izpētes objektu. Šāds ievainojums rodas daudz biežāk nekā var likties. Gan kaujā, gan arī neērtībās, atgriežoties fiziskajā ķermenī, var gūt savainojumus, kas allaž izpaužas kā fiziskas sāpes. Turklāt sāpju sajūta koncentrējas vissaspringtākajās ķermeņa daļās. Protams, visbiežāk cieš sirds. Var saprast, ka sirds ir dzīvības devēja, bet liesmaina sirds visvairāk tiecas uz kauju. Fizisko sajūtu vidū visvērtīgākās ir sirds pulsācijas, kad tās saistītas ar smalkā ķermeņa izvērstu darbu. Zīmīga ir arī svara mainīšanās, smalkajam ķermenim atstājot fizisko.

   110. Sakarā ar smalko ķermeni var izdarīt ļoti daudz eksperimentu, taču vispirms jāapgūst sirds jutīgums un jāiepazīst smalkā ķermeņa momentālā kustība. Ja sirds izpētei ārsts lietos kājas noņemšanas tehniku, viņš izrādīsies slepkava, un diezgan bieži tā notiek, īpaši satrauc indes lietošana sirds slimību gadījumos, kad aizmirst, ka sirds nevar uzņemt indi, un no šādiem noziedzīgiem paņēmieniem cieš smalkais ķermenis. Cik daudz vienkāršāk ir ciešanas noņemt ar iedvesmu un augu dziedniecību. Tam vajadzīgi cilvēki, kuri zina, kas ir iedves-mošana.

   111. īstenībā visi sirds sasniegumi balstās uz morāliem pamatiem. Šie pamati pārveido fizisko iedabu un atdzīvina garu. Protams, jums var jautāt: "Kā tad ir ar šo apstākli pie tumšajiem, ja hierofanti pārvalda dažas ugunis?" Jāsaprot, ka tumšo amoralitāte balstās uz baiļu disciplīnas. Vajag redzēt, cik nežēlīga ir šī disciplīna! Kur Mēs loti iejūtīgi pieturamies pie Karmas likuma un cienām individualitāti, tajā pusē valda disharmonija un sabrukums un pamatus satur kopā tirānija. Zemākajās pakāpēs bailes, protams, ir drošs līdzeklis. Tā tumšais biedētājs parādās kā bargs kreditors. Taču jāņem vērā tumšo, amorālo postītāju saliedētība. Dažkārt vāji sagatavoti cīnītāji negrib zināt ienaidnieku spēku, bet sirdī taču var iedurt kā caur krūtīm, tā arī caur muguru. Tāpēc protiet izpētīt ienaidnieku paņēmienus.

   112. Ne vien strāvas, bet arī izplatījuma aicinājumi satricina fizisko līdzsvaru. Vairums tiecas uz liesmainās sirds magnētu. Aicina, kad cieš, un krietnā sirds nespēj atteikt aicinātājam. Tā tiekšanās uz magnētu var atņemt tam enerģiju, bet tas ir nenovēršami, un katrs magnēts ir pakļauts šim noteikumam. Šādos vingrinājumos sirds potenciāls, protams, tikai pieaug. Bet aicinājumiem ir cita svarīga nozīme - izplatījumu taču piepilda labākie centieni, un šie stari auž Pasaules gaišo tīklu. Kas sapratuši vērtīgāko aicinājumu tīklu, sapratīs vientulniecības varoņdarbu, kas nebūt nav vientulība, bet gluži otrādi - cietējiem veltīta kalpošana.

   113. Cilvēce šausminās par visu tā saukto pārdabisko, piemirstot, ka ārpus esošā nekā pārdabiska nevar būt. Tāpēc ļoti pastāviet uz to, ka Agni Jogā un Sirds Mācībā nekā pārdabiska nav. īpaši uzmanīgi esiet ar tiem, kas jaunāki par trīsdesmit gadiem, jo tad visi centri vēl nevar darboties, nekaitējot sirdij. Jāpastāsta, ka Mūsu Jogā nav nekādu varmācīgu burvestību un tā nekad neizraisīs haosu. Jaunie jāiededz uz varoņdarbu, kas pārveidos viņu būtību un, pašiem to nemanot, sagatavos sirdi nākamajai pilnveidei. Tā pēc iespējas vienkāršāk un līksmāk jāpeld uz Balto Salu, kā dažkārt dēvējām Mūsu Vietu.

   114. Piebiedrošanās Agni Jogai notiek tikpat vienkārši, kā notikuši daudzi nozīmīgi eksperimenti un gūti sasniegumi. Katrs solis ir svarīgs, ja tas savā neatvairāmajā virzībā ir tiešs. Mēs iepazīstam tik daudzas specialitātes tālab, lai tās saliedētu uztveršanai sirdī. Kurš gan neiekvēlosies, ja ugunskurs jau aizdegts! Cik daudz siržu jau ir sagatavotas nākamajam uzliesmojumam!

   115. Nenoliedz, nebaidies, nebrīnies! Šie noteikumi palīdzēs savienot fenomenālo pusi ar parasto. Jūs, protams, savā pieredzē esat pārliecinājušies, ka fenomenālais gluži dabiski iegājis jūsu dzīvē, nemaz neiespaidojot darba ražīgumu, bet pat pastiprinot darbaspējas. Šī piezīme ir jo svarīgāka tāpēc, ka pieņemts domāt, ka fenomenālais dzīvē mazina produktivitāti. Gluži otrādi - tiekšanās uz Bezrobežīgo māca, cik lielas ir cilvēka iespējas. Liela nesapratne ir arī ap pārbaudes jēdzienu. Ir zināms, ka pat pasaules tiek pārbaudītas, bet cilvēku smadzenes pieradušas pie tiesas un skolas pārbaudēm, tāpēc allaž iedomājas kādus viltīgu paņēmienu pilnus eksaminētājus, kas to vien tīko kā sodīt viņu rokās nonākušo nelaimīgo. Bet pārbaudītāju nav. Ir tikai vērotāji, kas raugās, kā cilvēks izmantos savas zināšanas. Jāvaino nevis novērotāji, bet pašam sevi.

   116. Pārbaudes notiek par labu pašam skolniekam. Tās ir kā ceļa zīmes, kuras viņš vēro, pāriedams Smalkajā Pasaulē. Tā mēs mācāmies pārbaudīt dažādus stāvokļus, tādēļ ir jāsaprot darāmā darba būtība. Cik daudz fiziskajā pasaulē nepamanītu darbu dod brīnišķīgas sekas smalkajā stāvoklī. Tik plaši jānovērtē darbi. Dažreiz šķietami abstrakta darbošanās dod viskonkrētākos rezultātus, bet šķietami visprecīzākie aprēķini vienīgi pārbauda pacietību. Pārbaude ir vissvētīgākā lieta - tā ietilpst daudzu seno Mācību sistēmā.

   117. Neiecietība ir gara zemiskuma pazīme. Neiecietībā sakņojas visļaunākās darbības. Kur perinās neiecietība, tur nav vietas gara augsmei. Sirds ir neierobežota - cik nabadzīga tā būtu,, zaudējusi Bezrobežību! Jāizskauž jebkura pazīme, kas varētu novest pie neiecietības elka. Cilvēce ir izgudrojusi dažādus šķēršļus augšupejai. Tumšie spēki visādi pūlas ierobežot evolūciju. Pirmais uzbrukums, protams, būs pretdarbība Hierarhijai. Visi ir dzirdējuši par Svētības došanas spēku, bet savā neziņā pārvērtuši šo svētīgo darbību par māņticību. Taču Magnēta spēks tieši ir stiprināšana, dodot Svētību. Daudz runā par sadarbību, bet katrā radošā darbā ir jāapliecina apziņa. Un kas vēl tiešāk nostiprina spēku nekā Hierarhijas Stars!
   Kas izpratīs nepārtraukta darba būtību, kas nostiprināsies, koncentrēdamies uz Hierarhiju, kas atraisīsies no sarežģītām formulām, lai centru pārnestu uz sirdi, tas izpratīs nākotnes būtību.

   118. Apliecinu, ka mēs kalpojam matērijas pārveidošanai enerģijā, un neviens tāpēc nevar noniecināt cilvēka nozīmi un viņa gājumu caur zemākajiem slāņiem. Šo esību var uzskatīt par pārģērbtiem sūtņiem - tik loti būtība neatbilst nejaušai dzīves formai. Tā spēj būt brīnišķīga! Apstiprinu tiekšanos uzcelt sirds templi. Tā dēvēsim sadarbības izpratni.

   119. Tā ir liela velte, ja var gūt gaišredzi, pieskaroties saules pinumam. Šis process var norisināties kā fiziskajā, tā smalkajā ķermenī, jo pieder pie negrozāmajiem procesiem. Taču tam vajadzīgs spēcīgs sirds magnēts. Tā zināmā attīstības pakāpē var veikt derīgas darbības, augšupceļot cilvēces garu. Protams, gaišredzes sekas un izpausmes ir loti dažādas, bet tās potenciāls ieved organismu vidē, kas dažādos apstākļos liek cilvēcei pilnīgoti es. Ne velti gaišredzes un gaišsapratnes centru atvēršanas spēja piemīt Pasaules Mātei.

   120. Psihiskās enerģijas nogulas, protams, ir realitāte kā dzīvnieku, tā augu valstī. Jau pieminētais ringse satur psihiskās enerģijas nogulas, bet šī enerģija ir neiznīcināma un dzīvīga.

   121. Kad aicinu pievērsties Man, tas nozīmē, ka cīņā iestājies bīstams brīdis un nepieciešams apvienot sirdis. Nav iedomājama pilnīga uzvara Bezrobežība. bet tikpat neiespējama ir arī sakāve. Ārsts bieži pārvieto sāpes uz citu vietu, lai pierādītu to relativitāti, bet sadarbībai tāds paraugs ir lieks. Kad ir pasaukti lielā plāna celtnieki, tad relativitāte nav iespējama. Bīstamā stundā sāp sirds. Varam domāt par dažādiem cēloņiem, bet skumju un satraukuma cēlonis ir viens - kaujas skarbums. Kauja nav iedomājama kā virzīšanās uz priekšu bez šķēršļiem. Mēs esam sardzē un aicinām līdzdarbiniekus stāties ciešās rindās.

   122. Pasaulei ir tādas pašas konvulsijas kā sirdij. Nekas nepiespiedīs draudētājus neuzbrukt, tāpat arī nekas neatbrīvos jutīgu sirdi no trīsām, kad apdraudēts kaut kas dārgs. Taču jāpasaka visiem, lai nebaidās, jo, stipru ierindu turot, nekas tajā neiekļūs. Tomēr sirds trīsas ir neizbēgamas kā Tornī, tā arī visur, kur ir uzticība. Atšķirsim šo sajūtu no atmosfēras ietekmes, kas pat sprieguma stāvoklī nevar iedarboties tā kā psihiskie refleksi. Ieteicu pēc iespējas lielāku dvēseles mieru, jo Mēs esam nomodā.

   123. Uzslavējiet ārstus, kuri katras slimības sākumā dod stipru tonizējošu līdzekli. Par vēlu ir vajāt slimību tad, kad jau novājināta sirds. Ārsta uzdevums ir uztvert slimību tad, kad tā nule sākas, un ieliet jaunus spēkus cīņai, tādēļ Mēs pirmām kārtām ieteicam muskusu. Taču dārgās vielas visiem nepietiek, tāpēc ieteicam uzmeklēt augus, ko ēd attiecīgie dzīvnieki. Augu sastāvs, protams, būs vājāks, tomēr dos ārstniecisku vielu plašai lietošanai. Tā varēs izvairīties no cilvēces galvenā ienaidnieka - narkotiskajām vielām. Nav pārāk grūti atrast dzīvnieku pārtikas komponentus, turklāt to var izdarīt arī nenogalinot.

   124. Var ievērot raksturīgas spazmatiskas nopūtas zināma garīga pacēluma brīžos. Visai iezīmīga arī sajūta, kad, ar Mums sarunājoties, it kā tirpas pa ādu skrien. Psihiskās enerģijas atrašanas eksperimentu procesā abu šo sajūtu nozīme tiks noskaidrota.
   Nepārtrauktas pārraides ātrums līdzinās gaismas ātrumam. Vērtīgi ir salīdzināt visas Uguns jomas - tā var saskatīt brīnišķīgas analoģijas, kas spēj pārliecināt ar pamatu vienotību. Kurp vien pagriežas, no visām pusēm pretī nāk apvienojošas pazīmes.

   125. Ja derīguma un kaitīguma īpašības neiemācīsimies atšķirt šeit, uz Zemes, tad kur gan citur gūsim šo pieredzi? Vadoties pēc sirds likuma, katrā parādībā vērīgi jāatšķir derīgās un kaitīgās daļas. Reti gadās, ka visas īpašības ir vai nu labas, vai sliktas, bet sirds saprot, kur ir gaismas dzirkstis un kur - tumsas putekli. Jauno nevar veidot saskaņā ar nosacītiem, iepriekš nolemtiem šīszemes nodomiem, bet jāatceras, ka plaši plūst svētība. Kosmiskais viesulis iznēsā šīs svētības dzirksteles uz dažādiem pavardiem. Paši redzat, cik negaidīti ieviešas augu sēklas. Arī cilvēki ir loti atšķirīgi. Tāpēc arī runāju par ietveršanu.

   126. Jūs pareizi rīkojaties, cenzdamies saskatīt izteiksmes veidu īpatnības. Tieši tajās izpaužas gara mūzika. Neviena runas nokrāsa nav nejauša! Cik psihes liesmu pārskrien pār nerviem, iekrāsojot valodu!

   127. Katra doma rada darbību. Ļoti niecīga doma izraisa sīku darbību, tāpēc domājiet plaši, lai, pat zaudējot, paliktu pietiekami daudz potenciāla būtiskām sekām. Ja arī cilvēki bieži neprot pareizi darboties, viņi vismaz varētu sevī ieaudzināt labas, plašas domas. Uzsveru domas audzināšanu, jo tumšie putekli iznīcina celsmes daili. Ir grūti pievērsties domai par labu celsmi, kad apziņu aizsedz asins migla, bet agri vai vēlu nāksies vērsties pie attīrītās domas spēka. Tādēļ labāk sākt ātrāk.

   128. Priekšstata būtība ir dziļš Esības pamats. Bez priekšstata nevar būt izzināšanas un radīšanas centienu. Kā var radīt gars, ja to nav pārliecinājis priekšstats? Kā var runāt par Augstāko Sākotni, ja Esībā nav ielikts priekšstats? Pēc šīs mērauklas atšķir gara vērtības. Bez priekšstata šī parādība būs kā skeleta deja. Bet, kā redzat, pašlaik vajadzīgs balzams cilvēces trūdošajām dalām.

   129. Nav labi turēt dzīvojamās telpās cilvēkēdāju dzīvnieku daļas un citus nekromantijas priekšmetus. Kas aptvēris magnētisma nozīmi, tas saprot, cik dzīvīgi ir organisma fluīdi un cik nedabiska ir cilvēka fluīdu dažāda veida sajaukšana ar dzīvnieku fluīdiem, tāpēc jebkāds kanibālisms ir tumšo spēku triumfs. Turklāt Smalkās Pasaules zemāko slāņu ķermeņi īpaši tiecas uz nekromantiju.

   130. Visizcilākie eksperimenti tiek padarīti par fakīru jokiem. Mango var izaudzēt ar domas spēku, bet viņi izveicīgi uzkarina augli zarā. Noniecināti arī vērtīgākie cilvēku sasniegumi, bet Mēs iesim senseno ceļu, lai nepārkāptu Esības likumu.

   131. Ieteicu zinātniekiem pievērst uzmanību organisma jutīgumam pret dažādām neizskaidrojamām parādībām, piemēram, šermuļiem. Protams, var jau tos izskaidrot ar nervu saraušanos. Bet pamācoši ir noskaidrot, vai nav kas neparasts apkārtējā atmosfērā. Šie novērojumi taču ir tik noderīgi psihiskās enerģijas izpētē. Kaut kas saspriego fizisko atmosfēru un iedarbojas uz ādas un nervu virsmu. Fizisko iedarbību kā nervu saraušanās paātrinātāju vajadzētu izpētīt ķīmiski. Strāvas un stari taču ir tik tuvi Smalkajai Pasaulei! Taču, lai tos izpētītu, vispirms jāiemācās pievērst uzmanību sajūtām. Paši ārsti vismazāk vērības velta izjūtu daudzveidībai. Sarežģītos organismus viņi gluži primitīvi sadala, bet tas neļauj novērojumus izsmalcināt.

   132. Katru dienu jādomā par Jaunās Pasaules uzdevumiem. Ir jātiecas uz Jauno Pasauli kā uz kaut ko tādu, kas jau stāv pie durvīm. Nedrīkst novelt rūpes par Jauno Pasauli uz citiem; ikvienam no mums tā jāapzina pašam.
   Mums jāpulcējas kaut nelielās grupās, lai pierastu pie sabiedriskuma.

   133. Ar visiem līdzekļiem izplatiet Labo. Žēl skatīties, kā dažkārt krislītis aptur veselu riteni. Diža sirds ietver sevī daudz, bet sīku sirdi piepilda tikai sīkumi. Nedrīkst ļaut netraucēti izplatīties ļaunumam. Pietiek ar dārza un nezāļu piemēru. Uzaiciniet jūsmotājus pastaigāties pa nezālēm, un viņiem zudīs viss medainums. Bet cīnītāji par Labo neatsals izpētes ceļā. Lai sirds ir lēmēja tur, kur sākas Labais!

   134. Salīdzinot labo un ļauno, lūdzu, ne&